Procedūra : 2018/2121(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0170/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0170/2019

Debates :

PV 25/03/2019 - 13
CRE 25/03/2019 - 13

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 7.20
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0240

<Date>{08/03/2019}8.3.2019</Date>
<NoDocSe>A8-0170/2019</NoDocSe>
PDF 1125kWORD 305k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>

<Titre>par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu</Titre>

<DocRef>(2018/2121(INI))</DocRef>


<Commission>{TAX3}Īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos</Commission>

Līdzreferenti: <Depute>Jeppe Kofod, Luděk Niedermayer</Depute>

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 OVERVIEW OF ACTIVITIES DURING THE MANDATE
 I. LIST OF ACRONYMS
 II. COMMITTEE MANDATE
 III. COMMITTEE COMPOSITION
 IV. ACTIVITIES OF THE COMMITTEE
 IV-5.1 Mission to Washington D.C. - 16 - 18 July 2018
 IV-5.2 Mission to Riga (Latvia) - 30 - 31 August 2018
 IV-5.3 Mission to Douglas (Isle of Man) - 22 - 23 November 2018
 IV-5.4 Mission to Estonia and Denmark -6-8 February 2019
 V. LIST OF STUDIES
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu

(2018/2121(INI))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. un 13. pantu,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107., 108., 113., 115. un 116. pantu,

 ņemot vērā 2018. gada 1. marta lēmumu par Īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3) izveidi, pienākumiem, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu[1],

 ņemot vērā Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE komiteja) 2015. gada 25. novembra rezolūciju[2], kā arī TAX2 komitejas 2016. gada 6. jūlija rezolūciju[3] par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem,

 ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā[4],

 ņemot vērā rezultātus, ko Padomei un Komisijai 2017. gada 13. decembrī iesniedza komiteja, kas veica izmeklēšanu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas[5],

 ņemot vērā Komisijas paziņojumu par turpmākiem pasākumiem saistībā ar katru no iepriekš minētajām Parlamenta rezolūcijām[6],

 ņemot vērā daudzus pētnieciskās žurnālistikas atklājumus, piemēram, LuxLeaks, “Panamas dokumentus”, “Paradīzes dokumentus” un pavisam nesen — cum-ex skandālus, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumus, kuros jo īpaši iesaistītas bankas Dānijā, Igaunijā, Vācijā, Latvijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē,

 ņemot vērā 2018. gada 29. novembra rezolūciju par cum-ex skandālu: finanšu noziegumi un pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības[7],

 ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par pētniecisko žurnālistu aizsardzību Eiropā: slovāku žurnālista Ján Kuciak un Martina Kušnírová lieta[8],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumus “Shēmas, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem Eiropas Savienībā: pašreizējā situācija, problēmas un ietekme”, “Ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saistītie riski brīvostās un muitas noliktavās” un “Pārskats par čaulas sabiedrībām Eiropas Savienībā”[9],

 ņemot vērā pētījumu “Krāpšana PVN jomā: ekonomiskā ietekme, problēmas un politikas jautājumi”[10], pētījumu “Kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģija: juridiskais aspekts un ietekme uz finanšu noziegumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”, kā arī pētījumu “Digitalizācijas ietekme uz starptautiskiem nodokļu jautājumiem”[11],

 ņemot vērā Komisijas pētījumu par agresīvas nodokļu plānošanas rādītājiem[12],

 ņemot vērā pierādījumus, ko TAX3 komiteja ieguvusi, organizējot 34 uzklausīšanas sanāksmes ar ekspertiem vai viedokļu apmaiņas ar komisāriem un ministriem, kā arī pierādījumus, kas iegūti, apmeklējot Vašingtonu, Rīgu, Menas salu, Igauniju un Dāniju,

 ņemot vērā modernizēto un uzlaboto uzņēmumu ienākuma nodokļa satvaru, kas ieviests šajā sasaukumā, it īpaši Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas (ATAD I[13] un ATAD II[14]), kā arīdirektīvas par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC)[15] pārskatītās redakcijas,

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumus, kas vēl nav pieņemtu, īpaši priekšlikumu par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi[16], digitālās ekonomikas paketi[17], kā arī priekšlikumu par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti[18], kā arī Parlamenta nostāju attiecībā uz šiem priekšlikumiem,

 ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 1997. gada 1. decembra rezolūciju par Rīcības kodeksa jautājumu grupu (uzņēmējdarbības nodokļi) un tās regulārajiem ziņojumiem ECOFIN padomei,

 ņemot vērā Padomes sarakstu, kurā iekļautas jurisdikcijas, kas nesadarbojas nodokļu jomā, un kurš pieņemts 2017. gada 5. decembrī un grozīts, pamatojoties uz trešo valstu uzņemto saistību pastāvīgu uzraudzību,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 21. marta paziņojumu par jaunām ES tiesību aktu prasībām attiecībā uz nodokļu apiešanu, kas īpaši reglamentē finansēšanas un ieguldījumu darbības (C(2018)1756),

 ņemot vērā to, ka patlaban tiek modernizēts PVN regulējums, it īpaši galīgais PVN režīms,

 ņemot vērā 2016. gada 24. novembra rezolūcija par virzību uz galīgu PVN sistēmu un cīņu ar krāpšanu PVN jomā[19].

 ņemot vērā nesen pieņemto jauno ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu, it īpaši direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu pārskatīšanu pēc tam, kad tika pieņemta Ceturtā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AMLD4)[20] un Piektā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AMLD5)[21],

 ņemot vērā pārkāpuma procedūras, kas tika uzsāktas pret 23 dalībvalstīm par to, jo tās nebija transponējušas vai bija tikai daļēji transponējušas savos tiesību aktos AMLD4,

 ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. februāra Rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu (COM(2016)0050)[22],

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra paziņojumu “Stiprinot Savienības regulējumu attiecībā uz prudenciālu uzraudzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzību finanšu iestādēm”(COM(2018)0645),

 ņemot vērā ES finanšu izlūkošanas vienību platformas (ES FIU platforma) 2016. gada 15. decembra plānošanas un trūkumu analīzes dokumentu par ES finanšu izlūkošanas vienību pilnvarām un šķēršļiem informācijas ieguvei un apmaiņai, kā arī Komisijas dienestu 2017. gada 26. jūnija darba dokumentu par sadarbības uzlabošanu ES finanšu izlūkošanas vienību starpā (SWD(2017)0275),

 ņemot vērā Eiropas Banku iestādes (EBI) un Komisijas 2018. gada 11. jūlija ieteikumu Maltas Finanšu izlūkošanas analīzes vienībai (FIAU) par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas direktīvas prasībām,

 ņemot vērā TAX3 komitejas priekšsēdētāja 2018. gada 7. decembra vēstuli Maltas pastāvīgajam pārstāvim ES Viņa Ekselencei Daniel Azzopardi, kurā tika lūgts sniegt paskaidrojumus par uzņēmumu „17 Black”,

 ņemot vērā Komisijas veikto izmeklēšanu un pieņemtos lēmumus valsts atbalsta jomā[23],

 ņemot vērā  2018. gada 23. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2018)0218);

 ņemot vērā rezultātus, kas gūti dažādu G7, G8 un G20 samitos par starptautiskiem nodokļu jautājumiem,

 ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 27. jūlijā pieņemto rezolūciju par Adisabebas rīcības programmu,

 ņemot vērā augsta līmeņa grupas jautājumos par nelikumīgām kapitāla plūsmām no Āfrikas ziņojumu, ko kopīgi pasūtīja Āfrikas Savienības komisija (AUC) un ANO Āfrikas Ekonomikas komisijas Āfrikas valstu finanšu, plānošanas un ekonomiskās attīstības ministru konferencei,

 ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. janvāra paziņojumu par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai (COM(2016)0024), kurā Komisija aicina ES rādīt piemēru,

 ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu kā sarežģītiem jautājumiem, kas risināmi saistībā ar pārvaldību, sociālo aizsardzību un attīstību jaunattīstības valstīs[24] un 2019. gada 15. janvāra rezolūciju par dzimumu līdztiesības un nodokļu politiku Eiropas Savienībā[25],

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 8. panta 2. punktā noteikto pienākumu vienmēr ievērot tiesību aktus privātuma jomā,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 23. janvāra ziņojumu „Ieguldītājiem paredzētas sistēmas pilsonības un uzturēšanās atļaujas iegūšanai Eiropas Savienībā” (COM (2019)0012),

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 15. janvāra paziņojumu „Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā” (COM (2019)0008),

 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 18. oktobra atzinumu “ES partnerības attīstības jomā un problēmas, ko rada starptautiski nolīgumi nodokļu jomā”,

 ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

 ņemot vērā Īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos ziņojumu (A8-0170/2019),

1. Vispārīgs situācijas izklāsts

1.1. Pārmaiņas

1. uzskata, ka pašreizējie nodokļu noteikumi bieži vien nespēj sekot līdzi ekonomikas pieaugošajam ātrumam; atgādina, ka pašreizējie starptautiskie un valstu noteikumi nodokļu jomā lielākoties sākti izstrādāt 20. gadsimta sākumā; uzskata, ka ārkārtīgi vajadzīga pastāvīga noteikumu reforma, lai starptautiskās, ES un dalībvalstu nodokļu sistēmas būtu piemērotas jaunajiem 21. gadsimta ekonomikas, sociālajiem un tehnoloģiskajiem izaicinājumiem; norāda uz plašu izpratni par to, ka esošās nodokļu sistēmas un grāmatvedības metodes nav piemērotas šādām pārmaiņām un nevar nodrošināt to, ka visi tirgus dalībnieki maksā taisnīgu nodokļu daļu;

2. uzsver, ka Eiropas Parlaments ir sniedzis ievērojamu ieguldījumu cīņā pret finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, ko atklāja LuxLeaks, “Panamas dokumentu”,  Paradīzes dokumentu”, Football Leaks, Bahamas Leaks un cum-ex lietā, un īpašu devumu ir nodrošinājis TAXE, TAX2[26] un TAX3 īpašo komiteju, PANA izmeklēšanas komitejas un ECON komitejas darbs;

3. atzinīgi vērtē to, ka Komisija pašreizējā pilnvaru termiņā ir ierosinājusi 26 tiesību aktu priekšlikumus, lai novērstu vairākas nepilnības, uzlabotu cīņu pret finanšu noziegumiem un agresīvu nodokļu plānošanu, kā arī lai uzlabotu nodokļu iekasēšanas efektivitāti un taisnīgumu nodokļu jomā; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padomē nevirzās uz priekšu svarīgas uzņēmumu ienākumu nodokļa reformas iniciatīvas, kuru pieņemšana nav pabeigta, jo trūkst patiesas politiskās gribas; aicina drīzumā pieņemt vēl nepieņemtās ES iniciatīvas, kā arī rūpīgi uzraudzīt to īstenošanu, lai nodrošinātu efektivitāti un pienācīgu izpildi un būtu iespējams reaģēt uz mainīgo situāciju saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu;

4. atgādina, ka nodokļu jurisdikcija var kontrolēt tikai tos nodokļu jautājumus, kas saistīti ar tās teritoriju, turpretim ekonomiskās plūsmas un daži nodokļu maksātāji, piemēram, starptautiskie uzņēmumi (MNEs) un ārkārtīgi bagātas privātpersonas (HNWIs), darbojas globālā mērogā;

5. uzsver, ka, lai noteiktu nodokļu bāzi, ir vajadzīgs pilnīgs priekšstats par nodokļu maksātāja situāciju, tostarp tām daļām, kas neatrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā, un ir jānosaka, kura daļa attiecas uz kuru jurisdikciju; norāda, ka šādas nodokļu bāzes ir jāsadala starp nodokļu jurisdikcijām, lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem un dubultas nodokļu nemaksāšanas; apstiprina, ka priekšroka jādod dubultas nodokļu nemaksāšanas izskaušanai, kā arī jānodrošina dubultas aplikšanas ar nodokļiem novēršana;

6. uzskata, ka visām ES iestādēm un arī dalībvalstīm ir jācenšas izskaidrot iedzīvotājiem nodokļu jomā, kas tiek darīts, lai novērstu pastāvošās problēmas un nepilnības; uzskata, ka ES ir jāpieņem plaša stratēģija, saskaņā ar kuru ES ar attiecīgu politiku atbalsta dalībvalstis, lai tās no pašreizējām kaitīgajām nodokļu sistēmām pārietu uz tādu nodokļu sistēmu, kas ir saderīga ar ES tiesisko regulējumu un ES Līgumu garu;

7. norāda, ka ir būtiski palielinājušās ekonomiskās plūsmas[27] un nodokļu rezidences maiņas iespējas; brīdina, ka dažas jaunās parādības[28] savā būtībā ir nepārredzamas vai sekmē nepārredzamību, ļaujot izvairīties no nodokļu maksāšanas, apiet nodokļus, veikt agresīvu nodokļu plānošanu un legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus;

8. pauž nožēlu par to, ka dažas ES dalībvalstis atņem nodokļu bāzi citām dalībvalstīm, piesaistot citur iegūto peļņu un tādējādi ļaujot uzņēmumiem mākslīgi samazināt nodokļu bāzi; norāda, ka šī prakse ne tikai kaitē ES solidaritātes principam, bet arī rada bagātības pārdali par labu starptautiskajiem uzņēmumiem un to akcionāriem uz ES iedzīvotāju rēķina; atbalsta akadēmisko aprindu un žurnālistu svarīgo darbu, kas palīdz atklāt šādu praksi;

1.2. Nodokļu uzlikšanas mērķis un sekas, ko Eiropas sabiedrībai rada krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kaitnieciska nodokļu prakse un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

9. uzskata, ka taisnīgai nodokļu sistēmai un apņēmīgai cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir galvenā loma taisnīgas sabiedrības un spēcīgas ekonomikas veidošanā un vienlaikus arī sociālo līgumu un tiesiskuma aizsardzībā; norāda, ka taisnīgai un efektīvai nodokļu sistēmai ir būtiska nozīme nevienlīdzības novēršanā, jo tā ne tikai rod finansējumu publiskajiem izdevumiem sociālās mobilitātes atbalstam, bet arī samazina ienākumu nevienlīdzību; uzsver, ka nodokļu politika var būtiski ietekmēt lēmumus, kas skar nodarbinātību, investīciju līmeni un uzņēmumu vēlmi paplašināties;

10. uzsver, ka vissteidzamākā prioritāte ir samazināt nodokļu plaisu, ko rada krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, agresīva nodokļu plānošana un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, un to ietekmi uz valstu un ES budžetiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodokļu taisnīgumu visiem nodokļu maksātājiem, cīnītos pret pieaugošo nevienlīdzību un stiprinātu uzticēšanos demokrātiskai politikas veidošanai, nodrošinot, ka krāpniekiem salīdzinājumā ar godīgiem nodokļu maksātājiem nav konkurences priekšrocību nodokļu nemaksāšanas dēļ;

11 uzsver, ka kopīgiem ES un valstu centieniem ir izšķiroša nozīme, lai aizsargātu ES un valstu budžetus no zaudējumiem, ko rada nesamaksāti nodokļi; norāda, ka tikai ar efektīvi pilnā apmērā iekasētiem nodokļu ieņēmumiem dalībvalstis var cita starpā nodrošināt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, tostarp izmaksu ziņā pieejamu izglītību, veselības aprūpi, mājokļus, drošību, noziedzības kontroli, reaģēšanu ārkārtas situācijās, sociālo nodrošinājumu, aprūpi, darba un vides standartu ievērošanu, cīņu pret klimata pārmaiņām, dzimumu līdztiesības veicināšanu, sabiedrisko transportu un būtisko infrastruktūru, lai veicinātu un, ja nepieciešams, stabilizētu sociāli līdzsvarotu attīstību nolūkā virzīties uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

12. uzskata, ka pēdējā laika tendences nodokļu un nodokļu iekasēšanas jomā, pārvirzot nodokļus no bagātības uz ienākumiem, no kapitāla ienākumiem uz ienākumiem no darba un uz patēriņu, no lielajiem starptautiskiem uzņēmumiem uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un no finanšu sektora uz reālo ekonomiku, ir nesamērīgi skārušas sievietes un iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem — iedzīvotāju grupām, kas ir visvairāk atkarīgas no ienākumiem, ko gūst no darba, un kas lielāko daļu no ienākumiem tērē patēriņa precēm[29]; norāda, ka bagāto vidū izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir sastopama biežāk[30]; aicina Komisiju savos leģislatīvajos priekšlikumos nodokļu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā ņemt vērā ietekmi uz sociālo attīstību, tostarp dzimumu līdztiesību, un citām iepriekš minētajām politikas jomām;

1.3. Skaidras naudas darījumu riski un ieguvumi

13. uzsver, ka, neraugoties uz ieguvumiem, piemēram, pieejamību un ātrumu, skaidras naudas darījumi joprojām ir saistīti ar augstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tostarp krāpšanas PVN jomā, risku; norāda, ka vairākas dalībvalstis jau ir noteikušas skaidras naudas maksājumu ierobežojumus norāda arī, ka, lai arī noteikumi par skaidras naudas kontroli uz ES ārējām robežām ir saskaņoti, dalībvalstu noteikumi par skaidras naudas plūsmām ES robežās atšķiras;

14. norāda, ka šo pasākumu sadrumstalotība un atšķirības tajos var traucēt pienācīgu iekšējā tirgus darbību; tādēļ aicina Komisiju sagatavot priekšlikumu par Eiropas mēroga maksājumu ierobežošanu skaidrā naudā, kas tomēr paredz saglabāt skaidru naudu kā maksāšanas līdzekli; turklāt norāda, ka lielas nominālvērtības euro banknotes rada augstāku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) 2016. gadā paziņoja, ka tā vairs neemitēs jaunas 500 EUR banknotes (pat ja atlikušais krājums joprojām ir likumīgs maksāšanas līdzeklis); aicina ECB izstrādāt grafiku, lai pakāpeniski atteiktos no iespēju izmantot 500 EUR banknotes;

1.4. Kvantitatīvs novērtējums

15. uzsver, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana un agresīva nodokļu plānošana atņem resursus valstu un Eiropas Savienības budžetiem[31]; atzīst, ka šo zaudējumu kvantitatīva noteikšana nav vienkārša; tomēr norāda, ka paaugstinātas pārredzamības prasības ne tikai uzlabotu datu pareizību, bet arī palīdzētu mazināt nepārredzamību;

16. norāda, ka ir bijuši vairāki novērtējumi, kuros mēģināts kvantificēt zaudējumus, ko rada krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana; atgādina, ka datu rakstura vai trūkuma dēļ neviens no tiem nesniedza pietiekami plašu situācijas atspoguļojumu; norāda, ka daži no nesenajiem novērtējumiem papildina cits citu un balstās uz atšķirīgām, taču savstarpēji papildinošām metodoloģijām;

17. vēlreiz pauž nožēlu par to, ka “trūkst ticamas un objektīvas statistikas par to, cik lielos apmēros notiek nodokļu apiešana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt atbilstošas un pārredzamas metodes, ar kurām var noteikt šo parādību apmēru, kā arī ietekmi uz valstu publiskajām finansēm, ekonomisko aktivitāti un publiskajām investīcijām”[32]; atgādina par statistikas biroju politiskās un finansiālās neatkarības nozīmīgumu statistikas datu uzticamības nodrošināšanā; aicina lūgt Eurostat tehnisko palīdzību visaptverošu un precīzu statistikas datu vākšanai un norādījumus, lai dati tiktu nodrošināti salīdzināmā un ērti saskaņojamā digitālā formātā;

18. īpaši atgādina, ka 2015. gadā tika veikts empīrisks novērtējums par ikgadējo ieņēmumu zaudējumu apmēru, ko rada agresīva uzņēmumu nodokļu plānošana ES; norāda, ka novērtējumā minētā summa ir no 50–70 miljardiem EUR (zaudējumi, ko rada tikai peļņas novirzīšana un kas atbilst vismaz 17 % no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumiem 2013. gadā un 0,4 % no IKP) līdz 160–190 miljardiem EUR (pieskaitot zaudējumus, ko rada lielo starptautisko uzņēmumu īpašie nodokļu režīmi un neefektīva nodokļu iekasēšana);

19. aicina Padomi un dalībvalstis, it īpaši izmantojot programmas Fiscalis atbalstu, piešķirt prioritāti projektiem, kuru mērķis ir noteikt nodokļu apiešanas apmēru, lai efektīvāk risinātu jautājumu par pašreizējo nodokļu iztrūkumu; uzsver, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis[33] palielinājumu programmai Fiscalis; mudina dalībvalstis Komisijas vadībā aplēst, cik daudz negūtos nodokļos tās zaudē, un katru gadu publicēt rezultātus;

20. norāda, ka pēc SVF darba dokumentā[34] aplēsts, ka zaudējumi, ko rada nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana (BEPS) un kas saistīti ar nodokļu oāzēm, visā pasaulē ir aptuveni 600 miljardi USD gadā; norāda, ka SVF ilgtermiņa aptuvenās zaudējumu aplēses ir 400 miljardi USD ESAO valstīs (1 % no to IKP) un 200 miljardi USD jaunattīstības valstīs (1,3 % no to IKP);

21. atzinīgi vērtē jaunākās aplēses par tā saucamo neredzamo ekonomiku (NOE), ko bieži sauc par ēnu ekonomiku, 2017. gada Eiropas Savienības nodokļu politikas apskatā[35], kas sniedz plašāku priekšstatu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzsver, ka ar NOE apmēru veido tās saimnieciskās darbības, kuras nav iespējams konstatēt parastajos datu avotos, ko izmanto valstu finanšu rādītāju apkopošanai;

22. uzsver, ka katru gadu gandrīz 40 % no peļņas, ko gūst lielie starptautiskie uzņēmumi visā pasaulē, tiek novirzīti uz nodokļu oāzēm un ka dažas Eiropas Savienības valstis ir galvenās zaudētājas šīs peļņas novirzīšanas dēļ, jo 35 % novirzītās peļņas nāk no ES valstīm, kam seko jaunattīstības valstis (30 %)[36]; norāda, ka aptuveni 80 % no peļņas, kas tika novirzīta no daudzām ES dalībvalstīm, tiek novirzītas uz dažām citām ES dalībvalstīm vai caur tām; norāda, ka lielie starptautiskie uzņēmumi, iespējams, maksā par 30 % mazāk nodokļu nekā to vietējie konkurenti un ka agresīva nodokļu plānošana kropļo konkurenci vietējiem uzņēmumiem, īpaši MVU;

23. norāda, ka lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kas tika uzklausīti TAXE3 komitejā, ir pašiem savas efektīvu nodokļu likmju aplēses[37]; norāda, ka ir eksperti, kas apšauba šīs aplēses;

24. aicina vākt statistikas datus par lieliem darījumiem brīvostās, muitas noliktavās un speciālajās ekonomiskajās zonās un apkopot informāciju, ko sniedz starpnieki un trauksmes cēlēji;

1.5. Nodokļu nemaksāšana, nodokļu apiešana, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana (ATP)

25. atgādina, ka cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanas nodokļu jomā ir nelikumīgas rīcības apkarošana, savukārt cīņa pret nodokļu apiešanu ir tādu situāciju risināšana, kad tiek izmantotas nepilnības tiesību aktos vai, kad it kā rīcība atbilst tiesību aktiem (ja vien nodokļu iestādes vai galu galā — tiesas tās neatzīst par nelikumīgām), taču ir pretrunā tiesību aktu garam; tādēļ aicina vienkāršot nodokļu sistēmu;

26. atgādina, ka uzlabojumi nodokļu iekasēšanas jomā ES valstīs visdrīzāk samazinātu ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saistītus noziegumus un ar tiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

27 atgādina, ka agresīva nodokļu plānošana (ANP) ir nodokļu plānošana ar mērķi mazināt nodokļu saistības, izmantojot nodokļu sistēmas īpatnības vai divu vai vairāku nodokļu sistēmu neatbilstību, kas ir pretrunā tiesību aktu garam;

28. atzinīgi vērtē Komisijas atbildi uz TAXE, TAX2 un PANA rezolūcijās paustajiem aicinājumiem labāk identificēt ANP un kaitniecisku nodokļu praksi;

29. aicina Komisiju un Padomi ierosināt un pieņemt visaptverošu un precīzu ANP rādītāju definīciju, balstoties uz pazīmēm, kas apzinātas, veicot direktīvas par administratīvu sadarbību nodokļu jomā piekto pārskatīšanu (DAC6)[38], un attiecīgajiem Komisijas pētījumiem un ieteikumiem[39]; uzsver, ka šādus skaidrus rādītājus attiecīgā gadījumā var balstīt uz starptautiskā līmenī noteiktiem standartiem; aicina dalībvalstis izmantot šos rādītājus jebkādas tādas kaitīgas nodokļu prakses izskaušanai, kas izriet no nepilnībām esošajās nodokļu sistēmās; aicina Komisiju un Padomi regulāri atjaunināt šos rādītājus, ja parādās jauni ANP mehānismi vai paņēmieni;

30. uzsver, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un ārkārtīgi bagātas privātpersonas (HNWI) līdzīgi izmanto korporatīvas struktūras un tām līdzīgas struktūras, piemēram, trasta fondus un ārzonas centrus, lai īstenotu agresīvu nodokļu plānošanu; norāda uz starpnieku[40] lomu šādu shēmu izveidē; atgādina šajā jautājumā, ka lielākos HNWI ienākumus rada kapitāla pieaugums, nevis peļņa;

31. atzinīgi vērtē Komisijas novērtējumu un to, ka ANP  rādītāji iekļauti tās 2018. gada Eiropas pusgada valstu ziņojumos. aicina šādu novērtējumu veikt regulāri, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES iekšējā tirgū, kā arī publiskā sektora ieņēmumu lielāku stabilitāti ilgtermiņā; aicina Komisiju, ja nepieciešams, oficiālu ieteikumu veidā nodrošināt skaidrus pēcpasākumus, lai izbeigtu ANP praksi;

32. lai panāktu nodokļu maksātāju uzticēšanos nodokļu sistēmām, atkārtoti aicina uzņēmumus kā nodokļu maksātājus pilnībā izpildīt savas nodokļu saistības un atturēties veikt agresīvu nodokļu plānošanu nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas nolūkā, atturēties no kaitējošas nodokļu prakses, kas ir daļa no to korporatīvās sociālās atbildības, kā to nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatprincipi attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām un ESAO pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem;

33. mudina dalībvalstis, kas piedalās ciešākas sadarbības procedūrā, pēc iespējas ātrāk vienoties par finanšu darījumu nodokļa (FTT) pieņemšanu, vienlaikus atzīstot, ka vispiemērotākais būtu globāls risinājums;

2. Nodokļu uzlikšana uzņēmumiem

34. atgādina, ka līdz ar globalizāciju un digitalizāciju ir ievērojami palielinājusies iespēja izvēlēties uzņēmuma atrašanās vietu vai reģistrācijas vietu atkarībā no vēlamā tiesiskā regulējuma;

35. atgādina, ka nodokļi jāmaksā jurisdikcijās, kur faktiski tiek veikta materiālā un patiesā saimnieciskā darbība un radīta vērtība, vai — netiešo nodokļu uzlikšanas gadījumā — jurisdikcijās, kur notiek patēriņš; uzsver, ka to var panākt, pieņemot ES kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), kas paredz pienācīgu un taisnīgu sadali un cita starpā ietver visus materiālos un nemateriālos aktīvus;

36. norāda, ka ar ATAD I ES tika pieņemts izceļošanas nodoklis, kas dod iespēju dalībvalstīm aplikt ar nodokli tās teritorijā radītā kapitāla pieauguma ekonomisko vērtību, pat ja šāds pieaugums izceļošanas brīdī nav izmantots; uzskata, ka princips, kas paredz aplikt ar nodokli dalībvalstīs iegūtu peļņu, pirms tā tiek izvesta no Savienības, būtu jānostiprina, piemēram, saskaņoti ieturot nodokļus par procentu un honorāru maksājumiem, kā arī novēršot esošās nepilnības un neļaujot izvest peļņu ārpus ES, ja par to nav nomaksāti nodokļi; aicina Padomi atsākt sarunas par priekšlikumu procentu un honorāru direktīvai[41]; norāda, ka nodokļu nolīgumi bieži vien samazina ieturamā nodokļa likmi, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas[42];

37. atkārtoti apstiprina, ka ar starptautisko nodokļu noteikumu pielāgošanu ir jāreaģē uz nodokļu nemaksāšanu, kas izriet no iespējas izmantot valstu nodokļu noteikumu un nodokļu nolīgumu tīklu kombināciju, kā rezultātā tiek samazināta nodokļu bāze un notiek dubulta neaplikšana ar nodokļiem, vienlaikus nodrošinot, ka nenotiek dubulta aplikšana ar nodokļiem;

2.1. BEPS rīcības plāns un tā īstenošana ES: Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva (ATAD)

38. atzīst, ka G20 un ESAO virzītā BEPS projekta mērķis bija saskaņoti likvidēt iemeslus un apstākļus, kas veicina BEPS praksi, uzlabojot nodokļu tiesību aktu saskaņotību pāri robežām un stiprinot pietiekamības prasības, kā arī uzlabojot pārredzamību un noteiktību; tomēr norāda, ka vēlme un apņemšanās sadarboties attiecībā uz ESAO BEPS rīcības plānu ir atšķiras gan valstu starpā, gan atkarībā no konkrētajām darbībām;

39. norāda, ka G20 un ESAO 15 punktu BEPS rīcības plāns, kas bija paredzēts, lai saskaņoti risinātu cēloņus un apstākļus, kas rada BEPS praksi, tiek īstenots un uzraudzīts un ka, piemērojot paplašināto satvaru, notiek plašākas diskusijas plašākā kontekstā, nevis tikai sākotnēji iesaistītajās valstīs; tādēļ aicina dalībvalstis atbalstīt gan paplašinātā satvara pilnvaru, gan darbības reformu, lai nodrošinātu, ka esošais starptautiskais BEPS prakses izskaušanas satvars aptver atlikušās nodokļu sistēmas nepilnības un neatrisinātos jautājumus nodokļu jomā, piemēram, jautājumu par tiesību uzlikt nodokli sadali valstu starpā;

40. ņem vērā to, ka šie pasākumi ir arī jāīsteno; pieņem zināšanai politikas piezīmi[43] attiecībā uz iekļaujošu BEPS satvaru, kura mērķis ir izstrādāt iespējamos risinājumus konstatētajām problēmām, kas saistītas ar digitālās ekonomikas aplikšanu ar nodokļiem;

41. norāda, ka dažas valstis nesen pieņēmušas vienpusējus pasākumus, kas vērsti pret kaitējošu praksi nodokļu jomā (piemēram, Apvienotā Karaliste pieņēmusi novirzītās peļņas nodokli, savukārt ASV īstenojusi nodokļu reformu, pieņemot noteikumus par vispārēju minimālo nemateriālo ienākumu nodokli (Global Intangible Low-Taxed IncomeGILTI), lai nodrošinātu, ka starptautisko uzņēmumu ārvalstīs gūtie ienākumi pienācīgi tiek aplikti ar nodokļiem, piemērojot minimālo faktisko nodokļu likmi mātesuzņēmuma rezidences vietas valstī; aicina ES izvērtēt šos pasākumus; norāda, ka pretēji šiem vienpusējiem pasākumiem ES parasti veicina daudzpusējus un vienprātībā sakņotus risinājumus taisnīgai nodokļu tiesību sadalei; uzsver, ka, piemēram, ES par prioritāti izvirza globālu risinājumu nodokļu uzlikšanai digitālajā nozarē, taču vienalga ierosina ES digitālo pakalpojumu nodokli (DST), jo pasaules mēroga diskusijas norit lēni;

42. atgādina, ka 2016. gada ES Nodokļu nemaksāšanas apkarošanas pakete papildina spēkā esošos noteikumus, lai ES vienotajā tirgū saskaņoti īstenotu 15 BEPS pasākumus;

43. atzinīgi vērtē to, ka ES ir pieņēmusi ATAD I un ATAD II direktīvu; norāda, ka minētās direktīvas nodrošina taisnīgāku aplikšanu ar nodokļiem, nosakot minimālo aizsardzības līmeni pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu visā ES un nodrošinot taisnīgāku un stabilāku vidi uzņēmumiem gan pieprasījuma, gan arī piedāvājuma ziņā; atzinīgi vērtē noteikumus par hibrīdneatbilstībām ar mērķi novērst nodokļu dubultu neuzlikšanu, lai izskaustu esošās neatbilstības un izvairītos no turpmāku neatbilstību radīšanas dalībvalstu starpā, kā arī dalībvalstu un trešo valstu starpā;

44. atzinīgi vērtē noteikumus par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem (CFC), kas iekļauti ATAD I direktīvā, lai nodrošinātu, ka tādu saistīto uzņēmumu gūtā peļņa, kuri reģistrēti valstīs ar zemiem nodokļiem vai beznodokļu režīmu, tiek efektīvi aplikta ar nodokļiem; atzīst, ka minēto noteikumu pieņemšana, kā to vairākkārt aicinājis Eiropas Parlaments, novērš iekšējā tirgus darbības kropļošanu, ko izraisa dalībvalstu CFC noteikumu neesamība vai atšķirības, turklāt ne tikai situācijās, kad iesaistītas pilnīgi mākslīgas struktūras; pauž nožēlu par to, ka ATAD I direktīva paredz divas pieejas CFC noteikumu īstenošanai, un aicina dalībvalstis īstenot tikai vienkāršākos un efektīvākos CFC noteikumus, kas paredzēti ATAD I 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

45. atzinīgi vērtē ATAD I direktīvā iekļauto vispārējo noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu uzņēmumu ienākuma nodokļa saistību aprēķināšanai, kas dod iespēju dalībvalstīm ignorēt režīmus, kuri nav patiesi, un ņemt vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, kas tiek izmantoti nodokļu priekšrocību gūšanai; atkārto savu vairākkārtējo aicinājumu pieņemt vispārēju un kopīgu stingru noteikumu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, konkrētāk — spēkā esošajos tiesību aktos un it īpaši direktīvā par mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, direktīvā par uzņēmumu apvienošanu, kā arī direktīvā par procentu un honorāru maksājumiem;

46. atkārtoti aicina noteikt skaidru pastāvīgas darījumdarbības vietas un būtiskas saimnieciskās klātbūtnes definīciju, lai uzņēmumi nevarētu mākslīgi izvairīties no aplikšanas ar nodokli dalībvalstīs, kurās tie veic saimniecisko darbību;

47. aicina pabeigt darbu ES Kopējā transfertcenu noteikšanas forumā (KTNF) saistībā ar Komisijas veikto paraugprakses izstrādi un uzraudzību par īstenošanu dalībvalstīs;

 

48. atkārtoti pauž bažas par transfertcenu izmantošanu agresīvā nodokļu plānošanā un attiecīgi atgādina, ka atbilstīgi jārīkojas un jāuzlabo transfertcenu regulējums, lai risinātu šo problēmu; uzsver, ka jānodrošina, lai, veicot attiecīgos pasākumus un uzlabojumus, tiktu ņemta vērā ekonomiskā situācija, lai tie nodrošinātu noteiktību, skaidrību un taisnīgumu dalībvalstīm un uzņēmumiem, kuri darbojas Savienībā, un lai tie mazinātu noteikumu ļaunprātīgas izmantošanas risku peļņas novirzīšanas nolūkā, ņemot vērā ESAO 2010. gada pamatnostādnes starptautiskiem uzņēmumiem un nodokļu iestādēm par transfertcenām[44]; tomēr norāda, ka, kā norādījuši eksperti un publikācijas, neatkarīgas struktūras koncepcija jeb nesaistītu pušu darījuma princips ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina kaitējošu nodokļu praksi[45];

49. uzsver, ka ES pasākumi ar mērķi novērst nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kā arī agresīvu nodokļu plānošanu ir nodrošinājuši nodokļu iestādēm atjauninātu instrumentu kopumu, lai varētu veikt taisnīgu nodokļu iekasēšanu, vienlaikus saglabājot ES uzņēmumu konkurētspēju; uzsver, ka nodokļu iestādēm jābūt atbildīgām par minēto instrumentu efektīvu izmantošanu, neradot papildu slogu atbildīgiem nodokļu maksātājiem, it īpaši MVU;

50. atzīst, ka jaunā informācijas plūsma, ko nodokļu iestādes saņem pēc ATAD I un DAC4 direktīvas pieņemšanas, prasa atbilstīgus resursus, lai nodrošinātu šādas informācijas pēc iespējas efektīvāku izmantošanu un lai efektīvi mazinātu pašreizējo nodokļu iztrūkumu; aicina visas dalībvalstis nodrošināt, ka iestāžu izmantotie instrumenti ir pietiekami un piemēroti, lai izmantotu šo informāciju un apvienotu un pārbaudītu informāciju no dažādiem avotiem un datu kopām;

2.2. ES darbību stiprināšana cīņā pret uzņēmumu veiktu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un BEPS rīcības plāna papildināšana

2.2.1. Dalībvalstu nodokļu sistēmu un vispārējās nodokļu vides rūpīga pārbaude — agresīva nodokļu plānošana ES (Eiropas pusgads)

51. atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstu nodokļu sistēmu un vispārējās nodokļu vides izvērtēšana ir kļuvusi par daļu no Eiropas pusgada procesa atbilstīgi Eiropas Parlamenta šajā sakarā paustajam aicinājumam[46]; atzinīgi vērtē Komisijas veiktos pētījumus un iegūtos datus[47], kas ļauj izvērtēt situācijas, kuras nodrošina ekonomiskos ANP rādītājus, un sniedz skaidras norādes par nodokļu plānošanas riskiem, kā arī nodrošina visām dalībvalstīm plašu datubāzi par šo parādību; norāda, ka dalībvalstīm jādarbojas lojālas sadarbības garā un tās nedrīkst veicināt ANP shēmu izveidi, kas nav saderīgas ar ES tiesisko regulējumu un ES Līgumu garu;

52. prasa, lai šiem jaunajiem nodokļu rādītājiem Eiropas pusgadā tiktu piešķirts tāds pats statuss kā rādītājiem, kas saistīti ar izdevumu kontroli; uzsver ieguvumus no šādas nodokļu dimensijas piešķiršanas Eiropas pusgadam, jo tas ļaus novērst noteiktas kaitējošas nodokļu prakses, kas līdz šim nav novērstas ar ATAD direktīvu un citiem spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem;

53. atzinīgi vērtē to, ka DAC6 direktīvā noteiktas ziņojamu pārrobežu shēmu pazīmes, par kurām starpniekiem jāziņo nodokļu iestādēm, lai tās varētu veikt šo pazīmju izvērtēšanu; atzinīgi vērtē to, ka minētās agresīvas nodokļu plānošanas shēmu pazīmes var aktualizēt, ja tiek atklātas jaunas shēmas vai prakse; norāda, ka direktīvas īstenošanas termiņš vēl nav beidzies un noteikumi būs jāuzrauga, lai nodrošinātu to efektivitāti;

54. aicina Rīcības kodeksa jautājumu grupu katru gadu sniegt ziņojumu Padomei un Parlamentam par galvenajām shēmām, par kurām ziņojušas dalībvalstis, lai lēmumu pieņēmēji varētu sekot līdzi jaunajām nodokļu plānošanas shēmām, kuras tiek veidotas, un veikt pretpasākumus, kas var būt vajadzīgi;

55. aicina gan ES iestādes, gan dalībvalstis nodrošināt, ka publiskā iepirkuma līgumi neveicina piegādātāju izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; norāda, ka dalībvalstīm būtu jāuzrauga un jānodrošina, ka uzņēmumi vai citas juridiskās personas, kas piedalās konkursos un slēdz iepirkuma līgumus, nav iesaistītas krāpšanā nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanā un ANP; aicina Komisiju izskaidrot pašreizējo publiskā iepirkuma praksi saskaņā ar ES iepirkuma direktīvu un, ja nepieciešams, ierosināt tās aktualizēšanu, kas gan neliedz piemērot ar nodokļiem saistītus apsvērumus kā izslēgšanas kritērijus vai pat kā atlases kritērijus publiskajā iepirkumā;

56. aicina Komisiju pēc iespējas ātri pieņemt priekšlikumu, lai atceltu "patentlodziņa" režīmu, un aicina dalībvalstis savā teritorijā dot priekšroku kaitējumu neradošam un, ja iespējams, tiešam atbalstam pētniecībai un attīstībai; uzsver, ka nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem ir jāveido piesardzīgi un jāīsteno tikai tad, ja ir acīmredzama to pozitīvā ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi un jebkāds risks radīt jaunas nepilnības nodokļu sistēmā ir izslēgts;

57. atkārtoti aicina nodrošināt, lai esošie "patentlodziņi" veidotu patiesu saikni ar saimniecisko darbību, piemēram, izdevumu pārbaudes, un lai tie neradītu konkurences izkropļojumus; norāda uz nemateriālo aktīvu pieaugošo lomu starptautisku uzņēmumu vērtības ķēdē; konstatē, ka priekšlikumā par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB) ir uzlabota pētniecības un attīstības izmaksu definīcija; atbalsta Parlamenta nostāju par nodokļu kredītu īstenu pētniecības un attīstības izdevumu segšanai. nevis nodokļu atskaitījumu par pētniecības un attīstības izdevumiem;

2.2.2. Labāka sadarbība nodokļu jomā, tostarp CCCTB

58. uzsver, ka nodokļu politikai Eiropas Savienībā jābūt vērstai gan uz cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, gan uz pārrobežu saimnieciskās darbības veicināšanu, kas panākams, sadarbojoties nodokļu iestādēm un veidojot pārdomātu nodokļu politiku;

59. uzsver, ka pastāv daudzi ar nodokļiem saistīti šķēršļi, kas kavē pārrobežu saimniecisko darbību; norāda uz 2012. gada 25. oktobra rezolūciju par 20 būtiskākajām problēmām saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā[48], mudina Komisiju prioritārā kārtā pieņemt rīcības plānu šos šķēršļu novēršanai;

60. atzinīgi vērtē KKUINB projekta atsākšanu, kas paredz to, ka Komisija pieņem savstarpēji saistītus priekšlikumus par KUINB un KKUINB; uzsver, ka KKUINB novērsīs nepilnības starp valstu nodokļu sistēmām, jo īpaši transfertcenu noteikšanā;

61. aicina Padomi nekavējoties pieņemt un vienlaicīgi īstenot abus priekšlikumus, ņemot vērā Parlamenta atzinumu, kurā jau iekļauts virtuālas pastāvīgās darījumdarbības vietas jēdziens un nodokļu sadalīšanas formulas, kas novērsīs atlikušās nepilnības, kuras ļauj apiet nodokļus, un nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ņemot vērā norises digitalizācijas jomā; pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis joprojām atsakās rast risinājumu, un aicina dalībvalstis pārvarēt atšķirīgās nostājas;

62. atgādina, ka K(K)UINB piemērošana būtu jāpapildina ar kopēju grāmatvedības noteikumu īstenošanu un administratīvo prakšu pienācīgu saskaņošanu;

63. atgādina, ka, lai izbeigtu peļņas novirzīšanas praksi un ieviestu principu, ka nodoklis tiek samaksāts peļņas iegūšanas vietā, KUINB un KKUINB jāievieš visās dalībvalstīs vienlaicīgi; ja Padome nepieņems vienprātīgu lēmumu par priekšlikumu izveidot KKUINB, aicina Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu, pamatojoties uz LESD 116. pantu, kas nosaka, ka Eiropas Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, lai izdotu vajadzīgos tiesību aktus;

2.2.3. Nodokļu uzlikšana uzņēmumiem digitālajā ekonomikā

64. norāda, ka digitalizācija ir radījusi jaunu situāciju tirgū, proti, digitālās ekonomikas uzņēmumi var veikt darbību vietējos tirgos, lai arī tiem nav fiziskas un attiecīgi ar nodokli apliekamas klātbūtnes attiecīgajā tirgū, tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un negatīvi ietekmējot tradicionālos uzņēmumus; norāda, ka digitālās uzņēmējdarbības modeļiem ES faktiskais nodokļu slogs vidēji ir mazāks nekā tradicionālajiem uzņēmējdarbības modeļiem[49];

65. šajā kontekstā norāda uz pakāpenisku pāreju no materiālās ražošanas uz nemateriāliem aktīviem starptautisko uzņēmumu vērtību ķēdēs, kā to apliecina patentmaksu un ieņēmumu no licencēšanas maksām relatīvais pieauguma temps pēdējos piecos gados (gandrīz 5 % gadā) salīdzinājumā ar preču tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI) (mazāk nekā 1 % gadā)[50]; pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs digitālie uzņēmumi nemaksā gandrīz nekādus nodokļus, neraugoties uz ievērojamu digitālo klātbūtni un lielajiem ieņēmumiem šajās dalībvalstīs;

66. uzskata, ka ES jāļauj veidoties pievilcīgai uzņēmējdarbības videi, lai panāktu pareizi funkcionējošu digitālo vienoto tirgu, vienlaikus nodrošinot digitālās ekonomikas taisnīgu aplikšanu ar nodokļiem; atgādina, ka attiecībā uz visas ekonomikas digitalizāciju — nosakot vietu, kur tiek radīta vērtība, ir jāņem vērā lietotāju ieguldījums, kā arī informācija, kas apkopota par patērētāju uzvedību tiešsaistē;

67. uzsver, ka, ja Savienībā nebūs kopējas pieejas digitālās ekonomikas aplikšanai ar nodokļiem, dalībvalstis varēs (un jau tagad var) pieņemt vienpusējus risinājumus, kas izraisa regulējuma arbitrāžu un vienotā tirgus fragmentāciju un var kļūt par slogu gan uzņēmumiem, kuri darbojas pārrobežu tirgū, gan nodokļu iestādēm;

68. norāda uz Komisijas un dažu dalībvalstu vadošo lomu globālajās debatēs par nodokļu uzlikšanu digitālajai ekonomikai; mudina dalībvalstis turpināt savu proaktīvo darbu ESAO un ANO līmenī, jo īpaši izmantojot procesu, kas Politikas dokumentā ieviests ar iekļaujošo BEPS regulējumu[51]; tomēr atgādina, ka ES nevajadzētu gaidīt globālu risinājumu un tai ir jārīkojas nekavējoties;

69. atzinīgi vērtē tiesību aktu kopumu par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā, ko Komisijas pieņēma 2018. gada 21. martā; pauž nožēlu par lēno virzību Padomē[52] un tās nespēju panākt vienošanos par šo tiesību aktu kopumu; pauž bažas par to, ka tā vietā Padome apsver priekšlikumu, kas tvēruma ziņā ir daudz mazāk ambiciozs par sākotnējo priekšlikumu un Parlamenta 2018. gada 13. decembrī pieņemto nostāju[53]; aicina Padomi pieņemt šos priekšlikumus bez kavēšanās;

70. uzsver, ka līdz šim panāktā vienošanās par to, kas ir uzskatāma par digitālo pastāvīgo darījumdarbības vietu — vienīgā līdz šim panāktā vienošanās — ir solis pareizajā virzienā, bet neatrisina jautājumu par nodokļu bāzes sadalījumu valstu starpā;

71. ja Padome nespēs panākt vienošanos par digitālo pakalpojumu nodokli, mudina dalībvalstis, kas vēlas apsvērt iespēju ieviest digitālo nodokli, darīt to, izmantojot ciešākas sadarbības procedūru;

72. atzīst, ka tā dēvētais pagaidu risinājums nav optimāls risinājums; uzskata, ka pagaidu risinājums palīdzēs rast labāku risinājumu starptautiskā mērogā, zināmā mērā nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējos tirgos; aicina ES dalībvalstis pēc iespējas ātri apspriest, pieņemt un īstenot ilgtermiņa risinājumu attiecībā uz nodokļu piemērošanu digitālajā ekonomikā (nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā), lai ES saglabātu savu noteicošo globālo pozīciju; uzsver, ka Komisijas ierosinātajam ilgtermiņa risinājumam vajadzētu būt par pamatu turpmākam darbam starptautiskā līmenī;

73. norāda uz to, ka liela daļa ES iedzīvotāju pieprasa digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu; atgādina, ka saskaņā ar apsekojumu rezultātiem 80 % iedzīvotāju Vācijā, Francijā, Austrijā, Nīderlandē, Zviedrijā un Dānijā atbalsta digitālo pakalpojumu nodokļa (DST) ieviešanu un uzskata, ka ES vajadzētu būt tai, kas virza starptautiskos centienus šai jomā; turklāt uzsver, ka aptaujāto iedzīvotāju vairākums vēlētos plašu DST piemērojumu[54];

74. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai DST būtu pagaidu pasākums ar to, ka 2018. gada 21. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana [55] (COM(2018)0148) ir iekļauta turpināmības klauzula un lai sarunas par to, kas uzskatāms par nozīmīgu digitālo klātbūtni, tiktu paātrinātas;

2.2.4.  Efektīva aplikšana ar nodokļiem

75. norāda, ka nominālās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes ES līmenī ir samazinājušās no vidēji 32 % 2000. gadā līdz 21,9 % 2018. gadā[56], kas ir par 32 % mazāk; pauž bažas par šādas konkurences ietekmi uz nodokļu sistēmu ilgtspēju un tās iespējamo izplatīšanos uz citām valstīm; konstatē, ka pirmais G20 un ESAO vadītais projekts BEPS jomā šai parādībai nepievērsās; atzinīgi vērtē paziņojumu par BEPS iekļaujošu satvaru, kura mērķis ir, neskarot pašreizējo situāciju izpētīt tiesības uzlikt nodokļus, līdz 2020. gadam[57] paaugstinot jurisdikciju iespēju aplikt ar nodokli peļņu, ja otra jurisdikcija, kurai ir tiesības aplikt ar nodokli, piemēro zemu efektīvo nodokļa likmi šai peļņai, kā rezultātā tiktu izveidota minimālā efektīvā aplikšana ar nodokli; norāda, ka saskaņā ar iekļaujošo BEPS satvaru pašreizējais ESAO vadītais darbs neparedz mainīt to, ka valstis vai jurisdikcijas joprojām var brīvi noteikt savu nodokļu likmi vai vispār neieviest nekādu uzņēmumu nodokļu sistēmu[58];

76. atzinīgi vērtē jauno ESAO globālo standartu par nozīmīgas darbības faktoru attiecībā uz beznodokļu vai tikai nominālu nodokļu jurisdikcijām[59], ko savā ziņā iedvesmoja ES darbs pie ES sarakstu izveides (ES saraksta 2.2. taisnīguma kritērijs);

77. norāda uz nesakritībām starp lielo uzņēmumu faktisko nodokļu likmju aplēsēm, kas bieži ir balstītas uz uzkrājumu nodokļiem[60], un faktisko nodokli, ko maksā lielie starptautiskie uzņēmumi; norāda, ka tradicionālās nozares vidēji maksā uzņēmumu ienākuma nodokļa faktisko likmi 23 % apmērā, bet digitālā nozare maksā aptuveni 9,5 %[61];

78. norāda uz atšķirīgajām metodēm efektīvo nodokļu likmju aprēķināšanā, kas neļauj veikt uzticamu efektīvo nodokļu likmju (ETR) salīdzināšanu ES un pasaulē; norāda, ka dažkārt efektīvo nodokļu likmju aprēķini ES atšķiras par 2,2 % līdz pat 30 %[62]; aicina Komisiju izstrādāt savu metodoloģiju un regulāri publicēt dalībvalstu ETR;

79. aicina Komisiju novērtēt to, kā Eiropas Savienībā samazinās nominālās nodokļu likmes un šīs parādības ietekmi uz ETS, un ierosināt korektīvus pasākumus gan ES, gan attiecībā uz trešām valstīm, tostarp stingrus noteikumus par ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaušanai, aizsardzības pasākumus, piemēram, stingrāku kontroli ārvalstu uzņēmumiem un ieteikumu labot situāciju, ko izraisījuši nodokļu nolīgumi;

80. aicina dalībvalstis aktualizēt rīcības kodeksa jautājumu grupas pilnvaras pētīt uzņēmumu peļņas minimālo efektīvo  nodokļu likmju koncepciju, lai veiktu pēcpasākumus ESAO darbam saistībā ar nodokļu problēmām, kas saistītas ar ekonomikas digitalizāciju;

81. ņem vērā Francijas finanšu ministra sniegto paziņojumu 2018. gada 23. oktobra TAX3 komitejas sanāksmes laikā par nepieciešamību diskutēt par minimālas nodokļu uzlikšanas koncepciju; atzinīgi vērtē Francijas gatavību debates par minimālu nodokļu uzlikšanu noteikt par vienu no prioritātēm tās G7 prezidentūras laikā 2019. gadā;

2.3. Administratīvā sadarbība tiešo nodokļu jomā

82. uzsver, ka kopš 2014. gada jūnija direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC) grozīta četras reizes;

83. aicina Komisiju novērtēt un iesniegt priekšlikumus, lai novērstu nepilnības DAC2 direktīvā, konkrētāk, iekļaujot direktīvas darbības jomā materiālos pamatlīdzekļus un kriptovalūtas, paredzot sankcijas finanšu iestādēm par pienākumu nepildīšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu un iekļaujot darbības jomā vairāk finanšu iestāžu veidus un kontu veidu, par kuriem patlaban netiek ziņots, piemēram, pensiju fondus;

84. atkārtoti aicina paplašināt tās darbības jomu attiecībā uz informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem un plašākas piekļuves nodrošināšanu Komisijai, kā arī vairāk saskaņot dažādu valsts nodokļu iestāžu nodokļu nolēmumu pieņemšanas praksi;

85. šai sakarā aicina Komisiju nekavējoties sagatavot pirmo DAC3 direktīvas novērtējumu, pievēršot īpašu vērību to nolēmumu skaitam, par kuriem notikusi informācijas apmaiņa, kā arī tādu gadījumu skaitam, kad dalībvalstu nodokļu iestādes piekļuvušas citas dalībvalsts rīcībā esošai informācijai; prasa novērtējumā pievērst vērtību arī būtiskas ar nodokļu nolēmumiem saistītas informācijas izpaušanas radītajai ietekmei (nolēmumu skaits, saņēmēji, faktiskā nodokļu likme, ko paredz katrs nolēmums); aicina dalībvalstis publicēt informāciju par to noslēgtiem nodokļu nolēmumiem;

86. pauž nožēlu par to, ka par nodokļiem atbildīgais komisārs neatzīst nepieciešamību paplašināt pašreizējo sistēmu informācijas apmaiņai starp valstu nodokļu iestādēm;

87. atkārtoti aicina arī nodrošināt, lai personām, ko skar kopējās vai papildu intereses (tostarp mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem), nodokļu revīzijas tiktu veiktas vienlaicīgi, kā arī aicina turpināt uzlabot dalībvalstu sadarbību nodokļu jomā, paredzot pienākumu sniegt atbildes uz grupētiem informācijas pieprasījumiem nodokļu jautājumos; atgādina, ka tiesības klusēt attiecībā pret nodokļu iestādēm neattiecas uz vienkāršām administratīvām izmeklēšanām un ka ir nepieciešama sadarbība[63];

88. uzskata, ka saskaņotām pārbaudēm uz vietas un kopīgām revīzijām jābūt daļai no Eiropas s nodokļu iestāžu sadarbības sistēmas;

89. uzsver, ka nodokļu efektīvāku iekasēšanu veicina ne tikai informācijas apmaiņa nodokļu iestāžu starpā un šādas informācijas apstrāde, bet arī paraugprakses apmaiņa; aicina dalībvalstis piešķirt prioritāti paraugprakses apmaiņai nodokļu iestāžu starpā, īpaši nodokļu iestāžu digitalizācijas jomā;

90. aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņot nodokļu deklarāciju iesniegšanas digitālo sistēmu procedūras, lai atvieglotu pārrobežu darbību un samazinātu birokrātiju;

91. aicina Komisiju drīzumā izvērtēt DAC4 direktīvas īstenošanu, kā arī to, vai dalībvalstu nodokļu iestādes efektīvi piekļūst citu dalībvalstu rīcībā esošajai informācijai par katru valsti; prasa Komisijai izvērtēt to, kā DAC4 direktīva ir saistīta ar G20 BEPS rīcības plānā paredzēto 13. darbību par informācijas par katru valsti apmaiņu;

92. atzinīgi vērtē finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu ar Andoru, Lihtenšteinu, Monako, Sanmarino un Šveici, pamatojoties uz globālu standartu, ko izstrādājusi ESAO; aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt Līguma noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību grozītajai direktīvai par administratīvu sadarbību nodokļu jomā;

93. turklāt uzsver arī devumu, ko nodrošinājusi programma Fiscalis 2020, kuras mērķis ir uzlabot iesaistīto valstu, to nodokļu iestāžu un amatpersonu sadarbību; uzsver pievienoto vērtību, ko nodrošina kopīgās darbības šajā jomā, un iespējamās programmas nozīmi lielu Eiropas IT sistēmu izveidē un darbībā;

94. atgādina dalībvalstīm, ka to pienākums saskaņā ar Līgumu[64] ir sadarboties lojāli, patiesi un ātri; tādēļ — ņemot vērā pārrobežu lietas, it īpaši tā dēvētos cum-ex dokumentus, — aicina visu dalībvalstu nodokļu iestādes izraudzīties vienotus kontaktpunktus atbilstīgi Kopīgās starptautiskās darba grupas jautājumos par kopīgu izmeklēšanu un sadarbību (JITSIC) vienoto kontaktpunktu sistēmai ESAO kontekstā[65], lai sekmētu un uzlabotu sadarbību cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu; aicina Komisiju arī sekmēt un koordinēt dalībvalstu vienoto kontaktpunktu sadarbību;

95. iesaka noteikt prasību dalībvalstu iestādēm, kurām to partneri citās dalībvalstīs ir paziņojuši par iespējamiem tiesību aktu pārkāpumiem, savlaicīgi sniegt oficiālu paziņojumu par saņemšanu un attiecīgā gadījumā arī pienācīgu atbildi par veiktajiem pasākumiem pēc iepriekš minētā paziņojuma saņemšanas;

2.4. Dividenžu sadalīšana un par dividendēm maksājamo nodokļu summas samazināšana

96. norāda, ka cum-ex darījumi ir labi zināma globāla problēma jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, taču nav veikti nekādi saskaņoti pasākumi, lai tos novērstu; pauž nožēlu par krāpšanu nodokļu jomā, kas atklājās saistībā ar tā dēvēto cum-ex dokumentu skandālu un kas saskaņā ar publiskotajām aplēsēm, iespējams, radījusi dalībvalstīm nodokļu ieņēmumu zaudējumus 55,2 miljardu EUR apmērā; uzsver, ka Eiropas žurnālistu konsorcijs ir noskaidrojis, ka Vācija, Dānija, Spānija, Itālija un Francija, iespējams, ir cum-ex tirdzniecības prakses galvenie mērķa tirgi, kam seko Beļģija, Somija, Polija, Nīderlande, Austrija un Čehijas Republika;

97. uzsver, ka nodokļu sistēmu sarežģītība var radīt juridiskas nepilnības, kas veicina tādas nodokļu krāpšanas shēmas kā, piemēram, cum-ex;

98. norāda, ka sistemātiskā krāpšana, kurā tika izmantotas cum-ex un cum-cum shēmas, daļēji bija iespējama tādēļ, ka attiecīgās dalībvalstu iestādes neveica pietiekamas nodokļu atmaksas pieprasījumu pārbaudes, un arī tādēļ, ka nav skaidras un pilnīgas informācijas par akciju faktiskajiem īpašniekiem; aicina dalībvalstis visām attiecīgajām iestādēm nodrošināt iespēju piekļūt pilnīgai un aktuālai informācijai par akciju īpašniekiem; aicina Komisiju novērtēt, vai šajā jomā būtu vajadzīga ES mēroga rīcība, un iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ja novērtējums pamato šādas rīcības nepieciešamību;

99. uzsver, ka šie atklājumi norāda uz iespējamiem trūkumiem valsts nodokļu tiesību aktos un pašreizējās informācijas apmaiņas sistēmās un sadarbībā starp dalībvalstu iestādēm; mudina dalībvalstis efektīvi izmantot visus komunikācijas kanālus, valstu rīcībā esošos datus un arī datus, kuru pieejamību nodrošina uzlabotais informācijas apmaiņas mehānisms;

100. uzsver, ka tā dēvēto cum-ex dokumentu pārrobežu aspekti būtu jārisina daudzpusējā līmenī; brīdina, ka jaunu divpusēju nolīgumu slēgšana par informācijas apmaiņu divpusējiem sadarbības mehānismiem atsevišķu dalībvalstu starpā sarežģītu jau tā sarežģīto starptautisko noteikumu sistēmu, radītu jaunas nepilnības un veicinātu pārredzamības trūkumu;

101. mudina visas dalībvalstis rūpīgi izmeklēt un analizēt to jurisdikcijās īstenoto dividenžu maksājumu praksi, lai atklātu nepilnības savos nodokļu tiesību aktos, kas rada iespējas, ko ļaunprātīgi izmanto nodokļu krāpnieki un nemaksātāji, analizēt šis prakses iespējamo pārrobežu dimensiju un izbeigt jebkādu kaitējošu nodokļu praksi; aicina dalībvalstis dalīties ar paraugpraksi šajā jomā;

102. aicina dalībvalstis un to finanšu uzraudzības iestādes novērtēt nepieciešamību aizliegt tikai uz nodokļiem balstītu finanšu praksi, piemēram, dividenžu arbitrāžas shēmas vai dividenžu sadalīšanu un līdzīgas shēmas, ja emitents nevar pierādīt, ka šādai finanšu praksei ir cits būtisks ekonomisks mērķis, nevis tikai nepamatota nodokļu atgūšana un/vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas; aicina ES likumdevējus novērtēt iespēju ieviest šo pasākumu ES līmenī;

103. aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie priekšlikuma par Eiropas finanšu politiku Eiropola satvarā, kuram ir pašam savas izmeklēšanas spējas, kā arī sākt darbu pie Eiropas sistēmas pārrobežu nodokļu jautājumu un dažādu pārrobežu finanšu noziegumu izmeklēšanas;

104. secina, ka cum-ex dokumenti uzskatāmi pierāda, ka steidzami jāuzlabo ES dalībvalstu nodokļu iestāžu sadarbība, sevišķi informācijas apmaiņas jomā; tādēļ aicina dalībvalstis uzlabot to sadarbību, lai atklātu, likvidētu un izmeklētu shēmas, kas tiek izmantotas, lai veiktu krāpšanu nodokļu jomā un izvairītos no nodokļu maksāšanas, piemēram, cum-ex un attiecīgā gadījumā cum-cum shēmas, un lai sauktu pie atbildīgas vainīgos, tostarp apmainīties ar paraugpraksi un atbalstīt ES līmeņa risinājumus, ja tie ir pamatoti;

2.5. Pārredzamība uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā

105. atzinīgi vērtē DAC4 direktīvas pieņemšanu, kas paredz, ka nodokļu iestādes sniedz pārskatus par katru valsti atbilstīgi BEPS rīcības plānā paredzētajai 13. darbībai;

106. atgādina, ka publisku pārskatu sniegšana par katru valsti ir viens no galvenajiem pasākumiem, ar ko nodrošināt uzņēmumu nodokļu informācijas labāku pārredzamību; uzsver, ka priekšlikums par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti attiecībā uz noteiktiem uzņēmumiem un to filiālēm likumdevējiem tika iesniegts drīz pēc Panamas dokumentu skandāla 2016. gada 12. aprīlī un ka Eiropas Parlaments savu nostāju par to pieņēma 2017. gada 4. jūlijā[66]; atgādina, ka Eiropas Parlaments aicināja paplašināt pārskatu sniegšanas pienākuma piemērošanas jomu un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību, pienācīgi gādājot par ES uzņēmumu konkurētspēju;

107. nosoda, ka kopš 2016. gada trūkst progresa un sadarbības no Padomes puses; aicina ātri panākt progresu Padomē, lai tā uzsāktu sarunas ar Parlamentu;

108. atgādina, ka publiskās uzraudzības iespēja ir noderīga pētniekiem[67], pētnieciskajiem žurnālistiem, investoriem un citām ieinteresētajām personām, lai tās varētu pienācīgi novērtēt riskus, atbildību un iespējas, līdz ar to tā sekmē taisnīgu uzņēmējdarbību; atgādina, ka jau ir spēkā līdzīgi noteikumi banku nozarē, ko paredz Direktīvas 2013/36/ES (CDR IV)[68] 89. pants, un ieguves un koksnes ieguves nozarē, ko paredz Direktīva 2013/34/ES[69]; norāda, ka dažas privātās ieinteresētās personas brīvprātīgi izstrādā jaunus ziņošanas instrumentus, ar kuriem tiktu uzlabota nodokļu pārredzamību, piemēram, Globālo ziņošanas iniciatīvas standartu „Informācijas atklāšana par nodokļiem un maksājumiem pārvaldes struktūrām”, kas ir daļa no to korporatīvās sociālās atbildības politikas;

109. atgādina, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa pārredzamības nodrošināšanas pasākumi jāuzskata par tādiem, kad saistīti ar LESD 50. panta 1. punktu (brīvība veikt uzņēmējdarbību), tāpēc iepriekšminētais pants ir piemērots juridiskais pamats priekšlikumam par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti, kas iekļauts Komisijas 2016. gada 12. aprīļa publicētajā ietekmes novērtējumā (COM (2016)0198);

110. norāda, ka pārredzamība ir īpaši svarīga attiecībā uz jaunattīstības valstu ierobežotajām iespējām izpildīt prasības, izmantojot esošo informācijas apmaiņas procedūru, jo tā atvieglotu piekļuvi informācijai šo valstu nodokļu iestādēm;

2.6. Noteikumi par valsts atbalstu

111. atgādina, ka tiešie uzņēmējdarbības nodokļi ir valsts atbalsta darbības jomā[70], kurā fiskālie pasākumi ir diskriminējoši pret dažādiem nodokļu maksātājiem atšķirībā no vispārējiem fiskāliem pasākumiem, kurus piemēro visiem uzņēmumiem bez izņēmuma;

112. aicina Komisiju, īpaši Konkurences ģenerāldirektorātu. izvērtēt iespējamos pasākumus, ar kuriem atturēt dalībvalstis no šāda valsts atbalsta piešķiršanas nodokļu atvieglojumu veidā;

113. atzinīgi vērtē Komisijas jauno proaktīvo un atvērto pieeju nelikumīga valsts atbalsta izmeklēšanai šajā pilnvaru termiņā, kas sniegusi iespēju Komisijai pabeigt vairāku nozīmīgu lietu izmeklēšanu;

114. atzinīgi vērtē to, ka Komisija kopš 2014. gada izmeklē dalībvalstu nodokļu nolēmumu pieņemšanas praksi, pamatojoties uz apgalvojumiem par konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgu nodokļu režīmu un kopš 2014. gada ir arī uzsākusi deviņas oficiālas izmeklēšanas — sešās no kurām tika konstatēts, ka nodokļu nolēmums bija nelikumīgs valsts atbalsts[71]; norāda, ka viena izmeklēšana tika izbeigta, konstatējot, ka nodokļu dubulta neuzlikšana konkrētai peļņas daļai nebija uzskatāma par valsts atbalstu[72], bet vēl divi gadījumi joprojām tiek izmeklēti[73]

115. norāda, ka, neskatoties uz to, ka Komisija konstatēja, ka uzņēmums McDonald’s guva labumu no nodokļu dubultās neuzlikšanas tā ES gūtās peļņas daļai, lēmumu saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem nevarēja pieņemt, jo Komisija konstatēja, ka nodokļu dubultā neuzlikšana bija sekas Luksemburgas un ASV nodokļu tiesību aktu neatbilstībai un Luksemburgas un Amerikas Savienoto Valstu noslēgtajam nolīgumam par nodokļu dubulto neuzlikšanu[74]; atzīst, ka Luksemburgu ir paziņojusi par nodomu pārskatīt savus nolīgumus par nodokļu dubulto neuzlikšanu, lai nodrošinātu to atbilstību starptautiskajām tiesībām nodokļu jomā;

116. pauž bažas par nesamaksāto nodokļu milzīgo apmēru visās dalībvalstīs ilgākā laikposmā[75]; atgādina, ka nelikumīga atbalsta atgūšanas mērķis ir atjaunot sākotnējo situāciju un ka precīzas atmaksājamā atbalsta summas aprēķināšana ir daļa no dalībvalstu iestāžu pienākuma īstenot noteikumus; aicina Komisiju izvērtēt un noteikt dzīvotspējīgus pretpasākumus, tostarp soda sankcijas, lai palīdzētu dalībvalstīm izvairīties piedāvāt selektīvu labvēlīgu nodokļu režīmu, kas uzskatāms par valsts atbalstu un ir pretrunā ES noteikumiem;

117. atkārtoti aicina Komisiju pieņemt pamatnostādnes, lai precizētu, kas ir ar nodokļiem saistīts valsts atbalsts un atbilstīga transfertcenu noteikšana; aicina Komisiju likvidēt juridisko nenoteiktību tiem nodokļu maksātājiem un nodokļu iestādēm, kuras izpilda noteikumus, un attiecīgi nodrošināt visaptverošu satvaru nodokļu plānošanai dalībvalstīs;

2.7. Pastkastītes uzņēmumi

118. norāda, ka nav vienotas pastkastītes uzņēmumu definīcijas, — tie ir uzņēmumi, kas reģistrēti kādā jurisdikcijā, lai apietu nodokļus vai izvairītos no nodokļu maksāšanas, un tiem attiecīgajā jurisdikcijā nav nozīmīgas tautsaimniecības klātbūtnes; tomēr uzsver, ka vienkārši kritēriji, piemēram, reāla saimnieciskā darbība vai fiziska uzņēmumā strādājošo klātbūtne varētu būt rīki pastkastītes uzņēmumu identifikācijai un to izplatības apkarošanai; atkārtoti aicina noteikt skaidru definīciju;

119. uzsver, ka, tā kā ierosināts Parlamenta nostājā par iestāžu sarunām par grozījumu izdarīšanu direktīvās, kas skar pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu[76], dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums nodrošināt, ka pārrobežu reorganizācijas atbilst faktiskajai saimnieciskās darbības veikšanai, tostarp digitālajā nozarē, lai izvairītos no „pastkastītes” uzņēmumu izveides;

120. aicina dalībvalstis pieprasīt, lai pirms pārrobežu reorganizācijas, apvienošanās vai sadalīšanas kompetentās iestādes apmainītos ar noteiktu finanšu informāciju;

121. prasa atklāt nodokļu iestādēm faktiskos īpašniekus;

122. norāda, ka dalībvalstis ir īstenojušas pasākumus, lai aizliegtu komercdarbību konkrēti ar pastkastītes uzņēmumiem; īpaši uzsver Latvijas tiesību aktus, kuros pastkastītes uzņēmums definēts kā struktūra, kas faktiski neveic saimniecisko darbību un kas ar dokumentiem nevar pierādīt pretējo, turklāt ir reģistrēta jurisdikcijā, kurā uzņēmumiem nav jāiesniedz finanšu pārskati un/vai kura neveic uzņēmējdarbību rezidences vietas valstī; tomēr norāda, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem ar pastkastītes uzņēmumu aizliegumu, kas noteikts Latvijā, nevar aizliegt tādu pastkastītes uzņēmumu darbību, kuri ir ES dalībvalstu rezidenti, jo šāda rīcība tiktu uzskatīta par diskriminējošu[77]; aicina Komisiju ierosināt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, kas ļautu aizliegt pastkastītes uzņēmumus, pat ja tie ir ES dalībvalstu rezidenti;

123. uzsver, ka ienākošo un izejošo ārvalstu tiešo ieguldījumu augsto līmeni, kas izteikts kā daļa no IKP, septiņās dalībvalstīs (Beļģijā, Kiprā, Ungārijā, Īrijā, Luksemburgā, Maltā un Nīderlandē), tikai ļoti niecīgā mērā var izskaidrot ar investoru faktisko saimniecisko darbību šajās dalībvalstīs[78];

124. uzsver, ka atsevišķās dalībvalstīs, sevišķi Luksemburgā, Maltā, Kiprā, Nīderlandē un Īrijā, ir ārkārtīgi augsts ārvalstu tiešo ieguldījumu līmenis[79]; norāda, ka šādu ārvalstu tiešo ieguldījumu turētāji parasti ir īpašam nolūkam dibināti uzņēmumi, kuru vienīgais dibināšanas iemesls mēdz būt nodokļu sistēmu nepilnību izmantošana; aicina Komisiju izvērtēt šādu ir īpašam nolūkam dibinātu uzņēmumu saikni ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem

125. norāda, ka ekonomiskie rādītāji, piemēram, neparasti augsts ārvalstu tiešo ieguldījumu līmenis, kā arī ārvalstu tiešie ieguldījumi, ko pārvalda īpaši šim nolūkam dibinātas sabiedrības, liecina par agresīvu nodokļu plānošanu[80];

126. norāda, ka ATAD ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumi (attiecas uz mākslīgām struktūrām) attiecas arī uz pastkastītes uzņēmumiem un ka KUINB un KKUINB nodrošinās to, ka ienākumi tiek attiecināti uz valsti, kur faktiski notiek saimnieciskā darbība;

127. aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt saskaņotas, saistošas un izpildāmas prasības attiecībā uz nozīmīgu saimniecisko darbību, kā arī izdevumu pārbaudes;

128. aicina Komisiju divu gadu laikā veikt tādu savstarpēji saistītu likumdošanas un politikas iniciatīvu atbilstības pārbaudes, kuru mērķis ir risināt jautājumu par pastkastītes uzņēmumu izmantošanu saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

3. Pievienotās vērtības nodoklis

129. uzsver nepieciešamību ES līmenī saskaņot PVN noteikumus, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību un nepieļautu konkurences izkropļojumus[81];

130. uzsver, ka PVN ir nozīmīgs nodokļu ieņēmumu avots dalībvalstu budžetos; norāda, ka 2016. gadā PVN ieņēmumi ES 28 dalībvalstīs sasniedza 1044 miljardus EUR, kas atbilst 18 % no visiem nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs; ņem vērā to, ka ES 2017. gada budžets bija 157 miljardi EUR;

131. tomēr pauž nožēlu par to, ka katru gadu liela daļa plānoto PVN ieņēmumu tiek zaudēti krāpšanas dēļ; uzsver, ka saskaņā ar Komisijas statistiku PVN iztrūkums (starpība starp paredzamajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN, kas ļauj secināt, cik daudz PVN ieņēmumu nav iegūts ne vien krāpšanas, bet arī maksātnespējas, nepareizu aprēķinu un arī izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dēļ) 2016. gadā ES sasniedza147 miljardus EUR, kas ir vairāk nekā 12 % no kopējiem paredzētajiem PVN ieņēmumiem[82], bet vairākās dalībvalstīs situācija ir vēl sliktāka, jo tajās PVN iztrūkums ir 20 % vai vairāk, kas liecina par lielu atšķirību starp dalībvalstu spējā cīnīties pret PVN iztrūkumu;

132. norāda, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm aptuveni 50 miljardi EUR jeb gadā 100 EUR uz vienu ES iedzīvotāju tiek zaudēti pārrobežu krāpšanas ar PVN dēļ[83]; Eiropols lēš, ka ar PVN saistīta krāpšana aptuveni 60 miljardu EUR apmērā ir saistīta ar organizēto noziedzību un terorisma finansēšanu; norāda uz PVN režīmu lielāku saskaņošanu un vienkāršošanu ES, lai arī sadarbība starp dalībvalstīm vēl nav nedz gana pietiekama, nedz gana efektīva; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sadarbību, lai labāk cīnītos pret krāpšanu PVN jomā; aicina Komisiju par prioritāti noteikt galīgā PVN režīma ieviešanu un īstenošanu;

133. aicina vākt uzticamu statistiku, lai izdarītu aplēses par PVN iztrūkumu, un uzsver, ka vajadzīga kopīga pieeja datu vākšanai un apmaiņai ES; mudina Komisiju nodrošināt saskaņotas statistikas regulāru vākšanu un publicēšanu dalībvalstīs;

134. uzsver, ka esošā PVN režīma (pārejas režīms) principu, kas paredz atbrīvot no PVN Kopienas ietvaros veiktas piegādes un eksportu Eiropas Savienībā, ļaunprātīgi izmanto krāpnieki, it īpaši veicot tā dēvēto karuseļa veida krāpšanu, vai krāpnieki, kas krāpjas ar patieso klātbūtni;

135. ņem vērā to, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju uzņēmumus, kuri veic pārrobežu tirdzniecību, patlaban negatīvi ietekmē atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas ir par 11 % augstākas salīdzinājumā ar tādu uzņēmumu izmaksām, kuri veic tirdzniecību tikai savā valstī; norāda, ka jo īpaši MVU cieš no nesamērīgām PVN saistību izpildes izmaksām, kas ir viens no iemesliem, kādēļ tie joprojām šaubās par vienotā tirgus priekšrocībām; prasa Komisijai un dalībvalstīm izveidot risinājumus, lai samazinātu pārrobežu tirdzniecībā samazinātu izmaksas, kas saistītas ar PVN režīma ievērošanu;

3.1. PVN satvara modernizācija

136. tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada 6. aprīļa Rīcības plānu PVN jomā, kas paredz veikt PVN regulējuma reformu, kā arī 13 tiesību aktu priekšlikumus, ko Komisija pieņēmusi kopš 2016. gada decembra un kas paredz pāreju uz galīgo PVN režīmu, likvidēt ar PVN saistītos šķēršļus e-komercijas jomā, pārskatīt MVU PVN režīmu, modernizēt PVN likmju noteikšanas politiku un mazināt PVN iztrūkumu;

137. atzinīgi vērtē 2015. gadā ieviesto PVN mini vienas pieturas shēmu (MOSS) telekomunikāciju, apraides un elektroniskajiem pakalpojumiem, kas ir brīvprātīga sistēma PVN reģistrācijai, deklarēšanai un samaksai; atzinīgi vērtē MOSS paplašināšanu, kas nozīmē, ka no 2021. gada 1. janvāra tā attieksies arī uz citu preču un pakalpojumu piegādēm galapatērētājiem;

138. norāda, ka atbilstīgi Komisijas aplēsēm sagaidāms, ka reforma ar mērķi modernizēt PVN regulējumu samazinās birokrātiju par 95 %, kas atbilst aptuveni 1 miljardam EUR;

139. īpaši atzinīgi vērtē to, ka Padome 2017. gada 5. decembrī pieņēma jaunus noteikumus, kas tiešsaistes uzņēmumiem atvieglo PVN saistību izpildi; īpaši atzinīgi vērtē to, ka Padome ņēma vērā Eiropas Parlamenta atzinumu par nepieciešamību ieviest tiešsaistes platformu pienākumu iekasēt PVN par tālpārdošanu, ko tās veicina; uzskata, ka šis pasākums nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu uzņēmumiem, jo daudzas preces, ko importē tālpārdošanas nolūkā, patlaban tiek ievestas ES, nepiemērojot PVN; aicina dalībvalstis pareizi īstenot jauno noteikumus līdz 2021. gadam;

140. atzinīgi vērtē priekšlikumus par galīgo PVN režīmu, kas pieņemti 2017. gada 4. oktobrī[84] un 2018. gada 24. maijā[85]; īpaši atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu nodokļu uzlikšanā piemērot galamērķa principu, kas nozīmē, ka PVN jāmaksā galapatērētāja jeb klienta dalībvalstī saskaņā ar attiecīgajā valstī spēkā esošo likmi;

141. īpaši atzinīgi vērtē Padomes panākto progresu virzībā uz galīgā PVN režīma izveidi, 2018. gada 4. oktobrī pieņemot tā dēvētos ātros risinājumus[86]; tomēr pauž bažas par to, ka netika pieņemti aizsardzības pasākumi saistībā ar to radītajiem krāpšanas riskiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta nostājai[87] par priekšlikumu par sertificētiem nodokļu maksātājiem (SNM)[88], kas pausta tā 2018. gada 3. oktobra atzinumā[89]; pauž dziļu nožēlu par to, Padome lēmuma par sertificēta nodokļu maksātāja statusa ieviešanu pieņemšanu ir atlikusi līdz galīgā PVN režīma pieņemšanai;

142. aicina Padomi nodrošināt, lai SNM statuss būtu atbilstīgs atzītā uzņēmēja (AEO) statusam, ko piešķir muitas iestādes;

143. aicina ES līmenī nodrošināt minimālu un pārredzamu SNM statusa definīcijas saskaņošanu, tostarp aicina Komisiju regulāri novērtēt to, kā dalībvalstis piešķir SNM statusu; prasa nodrošināt informācijas apmaiņu dalībvalstu nodokļu iestāžu starpā par atteikumiem piešķirt SNM statusu konkrētiem uzņēmumiem, lai veicinātu saskaņotību un vienotu standartu piemērošanu;

144. atzinīgi vērtē arī īpašo MVU paredzēto shēmu pārskatīšanu[90] — tai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jo atbrīvojumu no PVN shēmas pašreiz var izmantot tikai vietējie uzņēmēji, un tā var veicināt atbilstības PVN prasībām nodrošināšanas izmaksu samazināšanu MVU; aicina Padomi ņemt vērā Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra atzinumu[91], it īpaši saistībā ar turpmāku administratīvo vienkāršošanu MVU interesēs; tādēļ aicina Komisiju izveidot tiešsaistes portālu, kurā būtu jāreģistrējas MVU, kas vēlas iegūt atbrīvojumu no nodokļiem citā dalībvalstī, kā arī izveidot vienotu kontaktpunktu, ar kura starpniecību mazie uzņēmumi var iesniegt PVN deklarācijas par dažādām dalībvalstīm, kurās tie veic darbību;

145. norāda, ka ir pieņemts Komisijas priekšlikums par vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu (GRCM)[92], kas paredz pagaidu atkāpes no parastajiem PVN noteikumiem, lai labāk novērstu karuseļa veida krāpšanu tajās dalībvalstīs, kuras šis krāpšanas veids ietekmē visvairāk; aicina Komisiju cieši uzraudzīt šā jaunā tiesību akta piemērošanu, potenciālos riskus un ietekmi; taču norāda, ka GRCM nekādā ziņā nevajadzētu kavēt galīgā PVN režīma īstenošanu;

146. norāda, ka e-komercijas ekspansija nereti var radīt problēmas nodokļu iestādēm, tādas kā pārdevēja ar nodokli apliekamās identifikācijas trūkums ES un PVN deklarāciju reģistrācija krietni zemāka par deklarēto darījumu faktisko vērtību; tādēļ atzinīgi vērtē ierosināto un Eiropas Komisijas 11. decembrī pieņemto īstenošanas noteikumu būtību (COM(2018)0819 un COM(2018)0821), kas attiecas uz preču tālpārdošanu un paredz, ka no 2021. gada lieliem tiešsaistes tirdzniecības uzņēmumiem būs pienākums nodrošināt, ka par precēm, ko trešo valstu uzņēmumi savās platformās pārdod ES patērētājiem, tiek iekasēts PVN;

147. aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt e-komercijas darījumus, kuros iesaistīts pārdevējs no ārpus ES, raugoties, kas vispār nedeklarē PVN (piemēram, tiek nepamatoti izmantota paraugu piedāvāšana) vai apzināti norāda zemāku vērtību, lai PVN nebūtu jāmaksā vispār vai tas tiktu samazināts; uzskata, ka šāda prakse apdraud ES iekšējā tirgus integritāti un netraucētu darbību; aicina Komisiju vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumiem;

3.2. PVN iztrūkums, cīņa pret krāpšanu PVN jomā un administratīvā sadarbība PVN jomā

148. atgādina par aicinājumu novērst faktorus, kas veicina nodokļu iztrūkumu, tostarp PVN nemaksāšanu;

149. atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2018. gada 8. martā uzsāka pārkāpuma procedūras pret Kipru, Grieķiju un Maltu un 2018. gada 8. novembrī — pret Itāliju un Menas salu saistībā ar jahtu un lidmašīnas iegādi, izmantojot ļaunprātīgu PVN shēmu, lai panāktu, ka šīs valstis pārtrauc piedāvāt nelikumīgu labvēlīgu nodokļu režīmu privātām jahtām un lidmašīnām, kas kropļo konkurenci kuģošanas un aviācijas jomā;

150. atzinīgi vērtē grozījumus Regulā (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem, lai stiprinātu administratīvo sadarbību PVN jomā; atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gadā veiktos uzraudzības apmeklējumus desmit dalībvalstīs un it īpaši pēc šiem apmeklējumiem sniegto ieteikumu uzlabot PVN informācijas apmaiņas sistēmas (VIES) uzticamību;

151. norāda, ka Komisija nesen ierosināja izmantot papildu kontroles mehānismus un stiprināt Eurofisc nozīmi, kā arī izmantot mehānismus, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību muitas un nodokļu iestāžu starpā; aicina visas dalībvalstis aktīvāk piedalīties darījumu tīkla analīzes (TNA) sistēmā Eurofisc darbības ietvaros;

152. uzskata, ka visu dalībvalstu dalībai Eurofisc tīklā jābūt obligātai un ka dalībai šajā tīklā jābūt nosacījumam, lai saņemtu ES finansējumu; piekrīt Eiropas Revīzijas palātas paustajām bažām par PVN atmaksu saistībā ar kohēzijas izdevumiem[93] un par ES Krāpšanas apkarošanas programmu[94];

153. mudina Komisiju novērtēt iespējas, kā nodrošināt, lai dalībvalstis vāktu un paziņotu reāllaika datus par PVN darījumiem, jo tādējādi tiktu uzlabota Eurofisc efektivitāte un ļautu izstrādāt jaunas stratēģijas cīņā pret krāpšanu PVN jomā; aicina visas atbildīgās iestādes izmantot dažādas statistikas un datu vākšanas metodes, lai atklātu novirzes, aizdomīgas attiecības un shēmas un nodokļu iestādes varētu labāk, proti, aktīvi, mērķtiecīgi un izmaksu ziņā efektīvi, novērst dažāda veida neatbilstīgu rīcību;

154. atzinīgi vērtē direktīvas par finansiālo interešu aizsardzību (PIF)[95] pieņemšanu, kurā precizēti jautājumi par pārrobežu sadarbību un savstarpējo tiesisko palīdzību dalībvalstu, Eurojust, Eiropas Prokuratūras (EPPO), Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Komisijas starpā cīņā pret krāpšanu PVN jomā; aicina EPPO, OLAF, Eurofisc, Eiropolu un Eurojust cieši sadarboties, lai koordinētu centienus cīņā pret krāpšanu PVN jomā un lai atklātu jaunu krāpniecisku praksi nodokļu jomā un pielāgotos tai;

155. tomēr norāda, ka jāpanāk labāka sadarbība ES administratīvo, tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu starpā, kā to uzsvēra eksperti 2018. gada 28. jūnijā notikušās uzklausīšanas laikā un kā konstatēts arī TAX3 komitejas pasūtītajā pētījumā;

156. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par EPPO kompetences paplašināšanu, attiecinot tās arī uz pārrobežu teroristu noziegumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai EPPO sāk darbību pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2022. gadam, nodrošinot ciešu sadarbību ar pašreizējām iestādēm, struktūrām, aģentūrām un Savienības birojiem, kas atbildīgi par Savienības finansiālo interešu aizsardzību; aicina pieņemt pamācošas, atturošas un samērīgas sankcijas; uzskata, ka visiem organizētas PVN krāpšanas shēmas dalībniekiem būtu jāpiemēro smagas sankcijas, lai izskaustu radušos priekšstatu par nesodāmību;

157. uzskata, ka viena no galvenajām problēmām, kas pieļauj krāpnieciskas darbības saistībā ar PVN, ir tā dēvētā peļņa naudā, ko krāpnieki var iegūt; tādēļ aicina Komisiju izvērtēt ekspertu sniegto priekšlikumu[96] datus par pārrobežu darījumiem izvietot blokķēdē un izmantot nevis papīra naudu, bet drošas digitālās valūtas, ko var izmantot tikai PVN maksājumiem (konkrētam nolūkam);

158. atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pievērsusies jautājumiem[97], kas saistīti ar krāpšanu importa jomā; uzskata, ka muitas deklarācijās iekļauto datu atbilstīga integrēšana VIES dos iespēju galamērķa dalībvalstīm veikt muitas un PVN informācijas kontrolpārbaudi, lai nodrošinātu, ka PVN tiek maksāts galamērķa valstī; aicina dalībvalstis īstenot šos jaunos tiesību aktus efektīvi un savlaicīgi — līdz 2020. gada 1. janvārim;

159. uzskata, ka nodokļu iestāžu un muitas iestāžu administratīvā sadarbība nav optimāla[98]; aicina dalībvalstis pilnvarot Eurofisc izstrādāt jaunas stratēģijas preču izsekošanai saskaņā ar 42. muitas procedūru — mehānismu, kas nodrošina iespēju importētājam iegūt atbrīvojumu no PVN, ja importētās preces paredzēts piegādāt uzņēmējam citā dalībvalstī, kas nav importētāja valsts;

160. uzsver, ka ir svarīgi izmantot AMLD5 paredzēto korporatīvo uzņēmumu faktisko labuma guvēju reģistru kā nozīmīgu rīku ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanai; mudina dalībvalstis paaugstināt policijas dienestu, muitas dienestu, prokuratūru un tiesnešu, kuri strādā ar šāda veida krāpšanas lietām, kompetences un kvalifikāciju;

161. pauž bažas par TAX3 komitejas pasūtītā pētījuma[99] rezultātiem, kas norāda uz to, ka Komisijas priekšlikumi mazinās krāpšanu importa jomā, taču neizskaudīs to; norāda, ka netiks arī atrisināts jautājums par vērtības pazemināšanu un ES noteikumu izpildi kopumā saistībā ar trešo valstu nodokļu maksātājiem; aicina Komisiju izvērtēt alternatīvas metodes nodokļu iekasēšanai par šādām piegādēm, kas būtu izmantojamas ilgākā termiņā; uzsver, ka paļaušanās uz trešo valstu nodokļu maksātāju labticību, iekasējot ES PVN, nav ilgtspējīgs risinājums; uzskata, ka šādiem alternatīviem nodokļu iekasēšanas modeļiem jābūt piemērojamiem ne tikai tirdzniecībai elektroniskajās platformās, bet jāaptver visu veidu tirdzniecība, ko veic trešo valstu nodokļu maksātāji, neatkarīgi no tā, kādu uzņēmējdarbības modeli viņi izmanto;

162. aicina Komisiju cieši uzraudzīt, kā dalībvalstis ietekmē galīgā režīma ieviešana attiecībā uz PVN ieņēmumiem; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt jaunu krāpšanas risku iespējamību galīgajā PVN sistēmā, it īpaši riskus, kas saistīti ar iespējamajiem "pazudušā tirgotāja" veidiem pārrobežu darījumos, kas varētu aizstāt "pazudušo tirgotāju" karuseļa veida krāpšanā; šajā sakaā uzsver, ka muitas tranzīta sistēma cita starpā noteikti var veicināt tirdzniecību ES; tomēr norāda, ka ir iespējami ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi un noziedzīgas organizācijas, izvairoties no nodokļu un nodevu maksāšanas, var radīt milzīgus zaudējumus gan dalībvalstīm, gan ES (izvairoties no PVN maksāšanas). tādēļ aicina Komisiju uzraudzīt muitas tranzīta sistēmu un, pamatojoties uz ieteikumiem, jo īpaši OLAF, Eiropola un Eurofisc ieteikumiem, nākt klajā ar priekšlikumiem;

163. uzskata, ka vairums Eiropas iedzīvotāju sagaida skaidrus Eiropas un valsts tiesību aktus, kas nodrošina iespēju atklāt tos, kuri nepilda savas nodokļu saistības, un piemērot sankcijas, kā arī savlaicīgi atgūt nesamaksātos nodokļus;

4. Nodokļu uzlikšana privātpersonām

164. uzsver, ka privātpersonas pārvietošanās brīvību parasti neizmanto, lai veiktu krāpšanu nodokļu jomā, izvairītos no nodokļu maksāšanas un veiktu agresīvu nodokļu plānošanu; tomēr uzsver, ka dažām fiziskām personām ir pietiekami liela nodokļa bāze, lai aptvertu vairākas nodokļu jurisdikcijas;

165. pauž nožēlu par to, ka finansiāli nodrošinātas privātpersonas un finansiāli ļoti nodrošinātas privātpersonas joprojām var novirzīt savu peļņu un līdzekļus vai veikt pirkumus, izmantojot dažādas nodokļu jurisdikcijas, lai būtiski samazinātu vai atceltu saistības, izmantojot finanšu pārvaldītāju un citu starpnieku pakalpojumus; pauž nožēlu par to, ka dažas ES dalībvalstis ir ieviesušas nodokļu sistēmas, lai piesaistītu finansiāli nodrošinātas privātpersonas, kas neparedz reālu saimniecisko darbību;

166. norāda, ka visā ES pamatlikmes, ko piemēro darba ņēmēju ienākumiem, parasti ir augstākas nekā likmes, ko piemēro ienākumiem no kapitāla; norāda, ka kopumā ar uzkrāto bagātību saistītu nodokļu daļa kopējos nodokļu ieņēmumos joprojām ir diezgan ierobežota, proti, 4,3 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem ES[100];

167. pauž nožēlu par to, ka krāpšana uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana veicina nodokļu sloga novirzīšanu uz godprātīgiem un godīgiem nodokļu maksātājiem;

168. aicina dalībvalstis piemērot atturošus, efektīvus un samērīgus sodus par krāpšanos nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelegālu ANP un nodrošināt, ka sodi tiek piemēroti;

169. nosoda to, ka dažas dalībvalstis ir izveidojušas ēnainu nodokļu režīmu, kas dod iespēju citu valstu valstspiederīgajiem, kļūstot par to rezidentiem nodokļu aprēķināšanas nolūkā, iegūt ienākuma nodokļa atvieglojumus, kas samazina citu dalībvalstu nodokļu bāzi un veicina kaitējošu politiku, kas diskriminē attiecīgās valsts pilsoņus; norāda, ka šādi režīmi ietver ieguvumus, kas pārējiem valsts pilsoņiem nav pieejami, piemērām, ārvalstīs piederoša īpašuma un gūtu ienākumu neaplikšanu ar nodokli, vienreizēju nodokli ārvalstīs gūtiem ienākumiem, atbrīvojumu no nodokļa ienākumu daļai, kas gūta valstī, vai zemāku nodokļu likmi pensijai, kas uz šo valsti tiek pārskaitīta;

170. atgādina, ka Komisija 2001. gada paziņojumā ierosināja rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem[101]) kaitējošas nodokļu prakses sarakstā iekļaut īpašos režīmus, ko piemēro emigrantiem, taču pa šo laiku nav sniegusi datus par problēmas apjomu; aicina Komisiju atgriezties pie šī jautājuma un jo īpaši izvērtēt dubultas aplikšanas ar nodokļiem riskus un dubultas neaplikšanas riskus, ko rada šādas sistēmas;

4.1. Režīmi, ar ko piešķir pilsonību un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem

171. pauž bažas, ka lielākā daļa dalībvalstu ir pieņēmušas režīmus, ar ko piešķir pilsonības (CBI) vai uzturēšanās (RBI) tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem[102], kas plašāk zināmi kā zelta vīzu vai zelta pasu jeb ieguldītāju programmas, kas paredz pilsonības vai uzturēšanās tiesību piešķiršanu ES un trešo valstu valstspiederīgajiem apmaiņā pret finanšu ieguldījumiem;

172. norāda, ka saskaņā ar šīm programmām veiktie ieguldījumi ne vienmēr veicina tās dalībvalsts reālo ekonomiku, kura piešķir pilsonību vai uzturēšanās atļauju, un ka bieži vien tie neprasa pieteikuma iesniedzējiem kādu laiku pavadīt teritorijā, kurā tiek veikts ieguldījums, un ka pat tad, ja šāda prasība formāli pastāv, tās izpildi parasti neviens nepārbauda; uzsver, ka šādas shēmas apdraud Savienības mērķu sasniegšanu un tādējādi ir lojālas sadarbības principa pārkāpums;

173. norāda, ka vismaz 5000 trešo valstu pilsoņu ir ieguvuši ES pilsonību, iesaistoties kādā no shēmām, ar ko piešķir pilsonības tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem[103]; norāda, ka saskaņā ar pētījumu[104] pilsonība ir tikusi piešķirta vismaz 6000 personām, bet uzturēšanās atļaujas ir izsniegtas gandrīz 100 000 personām;

174. pauž bažas, ka CBI un RBI piešķir bez pienācīgas pieteikumu iesniedzēju drošības pārbaudes, līdz ar to iespējams, ka tās piešķir augsta riska ārvalstu pilsoņiem un tas rada drošības apdraudējumu Savienībā; pauž nosodījumu par to, ka CBI un RBI shēmās izmantotās naudas izcelsmes noslēpumainība ir ievērojami palielinājusi politiskos, ekonomiskos un drošības riskus Eiropas valstīs;

175. uzsver, ka CBI un RBI ir saistītas arī ar citiem būtiskiem riskiem, tostarp ar ES un dalībvalstu pilsonības vērtības pazemināšanas risku un korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas iespējamību; norāda, ka vienas dalībvalsts lēmumam īstenot shēmas, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem, ir ietekme arī citās ES dalībvalstīs; atkārtoti pauž bažas par to, ka saskaņā ar šādām shēmām pilsonības vai uzturēšanās tiesības var piešķirt arī tad, ja kompetentās iestādes neveic pienācīgas klientu uzticamības pārbaudes vai klientu uzticamības pārbaudes;

176. norāda, ka AMLD5 ietvertās saistības, kas paredz, ka struktūrām ir savos CDD procesos jāuztver CBI un RBI pieprasītāji kā augsta riska indivīdi, neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma arī pašām izveidot un veikt pienācīgas pārbaudes; norāda, ka vairākas dalībvalstu un ES līmenī uzsāktās oficiālās izmeklēšanas par korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir tieši saistītas ar shēmām, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem;

177. uzsver, ka vienlaikus joprojām pastāv neskaidrība par ieguldījumu, kas piesaistīti, izmantojot šādas shēmas, ekonomisko ilgtspēju un dzīvotspēju; uzsver, ka pilsonība un visas ar to saistītās tiesības nekādā gadījumā nedrīkst būt pārdodamas;

178. norāda, ka dažās dalībvalstīs CBI un RBI shēmas plaši izmanto Krievijas pilsoņi vai tādu valstu pilsoņi, kuras atrodas Krievijas ietekmē; norāda, ka šīs shēmas var palīdzēt pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas un Krievijas agresijas Krimā izveidotajos sankciju sarakstos iekļautiem Krievijas pilsoņiem apiet ES noteiktās sankcijas;

179. norāda, ka šādās programmās pastāvīgi tiek paredzēti nodokļu atvieglojumi vai īpaši nodokļu režīmi ieguldījumu saņēmējiem; pauž bažas par to, ka šādi atvieglojumi var negatīvi ietekmēt virzību uz mērķi panākt, lai visi pilsoņi sniegtu taisnīgu devumu nodokļu sistēmā;

180. pauž bažas par pārredzamības trūkumu attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju skaitu un izcelsmi, tādu privātpersonu skaitu, kurām ar šādām shēmām piešķirtas pilsonības vai uzturēšanās tiesības, kā arī attiecībā uz veikto ieguldījumu apjomu, izmantojot šādas shēmas, un līdzekļu izcelsmi; atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis publisko to privātpersonu vārdu, uzvārdu un valstspiederību, kurām piešķirtas pilsonības vai uzturēšanās tiesības saskaņā ar šādām shēmām; mudina citas dalībvalstis sekot šim piemēram;

181. pauž bažas par to, ka saskaņā ar ESAO sniegto informāciju shēmas, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem, var tikt izmantotas ļaunprātīgi, lai apdraudētu Kopējā ziņošanas standarta (KZS) uzticamības pārbaudes procedūras, kā rezultātā saskaņā ar KZS tiek sagatavoti neprecīzi vai nepilnīgi standarti, it īpaši ja finanšu iestādei netiek atklātas visas nodokļu jurisdikcijas; norāda — ESAO uzskata, ka KZS integritātei potenciāli augstu risku rada tās vīzu shēmas, ar ko nodokļu maksātājiem piešķir tiesības piemērot zemu iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas nepārsniedz 10 % no ārzonas finanšu aktīviem, un kas nepieprasa būtisku fizisku klātbūtni, proti, vismaz 90 dienas atrasties jurisdikcijā, kas piedāvā tā dēvēto zelta vīzu shēmu;

182. pauž bažas par to, ka Maltā un Kiprā ir shēmas[105], kas var radīt augstu risku KZS integritātei.

183. secina, ka iespējamie ekonomiskie ieguvumi, ko nodrošina CBI un RBI, neatsver būtiskos drošības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas riskus, ko tās rada;

184. aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk sākt pakāpeniski likvidēt visas esošās shēmas, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem;

185. uzsver, ka tikmēr dalībvalstīm būtu jāizvirza prasība, ka CBI un RBI var iegūt tikai personas, kas fiziski šajā valstī uzturas, un pienācīgi jānodrošina, lai attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar šādām shēmām iesniedz pieteikumu pilsonības vai uzturēšanās tiesību saņemšanai, pienācīgi tiktu veikta rūpīga klientu uzticamības pārbaude, kā to pieprasa AMLD5 direktīva; uzsver, ka AMLD5 direktīvā ir izklāstītas uzlabotas uzticamības pārbaudes attiecībā uz politiski redzamām personām; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka valdības uzņemas pilnīgu atbildību par CBI un RBI pieteikumu iesniedzēju pienācīgas pārbaudes veikšanu; aicina Komisiju rūpīgi un pastāvīgi uzraudzīt noteikumu par klientu uzticamības pārbaudi pienācīgu īstenošanu un piemērošanu saistībā ar shēmām, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem, līdz tās tiek atceltas visās dalībvalstīs;

186. norāda, ka kādas dalībvalsts pilsonības vai uzturēšanās atļaujas iegūšana nodrošina saņēmējam piekļuvi daudzām tiesībām un iespējām visā Savienības teritorijā, tostarp tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Šengenas zonā; tādēļ aicina dalībvalstis, kas īsteno shēmas, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem, līdz šo shēmu galīgai atcelšanai pienācīgi pārbaudīt pieteikuma iesniedzēju raksturu un noraidīt pieteikumu, ja tā iesniedzēji var radīt drošības riskus, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku; brīdina par riskiem, ko rada shēmas, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem, nodrošinot ģimenes atkalapvienošanos, un tādējādi personu, kuras iegūst uzturēšanās vai pilsonības tiesības saskaņā ar šādām shēmām, ģimenes locekļi var iegūt pilsonību ar minimālām pārbaudēm vai netiek pārbaudīti vispār;

187. šajā saistībā aicina visas dalībvalstis apkopot un publiskot pārredzamus datus par savām shēmām, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem, tostarp atteikumu skaitu un iemeslus; kamēr šādas shēmas nav pavisam atceltas, aicina Komisiju izveidot vadlīnijas un nodrošināt datu vākšanas un informācijas apmaiņas starp dalībvalstīm uzlabošanu saistībā ar to shēmām, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem, tostarp pieteikuma iesniedzējiem, kuru pieteikumi ir noraidīti drošības apsvērumu dēļ;

188. uzskata, ka, kamēr CBI un RBI shēmas nav pavisam atceltas, dalībvalstīm CBI un RBI tirdzniecības starpniekiem jāpiemēro tādas pašas saistības, kādas piemēro struktūrām saistībā ar AML tiesību aktiem, un aicina dalībvalstis novērst interešu konfliktu saistībā ar shēmām, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem, kas var rasties, ja privāti uzņēmumi, kuri palīdz valdībai izstrādāt, pārvaldīt un popularizēt šādas shēmas, sniedz arī konsultācijas un atbalstu privātpersonām, izvērtējot to atbilstību un aizpildot to pieteikumus pilsonības vai uzturēšanās tiesību saņemšanai;

189. atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada 23. janvāra ziņojumu „Ieguldītājiem paredzētas sistēmas pilsonības un uzturēšanās atļaujas iegūšanai Eiropas Savienībā” (COM (2019)0012), norāda, ka ziņojums apstiprina, ka abu veidu shēmas rada nopietnus riskus dalībvalstīm un Savienībai kopumā, jo īpaši attiecībā uz drošību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju, ES noteikumu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ka šos nopietnos riskus vēl vairāk pastiprina nepilnības shēmu pārredzamības un pārvaldības jomā; pauž bažas, ka Komisija ir raizes par to, ka dalībvalstu veiktie pasākumi ne vienmēr pietiekami mazina shēmu radītos riskus;

190. pieņem zināšanai Komisijas nodomu izveidot ekspertu grupu šo shēmu pārredzamības, pārvaldības un drošības jautājumu risināšanai; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir apņēmusies uzraudzīt, investoru pilsonības shēmu ietekmi, kuras īsteno bezvīzu režīma valstīs kā daļu no vīzu režīma apturēšanas mehānisma; aicina Komisiju koordinēt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar noraidītajiem pieteikumiem; aicina Komisiju nākamā riska novērtējuma pārvalstiskā līmenī ietvaros novērtēt riskus, kas saistīti ar pilsonības un dzīvesvietas pārdošanu; aicina Komisiju novērtēt, cik lielā mērā ES pilsoņi ir izmantojuši šīs shēmas;

4.2. Brīvostas, muitas noliktavas un citas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ)

191. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar AMLD5 direktīvu brīvostas kļūs par atbildīgiem subjektiem un ka tām būs pienākums izpildīt klientu uzticamības pārbaudes prasības un ziņot par aizdomīgiem darījumiem finanšu izlūkošanas vienībām (FIU);

192. norāda, ka brīvostas ES var izveidot, piemērojot tā dēvētās brīvās zonas procedūru; norāda, ka brīvās zonas ir slēgtas teritorijas Savienības muitas teritorijā, kur var ievest trešo valstu preces, nepiemērojot ievedmuitu, citas maksas (piemēram, nodokļus) un tirdzniecības politikas pasākumus;

193. atgādina, ka brīvostas ir noliktavas brīvajās zonās, kas sākotnēji bija paredzētas kā vietas tranzīta preču glabāšanai; nosoda to, ka tās kļuvušas populāras aizstājējaktīvu, tostarp mākslas darbu, dārgakmeņu, antīku priekšmetu, zelta un vīna kolekciju, glabāšanai, turklāt nereti — pastāvīgai glabāšanai, un ka tās finansē no nezināmiem finansējuma avotiem[106]; uzsver, ka brīvostas un brīvzonas nedrīkst izmantot nodokļu apiešanai vai tādiem pašiem nolūkiem kā nodokļu paradīzes;

194. norāda, ka brīvostu izmantošanas iemesls ir ne tikai droša glabāšana, bet arī augsts slepenības līmenis un ievedmuitas un netiešo nodokļu, tādu kā PVN vai lietotāja nodokļa, atlikšana;

195. uzsver, ka ES ir vairāk nekā 80 brīvās zonas[107] un vairāki tūkstoši citu noliktavu, uz kurām attiecas "īpašās glabāšanas procedūras", un galvenokārt tās ir muitas noliktavas, kas var piedāvāt tādu pašu slepenības līmeni un netiešus nodokļu atvieglojumus[108];

196. norāda, ka saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu muitas noliktavu statuss juridiskā ziņā ir gandrīz identisks brīvostām; tādēļ iesaka piemērot muitas noliktavām tādus pašus juridiskus pasākumus ar mērķi novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas riskus, ko saskaņā ar AMLD5 direktīvu piemēro brīvostām; uzskata, ka noliktavās jāstrādā pietiekamam skaitam kvalificēta personāla, lai varētu veikt tajās veikto darbību nepieciešamo kontroli;

197. norāda, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski brīvostās ir tieši saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem aizstājējaktīvu tirgū;

198. norāda, ka saskaņā ar DAC5 direktīvu kopš 2018. gada 1. janvāra tiešajām nodokļu iestādēm ir tiesības "pēc pieprasījuma piekļūt" plašai informācijai, kas saistīta ar informāciju par galīgo faktisko īpašnieku, kas ievākta saskaņā ar AMLD direktīvu; norāda, ka ES tiesību akti par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir balstīti uz paļāvību ticamai klientu uzticamības pārbaudei un to, ka atbildīgie subjekti, kuri kļūst par nozīmīgiem dalībniekiem cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pienācīgi ziņo par aizdomīgiem darījumiem; pauž bažas par to, ka prasībai nodrošināt "piekļuvi pēc pieprasījuma" brīvostu rīcībā esošajai informācijai konkrētos gadījumos var būt ļoti ierobežota ietekme[109];

199. aicina Komisiju izvērtēt, cik lielā mērā brīvostas un kuģošanas licences var izmantot ļaunprātīgi, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas[110]; aicina Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumu, lai attiecīgo iestāžu starpā, tostarp nodokļu un muitas iestāžu un Eiropola starpā, nodrošinātu automātisku informācijas apmaiņu par faktiskajiem īpašniekiem un darījumiem, ko veic brīvostās, muitas noliktavās vai SEZ, un paredzēt izsekojamības pienākumu;

200. norāda, ka līdz ar bankas darbības slepenības atcelšanu ieguldījumus sāk veikt jaunos aktīvos, piemēram, mākslas darbos, tāpēc pēdējos gados ir strauji pieaudzis mākslas tirgus; uzsver, ka brīvās zonas garantē šiem aktīviem drošu un plaši neievērotu uzglabāšanas vietu, kurā var veikt tirdzniecības darījumus, neapliekot tos ar nodokļiem, turklāt var neatklāt īpašnieka vārdu, savukārt mākslas darbu tirgus pats par sevi ir neregulēts, jo pastāv tādi faktori kā grūtības noteikt tirgus cenu un atrast speciālistus; norāda, ka ir vieglāk uz otru pasaules malu nogādāt, piemēram, vērtīgu gleznu nekā līdzvērtīgu naudas summu;

4.3. Nodokļu amnestija

201. atgādina[111] par nepieciešamību izmantot amnestiju ar galēju piesardzību vai pavisam atturēties no to izmantošanas, jo tās ir tikai vienkārša un ātra nodokļu iekasēšana īsā laika posmā, ko bieži ievieš, lai novērstu nepilnības budžetā, bet tās var arī kalpot, lai mudinātu iedzīvotājus izvairīties no nodokļu maksāšanas un gaidīt nākamo amnestiju, nepiemērojot preventīvas sankcijas vai sodus; aicina dalībvalstis, kuras piemēro nodokļu amnestiju, vienmēr pieprasīt amnestijas tiesību saņēmējiem sniegt paskaidrojumu par to līdzekļu avotu, kuriem iepriekš piemērota amnestija;

202. aicina Komisiju izvērtēt līdzšinējās amnestijas programmas, ko īstenojušas dalībvalstis, un it īpaši atgūtos publiskā sektora ieņēmumus un to vidējā termiņa un ilgtermiņa ietekmi uz nodokļu bāzes nestabilitāti; mudina dalībvalstis nodrošināt, ka attiecīgie dati par iepriekšējo un turpmāko nodokļu amnestijas tiesību saņēmējiem tiek pienācīgi sniegti tiesu iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm un nodokļu iestādēm, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu ievērošanu un iespējamu saukšanu pie atbildības par citiem finanšu noziegumiem;

203. uzskata, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupai būtu obligāti jāizvērtē un jāapstiprina katra nodokļu amnestijas programma pirms to īstenošanas dalībvalstīs; uzskata, ka nodokļu maksātājam vai uzņēmuma faktiskajam īpašniekam (UBO), kurš jau ir izmantojis vienu vai vairākas nodokļu amnestijas, nekādā ziņā nevajadzētu būt iespējai izmantot vēl citu nodokļu amnestiju; aicina dalībvalstu iestādes, kuras pārvalda datus par personām, kurām piemērota nodokļu amnestija, iesaistīties efektīvā tādu datu apmaiņā, ko ieguvušas tiesībaizsardzības iestādes vai citas kompetentās iestādes, kuras izmeklē noziegumus, kas nav saistīti ar krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

4.4. Administratīva sadarbība

204. atzīst, ka administratīvā sadarbība tiešo nodokļu regulējuma jomā tagad attiecas gan uz nodokļu maksātājiem, kas ir fiziskas personas, gan uz nodokļu maksātājiem, kas ir juridiskas personas;

205. uzsver, ka administratīvās sadarbības starptautiskie standarti ir minimālie standarti; tādēļ uzskata, ka dalībvalstīm jāvirzās tālāk par šo minimālo standartu vienkāršu ievērošanu; aicina dalībvalstis turpināt novērst jebkādus šķēršļus administratīvai un juridiskai sadarbībai;

206. atzinīgi vērtē to, ka, pieņemot informācijas automātiskas apmaiņas globālo standartu, kas īstenots ar DAC1 direktīvu, un atceļot 2003. gada Uzkrājumu nodokļa direktīvu, ir izveidots vienots ES informācijas apmaiņas mehānisms;

5. Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

207. uzskata, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai var būt dažādas formas un ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu izcelsme var būt saistīta ar dažādām nelikumīgām darbībām, piemēram, korupciju, ieroču un cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu krāpšanu un šādus līdzekļus var izmantot terorisma finansēšanai; pauž bažas par to, ka saskaņā ar aplēsēm ieņēmumu no noziedzīgas darbības apmērs ES sasniedz 110 miljardus EUR gadā[112], kas atbilst 1 % no Savienības kopējā IKP; uzsver, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm dažās dalībvalstīs līdz pat 70 % no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem ir pārrobežu raksturs[113]; norāda arī, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apmērs atbilstīgi ANO aplēsēm[114] atbilst 2–5 % no pasaules IKP jeb aptuveni no 715 miljardiem EUR līdz 1,87 triljoniem EUR gadā;

208. uzsver, ka vairāki neseni nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi Savienībā ir saistīti ar Krievijas kapitālu, valdošo eliti un/vai Krievijas vai Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) pilsoņiem; pauž bažas, ka nelikumīgi gūtie ienākumi, kas tiek iepludināti Eiropas finanšu sistēmā no Krievijas un NVS valstīm to legalizācijas nolūkā, lai pēc tam tos atkal izmantotu noziedzīgas darbības finansēšanai, apdraud Savienības drošību un stabilitāti; uzsver, ka šādi līdzekļi rada draudus ES pilsoņiem un kropļo konkurenci, no kā cieš likumpaklausīgi iedzīvotāji un uzņēmumi; uzskata, ka papildus kapitāla aizplūšanai, ko nevar ierobežot, nerisinot izcelsmes valsts ekonomiskās un administratīvās problēmas un  papildus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vienīgi noziedzīgu iemeslu dēļ, šīs naidīgās darbības, kuru mērķis ir vājināt Eiropas demokrātiju, ekonomiku un iestādes, tiek veiktas tik lielā mērā, ka var destabilizēt visu Eiropas kontinentu; aicina dalībvalstis uzlabot sadarbību attiecībā uz kapitāla kontroli, kas Savienībā ieplūst no Krievijas;

209. atgādina par savu aicinājumu[115] ieviest ES mēroga sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, ņemot vērā ASV Globālo Magņitska aktu, kas ļauj noteikt vīzu aizliegumus un tādas mērķtiecīgas sankcijas kā aizliegums piekļūt īpašumam un tiesībām uz īpašumu ES jurisdikcijā atsevišķām valsts amatpersonām vai personām, kam ir amatpersonu pilnvaras, par korupcijas darbībām vai nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem; atzinīgi vērtē Parlamenta pieņemto normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai[116], aicina bankas rūpīgāk pārbaudīt un uzraudzīt nerezidentu noguldījumu portfeļus un to kapitāla daļu, kuras izcelsme ir valstis, kas rada apdraudējumu Savienībai;

210. atzinīgi vērtē AMLD4 un AMLD5 direktīvas pieņemšanu; uzsver, ka šo direktīvu pieņemšana ir nozīmīgi pasākumi, lai uzlabotu Savienības centienu efektivitāti cīņā pret noziedzīgās darbībās iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu darbības finansēšanu; norāda, ka Savienības regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā galvenokārt balstās uz preventīvu pieeju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, galveno uzmanību pievēršot aizdomīgu darījumu konstatēšanai un ziņošanai par tiem;

211. pauž nosodījumu par to, ka liela daļa dalībvalstu noteiktajā termiņā pilnībā vai daļēji nav transponējušas AMLD4 direktīvu savos tiesību aktos un ka tādēļ Komisija uzsāka pārkāpumu procedūras pret šīm valstīm, tostarp vērsās Eiropas Savienības Tiesā[117]; aicina attiecīgās dalībvalstis nekavējoties risināt šo situāciju; mudina dalībvalsts jo īpaši izpildīt savu juridisko pienākumu ievērot 2020. gada 10. janvāra termiņu AMLD5 direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos; uzsver un atzinīgi vērtē Padomes 23. novembra secinājumus, kurā dalībvalstis ir aicinātas transponēt AMLD5 direktīvu savos valsts tiesību aktos pirms 2020. gada termiņa; aicina Komisiju pilnībā izmantot tās rīcībā esošos instrumentus, lai sniegtu atbalstu un nodrošinātu, ka dalībvalstis iespējami drīz pienācīgi transponē un īsteno AMLD5 direktīvu;

212. atgādina, ka klientu uzticamības pārbaudei ir izšķiroša nozīme kā daļai no pienākuma nodrošināt atbilstību principam "pazīsti savu klientu", kas paredz, ka atbildīgajiem subjektiem ir pienācīgi jāidentificē savi klienti un to līdzekļu avots, kā arī aktīvu faktiskie īpašnieki, tostarp jāiesaldē anonīmi konti; pauž nožēlu par to, ka atsevišķas finanšu iestādes un ar tām saistītie uzņēmējdarbības modeļi ir aktīvi veicinājuši nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; aicina privāto sektoru, ciktāl tas to spēj, aktīvi iesaistīties terorisma finansēšanas apkarošanā un teroristu darbības novēršanā; aicina finanšu iestādes aktīvi pārskatīt savas iekšējās procedūras, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku;

213. atzinīgi vērtē Padomes 2018. gada 4. decembrī pieņemto rīcības plānu, kas ietver vairākus neleģislatīvus pasākumus, lai efektīvāk novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanu Savienībā; aicina Komisiju sistemātiski informēt Parlamentu par rīcības plāna īstenošanas gaitu;

214. pauž bažas par konkrētu procedūru trūkumu, lai novērtētu un pārskatītu Eiropas Centrālās bankas padomes locekļu godīgumu, īpaši gadījumā, kad tie oficiāli apsūdzēti noziedzīgu darbību veikšanā; aicina izveidot mehānismus, lai uzraudzītu un pārskatītu Eiropas Centrālās bankas padomes locekļu rīcību un godprātību un aizsargātu tos, ja iestāde, kurai ir iecelšanas pilnvaras, izmanto savas pilnvaras ļaunprātīgi;

215. pauž nosodījumu par to, ka sistemātisku nepilnību AML prasību izpildē un nepietiekamas uzraudzības sekas ir vairāki neseni nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi Eiropas bankās, kas piesaistījuši lielu sabiedrības uzmanību un kas saistīti ar principa "pazīsti savu klientu" un klientu uzticamības pārbaudes pamatprasību sistemātiskiem pārkāpumiem;

216. atgādina, ka princips "pazīsti savu klientu" un klientu uzticamības pārbaude ir būtiski svarīgi un jāpiemēro visā darījumu attiecību laikā un ka klientu darījumi ir pastāvīgi un rūpīgi jāuzrauga, lai varētu konstatēt aizdomīgas vai neparastas darbības; šai sakarā atgādina par atbildīgo subjektu pienākumu pēc savas iniciatīvas savlaicīgi informēt valsts finanšu izlūkošanas vienības par darījumiem, kad rodas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītiem predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Parlamenta centieniem, AMLD5 joprojām ļauj kā galējo līdzekli atļaut fizisku (-as) personu (-as), kas ieņem vadošu amatu, reģistrēt kā uzņēmuma vai trasta faktiskos labuma guvējus, kamēr īstais faktiskais labuma guvējs nav zināms vai par to ir tikai aizdomas;

217. norāda, ka dažām dalībvalstīm ir kontroles mehānismi, kas attiecas uz neizskaidrojamu bagātību un ļauj izsekot no noziedzīgas darbības iegūtiem līdzekļiem; uzsver, ka parasti šāds mehānisms ietver tiesas rīkojums, kurā noteikts, ka personai, kuru tur pamatotās aizdomās par iesaistīšanos nopietnā noziedzīgā nodarījumā vai par saistību ar personu, kura iesaistīta nopietnā noziedzīgā nodarījumā, jāpaskaidro saistība ar konkrētu īpašumu un tas, kā šis īpašums iegūts, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka respondenta zināmie likumīgi gūtie ienākumi nav pietiekami, lai respondents varētu iegādāties attiecīgo īpašumu; aicina Komisiju novērtēt šāda mehānisma ietekmi un iespējamu ieviešanu Savienības līmenī;

218. atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu lēmumu aizliegt izdot uzrādītāja akcijas un konvertēt pašreizējās akcijas nominālos vērtspapīros; aicina dalībvalstis apsvērt nepieciešamību ieviest līdzīgus pasākumus savā jurisdikcijā, ņemot vērā jaunos AMLD5 noteikumus par ziņošanu par faktiskajiem īpašniekiem un konstatētajiem riskiem;

219. aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai izbeigtu praksi, ka faktiskie īpašnieki var slēpties aiz aizsegpersonām, un mudina citas jurisdikcijas starptautiskā līmenī rīkoties tāpat; aicina dalībvalstis, transponējot AMLD5 direktīvu valsts tiesību aktos, nodrošināt, ka atbildīgie subjekti izbeidz darījumu attiecības ar citu uzņēmumu, kura faktiskie īpašnieki nav zināmi;

220. uzsver, ka steidzami jāizveido efektīvāka sistēma saziņai un informācijas apmaiņai starp ES tiesu iestādēm, aizstājot tradicionālos savstarpējās tiesiskās palīdzības krimināllietās instrumentus, kas rada ilgstošas un apgrūtinošas procedūras, kuras traucē pārrobežu izmeklēšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu nopietnu noziedzīgu nodarījumu jomā; atkārtoti aicina Komisiju novērtēt vajadzību pieņemt tiesību aktu šajā jomā;

221. aicina Komisiju novērtēt un sniegt ziņojumu Parlamentam par tādu juridisku mehānismu kā īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības un trasta fondi, kas paredzētie citiem, nevis labdarības mērķiem, nozīmi un radītajiem konkrētajiem riskiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, īpaši Apvienotajā Karalistē, tās atkarīgajās teritorijās un aizjūras teritorijās;

222. mudina dalībvalstis, izdodot valsts obligācijas finanšu tirgos, pilnībā ievērot tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā; uzskata, ka attiecībā uz šādām finanšu darbībām ir obligāti jāveic pienācīga pārbaude;

223. norāda, ka TAX3 komitejas pilnvaru termiņā vien ir atklāti trīs nosodāmi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi ES bankās: ING Bank N.V. nesen atzina, ka pastāv būtiski trūkumi direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu noteikumu piemērošanā, un piekrita maksāt izlīguma maksu 775 miljonu EUR apmērā Nīderlandes prokuratūrai[118]; ABLV banka Latvijā uzsāka brīvprātīgu likvidāciju pēc tam, kad Amerikas Savienoto Valstu Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) pieņēma lēmumu ierosināt aizliegt ABLV bankai turēt korespondentkontu Amerikas Savienotajās Valstīs saistībā ar izskanējušajām bažām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju[119], savukārt Danske Bank pēc tam, kad bija veikta izmeklēšana, kas aptvēra 15 000 klientu un aptuveni 9,5 miljonus darījumu, kas bija saistīti ar tās filiāli Igaunijā, atzina, ka būtiskas nepilnības bankas pārvaldībā un kontroles sistēmās ir devušas iespēju tās Igaunijas filiāli izmantot aizdomīgiem darījumiem[120];

224. norāda, ka Danske Bank gadījumā tās Igaunijas filiālē tika veikti ienākoši un izejoši darījumi, kuru vērtība pārsniedza 200 miljardus EUR[121], taču bankai nebija jāievieš atbilstīgas iekšējās procedūras, lai vērstos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ievērotu principu "pazīsti savu klientu", kā to vēlāk atzina pati banka un apstiprināja gan Igaunijas, gan arī Dānijas finanšu uzraudzības iestādes; uzskata, ka šādas nepilnības norāda uz pilnīgu atbildības trūkumu gan no bankas, gan arī no kompetento valsts iestāžu puses; aicina kompetentās iestādes steidzami izvērtēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un principa "pazīsti savu klientu" ievērošanas procedūru atbilstību visās Eiropas bankās, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pienācīgu izpildi;

225. norāda arī, ka tika konstatēts, ka Danske Bank Igaunijas filiāles 6200 klienti bija iesaistīti aizdomīgos darījumos, ka aptuveni 500 klientu bija saistīti ar publiski paziņotām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmām, ka 177 klienti bija saistīti ar Krievijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas skandālu un 75 klienti — ar Azerbaidžānas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas skandālu un ka vēl 53 klienti bija uzņēmumi ar vienādām adresēm un direktoriem[122]; aicina attiecīgās valsts iestādes izsekot to aizdomīgo darījumu galamērķiem, par kuriem aizdomās tika turēti 6200 Danske Bank Igaunijas filiāles klienti, lai pārliecinātos, ka legalizētie līdzekļi nav izmantoti turpmākai noziedzīgai darbībai; aicina attiecīgās valsts iestādes pienācīgi sadarboties šajā jomā, jo aizdomīgo darījumu ķēdēm nepārprotami ir pārrobežu dimensija;

226. uzsver, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) atsauca Maltas bankai Pilatus Bank piešķirto bankas licenci pēc tam, kad Amerikas Savienotajās Valstīs tika apcietināts Pilatus Bank priekšsēdētājs un tās vienīgais akcionārs Ali Sadr Hashemi Nejad, kuram citu starpā bija izvirzītas apsūdzības arī par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; uzsver, ka Eiropas Banku iestāde (EBI) konstatēja, ka Maltas Finanšu izlūkošanas analīzes vienība (FIAU) bija pārkāpusi ES tiesību aktus, jo tā neveica Pilatus Bank efektīvu uzraudzību cita starpā procesuālu nepilnību un uzraudzības darbību trūkuma dēļ; norāda, ka 2018. gada 8. novembrī Komisija sniedza oficiālu atzinumu Maltas FIUA, aicinot to veikt papildu pasākumus, lai ievērotu savus juridiskos pienākumus[123]; aicina Maltas FIAU veikt pasākumus, lai izpildītu attiecīgos ieteikumus;

227. pieņem zināšanai Maltas pastāvīgā pārstāvja ES vēstuli TAXE 3 komitejai, atbildot uz komitejas paustajām bažām par dažu Maltas politiski redzamu personu iespējamo iesaistīšanos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jaunā epizodē, kas saistīta ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmumu “17 Black”[124]; pauž nožēlu, ka saņemtā atbilde bija izvairīga; pauž bažas par acīmredzamo politisko bezdarbību no Maltas iestāžu puses; pauž īpašas bažas par saistībā ar “17 Black” lietas atklājumiem, ka iesaistītas politiski redzamas personas no Maltas valdības augstākajām aprindām; aicina Maltas varas iestādes pieprasīt no AAE pierādījumus juridiskās palīdzības vēstuļu veidā; aicina AAE sadarboties ar Maltas un Eiropas iestādēm un nodrošināt, ka uzņēmuma “17 Black” banku kontos iesaldētie līdzekļi paliek iesaldēti līdz brīdim, kad pabeigta rūpīga izmeklēšana; jo īpaši uzsver, ka acīmredzami trūkst gan Maltas FIAU, gan Maltas policijas komisāra neatkarības; pauž nožēlu par to, ka līdz šim nav veikti nekādi pasākumi pret politiski redzamām personām, kas iesaistītas iespējamās korupcijas lietās; uzsver, ka Maltas izmeklēšana gūtu labumu no kopējas izmeklēšanas grupas izveides, kuras pamatā būtu ad hoc nolīgums[125], lai ar Eiropola un Eurojust palīdzību risinātu nopietnās šaubas par notiekošo valstu izmeklēšanu neatkarību un kvalitāti;

228. norāda, ka laikā, kad notika pētnieciskās žurnālistes Daphne Caruana Galizia politiskā slepkavība, viņa strādāja pie lielākās informācijas noplūdes, ko viņa jebkad bija saņēmusi, kuras izcelsme bija ElectroGas — uzņēmuma, kas nodrošina Maltas spēkstacijas darbību —, serveriem; turklāt norāda, ka “17 Black” īpašnieks, kurš grasījās nosūtīt lielas naudas summas par šo spēkstaciju atbildīgām Maltas politiski redzamām personām (PEP), vienlaikus ir arī ElectroGas direktors un akcionārs;

229. pauž bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas skaita palielināšanos saistībā ar citiem darījumu veidiem, īpaši tā dēvētā "lidojošā nauda" un "bēdīgi slavenās ielas"; uzsver, ka jāveido lielāka koordinācija un sadarbība starp vietējām un reģionālajām administratīvajām un tiesībaizsardzības iestādēm, lai risinātu šīs problēmas Eiropas pilsētās;

230. atzīst, ka esošo tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā veido direktīvas un ka tas balstīts uz minimālu saskaņošanu, kā rezultātā dalībvalstīs tiek īstenota atšķirīga uzraudzības un izpildes prakse; aicina Komisiju saistībā ar tiesību aktu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā plānoto pārskatīšanu prasītajā ietekmes novērtējumā izvērtēt, vai regula būtu piemērotāks tiesību akts nekā direktīva; šai sakarā aicina — ja ietekmes novērtējumā sniegts attiecīgs ieteikums, tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā nekavējoties pārveidot par regulu;

5.1. Sadarbība starp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un prudenciālajiem uzraudzītājiem Eiropas Savienībā

231. atzinīgi vērtē to, ka pēc nesenajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu gadījumiem Komisijas priekšsēdētājs savā 2018. gada 12. septembra runā par stāvokli Savienībā paziņoja par papildu pasākumiem;

232. aicina rūpīgāk un pastāvīgi uzraudzīt ES kredītiestāžu un ieguldījumu un apdrošināšanas uzņēmumu valdes locekļus un akcionārus, uzsverot šādas uzraudzības nepieciešamību, un īpaši norāda uz grūtībām saistībā ar bankas licences vai līdzvērtīgu īpašu atļauju atcelšanu;

233. atbalsta darbu, ko veic Apvienotā darba grupa, kurā ir Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta un Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta pārstāvji, ECB pārstāvji, Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) pārstāvji un EUI Apvienotās komitejas Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apakškomitejas pārstāvji, ar mērķi konstatēt esošos trūkumus un ierosināt pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, koordināciju un informācijas apmaiņu uzraudzības un tiesībaizsardzības iestāžu starpā;

234. secina, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas finanšu iestāžu veiktās uzraudzības koordinēšanas līmenis, it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas situācijās ar pārrobežu ietekmi, nav pietiekams, lai risinātu esošās problēmas šajā jomā un ka Savienības spēja īstenot saskaņotus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumus un praksi patlaban ir neatbilstīga;

235. aicina izvērtēt ilgtermiņa mērķus, kas palīdzētu uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas satvaru un kas minēti Pārdomu dokumentā par iespējamajiem elementiem ceļvedī netraucētai sadarbībai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas prudenciālo uzraudzītāju starpā Eiropas Savienībā[126], piemēram, mērķi izveidot ES līmeņa mehānismu, lai labāk koordinētu finanšu nozares struktūru uzraudzītājus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, it īpaši situācijās, kad iespējamai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai var būt pārrobežu ietekme, un mērķi panākt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības iespējamu centralizāciju, iesaistot esošu vai jaunu Savienības struktūru, kura ir pilnvarota panākt saskaņotu noteikumu un prakses īstenošanu; uzskata, ka, ja šis mehānisms ir izveidots, tam būtu jāpiešķir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, lai tā varētu efektīvi pildīt savas funkcijas;

236. atgādina, ka ECB ir pilnvaras un atbildība atsaukt kredītiestādei piešķirtu atļauju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu būtiskiem pārkāpumiem; tomēr norāda, ka ECB ir pilnībā atkarīga no valsts līmeņa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzītājiem, lai iegūtu informāciju par valsts iestāžu atklātajiem pārkāpumiem; tādēļ aicina valsts iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā laikus iesniegt ECB kvalitatīvu informāciju, lai ECB varētu pienācīgi pildīt savu uzdevumu; šajā sakarā atzinīgi vērtē daudzpusējo nolīgumu par praktisko kārtību informācijas apmaiņai starp ECB un visām kompetentajām iestādēm (KI), kuras uzrauga kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas saistībām saskaņā ar AMLD4;

237. uzsver, ka prudenciālu uzraudzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzību nedrīkst uzskatīt par atsevišķiem pasākumiem; vienlaikus uzsver, ka EUI ir ierobežotas spējas uzņemties nopietnākus pienākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā to lēmumu pieņemšanas struktūru dēļ tādēļ, ka tām ir ierobežotie resursi un trūkst atbilstīgo pilnvaru; uzsver, ka EBI būtu jāuzņemas vadošā loma šajā cīņā, vienlaikus cieši koordinējot savu darbību ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI), un tādēļ tai būtu steidzami jānodrošina pietiekami cilvēkresursi un materiālie resursi, lai tā varētu efektīvi sekmēt konsekventu un efektīvu finanšu sistēmas izmantošanas nepieļaušanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, tostarp veicot kompetento iestāžu riska novērtējumus un pārskatus, kas ietilpst tās uzdevumu lokā; aicina plašāk publiskot šos pārskatus un jo īpaši attiecīgo informāciju sistemātiski sniegt Parlamentam un Padomei, ja valsts vai ES līmenī ir konstatēti nopietni trūkumi[127];

238. norāda, ka palielinās valstu uzraudzības iestāžu loma; mudina Komisiju pēc apspriešanās ar EBI ierosināt mehānismus, lai veicinātu ciešāku sadarbību un koordināciju starp finanšu uzraudzības iestādēm; aicina ilgtermiņā vairāk saskaņot dažādu valstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāžu uzraudzības praksi;

239. atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 12. septembra paziņojumu par Savienības regulējuma stiprināšanu attiecībā uz prudenciālu uzraudzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzību finanšu iestādēm (COM(2018)0645) un tajā iekļauto priekšlikumu par Eiropas uzraudzības iestāžu darbības pārskatīšanu, lai stiprinātu uzraudzības konverģenci; uzskata, ka EBI būtu jāuzņemas vadības, koordinēšanas un uzraudzības pienākumi Savienības līmenī, lai efektīvi aizsargātu finanšu sistēmu no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, ņemot vērā iespējamo sistēmisko ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti, ko var radīt finanšu nozares ļaunprātīga izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas nolūkos, kā arī pieredzi, ko EBI kā iestāde, kurai ir pilnvaras pārraudzīt visas dalībvalstis, guvusi, banku sektora aizsardzībā pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu;

240. norāda uz EBI paustajām bažām attiecībā uz Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību īstenošanu[128]; atzinīgi vērtē EBI ierosinājumus novērst nepilnības, ko rada spēkā esošais Savienības tiesiskais regulējums; aicina dalībvalstis ātri transponēt valsts tiesību aktos nesen pieņemtos Kapitāla prasību direktīvas grozījumus;

5.2. Finanšu izlūkošanas vienību (FIU) sadarbība

241. atgādina, ka saskaņā ar AMLD5 direktīvu dalībvalstīm ir pienākums izveidot automatizētus centralizētus mehānismus, kas nodrošina bankas kontu un maksājumu kontu turētāju ātru identificēšanu, un nodrošināt, ka ikviena FIU informāciju, kas atrodas minētajos centralizētajos mehānismos, savlaicīgi var sniegt jebkurai citai FIU; uzsver, ka ir svarīgi savlaicīgi saņemt informāciju, lai nepieļautu finanšu noziegumus vai izmeklēšanas pārtraukšanu; aicina dalībvalstis paātrināt šādu mehānismu izveidi, lai dalībvalstu FIU varētu efektīvi sadarboties nolūkā atklāt un novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbības; mudina dalībvalstu FIU izmantot FIU.net sistēmu; norāda uz datu aizsardzības svarīgumu arī šajā jomā;

242. uzskata, ka, lai palīdzētu efektīvi apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir būtiski, lai valstu FIU tiktu nodrošināti atbilstoši resursi un iespējas;

243. uzsver, ka, lai efektīvi cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām, būtiska nozīme ir ne tikai sadarbībai dalībvalstu FIU starpā, bet arī sadarbībai dalībvalstu FIU un trešo valstu FIU starpā; norāda uz politisko vienošanos, kas panākta iestāžu sarunās[129], ar mērķi nākotnē pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai un ar ko atceļ Padomes lēmumu 2000/642/TI;

244. aicina Komisiju izstrādāt īpašu apmācību finanšu izlūkošanas vienībām, īpaši ņemot vērā to ierobežoto kapacitāti dažās dalībvalstīs; norāda uz Egmont grupas pienesumu, kas apvieno 159 FIU ar mērķi stiprināt to operatīvo sadarbību, veicinot vairāku projektu turpināšanu un īstenošanu; sagaida, ka Komisija izvērtēs FIU sadarbības sistēma ar trešām valstīm un šķēršļi un iespējas attiecībā uz sadarbības uzlabošanu starp FIU Savienībā, tostarp iespēja izveidot koordinācijas un atbalsta mehānismu; atgādina, ka šis novērtējums jāsagatavo līdz 2019. gada 1. jūnijam;

245. aicina Komisiju aktīvi sadarboties ar dalībvalstīm, lai izveidotu mehānismus, kas uzlabo un veicina dalībvalstu FIU un trešo valstu FIU sadarbību; aicina Komisiju šai sakarā atbilstīgi rīkoties attiecīgajos starptautiskajos forumos, tādos kā ESAO un Finanšu darbību darba grupā (FATF); uzskata, ka visos izrietošajos nolīgumos pienācīga vērība būtu jāpievērš personas datu aizsardzībai;

246. aicina Komisiju sagatavot ziņojumu, kas būtu adresēts Parlamentam un Padomei un kurā būtu novērtēts, vai atšķirības starp dalībvalstu FIU statusā un organizācijā ir šķērslis sadarbībai cīņā pret smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju;

247. norāda, ka standartu neesamība attiecībā uz aizdomīgu darījumu ziņošanas formātiem un robežvērtībām dalībvalstīs, kā arī attiecībā uz dažādiem atbildīgajiem subjektiem rada grūtības FIU veikt informācijas apstrādi un apmaiņu; aicina Komisiju ar EBI atbalstu pēc iespējas ātrāk izvērtēt mehānismus ar mērķi izveidot standartizētus ziņošanas formātus atbildīgajiem subjektiem, lai atvieglotu un veicinātu informācijas apstrādi un apmaiņu FIU starpā lietās ar pārrobežu ietekmi, un apsvērt standartu noteikšanu attiecībā aizdomīgu darījumu robežvērtībām;

248. aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot automatizētu decentralizētu datubāzi, kas ietver ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un kas ļautu dalībvalstu FIU iegūt informāciju par darījumiem, to iniciatoriem un saņēmējiem, par kuriem dažādās dalībvalstīs atkārtoti tiek ziņots, ka tie uzskatāmi par aizdomīgiem;

249. mudina kompetentās iestādes un FIU sadarboties ar finanšu iestādēm un citiem atbildīgajiem subjektiem ar mērķi veicināt ziņošanu par aizdomīgām darbībām un mazināt aizsardzības ziņojumus, tādējādi palīdzot nodrošināt, ka FIU saņem lietderīgāku, mērķtiecīgāku un pilnīgāku informāciju, lai varētu pienācīgi veikt savus pienākumus, vienlaikus nodrošinot atbilstību Vispārīgai datu aizsardzības regulai;

250. atgādina, ka ir svarīgi izveidot uzlabotus kanālus dialogam, komunikācijai un informācijas apmaiņai starp publiskā sektora iestādēm un konkrētām privātā sektora ieinteresētajām personām, ko parasti dēvē par publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP), jo īpaši attiecībā uz atbildīgajiem subjektiem saskaņā ar AMLD, un uzsver, ka vienīgās transnacionālās PPP (Eiropola Finanšu noziegumu izmeklēšanas publiskā un privātā partnerība) rezultāti ir pozitīvi, proti, tā veicina stratēģisku informācijas apmaiņu starp bankām, FIU, tiesībaizsardzības iestādēm un valstu regulatoriem visās dalībvalstīs;

251. atbalsta pastāvīgu informācijas apmaiņas uzlabošanu starp FIU, LEA un Eiropolu; uzskata, ka šāda partnerība būtu jāveido jaunu tehnoloģiju jomā, tostarp virtuālo aktīvu jomā, lai formalizētu dalībvalstīs jau pastāvējušās operācijas; aicina Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju sniegt sīkāku skaidrojumu tirgus dalībniekiem, kas apstrādā personas datus uzticamības pārbaužu pienākumu ietvaros, lai tie varētu izpildīt attiecīgās datu aizsardzības prasības;

252. uzsver, ka valstu uzraudzības iestāžu un FIU sadarbības palielināšana un uzlabošana ir ļoti svarīga, lai efektīvi cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzsver turklāt, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas novēršanas nolūkā ir vajadzīga arī laba sadarbība starp FIU un muitas iestādēm;

253. aicina Komisiju ziņot par pašreizējo situāciju un uzlabojumiem ES dalībvalstu FIU saistībā ar informācijas izplatīšanu, apmaiņu un apstrādi, ievērojot PANA ieteikumus[130] un ES FIU platformas veikto informācijas apkopojuma ziņojumu;

5.3. Atbildīgie subjekti (piemērošanas joma)

254. atzinīgi vērtē to, ka ar AMLD5 direktīvu ir paplašināts atbildīgo subjektu saraksts, iekļaujot tajā arī pakalpojumu sniedzējus, kas iesaistīti virtuālās valūtas un papīra valūtas maiņas pakalpojumu sniegšanā, depozitāro maku pakalpojumu sniedzējus, mākslas darbu tirgotājus un brīvostas;

255. aicina Komisiju veikt pasākumus, lai uzlabotu klientu uzticamības pārbaudes noteikumu izpildi, it īpaši skaidrāk noteikt, ka atbildība par klientu uzticamības pārbaudes noteikumu pareizu piemērošanu vienmēr jāuzņemas atbildīgajam subjektam, pat ja tas sniedz ārpakalpojumus, un paredzēt soda sankcijas par nolaidību vai interešu konfliktiem ārpakalpojumu izmantošanas gadījumā; uzsver atbildīgo subjektu juridisko pienākumu saskaņā ar AMLD5 īstenot pastiprinātas pārbaudes un sistemātisku ziņošanu, kad tiek veikta CDD attiecībā uz darījumu attiecībām vai darījumiem, kuros iesaistītas valstis, ko Komisija atzinusi par augsta riska trešām valstīm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nolūkā;

5.4. Reģistri

256. atzinīgi vērtē to, ka ar DAC5 direktīvu nodokļu iestādēm piešķirta piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem, kā arī citai ar klientu uzticamības pārbaudi saistītai informācijai; atgādina, ka piekļuve šādai informācijai nodokļu iestādēm ir vajadzīga, lai pienācīgi veiktu savus pienākumus;

257. norāda, ka Savienības tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā uzliek pienākumu dalībvalstīm izveidot centrālos reģistrus, kuros iekļauj pilnīgus datus par uzņēmumu un trasta fondu faktiskajiem īpašniekiem, un ka minētie tiesību akti arī paredz, ka šiem reģistriem jābūt savienotiem; atzinīgi vērtē to, ka AMLD5 direktīva uzliek pienākumu dalībvalstīm nodrošināt informācijas par faktiskajiem īpašniekiem pastāvīgu pieejamību ikvienam plašākas sabiedrības loceklim;

258. tomēr norāda, ka attiecībā uz trasta fondiem valstu reģistri būs pieejami tikai tiem, kas varēs apliecināt likumīgas intereses uz piekļuvi; uzsver, ka dalībvalstis var brīvi publiskot trasta fondu faktisko īpašnieku reģistrus, kā Parlaments jau ieteicis; aicina dalībvalstis ieviest brīvi pieejamus un atklātus datu reģistrus; jebkurā gadījumā atgādina, ka maksai, ko tās var piemērot, nevajadzētu pārsniegt administratīvās izmaksas, kas rodas, darot pieejamu informāciju, tostarp reģistru uzturēšanas un attīstības izmaksas;

259. uzsver, ka faktisko īpašnieku reģistru savienotība būtu jānodrošina Komisijai; uzsver, ka reģistru savienotība būtu jānodrošina Komisijai; uzskata, ka Komisijai būtu cieši jāuzrauga šādas savienotas sistēmas darbība un saprātīgā laikposmā jāizvērtē, lai tā darbojas pienācīgi un vai tā būtu jāpaplašina, izveidojot ES faktisko īpašnieku publisku reģistru vai citus instrumentus, kas ļauj efektīvi novērst konstatētos trūkumus; aicina Komisiju tikmēr izstrādāt un izdot tehniskas pamatnostādnes, lai veicinātu dalībvalstu reģistru formāta, savstarpējas izmantojamības un savietojamības konverģenci; uzskata, ka trestu faktiskajiem īpašniekiem jāpiemēro tādas pašas pārredzamības prasības kā uzņēmumiem saskaņā ar AMLD5, vienlaikus nodrošinot atbilstošus aizsardzības pasākumus;

260. pauž bažas par to, ka informācija faktisko īpašnieku reģistros ne vienmēr ir pietiekama un/vai precīza; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt, ka faktisko īpašnieku reģistri ietver pārbaudes mehānismus, lai nodrošinātu datu precizitāti; aicina Komisiju, veicot pārskatīšanu, novērtēt verifikācijas mehānismus un datu ticamību;

261. aicina pieņemt stingrāku un precīzāku faktiskā īpašnieka definīciju, lai nodrošinātu visu to privātpersonu identificēšanu, kurām faktiski pieder tiesību subjekts vai kuras to faktiski kontrolē;

262. atgādina, ka vajadzīgi skaidrāki noteikumi, kas ļauj vieglāk uzreiz identificēt faktiskos īpašniekus, tostarp pienākums trasta un līdzīgas struktūras pastāvēšanu apliecināt ar rakstisku dokumentu un reģistrēt dalībvalstī, kurā tas dibināts, tiek pārvaldīts vai veic savu darījumdarbību;

263. uzsver problēmu, kas saistīta ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, veicot ieguldījumus nekustamos īpašumos Eiropas pilsētās, izmantojot ārvalstu čaulas uzņēmumus; atgādina, ka Komisijai būtu jāizvērtē zemes un nekustamā īpašuma reģistros iekļautās informācijas saskaņošanas nepieciešamība un samērība, kā arī jāizvērtē nepieciešamība savienot šos reģistrus; aicina Komisiju attiecīgā gadījumā ziņojumam pievienot tiesību akta priekšlikumu; uzskata, ka dalībvalstīs jābūt publiski pieejamai informācijai par zemes un nekustamā īpašuma faktiskajiem īpašniekiem;

264. atkārtoti pauž savu nostāju par faktisko īpašnieku reģistru izveidi attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem, uz ko tika aicināts iestāžu sarunās par AMLD5; aicina Komisiju izvērtēt iespējamību un nepieciešamību sniegt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem un finanšu instrumentiem, kas pieejami attiecīgajām iestādēm;

265. norāda, ka saskaņā ar AMLD5 direktīvu Komisijai jāveic priekšizpētes analīze par tādiem īpašiem Savienības un dalībvalstu līmeņa pasākumiem un mehānismiem, kas nodrošina iespēju vākt un izmantot informāciju par uzņēmumu un citu tiesību subjektu, kas dibināti ārpus Savienības, faktiskajiem īpašniekiem; aicina Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumu par šādu mehānismu, ja priekšizpētes analīze ir pozitīva;

5.5. Tehnoloģijas riski un virtuālie aktīvi, tostarp virtuālās valūtas un kriptovalūta

266. uzsver, ka jaunajām sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, tādām kā blokķēžu tehnoloģija, piemīt pozitīvs potenciāls; vienlaikus norāda, ka arvien biežāk jaunās maksājumu un pārskaitījumu metodes, kas balstītas uz šādām tehnoloģijām, tiek izmantotas ļaunprātīgi, lai legalizētu noziedzīgās darbībās iegūtus līdzekļus vai lai veiktu citus finanšu noziegumus; atzīst nepieciešamību uzraudzīt tehnoloģiju straujo attīstību, lai nodrošinātu, ka tiesību akti efektīvi novērš jauno tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu un anonimitāti, kas veicina noziedzīgas darbības, neierobežojot to pozitīvos aspektus;

267. mudina Komisiju rūpīgi izpētīt attiecīgos kriptosistēmas dalībniekus, uz kuriem vēl neattiecas Savienības tiesību akti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un vajadzības gadījumā paplašināt atbildīgo subjektu sarakstu, jo īpaši pakalpojumu sniedzējus darījumu jomā, kas saistīti ar apmaiņu ar vienu vai vairākām virtuālām valūtām; timēr aicina dalībvalstis, cik drīz vien iespējams, transponēt AMLD5 noteikumus, ar ko nosaka pienākumu attiecībā uz virtuāliem naudas makiem un pakalpojumu apmaiņu, lai identificētu klientus, kas apgrūtinātu virtuālo valūtu anonīmu izmantošanu;

268. aicina Komisiju cieši uzraudzīt tehnoloģiju attīstību, tostarp inovatīvu finanšu tehnoloģiju uzņēmējdarbības modeļu straujo paplašināšanos un jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu, DLT, kognitīvo skaitļošanu un mašīnmācīšanos, lai novērtētu tehnoloģiskos riskus un iespējamās nepilnības un palielinātu noturību pret kiberuzbrukumiem vai sistēmu darbības atteici, proti, veicinot datu aizsardzību; mudina kompetentās iestādes un Komisiju veikt rūpīgu novērtējumu par iespējamiem sistēmiskiem riskiem, kas saistīti ar DLT lietojumprogrammām;

269. uzsver, ka virtuālo aktīvu veidošanās un izmantošana ir ilgtermiņa tendence, kas, sagaidāms, ka tuvākajos gados turpināsies un palielināsies, jo īpaši tādēļ, ka tiek izmantoti dažāda lietojuma virtuālās monētas, piemēram, uzņēmumu finansēšanai; aicina Komisiju izstrādāt piemērotu ES līmeņa sistēmu šo pārmaiņu regulēšanai, pamatojoties gan uz darbu starptautiskā līmenī, gan arī tādām Eiropas struktūrām kā EVTI; uzskata, ka šai sistēmai jānodrošina vajadzīgie aizsardzības pasākumi pret konkrētiem riskiem, ko rada virtuālie aktīvi, neradot šķēršļus inovācijai;

270. īpaši norāda, ka virtuālo aktīvu nepārredzamību ir iespējams izmantot, lai sekmētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; šajā kontekstā mudina Komisiju sniegt skaidras norādes par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem virtuālos aktīvus varētu klasificēt kā esošu vai jaunu finanšu instrumentu MiFID2, un par apstākļiem, kādos ES tiesību akti attiecas uz sākotnējo monētu piedāvājumu;

271. aicina Komisiju izvērtēt iespēju aizliegt konkrētus anonimitātes pasākumus attiecībā uz konkrētiem virtuāliem aktīviem un vajadzības gadījumā apsvērt iespēju reglamentēt virtuālos aktīvus kā finanšu instrumentus; uzskata, ka FIU vajadzētu spēt sasaistīt virtuālo un kriptovalūtu adreses ar virtuālo aktīvu īpašniekiem; uzskata, ka Komisijai būtu jāizvērtē iespēja piemērot virtuālo aktīvu lietotājiem obligātu reģistrēšanās prasību; atgādina, ka dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas dažāda veida noteikumus konkrētiem šīs nozares segmentiem, piemēram, sākotnējam žetonu piedāvājumam, un tiem jārosina turpmākās darbības;

272. uzsver, ka FATF nesen norādīja, ka visām valstīm steidzami jāveic koordinētas darbības, lai novērstu virtuālo aktīvu izmantošanu noziedzīgām darbībām un terorismam, mudinot visas jurisdikcijas veikt juridiskus un praktiskus pasākumus ar mērķi novērst virtuālo aktīvu neatbilstīgu izmantošanu[131]; aicina Komisiju rast veidus, kā integrēt Eiropas tiesiskajā regulējumā FATF izstrādātos ieteikumus un standartus, kas regulē virtuālos aktīvus; uzsver, ka Savienībai arī turpmāk jāiestājas par saskaņotu un koordinētu starptautisko tiesisko regulējumu attiecībā uz virtuālajiem aktīviem, turpinot sasniegto G20 ietvaros;

273. atkārtoti aicina Komisiju steidzami izvērtēt tiešsaistes azartspēļu nozīmi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un ar nodokļiem saistītos noziegumos; uzskata, ka šis novērtējums ir prioritārs; norāda uz elektroniskās azartspēļu nozares pieaugumu dažās jurisdikcijās, tostarp dažās Apvienotās Karalistes teritorijās, piemēram, Menas salā, kur e-spēles jau veido 18 % no nacionālā ienākuma;

274. ņem vērā to, ka tiek veikts darbs ekspertu līmenī saistībā ar elektronisko identifikāciju un attālinātām procedūrām atbildīgi principam "pazīsti savu klientu", risinot jautājumus, kas saistīti ar finanšu iestāžu iespējām izmantot elektronisku identifikāciju (e-identifikācija) un ar principa "pazīsti savu klientu" procedūru pārnesamību, lai digitāli identificētu klientus; tāpēc aicina Komisiju izvērtēt Eiropas elektroniskās identifikācijas sistēmas ieviešanas iespējamās priekšrocības; atgādina, ka ir svarīgi saglabāt pienācīgu līdzsvaru starp datu un privātuma aizsardzību un nepieciešamību kompetentajām iestādēm piekļūt informācijai kriminālizmeklēšanas nolūkos;

5.6. Sankcijas

275. uzsver, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā dalībvalstīm ir pienākums noteikt sankcijas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu pārkāpumiem; uzsver, ka šādām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām; aicina dalībvalstīs ieviest vienkāršotas procedūras, lai piemērotu finansiālās sankcijas, kas noteiktas par AML tiesību aktu pārkāpšanu;

276. mudina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk publicēt informāciju par uzlikto sankciju raksturu un vērtību, kā arī informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un atbildīgās personas identitāti; aicina dalībvalstis piemērot sankcijas un pasākumus arī vadības struktūras locekļiem un citām fiziskām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu pārkāpumiem[132];

277. aicina Komisiju reizi divos gados ziņot Parlamentam par valsts tiesību aktiem un praksi attiecībā uz sankcijām par AML tiesību aktu pārkāpumiem;

278. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1805 par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu[133], lai veicinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu atgūšanu, kas palīdzēs stiprināt Savienības spējas cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu un likvidēt noziedznieku un teroristu finansēšanas avotus visā Savienībā;

279. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2018/1673 par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām[134], ar kuru paredzēts ieviest jaunas krimināltiesību normas un sekmēt efektīvāku un ātrāku pārrobežu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, lai labāk izskaustu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ar to saistīto terorisma finansēšanu un organizēto noziedzību; norāda, ka dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu, ka to kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2014/42/ES[135] iesaldē vai konfiscē līdzekļus, kas iegūti kādā no šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem, un līdzekļus, kas izmantoti vai kurus paredzēts izmantot, lai izdarītu vai palīdzētu izdarīt šajā direktīvā minētos nodarījumus;

5.7. Starptautiskā dimensija

280. norāda, ka saskaņā ar AMLD4 direktīvu Komisijas uzdevums ir noteikt augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības to režīmā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanas apkarošanu;

281. uzskata — lai gan ir jāņem vērā darbs, ko veic starptautiskā līmenī, lai noteiktu augsta riska trešās valstis nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanas nolūkā, it īpaši darbs, ko veic FATF, ir ļoti svarīgi Savienībai izveidot atsevišķu augsta riska trešo valstu sarakstu; atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada 31. janvāra Deleģēto regulu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem minimuma darbībām un papildu pasākumu veidiem, kuri kredītiestādēm un finanšu iestādēm jāveic nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku mazināšanai konkrētās trešās valstīs[136];

282. atzinīgi vērtē, ka Komisija ir pieņēmusi metodiku augsta riska trešo valstu noteikšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, kas publicēta 2018. gada 22. jūnijā[137]; atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada 31. janvāra novērtējumu attiecībā uz „Prioritātes Nr. 1” valstīm;

283. uzsver, ka ir jānodrošina saraksta ar augsta riska trešām valstīm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā saskaņotība un papildināmība ar Eiropas sarakstu, kurā iekļautas tādas jurisdikcijas, kas nesadarbojas; atkārtoti aicina uzticēt Komisijai galveno lomu abu sarakstu pārvaldībā; aicina Komisiju nodrošināt, ka juridiskciju izvērtēšanas process ir pārredzams;

284. pauž bažas par apgalvojumiem, ka Šveices kompetentās iestādes neveic nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas funkciju[138]; aicina Komisiju ņemt to vērā, atjauninot augsta riska trešo valstu sarakstu un turpmākās divpusējās attiecībās starp Šveici un Savienību;

285. aicina Komisiju sniegt tehnisko palīdzību trešām valstīm, lai izstrādātu efektīvas sistēmas cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un pastāvīgi pilnveidotu tās;

286. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka Eiropas Savienība FATF pauž vienotu nostāju un ka aktīvi veicina notiekošo pārdomu procesu par tās reformu, lai uzlabotu tās resursus un leģitimitāti; aicina Komisiju Eiropas Parlamenta darbiniekus kā novērotājus iekļaut Komisijas delegācijā, kas apmeklē FATF;

287. aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu globālajā iniciatīvā par publisku faktisko īpašnieku centrālo reģistru izveidi visās pasaules jurisdikcijās; šajā sakarā uzsver tādu starptautisko organizāciju kā ESAO un ANO izšķirīgo nozīmi;

6. Nodokļu uzlikšanas starptautiskā dimensija

288. norāda, ka Eiropas taisnīgajai nodokļu sistēmai ir vajadzīga taisnīgāka globālā nodokļu vide; atkārtoti aicina uzraudzīt nodokļu reformas trešās valstīs

289. norāda uz vairāku trešo valstu īstenotiem centieniem izlēmīgi vērsties pret BEPS; tomēr uzsver, ka šādām reformām arī turpmāk jābūt atbilstīgām PTO noteikumiem;

290. uzskata, ka ļoti būtiska nozīme ir informācijai, kas iegūta komitejas vizītes uz Vašingtonu laikā par ASV nodokļu reformām un to iespējamo ietekmi uz starptautisko sadarbību; norāda — vairāki eksperti uzskata, ka ASV 2017. gada Likuma par nodokļu samazināšanu un darbvietu radīšanu vairāki noteikumi nav saderīgi ar spēkā esošajiem PTO noteikumiem; norāda, ka atsevišķi ASV nodokļu reformas noteikumi vienpusēji un bez savstarpīguma tiecas atjaunot starpvalstu ieguvumus, kas attiecināmi uz ASV teritoriju (pieņemot, ka vismaz 50 % no šiem ienākumiem tiek radīti ASV teritorijā); atzinīgi vērtē to, ka Komisija patlaban izvērtē ASV jaunās nodokļu reformas, it īpaši BEAT, GILTI un FDII[139] noteikumu iespējamo ietekmi uz regulējumu un darījumdarbību; aicina Komisiju informēt Parlamentu par izvērtējuma rezultātiem;

291. norāda, ka tika izstrādāti divu veidu starpvaldību nolīgumi par Ārvalstu konta nodokļa atbilstības aktu (FATCA), lai palīdzētu FATCA atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem[140]; norāda, ka tikai viens no šiem starpvaldību nolīgumiem paredz savstarpējību; pauž nožēlu par ievērojamo nelīdzsvarotību šo nolīgumu savstarpīgumā, jo ASV parasti saņem daudz vairāk informācijas no ārvalstu valdībām, nekā tā sniedz citām valstīm; aicina Komisiju veikt plānošanu, lai analizētu savstarpības līmeni, veicot informācijas apmaiņu ASV un dalībvalstu starpā;

292. aicina Padomi piešķirt Komisijai pilnvaras veikt sarunas par nolīgumu ar ASV, lai nodrošinātu savstarpību Ārvalstu konta nodokļa atbilstības akta (FATCA) īstenošanā;

293. atkārto 2018. gada 5. jūlijs rezolūcijā par FATCA negatīvo ietekmi uz ES iedzīvotājiem un jo īpaši “nejaušajiem amerikāņiem” izvirzītos priekšlikumus[141], kuros Komisija tiek aicināta rīkoties, lai nodrošinātu, ka tiek garantētas visu iedzīvotāju, jo īpaši „nejaušo amerikāņu”, pamattiesības;

294. aicina Komisiju un Padomi iesniegt kopīgu ES pieeju FATCA, lai pienācīgi aizsargātu Eiropas iedzīvotāju (jo īpaši “nejaušo amerikāņu”) tiesības un nodrošinātu savstarpīgumu attiecībā uz automātisko informācijas apmaiņu no ASV puses, par vēlamo standartu uzskatot KZS; aicina Komisiju un Padomi tikmēr, ja nepieciešams, apsvērt tādus pretpasākumus, piemēram, ieturamo nodokli, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja ASV nenodrošina savstarpīgumu saistībā ar FATCA;

295. aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt jaunos uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumus valstīs, kuras sadarbojas ar ES, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu[142];

6.1. Nodokļu paradīzes un jurisdikcijas ES un ārpus tās, kas atvieglo ANP

296. atgādina, cik būtiska nozīme ir kopīga ES saraksta izveidei, kurā iekļautas tādas jurisdikcijas, kas nesadarbojas nodokļu jomā (turpmāk — "ES saraksts"), pamatojoties uz visaptverošiem, pārredzamiem, stingriem, objektīvi pārbaudāmiem un vispārpieņemtiem kritērijiem, kas regulāri tiek pārskatīti;

297. pauž nožēlu par to, ka ES sākotnējā sarakstā apsvēra iekļaut tikai trešās valstis; norāda, ka Komisija Eiropas pusgada ietvaros ir konstatējusi nepilnības dažu dalībvalstu nodokļu sistēmās, kas atvieglo ANP; neraugoties uz to. atzinīgi vērtē paziņojumu, ko Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) priekšsēdētāja sniedza TAX3 komitejas rīkotajā 2018. gada 10. oktobra uzklausīšanā, kurā tika norādīts, ka iespēja pārbaudīt dalībvalstis, piemērojot ES sarakstiem noteiktos kritērijus Rīcības grupas pilnvaru pārskatīšanas kontekstā[143];

298. atzinīgi vērtē to, ka Padome 2017. gada 5. decembrī pieņēma pirmo ES sarakstu un ka patlaban tiek uzraudzītas trešo valstu uzņemtās saistības; norāda, ka saraksts ir vairākas reizes atjaunināts, pamatojoties uz minēto saistību novērtējumu, un tā rezultātā vairākas valstis no saraksta ir svītrotas; norāda, ka 2018. gada 9. novembrī sarakstā bija vien piecas nodokļu jurisdikcijas: ASV Samoa, Guama, Samoa, Trinidāda un Tobāgo un ASV Virdžīnu Salas;

299. uzsver, ka pārbaudes un uzraudzības procesi ir neskaidri un nav skaidrs, vai ir panākts reāls progress attiecībā uz sarakstā iekļautajām valstīm;

300. uzsver, ka šāda novērtējuma pamatā, ko veiktu Padomi un tās uzņēmumu nodokļa CoC grupa, ir kritēriji, kas izriet no Komisijas tehniska rezultātu pārskata, un ka Parlaments juridiski neiesaistījās šajā procesā; šai sakarā aicina Komisiju un Padomi pirms izmaiņu ierosināšanas sarakstā sīki informēt Parlamentu; aicina Padomi kā daļu no Rīcības kodeksa jautājumu grupas regulāri atjauninātā ziņojuma Padomei regulāri publicēt progresa ziņojumu par tā dēvētajā melnajā sarakstā un pelēkajā sarakstā iekļautajām jurisdikcijām;

301. aicina Komisiju un Padomi strādāt pie vērienīgas un objektīvas metodikas, kas nebalstās uz saistībām, bet uz pienācīgas un pienācīgi īstenotas tiesību aktu ietekmes šajās valstīs novērtējumu;

302. pauž dziļu nožēlu par pārredzamības trūkumu sākotnējā sarakstu veidošanas procesā, nenodrošinot ECOFIN noteikto sarakstos iekļaušanas kritēriju objektīvu piemērošanu; uzsver, ka šim procesam jābūt brīvam no jebkādas politiskas iejaukšanās; taču atzinīgi vērtē panāktos pārredzamības uzlabojumus, publiskojot vēstules, kas nosūtītas Rīcības kodeksa jautājumu grupas pārbaudītajām jurisdikcijām, kā arī saņemtās saistību vēstules; aicina pārējās nepubliskotās vēstules darīt pieejamas sabiedrībai, lai nodrošinātu uzraudzību un saistību pienācīgu izpildi; uzskata, ka jurisdikcijas, kas atsakās piekrist izpaust saistības, rada sabiedrības aizdomas, ka tās nesadarbojas nodokļu jautājumos;

303. atzinīgi vērtē Rīcības kodeksa jautājumu grupas nesen sniegtos taisnīgas nodokļu politikas kritērijus, it īpaši attiecībā uz ekonomiskās būtības neesamību jurisdikcijās, kurās nepiemēro uzņēmumu ienākuma nodokli vai piemēro nulles līmenim tuvu šā nodokļa likmi; aicina dalībvalstis veikt darbu, lai pakāpeniski uzlabotu ES kritērijus attiecībā uz sarakstu izveidi, lai aptvertu visu veidu kaitīgo praksi nodokļu jomā[144];

304. atzinīgi vērtē jauno ESAO globālo standartu par nozīmīgas darbības faktoru attiecībā uz beznodokļu vai tikai nominālu nodokļu jurisdikcijām[145], ko savā ziņā iedvesmoja ES darbs pie ES sarakstu izveides[146]; aicina dalībvalstis uzstāt, lai G20 reformē ESAO melnā saraksta kritērijus, virzoties tālāk par nodokļu pārredzamību un risinot arī izvairīšanos no nodokļiem un agresīvu nodokļu plānošanu;

305. aicina — Šveices īpašajā gadījumā, attiecībā uz ko nav noteikts konkrēts termiņš, ņemot vērā iepriekšējo nolīgumu starp Šveici un ES, līdz 2019. gada beigām iekļaut valsti I pielikumā, ja pēc pienācīgas eskalācijas procedūras Šveice šajā termiņā neatceļ savus neatbilstīgos nodokļu režīmus, kas rada nevienlīdzīgu attieksmi pret ārvalstīs un valstī gūtiem ienākumiem, kā arī paredz nodokļu atvieglojumus konkrētiem uzņēmumu veidiem;

306. ar bažām norāda, ka trešās valstis var izskaust prasībām neatbilstošus nodokļu režīmus, bet aizstāt tos ar jauniem – iespējams, kaitējošiem ES; uzsver, ka tas tā jo īpaši varētu būt Šveices gadījumā; aicina Padomi pienācīgi izvērtēt Šveici[147] un citas trešās valstis, kas ievieš līdzīgas izmaiņas tiesību aktos[148];

307. norāda, ka joprojām notiek sarunas starp ES un Šveici par divpusējas pieejas savstarpējai tirgus piekļuvei pārskatīšanu; prasa Komisijai nodrošināt, ka galīgajā nolīgumā starp ES un Šveici tiek iekļauta labas pārvaldības nodokļu jomā klauzula, tostarp konkrēti noteikumi par valsts atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā, utomātiska informācijas apmaiņu par nodokļu uzlikšanu, publiski pieejama informācija par faktiskajiem īpašniekiem, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi; prasa ES sarunu dalībniekiem noslēgt nolīgumu, kas, inter alia, novērš nepilnības Šveices uzraudzības sistēmā un aizsargā trauksmes cēlējus[149];

308. pauž bažas, ka uz Austrijas iedzīvotājiem, kam ir bankas konti kredītiestādēs Lihtenšteinā, neattiecas akts par kopējiem ziņošanas standartiem, ja to kapitāla ienākumi tiek gūti no aktīvu struktūrām (privātiem fondiem, iestādēm, trasta fondiem un tamlīdzīgi) un kredītiestādes Lihtenšteinā rūpējas par nodokļu uzlikšanu saskaņā ar divpusējiem līgumiem; aicina Austriju mainīt tiesību aktu šajā saistībā, lai novērstu KZS nepilnības;

309. norāda, ka — saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem — Luksemburgā un Nīderlandē kopā ir vairāk ārvalstu ieguldījumu nekā ASV un vairums no tām ir īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kuras neveic būtisku saimniecisku darbību, bet Īrijā ir vairāk ārvalstu ieguldījumu nekā Vācijā vai Francijā; norāda, ka saskaņā ar Valsts statistikas biroja informāciju ārvalstu investīcijas Maltā ir 1474 % no tās ekonomikas apjoma;

310. atgādina par pētījumu, kurš pierādīja, ka nodokļu apiešana, izmantojot sešas ES dalībvalstis rada 42,8 miljardu zaudējumu nodokļu ieņēmumos pārējās 22 dalībvalstīs[150], kas nozīmē to, ka šo valstu neto maksājumu situāciju var atsvērt zaudējumi, ko tās rada citu dalībvalstu nodokļu bāzē;

311. atgādina — lai uzlabotu Savienības un dalībvalstu cīņu pret nodokļu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, efektīvi ir jāizmanto visi pieejamie dati, tostarp makroekonomikas dati;

312. atgādina, ka Eiropas Komisija ir kritizējusi septiņas dalībvalstis[151] — Beļģiju, Kipru, Ungāriju, Īriju, Luksemburgu, Maltu un Nīderlandi — par trūkumiem to nodokļu sistēmās, kas atvieglo agresīvu nodokļu plānošanu, apgalvojot, ka šo valstu politika nodokļu jomā apdraud Eiropas vienotā tirgus integritāti; uzskata, ka šīs jurisdikcijas var uzskatīt arī par agresīvas nodokļu plānošanas veicinātājām visā pasaulē;

313. gaida paredzamo ES sarakstu pārskatīšanu 2019. gada pirmajā ceturksnī; prasa Padomei publicēt sīki izstrādātu to jurisdikciju saistību novērtējumu, kuras brīvprātīgi apņēmās veikt reformas un tika iekļautas II pielikumā, kad 2017. gada 5. decembrī tika publicēts pirmais ES saraksts; pieprasa, lai tās jurisdikcijas, kas iekļautas II pielikumā, pateicoties saistībām, ko tās uzņēmušās 2017. gadā, tiktu iekļautas I pielikumā, ja attiecīgās reformas nav ieviestas līdz 2018. gada beigām vai saskaņotajā termiņā;

6.2. Pretpasākumi

314. atkārto aicinājumu ES un tās dalībvalstīm veikt efektīvus un atturošus pretpasākumus, kas vērstas pret jurisdikcijām, kuras nesadarbojas, lai stimulētu labu sadarbību nodokļu jautājumos un ES saraksta I pielikumā iekļauto valstu atbilstību;

315. pauž nožēlu par to, ka lielāko daļu Padomes ierosināto pretpasākumu dalībvalstis var īstenot pēc saviem ieskatiem; ar bažām norāda, ka TAX3 komitejas uzklausīšanā, kas notika 2018. gada 15. maija, daži eksperti[152] uzsvēra, ka ar pretpasākumiem vien var neizdoties stimulēt tās jurisdikciju, kuras nevēlas sadarboties ar ieganstu, ka “ES sarakstā nav iekļautas dažas pazīstamākās nodokļu oāzes”; uzskata, ka tas mazina uzticēšanos sarakstam, uz ko arī norādīja daži eksperti;

316. aicina dalībvalstis pieņemt vienotu stingru pretpasākumu kopumu, piemēram, ieturamos nodokļus, izslēgšanu no uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrās, pastiprinātas revīzijas prasības un automātiskus CFC noteikumus uzņēmumiem, kas atrodas sarakstā iekļautajās jurisdikcijās, kuras nesadarbojas, izņemot gadījumus, kad nodokļu maksātāji veic patiesu saimniecisko darbību šajā valstī;

317. aicina nodokļu iestādes un nodokļu maksātājus sadarboties, lai vāktu būtiskus faktus gadījumos, kad kontrolētas ārvalstu sabiedrības faktiski veic būtisku saimniecisko darbību un kad tām ir būtiska ekonomiskā klātbūtne, par ko liecina personāls, iekārtas, aktīvi un telpas, ko apstiprina attiecīgie fakti un apstākļi;

318. norāda, ka jaunattīstības valstu rīcībā varētu nebūt resursu nesen saskaņoto starptautisko vai Eiropas standartu nodokļu jomā īstenošanai; tāpēc prasa Padomei izslēgt tādus pretpasākumu kā attīstības palīdzības samazināšana;

319. norāda, ka pretpasākumi ir būtiski, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; turklāt norāda, ka Eiropas Savienības ekonomiskā ietekme var atturēt jurisdikcijas, kas nesadarbojas, un nodokļu maksātājus izmantot nodokļu nepilnības un kaitējošu nodokļu praksi, ko piedāvā šīs jurisdikcijas;

320. aicina Eiropas finanšu iestādes[153] izskatīt iespēju piemērot stingrākas un uzlabotas uzticamības pārbaudes katram projektam atsevišķi jurisdikcijās, kas iekļautas ES saraksta II pielikumā, lai izvairītos no tā, ka ES finansējums tiek ieguldīts vai novirzīts ar tādu struktūru starpniecību trešās valstīs, kuras neatbilst ES nodokļu standartiem; norāda, ka EIB ir paziņojusi par savu jauno neatbilstīgu jurisdikciju politiku, un aicina regulāri atjaunināt šo politiku un iekļaut pastiprinātas pārredzamības prasības saskaņā ar ES standartiem;

6.3. ES kā globāla līdera nostāja

321. atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis, balstoties uz ex ante koordināciju, uzņemties vadošo lomu globālajā cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, it īpaši īstenojot Komisijas iniciatīvas visos saistītajos starptautiskajos forumos, tostarp ANO, G20, ESAO, kura spēlējusi vadošo lomu nodokļu problemātikas risināšanā, īpaši pēc starptautiskās finanšu krīzes;

322. atgādina, ka daudzpusēja politika un starptautiskā sadarbība starp valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm, joprojām ir vēlamais līdzeklis konkrētu rezultātu sasniegšanai, vienlaikus ievērojot savstarpīguma principu; tomēr pauž nožēlu, ka daži leģislatīvie priekšlikumi, kas ir tālejošāki par ESAO BEPS ieteikumiem, taču varētu kalpot par pamatu turpmākam auglīgam darbam starptautiskā līmenī, ir iestrēguši Padomē;

323. uzskata, ka labi aprīkotas un ar pietiekamiem papildu resursiem apgādātas globālas nodokļu iestādes izveide ANO ietvaros ar pienācīgām piemērošanas pilnvarām nodrošinās, ka visas valstis uz vienlīdzīgiem pamatiem var piedalīties globālās nodokļu politikas izstrādē[154] un reformēšanā, lai cīnītos pret kaitējošu nodokļu praksi un nodrošinātu pareizu nodokļu iekasēšanas tiesību sadalījumu; norāda uz neseno aicinājunu pārveidot ANO Ekspertu komiteju par starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos par starpvaldību ANO globālu nodokļu iestādi[155]; uzsver, ka ESAO nodokļu paraugkonvencija nodrošina nodokļa uzlikšanas tiesību taisnīgu sadali starp izcelsmes un rezidences valstīm;

324. aicina organizēt globālu samitu saistībā ar vēl nepieciešamajām globālajām nodokļu reformām, lai uzlabotu starptautisko sadarbību un izdarītu spiedienu uz visām valstīm, it īpaši to finanšu centriem, nolūkā panākt atbilstību pārredzamības un taisnīgas nodokļu politikas standartiem; aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu šāda samita organizēšanā, kurā uzsākt otri starptautisko nodokļu reformu atbilstīgi BEPS darbības plānam, un panākt, lai samita laikā būtu iespējams izveidot iepriekš minēto starpvaldību nodokļu iestādi;

325. norāda uz Komisijas rīcību un ieguldījumu ESAO, globālajā forumā par pārredzamību un informācijas apmaiņu, paplašinātajā satvarā par BEPS — lai globāli veicinātu labas pārvaldības nodokļu jomā augstākus standartus, vienlaikus nodrošinot, ka ES joprojām pilnībā tiek ievēroti starptautiskie labas pārvaldības standarti nodokļu jomā;

6.4. Jaunattīstības valstis

326. uzskata, ka, lai stiprinātu politikas saskaņotību attīstības veicināšanai ES un lai uzlabotu jaunattīstības valstu spējas nodokļu jomā un saglabātu un mobilizētu pašu resursus ilgtspējīgai ekonomiskajai attīstībai, ir ļoti svarīgi atbalstīt jaunattīstības valstis cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas, kā arī cīņā pret korupciju un noslēpumainību, kas veicina nelikumīgas finanšu plūsmas; uzsver nepieciešamību palielināt finanšu un tehniskās palīdzības daļu jaunattīstības valstu nodokļu administrācijām, lai tās var izveidot stabilu un mūsdienīgu tiesisko regulējumu nodokļu jomā;

327. atzinīgi vērtē sadarbību ar Āfrikas Savienību (ĀS) Addis nodokļu iniciatīvas (ATI), Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas (EITI) un Kimberley procesa ietvaros; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt ĀS valstis, tām īstenojot pārredzamības politiku šajā sakarībā mudina valsts un reģionālās nodokļu iestādes automātiski apmainīties ar informāciju; atgādina par ieguvumu, ko dotu pastiprināta sadarbība starp Interpolu un Afripolu;

328. atgādina, ka dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar Komisiju ir regulāri jāanalizē nodokļu politikas un divpusējo nodokļu nolīgumu būtiskā plašākā ietekme uz citām dalībvalstīm un jaunattīstības valstīm, vienlaikus atzīstot, ka zināms darbs šajā saistībā ir paveikts platformas labas pārvaldības veicināšanai nodokļu jomā ietvaros; prasa visām dalībvalstīm Komisijas uzraudzībā veikt šādu plašākas ietekmes analīzi;

329. atgādina, ka jāņem vērā specifiski tiesiskie aspekti un apdraudējumi jaunattīstības valstīs, it īpaši saistībā ar informācijas automātisku apmaiņu, konkrētāk, to, ka šīm valstīm jāparedz pārejas periods un ka tām vajadzīgs atbalsts spēju veidošanai;

330. norāda, ka jāpanāk ciešāka sadarbība ar reģionālajām organizācijām, it īpaši ar Āfrikas Savienību (ĀS), lai cīnītos pret nelikumīgām finanšu plūsmām un korupciju privātajā un publiskajā sektorā;

331. atzinīgi vērtē visu iesaistīto valstu dalību ar vienādiem nosacījumiem paplašinātajā satvarā, kas vieno vairāk nekā 115 valstis un jurisdikcijas ar mērķi sadarboties ESAO/G20 BEPS paketes īstenošanā; aicina dalībvalstis atbalstīt paplašinātā satvara pilnvaru un funkciju reformu, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā jaunattīstības valstu intereses; tomēr atgādina, ka vairāk nekā 100 jaunattīstības valstis tika izslēgtas no BEPS darbību apspriešanas;

332. atzīst, ka nodokļu oāzes eksistē arī jaunattistības valstīs; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ciešāku sadarbību ar trešām valstīm terorisma finansēšanas apkarošanā un jo īpaši saistībā ar senlietu importa licenču izsniegšanu;

333. atgādina, ka publiskā sektora attīstības palīdzība, kuras mērķis ir samazināt nabadzību, galvenokārt būtu jānovirza mērķim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu un nostiprināt nodokļu pārvaldību un iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgu finanšu plūsmu apkarošanu; prasa šo palīdzību sniegt kā tehniskās kompetences pārnesi attiecībā uz resursu pārvaldību, finanšu informāciju un korupcijas novēršanas noteikumiem; aicina šo palīdzību izmantot arī reģionālās sadarbības veicināšanai, vēršoties pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; uzsver, ka šai palīdzībai būtu jāietver atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem jaunattīstības valstīs, lai nodrošinātu sabiedrības uzraudzību pār valsts nodokļu politiku;

334. sagaida, ka Komisija nodrošinās atbilstīgus resursus, lai piemērotu pieeju "Iekasēt vairāk, izlietot efektīvāk", it īpaši īstenojot tās pamatprogrammas[156];

335. prasa ES un dalībvalstu saskaņotu ārējo rīcību visos politikas līmeņos, lai nodrošinātu, ka trešās valstis un jo īpaši jaunattīstības valstis sekmē līdzsvarotu ekonomisko attīstību un novērš atkarību no vienas nozares, proti, no finanšu nozares;

336. atgādina, ka jāpanāk taisnīga attieksme pret jaunattīstības valstīm sarunās par nodokļu nolīgumiem, ņemot vērā to īpašo situāciju un nodrošinot nodokļu uzlikšanas tiesību taisnīgu sadali atbilstīgi faktiskajai saimnieciskajai darbībai un vērtības radīšanai; šajā sakarā aicina ANO nodokļu paraugkonvenciju izmantot kā minimālo standartu un nodrošināt ar nodokļu konvenciju saistītā sarunu procesa pārredzamību; atzīst, ka ESAO nodokļu paraugkonvencija lielākas tiesības piešķir rezidences valstij;

337. aicina Komisiju sarunās ar ĀKK valstīm pēc pašreizējā Kotonū nolīguma termiņa beigām 2020. gada februārī iekļaut noteikumus par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu; norāda, cik svarīga ir pārredzamība nodokļu jautājumos, lai šādi noteikumi tiktu piemēroti;

6.5. ES nolīgumi ar trešām valstīm

338. atgādina, ka laba pārvaldība nodokļu jomā ir globāls jautājums, kas nosaka galvenokārt globālu risinājumu nepieciešamību; tādēļ atkārtoti pauž nostāju, ka klauzula par labu pārvaldību nodokļu jomā būtu sistemātiski jāiekļauj jaunajos attiecīgajos ES nolīgumos ar trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka šādus nolīgumus uzņēmumi vai starpnieki nevar izmantot ļaunprātīgi, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas vai apietu nodokļus vai lai legalizētu nelikumīgi gūtu peļņu, neradot negatīvu ietekmi uz ES ekskluzīvo kompetenci; uzskata, ka minētajā klauzulā būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par valsts atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā, pārredzamības prasības un noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

339. mudina dalībvalstis ar Komisijas atbalstu attiecīgā gadījumā koordinēti izmantot divpusējās attiecības ar attiecīgajām trešām valstīm, lai turpinātu divpusēju sadarbību starp FIU, nodokļu iestādēm un kompetentajām iestādēm, apkarojot finanšu noziegumus;

340. norāda, ka līdztekus politiskajiem nolīgumiem, kuros iekļauta šī klauzula par labu pārvaldību nodokļu jomā, ES brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN) jāparedz izņēmumi nodokļu jomā, kas veido politisko vidi, lai īstenotu ES pieeju cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, piemēram, uzstājot, ka jāpanāk laba pārvaldība nodokļu jomā, un efektīvi izmantojot ES sarakstu, kurā iekļautas jurisdikcijas, kas nesadarbojas; norāda turklāt, ka BTN mērķis ir arī veicināt attiecīgo starptautisko standartu ievērošanu un to izpildi trešās valstīs;

341. uzskata, ka ES nevajadzētu slēgt nolīgumus ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu jomā un ir iekļautas ES saraksta I pielikumā, kamēr attiecīgās jurisdikcijas nenodrošina atbilstību ES labas pārvaldības standartiem nodokļu jomā; aicina Komisiju izvērtēt, vai neatbilstība ES labas pārvaldības standartiem nodokļu jomā ietekmē BTN vai politisko nolīgumu pienācīgu izpildi gadījumos, kad nolīgums jau ir noslēgts;

342. atgādina, ka jaunajos attiecīgajos ES nolīgumos ar trešām valstīm būtu jāiekļauj klauzulas par labu pārvaldību nodokļu jomā, pārerdzamību un informācijas apmaiņu, un pārskatīšanas laikā tās būtu jāapspriež arī spēkā esošajiem nolīgumiem, lai ņemtu vērā to, ka tās pagaidām ir ES ārpolitikas pamatinstrumenti atkarībā no konkrētās politikas jomas, kas ietver dažādus kompetenču līmeņus;

6.6. Dalībvalstu noslēgtie divpusējie nodokļu nolīgumi

343. norāda, ka daži eksperti uzskata, ka daudzie nodokļu nolīgumi, ko noslēgušas ES dalībvalstis un kas patlaban ir spēkā, ierobežo valstu ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem nodokļu uzlikšanas tiesības[157]; prasa sarunās par nodokļu nolīgumiem Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ievērot LESD 208. pantā noteikto principu par attīstības politikas saskaņotības nodrošināšanu; uzsver, ka nodokļu nolīgumu slēgšana ir dalībvalstu prerogatīva;

344. norāda, ka zaudējumu intensitāte, ko rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, salīdzinājumā ar citiem reģioniem ievērojami lielāka ir valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, jo īpaši Subsahāras Āfrikā, Latīņamerikā, Karību jūras reģionā un Dienvidāzijā[158]; tādēļ prasa dalībvalstīm no jauna apspriest to divpusējos nodokļu nolīgumus ar trešām valstīm, lai ieviestu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas klauzulas, novērstu "nolīgumu pirkšanu" un sacensības par zemāko uzņēmumu ienākumu nodokļa likmi jaunattīstības valstu starpā;

345. aicina Komisiju pārskatīt visus spēkā esošos nodokļu nolīgumus, ko dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, lai pārliecinātos par to atbilstību jaunajiem globālajiem standartiem, piemēram, Daudzpusējai konvencijai par pasākumu, kas saistīti ar nodokļu nolīgumiem, īstenošanai, lai novērstu nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (MLI); norāda, ka MLI atspoguļo ESAO balstītus standartus, kas netika noteikti, ņemot vērā jaunattīstības valstu vajadzības vai problēmas; prasa Komisijai sagatavot ieteikumus dalībvalstīm attiecībā uz to spēkā esošajiem divpusējiem nodokļu nolīgumiem, lai nodrošinātu, ka tajos iekļauti vispārēji ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumi, ņemot vērā faktisko saimniecisko darbību un vērtības radīšanu;

346. apzinās, ka divpusējie nodokļu nolīgumi neatspoguļo digitalizēto ekonomiku pašreizējo realitāti; prasa dalībvalstīm atjaunināt to divpusējos nodokļu nolīgumus, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu par nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem ar nozīmīgu digitālo klātbūtni[159];

6.7. Nodokļu dubultā uzlikšana

347. atzinīgi vērtē stiprināto regulējumu nodokļu dubultas neuzlikšanas novēršanai; uzsver, ka nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu godīgu attieksmi pret godīgiem nodokļu maksātājiem un nemazinātu viņu uzticēšanos; aicina dalībvalstis ievērot nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumus un lojāli un ātri sadarboties gadījumos, kad tiek ziņots par dubultu aplikšanu ar nodokļiem;

348. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Padomes 2017. gada 10. oktobra Direktīva (ES) 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā, ar ko īsteno standartu, kas noteikts BEPS 14. darbībā; norāda, ka direktīvas īstenošanas termiņš (2019. gada 30. jūnijs) vēl nav pagājis un ka noteikumu izpilde būs jāuzrauga, lai nodrošinātu to efektivitāti un lietderību;

349. aicina Komisiju vākt un publiskot datus par iesniegto un atrisināto nodokļu strīdu skaitu dalījumā pa strīdu veidiem un valstīm gada griezumā, lai uzraudzītu mehānismu un nodrošinātu tā efektivitāti un lietderību;

6.8. Tālākie reģioni

350. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai ES tālākie reģioni īstenotu BEPS minimālos standartus un ATAD direktīvu;

351. norāda, ka Komisija ir uzsākusi padziļinātu izmeklēšanu par to, kā Portugāle ir piemērojusi Madeiras brīvās zonas reģionālā atbalsta shēmu[160];

7. Starpnieki

352. atzinīgi vērtē gan termina "starpnieks”[161], gan arī termina "ziņojama pārrobežu shēma" plašo definīciju nesen pieņemtajā DAC6 direktīvā[162]; prasa atjaunināt to darījumu sarakstu, par kuriem jāziņo saskaņā ar DAC6, lai prasītu arī obligāti atklāt dividenžu arbitrāžas shēmas, tostarp dividenžu piešķiršanu un nodokļu kompensācijas par kapitāla pieaugumu; aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt DAC6 ziņošanas pienākuma paplašināšanu, attiecinot to arī uz vietējām lietām; atgādina, ka DAC6 satvarā ir noteikts pienākums ziņot nodokļu iestādēm par shēmām, kuru pamatā ir strukturālās nepilnības nodokļu tiesību aktos, jo īpaši ņemot vērā pieaugošo pārrobežu nodokļu apiešanas stratēģiju skaitu; uzskata, ka shēmas, ko attiecīgās vietējās iestādes uzskata par kaitējošām, būtu jānovērš un jādara zināmas atklātībai anonimizētā veidā;

353. atkārtoti uzsver, ka starpniekiem ir izšķirīga nozīme nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas atvieglošanā un ka tie būtu jāsauc pie atbildības par šīm darbībām;

354. atkārtoti uzsver, ka nepieciešama uzlabota sadarbība starp nodokļu iestādēm un finanšu uzraudzības iestādēm, lai kopīgi un efektīvi uzraudzītu finanšu starpnieku nozīmi, ņemot vērā, ka daži uz nodokļiem pamatoti finanšu instrumenti var radīt risku finanšu tirgus stabilitātei un tirgus integritātei;

355. uzskata, ka Savienībai būtu arī jārāda piemērs, un prasa Komisijai nodrošināt, ka starpnieki, kas palīdz īstenot nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nekādā veidā neietekmē un nesniedz konsultācijas ES politiku minētajos jautājumos veidojošās iestādes;

356. aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt un novērst interešu konflikta riskus, kas izriet no juridisku konsultāciju, nodokļu konsultāciju un revīzijas pakalpojumu sniegšanas korporatīvajiem klientiem un arī publiskā sektora iestādēm; norāda, ka interešu konflikts var izpausties vairākos veidos, tostarp kā publiskā iepirkuma līgumi, kas paredz maksas konsultāciju sniegšanu minētajos jautājumos, neformālu vai bezmaksas konsultāciju sniegšana, izmantojot oficiālu konsultantu un ekspertu grupas, un "virpuļdurvju" izmantošana; tādēļ uzsver, cik būtiska nozīme ir pārredzamām norādēm par to, kādi pakalpojumi tiek sniegti konkrētam klientam, kā arī šādu pakalpojumu skaidrai nošķiršanai; atgādina par iepriekšējos ziņojumos paustajiem aicinājumiem[163];

357. atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvas 2014/56/ES, ar kuru groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas[164], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK[165], jo īpaši nosacījuma par obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūru obligātās revīzijas, īstenošanas uzraudzību; norāda, ka ir jānodrošina, lai noteikumi tiktu pareizi piemēroti;

358. prasa dalībvalstīm paredzēt nodokļu deklarācijas pienākuma noteikšanu visiem BEPS plāna 12. rīcības punktā minētajiem fiskālajiem starpniekiem un finansētājiem, kuri savas profesionālās darbības ietvaros uzzina par darījumu esamību; ļaunprātīgi vai agresīvi pasākumi vai struktūras;

359. prasa noteikt revidentu rotāciju reizi septiņos gados, lai neveidotos interešu konflikti, un līdz minimumam ierobežot ar revīziju nesaistītu pakalpojumu sniegšanu;

360. atkārtoti uzsver, ka finanšu iestādēm, konsultantiem un citiem starpniekiem, kas apzināti, sistemātiski un atkārtoti iesaistās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas darbībās vai kuri izveido birojus, filiāles vai meitasuzņēmumus ES uzskaitītajās jurisdikcijās, lai piedāvātu saviem klientiem agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, būtu jāpiemēro efektīvas , samērīgas un preventīvas sankcijas; prasa, lai šādu iestāžu un privātpersonu darbības licencences tiktu pakļautas nopietnai pārskatīšanai gadījumā, ja tās tiek notiesātas par dalību krāpnieciskās darbībās vai viņi ir līdzzinātāji klientu veiktai krāpnieciskai darbībai, un attiecīgā gadījumā — ierobežojumiem, kas attiecas uz to darbību vienotajā tirgū;

361. norāda, ka dienesta noslēpumu nedrīkst izmantot, lai aizsargātu vai piesegtu nelikumības vai censtos pārkāpt likuma garu; norāda, ka jurista profesionālajam noslēpumam attiecībā uz klientu nebūtu jāietekmē pienācīga ziņošana par aizdomīgiem darījumiem vai citām potenciāli nelikumīgām darbībām, neskarot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētās tiesības un krimināltiesību pamatprincipus;

362. aicina Komisiju pieņemt vadlīnijas par to, kā interpretēt un piemērot juridiskās konfidencialitātes principu profesionāļiem, un ierasto juridisko konsultāciju sniegšanu saskaņā ar Eiropas tiesu judikatūru skaidri nošķirt no darbībām, ko veic juristi, kuri sniedz finanšu pakalpojumus;

8. Trauksmes cēlēju un žurnālistu aizsardzība

363. uzskata, ka gan publiskajā, gan privātajā sektorā trauksmes cēlēju aizsardzībai un atbilstīgu stimulu nodrošināšanai viņiem ir ļoti būtiska nozīme nelikumību vai tiesību aktu ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaušanā vai izplatības ierobežošanā; atzīst, ka trauksmes cēlējiem ir svarīga nozīme demokrātijas nostiprināšanā sabiedrībā cīņā pret korupciju un citiem nopietniem noziegumiem vai nelikumīgām darbībām, kā arī ES finanšu interešu aizsardzībā; uzsver, ka trauksmes cēlēji bieži vien ir ļoti nozīmīgs informācijas avots pētnieciskajā žurnālistikā un tādēļ tie jāaizsargā pret visu veidu aizskaršanu un represijām; norāda uz visu ziņošanas kanālu pieejamības svarīgo nozīmi;

364. uzskata, ka ir jāaizsargā pētnieciskās žurnālistikas avotu, tostarp trauksmes cēlēju, konfidencialitāte, lai saglabātu pētnieciskās žurnālistikas kā uzrauga lomu demokrātiskā sabiedrībā;

365. tādēļ uzskata, ka ir jāparedz, ka atkāpties no pienākuma ievērot konfidencialitāti var tikai ārkārtas gadījumos, kad informācijas par ziņojošās personas datiem atklāšana ir Savienības vai valsts tiesību aktos noteikts obligāts un samērīgs pienākums, kurš ir jāveic gadījumos, kad noris izmeklēšana vai tiesvedība, vai ir jāpilda, lai aizsargātu citu personu brīvības, tostarp iesaistītās personas tiesības uz aizstāvību, un katrā gadījumā minēto atklāšanu īsteno, ievērojot minētajos tiesību aktos paredzētu pienācīgu aizsardzību; uzskata, ka tad, ja konfidencialitātes pienākums attiecībā uz ziņojošās personas identitāti izpildīts netiek, būtu jāparedz pienācīgas sankcijas[166];

366. norāda, ka ASV Federālais viltus pieprasījumu likums nodrošina stingru satvaru trauksmes cēlēju atalgošanai gadījumos, ja valdība atgūst krāpšanas dēļ zaudētus līdzekļus[167]; uzsver, ka saskaņā ar ASV Tieslietu departamenta ziņojumu trauksmes cēlēji bija tieši atbildīgi par 3,4 no 3,7 miljardiem atgūto USD atklāšanu un uzrādīšanu; aicina dalībvalstis attiecīgajās iestādēs un privātajās struktūrās izveidot drošus un konfidenciālas komunikācijas kanālus, kurus trauksmes cēlēji var izmantot ziņošanai;

367. aicina Komisiju izpētīt starptautisko labāko praksi[168] trauksmes cēlēju aizsardzībai un stimulēšanai un, ja tas ir atbilstīgi un vajadzīgi, apsvērt spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu, lai padarītu līdzīgas shēmas ES vēl efektīvākas;

368. prasa izveidot vispārēju ES fondu, lai sniegtu atbilstīgu finansiālu atbalstu trauksmes cēlējiem, kuru iztikas līdzekļi ir apdraudēti noziedzīgas darbības vai faktu atklāšanas dēļ, kas ir sabiedrības interesēs;

369. pauž bažas par to, ka trauksmes cēlējus no ziņošanas par iespējamajām problēmām nereti attur bailes no represijām un, ja nav mehānismu, kas attur no represijām un par to nepienākas sods, potenciālie trauksmes cēlēji var atturēties no ziņošanas; uzskata, ka, AMLD5 direktīvā atzīstot trauksmes cēlēju tiesības droši iesniegt sūdzību (kompleksu starptautisku lietu gadījumā izmantojot vienoto kontaktpunktu) attiecīgajām kompetentajām iestādēm gadījumos, kad pret tiem vērsti draudi vai represijas, kā arī atzīstot to tiesības uz efektīvu aizsardzību, tiek būtiski uzlabota to personu situācija, kuras ziņo par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu uzņēmumā vai FIU; mudina dalībvalstis laikus un pienācīgi transponēt noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību, kas paredzēti AMLD5;

370. atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem un aicina ātri pabeigt iestāžu sarunas par šo aktu; aicina nodrošināt, ka galīgais teksts ir līdzsvarots un nerada pārlieku administratīvo slogu M;

371. atgādina, ka ES ierēdņiem trauksmes cēlēju aizsardzība ir nodrošināta saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību[169], un aicina dalībvalstis ieviest arī saviem civildienesta ierēdņiem līdzvērtīgus standartus;

372. uzskata, ka vienošanās par informācijas neizpaušanu, kas ir iekļautas darba līgumos un nolīgumos par atbrīvošanu no darba, nekādā gadījumā nedrīkst liegt darba ņēmējiem ziņot kompetentajām iestādēm par iespējamiem tiesību aktu pārkāpumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem[170]; aicina Komisiju izvērtēt iespēju pieņemt tiesību aktus, kas aizliedz ļaunprātīgu neizpaušanas noteikumu iekļaušanu līgumos;

373. norāda, ka TAX3 komiteja uzaicināja trauksmes cēlējus Julius Bär un Danske Bank lietās liecināt publiskās uzklausīšanās Parlamentā[171]; pauž bažas par to, ka finanšu iestāžu trauksmes cēlēju aizsardzība nav pilnībā apmierinoša un ka bailes no atriebības gan no darba devēju, gan iestāžu puses var atturēt trauksmes cēlējus no ziņošanas par tiesību aktu pārkāpumiem; pauž dziļu nožēlu par to, ka Danske Bank trauksmes cēlējs tiesisku ierobežojumu dēļ nevarēja brīvi un pilnīgi dalīties savos ieskatos par Danske Bank lietu;

374. pauž nosodījumu par to, ka Dānijas finanšu uzraudzības iestādei nav izdevies sazināties ar trauksmes cēlēju, kas ziņoja par vērienīgām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām Danske Bank; uzskata, ka šāda bezdarbība uzskatāma par Dānijas finanšu uzraudzības iestādes būtisku nolaidību saistībā ar tās pienākumu veikt pienācīgu izmeklēšanu gadījumos, kad izskan nopietnas apsūdzības ar plaša mēroga un sistemātiskām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām ar bankas starpniecību; aicina attiecīgās ES un dalībvalsts iestādes pilnībā izmantot trauksmes cēlēju sniegto informāciju un ātri un izlēmīgi rīkoties, izmantojot no trauksmes cēlējiem iegūto informāciju;

375. aicina dalībvalstis cieši sadarboties Eiropadomē, lai visas Eiropas Padomes dalībvalstis savos tiesību aktos ievērotu un veicinātu ieteikumu par trauksmes cēlēju aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties vadību citos starptautiskos forumos, lai veicinātu trauksmes cēlēju aizsardzības starptautisku saistošu standartu pieņemšanu;

376. norāda, ka papildus trauksmes cēlēju identitātes konfidencialitātes aizsardzībai, jo tā ir būtiska, lai aizsargātu personu, kas ziņo, ir jāaizsargā arī anonīma ziņošana pret vispārējiem atmaskoto personu īstenotiem draudiem un uzbrukumiem, kuru mērķis ir diskreditēt personu, kura ir ziņojusi anonīmi;

377. atzīst grūtības, ar kādām saskaras žurnālisti, izmeklējot gadījumus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, vai ziņojot par šādiem gadījumiem; pauž bažas par to, ka pētnieciskie žurnālisti bieži vien tiek pakļauti draudiem un iebiedēšanai, tostarp iebaidīšanai, ko veic stratēģiskās tiesas prāvas pret sabiedrības līdzdalību veic juristi (SLAPP); prasa dalībvalstīm uzlabot žurnālistu aizsardzību, īpaši to žurnālistu aizsardzību, kuri ir iesaistīti finanšu noziegumu izmeklēšanā;

378. asi nosoda pret žurnālistiem vērsto vardarbību; ar bažām atgādina, ka pēdējos gados Maltā un Slovākijā ir nogalināti žurnālisti, kuri bija iesaistīti aizdomīgu darbību izmeklēšanā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmēm[172]; uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Padomes sniegto informāciju, pārkāpumiem un noziegumiem, kas pastrādāti pret žurnālistiem, ir ļoti negatīva ietekme uz vārda brīvību, un to dēļ pastiprinās pašcenzūra;

379. prasa Maltas iestādēm izmantot visus pieejamos resursus nolūkā panākt progresu, lai identificētu žurnālistes Daphne Caruana Galizia slepkavības pasūtītāju; atzinīgi vērtē 26 starptautisku plašsaziņas līdzekļu brīvības un žurnālistu organizāciju iniciatīvu mudināt uzsākt neatkarīgu publisku izmeklēšanu attiecībā uz Daphne Caruana Galizia slepkavību un novērtēt, vai šo slepkavību varēja novērst; prasa Maltas valdībai nekavējoties uzsākt šo neatkarīgo publisko izmeklēšanu; tāpat norāda, ka Maltas valdība ir iesaistījusies sadarbībā ar tādām starptautiskām organizācijām kā Europol, FIB un arī Holandes Tiesu medicīnas institūtu, lai stiprinātu savu pieredzi;

380. mudina Slovākijas iestādes turpināt Ján Kuciak un Martina Kušnírová slepkavības izmeklēšanu, lai atklātu slepkavības izpildītājus un reālos pasūtītājus; prasa Slovākijas iestādēm pilnībā izmeklēt liela mēroga nodokļu apiešanas shēmu lietas, krāpšanos ar PVN un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietas, ko atklāja Jan Kuciak veiktās izmeklēšanas;

381. pauž nosodījumu par to, ka pret pētnieciskajiem žurnālistiem, piemēram, Daphne Caruana Galizia, bieži vien tiek vērsta ļaunprātīga tiesvedība ar mērķi viņus cenzēt, iebiedēt un apklusināt, apgrūtinot viņus ar izmaksām, kas saistītas ar tiesisko aizsardzību, līdz viņi ir spiesti pārtraukt kritiku vai pretestību; atgādina, ka šāda ļaunprātīga tiesvedība apdraud demokrātijas pamattiesības, tādas kā runas brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un tiesības izplatīt un saņemt informāciju;

382. aicina dalībvalstis ieviest mehānismus, lai novērstu stratēģisku tiesvedību, kas vērsta pret sabiedrības līdzdalību; uzskata, ka, veidojot šādus mehānismus, pienācīgi jāņem vērā tiesības uz labu slavu un reputāciju; aicina Komisiju izvērtēt iespēju veikt konkrētas darbības šajā jomā un to veidu;

383. pauž nožēlu par to, ka Šveices apmelošanas likumi tiek izmantoti, lai apklusinātu kritiku Šveicē un pasaulē, jo pierādīšanas pienākums gulstas uz atbildētāju, nevis prasītāju; uzsver, ka tas ne tikai ietekmē žurnālistus un trauksmes cēlējus, bet arī ziņošanu par Eiropas Savienības struktūrām un atbildīgajiem subjektiem saskaņā ar faktisko īpašumtiesību reģistru, jo gadījumā, ja rodas pienākums ziņot par Šveices īpašuma faktisko īpašnieku, pret ziņotāju var vērsties un saukt to pie atbildības saskaņā ar Šveices likumiem par neslavas celšanu un neslavas celšanu, par ko Šveicē draud kriminālatbildība[173];

9. Institucionālie aspekti

9.1. Pārredzamība

384. atzinīgi vērtē darbu, ko veic platforma labas pārvaldības veicināšanai nodokļu jomā; norāda, ka šīs platformas pilnvaras ir spēkā līdz 2019. gada 16. jūnijam; aicina pagarināt vai atjaunot tās pilnvaru termiņu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs un Komisijā tiek uzklausītas pilsoniskās sabiedrības paustās bažas un viedokļi; aicina Komisiju paplašināt Ekspertu grupas jautājumos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu (EGMLTF) darbības jomu, pieaicinot arī ekspertus, kas pārstāv privāto sektoru (uzņēmumus un NVO);

385. uzsver, ka Eiropas Ombudam ir piešķirtas pilnvaras vērtēt to, kā ES iestādes piemēro ES noteikumu par sabiedrības piekļuvi dokumentiem, tostarp Padomes vai Rīcības kodeksa darba grupas darba metodes nodokļu politikas jomā;

386. atgādina par rezultātiem, kas gūti Ombuda pašiniciatīvas izmeklēšanā par Padomes darba metodēm, kā arī par tā 2018. gada 9. februāra ieteikumu, kurā secināts, ka Padomes prakse, kas neparedz nodrošināt leģislatīvo dokumentu plašu pieejamību, norādes "LIMITE" nesamērīga izmantošana un tas, ka sistemātiski netiek reģistrētas dalībvalstis, kuras pauž nostāju likumdošanas procedūrā, ir administratīva kļūme[174];

387. atgādina, ka nodokļu uzlikšana aizvien ir valsts kompetence un Eiropas Parlamentam ir ļoti ierobežotas pilnvaras šajos jautājumos;

388. tomēr norāda, ka krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas problēmas dalībvalstis individuāli nevar efektīvi risināt; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Padomei iesniegtajiem lūgumiem, TAX3 komitejai netika nodrošināta pieeja dokumentiem; pauž dziļas bažas par Padomes dalībvalstu politiskās gribas trūkumu veikt būtiskus pasākumus cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanai vai politisko gribu nodrošināt LES un lojālas sadarbības principa ievērošanu[175], nodrošinot pietiekamu pārredzamību un sadarbību ar pārējām ES iestādēm;

389. pauž nožēlu par to, ka spēkā esošie noteikumi par piekļuvi klasificētai informācijai un citiem konfidenciāliem datiem, kurus Eiropas Parlamentam sniedz Padome, Komisija vai dalībvalstis, nenodrošina pilnīgu juridisko skaidrību, bet kopumā tiek skaidroti tā, ka akreditētiem deputātu palīgiem nav ļauts drošā lasītavā iepazīties ar neklasificētu "citu konfidenciālu informāciju" un nav ļauts to arī analizēt; tāpēc prasa vēlreiz pārskatītajā Iestāžu nolīgumā iekļaut skaidri paredzētus noteikumus, ar ko reģistrētiem deputātu palīgiem ir garantētas tiesības piekļūt dokumentiem, pamatojoties uz principu "nepieciešamība zināt", lai pildītu savu pienākumu sniegt atbalstu deputātiem;

390. pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz atkārtotajiem uzaicinājumiem, Padomes prezidentūras pārstāvji atteicās ierasties TAX3 komitejā, lai ziņotu par progresu TAXE, TAX3 un PANA komiteju ieteikumu īstenošanā; uzsver, ka darba kontaktiem starp Padomes prezidentūru un Eiropas Parlamenta īpašo un izmeklēšanas komiteju vajadzētu būt standarta praksei;

9.2. Rīcības kodeksa jautājumu grupa (uzņēmējdarbības nodokļi)

391. ņem vērā Rīcības kodeksa jautājumu grupas aktīvāku komunikāciju un īpaši atzinīgi vērtē to, ka Rīcības grupa divas reizes gadā publicē ziņojumu Padomei, kā arī atzinīgi vērtē jurisdikcijām nosūtītās vēstules un saņemtās saistību vēstules saistībā ar ES sarakstu veidošanas procesu;

392. tomēr pauž nožēlu par sarunu saistībā ar ES sarakstu veidošanas procesu neskaidro raksturu un aicina dalībvalstis nodrošināt gaidāmās sarakstu pārskatīšanas pārredzamību;

393. atzinīgi vērtē to, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupas priekšsēdētājs — atšķirībā no Rīcības kodeksa jautājumu grupas iepriekš paustās nostājas — tikās ar TAX3 komiteju; ņem vērā arī to, ka kopš TAX3 komitejas darba uzsākšanas ir pieejami kopsavilkumi par Rīcības kodeksa jautājumu grupas darbu[176]; tomēr pauž nožēlu, ka šie dokumenti netika publicēti ātrāk, bet būtiskas to daļas tika aizkrāsotas;

394. uzsver, ka iepriekš minētie Ombuda ieteikumi attiecas arī uz Rīcības kodeksa jautājumu grupu un ka tai būtu jāsniedz nepieciešamā informācija, kas jo īpaši saistīta ar kaitīgu praksi nodokļu jomā dalībvalstīs un ES sarakstu veidošanas procesu;

395. aicina CoC grupu veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu tās sanāksmju pārredzamību, jo īpaši — ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc sanāksmes informējot dažādu dalībvalstu nostāju par apspriežamo darba kārtību;

396. prasa Komisijai ziņot par kodeksa īstenošanu un par fiskālā valsts atbalsta piemērošanu, kā noteikts Rīcības kodeksa par uzņēmējdarbības nodokļiem N. punktā[177];

397. uzskata, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupas pilnvaras ir jāpārskata, jo tā izskata jautājumus, kas saistīti ne tikai ar kaitīgas prakses nodokļu jomā ES izvērtēšanu, un tas nozīmē, ka tās darbs ir kas vairāk par tehnisku devumu Padomes lēmumu pieņemšanā; aicina — pamatojoties uz grupas veikto darbību veidu, kas tiek īstenotas arī politiskā līmenī, šādus uzdevumus atkal iekļaut regulējumā, kas nodrošina demokrātisku kontroli vai uzraudzību, sākot ar to, ka tiek nodrošināta pārredzamība;

398. šai sakarā aicina likvidēt neskaidrības saistībā ar Rīcības kodeksa jautājumu grupas sastāvu, publicējot tās locekļu sarakstu;

9.3. ES tiesību aktu izpilde

399. aicina jaunievēlēto Parlamentu uzsākt vispārēju novērtējumu par panākto progresu saistībā ar piekļuvi dokumentiem, ko pieprasījusi TAXE, TAX2, PANA un TAX3 komiteja, salīdzinot iesniegtos pieprasījumus ar Padomes un citu ES iestāžu piešķirtajām atļaujām, un, ja vajadzīgs, ierosināt nepieciešamos procesuālos un/vai juridiskos pasākumus;

400. aicina Komisijas struktūrā izveidot jaunu Savienības Nodokļu politikas vienotības un koordinācijas centru (TPCCC), kas varētu novērtēt un uzraudzīt dalībvalstu nodokļu politikas pasākumus Savienības līmenī un nodrošināt, ka dalībvalstis neīsteno nekādus jaunus kaitējošus nodokļu pasākumus;

401. uzskata, ka šāda TPCCC nodrošinātu efektīvu un ātru sadarbību starp dalībvalstīm[178] un atvieglotu agrīno brīdināšanu tādos gadījumos kā, piemēram, cum-ex skandālu; turklāt uzskata, ka šādam TPCCC vajadzētu spēt uzraudzīt dalībvalstu atbilstību to jurisdikciju, kas nesadarbojas, kopīgajam Savienības sarakstam; mudina dalībvalstis atbalstīt šo aicinājumu un aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par šādu mehānismu;

9.4. Ar iestādēm nesaistītu dalībnieku sadarbība

402. atzinīgi vērtē ieinteresēto personu līdzdalību un ieguldījumu TAXE 3 komiteju uzklausīšanās, kā minēts IV.3. sadaļā pārskatā par darbībām TAX3 komitejas darbības laikā; pauž nožēlu par to, ka citas ieinteresētās personas ir atteikušās piedalīties TAXE 3 komiteju uzklausīšanās, kā minēts darbības pārskata IV.4. iedaļā; norāda, ka nebija iespējams konstatēt, ka atteikuma pamatā būtu bijušas bailes no atturošām sankcijām;

403. aicina Padomi un Komisiju iestāžu nolīgumā par obligātu lobētāju pārredzamības reģistru vienoties par publiski pieejama un regulāri atjaunināta saraksta izveidi, kurā būtu iekļautas ar iestādēm nesaistītas puses, kuras nesadarbojas; uzskata arī, ka būtu jāreģistrē tās profesionālās personas un organizācijas, kuras bez pamatota iemesla atteicās piedalīties TAXE, TAX2, PANA un TAX3 komitejas uzklausīšanās; aicina ES iestādes atcerēties šo attieksmi jebkādā saskarsmē ar šīm ieinteresētajām personām nākotnē un anulēt to caurlaides iekļūšanai Parlamenta telpā

9.5. Parlamenta tiesības iegūt pierādījumus un veikt izmeklēšanu

404. uzsver, ka izpildvaras demokrātiskai kontrolei ir būtiski svarīgi, lai Parlamentam būtu ES dalībvalstu parlamentiem līdzvērtīgas izmeklēšanas un pierādījumu iegūšanas pilnvaras; uzskata, ka šā uzdevuma veikšanai Parlamentam ir jābūt pilnvarotam izsaukt lieciniekus un uzlikt viņiem par pienākumu ierasties un iesniegt dokumentus;

405. uzskata, ka šo tiesību izmantošanai dalībvalstīm ir jāpiekrīt īstenot sankcijas pret personām, kas neierodas vai neiesniedz dokumentus atbilstīgi valsts tiesiskajam regulējumam par valsts parlamentārām izmeklēšanām un pierādījumu iegūšanu;

406. mudina Padomi un Komisiju savlaicīgi pabeigt sarunas par priekšlikumu Eiropas Parlamenta regulai par sīki izstrādātiem noteikumiem, ar ko reglamentē Parlamenta izmeklēšanas tiesību īstenošanu;

9.6. Vienprātīgs balsojums vai kvalificēta vairākuma balsojums

407. atkārtoti aicina Komisiju izmantot LESD 116. pantā paredzēto procedūru, kas nodrošina iespēju mainīt vienprātības prasību gadījumos, kad Komisija konstatē, ka atšķirības normatīvajos vai administratīvajos aktos dalībvalstīs rada konkurences apstākļu izkropļojumu iekšējā tirgū;

408. atzinīgi vērtē Komisijas ieguldījumu, ko tā sniegusi ar savu paziņojumu “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā”, kurā ierosināts ieviest kvalificēta vairākuma balošanu par īpašiem un steidzamiem nodokļu politikas jautājumiem, ja Padome, kaitējot dalībvalstīm, bloķē būtiskus svarīgus tiesību aktu priekšlikumus un iniciatīvas, kuru mērķis ir cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai finanšu noziegumiem; atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu pausto atbalstu šim priekšlikumam[179];

409. uzsver, ka būtu jāparedz visas situācijas, nevis tikai jāpāriet no vienprātīga balsojuma uz kvalificēta vairākuma balsojumu, izmantojot pārejas klauzulu; aicina Eiropadomi līdz 2019. gada beigām iekļaut šo punktu augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā, lai iesaistītos auglīgās debatēs par to, kā atvieglot lēmumu pieņemšanu par nodokļu jautājumiem saistībā ar vienotā tirgus darbību;

9.7. Turpmāki pasākumi

410. uzskata, ka TAXE, TAX2, PANA un TAX3 komitejas darbs ir jāturpina arī nākamajā Parlamenta pilnvaru termiņā, izveidojot pastāvīgu struktūru Parlamentā, piemēram, Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) apakškomiteju, lai atvieglotu vairāku komiteju iesaistīšanos;

°

° °

411. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Ekonomikas un finanšu padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas uzraudzības iestādēm, Eiropas Prokuratūrai, Eiropas Centrālajai bankai, Moneyval, dalībvalstīm, valstu parlamentiem, ANO, G20, Finanšu darījumu darba grupai un ESAO.


OVERVIEW OF ACTIVITIES DURING THE MANDATE

March 2018 - February 2019

* * *

I. LIST OF ACRONYMS

APAs   Accredited Parliamentary Assistants

AU   African Union

ATP   Aggressive Tax Planning

ATAD   Anti-Tax Avoidance Directive

AML   Anti - Money Laundering

AMLD   Anti-Money Laundering Directive

BEAT  Base Erosion and Anti- Abuse Tax

BEPS  Base Erosion and Profit Shifting

CTP  Certified Taxable Person

CBI  Citizenship by Investment (Golden visa programmes)

CoC Group  Code of Conduct Group on Business Taxation

CCTB  Common Corporate Tax Base

CCCTB   Common Consolidated Corporate Tax Base

CRS   Common Reporting System

CFC   Controlled Foreign Corporation

CIT  Corporate Income Tax

CSR  Corporate Social Responsibility

CDD  Customer Due Diligence

DAC  Directive on Administrative Cooperation in the tax area

Commission  European Commission

The Council  The Council of the European Union

EBA  European Banking Authority

EPPO  European Public Prosecutor’s Office

ESAs  European Supervisory Authorities

EU (or the Union) European Union

FATF  Financial Action Task Force

FIU  Financial Intelligence Unit

FDII  Foreign Derived Intangible Income

FDR  Foreign Direct Investment

FTAs   Free Trade Agreements

GAAR   General Anti- Abuse Rule

GDP  Gross Domestic Product

GILTI   Global Intangible Low-Taxed Income

IMF  International Monetary Fund

JTPF  Joint Transfer Pricing Forum

KYC   Know Your Customer

ML  Money Laundering

MLI  Multilateral Convention to Implement Tax Treaty related Measures to Prevent Base Erosion and Profit Shifting (Multilateral Instrument)

MNE  Multinational Enterprise

NGOs  Non-Governmental Institutions

NOE  Non -Observed Economy

OECD  Organisation for Economic Co-operation and Development

OLAF  European Anti- Fraud Office

R&D   Research & Development

RBI   Residency by Investment

SMEs   Small and Medium- sized Enterprises

SEZ  Special Economic Zone

SPE  Special Purpose Entity

SLAPP  Strategic Lawsuits against Public Participation

TAX3  Special Committee on Financial Crimes, Tax Evasion and Tax Avoidance

TF  Terrorist Financing

TFEU  Treaty on the Functioning of the European Union

UBO  Ultimate Beneficial Owner

UCC  Union Customs Code

UHNWI   High Net Worth Individuals (HNWI)/ Ultra High Net Worth Individuals

UN  United Nations

VAT  Value Added Tax

WTO  World Trade Organisation


 

II. COMMITTEE MANDATE

 

P8_TA(2018)0048

Setting up a special committee on financial crimes, tax evasion and tax avoidance (TAX3)

European Parliament decision of 1 March 2018 on setting up a special committee on financial crimes, tax evasion and tax avoidance (TAX3), and defining its responsibilities, numerical strength and term of office (2018/2574(RSO))

The European Parliament,

 having regard to the proposal for a decision of the Conference of Presidents,

 having regard to its decision of 12 February 2015[180] on setting up a special committee on tax rulings and other measures similar in nature or effect (the ‘TAXE 1 special committee’), its powers, numerical strength and term of office,

 having regard to its resolution of 25 November 2015 on tax rulings and other measures similar in nature or effect[181],

 having regard to its decision of 2 December 2015[182] on setting up a special committee on tax rulings and other measures similar in nature or effect (the ‘TAXE 2 special committee’), its powers, numerical strength and term of office,

 having regard to its resolution of 6 July 2016 on tax rulings and other measures similar in nature or effect[183],

 having regard to its decision of 8 June 2016[184] on setting up a Committee of Inquiry to investigate alleged contraventions and maladministration in the application of Union law in relation to money laundering, tax avoidance and tax evasion (the ‘PANA inquiry committee’), its powers, numerical strength and term of office,

 having regard to its recommendation of 13 December 2017 to the Council and the Commission following the inquiry into money laundering, tax avoidance and tax evasion[185],

 having regard to Rule 197 of its Rules of Procedure,

1. Decides to set up a special committee on financial crimes, tax evasion and tax avoidance, vested with the following powers:

(a)  to build on and complement the work carried out by the TAXE 1 and TAXE 2 special committees, in particular focusing on the effective implementation by Member States, Commission and/or the Council, and the impact of, the recommendations in its abovementioned resolutions of 25 November 2015 and 6 July 2016;

(b)  to build on and complement the work carried out by the PANA inquiry committee, in particular focusing on the effective implementation by Member States, Commission and/or the Council, and the impact of, the recommendations in its abovementioned recommendation of 13 December 2017;

(c)  to follow up on the progress by the Member States in ending tax practices which allow for tax avoidance and/or tax evasion that are harmful for the proper functioning of the single market, as referred to in its abovementioned resolutions of 25 November 2015 and 6 July 2016 and recommendation of 13 December 2017;

(d)  to assess how EU VAT rules were circumvented in the framework of the Paradise Papers and to evaluate in a more general way the impact of VAT fraud and administrative cooperation rules in the Union; and to analyse the exchange of information and coordination policies between the Member States and Eurofisc;

(e)  to contribute to the ongoing debate on taxation of the digital economy;

(f)  to assess national schemes providing tax privileges (such as citizenship programmes);

(g)  to follow closely the ongoing work of, and contribution by, the Commission and Member States in international institutions, including the Organisation for Economic Co-operation and Development, G20, UN and the Financial Action Task Force (FATF), while fully respecting the competences of the Committee on Economic and Monetary Affairs regarding taxation matters;

(h)  to access documents relevant to its work and to make the necessary contacts and hold hearings with international, European (including the Code of Conduct Group for Business Taxation) and national institutions and fora, the national parliaments and governments of the Member States and third countries, as well as representatives of the academic community, business and civil society, including social partners, in close cooperation with the standing committees; in doing so taking into account efficient use of Parliament resources;

(i)  to analyse and assess the third‑country dimension in tax avoidance practices, including the impact on developing countries; to monitor improvements and existing gaps in the exchange of information with third countries in this respect, with particular attention to be given to the Crown Dependencies and Overseas Territories;

(j)  to assess the Commission’s own assessment and screening process for listing countries in the AMLD delegated act on high-risk third countries;

(k)  to assess the methodology, country screening and impact of the EU list of non-cooperative jurisdictions for tax purposes (EU blacklist of tax havens), the removal of countries from the list, and the sanctions adopted towards listed countries;

(l)  to examine the consequences of bilateral tax treaties concluded by Member States;

(m)  to make any recommendations that it deems necessary in this matter;

2. Decides that the Special Committee should take into account in its work the recent Paradise Papers revelations from 5 November 2017 and any relevant developments within the remit of the Committee that emerge during its term;

3. Decides that the special committee shall have 45 members;

 

4. Decides that the term of office of the special committee shall be 12 months, beginning on the date of adoption of this decision.


III. COMMITTEE COMPOSITION

 

 

1. Bureau

Petr JEŽEK (CS)

Chairman

ALDE

Roberts ZĪLE (LV)

1st Vice-Chair

ECR

Eva JOLY (FR)

2nd Vice-Chair

Greens/EFA

Esther DE LANGE (NL)

3rd Vice-Chair

EPP

Ana GOMES (PT)

4th Vice-Chair

S&D

 

2. Coordinators

Dariusz ROSATI (PL)

EPP

Tom VANDENKENDELAERE (NL)

(Deputy Coordinator)

EPP

Peter SIMON (DE)

S&D

Monica MACOVEI (RO)

ECR

Nils TORVALDS (SV)

ALDE

Sven GIEGOLD (DE)

Greens/EFA

Martin SCHIRDEWAN (DE)

GUE/NGL

David COBURN (EN)

EFDD

Mario BORGHEZIO (IT)

ENF

3. Co-Rapporteurs

Luděk NIEDERMAYER (CS)

EPP

Jeppe KOFOD (DA)

S&D

 

4. Shadow-Rapporteurs

Roberts Zile (LV)

ECR

Wolf KLINZ (DE)

ALDE

Molly SCOTT CATO (EN)

Greens/EFA

Miguel URBÁN CRESPO (ES)

GUE/NGL

.....

EFDD

Mario BORGHEZIO (IT)

ENF

 

 

5.  Members of the Committee

 

The committee is composed of 45 Members distributed by political groups as follows:

 

EPP

14

S&D

11

ECR

4

ALDE

4

GUE/NGL

4

Greens/EFA

3

EFDD

2

ENF

2

N-A

1

 

 

6. List of Full Members and Substitutes

 

FULL MEMBERS

 

SUBSTITUTES

L

EPP

14/14

L

EPP

14/14

MT

CASA David

 

EL

CHRISTOFOROU Lefteris

 

DE

FERBER Markus

 

IT

COMI Lara

 

PT

FERNANDES José Manuel

 

FR

DIDIER Geoffroy

 

DE

KARAS Othmar

 

FR

ENGEL Frank

 

NL

DE LANGE Esther

 

EN

HAYES Brian

 

DE

LANGEN Werner

 

SV

HÖKMARK Gunnar

 

LV

LOSKUTOVS Aleksejs

 

PL

JAZŁOWIECKA Danuta

 

RO

MUREŞAN Siegfried

 

EL

KYRTSOS Georgios

 

CS

NIEDERMAYER Luděk

 

FR

LAMASSOURE Alain

 

PL

ROSATI Dariusz

 

DE

MANN Thomas

 

ES

SALAFRANCA SÁNCHEZ-NEYRA José Ignacio

ES

MATO Gabriel

 

IT

SALINI Massimiliano

 

MT

METSOLA Roberta

 

FR

SANDER Anne

 

BG

RADEV Emil

 

NL

VANDENKENDELAERE Tom

 

SK

ŠTEFANEC Ivan

 

L

S-D

11/11

 

S-D

11/11

FR

DELVAUX Mady

 

FR

BERÈS Pervenche

 

EN

GILL Neena

 

RO

FRUNZULICĂ Doru Claudian

 

PT

GOMES Ana

 

DE

KOHN Arndt

 

IT

GUALTIERI Roberto

 

DE

KÖSTER Dietmar

 

ES

JÁUREGUI ATONDO Ramón

 

ES

LÓPEZ AGUILAR Juan Fernando

 

DA

KOFOD Jeppe

 

SV

LUDVIGSSON Olle

 

RO

PAVEL Emilian

 

RO

POPA Răzvan

 

DE

REGNER Evelyn

 

MT

SANT Alfred

 

FR

ROZIÈRE Virginie

 

IT

SCHLEIN Elly

 

DE

SIMON Peter

 

HU

SZANYI Tibor

 

NL

TANG Paul

 

IT

VIOTTI Daniele

 

L

ECR

4/4

 

ECR

1/4

RO

MACOVEI Monica

 

DE

LUCKE Bernd

 

PL

OŻÓG Stanisław

 

 

 

 

FI

RUOHONEN-LERNER Pirkko

 

 

 

 

LV

ZĪLE Roberts

 

 

 

 

L

ALDE

4/4

 

ALDE

4/4

CS

JEŽEK Petr

 

ES

CALVET CHAMBON Enrique

 

DE

KLINZ Wolf

 

FR

CORNILLET Thierry

 

FR

MICHEL Louis

 

NL

NAGTEGAAL Caroline

 

SV

TORVALDS Nils

 

ES

PAGAZAURTUNDÚA RUIZ Maite

 

L

GUE/NGL

4/4

 

GUE/NGL

4/4

EN

CARTHY Matt

 

EL

KOULOGLOU Stelios

 

PT

MATIAS Marisa

 

ES

LÓPEZ BERMEJO Paloma

 

FR

MAUREL Emmanuel

 

DE

SCHIRDEWAN Martin

 

ES

URBÁN CRESPO Miguel

 

PT

VIEGAS Miguel

 

L

Greens/EFA

3/3

 

Greens/EFA

3/3

DE

GIEGOLD Sven

 

SV

ANDERSSON Max

 

FR

JOLY Eva

 

ES

SOLÉ Jordi

 

EN

SCOTT CATO Molly

 

ES

URTASUN Ernest

 

L

EFDD

2/2

 

EFDD

2/2

EN

COBURN David

 

FR

MONOT Bernard

 

EN

FINCH Raymond

 

IT

VALLI Marco

 

L

ENF

2/2

 

ENF

2/2

IT

BORGHEZIO Mario

 

FR

LEBRETON Gilles

 

DE

KAPPEL Barbara

 

DE

PRETZELL Marcus

 

L

N-A

1/1

 

 

 

EL

ZARIANOPOULOS Sotirios

 

 

 

 

 

 

 


IV. ACTIVITIES OF THE COMMITTEE

 

 

 

 

 

 

The constitutive meeting took place on 22 March 2018.

 

The TAX3 Committee held 34 Committee meetings, public hearings and workshops from March 2018 until end of February 2019.

 

Including:

 

 In the context of the TAX3 Report, 3 Committee meetings:

 Consideration of draft report, on 27 November 2018

 Consideration of amendments, on 29 January 2019

 Vote on TAX3 report in Committee, on 27 February 2019

 

 10 exchanges of views with:

 Commissioner Pierre Moscovici, on 27 March 2018, jointly with Committee on Economic and Monetary Affairs (ECON)

 Commissioner Vera Jourova, on 25 June 2018

 Fabrizia Lapecorella, Chair of the Code of Conduct Group on Business Taxation, on 10 October 2018

 The French Minister for Economy and Finance, Bruno Le Maire, on 23 October 2018, jointly with Committee on Economic and Monetary Affairs (ECON)

 Commissioner Pierre Moscovici, on 27 November 2018

 Commissioner Vera Jourova, on 10 December 2018

 Owen Bonnici, Minister for Justice of Malta, on 11 February 2019

 National Parliaments, jointly with ECON, on 18 February 2019

 Commissioner Margrethe Vestager on 19 February 2019

 Inés María Bardón Rafael, Spanish State Secretary for the Treasury, on 19 February 2019

 

 18 public hearings, among which:

 16 TAX3 public hearings

 1 joint public hearing with the Special Committee on Terrorism (TERR) on “The use of tax frauds –including VAT or carousel fraud- to finance terrorism”, on 28 June 2018

 1 joint public hearing with the Committee on Economic and Monetary Affairs (ECON) on the “Cum-Ex scandal: financial crime and the loopholes in the current legal framework”, on 26 November 2018

 

 3 workshops

 “Taxation and fight against Money Laundering: Crypto Currencies, Digitalisation and the European Semester” with the Policy Department "A" for Economic, Scientific and Quality of Life, on 7 June 2018

 Presentation of Study on “VAT fraud: economic impact, challenges and policy issues”, with the Policy Department "A" for Economic, Scientific and Quality of Life, on 10 October 2018

 “Golden Visas, Free Ports, and Shell Companies in the EU: Money Laundering, Tax Evasion And Tax Avoidance Risks” with the European Parliamentary Research Service (EPRS), on 18 October 2018

 

Coordinators' meetings

 

 22 March 2018 in Brussels

 27 March 2018 in Brussels

 12 April 2018 in Brussels

 15 May 2018 in Brussels

 11 June 2018 in Strasbourg

 25 June 2018 in Brussels

 13 September 2018 in Strasbourg

 1st October 2018 in Strasbourg

 15 October 2018 in Brussels

 27 November 2018 in Brussels

 14 January 2019 in Strasbourg

 19 February 2019 in Brussels

 

Shadow-Rapporteurs meetings

 

 Tuesday, 15 January 2019, in Strasbourg

 Wednesday, 23 January 2019, in Brussels

 Tuesday, 12 February 2019, in Strasbourg

 Wednesday, 13 February 2019, in Strasbourg

 Tuesday, 19 February 2019, in Brussels

 Wednesday, 20 February 2019, in Brussels

 

* * *

 

The TAX3 Committee held 4 fact-findings missions from July 2018 until February 2019:

 16-18 July 2018 - Mission to USA (Washington)

 30-31 August 2018 - Mission to Latvia (Riga)

 22-23 November 2018 - Mission to Isle of Man

 6-8 February 2019 - Mission to Estonia and Denmark


 

List of activities of

TAX1, TAX2, PANA and TAX3 Committees

 

Activities

TAXE

Mandate: 10 months

TAX2

Mandate: 8 months

PANA

Mandate: 18 months

TAX3

Mandate: 12 months

TOTAL

Public hearings

4

5

13

18

40

Exchanges of views

(Commission, Council, Ministers, National Parliaments...)

8

5

9

10

32

Discussions on the Report

3

2

4

3

12

Workshops

1

1

4

3

9

Total Committee meetings

16

13

30

34

93

Missions

6

3

8

4

21

Coordinators’ meetings

11

6

16

12

45

Studies

6

4

9

6

25

---------------------------

 Special Committee on tax rulings and other measures similar in nature or effect (TAXE) -  From 12 February 2015 to 30 November 2015

 Special committee on tax rulings and other measures similar in nature or effect (TAXE2) - From 2 December 2015 to 2 August 2016

 Committee of Inquiry to investigate alleged contraventions and maladministration in the application of Union law in relation to money laundering, tax avoidance (PANA) - From 8 June 2016 to 8 December 2017

 Special committee on financial crimes, tax evasion and tax avoidance (TAX3) - From 1st March 2018 to 1st March 2019


 

 

 

 

 

Date

Topic / objective

Tuesday, 27 March 2018

09.00 - 10.30

Joint Public meeting with ECON

Exchange of views with Commissioner Pierre Moscovici on ”Digital taxation and aggressive tax planning in the context of the European Semester”

Thursday, 26 April 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

Combatting Money Laundering in the EU Banking System

Tuesday, 15 May 2018

14.30 - 18.00
Public Hearing

The Fight against Harmful Tax Practices within the European Union and abroad

Thursday, 7 June 2018

14.00 - 18.00

Workshop

Taxation and fight against Money Laundering: Crypto Currencies, Digitalisation and the European Semester

Thursday, 21 June 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

Lessons Learnt from Paradise Papers

Monday, 25 June 2018

17.00 - 18.30

Committee meeting

Exchange of views with Commissioner Vera Jourova

Thursday, 28 June 2018

9.00 - 11.00

TAX3/TERR Joint public hearing

The use of tax frauds - including VAT carousel fraud - to finance terrorism

Thursday, 28 June 2018

11.00 - 13.00

Public hearing

VAT Fraud

Monday, 16 July 2018

To

Wednesday 18 July

Committee mission

Mission to Washington D.C.

Thursday 30 August 2018

To

Friday, 31 August 2018

Committee mission

Mission to Riga (Latvia)

Monday, 10 September 2018

20.00 - 22.00

Public hearing

Digital taxation

Wednesday, 26 September 2018

15.00 - 18.30

Public hearing

The third country dimension in the Fight against Tax crimes, Tax Evasion and Tax Avoidance

Monday, 1st October 2018

20.30 - 22.00

Public Hearing

Relations with Switzerland in Tax Matters and the Fight against Money Laundering

Wednesday, 10 October 2018

14.00 - 15.00

Workshop

Presentation of Study on "VAT fraud: economic impact, challenges and policy issues"

Wednesday, 10 October 2018

15.00 - 16.30

Committee meeting

Exchange of views with Fabrizia Lapecorella, Chair of the Code of Conduct Group on Business Taxation

Monday, 15 October 2018

15.00 - 18.30

Public hearing

Golden visas and other national schemes providing tax privileges (free ports, Special Economic Zones)

Thursday, 18 October 2018

14.00 - 17.30

Workshop

Presentation of EPRS Studies (Golden visas, shell companies and free ports)

Tuesday, 23 October 2018

12h00 - 13h00

TAX3/ECON joint meeting

Exchange of views with Bruno Le Maire, French Minister for Economy and Finance

Wednesday, 21 November 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

Combatting Money laundering in the EU banking sector

Thursday, 22 November

to

Friday, 23 November

Committee mission

Mission to Isle of Man

Monday, 26 November 2018

19.00 - 20.30

ECON/TAX3 Joint hearing

Cum-Ex scandal: financial crime and the loopholes in the current legal framework

Tuesday, 27 November 2018

15.00 - 16.30

Committee meeting

Consideration of TAX3 draft report

Tuesday, 27 November 2018

16.00 - 17.15

Committee meeting

Exchange of views with Commissioner Moscovici

Tuesday, 27 November 2018

17.15 - 18.30

Public hearing

 Alleged Aggressive Tax Planning in the EU

Monday, 10 December 2018

19.15 - 21.45

Committee meeting

Exchange of views with Commissioner Jourova

Thursday, 24 January 2019 9h00-10h30

Public hearing

Alleged financial crimes, tax evasion and tax avoidance in Slovakia

Thursday, 24 January 2019 10h30-12h00

Public hearing

Evaluation of the tax gap

Tuesday, 29 January 2019

14h30-17h30

Public hearing

Money laundering cases involving Russian individuals and their effect on the EU

Tuesday, 29 January 2019

17h30-18h30

Committee meeting

Consideration of amendments

Monday, 4 February 2019

18h30-20h00

Public hearing

Deutsche Bank

Tuesday, 5 February 2019

9h00 - 12h00

Public hearing

Impact of tax evasion and money laundering on local real estate markets, in particular in European cities

Wednesday 6 February

to

Friday 8 February 2019

Committee mission

Mission to Estonia and Denmark

Monday, 11 February 2019

19h00-20h00

Committee meeting

Exchange of views with Dr. Owen Bonnici, Minister for Justice of Malta

Monday, 11 February 2019

19h00-20h00

Public hearing

Alleged financial crimes, tax evasion and tax avoidance in Malta

Monday, 18 February 2019

15h00-17h00

ECON/TAX3 joint meeting

Exchange of views with National Parliaments

Tuesday, 19 February 2019

17h30 - 18h30

Committee meeting

Exchange of views with Commissioner Vestager

Tuesday, 19 February 2019

17h30 - 18h30

Committee meeting

Exchange of views with María Bardón Rafael, Spanish State Secretary for the Treasury

Wednesday, 27 February 2019

9h00-13h00

Committee meeting

Vote on TAX3 Report

 

 

 

 


 

 

Special Committee on Financial Crimes, Tax Evasion and Tax Avoidance   

 

 

 

 

 

Name

Date

Meeting/Delegation

Organisation

Function

Country

Link

Pierre Moscovici

Tuesday, 27 March 2018

09.00 - 10.30

Joint exchange of views with ECON

European Commission (EC)

Commissioner responsible for Economic and Financial Affairs, Taxation and Customs

European Union

Digital taxation and aggressive tax planning in the context of the European Semester

Peter Putnins

Thursday, 26 April 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

Financial and Capital Market Commission (FCMC)

Chairman

Latvia

Combatting Money Laundering in the EU Banking System

Jamal El-Hindi

Thursday, 26 April 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

Financial Crimes Enforcement Network (FinCEN) of the U.S Department of Treasury

Acting Director

United States

Combatting Money Laundering in the EU Banking System

Marianne Scicliuna

Thursday, 26 April 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

Malta Financial Services Authority (MFSA)

Director General

Malta

Combatting Money Laundering in the EU Banking System

Kenneth Farrugia

Thursday, 26 April 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

Financial Intelligence Analysis Unit (FIAU)

Director

Malta

Combatting Money Laundering in the EU Banking System

Andre Nõmm

Thursday, 26 April 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

Financial Supervision Authority (FSA)

Member of the Management Board

Estonia

Combatting Money Laundering in the EU Banking System

Piers Haben

Thursday, 26 April 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

 European Banking Authority (EBA)

 Director of Banking Markets, Innovation and Consumers

United Kingdom

Combatting Money Laundering in the EU Banking System

Mauro Grande

Thursday, 26 April 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

Single Resolution Board (SRB)

Director of Strategy and Policy Coordination; Board Member

Belgium

Combatting Money Laundering in the EU Banking System

Roberto Ugena

Thursday, 26 April 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

European Central Bank (ECB)

Deputy Director of the General Legal Services

Germany

Combatting Money Laundering in the EU Banking System

Emily O’Reilly

Tuesday, 15 May 2018

14.30 - 18.00
Public Hearing

European Ombudsman

European Ombudsman

European Union

The Fight against Harmful Tax Practices within the European Union and abroad

Valère Moutarlier

Tuesday, 15 May 2018

14.30 - 18.00
Public Hearing

European Commission (EC)

Director of the Dir D - Direct Taxation, Tax Coordination, Economic Analysis and Evaluation, DG of Taxation and Customs Union (TAXUD)

European Union

The Fight against Harmful Tax Practices within the European Union and abroad

Elly Van de Velde

Tuesday, 15 May 2018

14.30 - 18.00
Public Hearing

 

Hasselt University

Professor of Tax Law 

Belgium

The Fight against Harmful Tax Practices within the European Union and abroad

Alex Cobham

Tuesday, 15 May 2018

14.30 - 18.00
Public Hearing

Tax Justice Network (TJN)

Chief Executive (CEO)

United Kingdom

The Fight against Harmful Tax Practices within the European Union and abroad

Robby Houben

Thursday, 7 June 2018

14.00 - 18.00

Workshop

University of Antwerp

Professor of Company and Financial Law

Belgium

Taxation and fight against Money Laundering: Crypto Currencies, Digitalisation and the European Semester

Eli Hadzhieva

Thursday, 7 June 2018

14.00 - 18.00

Workshop

Dialogue for Europe (NGO)

Founder

Belgium

Taxation and fight against Money Laundering: Crypto Currencies, Digitalisation and the European Semester

John Vella

Thursday, 7 June 2018

14.00 - 18.00

Workshop

University of Oxford

Associate Professor of Taxation

United Kingdom

Taxation and fight against Money Laundering: Crypto Currencies, Digitalisation and the European Semester

Valère Moutarlier

Thursday, 7 June 2018

14.00 - 18.00

Workshop

European Commission (EC)

Director of the Dir D - Direct Taxation, Tax Coordination, Economic Analysis and Evaluation, DG of Taxation and Customs Union (TAXUD)

European Union

Taxation and fight against Money Laundering: Crypto Currencies, Digitalisation and the European Semester

Dr. Achim Pross

Thursday, 21 June 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

Organisation for Economic Co-operation and Development

Head of the International Co-operation and Tax Administration division

France

Lessons learnt from the Paradise Papers

Juliette Garside

Thursday, 21 June 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

The Guardian

Financial Correspondent

Reporter on Panama Papers for ICIJ

United Kingdom

Lessons learnt from the Paradise Papers

Lucía Rossel Flores

Thursday, 21 June 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

“Combating Fiscal Fraud and Empowering Regulators (COFFERS) Project

Researcher

The Netherlands

Lessons learnt from the Paradise Papers

Irene Yates

Thursday, 21 June 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

McDonald’s

Vice-President, Corporate Tax

United States

Lessons learnt from the Paradise Papers

Patricia Johnson

Thursday, 21 June 2018

9.00 - 12.30

Public hearing

Nike Inc.

Vice-President and Chief Tax Officer

United States

Lessons learnt from the Paradise Papers

Věra Jourová

Monday, 25 June 2018

17.00 - 18.30

Committee meeting

European Commission (EC)

Commissioner responsible Justice, Consumers and Gender Equality

European Union

Exchange of views with Commissioner Jourova

Bo Elkjaer

Thursday, 28 June 2018

9.00 - 11.00

TAX3/TERR Joint public hearing

Danish Broadcasting Corporation

Investigative Reporter

Denmark

The use of tax frauds - including VAT carousel fraud - to finance terrorism

Elena Hach

Thursday, 28 June 2018

9.00 - 11.00

TAX3/TERR Joint public hearing

Romanian General Attorney Office in the Board of the FIAU (the National Office for Prevention and Control of Money Laundering)

Representative

Romania

The use of tax frauds - including VAT carousel fraud - to finance terrorism

Pedro Seixas Felicio

Thursday, 28 June 2018

9.00 - 11.00

TAX3/TERR Joint public hearing

European Union Agency for Law Enforcement (EUROPOL)

Head of Unit - Economic Operations and Property Crime

The Netherlands

The use of tax frauds - including VAT carousel fraud - to finance terrorism

Marius-Cristian Frunza

Thursday, 28 June 2018

9.00 - 11.00

TAX3/TERR Joint public hearing

Schwarzthal Kapital

Managing Partner

United Kingdom

The use of tax frauds - including VAT carousel fraud - to finance terrorism

Neven Mates

Thursday, 28 June 2018

11.00 - 13.00

Public hearing

European Court of Auditors (ECA)

Member

European Union

VAT Fraud

Maite Fabregas Fernandez

Thursday, 28 June 2018

11.00 - 13.00

Public hearing

European Commission (EC)

Director of Dir C — Indirect taxation and tax administration

European Union

VAT Fraud

Alma Olofsdottir

Thursday, 28 June 2018

11.00 - 13.00

Public hearing

EUROFISC

Chair

Sweden

VAT Fraud

Richard Murphy

Thursday, 28 June 2018

11.00 - 13.00

Public hearing

Tax Research UK

Fair Tax Mark

Director

Technical Director

United Kingdom

VAT Fraud

David O’Sullivan

Monday, 16 July 2018

To

Wednesday 18 July

Committee mission

EU Delegation in the United States (U.S)

Ambassador

United States

Mission to Washington D.C

Antoine Ripoll

Monday, 16 July 2018

To

Wednesday 18 July

Committee mission

European Parliament

Liaison Office in Washington

Director

United States

Mission to Washington D.C

Gary Kalman

Monday, 16 July 2018

To

Wednesday 18 July

Committee mission

Financial Accountability & Global Transparency (FACT) Coalition

Executive Director

United States

Mission to Washington D.C

Lilian Faulhaber

Monday, 16 July 2018

To

Wednesday 18 July

Committee mission

Georgetown University

Professor of Law

United States

Mission to Washington D.C

Eric Toder

Monday, 16 July 2018

To