Procedūra : 2018/0243(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0173/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0173/2019

Debates :

PV 26/03/2019 - 19
CRE 26/03/2019 - 19

Balsojumi :

PV 27/03/2019 - 10.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0298

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1433kWORD 540k
11.3.2019
PE 627.790v01-00 A8-0173/2019

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu

(COM(2018)0460 – C8-0275/2018 – 2018/0243(COD))

Ārlietu komiteja

Attīstības komiteja

Referenti: Pier Antonio Panzeri, Cristian Dan Preda, Frank Engel, Charles Goerens

(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 55. pants)

Atzinuma sagatavotāja (*):

Eider Gardiazabal Rubial, Budžeta komiteja

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu

(COM(2018)0460 – C8-0275/2018 – 2018/0243(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0460),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 209. pantu, 212. pantu un 322. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0275/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0173/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Programmas “Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments” (“Instruments”) mērķim vajadzētu būt nodrošināt un veicināt Savienības vērtības un intereses pasaulē, lai sasniegtu Savienības ārējās darbības mērķus un principus, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktā, 8. un 21. pantā.

(1)  Programmas “Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments” (“Instruments”) mērķim vajadzētu būt nodrošināt finanšu ietvaru, lai atbalstītu un veicinātu Savienības vērtības, principus un pamatintereses pasaulē, rīkojoties saskaņā ar Savienības ārējās darbības mērķiem un principiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktā, 8. un 21. pantā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu šīs regulas piemērošanā jābalstās uz Savienības ārējās darbības principiem, proti, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumu un nedalāmību, cilvēka cieņas neaizskaramību, vienlīdzību un solidaritāti, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanu. Šī regula ir paredzēta, lai palīdzētu sasniegt Savienības ārējās darbības mērķus, tostarp ar cilvēktiesībām saistīto Savienības politikas nostādņu mērķus, kā arī uzdevumus, kas ir izklāstīti ES Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju un ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Īstenojot Savienības darbību, būtu jāveicina Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas ievērošana.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantam Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām kultūras jomā. Ar šo regulu būtu jāsekmē minētajā Līguma pantā noteikto mērķu sasniegšana.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Savienības politikas attīstības sadarbības jomā galvenais mērķis, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā, ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — tās izskaušana. Savienības politika attīstības sadarbības jomā palīdz sasniegt arī Savienības ārējās darbības mērķus, jo īpaši tos, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 2. punkta d) apakšpunktā, proti, veicināt jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi — izskaustu nabadzību.

(4)  Savienības politikas attīstības sadarbības jomā galvenais mērķis, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā, ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — tās izskaušana. Savienības politika attīstības sadarbības jomā palīdz sasniegt arī Savienības ārējās darbības mērķus, jo īpaši tos, kas paredzēti LES 21. panta 2. punkta d) apakšpunktā, proti, veicināt jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi — izskaustu nabadzību, kā arī saglabāt ilgstošu mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību, kā noteikts LES 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Savienība nodrošina politikas saskaņotību attīstības jomā, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pants. Savienībai būtu jāņem vērā attīstības sadarbības mērķi tajās politikas jomās, kuras, visticamāk, ietekmēs jaunattīstības valstis, kas būs izšķiroši svarīgs elements stratēģijā ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, kuri noteikti ANO 2015. gada septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“programma 2030. gadam”)45. Lai nodrošinātu politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, kā noteikts programmā 2030. gadam, ir jāņem vērā tas, kā ilgtspējīgu attīstību ietekmē visas politikas stratēģijas visos līmeņos – valstīs, Savienībā, citās valstīs un pasaulē.

(5)  Savienība nodrošina politikas saskaņotību attīstības jomā, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pants. Savienībai būtu jāņem vērā attīstības sadarbības mērķi tajās politikas jomās, kuras, visticamāk, ietekmēs jaunattīstības valstis, kas būs izšķiroši svarīgs elements stratēģijā ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, kuri noteikti ANO 2015. gada septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“programma 2030. gadam”)45. Lai nodrošinātu politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, kā noteikts programmā 2030. gadam, ir jāņem vērā tas, kā ilgtspējīgu attīstību ietekmē visas politikas stratēģijas visos līmeņos – valstīs, Savienībā, citās valstīs un pasaulē. Savienības un dalībvalstu politikas virzieniem par sadarbību attīstības jomā būtu jāpapildina un jāstiprina citam citu.

__________________

__________________

45 “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības samitā 2015. gada 25. septembrī (A/RES/70/1).

45 “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības samitā 2015. gada 25. septembrī (A/RES/70/1).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Darbības globālais konteksts ir tādas pasaules kārtības panākšana, kas ir balstīta uz noteikumiem, kuras galvenais princips ir multilaterālisms un kuras centrā ir Apvienoto Nāciju Organizācija. Programma 2030. gadam kopā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām57 un Adisabebas rīcības programmu58 ir starptautiskās kopienas atbilde uz globālajām problēmām un tendencēm saistībā ar ilgtspējīgu attīstību. Programma 2030. gadam, kuras centrālā ass ir ilgtspējīgas attīstības mērķi, ir pārveidojošs satvars, kura mērķis ir izskaust nabadzību un panākt ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē. Tās darbības joma ir universāla un tā sniedz visaptverošu kopīgu rīcības satvaru, kas attiecas uz Savienību, tās dalībvalstīm un tās partneriem. Tajā ir līdzsvarota ilgtspējīgas attīstības ekonomiskā, sociālā un vides dimensija, atzīstot svarīgās savstarpējās saiknes starp tās mērķiem un uzdevumiem. Programmas 2030. gadam mērķis ir nevienu nepamest novārtā. Programmas 2030. gadam īstenošana tiks cieši koordinēta ar citām Savienības nozīmīgām starptautiskajām saistībām. Darbībās, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, īpaša uzmanība būtu jāvelta savstarpējām saiknēm ilgtspējīgas attīstības mērķu starpā un integrētām darbībām, kas var radīt papildu ieguvumus un īstenot vairākus mērķus saskaņotā veidā.

(7)  Darbības globālais konteksts ir tādas pasaules kārtības panākšana, kas ir balstīta uz noteikumiem un vērtībām, kuras galvenais princips ir multilaterālisms un kuras centrā ir Apvienoto Nāciju Organizācija. Programma 2030. gadam kopā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām57 (“Parīzes nolīgums”) un Adisabebas rīcības programmu58 ir starptautiskās kopienas atbilde uz globālajām problēmām un tendencēm saistībā ar ilgtspējīgu attīstību. Programma 2030. gadam, kuras centrālā ass ir ilgtspējīgas attīstības mērķi, ir pārveidojošs satvars, kura mērķis ir izskaust nabadzību, panākt ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē un veicināt miermīlīgas, taisnīgas un iekļaujošas sabiedrības, vienlaikus risinot klimata pārmaiņu problēmu un strādājot pie okeānu un mežu saglabāšanas. Tās darbības joma ir universāla un tā sniedz visaptverošu kopīgu rīcības satvaru, kas attiecas uz Savienību, tās dalībvalstīm un tās partneriem. Tajā ir līdzsvarota ilgtspējīgas attīstības ekonomiskā, sociālā, kultūras, izglītības un vides dimensija, atzīstot svarīgās savstarpējās saiknes starp tās mērķiem un uzdevumiem. Programmas 2030. gadam mērķis ir nevienu nepamest novārtā un censties palīdzēt tiem, kuru stāvoklis ir vissliktākais. Programmas 2030. gadam īstenošana tiks cieši koordinēta ar citām Savienības nozīmīgām starptautiskajām saistībām. Darbībās, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, būtu jāiedvesmojas no principiem un mērķiem, kas noteikti programmā 2030. gadam, Parīzes nolīgumā un Adisabebas rīcības programmā, un būtu jāpalīdz sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi, īpašu uzmanību veltot savstarpējām saiknēm starp tiem un integrētām darbībām, kas var radīt papildu ieguvumus un īstenot vairākus mērķus saskaņotā veidā, vienlaikus neapdraudot citus mērķus. visa

__________________

__________________

57 Parakstīts Ņujorkā 2016. gada 22. aprīlī.

57 Parakstīts Ņujorkā 2016. gada 22. aprīlī.

58 “Trešās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu Adisabebas rīcības programma”, pieņemta 2015. gada 16. jūnijā un apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 2015. gada 27. jūlijā (A/RES/69/313).

58 “Trešās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu Adisabebas rīcības programma”, pieņemta 2015. gada 16. jūnijā un apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 2015. gada 27. jūlijā (A/RES/69/313).

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Šīs regulas īstenošanā būtu jāvadās saskaņā ar piecām prioritātēm, kas noteiktas Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā (“Globālā stratēģija”)59, ar kuru tika iepazīstināts 2016. gada 19. jūnijā un kura atspoguļo Savienības redzējumu un satvaru vienotai un atbildīgai ārējai sadarbībai partnerībā ar citiem, lai sekmētu Savienības vērtības un intereses. Savienībai būtu jāuzlabo partnerības, jāveicina politikas dialogs un kolektīvi risinājumi globāliem problēmjautājumiem. Tās darbībai būtu jāatbalsta Savienības intereses un vērtības visos aspektos, tostarp miera saglabāšanā, konfliktu novēršanā, starptautiskās drošības nostiprināšanā, neatbilstīgās migrācijas pamatcēloņu apkarošanā un palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kuri saskaras ar dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, tirdzniecības politikas atbalstīšanā, ekonomikas diplomātijā un ekonomiskajā sadarbībā, kā arī digitālu risinājumu un tehnoloģiju veicināšanā un Savienības politikas jomu starptautiskās dimensijas sekmēšanā. Veicinot savas intereses, Savienībai būtu jāievēro un jāsekmē augstu sociālo un vides standartu, tiesiskuma, starptautisko tiesību un cilvēktiesību ievērošanas principi.

(8)  Šīs regulas piemērošanā būtu jābalstās uz piecām prioritātēm, kas noteiktas Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā (“Globālā stratēģija”)59, ar kuru tika iepazīstināts 2016. gada 19. jūnijā un kura atspoguļo Savienības redzējumu un satvaru vienotai un atbildīgai ārējai sadarbībai partnerībā ar citiem, lai sekmētu Savienības vērtības un intereses. Savienībai būtu jāuzlabo partnerības, jāveicina politikas dialogs un kolektīvi risinājumi globāliem problēmjautājumiem. Tās darbībai būtu jāatbalsta Savienības pamatintereses, principi un vērtības visos aspektos, tostarp demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā, nabadzības izskaušanā, miera saglabāšanā, konfliktu novēršanā, starpniecībā un pēckonfliktu atjaunošanā, visos posmos iesaistot sievietes, kodoldrošības nodrošināšanā, starptautiskās drošības nostiprināšanā, neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu risināšanā un palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kuri saskaras ar dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, tādu apstākļu radīšanā, kuri ļauj izveidot starptautisku tiesisko regulējumu attiecībā uz klimata pārmaiņu dēļ pārvietoto personu aizsardzību, taisnīgas, ilgtspējīgas un uz noteikumiem balstītas tirdzniecības politikas atbalstīšanā, izmantojot to kā instrumentu attīstībai un tiesiskuma un cilvēktiesību veicināšanai, ekonomikas un kultūras diplomātijā un ekonomiskajā sadarbībā, kā arī inovāciju, digitālu risinājumu un tehnoloģiju veicināšanā, kultūras mantojuma aizsardzībā, jo īpaši konfliktu zonās, globālu sabiedrības veselības apdraudējumu novēršanā un Savienības politikas jomu starptautiskās dimensijas sekmēšanā. Veicinot savas pamatintereses, principus un vērtības, Savienībai būtu jāievēro un jāsekmē augstu sociālo, darba un vides standartu, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām, tiesiskuma, starptautisko tiesību, tostarp humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību, ievērošanas principi.

__________________

__________________

59 “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, 2016. gada jūnijs.

59 “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, 2016. gada jūnijs.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Jaunais Eiropas Konsenss attīstības jomā (“konsenss”)60, kas tika parakstīts 2017. gada 7. jūnijā, nodrošina satvaru Savienības un tās dalībvalstu kopīgai pieejam attīstības sadarbībai, lai īstenotu programmu 2030. gadam un Adisabebas rīcības programmu. Attīstības sadarbības politikas centrā ir nabadzības izskaušana, vēršanās pret diskrimināciju un nevienlīdzību, principa “nevienu neatstāt novārtā” īstenošana un izturētspējas stiprināšana.

(9)  Šīs regulas piemērošanā būtu jābalstās arī uz Eiropas Konsensu attīstības jomā (“konsenss”)60, kas tika parakstīts 2017. gada 7. jūnijā un kas nodrošina satvaru Savienības un tās dalībvalstu kopīgai pieejam attīstības sadarbībai, lai īstenotu programmu 2030. gadam un Adisabebas rīcības programmu. Šīs regulas piemērošanas pamatā būtu jāliek nabadzības izskaušana, vēršanās pret diskrimināciju un nevienlīdzību, principa “nevienu neatstāt novārtā” īstenošana, vides aizsardzība un klimata pārmaiņu apkarošana un izturētspējas stiprināšana.

__________________

__________________

60 “Jaunais Eiropas Konsenss attīstības jomā – mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”, Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tiekas Padomē, Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, kopīgs paziņojums, 2017. gada 8. jūnijs.

60 “Jaunais Eiropas Konsenss attīstības jomā – mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”, Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tiekas Padomē, Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, kopīgs paziņojums, 2017. gada 8. jūnijs.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Papildus ANO programmai 2030. gadam, Parīzes klimata nolīgumam, Adisabebas rīcības programmai, ES globālajai stratēģijai un Eiropas Konsensam par attīstību un Eiropas kaimiņattiecību politikai, kas veido galveno politikas satvaru, šīs regulas piemērošanā būtu jāvadās arī no šādiem dokumentiem un to pārskatīšanas nākotnē:

 

  ES Stratēģiskais satvars un Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

 

  ES cilvēktiesību pamatnostādnes;

 

  ES integrētā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm un ES 2013. gada visaptverošā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm;

 

  visaptverošā pieeja tam, kā ES īsteno ANO Drošības Padomes rezolūcijas Nr. 1325 un 1820 par sievietēm, mieru un drošību;

 

  Savienības Programma vardarbīgu konfliktu novēršanai;

 

  Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumi par konfliktu novēršanu;

 

  ES vidutāja un dialoga veidošanas spēju stiprināšanas koncepcija;

 

  ES mēroga stratēģiskais satvars, lai atbalstītu drošības sektora reformu (SSR);

 

  ES stratēģija pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem (SALW) un to munīciju;

 

  ES koncepcija par atbalstu atbruņošanai, demobilizācijai un reintegrācijai (DDR);

 

  Padomes 2007. gada 19. novembra secinājumi par ES atbildi uz nestabilām situācijām un secinājumi, ko arī 2007. gada 19. novembrī pieņēma Padomē notikušajā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju sanāksmē par drošību un attīstību;

 

  Eiropadomes 2004. gada 25. marta deklarācija par terorisma apkarošanu, Eiropas Savienības 2005. gada 30. novembra terorisma apkarošanas stratēģija un Padomes 2011. gada 23. maija secinājumi par saiknes uzlabošanu starp terorisma apkarošanas iekšējiem un ārējiem aspektiem;

 

  ESAO Pamatnostādnes starptautiskiem uzņēmumiem;

 

  ANO vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

 

  ANO Jaunā pilsētattīstības programma;

 

  ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām;

 

  Bēgļu konvencija;

 

  Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu;

 

  Pekinas Rīcības platformas un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) rīcības programmas rezultāti;

 

  UNCTAD ceļvedis ilgtspējīgam valsts parāda restrukturizācijas mehānismam (2015. gada aprīlis);

 

  ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja izstrādātie vadošie principi ārējā parāda un cilvēktiesību jautājumos;

 

  globālais pakts par bēgļiem;

 

  globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, kas pieņemts 2018. gada 10. decembrī Marrākešā;

 

  Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērna tiesībām.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Saskaņā ar globālo stratēģiju un Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai (2015.–2030. gads), kas pieņemta 2015. gada 18. martā61, būtu jāatzīst vajadzība pāriet no reaģēšanas krīzes situācijā un krīzes ierobežošanas uz strukturētāku ilgtermiņa pieeju, kas efektīvāk risina nestabilitātes, dabas un cilvēku radītu katastrofu un ieilgušu krīžu situācijas. Ir vajadzīgs lielāks uzsvars un kolektīvas pieejas attiecībā uz riska samazināšanu, novēršanu, mazināšanu un sagatavotību; un papildu centieni ir vajadzīgi, lai uzlabotu ātru reakciju un noturīgu atlabšanu. Tādējādi šai regulai būtu jāpalīdz stiprināt izturētspēju un sasaistīt humāno palīdzību un pasākumus attīstības jomā, izmantojot ātrās reaģēšanas darbības.

(11)  Saskaņā ar globālo stratēģiju un Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai (2015.–2030. gads), kas pieņemta 2015. gada 18. martā61, būtu jāatzīst vajadzība pāriet no reaģēšanas krīzes situācijā un krīzes ierobežošanas uz strukturētāku preventīvu ilgtermiņa pieeju, kas efektīvāk risina nestabilitātes, dabas un cilvēku radītu katastrofu un ieilgušu krīžu situācijas. Ir vajadzīgs lielāks uzsvars un kolektīvas pieejas attiecībā uz riska samazināšanu, novēršanu, mazināšanu un sagatavotību; un papildu centieni ir vajadzīgi, lai uzlabotu ātru reakciju un noturīgu atlabšanu. Tādējādi šai regulai būtu jāpalīdz stiprināt izturētspēju un sasaistīt humāno palīdzību un pasākumus attīstības jomā, jo īpaši izmantojot ātrās reaģēšanas darbības, kā arī attiecīgās ģeogrāfiskās un tematiskās programmas, un vienlaikus jānodrošina pienācīga paredzamība, pārredzamība un pārskatatbildība, kā arī saskaņotība, konsekvence un papildināmība ar humāno palīdzību un pilnīga saskaņotība ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, nekavējot humānās palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās un pēc ārkārtas situācijām atbilstoši cilvēcīguma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principiem.

__________________

__________________

61 “Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai”, pieņemta 2015. gada 18. martā un apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 2015. gada 3. jūnijā (A/RES/69/283).

61 “Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai”, pieņemta 2015. gada 18. martā un apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 2015. gada 3. jūnijā (A/RES/69/283).

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām attīstības efektivitātes jomā, kas tika pieņemtas Pusanā 2011. gadā un atjauninātas Nairobi Augsta līmeņa forumā 2016. gadā, un par kurām tika atgādināts konsensā, Savienības attīstības sadarbībā būtu jāpiemēro attīstības efektivitātes principi, proti, jaunattīstības valstu atbildība par attīstības prioritātēm, koncentrācija uz rezultātiem, iekļaujošas attīstības partnerības, kā arī pārredzamība un pārskatatbildība.

(12)  Saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām attīstības efektivitātes jomā, kas tika pieņemtas Pusanā 2011. gadā un atjauninātas Nairobi Augsta līmeņa forumā 2016. gadā, un par kurām tika atgādināts konsensā, Savienībai savas oficiālās attīstības palīdzības kontekstā un visos atbalsta veidos papildus saskaņošanas un harmonizācijas principiem būtu jāpiemēro attīstības efektivitātes principi, proti, jaunattīstības valstu atbildība par attīstības prioritātēm, koncentrācija uz rezultātiem, iekļaujošas attīstības partnerības, kā arī savstarpēja pārredzamība un pārskatatbildība.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem šai regulai būtu jāveicina pastiprināta uzraudzība un ziņošana, koncentrējoties uz rezultātiem, atspoguļojot izlaidi, iznākumu un ietekmi partnervalstīs, kuras izmanto Savienības ārējo finansiālo palīdzību. Proti, atbilstīgi konsensā pieņemtajam ar darbībām saskaņā ar šo Regulu ir paredzēts ieguldīt 20 % no oficiālās attīstības palīdzības, kas tiek finansēta saskaņā ar šo regulu, sociālajā iekļaušanā un cilvēces attīstībā, tostarp dzimumu līdztiesībā un iespēju nodrošināšanā sievietēm.

(13)  Saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem šai regulai būtu jāveicina pastiprināta uzraudzība un ziņošana, koncentrējoties uz rezultātiem, atspoguļojot izlaidi, iznākumu un ietekmi partnervalstīs, kuras izmanto Savienības ārējo finansiālo palīdzību. Proti, atbilstīgi konsensā pieņemtajam ar darbībām saskaņā ar šo regulu vismaz 20 % no oficiālās attīstības palīdzības, kas tiek finansēta saskaņā ar šo regulu, būtu jāiegulda sociālajā iekļaušanā un cilvēces attīstībā, koncentrējoties uz sociālajiem pamatpakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpi, izglītību, uzturu, ūdensapgādi, sanitāriju un higiēnu, un sociālo aizsardzību, jo īpaši visvairāk atstumtajiem, ņemot vērā dzimumu līdztiesību, iespēju nodrošināšanu sievietēm un bērnu tiesības kā horizontālus jautājumus.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ja vien tas ir iespējams un ir lietderīgi, Savienības ārējās darbības rezultāti būtu jāuzrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, pārredzamiem un konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem, kas ir pielāgoti Instrumenta specifikai un mērķiem un, vēlams, balstīti uz partnervalsts rezultātu ietvaru.

(14)  Lai uzlabotu efektīvu pārskatatbildību un pārredzamību attiecībā uz Savienības budžetu, Komisijai būtu jāizveido precīzi uzraudzības un novērtēšanas mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu novērtējumu par virzību uz šīs regulas mērķu sasniegšanu. Savienības ārējās darbības rezultāti būtu jāuzrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, pārredzamiem un konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem, kas ir pielāgoti Instrumenta specifikai un mērķiem un balstīti uz partnervalsts rezultātu ietvaru. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga savas darbības un jāpārskata panāktais, rezultātus darot publiski pieejamus, jo īpaši kā gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Šai regulai būtu jāsekmē Savienības kopīgais mērķis kā oficiālo attīstības palīdzību nodrošināt 0,7 % no nacionālā kopienākuma programmas 2030. gadam grafika ietvaros. Šajā saistībā vismaz 92 % no finansējuma saskaņā ar šo regulu būtu jāiegulda darbībās, kas izstrādātas tā, lai tiktu ievēroti oficiālās attīstības palīdzības kritēriji, kurus noteikusi Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja.

(15)  Šai regulai būtu jāsekmē Savienības kopīgais mērķis kā oficiālo attīstības palīdzību nodrošināt 0,7 % no nacionālā kopienākuma programmas 2030. gadam grafika ietvaros. Šo saistību pamatā vajadzētu būt Savienībai un tās dalībvalstīm paredzētam skaidram ceļvedim, kurā nosaka termiņus un nosacījumus to īstenošanai. Šajā sakarībā vismaz 95 % no finansējuma saskaņā ar šo regulu būtu jāiegulda darbībās, kas izstrādātas tā, lai tiktu ievēroti oficiālās attīstības palīdzības kritēriji, kurus noteikusi Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai nodrošinātu, ka resursi tiek sniegti tur, kur vajadzības ir vislielākās, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm nestabilitātes un konflikta situācijā, šai regulai būtu jāsekmē kopējais mērķis — panākt to, ka 0,2 % no Savienības nacionālā kopienākuma tiek novirzīti vismazāk attīstītajām valstīm programmas 2030. gadam grafika ietvaros.

(16)  Lai nodrošinātu, ka resursi tiek sniegti tur, kur vajadzības ir vislielākās, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm nestabilitātes un konflikta situācijā, šai regulai būtu jāsekmē kopējais mērķis — panākt to, ka 0,2 % no Savienības nacionālā kopienākuma tiek novirzīti vismazāk attīstītajām valstīm programmas 2030. gadam grafika ietvaros. Šo saistību pamatā vajadzētu būt skaidram ceļvedim, kas paredzēts ES un tās dalībvalstīm, un kurā nosaka termiņus un nosacījumus to īstenošanai.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Saskaņā ar pastāvošajām saistībām ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānā II vismaz 85 % ģeogrāfisko vai tematisko programmu, kuras finansē saskaņā ar oficiālo attīstības palīdzību, galvenajam vai būtiskam mērķim vajadzētu būt dzimumu līdztiesībai, kā to definē ESAO APK. Obligātai izdevumu pārskatīšanai būtu jānodrošina, ka ievērojamā daļā šo programmu dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu tiesības un iespēju nodrošināšana ir galvenais mērķis.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b)  Šajā regulā būtu jāpievērš īpaša uzmanība bērniem un jauniešiem kā tiem dalībniekiem, kuri piedalās programmas 2030. gadam īstenošanā. Savienības ārējā darbībā saskaņā ar šo regulu īpaša vērība būtu jāpievērš viņu vajadzībām un iespēju nodrošināšanai, un Savienības ārējā darbība sekmēs viņu kā nozīmīgu pārmaiņu veicēju potenciāla izmantošanu, sniedzot ieguldījumu cilvēces attīstībā un sociālās iekļautības veicināšanā.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16c)  Subsahāras Āfrikas valstīs iedzīvotāju lielāko daļu veido pusaudži un jaunieši. Ikvienai valstij būtu jāpieņem lēmums par tās demogrāfisko politiku. Tomēr demogrāfijas dinamika būtu jārisina globāli, lai pašreizējām un turpmākajām paaudzēm nodrošinātu līdzekļus sava potenciāla pilnīgai izmantošanai ilgtspējīgā veidā.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Šai regulai būtu jāatspoguļo nepieciešamība koncentrēties uz stratēģiskajām prioritātēm gan ģeogrāfiski — Eiropas kaimiņvalstīm un Āfriku, kā arī valstīm, kas ir nestabilas un kuru vajadzības ir vislielākās, gan tematiski drošību, migrāciju, klimata pārmaiņām un cilvēktiesībām.

(17)  Šai regulai būtu jāatspoguļo nepieciešamība koncentrēties uz stratēģiskajām prioritātēm gan ģeogrāfiski — Eiropas kaimiņvalstīm un Āfriku, kā arī valstīm, kas ir nestabilas un kuru vajadzības ir vislielākās, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis, gan tematiski — ilgtspējīgu attīstību, nabadzības izskaušanu, demokrātiju un cilvēktiesībām, tiesiskumu, labu pārvaldību, drošību, drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, nevienlīdzības samazināšanu, dzimumu līdztiesību, vides degradācijas un klimata pārmaiņu risināšanu un globāliem sabiedrības veselības apdraudējumiem.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Šai regulai būtu jāpalīdz izveidot valstu un sabiedrības izturētspēju globālās sabiedrības veselības jomā, novēršot globālus sabiedrības veselības apdraudējumus, stiprinot veselības sistēmas, panākot vispārējo veselības apdrošināšanu, novēršot un apkarojot pārnēsājamas slimības un palīdzot nodrošināt ikvienam cenas ziņā pieejamas zāles un vakcīnas.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Šai regulai būtu jāatbalsta Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošana, kas pārskatīta 2015. gadā, un reģionālās sadarbības satvaru, piemēram, pārrobežu sadarbības un attiecīgo makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju un politikas virzienu ārējo aspektu īstenošana. Visas minētās iniciatīvas nodrošina politisko satvaru attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un starp tām, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas atbildības un pienākuma principiem.

(18)  Piemērojot šo regulu, būtu jāsaglabā un jāuzlabo īpašās attiecības, kas saskaņā ar LES 8. pantu ir izveidotas ar Savienības kaimiņvalstīm. Šai regulai būtu jāveicina Savienības kaimiņreģionu valstu un sabiedrības izturētspējas nostiprināšana, pildot globālajā stratēģijā noteiktās saistības. Tai būtu jāatbalsta Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošana, kas pārskatīta 2015. gadā, un reģionālās sadarbības satvaru, piemēram, pārrobežu sadarbības un attiecīgo makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju un politikas virzienu ārējo aspektu īstenošana austrumu un dienvidu kaimiņreģionos, tajā skaitā Ziemeļu dimensijas un Melnās jūras reģiona sadarbības ietvaros. Visas minētās iniciatīvas nodrošina papildu politisko satvaru attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un starp tām, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas atbildības un pienākuma principiem.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Eiropas kaimiņattiecību politika, kas pārskatīta 2015. gadā62, kā Savienības galvenās politiskās prioritātes tiecas stabilizēt kaimiņvalstis un nostiprināt izturētspēju, jo īpaši, stimulējot ekonomikas attīstību. Lai sasniegtu savu mērķi, pārskatītā Eiropas kaimiņattiecību politika koncentrējas uz četrām prioritārām jomām: labu pārvaldību, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām ar īpašu uzsvaru uz lielāku sadarbību ar pilsonisko sabiedrību; ekonomikas attīstību; drošību; migrāciju un mobilitāti, tostarp neatbilstīgās migrācijas un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu risināšanu. Diferenciācija un uzlabota savstarpēja atbildība ir Eiropas kaimiņattiecību politikas raksturīga iezīme, kas atzīst dažādus iesaistīšanās līmeņus un atspoguļo katras valsts intereses attiecībā uz tās partnerības ar Savienību būtību un koncentrāciju.

(19)  Eiropas kaimiņattiecību politika kā Savienības galvenās politiskās prioritātes tiecas padziļināt demokrātiju, veicināt cilvēktiesības un uzturēt tiesiskumu, stabilizēt kaimiņvalstis un nostiprināt izturētspēju, jo īpaši, stimulējot politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas. Lai sasniegtu savu mērķi, pārskatītās Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanā ar šīs regulas starpniecību būtu jākoncentrējas uz šādām prioritārām jomām: labu pārvaldību, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām ar īpašu uzsvaru uz lielāku sadarbību ar pilsonisko sabiedrību; sociālekonomisko attīstību, tostarp cīņu pret jauniešu bezdarbu, kā arī izglītību un vides ilgtspēju; drošību; migrāciju un mobilitāti, tostarp neatbilstīgās migrācijas un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu risināšanu un atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kas saskaras ar pastiprinātu migrācijas spiedienu. Ar šo regulu būtu jāatbalsta Savienības asociācijas nolīgumu un padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošana ar kaimiņvalstīm. Diferenciācija un uzlabota savstarpēja atbildība ir Eiropas kaimiņattiecību politikas raksturīga iezīme, kas atzīst dažādus iesaistīšanās līmeņus un atspoguļo katras valsts intereses attiecībā uz tās partnerības ar Savienību būtību un koncentrāciju. Uz darbības rādītājiem balstīta pieeja ir viena no Eiropas kaimiņattiecību politikas pamatnostādnēm. Ja kādā no partnervalstīm nopietni vai ilgstoši pasliktinās demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma stāvoklis, atbalsta sniegšana būtu jāpārtrauc. Kaimiņattiecību politikas finansējums ir būtiska svira kopīgu problēmu, tostarp neatbilstīgas migrācijas un klimata pārmaiņu, risināšanā, kā arī labklājības, drošības un stabilitātes izplatīšanā, nodrošinot ekonomikas attīstību un labāku pārvaldību. Būtu jāuzlabo Savienības palīdzības redzamība kaimiņvalstu zonā.

__________________

__________________

62 Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana”, 2015. gada 18. novembris.

62 Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana”, 2015. gada 18. novembris.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Šai regulai būtu jāatbalsta modernizēta asociācijas nolīguma ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupas valstīm īstenošana un jāļauj ES un tās ĀKK partnerēm vairāk attīstīt spēcīgas alianses attiecībā uz nozīmīgām globālām problēmām. Proti, šai regulai būtu jāatbalsta Savienības un Āfrikas Savienības stabilās sadarbības turpināšana atbilstīgi Āfrikas un ES kopējai stratēģijai un par pamatu jāizmanto topošais ES un ĀKK nolīgums laikposmam pēc 2020. gada, tostarp izmantojot kontinentālu pieeju attiecībā uz Āfriku.

(20)  Šai regulai būtu jāatbalsta modernizēta asociācijas nolīguma ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupas valstīm īstenošana un jāļauj ES un tās ĀKK partnerēm vairāk attīstīt spēcīgas alianses attiecībā uz nozīmīgām un kopīgām globālām problēmām. Jo īpaši ar šo regulu būtu jāatbalsta Savienības un Āfrikas Savienības stabilās sadarbības turpināšana atbilstīgi Āfrikas un ES kopējai stratēģijai, tostarp Āfrikas un Savienības iesaiste bērnu tiesību veicināšanā, kā arī iespēju nodrošināšanā Eiropas un Āfrikas jauniešiem, un par pamatu jāizmanto topošais ES un ĀKK nolīgums laikposmam pēc 2020. gada, tostarp izmantojot kontinentālu pieeju attiecībā uz Āfriku, kā arī abpusēji izdevīga partnerība starp ES un Āfriku kā vienlīdzīgiem partneriem.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Šai regulai būtu arī jāsekmē ar tirdzniecību saistītie Savienības ārējo attiecību aspekti, piemēram, sadarbība ar trešām valstīm attiecībā uz cinka, tantala un zelta piegādes ķēžu pienācīgu pārbaudi, Kimberli process, Ilgtspējības pakts, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 978/20121a (VPS regula) noteikto saistību īstenošana, sadarbība meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) iniciatīvas un tirdzniecības atbalsta iniciatīvas satvarā, lai nodrošinātu Savienības tirdzniecības politikas un attīstības mērķu un darbību konsekvenci un savstarpēju atbalstu.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāsasniedz, izmantojot saskaņotību un papildināmību starp Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, jo īpaši Pirmspievienošanās instrumentu III63, Humānās palīdzības instrumentu64, Lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām65, Eiropas instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā, lai papildinātu Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu66, kopējo ārpolitiku un drošības politiku un nesen ierosināto Eiropas Miera nodrošināšanas fondu67, kurš tiek finansēts ārpus ES budžeta, kā arī veidojot sinerģiju ar citiem Savienības politikas virzieniem un programmām. Tas attiecīgā gadījumā ietver saskaņotību un papildināmību ar makrofinansiālo palīdzību. Lai maksimāli palielinātu apvienoto intervenču ietekmi nolūkā panākt kopīgu mērķi, šai regulai būtu jāļauj kombinēt finansējumu ar citām Savienības programmām, ciktāl iemaksas nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

(21)  Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāsasniedz, izmantojot saskaņotību, konsekvenci un papildināmību starp Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, jo īpaši Pirmspievienošanās instrumentu III63, Humānās palīdzības instrumentu64, Lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām65, Eiropas instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā, lai papildinātu Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu66, kopējo ārpolitiku un drošības politiku un nesen ierosināto Eiropas Miera nodrošināšanas fondu67, kurš tiek finansēts ārpus ES budžeta, kā arī veidojot sinerģiju ar citiem Savienības politikas virzieniem un programmām, tostarp trasta fondiem, kā arī ES dalībvalstu politikas virzieniem un programmām. Tas attiecīgā gadījumā ietver saskaņotību un papildināmību ar makrofinansiālo palīdzību. Lai maksimāli palielinātu apvienoto intervenču ietekmi nolūkā panākt kopīgu mērķi, šai regulai būtu jāļauj kombinēt finansējumu ar citām Savienības programmām, ciktāl iemaksas nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

__________________

__________________

63 COM (2018) 465 final – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).

63 COM (2018) 465 final – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).

64 Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.).

64 Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.).

65 COM (2018) 461 final – Priekšlikums Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (“Aizjūras asociācijas lēmums”).

65 COM (2018) 461 final – Priekšlikums Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (“Aizjūras asociācijas lēmums”).

66 COM (2018) 462 final – Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā, lai papildinātu Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu.

66 COM (2018) 462 final – Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā, lai papildinātu Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu.

67 C(2018) 3800 final – Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikums Padomei par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu.

67 C(2018) 3800 final – Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikums Padomei par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Šajā regulā paredzētais finansējums būtu jāizmanto, lai finansētu darbības Erasmus starptautiskās dimensijas ietvaros, kuru īstenošana būtu jāveic saskaņā ar Erasmus regulu68.

(22)  Šajā regulā paredzētais finansējums būtu jāizmanto, lai finansētu darbības Erasmus un programmas “Radošā Eiropa” starptautiskās dimensijas ietvaros, kuru īstenošana būtu jāveic saskaņā ar programmas Erasmus regulu68 un programmas “Radošā Eiropa” regulu68a.

_________________

_________________

68 COM (2018) 367 final – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

68 COM (2018) 367 final – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

 

68a COM (2018) final – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a)  Būtu jāveicina programmas “Erasmus Plus” starptautiskā dimensija, lai palielinātu mobilitātes un sadarbības iespējas cilvēkiem un organizācijām no mazāk attīstītām pasaules valstīm, atbalstot spēju veidošanu trešās valstīs, prasmju attīstību, cilvēku savstarpējos kontaktus, vienlaikus piedāvājot vairāk sadarbības un mobilitātes iespēju attiecībās ar attīstītajām un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

22.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22b)  Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ES Starptautisko kultūras sakaru stratēģiju ir svarīgi risināt ar izglītību un kultūru saistītus jautājumus, ar šo regulu tiks veicināta iekļaujošas, vienlīdzīgi pieejamas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, visiem pieejamu mūžizglītības iespēju veicināšana un starptautisko kultūras sakaru sekmēšana un atzīta kultūras nozīme Eiropas vērtību veicināšanā, izmantojot īpašas un mērķtiecīgas darbības, kuru nolūks nepārprotami ir ietekmēt Savienības lomu pasaules mērogā.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Galvenā pieeja attiecībā uz darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, būtu jāīsteno, izmantojot ģeogrāfiskās programmas, lai maksimāli palielinātu Savienības palīdzības ietekmi un pietuvinātu Savienības darbību partnervalstīm un iedzīvotājiem. Šī vispārējā pieeja būtu attiecīgā gadījumā jāpapildina ar tematiskām programmām un ātrās reaģēšanas darbībām.

(23)  Galvenā pieeja attiecībā uz darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, būtu jāīsteno, izmantojot ģeogrāfiskās programmas, lai maksimāli palielinātu Savienības palīdzības ietekmi un pietuvinātu Savienības darbību partnervalstīm un iedzīvotājiem, vienlaikus atbalstot tādas tematiskās prioritātes kā cilvēktiesības, pilsoniskā sabiedrība un ilgtspējība. Ģeogrāfisko un tematisko programmu mērķiem vajadzētu būt savstarpēji konsekventiem un saskaņotiem un tie būtu attiecīgā gadījumā jāpapildina ar tematiskām programmām un ātrās reaģēšanas darbībām. Būtu jānodrošina efektīva papildināmība starp ģeogrāfiskajām, tematiskajām un ātrās reaģēšanas programmām un darbībām. Lai ņemtu vērā katras programmas specifiku, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, kas tādējādi papildinātu šīs regulas noteikumus, nosakot Savienības stratēģiju, prioritārās jomas, detalizētus mērķus, paredzamos rezultātus, konkrētus darbības rādītājus un īpašu finanšu piešķīrumu katrai programmai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

 

________________

 

1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Atbilstīgi konsensam Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāuzlabo to kopīgā plānošana, lai palielinātu to kolektīvo ietekmi, apkopojot to resursus un spējas. Kopīgās plānošanas pamatā vajadzētu būt partnervalstu iesaistei, apropriējumam un atbildībai. Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jātiecas atbalstīt partnervalstis, visos attiecīgajos gadījumos veicot kopīgu īstenošanu.

(24)  Atbilstīgi konsensam Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāuzlabo to kopīgā plānošana, lai palielinātu to kolektīvo ietekmi, apkopojot to resursus un spējas. Kopīgās plānošanas pamatā vajadzētu būt partnervalstu iesaistei, apropriējumam un atbildībai. Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jātiecas atbalstīt partnervalstis, visos attiecīgajos gadījumos veicot kopīgu piemērošanu. Kopīgajai piemērošanai vajadzētu būt iekļaujošai un atvērtai visiem Savienības partneriem, kas piekrīt kopējam redzējumam un var to veicināt, tostarp dalībvalstu aģentūrām un to attīstības finanšu iestādēm, vietējām iestādēm, privātajam sektoram, pilsoniskajai sabiedrībai un akadēmiskajām aprindām.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a)  Gadījumā, ja vērojama demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma būtiska vai pastāvīga pasliktināšanās kādā no partnervalstīm, atbalsts ar deleģētā akta palīdzību būtu daļēji vai pilnībā jāaptur. Lēmumu pieņemšanā Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

24.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24b)  Ar šo regulu būtu atkārtoti jāapstiprina, ka kodoldrošība ir svarīga Savienības ārējās darbības daļa, un jāpalīdz sasniegt regulā (EINS) noteiktos sadarbības mērķus. Tādēļ gadījumā, ja partnervalsts pastāvīgi neievēro kodoldrošības pamatstandartus, piemēram, attiecīgo starptautisko konvenciju noteikumus SAEA, Espo un Orhūsas konvenciju un to turpmāko grozījumu ietvaros, Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un tā papildu protokolus, stresa testu un saistīto pasākumu īstenošanas saistības, kā arī regulā (EINS) noteiktos sadarbības mērķus, būtu jāpārskata attiecīgajai valsti sniegtā palīdzība saskaņā ar šo regulu, un to var apturēt vai daļēji apturēt.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Lai gan demokrātija un cilvēktiesības, tostarp dzimumu līdztiesība un iespēju nodrošināšana sievietēm, būtu jāatspoguļo visā šīs regulas īstenošanas gaitā, Savienības palīdzībai saskaņā ar tematiskajām programmām cilvēktiesību, demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju jomās vajadzētu būt īpašai papildinošai un papildu lomai, pateicoties tās globālajam raksturam un rīcības neatkarībai no attiecīgo trešo valstu valdību un publisko iestāžu piekrišanas.

(25)  Lai gan demokrātija, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp bērnu, minoritāšu, personu ar invaliditāti un LGBTI personu aizsardzība, kā arī dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu iespēju nodrošināšana būtu konsekventi jāatspoguļo un jāintegrē visā šīs regulas piemērošanas gaitā, Savienības palīdzībai saskaņā ar tematiskajām programmām cilvēktiesību, demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu jomās vajadzētu būt īpašai papildinošai un papildu lomai, pateicoties tās globālajam raksturam un rīcības neatkarībai no attiecīgo trešo valstu valdību un publisko iestāžu piekrišanas. Šādi rīkojoties, Savienībai būtu jāpievērš īpaša uzmanība valstīm un steidzami risināmām situācijām, kurās cilvēktiesības un pamatbrīvības ir visvairāk apdraudētas un kurās minēto tiesību un brīvību neievērošana ir īpaši izteikta un sistemātiska, kā arī situācijām, kad ir apdraudēta pilsoniskās sabiedrības telpa. Šajā regulā paredzētā Savienības palīdzība būtu jāizstrādā tā, lai būtu iespējams atbalstīt pilsonisko sabiedrību un sadarboties un veidot partnerattiecības ar tās pārstāvjiem saistībā ar sensitīviem jautājumiem un cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem, nodrošinot elastīgumu un nepieciešamo reaģētspēju, lai varētu rīkoties atkarībā no mainīgiem apstākļiem, palīdzības saņēmēju vajadzībām vai krīzes periodiem un, ja nepieciešams, veicināt pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanu. Šādos gadījumos kā politiskās prioritātes būtu jānosaka starptautisko tiesību ievērošanas veicināšana un rīcības līdzekļu nodrošināšana vietējai pilsoniskajai sabiedrībai un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām cilvēktiesību jomā, lai sekmētu darbu, kas tiek veikts ļoti sarežģītos apstākļos. Ar šo regulu būtu arī jāpiedāvā iespēja pilsoniskās sabiedrības organizācijām nepieciešamības gadījumā ātri un efektīvi saņemt nelielas dotācijas, it sevišķi visgrūtākajās, piemēram, nestabilitātes, krīzes un starpkopienu spriedzes, situācijas.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Saskaņā ar LES 2., 3. un 21. pantu un LESD 8. pantu šīs regulas īstenošanai būtu jābalstās uz dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu iespēju veidošanas principiem, turklāt ar to būtu jācenšas aizsargāt un veicināt sieviešu tiesības saskaņā ar dzimumu līdztiesības rīcības plānu II, Padomes 2018. gada 10. decembra secinājumiem par sievietēm, mieru un drošību, Eiropas Padomes Stambulas konvenciju un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 5. mērķi.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

25.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25b)  Ar šo regulu būtu jārisina un jāīsteno integrēta pieeja sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanai visā pasaulē, tostarp atbalstot organizācijas, kas nodarbojas ar seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību veicināšanu (piekļuve kvalitatīvai un pieejamai informācijai, izglītībai un pakalpojumiem), un apkarojot ar dzimumu saistītu vardarbību un diskrimināciju, kā arī atzīstot un risinot ciešo saikni starp miera, drošības, attīstības un dzimumu līdztiesības jautājumiem. Šim darbam vajadzētu būt saskaņotam ar attiecīgiem starptautiskiem un Eiropas principiem un konvencijām un jāveicina to īstenošana.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāpieņem plašs dalībnieku loks ar dažādām lomām un pilnvarām, kas ietver visus nevalstiskās, bezpeļņas struktūras, bezpartejiskas un nevardarbīgas struktūras, ar kuru starpniecību cilvēki organizējas, lai censtos sasniegt kopīgus mērķus un ideālus, vai tie būtu politiski, kultūras, sociāli, vai ekonomiski. Darbojoties vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā mērogā, tās ietver pilsētu un lauku, formālas un neformālas organizācijas.

(26)  Pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāpieņem plašs dalībnieku loks ar daudzveidīgām lomām un pilnvarām, kas ietver visus nevalstiskās, bezpeļņas struktūras un nevardarbīgas struktūras, ar kuru starpniecību cilvēki organizējas, lai censtos sasniegt kopīgus mērķus un ideālus, vai tie būtu politiski, kultūras, sociāli, reliģiski, vidiski vai ekonomiski, vai arī to mērķis ir prasīt atbildību no iestādēm. Darbojoties vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā mērogā, tās ietver pilsētu un lauku, formālas un neformālas organizācijas. Citas iestādes vai dalībnieki, kas ar šo regulu nav īpaši izslēgti, var saņemt finansējumu, ja tas ir nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Saskaņā ar Konsensu par attīstību Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāveicina pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un vietējo iestāžu līdzdalība ilgtspējīgas attīstības un IAM īstenošanā, tostarp attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, pamatbrīvībām, cilvēktiesībām un sociālo taisnīgumu, kā arī to līdzdalība sociālo pamatpakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, kuru vajadzības ir vislielākās. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāatzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu dažādie uzdevumi un tas, ka vietējās iestādes veicina teritoriālu pieeju attīstībai, tostarp decentralizācijas procesus, līdzdalību, pārraudzību un pārskatatbildību. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta PSO darbības telpa un veicinoša vide, kā arī jāpalielina atbalsts PSO un vietējo iestāžu spēju veidošanai, lai stiprinātu to ietekmi ilgtspējīgas attīstības procesā un uzlabotu politisko, sociālo, vides un ekonomisko dialogu, tostarp īstenojot pilsoniskās sabiedrības atbalsta programmas.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26b)  Savienībai būtu jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas un jāsekmē to lielāka stratēģiska iesaiste visos ārējos instrumentos un programmās, tostarp ģeogrāfiskajās programmās un ātrās reaģēšanas pasākumos saskaņā ar šo regulu, ievērojot Padomes 2012. gada 15. oktobra paziņojumu “Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi — Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā”.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai vajadzētu palīdzēt Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Paredzams, ka darbības saskaņā ar šo regulu sekmēs mērķi novirzīt 25 % no tās kopējā finansējuma klimata jomas mērķiem. Attiecīgās darbības tiks noteiktas šīs regulas īstenošanas gaitā, un kopējais ieguldījums no šīs regulas būtu jāiekļauj attiecīgajos izvērtējumos un pārskatīšanas procesos.

(28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, aizsargāt vidi un cīnīties pret bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai vajadzētu palīdzēt Savienības politikā integrēt rīcību klimata un vides jomā un sasniegt vispārēju mērķi par Savienības budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai un atbalsta darbībām ar skaidriem un identificējamiem līdzieguvumiem dažādās nozarēs. Paredzams, ka darbības saskaņā ar šo regulu sekmēs mērķi novirzīt 45 % no tās kopējā finansējuma klimata jomas mērķiem, vides pārvaldībai un aizsardzībai, bioloģiskajai daudzveidībai un pārtuksnešošanās apkarošanai, turklāt 30 % no kopējā finansējuma būtu jāatvēl klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās darbībām. Attiecīgās darbības tiks noteiktas šīs regulas piemērošanas gaitā, un kopējais ieguldījums no šīs regulas būtu jāiekļauj attiecīgajos izvērtējumos un pārskatīšanas procesos. Savienības darbībām šajā jomā būtu jāveicina Parīzes nolīguma un Riodežaneiro konvenciju ievērošana, un tās nedrīkstētu veicināt vides degradāciju vai kaitēt videi vai klimatam. Darbībās un pasākumos, kas palīdz sasniegt mērķi klimata jomā, īpaši uzsver atbalstu centieniem pielāgoties klimata pārmaiņām nabadzīgās, īpaši neaizsargātās valstīs, un tajās būtu jāņem vērā saikne starp klimatu, mieru un drošību, iespēju nodrošināšanu sievietēm un cīņu pret nabadzību. Šai regulai būtu jāveicina dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un jāveicina ilgtspējīga un droša kalnrūpniecība, mežu apsaimniekošana un lauksaimniecība.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Ir būtiski vēl vairāk palielināt sadarbību ar partnervalstīm migrācijas jomā, izmantojot priekšrocības, ko sniedz labi pārvaldīta un atbilstīga migrācija, un efektīvi risinot neatbilstīgas migrācijas jautājumu. Šādai sadarbībai būtu jāpalīdz nodrošināt piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, risināt neatbilstīgās migrācijas pamatcēloņus, uzlabot robežu pārvaldību un veikt pasākumus cīņā pret neatbilstīgo migrāciju, cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu, un vajadzības gadījumā strādāt pie atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas, pamatojoties uz savstarpēju pārskatatbildību un pilnībā ievērojot humanitārās un cilvēktiesību saistības. Tādējādi trešo valstu efektīvai sadarbībai ar Savienību šajā jomā vajadzētu būt šīs regulas vispārējo principu neatņemamai sastāvdaļai. Lai nodrošinātu, ka attīstības palīdzība atbalsta partnervalstis efektīvākā migrācijas pārvaldīšanā, ir svarīga lielāka saskaņotība starp migrācijas un attīstības sadarbības politiku. Šai regulai būtu jāsekmē koordinēta, holistiska un strukturēta pieeja migrācijai, maksimāli palielinot sinerģiju un izmantojot vajadzīgos ietekmes līdzekļus.

(29)  Sadarbība ar partnervalstīm migrācijas jomā var dot savstarpēju labumu no sakārtotas, drošas un atbildīgas migrācijas un efektīvi risināt neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas jautājumu. Šādai sadarbībai būtu jāpalīdz atvieglot drošus un likumīgus ceļus migrācijai un patvērumam, nodrošināt piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, risināt neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus, sadarboties ar diasporām, uzlabot robežu pārvaldību un veikt pasākumus neatbilstīgas migrācijas, cilvēku tirdzniecības un migrantu kontrabandas novēršanā, un vajadzības gadījumā strādāt pie drošas, cienīgas un ilgtspējīgas atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas, ņemot vērā ar konfliktiem saistītus aspektus, pamatojoties uz savstarpēju pārskatatbildību un pilnībā ievērojot humanitārās un cilvēktiesību saistības saskaņā ar starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem. Ir svarīgi saskaņot migrācijas un attīstības sadarbības politiku, lai nodrošinātu, ka attīstības palīdzība palīdz partnervalstīm apkarot nabadzību un nevienlīdzību, veicināt tiesības un brīvības, kā arī veicināt pienācīgu, drošu un atbildīgu migrācijas pārvaldību. Šai regulai būtu jāsekmē koordinēta, holistiska un strukturēta pieeja migrācijai, maksimāli palielinot sinerģiju un migrācijas un mobilitātes pozitīvo ietekmi uz attīstību.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Šai regulai būtu jādod Savienībai iespēja reaģēt uz problēmām, vajadzībām un iespējām saistībā ar migrāciju, papildinot Savienības migrācijas politiku. Lai sekmētu šo mērķi un neskarot neparedzētus apstākļus, 10 % no tās finansējuma ir paredzēts veltīt neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu risināšanai un migrācijas vadības un pārvaldības atbalstīšanai, tostarp bēgļu un migrantu tiesību aizsardzībai šīs regulas mērķu ietvaros.

(30)  Šai regulai būtu jādod Savienībai iespēja reaģēt uz problēmām, vajadzībām un iespējām saistībā ar migrāciju, papildinot Savienības migrācijas un attīstības politikas virzienus. Lai sekmētu šo mērķi, palielinātu migrācijas ieguldījumu attīstībā un neskarot jaunas problēmas vai jaunas vajadzības, maksimāli 10 % no tās finansējuma ir paredzēts veltīt, lai risinātu neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus un sniegtu atbalstu pastiprinātai iesaistei drošas, sakārtotas, likumīgas un atbildīgas migrācijas veicināšanā un plānotas un labi pārvaldītas migrācijas politikas un pārvaldības īstenošanā, tostarp aizsargājot bēgļu un migrantu tiesības saskaņā ar starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem šīs regulas mērķu ietvaros. Ar šo regulu būtu arī jāveicina intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmas risināšana un jāpalīdz atbalstīt pārvietoto personu un uzņēmēju kopienu vajadzības, jo īpaši nodrošinot piekļuvi pamatpakalpojumiem un radot iztikas nodrošināšanas iespējas.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30a)  Ir apliecinājies, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un pakalpojumi ir ilgtspējīgas attīstības un iekļaujošas izaugsmes veicinātāji. Tie var būt svarīgi aspekti, uzlabojot iedzīvotāju dzīves apstākļus pat nabadzīgākajās valstīs, it sevišķi nodrošinot iespējas sievietēm un meitenēm, uzlabojot demokrātisku pārvaldību un pārredzamību un sekmējot ražīgumu un darbvietu radīšanu. Tomēr problēmas gan reģionos, gan to starpā joprojām rada savienojumi un pieejamība cenu ziņā, jo ir lielas atšķirības starp valstīm ar augstiem ienākumiem un valstīm ar zemiem ienākumiem, kā arī starp pilsētām un lauku apgabaliem. Ar šo regulu tāpēc būtu jāpalīdz Savienībai turpināt digitalizācijas integrāciju Savienības attīstības politikas virzienos.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

30.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30b)  Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, kas pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju, uzsvērts, ka ir svarīgi veicināt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības — gan 16. ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM), gan arī citu attīstības politikas rezultātu sasniegšanas nolūkā. IAM Nr. 16.a ir konkrēti aicināts “Nostiprināt attiecīgās valstu iestādes — cita starpā ar starptautiskās sadarbības starpniecību — spēju veidošanai visos līmeņos, jo īpaši jaunattīstības valstīs, lai novērstu vardarbību un apkarotu terorismu un noziedzību”.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

30.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30c)  Ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas augsta līmeņa sanāksmes 2016. gada 19. februāra paziņojumu tika atjauninātas norādes ziņošanai par oficiālo attīstības palīdzību miera un drošības jomā. Saskaņā ar šo regulu veiktu darbību finansēšana ir oficiālā attīstības palīdzība, ja tā atbilst kritērijiem, kas noteikti minētajās ziņošanas norādēs vai jebkurās turpmākās ziņošanas norādēs, par ko Attīstības palīdzības komiteja vienojas.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

30.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30d)  Spēju veidošana attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā būtu jāizmanto tikai ārkārtas gadījumos, kuros regulas mērķus nevar īstenot ar citām attīstības sadarbības darbībām. Sniedzot atbalstu drošības sektora dalībniekiem trešās valstīs, tostarp ārkārtas apstākļos — militāru atbalstu, konfliktu novēršanas, krīžu pārvarēšanas vai stabilizācijas kontekstā, ir būtiski nodrošināt piemērotus apstākļus attīstībai un nabadzības izskaušanai. Laba pārvaldība, efektīva demokrātiska kontrole un drošības sistēmas, tostarp militārā sektora civilā pārraudzība, kā arī cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošana ikvienā gadījumā ir būtiski labi funkcionējošas valsts atribūti, un tie būtu jāveicina ar plašāku atbalstu drošības sektora reformām trešās valstīs.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

30.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30e)  Šī regula būtu jābalsta uz secinājumiem, kas būs ietverti novērtējumā, kurš Komisija jāsagatavo līdz 2020. gada jūnijam un kura sagatavošanas procesā notiks arī plašas sabiedriskās apspriešanas ar dažādām ieinteresētajām personām, lai izvērtētu, vai spēju veidošana attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, ko īsteno Savienības un tās dalībvalstu finansētās drošības un attīstības saiknes ietvaros, ir saskaņota ar globālo stratēģiju un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

30.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30f)  Savienībai visās darbībās un programmās, kuras paredz šī regula, būtu arī jāveicina pieeja, kurā ņem vērā ar konfliktiem un dzimumu līdztiesību saistītus aspektus, lai nepieļautu negatīvu ietekmi un maksimāli palielinātu pozitīvu ietekmi.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(32)  Finansēšanas veidi un piemērošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz partneru vajadzībām, prioritātēm, īpašo situāciju, to nozīmību, ilgtspēju un spēju nodrošināt atbilstību attīstības efektivitātes principiem, sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/10461a (“Finanšu regula”) 125. panta 1. punktā. Ar šo regulu būtu jāstiprina un jāpalielina Eiropas Demokrātijas fonda (EED) nozīme, jo tas ir fonds, ko Eiropas iestādes pilnvarojušas atbalstīt demokrātiju, pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesības visā pasaulē. Būtu jānodrošina EED administratīvais elastīgums un finansiālas iespējas izmaksāt mērķētas dotācijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Eiropas kaimiņvalstīs, kuri atbalsta Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu, it īpaši attiecībā uz demokrātijas attīstību, cilvēktiesībām, brīvām vēlēšanām un tiesiskumu.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Jaunajam Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai plus (“EFIA+”), par pamatu izmantojot savu sekmīgo priekšteci — EFIA70, būtu jāveido integrēta finanšu pakete, kas nodrošina finansēšanas spējas dotāciju, budžeta garantiju un finanšu instrumentu veidā visā pasaulē. EFIA+ būtu jāatbalsta Ārējo investīciju plāns un jākombinē apvienošanas darbības un budžeta garantijas operācijas, kuras sedz Ārējās darbības garantija, tostarp tās operācijas, kuras sedz valsts riskus, kas saistīti ar aizdevumu operācijām, kuras iepriekš veiktas saskaņā ar ārējo aizdevumu mandātu Eiropas Investīciju bankai. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas lomu saskaņā ar Līgumiem un tās pieredzi pēdējo pārdesmit gadu laikā Savienības politikas atbalstīšanā, Eiropas Investīciju bankai būtu arī turpmāk jābūt Komisijas dabiskajai partnerei operāciju īstenošanā saskaņā ar Ārējās darbības garantiju.

(33)  Jaunajam Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai plus (“EFIA+”), par pamatu izmantojot savu priekšteci — EFIA70, būtu jāveido integrēta finanšu pakete, kas nodrošina finansēšanas spējas dotāciju, budžeta garantiju un finanšu instrumentu veidā visā pasaulē. EFIA+ būtu jāatbalsta Ārējo investīciju plāns un jākombinē apvienošanas darbības un budžeta garantijas operācijas, kuras sedz Ārējās darbības garantija, tostarp tās operācijas, kuras sedz valsts riskus, kas saistīti ar aizdevumu operācijām, kuras iepriekš veiktas saskaņā ar ārējo aizdevumu mandātu Eiropas Investīciju bankai. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas lomu saskaņā ar Līgumiem un tās pieredzi pēdējo pārdesmit gadu laikā Savienības politikas atbalstīšanā, Eiropas Investīciju bankai būtu arī turpmāk jābūt Komisijas dabiskajai partnerei operāciju piemērošanā saskaņā ar Ārējās darbības garantiju. Citām daudzpusējām attīstības bankām (MDB) vai ES valstu attīstības bankām (NDB) arī ir prasmes un kapitāls, kas var būtiski palielināt Savienības attīstības politikas ietekmi, tādēļ šajā regulā būtu stingri jāveicina to līdzdalība saskaņā ar EFIA+.

__________________

__________________

70 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1601 (2017. gada 26. septembris), ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu.

70 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1601 (2017. gada 26. septembris), ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  EFIA+ mērķim vajadzētu būt saskaņā ar attiecīgiem indikatīvās plānošanas dokumentiem atbalstīt investīcijas kā palīdzības veidu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, sekmējot ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko un sociālo attīstību un veicinot sociālekonomisko izturētspēju partnervalstīs ar īpašu uzsvaru uz nabadzības izskaušanu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pienācīgu darbvietu radīšanu, ekonomiskajām iespējām, prasmēm un uzņēmējdarbību, sociālekonomiskajām nozarēm, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī konkrētu neatbilstīgās migrācijas sociālekonomisko pamatcēloņu risināšanu. Īpaša uzmanība būtu jāvelta valstīm, kas identificētas kā valstis, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vismazāk attīstītajām valstīm un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm.

(34)  EFIA+ mērķim vajadzētu būt saskaņā ar attiecīgiem indikatīvās plānošanas dokumentiem atbalstīt investīcijas kā palīdzības veidu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, sekmējot ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko, kultūras un sociālo attīstību un veicinot sociālekonomisko izturētspēju partnervalstīs ar īpašu uzsvaru uz nabadzības izskaušanu, konfliktu novēršana un mierpilnu, taisnīgu un iekļaujošu sabiedrību veicināšanu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas attīstību, klimata pārmaiņu risināšanu ar mazināšanas un pielāgošanas pasākumiem, vides degradācijas novēršanu, pienācīgu darbvietu radīšanu atbilstoši attiecīgajiem SDO standartiem un ekonomisko iespēju veidošanu, jo īpaši sievietēm, jauniešiem un neaizsargātiem cilvēkiem. Uzsvars būtu jāliek uz iekļaujošas un vienlīdzīgas kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu un prasmju un uzņēmējdarbības attīstību, stiprinot izglītības un kultūras struktūras, tostarp bērniem ārkārtas humanitārās situācijās un piespiedu pārvietošanas situācijās. Mērķim vajadzētu būt arī atbalstīt stabilu ieguldījumu vidi, industrializāciju, sociālekonomiskās nozares, kooperatīvus, sociālos uzņēmumus, mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, kuru trūkums bieži vien ir neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas galvenie sociālekonomiskie pamatcēloņi. Īpaša uzmanība būtu jāvelta valstīm, kas identificētas kā valstis, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vismazāk attīstītajām valstīm un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī tam, lai uzlabotu svarīgāko sabiedrisko pamatpakalpojumu sniegšanu, panāktu pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu dzīves kvalitāti pilsētu iedzīvotājiem, kuru skaits strauji aug, tostarp nodrošinot piemērotus, drošus un cenas ziņā pieejamus mājokļus. EFIA+ būtu jāveicina peļņas/bezpeļņas partnerība kā līdzeklis privātā sektora investīciju novirzīšanai ilgtspējīgai attīstībai un nabadzības izskaušanai. Visos projekta cikla posmos būtu jāveicina arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju un Savienības delegāciju partnervalstīs stratēģiskā iesaiste, lai palīdzētu rast piemērotus risinājumus, kā veicināt kopienu sociālekonomisko attīstību, darbvietu radīšanu un jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Investīciju pamatā vajadzētu būt konfliktu analīzei, uzmanības koncentrēšanai uz konfliktu, nepastāvības un nestabilitātes pamatcēloņiem, tādējādi maksimāli palielinot iespējas veicināt mieru un samazināt konfliktu saasināšanas riskus.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  EFIA+ būtu maksimāli jāpalielina finansējuma papildvērtība, jārisina problēmas saistībā ar tirgus nepilnībām un neoptimālu situāciju investīciju jomā, jānodrošina inovatīvi produkti un jāpiesaista privātā sektora līdzekļi. Privātā sektora iesaistīšanai Savienības sadarbībā ar partnervalstīm, izmantojot EFIA+, būtu jānodrošina izmērāma papildu ietekme uz attīstību, neizkropļojot tirgu, un tai vajadzētu būt izmaksu ziņā efektīvai un tādai, kas balstās uz savstarpēju pārskatatbildību un riska un izmaksu dalīšanu. EFIA+ būtu jādarbojas kā vienas pieturas aģentūrai, kas saņem finansēšanas priekšlikumus no finanšu iestādēm un publiskiem vai privātiem ieguldītājiem un sniedz visdažādāko finansiālo atbalstu atbilstīgām investīcijām.

(35)  EFIA+ būtu maksimāli jāpalielina finansējuma papildvērtība, jārisina problēmas saistībā ar tirgus nepilnībām un neoptimālu situāciju investīciju jomā, jānodrošina inovatīvi produkti un jāpiesaista privātā sektora līdzekļi, lai optimizētu privātā finansējuma ieguldījumu vietējā ilgtspējīgā attīstībā. Privātā sektora iesaistīšanai Savienības sadarbībā ar partnervalstīm, izmantojot EFIA+, būtu jānodrošina izmērāma papildu ietekme uz attīstību, pilnībā ievērojot vides aizsardzību un vietējo kopienu tiesības un nepieciešamību pēc iztikas līdzekļiem, neizkropļojot vietējo tirgu un neradot negodīgu konkurenci vietējiem ekonomikas dalībniekiem. Tai vajadzētu būt izmaksu ziņā efektīvai un tādai, kas balstās uz savstarpēju pārskatatbildību un riska un izmaksu dalīšanu. Balstoties uz pienācīgiem pārskatatbildības un pārredzamības kritērijiem, EFIA+ būtu jādarbojas kā vienas pieturas aģentūrai, kas saņem finansēšanas priekšlikumus no finanšu iestādēm un publiskiem vai privātiem ieguldītājiem un sniedz visdažādāko finansiālo atbalstu atbilstīgām investīcijām.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35a)  Daļu no EFIA+ veido ES garantija valsts investīciju darījumiem publiskajā sektorā. Šo ES garantiju nepaplašina un neattiecina uz valstu investīciju operācijām, kas paredz turpmākus aizdevumus privātajam sektoram vai aizdevumus tādām reģionālām struktūrām vai to labā, kuras var piekļūt reģionālajam finansējumam bez valstu garantijām. Lai palīdzētu EIB veikt spēju plānošanu, tai piešķir minimālo garantēto šādu valsts ieguldījumu darījumu apjomu.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Ārējās darbības garantija būtu jāizveido, pilnveidojot pastāvošo EFIA garantiju un Garantiju fondu ārējai darbībai. Ārējās darbības garantijai būtu jāatbalsta EFIA+ darbības, uz ko attiecas budžeta garantijas, makrofinansiālā palīdzība un aizdevumi trešām valstīm, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 77/270/Euratom71 . Šīs darbības būtu jāatbalsta ar apropriācijām saskaņā ar šo regulu kopā ar apropriācijām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../... (IPA III) un Regulu (ES) Nr. .../... (EINS), kam vajadzētu segt arī uzkrājumu likmi un saistības, kas izriet no makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem un aizdevumiem trešām valstīm, kuras minētas attiecīgi EINS regulas 10. panta 2. punktā. Finansējot EFIA+ darbības, prioritāte būtu jāpiešķir to darbību finansēšanai, kurām ir būtiska ietekme uz darbvietu radīšanu un kuru izmaksu un ieguvumu attiecība veicina investīciju ilgtspēju. Darbības, kas tiek atbalstītas ar Ārējās darbības garantiju, būtu pēc vajadzības un saskaņā ar labāka regulējuma prasībām jāpapildina ar vidisko, finansiālo un sociālo aspektu padziļinātu ex ante izvērtējumu. Ārējās darbības garantija nebūtu jāizmanto sabiedrisko pamatpakalpojumu sniegšanai, par ko joprojām ir atbildīga valdība.

(36)  Ārējās darbības garantija būtu jāizveido, pilnveidojot pastāvošo EFIA garantiju un Garantiju fondu ārējai darbībai. Ārējās darbības garantijai būtu jāatbalsta EFIA+ darbības, uz ko attiecas budžeta garantijas, makrofinansiālā palīdzība un aizdevumi trešām valstīm, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 77/270/Euratom. Šīs darbības būtu jāatbalsta ar apropriācijām saskaņā ar šo regulu kopā ar apropriācijām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../... (IPA III) un Regulu (ES) Nr. .../... (EINS), kam vajadzētu segt arī uzkrājumu likmi un saistības, kas izriet no makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem un aizdevumiem trešām valstīm, kuras minētas attiecīgi EINS regulas 10. panta 2. punktā. Finansējot EFIA+ darbības, prioritāte būtu jāpiešķir to darbību finansēšanai, kurām ir būtiska ietekme uz pienācīgas kvalitātes darbvietu un iztikas iespēju radīšanu, kuru izmaksu un ieguvumu attiecība veicina investīciju ilgtspēju un kuras ar vietējo dalībnieku iesaistīšanos nodrošina augstākās garantijas ilgtspējai un ilgtermiņa ietekmei uz attīstību. Darbības, kas tiek atbalstītas ar Ārējās darbības garantiju, būtu saskaņā ar labāka regulējuma prasībām jāpapildina ar vidisko, finansiālo un sociālo aspektu padziļinātu ex ante izvērtējumu, tostarp izvērtējot arī ietekmi uz iesaistīto kopienu cilvēktiesībām un iztikas iespējām un ietekmi uz nevienlīdzību, norādot minētās nevienlīdzības iespējamos risinājumus un pienācīgi ņemot vērā iesaistīto kopienu brīvas un iepriekš norunātas piekrišanas principu attiecībā uz investīcijām, kas saistītas ar zemi. Ārējās darbības garantija nebūtu jāizmanto sabiedrisko pamatpakalpojumu sniegšanai, par ko joprojām ir atbildīga valdība. Būtu jāveic arī ex post novērtējumi, lai novērtētu EFIA+ operāciju ietekmi uz attīstību.

__________________

__________________

71 Padomes Lēmums 77/270/Euratom (1977. gada 29. marts), lai pilnvarotu Komisiju slēgt Eiropas Atomenerģijas kopienas aizņēmumu līgumus, kas veicinātu kodolelektrostaciju finansēšanu (OV L 88, 6.4.1977., 9. lpp.).

71 Padomes Lēmums 77/270/Euratom (1977. gada 29. marts), lai pilnvarotu Komisiju slēgt Eiropas Atomenerģijas kopienas aizņēmumu līgumus, kas veicinātu kodolelektrostaciju finansēšanu (OV L 88, 6.4.1977., 9. lpp.).

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Lai paredzētu elastību, palielinātu pievilcību privātajam sektoram un maksimāli palielinātu investīciju ietekmi, attiecībā uz atbilstīgajiem partneriem būtu jāparedz atkāpe no noteikumiem, kas saistīti ar Savienības budžeta izpildes metodēm, kuras noteiktas Finanšu regulā. Minētie atbilstīgie partneri varētu būt arī tādas struktūras, kurām nav uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, un struktūras, kuru darbību reglamentē partnervalsts privāttiesības.

(37)  Lai paredzētu elastību, palielinātu pievilcību privātajam sektoram, veicinātu godīgu konkurenci un maksimāli palielinātu investīciju ietekmi, attiecībā uz atbilstīgajiem partneriem būtu jāparedz atkāpe no noteikumiem, kas saistīti ar Savienības budžeta izpildes metodēm, kuras noteiktas Finanšu regulā. Minētie atbilstīgie partneri varētu būt arī tādas struktūras, kurām nav uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, un struktūras, kuru darbību reglamentē partnervalsts privāttiesības.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Ārējās darbības bieži tiek īstenotas ārkārtīgi nestabilā vidē, kas prasa pastāvīgu un ātru pielāgošanos Savienības partneru mainīgajām vajadzībām un cilvēktiesību, demokrātijas un labas pārvaldības, drošības un stabilitātes, klimata pārmaiņu un vides, okeānu globālajām problēmām, kā arī migrācijas krīzei un tās pamatcēloņiem. Paredzamības principa saskaņošana ar nepieciešamību ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām attiecīgi nozīmē, ka jāpielāgo programmu finansiālā īstenošana. Lai palielinātu ES spēju reaģēt uz neparedzētām vajadzībām, pamatojoties uz Eiropas Attīstības fonda (EAF) sekmīgo pieredzi, rezervei jaunām problēmām un prioritātēm būtu jāatstāj nepiešķirtu līdzekļu summa. Šī summa būtu jāmobilizē saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām.

(39)  Ārējās darbības bieži tiek piemērotas ārkārtīgi nestabilā vidē, kas prasa pastāvīgu un ātru pielāgošanos Savienības partneru mainīgajām vajadzībām un cilvēktiesību un pamatbrīvību, demokrātijas un labas pārvaldības, drošības un stabilitātes, klimata pārmaiņu un vides, okeānu un migrācijas globālajām problēmām, tajā skaitā to pamatcēloņiem, piemēram, nabadzībai un nevienlīdzībai un ietekmei, ko rada arvien pieaugošais pārvietoto personu skaits, īpaši jaunattīstības valstīs. Paredzamības principa saskaņošana ar nepieciešamību ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām attiecīgi nozīmē, ka jāpielāgo programmu finansiālā piemērošana. Lai palielinātu ES spēju reaģēt uz vajadzībām, uz kurām neattiecas programmas un plānošanas dokumenti, pamatojoties uz Eiropas Attīstības fonda (EAF) sekmīgo pieredzi, rezervei jaunām problēmām un prioritātēm būtu jāatstāj iepriekš noteikta nepiešķirtu līdzekļu summa. Šī summa būtu jāmobilizē pienācīgi pamatotos gadījumos saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Lai stiprinātu partnervalstu atbildību par saviem attīstības procesiem un ārējās palīdzības ilgtspēju, Savienībai būtu attiecīgos gadījumos jāveicina pašas partnervalsts iestāžu, sistēmu un procedūru izmantošana visos sadarbības projekta cikla aspektos.

(42)  Lai stiprinātu partnervalstu demokrātisku atbildību par saviem attīstības procesiem un ārējās palīdzības ilgtspēju, Savienībai būtu attiecīgos gadījumos jāveicina pašas partnervalsts iestāžu, resursu, zināšanu, sistēmu un procedūru izmantošana visos sadarbības projekta cikla aspektos, nodrošinot vietējos resursus un zināšanas un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības pilnīgu iesaisti. Savienībai būtu arī jāparedz apmācības programmas vietējo iestāžu ierēdņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par to, kā pieteikties Savienības finansējumam, lai palīdzētu uzlabot to projektu atbilstību un efektivitāti. Šīs programmas būtu jāīsteno attiecīgajās valstīs, nodrošinot to pieejamību valsts valodā, un ar tām būtu jāpapildina jebkādas jau izveidotās attālinātas mācīšanās programmas, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un konkrētās valsts vajadzībām atbilstošu apmācību.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a)  Lai veicinātu starptautisko cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, viss finansējums saskaņā ar šo regulu būtu jāsniedz pilnīgi pārredzami. Turklāt atbilstīgajiem partneriem nebūtu jāatbalsta nekādas darbības, kas tiek veiktas nelikumīgiem mērķiem, un nebūtu jāpiedalās finansēšanas vai investīciju operācijās ar tādu instrumentu, kas atrodas jurisdikcijā, kura nesadarbojas, vai nodokļu oāzē. Partneriem arī būtu jāatturas no jebkādas nodokļu apiešanas vai agresīvas nodokļu plānošanas shēmu izmantošanas.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas attiecīgo noteikumu īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201177.

svītrots

__________________

 

77 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

 

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Lai papildinātu vai grozītu šīs regulas nebūtiskos elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz 26. panta 3. punktā noteiktajām uzkrājumu likmēm, II, III un IV pielikumā uzskaitītajām sadarbības un intervenču jomām, V pielikumā uzskaitītajām EFIA+ darbību prioritārajām jomām, VI pielikumā minēto EFIA+ pārvaldību, pārskatīt vai papildināt VII pielikumā minētos darbības rādītājus, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

(46)  Lai papildinātu šīs regulas nebūtiskos elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai noteiktu Savienības stratēģiju, prioritārās jomas, detalizētus mērķus, paredzamos rezultātus, konkrētus darbības rādītājus un konkrētu finanšu piešķīrumu un sadarbības kārtību katrai ģeogrāfiskajai un tematiskajai programmai, kā arī rīcības plāniem un pasākumiem, kuru pamatā nav plānošanas dokumenti un ar kuriem tiek izveidots darbības satvars cilvēktiesību jomā un riska pārvaldības sistēma, pieņemti lēmumi par vajadzībām, uz kurām neattiecas programmas vai plānošanas dokumenti, un lēmumi par palīdzības apturēšanu, izveidots satvars uz darbības rādītājiem balstītai pieejai, noteiktas uzkrājumu likmes, izveidota uzraudzības un novērtēšanas sistēma un paplašināta darbības joma, iekļaujot arī valstis un teritorijas, uz kurām šīs regula neattiecas. Lai grozītu šīs regulas nebūtiskos elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz II, III un IV pielikumā uzskaitītajām sadarbības un intervenču jomām, V pielikumā uzskaitītajām EFIA+ darbību prioritārajām jomām un investīciju logiem, kā arī VII pielikumā minētajiem darbības rādītājiem.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu78 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu78 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar attiecīgām ieinteresētajām personām, piemēram, pilsonisko sabiedrību un ekspertiem, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

__________________

__________________

78 Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.

78 Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Atsauces uz Savienības instrumentiem Padomes Lēmuma 2010/427/ES79 9. pantā, kuras aizstāj ar šo regulu, būtu lasāmas kā atsauces uz šo regulu, un Komisijai būtu jānodrošina, ka šī regula tiek īstenota saskaņā ar EĀDD lomu, kas paredzēta minētajā lēmumā.

(48)  Ņemot vērā šīs regulas plašo raksturu un darbības jomu un lai nodrošinātu saskaņotību starp principiem, mērķiem un izdevumiem atbilstoši šai regulai un atbilstoši citiem ārējās finansēšanas instrumentiem, piemēram, Regulai (ES) .../... (EINS) vai instrumentiem, kas ir cieši saistīti ar ārējās politikas virzieniem, piemēram, Regulai (ES) .../... (IPA III), horizontālai vadības grupai, kas sastāv no visiem attiecīgajiem Komisijas un EĀDD dienestiem, un kuru vada Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) vai šīs iestādes pārstāvis, vajadzētu būt atbildīgai par politikas virzienu, programmu, mērķu un darbību vadību, koordināciju un pārvaldību saskaņā ar šo regulu un tā nodrošināt Savienības ārējā finansējuma konsekvenci, lietderību un pārredzamību un pārskatatbildību par to. PV/AP būtu jānodrošina Savienības ārējās darbības vispārējā politiskā koordinācija. Attiecībā uz visām darbībām, tostarp ātrās reaģēšanas darbībām un ārkārtas palīdzības pasākumiem, un visā instrumenta programmu veidošanas, plānošanas un piemērošanas ciklā Augstajam pārstāvim un EĀDD būtu jāsadarbojas ar attiecīgajiem Komisijas locekļiem un dienestiem, kurus nosaka, pamatojoties uz paredzētās darbības veidu un mērķiem un balstoties uz to pieredzi. Visi lēmumu priekšlikumi būtu jāsagatavo, ievērojot Komisijas procedūras, un tie būtu jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai.

__________________

 

79 Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

 

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

48.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(48a)  Vajadzības gadījumā šīs regulas piemērošanai būtu jāpapildina pasākumi, kurus Savienība ir pieņēmusi saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, lai sasniegtu kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus, un pasākumi, kurus Savienība ir pieņēmusi saskaņā ar LESD piekto daļu, un piemērošanai vajadzētu būt saskaņotai ar minētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)  Iecerētajās darbībās, kā paredzēts šeit, būtu stingri jāievēro nosacījumi un procedūras, kas noteikti ar Savienības ierobežojošajiem pasākumiem,

svītrots

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(49a)  Eiropas Parlamentam vajadzētu būt pilnībā iesaistītam instrumentu izstrādes, plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, lai garantētu politisku kontroli, demokrātisku pārbaudi un pārskatatbildību attiecībā uz Savienības finansējumu ārējās darbības jomā. Būtu jāpastiprina dialogs starp iestādēm, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments šīs regulas piemērošanas laikā spēj īstenot sistemātisku un vienmērīgu politisko kontroli, tādējādi uzlabojot gan efektivitāti, gan leģitimitāti.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  “pilsoniskās sabiedrības organizācijas” ir visas nevalstiskas, bezpeļņas un nevardarbīgas struktūras, kuras cilvēki organizē, lai censtos sasniegt kopīgus mērķus un ideālus, vai tie būtu politiski, kultūras, sociāli, ekonomiski, reliģiski, vidiski vai arī to mērķis būtu prasīt atbildību no iestādēm, kuras darbojas vietējā, valsts, reģionālā vai starptautiskā līmenī, un var ietvert gan pilsētu, gan lauku, gan arī formālas un neformālas organizācijas; saistībā ar cilvēktiesību un demokrātijas tematisko programmu “pilsoniskā sabiedrība” ietver visu veidu indivīdus vai grupas, kuras ir neatkarīgas no valsts un kuru darbības palīdz veicināt cilvēktiesības un demokrātiju, tostarp cilvēktiesību aizstāvji, kā to definē ANO Deklarācijā par atsevišķu personu tiesībām un atbildību;

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  “vietējās iestādes” ir valdības vai publisku iestāžu struktūras, kas darbojas vietējā līmenī (piemēram, pašvaldības, kopienas, rajona, apgabala, provinces vai reģionālā līmenī);

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  “iemaksu veicējs” ir dalībvalsts, starptautiska finanšu iestāde vai dalībvalsts publiska iestāde, publiska aģentūra vai citas struktūras, kas kopējā uzkrājumu fondā veic iemaksu skaidras naudas vai garantiju veidā.

(8)  “iemaksu veicējs” ir dalībvalsts, starptautiska finanšu iestāde vai dalībvalsts publiska iestāde, publiska aģentūra vai citas publiskas vai privātās struktūras, kas kopējā uzkrājumu fondā veic iemaksu skaidras naudas vai garantiju veidā.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  “papildvērtība” ir princips, kas nodrošina, ka Ārējās darbības garantija veicina ilgtspējīgu attīstību ar tādu darbību palīdzību, kuras bez šīs papildvērtības nebūtu iespējams veikt vai kuras sniedz pozitīvus rezultātus papildus tam, kas būtu sasniegts bez šīs garantijas, kā arī ar to piesaista privātā sektora finansējumu un novērš tirgus nespēju vai neoptimālu situāciju investīciju jomā un uzlabo investīciju kvalitāti, ilgtspējību, ietekmi vai mērogu. Šis princips nodrošina arī to, ka ar investīciju un finansēšanas operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, neaizstāj dalībvalsts atbalstu, privātu finansējumu vai citu Savienības vai starptautiska līmeņa finansiālu intervenci un izvairās ar tām izstumt citas publiskas vai privātas investīcijas. Ar Ārējās darbības garantiju atbalstītiem projektiem parasti ir augstāks riska profils nekā investīciju portfelim, ko atbalsta atbilstīgie partneri saskaņā ar saviem parastajiem investīciju politikas virzieniem bez Ārējās darbības garantijas.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b)  “industrializētas valstis” ir trešās valstis, kas nav jaunattīstības valstis, kuras ir iekļautas ESAO Attīstības palīdzības komitejas (“ESAO DAC”) oficiālās attīstības palīdzības (ODA) saņēmēju sarakstā.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8c)  “nabadzība” ir jebkādi apstākļi, kuros cilvēki pieredz trūkumu, un saistībā ar kuriem dažādās sabiedrībās un vietējos kontekstos šos cilvēkus uztver kā nespējīgus; nabadzības pamatdimensijas ir ekonomiskās, cilvēciskās, sociālkulturālās un aizsardzības spējas.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8d)  “dzimumu līdztiesības aspekta ņemšana vērā” ir rīcība, kuras nolūks ir izprast un ņemt vērā sociālos un kultūras faktorus, kas dažādās sabiedriskās un privātās dzīves jomās ir saistīti ar atstumtību un diskrimināciju dzimuma dēļ;

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8e)  “konflikta kontekstuālā izpratne” ir rīcība ar izpratni, ka jebkura konflikta skartā vidē īstenota iniciatīva mijiedarbosies ar šo konfliktu un ka šādai mijiedarbībai būs sekas, kurām var būt pozitīva vai negatīva ietekme; konflikta kontekstuālā izpratne nozīmē arī to, ka pēc iespējas labāk ir jānodrošina, lai ES darbībām (politiskajai rīcībai, politikai, ārējai palīdzībai) nebūtu negatīvas ietekmes un lai tās maksimāli pozitīvi ietekmētu konflikta dinamiku, tādējādi sekmējot konflikta novēršanu, strukturālo stabilitāti un miera veidošanu.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

2. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Jebkāda atsauce uz cilvēktiesībām nozīmē, ka tiek ietvertas arī pamatbrīvības;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

2. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ņemot vērā 15. pantu, valstis, kurām palīdzība ir visvairāk vajadzīga, var ietvert arī I pielikumā uzskaitītās valstis.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šīs regulas vispārējais mērķis ir nodrošināt un veicināt Savienības vērtības un intereses pasaulē, lai sasniegtu Savienības ārējās darbības mērķus un principus, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktā, 8. un 21. pantā.

1.  Šīs regulas vispārējais mērķis ir izveidot finanšu shēmu, kas ļautu Savienībai nodrošināt un veicināt savas vērtības, principus un pamatintereses pasaulē saskaņā ar Savienības ārējās darbības mērķiem un principiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktā, 8. un 21. pantā, kā arī LESD 11. un 208. pantā.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  palīdzēt izpildīt starptautiskās saistības un mērķus, par kuriem Savienība ir vienojusies, jo īpaši programmu 2030. gadam, IAM un Parīzes nolīgumu;

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 1. daļa – ab punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  izveidot īpašas nostiprinātas attiecības ar Savienības austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm, balstoties uz sadarbību, mieru un drošību, savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņemšanos ievērot universālas vērtības — demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu, sociālekonomisko integrāciju, vides aizsardzību un rīcību klimata jomā;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 1. daļa – ac punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ac)  samazināt un ilgtermiņā izskaust nabadzību, it sevišķi vismazāk attīstītajās valstīs (VAV); panākt ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  globālā līmenī konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, veicināt stabilitāti un mieru un risināt citas globālās problēmas, to skaitā migrāciju un mobilitāti;

(b)  globālā līmenī atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes, veicināt stabilitāti un mieru, novērst konfliktus, veicināt taisnīgas un iekļaujošas sabiedrības, veicināt multilaterālismu, starptautisko tiesiskumu un pārskatatbildību un risināt citas globālās un reģionālās problēmas, tajā skaitā klimata pārmaiņas un vides degradāciju, kā arī ārpolitikas vajadzības un prioritātes, kā izklāstīts III pielikumā, tostarp veicinot uzticības veidošanu un labas kaimiņattiecības;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  aizsargāt, popularizēt un veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī dzimumu un sociālo līdztiesību, tostarp vissarežģītākajos apstākļos un ārkārtas situācijās, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, tajā skaitā cilvēktiesību aizstāvjiem visā pasaulē;

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ātri reaģēt uz: krīzes, nestabilitātes un konflikta situācijām; izturētspējas problēmām un humānās palīdzības un pasākumu attīstības jomā sasaisti; un ārpolitikas vajadzības un prioritātes.

(c)  ātri reaģēt uz: krīzes, nestabilitātes un konflikta situācijām; izturētspējas problēmām un humānās palīdzības un pasākumu attīstības jomā sasaisti;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Vismaz 92 % no izdevumiem saskaņā ar šo regulu atbilst oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem, kurus noteikusi Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja.

3.  Vismaz 95 % no izdevumiem saskaņā ar šo regulu atbilst oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem, kurus noteikusi Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja. Šī regula palīdz sasniegt kopīgo mērķi — 0,2 % no Savienības nacionālā kopienākuma novirzīt vismazāk attīstītajām valstīm un 0,7 % no Savienības nacionālā kopienākuma izmantot kā oficiālu attīstības palīdzību programmas 2030. gadam grafika ietvaros.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Vismaz 20 % no saskaņā ar šo regulu finansētās oficiālās attīstības palīdzības visās programmās, proti, gan ģeogrāfiskajās, gan tematiskajās un gan pa gadiem, gan visā to darbības laikā — novirza sociālās iekļautības veicināšanai un cilvēces attīstībai, lai atbalstītu un uzlabotu sociālo pamatpakalpojumu sniegšanu, piemēram, veselības, izglītības, uztura un sociālās aizsardzības jomā, it īpaši visvairāk atstumtajiem, un galveno uzmanību pievēršot sievietēm un bērniem.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Vismaz 85 % saskaņā ar šo regulu finansēto oficiālās attīstības palīdzības ģeogrāfisko un tematisko programmu galvenais vai būtiskais mērķis ir dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu tiesību un iespēju nodrošināšana. Ievērojamā daļā šādu programmu dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu tiesības un iespēju nodrošināšana ir galvenais mērķis.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šajā regulā noteikto Savienības finansējumu īsteno, izmantojot:

1.  Šajā regulā noteikto Savienības finansējumu piemēro, izmantojot:

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ģeogrāfiskās programmas var aptvert visas trešās valstis, izņemot kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā definēts Regulā (ES) Nr. .../…80 (IPA) un aizjūras zemes un teritorijas, kā definēts Padomes Lēmumā .../...(ES).

Ģeogrāfiskās programmas var aptvert visas trešās valstis, izņemot kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā definēts Regulā (ES) Nr. .../…80 (IPA) un aizjūras zemes un teritorijas, kā definēts Padomes Lēmumā .../...(ES). Var izveidot arī kontinentāla vai starpreģionāla mēroga ģeogrāfiskās programmas, jo īpaši Āfrikas programmu, kas attiecas uz Āfrikas valstīm saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, un programmu, kas attiecas uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm saskaņā ar b), c) un d) apakšpunktu.

__________________

__________________

80 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L ),

80 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L ),

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pilsoniskās sabiedrības organizācijas,

(b)  pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes:

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  ārpolitikas vajadzības un prioritātes;

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tematiskās programmas var aptvert visas trešās valstis, kā arī aizjūras zemes un teritorijas, kā definēts Padomes Lēmumā .../.../ES.

Tematiskās programmas var aptvert visas trešās valstis. Aizjūras zemēm un teritorijām ir pilnīga piekļuve tematiskajām programmām, kā definēts Padomes Lēmumā .../.../ES. To efektīvu līdzdalību nodrošina, ņemot vērā to īpašās iezīmes un konkrētās problēmas, kas tām ir jārisina.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  sekmētu stabilitāti un konfliktu novēršanu ārkārtas situācijās, iespējamas krīzes, krīzes un pēckrīzes situācijās;

(a)  sekmētu mieru, stabilitāti un konfliktu novēršanu ārkārtas situācijās, iespējamas krīzes, krīzes un pēckrīzes situācijās;

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  sekmētu valstu, sabiedrību, kopienu un indivīdu izturētspēju un humānās palīdzības un pasākumu attīstības jomā sasaisti;

(b)  sekmētu valstu, tostarp vietējo iestāžu, sabiedrību, kopienu un indivīdu izturētspēju un humānās palīdzības un pasākumu attīstības jomā sasaisti;

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  risinātu ārpolitikas vajadzības un prioritātes.

svītrots

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības saskaņā ar šo regulu tiek galvenokārt īstenotas, izmantojot ģeogrāfiskās programmas.

Darbības saskaņā ar šo regulu tiek galvenokārt piemērotas, izmantojot ģeogrāfiskās programmas.

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības, kuras īsteno ar tematisko programmu palīdzību, papildina darbības, kuras finansē ģeogrāfisko programmu ietvaros, un atbalsta globālas un pārreģionālas iniciatīvas starptautiski saskaņotu mērķu – jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķu – sasniegšanai, vispārējo sabiedrisko labumu aizsargāšanai vai globālo problēmu risināšanai. Darbības tematisko programmu ietvaros var arī veikt tad, ja nav nevienas ģeogrāfiskās programmas vai ja tā ir apturēta, vai ja nav vienošanās ar attiecīgo partnervalsti par konkrēto darbību, vai ja darbību nevar adekvāti veikt, izmantojot ģeogrāfiskās programmas.

Darbības, kuras piemēro ar tematisko programmu palīdzību, papildina darbības, kuras finansē ģeogrāfisko programmu ietvaros, un atbalsta globālas un pārreģionālas iniciatīvas, kuru nolūks ir sasniegt 3. panta 2. punkta aa) apakšpunktā minētos starptautiski saskaņotos mērķus, kā arī aizsargāt vispārējos sabiedriskos labumus vai risināt globālas problēmas. Darbības tematisko programmu ietvaros var veikt arī neatkarīgi, tostarp tad, ja nav nevienas ģeogrāfiskās programmas vai ja tā ir apturēta, vai ja nav vienošanās ar attiecīgo partnervalsti par konkrēto darbību, vai ja darbību nevar adekvāti veikt, izmantojot ģeogrāfiskās programmas.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ātrās reaģēšanas darbības papildina ģeogrāfiskās un tematiskās programmas. Šīs darbības ir izstrādātas un īstenotas tā, lai attiecīgā gadījumā būtu iespējams nodrošināt to turpināmību ģeogrāfisko vai tematisko programmu ietvaros.

Ātrās reaģēšanas darbības papildina ģeogrāfiskās un tematiskās programmas, kā arī darbības, ko finansē ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) [Humānās palīdzības regula]. Šīs darbības ir izstrādātas un piemērotas tā, lai attiecīgā gadījumā būtu iespējams nodrošināt to turpināmību ģeogrāfisko vai tematisko programmu ietvaros.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Īstenojot šo regulu, nodrošina konsekvenci, sinerģiju un papildināmību ar citām Savienības ārējās darbības jomām, ar citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un programmām, kā arī politikas saskaņotību attīstībai.

1.  Piemērojot šo regulu, nodrošina konsekvenci, saskaņotību, sinerģiju un papildināmību ar visām Savienības ārējās darbības jomām, tostarp citiem ārējās finansēšanas instrumentiem, jo īpaši Regulu (ES) .../... [IPA III regulu], kā arī pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LES V sadaļas otro nodaļu un LESD piekto daļu, un ar citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un programmām, kā arī politikas saskaņotību attīstībai. Piemērojot politikas pasākumus, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Savienība un dalībvalstis koordinē savas attiecīgās atbalsta programmas, lai uzlabotu to īstenošanas efektivitāti un lietderību un novērstu finansējuma pārklāšanos.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Piemērojot šo regulu, Komisija un EĀDD pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta viedokli.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums šīs regulas īstenošanai no 2021. līdz 2027. gadam ir 89 200 miljoni EUR (faktiskajās cenās).

1.  Finansējums šīs regulas piemērošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 82 451 miljons EUR 2018. gada cenās (93 154 miljoni faktiskajās cenās) [100 %]..

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  68 000 miljoni EUR ģeogrāfiskajām programmām:

(a)  63 687 miljoni EUR 2018. gada cenās (71 954 miljoni EUR faktiskajās cenās) [77,24 %] ģeogrāfiskajām programmām:

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  kaimiņvalstis — vismaz 22 000 miljoni EUR,

–  kaimiņvalstis — vismaz 20 572 miljoni EUR 2018. gada cenās (23 243 miljoni EUR faktiskajās cenās) [24,95 %],

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Subsahāras Āfrika — vismaz 32 000 miljoni EUR,

–  Subsahāras Āfrika — vismaz 30 723 miljoni EUR 2018. gada cenās (34 711 miljoni EUR faktiskajās cenās) [37,26 %],

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Āzija un Klusā okeāna reģions — 10 000 miljoni EUR,

–  Āzija un Klusā okeāna reģions 8 851 miljoni EUR 2018. gada cenās (10 000 miljoni EUR faktiskajās cenās) [10,73 %], ieskaitot vismaz 620 miljonus EUR 2018. gada cenās (700 miljoni EUR faktiskajās cenās) Klusā okeāna reģionam,

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions4 000 miljoni EUR,

–  Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions — 3 540 miljoni EUR 2018. gada cenās (4 000  miljoni EUR faktiskajās cenās) [4,29 %], ieskaitot vismaz 1 062 miljonus EUR 2018. gada cenās (1 200 miljonus EUR faktiskajās cenās) Karību jūras reģionam,

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  7 000 miljoni EUR tematiskajām programmām:

(b)  9 471 miljoni EUR 2018. gada cenās (10 700  miljoni EUR faktiskajās cenās) [11,49 %] tematiskajām programmām:

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  cilvēktiesības un demokrātija — 1 500 miljoni EUR,

–  cilvēktiesības un demokrātija — vismaz 1 770 miljoni EUR 2018. gada cenās (2 000 miljoni EUR faktiskajās cenās) [2,15 %], un līdz 25 % programmai, kas paredzēta ES vēlēšanu novērošanas misiju finansēšanai,

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  pilsoniskās sabiedrības organizācijas — 1 500 miljoni EUR,

–  pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) un vietējās iestādes — 2 390 miljoni EUR 2018. gada cenās (2 700 miljoni EUR faktiskajās cenās) [2,90 %], no kā 1 947 EUR miljoni 2018. gada cenās (2 200 miljoni EUR faktiskajās cenās) [2,36 %] PSO un 443 EUR miljoni 2018. gada cenās (500 miljoni EUR faktiskajās cenās) [0,54 %] vietējām iestādēm,

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  stabilitātes un miera veicināšana — 1 000 miljoni EUR,

–  stabilitātes un miera veicināšana 885 miljoni EUR 2018. gada cenās (1 000 miljoni EUR faktiskajās cenās) [1,07 %],

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  globālās problēmas 3 000 miljoni EUR,

–  globālās problēmas 3 983 miljoni EUR 2018. gada cenās (4 500 miljoni EUR faktiskajās cenās) [4,83 %],

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  ārpolitikas vajadzības un prioritātes — 443 miljoni EUR 2018. gada cenās (500 miljoni EUR faktiskajās cenās) [0,54 %],

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  4 000 miljoni EUR ātrās reaģēšanas darbībām.

(c)  3 098 miljoni EUR 2018. gada cenās (3 500 miljoni EUR faktiskajās cenās) [3,76 %] ātrās reaģēšanas darbībām.

 

  1 770 miljoni EUR 2018. gada cenās (2 000 miljoni EUR faktiskajās cenās) [2,15 %] stabilitātei un konfliktu novēršanai ārkārtas situācijās, iespējamas krīzes, krīzes un pēckrīzes situācijās,

 

  1 328 miljoni EUR 2018. gada cenās (1 500 miljoni EUR faktiskajās cenās) [1,61 %] valstu, sabiedrību, kopienu un indivīdu izturētspējas stiprināšanai un humānās palīdzības un pasākumu attīstības jomā sasaistei,

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Rezerve jaunām problēmām un prioritātēm 10 200 miljonu EUR apmērā palielina 2. punktā minētās summas saskaņā ar 15. pantu.

3.  Rezerve jaunām problēmām un prioritātēm 6 196 miljonu EUR apmērā 2018. gada cenās (7 000 miljoni EUR faktiskajās cenās) [7,51 %] palielina 2. punktā minētās summas saskaņā ar 15. pantu.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Darbībām, ko veic saskaņā ar 9. pantu, piešķir finansējumu, kas nepārsniedz 270 miljonus EUR.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Tiklīdz iestādes ir vienojušās par prioritātēm, Eiropas Parlaments un Padome budžeta procedūras laikā apstiprina gada apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas maksimālo summu robežās.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs regulas īstenošanas vispārējo politikas satvaru veido asociācijas nolīgumi, partnerības un sadarbības nolīgumi, daudzpusēji nolīgumi un citi nolīgumi, ar kuriem izveido juridiski saistošas attiecības ar partnervalstīm, kā arī Eiropadomes secinājumi un Padomes secinājumi, samitu deklarācijas vai secinājumi, kas pieņemti augsta līmeņa sanāksmēs ar partnervalstīm, attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Komisijas paziņojumi vai Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgie paziņojumi.

Šīs regulas piemērošanas vispārējo politikas satvaru veido asociācijas nolīgumi, partnerības un sadarbības nolīgumi tirdzniecības nolīgumi un citi nolīgumi, ar kuriem izveido juridiski saistošas attiecības ar partnervalstīm, ieteikumi un akti, kas ir pieņemti ar šiem nolīgumiem izveidotajās struktūrās, kā arī attiecīgi daudzpusēji nolīgumi, Savienības tiesību akti, Eiropadomes secinājumi, Padomes secinājumi, samitu deklarācijas, citas starptautiskas deklarācijas un secinājumi, kas pieņemti augsta līmeņa sanāksmēs ar partnervalstīm, Eiropas Parlamenta rezolūcijas un nostājas, Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumi un Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas un rezolūcijas.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem.

1.  Savienība, risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem, iesaistoties Apvienoto Nāciju Organizācijas darbībās un citos starptautiskos forumos un sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām pārvaldes iestādēm un privātā sektora dalībniekiem, cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt principus, kas ir tās pamatā, proti, demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumu un nedalāmību, cilvēka cieņas neaizskaramību, vienlīdzības un solidaritātes principu, kā arī ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principus. Finansējums saskaņā ar šo regulu atbilst šiem principiem, kā arī Savienības saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Saskaņā ar LES 2. un 21. pantu Savienības ieguldījums demokrātijā, tiesiskumā un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanā un aizsardzībā sakņojas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, starptautiskajās cilvēktiesībās un starptautiskajās humanitārajās tiesībās.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Piemēro uz tiesībām balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības — vai tās būtu pilsoniskās un politiskās, vai ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības —, lai integrētu cilvēktiesību principus, atbalstītu tiesību subjektus savu tiesību īstenošanā ar uzsvaru uz nabadzīgākām un neaizsargātākām grupām un lai palīdzētu partnervalstīm īstenot to starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Šī regula veicina dzimumu līdztiesību un iespēju nodrošināšanu sievietēm.

2.  Piemēro uz tiesībām balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības — vai tās būtu pilsoniskās un politiskās, vai ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības —, lai integrētu cilvēktiesību principus, atbalstītu tiesību subjektus savu tiesību īstenošanā, šajā procesā liekot uzsvaru gan uz atstumtajām un neaizsargātām grupām, tostarp minoritātēm, sievietēm, bērniem un jauniešiem, gados vecākiem cilvēkiem, pamatiedzīvotājiem, LGBTI personām un personām ar invaliditāti, gan uz būtiskām darba tiesībām un sociālo iekļaušanu, un lai palīdzētu partnervalstīm īstenot to starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Šī regula veicina dzimumu līdztiesību un iespēju nodrošināšanu sievietēm, jauniešiem un bērniem, tostarp attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienība sekmē daudzpusēju un uz noteikumiem balstītu pieeju vispārējam sabiedriskajam labumam un problēmām un šajā ziņā sadarbojas ar dalībvalstīm, partnervalstīm, starptautiskajām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem.

Savienība sekmē daudzpusēju un uz noteikumiem un vērtībām balstītu pieeju globāliem sabiedriskiem labumiem un problēmām un šajā ziņā sadarbojas ar dalībvalstīm, partnervalstīm, starptautiskajām organizācijām, tostarp starptautiskām finanšu iestādēm un ANO aģentūrām, fondiem un programmām, un citiem līdzekļu devējiem.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienība veicina sadarbību ar starptautiskām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem.

Savienība veicina sadarbību ar starptautiskām un reģionālām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībās ar partnervalstīm ņem vērā to rezultātus saistību, starptautisko nolīgumu un līgumattiecību ar Savienību īstenošanā.

Attiecībās ar partnervalstīm ņem vērā to rezultātus saistību, starptautisko nolīgumu, jo īpaši Parīzes nolīguma, un līgumattiecību ar Savienību īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot asociācijas nolīgumiem, partnerības un sadarbības nolīgumiem un tirdzniecības nolīgumiem.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadarbība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un partnervalstīm, no otras puses, ir balstīta uz attīstības efektivitātes principiem un attiecīgos gadījumos sekmē tos, proti: partnervalstu atbildību par attīstības prioritātēm, orientēšanos uz rezultātiem, iekļaujošām attīstības partnerībām, pārredzamību un savstarpēju pārskatatbildību. Savienība veicina efektīvu un lietderīgu resursu mobilizāciju un izmantojumu.

Sadarbība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un partnervalstīm, no otras puses, ir balstīta uz attīstības efektivitātes principiem un sekmē tos visās izpausmēs, proti: partnervalstu atbildību par attīstības prioritātēm, orientēšanos uz rezultātiem, iekļaujošām attīstības partnerībām, pārredzamību un savstarpēju pārskatatbildību un saskaņošanu ar partnervalstu prioritātēm. Savienība veicina efektīvu un lietderīgu resursu mobilizāciju un izmantojumu.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbilstīgi iekļaujošas partnerības principam vajadzības gadījumā Komisija nodrošina, ka ar attiecīgajām partnervalstu ieinteresētajām personām, to skaitā pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām pārvaldes iestādēm, notiek pienācīga apspriešanās un tām ir savlaicīgi nodrošināta piekļuve attiecīgajai informācijai, tādējādi ļaujot tām būt nozīmīgām programmu plānošanas, īstenošanas un ar to saistītos uzraudzības procesos.

Atbilstīgi iekļaujošas partnerības principam Komisija nodrošina, ka ar attiecīgajām partnervalstu ieinteresētajām personām, to skaitā pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām pārvaldes iestādēm, notiek pienācīga apspriešanās un tām ir savlaicīgi nodrošināta piekļuve attiecīgajai informācijai, tādējādi ļaujot tām būt nozīmīgām programmu plānošanas, piemērošanas un ar to saistītos uzraudzības procesos.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar atbildības principu Komisija attiecīgā gadījumā dod priekšroku partnervalstu sistēmu izmantošanai programmu īstenošanā.

Saskaņā ar atbildības principu Komisija attiecīgā gadījumā dod priekšroku partnervalstu sistēmu izmantošanai programmu piemērošanā.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Programmas un darbības saskaņā ar šo Regulu integrē klimata pārmaiņas, vides aizsardzību un dzimumu līdztiesību un pievēršas savstarpējām saiknēm starp ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai veicinātu integrētas darbības, kas saskaņotā veidā rada papildu ieguvumus un izpilda vairākus mērķus. Šīs programmas un darbības ir balstītas uz risku un neaizsargātības analīzi, integrē izturētspējas pieeju un ņem vērā konfliktus. To pamatā ir princips “nevienu neatstāt novārtā”.

6.  Programmas un darbības saskaņā ar šo Regulu integrē klimata pārmaiņas, vides aizsardzību saskaņā ar LESD 11. pantu, katastrofu riska mazināšanu un sagatavotību tām, cilvēku attīstību, konfliktu novēršanu un miera veidošanu, dzimumu līdztiesību un sieviešu, bērnu un jaunatnes iespēju veicināšanu, nediskrimināciju, izglītību un kultūru un digitalizāciju,un pievēršas savstarpējām saiknēm starp ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai veicinātu integrētas darbības, kas saskaņotā veidā rada papildu ieguvumus un izpilda vairākus mērķus. Šīs programmas un darbības ir balstītas uz spēju, risku un neaizsargātības analīzi, integrē uz iedzīvotājiem un kopienu vērstu izturētspējas pieeju un ņem vērā konfliktus. To pamatā ir princips “nevienu neatstāt novārtā” un princips par kaitējuma nenodarīšanu.

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

8. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Kopā ar partneriem tiek īstenota koordinētāka, holistiskāka un strukturētāka pieeja migrācijai, un regulāri izvērtēta tās efektivitāte.

7.  Neskarot citus Savienības ārējās darbības mērķus, kopā ar partneriem tiek īstenota koordinētāka, holistiskāka un strukturētāka pieeja migrācijai, un regulāri izvērtēta tās efektivitāte, nepadarot attīstības palīdzības piešķiršanu trešām valstīm atkarīgu no sadarbības migrācijas pārvaldībā un pilnībā ievērojot cilvēktiesības, tostarp katras personas tiesības doties prom no savas izcelsmes valsts.

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

8. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Komisija nodrošina, ka ar drošību, stabilitāti un mieru saistītās darbības, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz militāro dalībnieku spēju veidošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu un kiberdrošību, tiek īstenotas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām. Komisija kopā ar saņēmējiem var izstrādāt ceļvežus, lai uzlabotu militāro dalībnieku institucionālo un operatīvo atbilstību pārredzamības un cilvēktiesību standartiem. Komisija rūpīgi uzrauga un novērtē šādu darbību piemērošanu katram atbilstīgam mērķim un ziņo par to saskaņā ar 31. pantu, lai nodrošinātu atbilstību saistībām cilvēktiesību jomā. Attiecībā uz šādām darbībām Komisija ne tikai ievēro 8. panta 8.b punkta noteikumus par riska pārvaldību, bet arī īsteno pieeju par konflikta kontekstuālu izpratni, tostarp veicot konfliktu rūpīgu un sistemātisku ex ante analīzi, kurā pilnībā integrēta dzimumaspekta analīze. Komisija saskaņā ar 34. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko papildina šo regulu, lai izveidotu uz esošajiem norādījumiem balstītu darbības satvaru nolūkā nodrošināt cilvēktiesību ņemšanu vērā, plānojot un piemērojot šajā pantā minētos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības novēršanu un pienācīga procesa ievērošanu, tostarp nevainīguma prezumpciju, tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām uz aizstāvību.

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

8. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Komisija informē un uztur regulāru viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu.

8.  Komisija pēc savas iniciatīvas un pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma regulāri informē Eiropas Parlamentu un rīko jēgpilnus politikas dialogus ar to.

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

8. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Komisija regulāri apmainās ar informāciju ar pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

8. pants – 8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.b  Komisija saskaņā ar 34. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko papildina šo regulu, nosakot atbilstošu riska pārvaldības sistēmu, kas ietver riska novērtēšanas un mazināšanas pasākumus katram attiecīgajam regulas mērķim.

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

8. pants – 8.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.c  Instrumenta pamatā ir pārredzamība un pārskatatbildība ar stingru uzsvaru uz ziņošanu un rūpīgu pārbaudi. Tas ietver pārredzamu kontroles sistēmu, tostarp informācijas sniegšanu par finansējuma saņēmējiem un maksājumu savlaicīgumu.

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 41. panta 2. punktam, Savienības saskaņā ar šo regulu sniegto finansējumu neizmanto tam, lai finansētu ieroču vai munīcijas iepirkumu vai darbības, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus.

1.  Savienības saskaņā ar šo regulu sniegto finansējumu neizmanto tam, lai finansētu ieroču vai munīcijas iepirkumu vai darbības, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus. Visām iekārtu, pakalpojumu vai tehnoloģiju piegādēm saskaņā ar šo regulu piemēro stingrus nodošanas kontroles pasākumus, kas paredzēti Kopējā nostājā 944/2008/KĀDP, regulā par divējāda lietojuma precēm un visos spēkā esošajos Savienības ierobežojošajos pasākumos. Saskaņā ar Regulu (ES) .../... [ES regulu par precēm, ko izmanto nāvessoda izpildei un spīdzināšanai], šo regulu neizmanto, lai finansētu tādu iekārtu piegādi, ko var izmantot, lai spīdzinātu, sagādātu ciešanas vai veiktu citus cilvēktiesību pārkāpumus.

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, kuras priekšnoteikums ir stabilu, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību izveide, šajā regulā paredzēto Savienības palīdzību var izmantot plašākas drošības nozares reformas kontekstā vai partnervalstu militāro dalībnieku spēju veidošanai 4. punktā noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai īstenotu attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā.

2.  Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, kuras priekšnoteikums ir stabilu, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību izveide, šajā regulā paredzēto Savienības palīdzību var izmantot plašākas drošības nozares reformas kontekstā vai partnervalstu militāro dalībnieku spēju veidošanai 4. punktā noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai īstenotu attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā, rīkojoties saskaņā ar galveno mērķi — panākt ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  attiecīgās partnervalsts un Savienības starpā pastāv vienprātība par to, ka militārie dalībnieki ir elements, kam ir būtiska nozīme ilgtspējīgai attīstībai būtisku nosacījumu saglabāšanā, izveidē vai atjaunošanā, tostarp krīzēs un nestabilās vai destabilizētās situācijās un apstākļos.

(b)  attiecīgās partnervalsts un Savienības starpā pastāv vienprātība par to, ka militārie dalībnieki ir elements, kam ir būtiska nozīme ilgtspējīgai attīstībai būtisku nosacījumu saglabāšanā, izveidē vai atjaunošanā, un ka šie militārie dalībnieki nav iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumos vai nerada apdraudējumu valsts iestāžu darbībai, tostarp krīzēs un nestabilās vai destabilizētās situācijās un apstākļos.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Kad Komisija izstrādā un īsteno pasākumus, ievērojot šo pantu, tā veicina partnervalsts līdzatbildību. Tā arī izstrādā vajadzīgos elementus un paraugpraksi, kas ir priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā, un veicina tiesiskumu un starptautisko tiesību principus.

6.  Kad Komisija izstrādā un piemēro pasākumus, ievērojot šo pantu, tā veicina partnervalsts līdzatbildību. Tā arī izstrādā vajadzīgos elementus un paraugpraksi, kas ir priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu ilgtspēju un pārskatatbildību vidējā termiņā un ilgtermiņā, un veicina tiesiskumu un starptautisko tiesību principus. Komisija nodrošina, ka minētie pasākumi rada tiešus cilvēku drošības ieguvumus iedzīvotājiem, tos iekļauj plašākā drošības sektora reformu politikā, kas paredz stingrus demokrātiskos un parlamentāros pārraudzības un pārskatatbildības elementus, tostarp uzlabotu drošības pakalpojumu sniegšanu, un kas atbilst ilgtermiņa miera un attīstības stratēģijām, kuras paredzētas konflikta pamatcēloņu novēršanai. Komisija arī nodrošina, ka darbības, kuru mērķis ir reformēt militāros spēkus, veicina to lielāku pārredzamību, pārskatatbildību un atbilstību visu to jurisdikcijā esošo cilvēku cilvēktiesībām. Saistībā ar pasākumiem ar mērķi nodrošināt partneru militārajiem spēkiem aprīkojumu Komisija skaidri nosaka piegādājamā aprīkojuma veidu katram pasākumam. Komisija piemēro 8. panta 8.b punkta (jauns) noteikumus, lai nodrošinātu, ka šo aprīkojumu izmanto tikai tā paredzētie saņēmēji.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

9. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Komisija izveido atbilstīgas riska novērtējuma, pārraudzības un novērtēšanas procedūras attiecībā uz pasākumiem, kurus īsteno, ievērojot šo pantu.

7.  Komisija, veicot novērtēšanu saskaņā ar 32. pantu un jo īpaši saistībā ar vidusposma novērtēšanu, īsteno kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm. Rezultātus ņem vērā programmu izstrādē un resursu piešķiršanā un ar nolūku vēl vairāk uzlabot Savienības ārējās darbības konsekvenci un papildināmību.

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

II SADAĻA

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ŠĪS REGULAS ĪSTENOŠANA

ŠĪS REGULAS PIEMĒROŠANA

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Ģeogrāfisko programmu darbības joma

 

1.  Savienības sadarbības darbības saskaņā ar šo pantu attiecina uz vietēja, valsts, reģionāla, starpreģionāla un kontinenta mēroga darbībām.

 

2.   Lai īstenotu 3. pantā noteiktos mērķus, ģeogrāfiskās programmas izstrādā šādās sadarbības jomās:

 

(a)   laba pārvaldība, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, pamatbrīvības un pilsoniskā sabiedrība;

 

(b)   nabadzības izskaušana, cīņa pret nevienlīdzību un cilvēces attīstība;

 

(c)   migrācija un mobilitāte;

 

(d)   vide un klimata pārmaiņas;

 

(e)   iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība;

 

(f)   drošība, stabilitāte un miers;

 

(g)   partnerība.

 

3.   Sīkāka informācija par 2. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīta II pielikumā.

(Šis jaunais pants jāievieto pirms II sadaļas I nodaļas 10. panta.)

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

9.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.b pants

 

Tematisko programmu darbības joma

 

1.   Tematiskās programmas aptver šādas intervences jomas:

 

(a)   cilvēktiesības, pamatbrīvības un demokrātija:

 

   aizsargāt un atbalstīt cilvēktiesības un cilvēktiesību aizstāvjus valstīs un ārkārtas situācijās, kurās cilvēktiesības un pamatbrīvības ir visvairāk apdraudētas, tostarp elastīgi un visaptveroši risinot cilvēktiesību aizstāvju steidzamas aizsardzības vajadzības;

 

  nodrošināt cilvēktiesības un pamatbrīvības visiem un palīdzēt veidot tādas sabiedrības, kurās dominē līdzdalība, nediskriminācija, vienlīdzība, sociālais taisnīgums un pārskatatbildība;

 

  konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, pievēršoties visiem demokrātiskas pārvaldības aspektiem, tostarp stiprināt demokrātisko plurālismu, uzlabot iedzīvotāju līdzdalību, tostarp atbalstot iedzīvotāju vēlēšanu novērošanas organizācijas un to reģionālos tīklus visā pasaulē, veidot pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi un visā vēlēšanu ciklā atbalstīt ticamus, iekļaujošus un pārredzamus vēlēšanu procesus, jo īpaši izmantojot ES vēlēšanu novērošanas misijas (ES EOM);

 

  veicināt efektīvas daudzpusējas attiecības un stratēģiskas partnerības, palīdzēt nostiprināt starptautisko, reģionālo un valsts struktūru spējas un nodrošināt iespējas vietējiem dalībniekiem, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu;

 

  veicināt jaunas starpreģionālas sinerģijas un tīklu veidošanos starp vietējiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un starp pilsonisko sabiedrību un citām attiecīgām cilvēktiesību iestādēm un mehānismiem, lai pēc iespējas plašāk dalītos ar paraugpraksi cilvēktiesību un demokrātijas jomā un radītu pozitīvu dinamiku;

 

(b)   pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes:

 

  atbalstīt iekļaujošu, iesaistošu, ar iespējām nodrošinātu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību partnervalstīs;

 

  veicināt dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un starp tām;

 

   atbalstīt vietējo iestāžu spēju veidošanu un mobilizēt to zināšanas, lai veicinātu teritoriālu pieeju attīstībai;

 

  palielināt Savienības iedzīvotāju informētību, zināšanas un iesaisti attiecībā uz šīs regulas 3. pantā minētajiem mērķiem;

 

   atbalstīt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību sabiedriskās politikas veicināšanā un dialogā ar valdībām un starptautiskajām iestādēm;

 

  atbalstīt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību patērētāju un iedzīvotāju vajadzību apzināšanā un viņu izpratnes veidošanā par videi draudzīgu un godīgu tirdzniecību, ražošanu un patēriņu, lai rosinātu patērētājus un iedzīvotājus izdarīt ilgtspējīgāku izvēli;

 

(c)   stabilitāte un miers:

 

   palīdzība konfliktu novēršanai, miera veidošanai un gatavībai krīzes situācijām;

 

   palīdzība globālu un starpreģionālu, kā arī iespējamu apdraudējumu novēršanai;

 

(d)   Pasaules mēroga uzdevumi

 

  veselība;

 

   izglītība;

 

   dzimumu līdztiesība;

 

   bērni un jaunieši;

 

   migrācija un piespiedu pārvietošana;

 

   pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, sociālā aizsardzība un nevienlīdzība;

 

   kultūra;

 

   veselīgas vides nodrošināšana un cīņa pret klimata pārmaiņām;

 

   ilgtspējīga enerģija;

 

   ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un privātā sektora iesaiste;

 

   pārtika un uzturs;

 

  iekļaujošas sabiedrības, labas ekonomikas pārvaldības un pārredzamas publisko finanšu pārvaldības veicināšana;

 

   piekļuve drošam dzeramajam ūdenim, sanitārijai un higiēnai;

 

(e)    ārpolitikas vajadzības un prioritātes;

 

  atbalstīt Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības stratēģijas, veicināt politikas dialogu un izstrādāt kolektīvas pieejas un risinājumus pasaules mēroga uzdevumiem;

 

  atbalstīt Savienības tirdzniecības politiku;

 

   dot ieguldījumu Savienības iekšpolitikas virzienu starptautiskās dimensijas īstenošanā un veicināt gan vispārēju izpratni par Savienību, gan tās redzamību un nozīmi pasaules līmenī.

 

2.    Sīkāka informācija par 3. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīta III pielikumā.

(Šis jaunais pants jāievieto pirms II sadaļas I nodaļas 10. panta.)

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atbilstīgi šajā regulā noteiktajam vispārējam nolūkam un darbības jomai, mērķiem un principiem plānošanas dokumenti nodrošina saskaņotu satvaru sadarbībai starp Savienību un partnervalstīm vai reģioniem;

(a)  atbilstīgi šajā regulā noteiktajam vispārējam nolūkam un darbības jomai, mērķiem un principiem un balstoties vai nu uz Savienības stratēģiju attiecībā pret partnervalsti vai reģionu vai uz Savienības tematiskajām stratēģijām, plānošanas dokumenti nodrošina saskaņotu satvaru sadarbībai starp Savienību un partnervalstīm vai reģioniem;

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Savienība apspriežas arī ar citiem līdzekļu devējiem un dalībniekiem, tostarp vajadzības gadījumā ar pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu pārstāvjiem;

(c)  Savienība plānošanas procesa agrīnā posmā, kā arī visā plānošanas procesā veicina regulāru, daudzpusēju un iekļaujošu dialogu ar citiem Savienības un ārpussavienības valstu līdzekļu devējiem un dalībniekiem, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu pārstāvjiem, kā arī ar privāto un politisko fondu pārstāvjiem; Eiropas Parlamentu informē par šo sarunu iznākumu;

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  Cilvēktiesību un demokrātijas un Pilsoniskās sabiedrības tematiskās programmas, kas minētas 4. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, sniedz palīdzību neatkarīgi no attiecīgo trešo valstu valdību un citu publisko pārvaldes iestāžu piekrišanas. Šīs tematiskās programmas galvenokārt atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

(d)  Cilvēktiesību un demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu un stabilitātes un miera tematiskās programmas, kas minētas 4. panta 3. punkta a), b)  un c) apakšpunktā, sniedz palīdzību neatkarīgi no attiecīgo trešo valstu valdību un citu publisko pārvaldes iestāžu piekrišanas. Cilvēktiesību un demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu tematiskās programmas galvenokārt atbalsta pilsonisko sabiedrību, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus, uz kuriem izdara spiedienu.

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Plānošanas principi ģeogrāfiskajām programmām

Plānošanas principi

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

11. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  Plānošanā, ko veic saskaņā ar šo regulu, pienācīgi ņem vērā cilvēktiesības, pamatbrīvības, labu pārvaldību un demokrātiju partnervalstīs.

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

11. pants – -1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.a  Plānošanas dokumentu sagatavošana, piemērošana un pārskatīšana saskaņā ar šo pantu atbilst attīstības politikas saskaņotības un palīdzības efektivitātes principiem.

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

11. pants – -1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.b  Ģeogrāfiskās un tematiskās programmas ir savstarpēji papildinošas un saskaņotas un rada pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  neskarot 4. punktu, darbības pēc iespējas tiek balstītas uz dialogu starp Savienību, dalībvalstīm un attiecīgajām partnervalstīm, tostarp valsts un vietējām iestādēm, un tajā iesaista pilsonisko sabiedrību, valsts un vietējos parlamentus, un citas ieinteresētās personas, lai pastiprinātu to atbildību par procesu un tās mudinātu atbalstīt valstu attīstības stratēģijas;

(a)  neskarot 4. punktu, darbības tiek balstītas uz iekļaujošu dialogu starp Savienības iestādēm, dalībvalstīm un attiecīgajām partnervalstīm, tostarp valsts, vietējām un reģionālām iestādēm, un tajā iesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas, reģionālos, valsts un vietējos parlamentus, kopienas un citas ieinteresētās personas, lai pastiprinātu to demokrātisko atbildību par procesu un tās mudinātu atbalstīt valstu attīstības stratēģijas;

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  attiecīgā gadījumā plānošanas periodu sinhronizē ar partnervalstu stratēģijas cikliem;

(b)  kad vien tas ir iespējams, plānošanas periodu sinhronizē ar partnervalstu stratēģijas cikliem;

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ģeogrāfisko programmu plānošana nodrošina konkrētu, pielāgotu satvaru sadarbībai, kā pamatā ir:

2.  Neskarot šā panta 1. punktu, ģeogrāfisko programmu plānošana nodrošina konkrētu, pielāgotu satvaru sadarbībai, kā pamatā ir:

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  partneru vajadzības, kas noteiktas, balstoties uz īpašiem kritērijiem un ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, nabadzību, nevienlīdzību, cilvēces attīstību, ekonomisko un vidisko neaizsargātību, kā arī valsts un sabiedrības izturētspēju;

(a)  partneru vajadzības, kas noteiktas, balstoties uz īpašiem kritērijiem un padziļinātu analīzi un ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, nabadzību, nevienlīdzību, cilvēces attīstību, cilvēktiesību stāvokli, pamatbrīvības, demokrātiju un dzimumu līdztiesību, pilsoniskās sabiedrības telpu, ekonomisko un vidisko neaizsargātību, kā arī valsts un sabiedrības izturētspēju;

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  partneru spējas radīt finanšu līdzekļus un piekļūt tiem, un to absorbcijas spējas;

(b)  partneru spējas mobilizēt un efektīvi izmantot iekšzemes līdzekļus, lai atbalstītu valsts attīstības prioritātes, un to absorbcijas spējas;

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  partneru saistības un darbības rezultāti, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā politiskās reformas, ekonomikas un sociālā attīstība;

(c)  partneru saistības, tostarp tās, par kurām kopīgi ar Savienību ir panākta vienošanās, un centieni, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā politiskās reformas, progress tiesiskuma jomā, laba pārvaldība, cilvēktiesības un cīņa pret korupciju, ekonomikas un sociālā attīstība, vides ilgtspēja un palīdzības efektīva izmantošana;

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  partneru spējas un apņemšanās veicināt kopīgas intereses un vērtības, un atbalstīt kopējus mērķus un daudzpusējas alianses, kā arī Savienības prioritāšu virzīšana.

(e)  partneru spējas un apņemšanās veicināt kopīgas vērtības, principus un pamatintereses un atbalstīt kopējus mērķus un daudzpusējas alianses, kā arī Savienības prioritāšu virzīšana.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Sadarbība ar industrializētām valstīm koncentrējas uz Savienības un savstarpējo interešu veicināšanu.

4.  Sadarbība ar industrializētām valstīm koncentrējas uz Savienības un savstarpējo interešu veicināšanu, kā arī kopīgu pamatinterešu un vērtību, kopīgi saskaņotu mērķu un multilaterālisma veicināšanu. Šāda sadarbība vajadzības gadījumā ir balstīta uz dialogu starp Savienību, tostarp Eiropas Parlamentu, un dalībvalstīm, iesaistot pilsonisko sabiedrību.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ģeogrāfisko programmu plānošanas dokumenti ir balstīti uz rezultātiem un vajadzības gadījumā ņem vērā starptautiski saskaņotus mērķus un rādītājus, jo īpaši tos, kas noteikti attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī valsts līmeņa rezultātu sistēmas, lai izvērtētu un informētu par Savienības ieguldījumu rezultātos izlaides, iznākumu un ietekmes līmenī.

5.  Plānošanas dokumenti ir vērsti uz rezultātiem un, ja iespējams, ietver skaidrus mērķus un rādītājus, lai izmērītu progresu un Savienības palīdzības ietekmi. Rādītājus vajadzības gadījumā var balstīt uz starptautiski saskaņotiem standartiem, jo īpaši tiem, kas noteikti attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī valsts līmeņa rezultātu sistēmām.

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

11. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm un reģioniem krīzes vai pēckrīzes, nestabilā un neaizsargātā situācijā, pienācīgi ņem vērā attiecīgo valstu vai reģionu īpašās vajadzības un apstākļus.

6.  Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm un reģioniem krīzes vai pēckrīzes, nestabilā un neaizsargātā situācijā, pienācīgi ņem vērā attiecīgo valstu vai reģionu īpašās vajadzības un apstākļus, kā arī neaizsargātību, riskus un spējas, lai palielinātu izturētspēju. Uzmanība būtu jāpievērš arī konfliktu novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonfliktu izlīgumam un atjaunošanai, sagatavotībai katastrofām, kā arī sieviešu lomai un bērnu tiesībām šajos procesos. Piemēro uz cilvēktiesībām balstītu un cilvēkiem vērstu pieeju.

Ja partnervalstis vai reģioni ir tieši iesaistīti krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, vai tos ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašu uzsvaru liek uz visu attiecīgo dalībnieku savstarpējās koordinācijas uzlabošanu, lai sekmētu pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu.

Ja partnervalstis vai reģioni ir tieši iesaistīti krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, vai tos ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašu uzsvaru liek uz visu attiecīgo dalībnieku savstarpējās koordinācijas uzlabošanu, lai sekmētu vardarbības nepieļaušanu un pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu.

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

11. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Šī regula sekmē darbības, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../... (Erasmus). Saskaņā ar šo regulu izstrādā vienotu plānošanas dokumentu septiņiem gadiem, ieskaitot līdzekļus no Regulas (ES) Nr. .../... (IPA III). Uz minētā finansējuma izmantošanu attiecas Regula (ES) Nr. .../... (Erasmus).

7.  Īstenojot programmas, kas ir izveidotas saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu, šī regula sekmē darbības, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../... (Erasmus). Indikatīva summa 2 000 000 000 EUR apmērā no ģeogrāfiskajām programmām būtu jāpiešķir darbībām, kas paredzētas mobilitātei, sadarbībai un politiskajam dialogam ar partnervalstu iestādēm, institūcijām un organizācijām. Saskaņā ar šo regulu izstrādā vienotu plānošanas dokumentu septiņiem gadiem, ieskaitot līdzekļus no Regulas (ES) Nr. .../... (IPA III). Uz minētā finansējuma izmantošanu attiecas Regula (ES) Nr. .../... (Erasmus), vienlaikus nodrošinot atbilstību Regulai (ES) Nr. .../... (IPA III).

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

11. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Šī regula sekmē darbības, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../... (Radošā Eiropa). Saskaņā ar šo regulu izstrādā vienotu plānošanas dokumentu septiņiem gadiem, ieskaitot līdzekļus no Regulas (ES) Nr. .../... (IPA III). Uz minētā finansējuma izmantošanu attiecas Regula (ES) Nr. .../... (Radošā Eiropa).

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

12. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas nebūtisko elementu papildināšanu, izveidojot satvaru katrai konkrētajai valstij un daudzvalstu daudzgadu programmai. Šajos satvara noteikumos ir:

 

(a)    norādītas prioritārās jomas, kas ir izvēlētas no 9.a un 15.b pantā definētajām jomām;

 

(b)   noteikti katras programmas konkrētie detalizētie un izmērāmie mērķi;

 

(c)   noteikti paredzamie rezultāti ar izmērāmiem mērķiem un skaidri un konkrēti darbības rādītāji, kas saistīti ar mērķiem;

 

(d)   noteikts finanšu piešķīrums gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai;

 

(e)   noteikta sadarbības kārtība, tostarp iemaksas Ārējās darbības garantijā.

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz ģeogrāfiskajām programmām šīs regulas īstenošanu veic, izmantojot daudzgadu valsts un daudzvalstu indikatīvās programmas.

svītrots

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētos mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus un konkrētus darbības rādītājus un indikatīvos finanšu piešķīrumus gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai.

svītrots

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Daudzgadu indikatīvās programmas tiek veidotas, pamatojoties uz:

3.  Daudzgadu programmas tiek veidotas, pamatojoties uz:

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  ziņojumu, kurā ir ietverta saskaņā ar 11. panta 2. punktu veikta analīze par attiecīgās partnervalsts vai partnervalstu vajadzībām, spējām, saistībām un darbības rādītājiem un Savienības finansējuma iespējamo ietekmi, kā arī pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem elementiem:

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  valsts vai reģionālu stratēģiju, kas izstrādāta kā attīstības plāns, vai līdzīgu dokumentu, kuru kā attiecīgās daudzgadu indikatīvās programmas pamatu ir apstiprinājusi Komisija, laikā, kad pieņemts minētais dokuments;

(a)  valsts vai reģionālu stratēģiju, kas izstrādāta kā attīstības plāns, vai līdzīgu dokumentu, kurš pamatojas uz jēgpilnu apspriešanos ar vietējiem iedzīvotājiem un kuru kā attiecīgās daudzgadu programmas pamatu ir apstiprinājusi Komisija, laikā, kad pieņemts minētais dokuments;

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pamatdokumentu, ar ko nosaka Savienības politiku attiecībā uz konkrēto partneri vai partneriem, tostarp Savienības un dalībvalstu kopīgu dokumentu;

(b)  dokumentu, ar ko nosaka Savienības politiku attiecībā uz konkrēto partneri vai partneriem, tostarp Savienības un dalībvalstu kopīgu dokumentu;

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Lai palielinātu Savienības kolektīvās sadarbības ietekmi, kopīgs plānošanas dokuments pēc iespējas aizstāj Savienības un dalībvalstu plānošanas dokumentus. Kopīgs plānošanas dokuments var aizstāt Savienības daudzgadu indikatīvo programmu ar nosacījumu, ka tas atbilst 10. un 11. pantam, ietver šā panta 2. punktā minētos elementus un paredz darba sadali starp Savienību un dalībvalstīm.

4.  Lai palielinātu Savienības kolektīvās sadarbības ietekmi, kopīgs plānošanas dokuments pēc iespējas aizstāj Savienības un dalībvalstu plānošanas dokumentus. Kopīgs plānošanas dokuments var aizstāt Savienības daudzgadu programmu ar nosacījumu, ka tas ir apstiprināts aktā, kas ir pieņemts saskaņā ar 14. pantu, un atbilst 10. un 11. pantam, ietver šā panta 2. punktā minētos elementus un paredz darba sadali starp Savienību un dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

12. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Daudzgadu programmās var paredzēt līdzekļu summu, kas nepārsniedz 5 % no kopējās summas un ko nepiešķir prioritārai jomai vai partnervalstij vai valstu grupai. Šos līdzekļus piešķir saskaņā ar 21. pantu.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

13. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas nebūtisko elementu papildināšanu, izveidojot satvaru katrai konkrētajai tematiskajai daudzgadu programmai. Šajos satvara noteikumos ir:

 

(a)    norādītas prioritārās jomas, kas ir izvēlētas no 9.b pantā definētajām jomām;

 

(b)    noteikti katras programmas konkrētie detalizētie un izmērāmie mērķi;

 

(c)    noteikti paredzamie rezultāti ar izmērāmiem mērķiem un skaidri un konkrēti darbības rādītāji, kas saistīti ar mērķiem;

 

(d)    noteikts finanšu piešķīrums gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai;

 

(e)    noteikta sadarbības kārtība.

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz tematiskajām programmām šīs regulas īstenošanu veic, izmantojot daudzgadu indikatīvās programmas.

svītrots

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiju, Savienības finansējumam atlasītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus un konkrētus darbības rādītājus, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības attiecīgajam tematam.

svītrots

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daudzgadu indikatīvajās programmās tematiskajām programmām paredz indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai sadarbības jomai un katrai prioritātei. Indikatīvo finanšu piešķīrumu var norādīt diapazona veidā.

svītrots

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Regulas 12. un 13. pantā minētos satvara noteikumus izstrādā, balstoties uz ziņojumu, kurā ietver analīzi par starptautisko situāciju un galveno partneru darbībām saistībā ar attiecīgo tematu un kurā ir norādīti paredzamie programmas rezultāti.

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Daudzgadu programmās var paredzēt līdzekļu summu, kas nepārsniedz 5 % no kopējās summas un ko nepiešķir prioritārai jomai vai partnervalstij vai valstu grupai. Šos līdzekļus piešķir saskaņā ar 21. pantu.

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

14. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daudzgadu indikatīvo programmu pieņemšana un grozīšana

Daudzgadu programmu pieņemšana un grozīšana

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija pieņem 12. un 13. pantā minētās daudzgadu indikatīvās programmas, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 35. panta 2punktā. Šī procedūra tiek piemērota arī pārskatīšanai, kas minēta šā panta 3., 4. un 5. punktā un kuras rezultātā var ievērojami mainīt daudzgadu indikatīvās programmas saturu.

1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas nebūtisko elementu papildināšanu, izveidojot satvaru 12. un 13. pantā minētajām daudzgadu programmām. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 34pantā. Šī procedūra tiek piemērota arī pārskatīšanai, kas minēta šā panta 3., 4. un 5. punktā.

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pieņemot 12. pantā minētos kopīgos daudzgadu plānošanas dokumentus, Komisijas lēmums attiecas tikai uz Savienības ieguldījumu kopīgajā daudzgadu plānošanas dokumentā.

2.  Pieņemot 12. pantā minētos kopīgos daudzgadu plānošanas dokumentus, deleģētais akts attiecas tikai uz Savienības ieguldījumu kopīgajā daudzgadu plānošanas dokumentā.

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ģeogrāfisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas var vajadzības gadījumā pārskatīt efektīvas īstenošanas nolūkā, jo īpaši, ja pastāv būtiski grozījumi 7. pantā minētajā politikas satvarā vai pēc krīzes vai pēckrīzes situācijā.

3.  Ģeogrāfisko un tematisko daudzgadu programmu termiņš beidzas ne vēlāk kā 2025. gada 30. jūnijā. Komisija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieņem jaunas daudzgadu programmas, balstoties uz 32. pantā minētā vidusposma novērtējuma rezultātiem, konstatējumiem un secinājumiem.

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Tematisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas var vajadzības gadījumā pārskatīt efektīvas īstenošanas nolūkā, jo īpaši, ja pastāv būtiski grozījumi 7. pantā minētajā politikas satvarā.

4.  Daudzgadu programmās var vajadzības gadījumā veikt izmaiņas efektīvas piemērošanas nolūkā, jo īpaši, ja pastāv būtiski grozījumi 7. pantā minētajā politikas satvarā. Daudzgadu programmās izmaiņas veic gadījumos, kad ir nepieciešams mainīt attiecīgās programmas satvara noteikumus, lai mobilizētu rezervi, kas paredzēta jaunu problēmu risināšanai un prioritātēm.

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes gadījumā vai demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību tieša apdraudējuma gadījumā Komisija drīkst grozīt šīs regulas 12. un 13. pantā minētās daudzgadu indikatīvās programmas, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti atbilstīgi 35. panta 4. punktā minētajai steidzamības procedūrai.

5.  Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes gadījumā vai demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību tieša apdraudējuma gadījumā Komisija drīkst grozīt 12. un 13. pantā minētās daudzgadu programmas, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti atbilstīgi 34.a pantā minētajai steidzamības procedūrai.

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Regulas 6. panta 3. punktā minēto summu izmanto cita starpā:

1.  Regulas 6. panta 3. punktā minēto summu izmanto pienācīgi pamatotos gadījumos, priekšroku dodot valstīm, kam finansējums ir vajadzīgāks, un nodrošinot pilnīgu papildināmību un konsekvenci ar aktiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šo regulu:

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  lai nodrošinātu Savienības atbilstīgu reakciju neparedzētu apstākļu gadījumā;

(a)  lai nodrošinātu Savienības atbilstīgu reakciju neparedzētu vajadzību gadījumā, uz kurām neattiecas programmas un plānošanas dokumenti;

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  lai risinātu jaunas vajadzības vai jaunas problēmas, piemēram, tādas, kas rodas pie Savienības vai tās kaimiņvalstu robežām saistībā ar krīzes un pēckrīzes situācijām vai migrācijas spiedienu;

(b)  lai risinātu jaunas vajadzības vai jaunas problēmas, piemēram, tādas, kas rodas pie Savienības vai tās kaimiņvalstu robežām vai trešās valstīs saistībā ar dabas vai cilvēka izraisītām krīzes un pēckrīzes situācijām vai migrāciju, jo īpaši piespiedu pārvietošanu;

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  lai sekmētu jaunas Savienības virzītas vai starptautiskas iniciatīvas vai prioritātes.

(c)  lai sekmētu jaunas starptautiskas iniciatīvas vai prioritātes vai reaģētu uz tām.

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Palīdzības apturēšana

 

1.    Neskarot noteikumus par palīdzības apturēšanu, kas ir iekļauti nolīgumos ar partnervalstīm un reģioniem, gadījumā, ja partnervalsts pastāvīgi neievēro demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus vai kodoldrošības standartus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VII-a pielikumu, pievienojot partnervalsti to partnervalstu sarakstam, attiecībā uz kurām Savienības palīdzība ir apturēta vai daļēji apturēta. Daļējas apturēšanas gadījumā norāda programmas, uz kurām attiecas apturēšana.

 

2.    Ja Komisija konstatē, ka palīdzības apturēšanas iemesli vairs nav jāpiemēro, tā ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai grozītu VII-a pielikumu un atjaunotu Savienības palīdzību.

 

3.    Šādos daļējas apturēšanas gadījumos Savienība palīdzību pirmām kārtām izmanto, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nevalstiskos dalībniekus saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības un atbalstīt demokratizācijas un dialoga procesus partnervalstīs.

 

4.    Lēmumu pieņemšanā Komisija pienācīgi ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas.

Grozījums Nr.    185

Regulas priekšlikums

15.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.b pants

 

Īpaši mērķi attiecībā uz kaimiņvalstu zonu

 

1.    Savienības atbalstam, ko atbilstoši šai regulai piešķir kaimiņvalstu zonā, saskaņā ar 3. un 4. pantu ir šādi mērķi:

 

(a)    pastiprināt Savienības un tās partnervalstu politisko sadarbību un atbildību par Eiropas kaimiņattiecību politiku;

 

(b)    atbalstīt asociācijas nolīgumu vai citu spēkā esošu un turpmāku nolīgumu īstenošanu, kā arī kopīgi pieņemtas asociācijas programmas un partnerības prioritātes vai līdzvērtīgus dokumentus;

 

(c)    stiprināt un konsolidēt demokrātiju, valsts veidošanu, labu pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesības, kā arī veicināt tādu reformu efektīvāku īstenošanu, par kurām ir panākta savstarpēja vienošanās;

 

(d)    stabilizēt kaimiņvalstu politisko, ekonomisko un drošības stāvokli;

 

(e)    veicināt reģionālo sadarbību, jo īpaši Austrumu partnerības, Savienības Vidusjūrai un Eiropas kaimiņvalstu līmeņa sadarbību, kā arī pārrobežu sadarbību;

 

(f)    veicināt uzticību, labas kaimiņattiecības un citus pasākumus, kas uzlabo visu veidu drošību, novērš un atrisina konfliktus, tostarp ilgstošus konfliktus, atbalsta skartos iedzīvotājus un atjaunošanu, kā arī respektē multilaterālismu un ievēro starptautiskās tiesības;

 

(g)    veicināt pastiprinātu partnerību ar sabiedrību starp Savienību un partnervalstīm, tostarp izmantojot uzlabotu mobilitāti un cilvēku savstarpējos kontaktus, jo īpaši attiecībā uz kultūras, izglītības, profesionālajiem un sporta pasākumiem;

 

(h)    pastiprināt sadarbību gan atbilstīgas, gan neatbilstīgas migrācijas jomā;

 

(i)    nodrošināt pakāpenisku integrāciju Savienības iekšējā tirgū un uzlabotu nozaru un starpnozaru sadarbību, tostarp īstenojot regulējuma konverģenci un tuvinot tiesību aktus Savienības un citiem būtiskajiem starptautiskajiem standartiem, kā arī uzlabotu piekļuvi tirgum, tostarp veidojot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, stiprinot attiecīgās institūcijas un veicot investīcijas;

 

(j)    atbalstīt ilgtspējīgu, iekļaujošu un visiem labvēlīgu ekonomikas un sociālo attīstību, veicinot darbvietu un nodarbināmības radīšanu, jo īpaši jauniešiem;

 

(k)    sekmēt Parīzes nolīguma īstenošanu, stiprinot sadarbību energoapgādes drošības jomā un veicinot atjaunojamus energoresursus, ilgtspējīgu enerģiju un energoefektivitātes mērķus;

 

(l)    atbalstīt tematisko satvaru ieviešanu ar kaimiņreģiona partnervalstu kaimiņvalstīm, lai risinātu kopīgas problēmas, piemēram, migrāciju, enerģētiku, drošību un veselību.

(Šis jaunais pants jāievieto pirms II sadaļas II nodaļas 16. panta.)

Grozījums Nr.    186

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  apņemšanos īstenot politisko, ekonomisko un sociālo reformu mērķus, par kuriem ir panākta kopīga vienošanās, un progresu šo mērķu īstenošanā;

(b)  apņemšanos īstenot politisko, ekonomisko, vides un sociālo reformu mērķus, par kuriem ir panākta kopīga vienošanās, un progresu šo mērķu īstenošanā;

Grozījums Nr.    187

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  apņemšanos veidot patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju, un panākumus šā mērķa īstenošanā;

(c)  apņemšanos veidot patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju, tostarp veicināt cilvēktiesības un labu pārvaldību, nodrošināt tiesiskuma ievērošanu un cīnīties pret korupciju, un panākumus šo mērķu īstenošanā;

Grozījums Nr.    188

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  apņemšanos ievērot multilaterālismu;

Grozījums Nr.    189

Regulas priekšlikums

16. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Savienības atbalstu I pielikumā minētajām dalībvalstīm piemēro, ievērojot Finanšu regulas 190. pantā noteikto līdzfinansēšanas principu.

Grozījums Nr.    190

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Indikatīvi 10 % no finansējuma, kas paredzēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā, lai papildinātu 12. pantā minētos valstu finanšu piešķīrumus, piešķir I pielikumā uzskaitītajām partnervalstīm nolūkā īstenot uz darbības rādītājiem balstīto pieeju. Lēmumus par piešķīrumiem, kas balstīti uz darbības rādītājiem, pieņem, pamatojoties uz minēto partnervalstu virzību ceļā uz demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesiskumu, sadarbību migrācijas jomā, ekonomikas pārvaldību un reformām. Partnervalstu progresu izvērtē katru gadu.

1.  Vismaz 10 % no finansējuma, kas paredzēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai papildinātu 12. pantā minētos valstu finanšu piešķīrumus, piešķir I pielikumā uzskaitītajām partnervalstīm nolūkā piemērot uz darbības rādītājiem balstīto pieeju. Lēmumus par piešķīrumiem, kas balstīti uz darbības rādītājiem, pieņem, pamatojoties uz minēto partnervalstu virzību ceļā uz demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesiskumu, labu pārvaldību, sadarbību drošas, sakārtotas un atbilstīgas migrācijas jomā, ekonomikas pārvaldību un to reformu īstenošanu, par kurām ir panākta vienošanās. Partnervalstu progresu izvērtē katru gadu, aktīvi iesaistot pilsonisko sabiedrību, jo īpaši izmantojot valstu progresa ziņojumus, kuros ir ietvertas tendences salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Grozījums Nr.    191

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Eiropas Parlaments un Padome regulāri apspriež, kā tiek piemērota uz darbības rādītājiem balstītā pieeja, kas tiek īstenota saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    192

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī uz darbības rādītājiem balstītā pieeja neattiecas uz atbalstu, ko piešķir pilsoniskai sabiedrībai, cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšanai, tostarp vietējo iestāžu sadarbībai, stāvokļa uzlabošanai cilvēktiesību jomā vai atbalsta pasākumiem krīzes gadījumā. Demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma stāvokļa nopietnas vai ilgstošas pasliktināšanās gadījumā atbalstu šīm darbībām var palielināt.

2.  Šī uz darbības rādītājiem balstītā pieeja neattiecas uz atbalstu, ko piešķir pilsoniskai sabiedrībai, cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšanai, tostarp vietējo iestāžu sadarbībai, stāvokļa uzlabošanai cilvēktiesību jomā vai atbalsta pasākumiem krīzes gadījumā. Demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma stāvokļa nopietnas vai ilgstošas pasliktināšanās gadījumā atbalstu šīm darbībām vajadzības gadījumā palielina.

Grozījums Nr.    193

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija un EĀDD pārskata uz darbības rezultātiem balstīta atbalsta piešķiršanu demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma stāvokļa nopietnas vai ilgstošas pasliktināšanās gadījumā.

Grozījums Nr.    194

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot uz darbības rādītājiem balstītas pieejas metodoloģisko sistēmu.

Grozījums Nr.    195

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pārrobežu sadarbība, kas definēta 2. panta 3. punktā, aptver sadarbību attiecībā uz kaimiņu zemes robežām, starptautisko sadarbību lielākās starptautiskās teritorijās, sadarbību jūrlietās ap jūras baseiniem, kā arī starpreģionālo sadarbību.

1.  Pārrobežu sadarbība, kas definēta 2. panta 3. punktā, aptver sadarbību attiecībā uz kaimiņu zemes un jūras robežām, starptautisko sadarbību lielākās starptautiskās teritorijās, sadarbību jūrlietās ap jūras baseiniem, kā arī starpreģionālo sadarbību. Īstenojot pārrobežu sadarbību, nodrošina saskaņotību ar spēkā esošo un turpmāko makroreģionālo stratēģiju un reģionālās integrācijas procesu mērķiem.

Grozījums Nr.    196

Regulas priekšlikums

II sadaļa – III nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Rīcības plāni, pasākumi un īstenošanas metodes

Izpilde

Grozījums Nr.    197

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija pieņem gada vai daudzgadu rīcības plānus vai pasākumus. Pasākumi var būt atsevišķu pasākumu, īpašu pasākumu, atbalsta pasākumu vai ārkārtas palīdzības pasākumu veidā. Rīcības plāni un pasākumi katrai darbībai nosaka mērķus, ko tiecas sasniegt, iecerētos rezultātus un galvenos pasākumus, īstenošanas metodes, budžetu un jebkādus saistītus atbalsta izdevumus.

1.  Komisija pieņem gada vai daudzgadu rīcības plānus vai pasākumus. Pasākumi var būt atsevišķu pasākumu, īpašu pasākumu, atbalsta pasākumu vai ārkārtas palīdzības pasākumu veidā. Rīcības plāni un pasākumi katrai darbībai nosaka mērķus, ko tiecas sasniegt, iecerētos rezultātus un galvenos pasākumus, piemērošanas metodes, budžetu un jebkādus saistītus atbalsta izdevumus.

Grozījums Nr.    198

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neparedzētu vajadzību vai apstākļu gadījumos un ja finansējums no piemērotākiem avotiem nav iespējams, Komisija var pieņemt īpašus pasākumus, kas nav paredzēti plānošanas dokumentos.

Neparedzētu vajadzību vai apstākļu gadījumos un ja finansējums no piemērotākiem avotiem nav iespējams, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, nosakot īpašus pasākumus, kas nav balstīti uz plānošanas dokumentiem.

Grozījums Nr.    199

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ātrās reaģēšanas darbību, kas minētas 4. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā, īstenošanai var izmantot gada vai daudzgadu rīcības plānus un individuālus pasākumus.

3.  Ātrās reaģēšanas darbību, kas minētas 4. panta 4. punkta b) apakšpunktā, izpildei var izmantot gada vai daudzgadu rīcības plānus un individuālus pasākumus.

Grozījums Nr.    200

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārkārtas palīdzības pasākuma maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un to var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam – 30 mēneši), ja to īstenošanu kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.

svītrots

Grozījums Nr.    201

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumā Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos var pieņemt papildu pasākumus, ja ir svarīga Savienības darbības nepārtrauktība un to nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem.

svītrots

Grozījums Nr.    202

Regulas priekšlikums

19. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Saskaņā ar 19. panta 3. un 4. punktu veikto pasākumu maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un tos var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam — 30 mēneši), ja to izpildi kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.

 

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumā Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos var pieņemt papildu pasākumus, ja ir svarīga šajā punktā noteiktās Savienības darbības nepārtrauktība un to nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem.

Grozījums Nr.    203

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansējums var segt atbalsta izdevumus, kuri paredzēti Instrumenta īstenošanai un tā mērķu sasniegšanai, tostarp attiecībā uz administratīvo atbalstu, kas saistīts ar īstenošanai vajadzīgajiem sagatavošanas, turpmākiem, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kā arī izdevumus, kuri galvenajai mītnei un Savienības delegācijām rodas, nodrošinot administratīvo atbalstu, kas vajadzīgs programmai, un saskaņā ar šo regulu finansēto operāciju, tostarp informācijas un komunikācijas darbību, kā arī korporatīvo informācijas tehnoloģijas sistēmu, pārvaldībai.

1.  Savienības finansējums var segt atbalsta izdevumus, kuri paredzēti Instrumenta izpildei un tā mērķu sasniegšanai, tostarp attiecībā uz administratīvo atbalstu, kas saistīts ar izpildei vajadzīgajiem sagatavošanas, turpmākiem, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kā arī izdevumus, kuri galvenajai mītnei un Savienības delegācijām rodas, nodrošinot administratīvo atbalstu, kas vajadzīgs programmai, un saskaņā ar šo regulu finansēto operāciju, tostarp informācijas un komunikācijas darbību, kā arī korporatīvo informācijas tehnoloģijas sistēmu, pārvaldībai.

Grozījums Nr.    204

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Rīcības plānus un pasākumus pieņem, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.  Rīcības plānus un pasākumus pieņem ar Komisijas lēmumu saskaņā ar Finanšu regulu.

Grozījums Nr.    205

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētā procedūra nav jāpiemēro:

svītrots

(a)  rīcības plāniem, individuāliem pasākumiem un atbalsta pasākumiem, kuriem Savienības finansējums nepārsniedz 10 miljonus EUR;

 

(b)  īpašiem pasākumiem, kā arī rīcības plāniem un pasākumiem, kas pieņemti, lai īstenotu ātrās reaģēšanas darbības, kuriem Savienības finansējums nepārsniedz 20 miljonus EUR;

 

(c)  tehniskiem grozījumiem ar nosacījumu, ka šādi grozījumi būtiski neietekmē rīcības plāna vai attiecīgā pasākuma mērķus, piemēram:

 

(i)  īstenošanas metodes maiņai,

 

(ii)  līdzekļu pārdalei starp rīcības plānā ietvertajām darbībām,

 

(iii)  rīcības plānu un pasākumu budžeta palielinājumiem vai samazinājumiem par ne vairāk kā 20 % no sākotnējā budžeta un nepārsniedzot 10 miljonus EUR;

 

Daudzgadu rīcības plānu un pasākumu gadījumā 2. punkta a), b) apakšpunktā un c) apakšpunkta iii) punktā minētās robežvērtības piemēro ik gadu.

 

Ja darbības plāni un pasākumi ir pieņemti saskaņā ar šo punktu, par tiem, izņemot ārkārtas palīdzības pasākumus, un tehniskajiem grozījumiem mēneša laikā pēc to pieņemšanas paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ar attiecīgās komitejas starpniecību, kura minēta 35. pantā.

 

Grozījums Nr.    206

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirms Komisija pieņem vai pagarina ārkārtas palīdzības pasākumus, kuri nepārsniedz 20 miljonus EUR, tā informē Padomi par šo pasākumu būtību un mērķiem un par plānoto finansējumu. Komisija informē Padomi, pirms veikt būtiskas izmaiņas jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos. Plānojot un vēlāk īstenojot šādus pasākumus, Komisija ņem vērā attiecīgo Padomes politikas pieeju, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības konsekvenci.

Plānojot un vēlāk piemērojot šādus pasākumus, Komisija ņem vērā attiecīgo Padomes un Eiropas Parlamenta politikas pieeju, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības konsekvenci.

Grozījums Nr.    207

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija laikus un pienācīgi informē Eiropas Parlamentu par ārkārtas palīdzības pasākumu plānošanu un īstenošanu saskaņā ar šo pantu, tostarp par paredzētajām finansējuma summām, un informē Eiropas Parlamentu arī gadījumā, ja tā veic būtiskas izmaiņas minētajā palīdzībā vai tās ilguma pagarinājumus.

Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par pasākumu plānošanu saskaņā ar šo pantu, tostarp par paredzētajām finansējuma summām, un informē Eiropas Parlamentu arī gadījumā, ja tā veic būtiskas izmaiņas minētajā palīdzībā vai tās ilguma pagarinājumus. Pēc iespējas drīzāk pēc pasākuma pieņemšanas vai pēc būtisku izmaiņu izdarīšanas pasākumā un katrā ziņā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc minētās pieņemšanas vai izmaiņu izdarīšanas Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un sniedz pārskatu par pieņemtā pasākuma veidu un pamatojumu, tostarp par tā papildināmību ar citiem Savienības esošiem un plānotiem palīdzības pasākumiem. Attiecībā uz ārkārtas palīdzības pasākumiem Komisija arī norāda, vai, cik lielā mērā un kādā veidā tā nodrošinās tās politikas nepārtrauktību, kas īstenota ar ārkārtas palīdzības nodrošināšanu, izmantojot vidēja termiņa un ilgtermiņa palīdzības pasākumus saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    208

Regulas priekšlikums

21. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Pirms tādu rīcības plānu un pasākumu pieņemšanas, kuri nav balstīti uz plānošanas dokumentiem, saskaņā ar 19. panta 2. punktu, izņemot gadījumus, kas minēti 19. panta 3. un 4. punktā, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot konkrētus sasniedzamos mērķus, paredzamos rezultātus, izmantojamos instrumentus, galvenās darbības un indikatīvos finanšu piešķīrumus attiecībā uz šiem rīcības plāniem un pasākumiem.

Grozījums Nr.    209

Regulas priekšlikums

21. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Gadījumos, kad rodas pienācīgi pamatoti, nenovēršami un steidzami iemesli, piemēram, krīzes, tostarp dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas, tiešs demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību apdraudējums, Komisija saskaņā ar 35. panta 4. punktu kā nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus drīkst pieņemt rīcības plānus un pasākumus vai grozījumus spēkā esošajos rīcības plānos un pasākumos.

svītrots

Grozījums Nr.    210

Regulas priekšlikums

21. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbību līmenī veic piemērotu vides pētījumu, tostarp par klimata pārmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar piemērojamiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES82 un Padomes Direktīvu 85/337/EEK83, ietverot attiecīgos gadījumos ietekmes uz vidi novērtējumu vidiski jutīgām darbībām, jo īpaši svarīgiem, jauniem infrastruktūras objektiem.

Darbību līmenī veic piemērotu cilvēktiesību, sociālo un vides pētījumu, tostarp par klimata pārmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar piemērojamiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES82 un Padomes Direktīvu 85/337/EEK83, ietverot attiecīgos gadījumos ietekmes uz vidi novērtējumu vidiski jutīgām darbībām, jo īpaši svarīgiem, jauniem infrastruktūras objektiem.

__________________

__________________

82 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodifikācija) (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

82 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodifikācija) (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

83 Padomes Direktīva 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 5.7.1985., 0040.–0048. lpp.).

83 Padomes Direktīva 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 5.7.1985., 0040.–0048. lpp.).

Grozījums Nr.    211

Regulas priekšlikums

21. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Papildus veic ietekmes uz cilvēktiesībām, dzimumiem, sociālajiem aspektiem un darbaspēku ex ante novērtējumus, kā arī konflikta analīzi un riska novērtējumu.

Grozījums Nr.    212

Regulas priekšlikums

21. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja nepieciešams, nozaru programmu īstenošanā izmanto ietekmes uz vidi stratēģiskos novērtējumus. Nodrošina ieinteresēto personu iesaistīšanos vides novērtējumos un šādu novērtējumu rezultātu publisku pieejamību.

Ja nepieciešams, nozaru programmu izpildē izmanto ietekmes uz vidi, cilvēktiesību, sociālos un stratēģiskos novērtējumus. Nodrošina ieinteresēto personu iesaistīšanos šajos novērtējumos un šādu novērtējumu rezultātu publisku pieejamību.

Grozījums Nr.    213

Regulas priekšlikums

21.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.a pants

 

Eiropas Parlamenta palīdzības programmas

 

Komisija risina dialogu ar Eiropas Parlamentu un ņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju jomās, kurās tas īsteno savas palīdzības programmas, piemēram, spēju veidošanas un vēlēšanu novērošanas jomā.

Grozījums Nr.    214

Regulas priekšlikums

22. pants – 7. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ieguldījumus izmaksās, kas vajadzīgas publiskā un privātā sektora partnerību izveidei un pārvaldībai;

(c)  ieguldījumus izmaksās, kas vajadzīgas publiskā un privātā sektora partnerību izveidei un pārvaldībai, tostarp plašākas līdzdalības atbalstu, izveidojot neatkarīgu trešās puses PSO struktūru, lai novērtētu un uzraudzītu publiskā un privātā sektora partnerību struktūras;

Grozījums Nr.    215

Regulas priekšlikums

23. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ES finansējuma veidi un īstenošanas metodes

Savienības finansējuma veidi un piemērošanas metodes

Grozījums Nr.    216

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Sadarbojoties ar ieinteresētajām personām partnervalstīs, Komisija, nosakot finansēšanas kārtību, ieguldījuma veidu, dotāciju piešķiršanas kārtību un to pārvaldības administratīvos noteikumus, ņem vērā to specifiku, tostarp vajadzības un kontekstu, lai sasniegtu un iespējami labi atbilstu visplašākajam iespējamam šādu ieinteresēto personu lokam. Mudina izmantot īpašus finansēšanas kārtības veidus atbilstīgi Finanšu regulai, piemēram, partnerības nolīgumus, atļaujas piešķirt finansiālu atbalstu trešām personām, tiešu piešķiršanu vai projektu konkursus, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, vai vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

2.  Sadarbojoties ar ieinteresētajām personām partnervalstīs, Komisija, nosakot finansēšanas kārtību, ieguldījuma veidu, dotāciju piešķiršanas kārtību un to pārvaldības administratīvos noteikumus, ņem vērā to specifiku, tostarp vajadzības un kontekstu, lai sasniegtu un iespējami labi atbilstu visplašākajam iespējamam šādu ieinteresēto personu lokam. Veicot šādu novērtējumu, tiek ņemti vērā nosacījumi attiecībā uz visu ieinteresēto personu, jo īpaši vietējās pilsoniskās sabiedrības, jēgpilnu līdzdalību un iesaistīšanos. Mudina izmantot īpašus finansēšanas kārtības veidus atbilstīgi Finanšu regulai, piemēram, partnerības nolīgumus, atļaujas piešķirt finansiālu atbalstu trešām personām, tiešu piešķiršanu vai projektu konkursus, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, vai vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Šie dažādie kārtības veidi nodrošina pārredzamību, izsekojamību un inovāciju. Veicina vietējo un starptautisko NVO sadarbību, lai stiprinātu vietējās pilsoniskās sabiedrības spējas pilnībā iesaistīties attīstības programmās.

Grozījums Nr.    217

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  neliela apjoma dotācijām cilvēktiesību aizstāvjiem, lai finansētu steidzamus aizsardzības pasākumus, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu;

(a)  neliela apjoma dotācijām cilvēktiesību aizstāvjiem un mehānismiem, kas paredzēti apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, lai finansētu steidzamus aizsardzības pasākumus, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu, kā arī mediatoriem un citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kuri iesaistīti ar krīzi vai bruņotu konfliktu saistītās sarunās, konfliktu risināšanas pasākumos, izlīgumā un miera veidošanā;

Grozījums Nr.    218

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  dotācijām, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu, lai finansētu darbības vissarežģītākajos apstākļos, kuros uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana būtu nevietā, tostarp situācijās, kurās ir būtisks pamatbrīvību trūkums, kurās cilvēku drošība ir visvairāk apdraudēta vai kurās cilvēktiesību organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji darbojas vissarežģītākajos apstākļos. Šādas dotācijas nepārsniedz EUR 1 000 000, to termiņš ir līdz 18 mēnešiem, un šo termiņu var pagarināt vēl par 12 mēnešiem tādu objektīvu un neparedzētu šķēršļu gadījumā, kas radušies darbību īstenošanā;

(b)  dotācijām, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu, lai finansētu darbības vissarežģītākajos apstākļos, kuros uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana būtu nevietā, tostarp situācijās, kurās ir būtisks pamatbrīvību trūkums, draudi demokrātiskām iestādēm, krīzes saasināšanās, bruņots konflikts un kurās cilvēku drošība ir visvairāk apdraudēta vai kurās cilvēktiesību organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji, mediatori un pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, kuri iesaistīti ar krīzi vai bruņotu konfliktu saistītās sarunās, izlīgumā un miera veidošanā, darbojas vissarežģītākajos apstākļos. Šādas dotācijas nepārsniedz 1 000 000 EUR, to termiņš ir līdz 18 mēnešiem, un šo termiņu var pagarināt vēl par 12 mēnešiem tādu objektīvu un neparedzētu šķēršļu gadījumā, kas radušies darbību piemērošanā;

Grozījums Nr.    219

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  dotācijām ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam, kā arī Globālajai universitātes pilsētiņai (“Global Campus”), Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centram, kas nodrošina Eiropas cilvēktiesību un demokratizācijas maģistra programmu, un ar to saistītajam universitāšu tīklam, kurš nodrošina pēcdiploma izglītību cilvēktiesību jomā, tostarp stipendijas studentiem un cilvēktiesību aizstāvjiem no trešām valstīm.

(c)  dotācijām ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam, kā arī Globālajai universitātes pilsētiņai (“Global Campus”), Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centram, kas nodrošina Eiropas cilvēktiesību un demokratizācijas maģistra programmu, un ar to saistītajam universitāšu tīklam, kurš nodrošina pēcdiploma izglītību cilvēktiesību jomā, tostarp stipendijas studentiem, pētniekiem, skolotājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem no trešām valstīm.

Grozījums Nr.    220

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  maziem projektiem, kā minēts 23.a pantā (jauns);

Grozījums Nr.    221

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Budžeta atbalsts, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, tostarp tas, kas sniegts, izmantojot nozaru reformu rādītāju līgumus, balstās uz valstu līdzatbildību, savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņēmību ievērot universālas vērtības, demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskumu, un tā mērķis ir nostiprināt partnerības starp Savienību un partnervalstīm. Tas ietver pastiprinātu politikas dialogu, spēju pilnveidošanu un uzlabotu pārvaldību, kas papildina partneru centienus iekasēt vairāk un tērēt labāk, lai atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un darbvietas, un nabadzības izskaušanu.

Budžeta atbalsts, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, tostarp tas, kas sniegts, izmantojot nozaru reformu rādītāju līgumus, balstās uz valstu līdzatbildību, savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņēmību ievērot universālas vērtības, demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, sociālo iekļaušanu, cilvēces attīstību un tiesiskumu, un tā mērķis ir nostiprināt partnerības starp Savienību un partnervalstīm. Tas ietver pastiprinātu politikas dialogu, spēju pilnveidošanu un uzlabotu pārvaldību, kas papildina partneru centienus iekasēt vairāk un tērēt labāk, lai atbalstītu ilgtspējīgu, iekļaujošu un visiem labvēlīgu sociālekonomisko attīstību, pienācīgu darbvietu radīšanu, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, nevienlīdzības samazināšanu un nabadzības izskaušanu, pienācīgi ņemot vērā vietējās ekonomiskās, vides un sociālās tiesības.

Grozījums Nr.    222

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jebkādu lēmumu sniegt budžeta atbalstu pieņem, pamatojoties uz budžeta atbalsta politiku, par ko ir panākta vienošanās Savienībā, skaidriem atbilstības kritērijiem un rūpīgi izvērtējot riskus un ieguvumus.

Jebkādu lēmumu sniegt budžeta atbalstu pieņem, pamatojoties uz budžeta atbalsta politiku, par ko ir panākta vienošanās Savienībā, skaidriem atbilstības kritērijiem un rūpīgi izvērtējot riskus un ieguvumus. Viens no galvenajiem minētā lēmuma noteicošajiem faktoriem ir izvērtējums par partnervalstu apņēmību, iepriekšējo rīcību un panākumiem attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu.

Grozījums Nr.    223

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sniedzot budžeta atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas 236. pantu, Komisija skaidri definē un uzrauga budžeta atbalsta sniegšanas nosacījumu kritērijus, tostarp progresu reformu īstenošanā un pārredzamību, un atbalsta parlamentārās kontroles, valsts revīzijas spēju, lielākas pārredzamības un publiskās piekļuves informācijai pilnveidošanu.

Sniedzot budžeta atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas 236. pantu, Komisija skaidri definē un uzrauga budžeta atbalsta sniegšanas nosacījumu kritērijus, tostarp progresu reformu īstenošanā un pārredzamību, un atbalsta parlamentārās kontroles, valsts revīzijas spēju, PSO līdzdalību uzraudzībā, lielākas pārredzamības un publiskās piekļuves informācijai pilnveidošanu un tādu stabilu publiskā iepirkuma sistēmu izveidi, kas atbalsta vietējās ekonomikas attīstību un vietējos uzņēmumus.

Grozījums Nr.    224

Regulas priekšlikums

23. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Minētos finanšu instrumentus īstenošanas un pārskatu sniegšanas nolūkos var sagrupēt daļās.

7.  Minētos finanšu instrumentus piemērošanas un pārskatu sniegšanas nolūkos var sagrupēt daļās.

Grozījums Nr.    225

Regulas priekšlikums

23. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Komisija un EĀDD neiesaistās jaunos vai atjauninātos darījumos ar vienībām, kas ir inkorporētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir noteiktas tādu jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas, vai kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu ir identificētas kā augsta riska trešās valstis, vai kuras faktiski neievēro Savienības vai starptautiski saskaņotus nodokļu standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu.

Grozījums Nr.    226

Regulas priekšlikums

23.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

23.a pants

 

Mazo projektu fondi

 

1.    Saskaņā ar šo regulu finansējumu var piešķirt mazo projektu fondiem, kuru mērķis ir atlasīt un īstenot projektus ar ierobežotu finanšu apjomu.

 

2.    Mazo projektu fondu saņēmēji ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

 

3.    Mazo projektu fondu galasaņēmēji saņem atbalstu saskaņā ar šo regulu ar saņēmēju starpniecību un īsteno mazos projektus mazo projektu fondu ietvaros (“mazais projekts”).

 

4.    Ja publiskais ieguldījums mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, to veic kā vienības izmaksas vai vienreizējus maksājumus, vai ietverot vienotas likmes.

Grozījums Nr.    227

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs gadījumā, ja līgumi tiek īstenoti vismazāk attīstītā valstī vai ar lielu parādu apgrūtinātā nabadzīgā valstī, kas iekļauta oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā.

(f)  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs gadījumā, ja līgumi tiek piemēroti vismazāk attīstītā valstī vai ar lielu parādu apgrūtinātā nabadzīgā valstī, kas iekļauta oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā.

Grozījums Nr.    228

Regulas priekšlikums

24. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Attiecībā uz darbībām, kuras kopīgi līdzfinansē tiesību subjekts, vai kuras īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz viii) punktā minētajiem tiesību subjektiem, piemēro arī šo tiesību subjektu atbilstības noteikumus.

5.  Attiecībā uz darbībām, kuras kopīgi līdzfinansē tiesību subjekts, vai kuras piemēro tiešā vai netiešā pārvaldībā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz viii) punktā minētajiem tiesību subjektiem, piemēro arī šo tiesību subjektu atbilstības noteikumus.

Grozījums Nr.    229

Regulas priekšlikums

24. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Šajā pantā paredzētos atbilstības noteikumus var ierobežot attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai to veidu, ja šādi ierobežojumi vajadzīgi darbības specifiskuma un mērķu dēļ un ja tie nepieciešami tās efektīvai īstenošanai.

9.  Šajā pantā paredzētos atbilstības noteikumus var ierobežot attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai to veidu, ja šādi ierobežojumi vajadzīgi darbības specifiskuma un mērķu dēļ un ja tie nepieciešami tās efektīvai piemērošanai. Ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību nepiemēro starptautiskām organizācijām.

Grozījums Nr.    230

Regulas priekšlikums

24. pants – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.  Lai sekmētu vietējās spējas, tirgus un pirkumus, prioritāte tiek dota vietējiem un reģionāliem darbuzņēmējiem, ja Finanšu regulā ir paredzēts līgumu piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu. Visos citos gadījumos vietējo un reģionālo darbuzņēmēju līdzdalību veicina saskaņā ar attiecīgiem minētās regulas noteikumiem.

11.  Lai sekmētu vietējās spējas, tirgus un pirkumus, prioritāte tiek dota vietējiem un reģionāliem darbuzņēmējiem, vienlaikus pievēršot uzmanību tiem, kuriem ir pieredze vides ilgtspējas vai godīgas tirdzniecības jomā, ja Finanšu regulā ir paredzēts līgumu piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu. Visos citos gadījumos vietējo un reģionālo darbuzņēmēju līdzdalību veicina saskaņā ar attiecīgiem minētās regulas noteikumiem. Jebkurā gadījumā piemēro ilgtspējas un pienācīgas pārbaudes kritērijus.

Grozījums Nr.    231

Regulas priekšlikums

24. pants – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a  Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments neatbalsta darbības, kuras saskaņā ar 21. pantā minētajiem vides pētījumiem var nodarīt kaitējumu videi vai klimatam. Piešķīrumi pilnībā atbilst Parīzes nolīguma prasībām, un kopumā ārējai darbībai paredzētais Eiropas finansējums atbalsta Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus. Konkrētāk, instruments neatbalsta:

 

(a)    darbības, kas neatbilst Parīzes nolīgumā saņēmējvalstīm nacionāli noteiktajam devumam;

 

(b)    investīcijas fosilo degvielu augšupējā posmā, vidusposmā un lejupējā posmā.

Grozījums Nr.    232

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārnestām saistību apropriācijām atbilstīgi Finanšu regulas 12. panta 6. punktam.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par automātiski pārnestām apropriācijām, tostarp to apmēriem, atbilstīgi Finanšu regulas 12. panta 6. punktam.

Grozījums Nr.    233

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansējuma finansē Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) un Ārējās darbības garantiju.

Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) un Ārējās darbības garantiju finansē, izmantojot 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansējumu ģeogrāfiskajām programmām, vienlaikus nodrošinot, ka šis finansējums nekaitē citām ģeogrāfisko programmu atbalstītajām darbībām.

Grozījums Nr.    234

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EFIA+ kā integrētas finansiālas paketes, kas nodrošina finansiālo kapacitāti, balstoties uz 23. panta 1. punkta a), e) un f) apakšpunktā noteiktajām īstenošanas metodēm, mērķis ir atbalstīt investīcijas un palielināt piekļuvi finansējumam, lai sekmētu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko un sociālo attīstību un veicinātu sociālekonomisko izturētspēju partnervalstīs ar īpašu uzsvaru uz nabadzības izskaušanu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pienācīgu darbvietu radīšanu, ekonomiskajām iespējām, prasmēm un uzņēmējdarbību, sociālekonomiskajām nozarēm, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī konkrētu neatbilstīgās migrācijas sociālekonomisko pamatcēloņu risināšanu, saskaņā ar attiecīgajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem. Īpašu uzmanību velta valstīm, kas identificētas kā valstis, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vismazāk attīstītajām valstīm un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm.

EFIA+ kā integrētas finansiālas paketes, kas nodrošina finansiālo kapacitāti 23. panta 1. punktā noteikto dotāciju, garantiju un citu finanšu instrumentu veidā, mērķis ir atbalstīt investīcijas un palielināt piekļuvi finansējumam, vienlaikus maksimāli palielinot papildināmību, nodrošinot inovatīvus produktus un piesaistot finansējumu no privātā sektora, lai sekmētu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko, vides un sociālo attīstību, industrializāciju un stabilu vidi investīcijām nolūkā veicināt sociālekonomisko un vidisko izturētspēju partnervalstīs ar īpašu uzsvaru uz nabadzības izskaušanu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pielāgošanos klimata pārmaiņām un šo pārmaiņu mazināšanu, vides aizsardzību un pārvaldību, pienācīgu darbvietu radīšanu atbilstoši attiecīgajiem SDO standartiem, jo īpaši neaizsargātām grupām, tostarp sievietēm un jauniešiem, ekonomiskajām iespējām, prasmēm un uzņēmējdarbību, sociālekonomiskajām nozarēm ar uzsvaru uz sociālajiem uzņēmumiem un kooperatīviem, ņemot vērā to potenciālu nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā un cilvēktiesību un iztikas līdzekļu veicināšanā, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanu, kā arī konkrētu neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas sociālekonomisko pamatcēloņu risināšanu, un izcelsmes valstīs atgriezto migrantu ilgtspējīgu reintegrēšanu saskaņā ar attiecīgajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem. 45 % no finansējuma piešķir investīcijām, kas veicina klimata jomas mērķu sasniegšanu, vides pārvaldību un aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un pārtuksnešošanās apkarošanu, savukārt 30 % no kopējā finansējuma atvēl klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās darbībām. Īpašu uzmanību un papildu atbalstu institucionālo spēju veidošanai un ekonomiskajai izaugsmei, un tehnisko palīdzību velta valstīm, kas identificētas kā valstis, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vismazāk attīstītajām valstīm un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm. Ārējās darbības garantiju izmanto papildus valdības investīcijām svarīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, par ko joprojām ir atbildīga valdība.

Grozījums Nr.    235

Regulas priekšlikums

26. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Saskaņā ar Ārējās darbības garantiju Savienība var garantēt operācijas, kas parakstītas laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, kopsummā līdz EUR 60 000 000 000.

3.  Saskaņā ar Ārējās darbības garantiju Savienība var garantēt operācijas, kas parakstītas laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, kopsummā līdz 60 000 000 000 EUR. Šo maksimālo summu pārskata, veicot vidusposma novērtēšanu saskaņā ar 32. pantu.

Grozījums Nr.    236

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Uzkrājumu likmes diapazons ir no 9 % līdz 50 % atkarībā no operāciju veida.

4.  Uzkrājumu likmes diapazons ir no 9 % līdz 50 % atkarībā no operāciju veida. Izmantojot īpašu budžeta pozīciju ikgadējās budžeta procedūras satvarā vai izmantojot budžeta pārvietojumus, no Savienības budžeta tiek piešķirta maksimālā summa 10 miljardu EUR apmērā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs maksimālās summas grozīšanu, ja rodas tāda vajadzība.

Grozījums Nr.    237

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzkrājumu likmes pārskata ik pēc trīs gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas, kas noteikta 40. pantā. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina vai groza šīs likmes.

Uzkrājumu likmes pārskata ik pēc diviem gadiem, sākot ar šīs regulas piemērošanas dienu, kas noteikta 40. pantā. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šo likmju un attiecīgo summu papildināšanu vai grozīšanu.

Grozījums Nr.    238

Regulas priekšlikums

26. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  EFIA+ un Ārējās darbības garantija var atbalstīt finansēšanas un investīciju operācijas partnervalstīs 4. panta 2. punktā minētajās ģeogrāfiskajās zonās. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus finansē no attiecīgo ģeogrāfisko programmu budžeta, kuras izveidotas ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un pārceļ kopējā uzkrājuma fondā. No EFIA+ un Ārējās darbības garantijas var arī atbalstīt operācijas IPA III regulas I pielikumā uzskaitītajās saņēmējās. Finansējumu šīm operācijām saskaņā ar EFIA+ un Ārējās darbības garantijas uzkrājumiem finansē saskaņā ar IPA regulu. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus aizdevumiem EINS regulas 10. panta 2. punktā minētajām trešām valstīm finansē saskaņā ar EINS regulu.

6.  EFIA+ un Ārējās darbības garantija var atbalstīt finansēšanas un investīciju operācijas partnervalstīs 4. panta 2. punktā minētajās ģeogrāfiskajās zonās. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus finansē no attiecīgo ģeogrāfisko programmu budžeta, kuras izveidotas ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un pārceļ kopējā uzkrājuma fondā. EFIA+ darbību ģeogrāfiskais sadalījums, cik vien maksimāli iespējams, atspoguļo arī dažādajiem reģioniem paredzēto finanšu piešķīrumu relatīvo īpatsvaru, kā izklāstīts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā. No EFIA+ un Ārējās darbības garantijas var arī atbalstīt operācijas IPA III regulas I pielikumā uzskaitītajās saņēmējās. Finansējumu šīm operācijām saskaņā ar EFIA+ un Ārējās darbības garantijas uzkrājumiem finansē saskaņā ar IPA regulu. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus aizdevumiem EINS regulas 10. panta 2. punktā minētajām trešām valstīm finansē saskaņā ar EINS regulu.

Grozījums Nr.    239

Regulas priekšlikums

26.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.a pants

 

EFIA+ mērķi

 

1.    EFIA+ darbības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, izmantojot Ārējās darbības garantiju, dod ieguldījumu šādās prioritārajās jomās:

 

(a)    nodrošināt finansējumu un atbalstu privātā, sadarbības un sociālo uzņēmumu sektora attīstībai, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību ekonomikas, sociālajā un vides aspektā, īpašu uzmanību pievēršot nabadzības izskaušanai un, vajadzības gadījumā, Eiropas kaimiņattiecību politikas un Regulas (ES) .../... [IPA III] 3. pantā noteikto mērķu īstenošanai;

 

(b)    novērst šķēršļus privātajām investīcijām, jo īpaši nodrošinot investīciju juridisko noteiktību;

 

(c)    piesaistīt privātā sektora finansējumu, īpaši pievēršoties mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

 

(d)    stiprināt sociālekonomiskās nozares un jomas un saistīto publisko un privāto infrastruktūru, un ilgtspējīgus savienojumus un ilgtspējīgu ražošanu nolūkā sekmēt iekļaujošu un ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, kurā ievēro cilvēktiesības un saudzē vidi;

 

(e)    dot ieguldījumu klimata politikā, vides aizsardzībā un pārvaldībā;

 

(f)    veicinot ilgtspējīgu attīstību, palīdzēt risināt migrācijas, tostarp neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas, konkrētus pamatcēloņus un veicināt drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju un mobilitāti.

Grozījums Nr.    240

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansēšanas un ieguldījumu operācijas, kas ir atbilstīgas Ārējās darbības garantijas atbalstam, ir konsekventas un saskaņotas ar Savienības politiku, kā arī ar partnervalstu stratēģijām un politiku. Tās jo īpaši atbalsta šīs regulas un attiecīgo indikatīvās plānošanas dokumentu mērķus, vispārējos principus un politikas satvaru, pienācīgi ņemot vērā V pielikumā noteiktās prioritārās jomas.

1.  Finansēšanas un ieguldījumu operācijas, kas ir atbilstīgas Ārējās darbības garantijas atbalstam, ir konsekventas un saskaņotas ar Savienības politiku, jo īpaši tās attīstības politiku un Eiropas kaimiņattiecību politiku, kā arī ar partnervalstu stratēģijām un politiku, un ar tām tiek risināti jautājumi saistībā ar vietējā tirgus nepilnībām vai neoptimālām ieguldījumu operācijām, neradot negodīgu konkurenci vietējiem ekonomikas dalībniekiem. Tās jo īpaši atbalsta šīs regulas un attiecīgo indikatīvās plānošanas dokumentu mērķus, vispārējos principus un politikas satvaru, pienācīgi ņemot vērā 26.a pantā noteiktās un V pielikumā sīkāk aprakstītās prioritārās jomas.

Grozījums Nr.    241

Regulas priekšlikums

27. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Ārējās darbības garantiju piešķir, ja starp Komisiju Savienības vārdā un atbilstīgo partneri ir noslēgti attiecīgie EFIA garantijas nolīgumi.

Grozījums Nr.    242

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ārējās darbības garantija atbalsta finansēšanas un investīciju operācijas, kuras atbilst Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un kuras

2.  Ārējās darbības garantija atbalsta finansēšanas un investīciju operācijas, ar kurām tiek risināti jautājumi saistībā ar tirgus nepilnībām vai neoptimālām situācijām investīciju jomā. Operācijas arī atbilst Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un

Grozījums Nr.    243

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-aa)  nodrošina finansiālo un attīstības papildināmību;

Grozījums Nr.    244

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – -ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-ab)  ir pakļautas publiski pieejamam un līdzdalību veicinošam ietekmes uz cilvēktiesībām, sociālo jomu, darbaspēku un vidi ex ante novērtējumam, kurā tiek konstatēti un risināti riski attiecīgajās jomās un kurā ir pienācīgi ņemts vērā iesaistīto kopienu brīvas un iepriekš norunātas piekrišanas princips attiecībā uz investīcijām, kas saistītas ar zemi;

Grozījums Nr.    245

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ir tehniski dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas no vides un sociālā viedokļa.

(c)  ir tehniski dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas no vides un sociālekonomiskā viedokļa.

Grozījums Nr.    246

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  ir vērstas uz nozarēm un jomām, kurās ir skaidras tirgus vai institucionālās nepilnības, kas kavē privātā sektora finansējuma piesaistīšanu;

Grozījums Nr.    247

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  ir strukturētas tā, lai veicinātu tirgus attīstību un mobilizētu privātā sektora resursus investīciju nepietiekamības novēršanai;

Grozījums Nr.    248

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cc)  ir vērstas uz projektiem, ar kuriem saistītie riski ir lielāki par tiem riskiem, ko privātie aizdevēji ir gatavi uzņemties tikai uz komerciāla pamata;

Grozījums Nr.    249

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – cd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cd)  neizkropļo partnervalstu un reģionu tirgus;

Grozījums Nr.    250

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – ce apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ce)  pēc iespējas vairāk mobilizē vietējā privātā sektora kapitālu;

Grozījums Nr.    251

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – cf apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cf)  ievēro Pusanas partnerībā efektīvai sadarbībai attīstības jomā izklāstītos un Nairobi 2016. gadā atkārtoti apstiprinātos attīstības efektivitātes principus, tostarp atbildību, saskaņošanu, koncentrēšanos uz rezultātiem, pārredzamību un savstarpēju pārskatatbildību, kā arī palīdzības atsaistīšanas mērķi;

Grozījums Nr.    252

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – cg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cg)  ir izstrādātas, lai atbilstu OAP kritērijiem, kurus noteikusi ESAO DAC, ņemot vērā privātā sektora attīstības specifiku, izņemot attiecībā uz operācijām industrializētās valstīs, kuras nav tiesīgas saņemt OAP;

Grozījums Nr.    253

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – ch apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ch)  tiek piemērotas, pilnībā ievērojot starptautiskos cilvēktiesību tiesību aktus, kā arī starptautiski saskaņotas pamatnostādnes, principus un konvencijas, tostarp atbildīgu investīciju principus, ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO Pamatnostādnes starptautiskiem uzņēmumiem, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) atbildīgas investēšanas lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās principus un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un standartus, ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Māstrihtas principus attiecībā uz valstu ekstrateritoriālajām saistībām ekonomikas, sociālo un kultūras tiesību jomā un FAO Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu par zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību saistībā ar valsts pārtikas nodrošinājumu;

Grozījums Nr.    254

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Attiecībā uz Ārējās darbības garantiju atbilstīgie partneri ir tie, kas norādīti Finanšu regulas 208. panta 4. punktā, tostarp no trešām valstīm, kuras veic iemaksas Ārējās darbības garantijā, kurus apstiprina Komisija saskaņā ar šīs regulas 28. pantu. Turklāt, atkāpjoties no Finanšu regulas 62. panta 2. punkta c) apakšpunkta, struktūras, kuras reglamentē dalībvalsts vai tādas trešās valsts privāttiesības, kas veikusi iemaksas Ārējās darbības garantijā saskaņā ar 28. pantu, un kuras sniedz pienācīgu pārliecību par savām finansiālajām spējām, ir atbilstīgas minētās garantijas nolūkam.

4.  Attiecībā uz Ārējās darbības garantiju atbilstīgie partneri ir tie, kas norādīti Finanšu regulas 208. panta 4. punktā, tostarp no trešām valstīm, kuras veic iemaksas Ārējās darbības garantijā, kurus apstiprina Komisija saskaņā ar šīs regulas 28. pantu un stratēģiskā padome savā atzinumā. Turklāt, atkāpjoties no Finanšu regulas 62. panta 2. punkta c) apakšpunkta, struktūras, kuras reglamentē dalībvalsts vai tādas trešās valsts privāttiesības, kas veikusi iemaksas Ārējās darbības garantijā saskaņā ar 28. pantu, un kuras sniedz pienācīgu pārliecību par savām finansiālajām spējām, ir atbilstīgas minētās garantijas nolūkam.

Grozījums Nr.    255

Regulas priekšlikums

27. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Eiropas Investīciju bankas grupa cita starpā:

 

a) kopā ar citām Eiropas finanšu iestādēm piedalās EFIA+ riska pārvaldībā, pienācīgi ņemot vērā vajadzību izvairīties no iespējama interešu konflikta;

 

b)   ekskluzīvi īsteno daļu no investīciju loga, kas ietver valsts aizdevumus, kurus vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā plānots piešķirt no ģeogrāfiskajām programmām paredzētā finansējuma, rīkojoties saskaņā ar šīs sadaļas 1. un 3. nodaļā noteiktajām procedūrām;

 

c)    ir atbilstīgs partneris citos investīciju logos iekļautu darbību īstenošanā.

Grozījums Nr.    256

Regulas priekšlikums

27. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbilstīgie partneri atbilst noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Finanšu regulas 62. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Attiecībā uz struktūrām, ko reglamentē dalībvalsts vai trešās valsts privāttiesības, kuras ir veikušas iemaksas Ārējās darbības garantijā saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, priekšroka tiek dota struktūrām, kas sniedz informāciju par vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības kritērijiem.

Atbilstīgie partneri atbilst noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Finanšu regulas 62. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Attiecībā uz struktūrām, ko reglamentē dalībvalsts vai trešās valsts privāttiesības, kuras ir veikušas iemaksas Ārējās darbības garantijā saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, priekšroka tiek dota struktūrām, kas sniedz informāciju par vides, sociālās, nodokļu un korporatīvās pārvaldības kritērijiem.

Grozījums Nr.    257

Regulas priekšlikums

27. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija nodrošina taisnīgu attieksmi pret visiem atbilstīgajiem partneriem un to, lai EFIA+ īstenošanas laikposmā netiktu pieļauti interešu konflikti. Lai nodrošinātu papildināmību, Komisija var pieprasīt atbilstīgajiem partneriem visu attiecīgo informāciju par to operācijām, kas nav saistītas ar EFIA+.

Komisija nodrošina taisnīgu attieksmi un vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam visiem atbilstīgajiem partneriem un to, lai EFIA+ piemērošanas laikposmā netiktu pieļauti interešu konflikti. Lai nodrošinātu papildināmību, Komisija var pieprasīt atbilstīgajiem partneriem visu attiecīgo informāciju par to operācijām, kas nav saistītas ar EFIA+.

Grozījums Nr.    258

Regulas priekšlikums

27. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Eiropas Parlaments vai Padome var uzaicināt atbilstīgos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās kopienas piedalīties viedokļu apmaiņā par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula.

Grozījums Nr.    259

Regulas priekšlikums

27. pants – 6. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  taisnīgu un atklātu iepirkuma procedūru principus;

Grozījums Nr.    260

Regulas priekšlikums

27. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Komisija izveido investīciju logus reģioniem, konkrētām partnervalstīm vai abiem, konkrētām nozarēm vai konkrētiem projektiem, konkrētām galīgo saņēmēju kategorijām vai abiem, kurus finansē, izmantojot šo regulu, sedz ar Ārējās darbības garantiju līdz noteiktai summai. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā investīciju logi atbilst šim pantam un to detalizētās finansēšanas prioritātes. Visus finansiāla atbalsta pieprasījumus saistībā ar investīciju logiem iesniedz Komisijai.

svītrots

Investīciju logu izvēli pienācīgi pamato ar tirgus nepilnību vai neoptimālu situāciju investīciju jomā analīzi. Minēto analīzi veic Komisija sadarbībā ar iespējamiem atbilstīgiem partneriem un ieinteresētajām personām.

 

Atbilstīgie partneri drīkst nodrošināt 3. punktā minētos instrumentus saskaņā ar investīciju logu vai individuālu projektu, kuru pārvalda atbilstīgais partneris. Instrumentus drīkst nodrošināt par labu partnervalstīm, tostarp valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vai valstīm, kas saskaras ar rekonstrukcijas un atjaunošanas problēmām pēc konflikta, un minēto partnervalstu iestāžu labā, tostarp to valsts bankām un privātām vietējām bankām un finanšu iestādēm, kā arī minēto partnervalstu privātā sektora struktūru labā.

 

Grozījums Nr.    261

Regulas priekšlikums

27. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Darbības, kuras atbalsta ar Ārējās darbības garantiju, Komisija novērtē pēc atbilstības kritērijiem, kas izklāstīti 2. un 3. punktā, pēc iespējas izmantojot atbilstīgo partneru esošās rezultātu mērīšanas sistēmas. Komisija katru gadu publicē tās veiktā novērtējuma rezultātus par katru investīciju logu.

8.  Darbības, kuras atbalsta ar Ārējās darbības garantiju, Komisija novērtē pēc atbilstības kritērijiem, kas izklāstīti 2. un 3. punktā. Komisija izstrādā rādītāju kopsavilkumu kā vadlīnijas projektu atlasei. Īstenošanas partneri izmanto šo rādītāju kopsavilkumu visām darbībām saskaņā ar EFIA+. Visas darbības, kuras atbalsta ar Ārējās darbības garantiju, Komisija novērtē pēc 27. pantā uzskaitītajiem atbilstības kritērijiem un izmanto šo kopsavilkumu, lai veiktu neatkarīgu kvalitātes pārbaudi par to, vai īstenošanas partneri projektu līmenī ir nodrošinājuši pienācīgu rūpību un veikuši novērtējumu. Vajadzības gadījumā Komisija prasa īstenošanas partneriem sniegt precizējumus un veikt korekcijas. Komisija katru gadu pēc tam, kad Komisija un īstenošanas partneri ir apstiprinājuši garantijas izmantošanu, publicē visu projektu rādītāju kopsavilkumu un visu garantijas instrumentu un atsevišķu projektu rezultātus saskaņā ar tās veikto novērtējumu par katru investīciju logu.

Grozījums Nr.    262

Regulas priekšlikums

27. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina vai groza prioritārās jomas V pielikumā un EFIA+ pārvaldību VI pielikumā.

9.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz V pielikumā norādīto prioritāro jomu un investīciju logu papildināšanu vai grozīšanu. Papildinot vai grozot investīciju logus konkrētiem reģioniem, konkrētām partnervalstīm vai abiem, konkrētām nozarēm vai konkrētiem projektiem, konkrētām galīgo saņēmēju kategorijām vai abiem, kurus finansē, izmantojot šo regulu, un uz kuriem līdz noteiktam apjomam attiecas Ārējās darbības garantija, Komisija pienācīgi ņem vērā stratēģiskās padomes ieteikumus un apspriežas ar operatīvās darbības padomēm.

 

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā investīciju logi atbilst 26.a pantā un šajā pantā izklāstītajām prasībām un to detalizētajām finansēšanas prioritātēm. Visus finansiāla atbalsta pieprasījumus saistībā ar investīciju logiem iesniedz Komisijai.

 

Investīciju logu izvēli pienācīgi pamato ar tirgus nepilnību vai neoptimālu situāciju investīciju jomā analīzi. Minēto analīzi veic Komisija sadarbībā ar iespējamiem atbilstīgiem partneriem un ieinteresētajām personām.

 

Atbilstīgie partneri var nodrošināt 3. punktā minētos instrumentus saskaņā ar investīciju logu vai individuālu projektu, kuru pārvalda atbilstīgais partneris. Instrumentus var nodrošināt par labu partnervalstīm, tostarp valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vai valstīm, kas saskaras ar rekonstrukcijas un atjaunošanas problēmām pēc konflikta, un minēto partnervalstu iestāžu labā, tostarp to valsts bankām un privātām vietējām bankām un finanšu iestādēm, kā arī minēto partnervalstu privātā sektora struktūru labā. Valstīs, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, un pamatotos gadījumos citās valstīs atbalstu var sniegt publiskā sektora investīcijām, kam ir attiecīga ietekme uz privātā sektora attīstību.

Grozījums Nr.    263

Regulas priekšlikums

27.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

27.a pants

 

EFIA+ pārvaldība un struktūra

 

1.  EFIA+ sastāv no reģionālajām investīciju platformām, kuras izveidotas, balstoties uz pastāvošo Savienības ārējo apvienošanas mehānismu darbības metodēm, procedūrām un struktūrām, un kuras savas finansējuma apvienošanas darbības var kombinēt ar EFIA+ Ārējās garantijas operācijām.

 

2.  Komisija ir atbildīga par vispārējo EFIA+ un Ārējās darbības garantijas pārvaldību. Papildus tam Komisija necenšas veikt vispārējās banku operācijas. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu augstākos pārredzamības un finanšu pārskatatbildības standartus.

 

3.  EFIA+ programmas pārvaldībā Komisiju konsultē stratēģiskā padome, izņemot attiecībā uz operācijām, kas aptver Savienības paplašināšanās politiku un ko finansē [IPA III], — šādā gadījumā Komisiju konsultē Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmas (WBIF) stratēģiskā padome. Turklāt Ārējās darbības garantijas operatīvās pārvaldības jautājumos Komisija cieši sadarbojas ar visiem atbilstīgajiem partneriem. Šajā nolūkā, lai izvērtētu risku un ar to saistīto cenu noteikšanu, tiek nodibināta tehniska darba grupa, kuru veido Komisijas un atbilstīgo partneru eksperti.

 

4.  Stratēģiskā padome Komisiju konsultē par Ārējās darbības garantijas investīciju stratēģisko ievirzi un prioritātēm EFIA+ ietvaros un sniedz ieguldījumu to saskaņošanā ar Savienības ārējās darbības, attīstības politikas un Eiropas kaimiņattiecību politikas vadošajiem principiem un mērķiem, kā arī ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem un 26. pantā noteikto EFIA+ mērķi. Tā arī atbalsta Komisiju vispārējo investēšanas mērķu noteikšanā attiecībā uz Ārējās darbības garantijas izmantošanu EFIA+ operāciju atbalstam un uzrauga atbilstošu un diversificētu ģeogrāfisko un tematisko segumu investīciju logiem, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vismazāk attīstītām valstīm (VAV) un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm.

 

5.  Stratēģiskā padome atbalsta arī vispārējo koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp reģionālajām investīciju platformām, starp trim pīlāriem Eiropas Investīciju plānā, starp Eiropas Investīciju plānu un citiem Savienības centieniem migrācijas jomā un 2030. gada programmas īstenošanu, kā arī ar citām programmām, kas noteiktas šajā regulā, citiem Savienības finansēšanas instrumentiem un trasta fondiem.

 

6.  Stratēģiskā padome sastāv no pārstāvjiem no Komisijas un no Savienības Augstā pārstāvja, no visām dalībvalstīm un no EIB. Eiropas Parlamentam ir novērotāja statuss. Iemaksu veicējiem, atbilstīgajiem partneriem, partnervalstīm, attiecīgajām reģionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām attiecīgos gadījumos var piešķirt novērotāja statusu. Ar stratēģisko padomi apspriežas pirms jebkādu jaunu novērotāju iekļaušanas. Stratēģisko padomi vada Komisija un Augstais pārstāvis.

 

7.  Stratēģiskā padome rīko sanāksmi vismaz divas reizes gadā un, ja iespējams, vienprātīgi pieņem atzinumus. Priekšsēdētājs jebkurā laikā vai pēc vienas trešdaļas padomes locekļu pieprasījuma var rīkot papildu sanāksmes. Ja vienprātību panākt nav iespējams, tiek piemērotas balsošanas tiesības, par ko panākta vienošanās stratēģiskās padomes pirmajā sanāksmē un kas ir paredzētas tās reglamentā. Attiecībā uz minētajām balsošanas tiesībām pienācīgi ņem vērā finansējuma avotu. Reglamentā izklāsta satvaru attiecībā uz novērotāju lomu. Stratēģiskās padomes sanāksmju protokolus un darba kārtības pēc to apstiprināšanas publisko.

 

8.  Komisija katru gadu ziņo stratēģiskajai padomei par EFIA+ piemērošanā sasniegto progresu. WBIF stratēģiskā padome nodrošina informāciju par progresu, kas panākts, piemērojot garantiju instrumentu paplašināšanās reģionam, lai papildinātu šos ziņojumus. Stratēģiskā padome regulāri rīko attiecīgo ieinteresēto personu apspriešanos par EFIA+ stratēģisko ievirzi un piemērošanu.

 

9.  Tas, ka pastāv divas stratēģiskās padomes, neietekmē vajadzību izveidot vienu vienotu EFIA+ riska pārvaldības sistēmu.

 

10.  EFIA+ piemērošanas laikposmā stratēģiskā padome, cik vien drīz iespējams, pieņem un publicē pamatnostādnes, kas nosaka to, kā nodrošināt EFIA+ operāciju atbilstību 26.a un 27. pantā izklāstītajiem mērķiem un atbilstības kritērijiem.

 

11.  Stratēģiskajos norādījumos stratēģiskā padome pienācīgi ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas un Padomes lēmumus un secinājumus.

 

12.  Reģionālo investīciju platformu operatīvās darbības padomes atbalsta Komisiju piemērošanas līmenī reģionālo un nozaru investīciju mērķu noteikšanā un reģionālo, nozaru un tematisko investīciju logu noteikšanā, un sagatavo atzinumus par apvienošanas operācijām un par ārējās darbības garantijas izmantošanu, ar ko sedz EFIA+ darbības.

Grozījums Nr.    264

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iemaksas no trešām valstīm, kas nav Līguma par Eiropas Ekonomikas zonas līgumslēdzējas puses, un no citām trešām personām tiek veiktas skaidras naudas veidā un ar Komisijas apstiprinājumu.

Iemaksas no trešām valstīm, kas nav Līguma par Eiropas Ekonomikas zonas līgumslēdzējas puses, un no citām trešām personām tiek veiktas skaidras naudas veidā un saskaņā ar stratēģiskās padomes atzinumu un Komisijas apstiprinājumu.

Grozījums Nr.    265

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc dalībvalstu pieprasījuma to veiktās iemaksas var asignēt darbību uzsākšanai konkrētos reģionos, valstīs, nozarēs vai esošajos investīciju logos.

svītrots

Grozījums Nr.    266

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jebkuru iemaksu var izmantot tam, lai segtu garantijas izmantošanas gadījumus neatkarīgi no asignēšanas.

Jebkuru iemaksu var izmantot tam, lai segtu garantijas izmantošanas gadījumus.

Grozījums Nr.    267

Regulas priekšlikums

29. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārējās darbības garantijas nolīgumu īstenošana

Ārējās darbības garantijas nolīgumu piemērošana

Grozījums Nr.    268

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija Savienības vārdā noslēdz Ārējās darbības garantijas nolīgumus ar atbilstīgajiem partneriem, kuri atlasīti saskaņā ar 27. pantu. Nolīgumus var slēgt ar divu vai vairāku atbilstīgo partneru konsorciju.

1.  Komisija Savienības vārdā noslēdz Ārējās darbības garantijas nolīgumus ar atbilstīgajiem partneriem, kuri atlasīti saskaņā ar 27. pantu. Šie nolīgumi ir beznosacījumu, neatsaucami, pēc pirmā pieprasījuma un par labu atlasītajiem partneriem. Nolīgumus var slēgt ar divu vai vairāku atbilstīgo partneru konsorciju.

Grozījums Nr.    269

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma tiem dara pieejamus visus Ārējās darbības garantijas nolīgumus, ievērojot konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību.

Eiropas Parlamentam un Padomei dara pieejamus visus Ārējās darbības garantijas nolīgumus, ievērojot konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību.

Grozījums Nr.    270

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  šīs regulas mērķus un nolūku, vajadzību novērtējumu un norādi par gaidāmajiem rezultātiem, ņemot vērā korporatīvās sociālās atbildības un atbildīgas darījumdarbības veicināšanu;

(c)  šīs regulas mērķus un nolūku, vajadzību novērtējumu un norādi par gaidāmajiem rezultātiem, ņemot vērā korporatīvās sociālās atbildības veicināšanu un nepieciešamību nodrošināt atbildīgu darījumdarbību, tostarp jo īpaši ievērojot 27. panta 2. punkta ch) apakšpunktā minētās starptautiski saskaņotās pamatnostādnes, principus un juridiskos instrumentus;

Grozījums Nr.    271

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  garantijas atlīdzību, kas atspoguļo riska līmeni, un iespēju atlīdzību daļēji subsidēt, lai sniegtu izdevīgākus noteikumus pienācīgi pamatotos gadījumos;

(d)  garantijas atlīdzību, kas atspoguļo riska līmeni, un iespēju atlīdzību daļēji subsidēt, lai sniegtu izdevīgākus noteikumus pienācīgi pamatotos gadījumos, īpašu uzmanību pievēršot valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, VAV un lielu parādu apgrūtinātām valstīm;

Grozījums Nr.    272

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas pienākumus;

(g)  pārredzamus uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas pienākumus;

Grozījums Nr.    273

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  skaidras un pieejamas sūdzību procedūras trešām personām, ko varētu ietekmēt Ārējās darbības garantijas atbalstītu projektu īstenošana.

(h)  skaidras un pieejamas sūdzību procedūras trešām personām, ko varētu ietekmēt Ārējās darbības garantijas atbalstītu projektu piemērošana.

Grozījums Nr.    274

Regulas priekšlikums

29. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Komisija, noslēdzot Ārējās darbības garantijas nolīgumus ar atbilstīgiem partneriem, pienācīgi ņem vērā:

 

(a)   stratēģisko un reģionālo operatīvās darbības padomju sniegtos padomus un norādījumus;

 

(b)   investīciju loga mērķus;

 

(c)   atbilstīgā partnera pieredzi un darbības, finanšu un riska pārvaldības spējas;

 

(d)   pašu resursu apmēru, kā arī privātā sektora līdzfinansējumu, ko atbilstīgais partneris ir gatavs mobilizēt investīciju logam.

Grozījums Nr.    275

Regulas priekšlikums

29. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Atbilstīgie partneri pēc pieprasījuma sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija izpildītu no šīs regulas izrietošās saistības.

7.  Atbilstīgie partneri pēc pieprasījuma sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija izpildītu no šīs regulas izrietošās saistības, it īpaši attiecībā uz tādu ieteikumu īstenošanu, kuri sniegti ex ante novērtējumā par ietekmi uz cilvēktiesībām, sociālo jomu, darbaspēku un vidi, un citiem atlases kritērijiem, kas uzskaitīti 27. pantā.

Grozījums Nr.    276

Regulas priekšlikums

29. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Komisija ziņo par finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību saskaņā ar Finanšu regulas 241. un 250. pantu. Šajā nolūkā atbilstīgie partneri katru gadu sniedz nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu ievērot ziņošanas pienākumu.

8.  Komisija ziņo par finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību saskaņā ar Finanšu regulas 241. un 250. pantu. Šajā nolūkā atbilstīgie partneri katru gadu sniedz nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu ievērot ziņošanas pienākumu. Turklāt Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu, kā noteikts 31. panta 6.a punktā.

Grozījums Nr.    277

Regulas priekšlikums

29. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Komisija vai atbilstīgie partneri nekavējoties ziņo OLAF gadījumos, kad jebkurā šajā regulā ietverto finansēšanas un investīciju operāciju sagatavošanas, īstenošanas vai slēgšanas posmā rodas pamatotas aizdomas par krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas var skart Savienības finanšu intereses. Komisija vai atbilstīgie partneri sniedz OLAF visu informāciju, kas nepieciešama, lai tas varētu veikt pilnīgu un rūpīgu izmeklēšanu.

Grozījums Nr.    278

Regulas priekšlikums

29.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29.a pants

 

Sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānisms

 

Ņemot vērā sūdzības, kas partnervalstīs var rasties trešām personām, tostarp kopienām un indivīdiem, kurus skar EFIA+ garantijas un Ārējās darbības garantijas atbalstītie projekti, Komisija un Eiropas Savienības delegācijas savās tīmekļa vietnēs publicē tiešas atsauces uz to attiecīgo partneru sūdzību iesniegšanas mehānismiem, kuri ir noslēguši nolīgumus ar Komisiju. Komisija arī izveido centralizētu ES sūdzību mehānismu visiem projektiem saskaņā ar šīs regulas IV sadaļu, lai nodrošinātu iespēju tieši saņemt sūdzības, kas saistītas ar sūdzību izskatīšanu, kuru veic atbilstīgie partneri. Minēto informāciju Komisija ņem vērā saistībā ar turpmāku sadarbību ar minētajiem partneriem.

Grozījums Nr.    279

Regulas priekšlikums

29.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29.b pants

 

Izslēgtās darbības un jurisdikcijas, kas nesadarbojas

 

1.   Ar Ārējas darbības garantiju neatbalsta finansēšanas un investīciju operācijas, kas:

 

(a)   ir saistītas ar militāro vai valsts drošības sektoru;

 

(b)   atbalsta kodolenerģijas un fosilā kurināmā attīstību, izņemot aizdevumus, kas tiek nodrošināti saskaņā ar EINS regulu, un veicina ekonomikas un sabiedrības oglekļa iesīksti;

 

(c)   rada būtiskas ārējās izmaksas vides jomā, piemēram, operācijas, kas ir saistītas ar aizsargājamu teritoriju, svarīgu dzīvotņu un mantojuma vietu degradāciju un attiecībā uz kurām netiek īstenots ilgtspējīgs attīstības un pārvaldības plāns;

 

(d)   izraisa cilvēktiesību pārkāpumus partnervalstīs, piemēram, atņemot kopienām tiesības piekļūt dabas resursiem, tostarp zemei, un kontrolēt tos, veicina iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu vai ir saistītas ar piespiedu darbu vai bērnu darbu.

 

2.   Atbilstīgie partneri finansēšanas un investīciju operācijās ievēro piemērojamos Savienības tiesību aktus un starptautiskos un Savienībā pieņemtos standartus un tādēļ saskaņā ar šo regulu neatbalsta projektus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Turklāt atbilstīgie partneri neuzsāk jaunas operācijas un neatsāk operācijas ar struktūrām, kas ir iekļautas vai reģistrētas jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir iekļautas to jurisdikciju sarakstā, kuras nesadarbojas, vai ir identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu, vai kuras nenodrošina faktisku atbilstību Savienības vai starptautiskajiem pārredzamības un informācijas apmaiņas standartiem. Atbilstīgie partneri no šī principa var atkāpties tikai tad, ja projekts tiek fiziski īstenots vienā no minētajām jurisdikcijām un attiecībā uz to nekas neliecina, ka attiecīgā operācija ietilpst kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām kategorijām. Noslēdzot nolīgumus ar finanšu starpniekiem, atbilstīgie partneri transponē šajā pantā minētās prasības attiecīgajos nolīgumos un prasa finanšu starpniekiem ziņot par šo prasību ievērošanu.

 

3.   Veicot finansēšanas un investīciju operācijas, atbilstīgie partneri piemēro principus un standartus, kas noteikti Savienības tiesību aktos par finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai novēršanu, jo īpaši tos, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/847 [2] un Direktīvā (ES) 2015/849. Atbilstīgie partneri gan tiešu finansējumu, gan finansējumu no starpniekiem, uz ko attiecas šī regula, pakļauj nosacījumam, ka tiek atklāta informācija par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 89. panta 1. punktu publicē par katru valsti atsevišķi sniegto pārskatu datus.

Grozījums Nr.    280

Regulas priekšlikums

31. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  Šīs regulas mērķu sasniegšanu mēra ar pienācīgu, pārredzamu un pārskatatbildīgu uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas sistēmu, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes pienācīgu iesaisti, kā arī pastiprinot visu Savienības partneru, tostarp pilsoniskās sabiedrības, līdzdalību programmu piemērošanā.

Grozījums Nr.    281

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Rādītāji, ar kuriem ziņo par progresu saskaņā ar šo regulu attiecībā uz 3. pantā noteikto konkrēto mērķu īstenošanu, ir izklāstīti VII pielikumā atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķu rādītājiem. Par pamatu tam, lai novērtētu, ciktāl ir īstenoti mērķi, izmanto 2021. gada 1. janvāra rādītāju vērtības.

1.  Rādītāji, ar kuriem ziņo par progresu saskaņā ar šo regulu attiecībā uz 3. panta 2. punktā noteikto konkrēto mērķu īstenošanu, ir izklāstīti VII pielikumā atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķu rādītājiem. Par pamatu tam, lai novērtētu, ciktāl ir īstenoti mērķi, izmanto 2021. gada 1. janvāra rādītāju vērtības.

Grozījums Nr.    282

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija regulāri uzrauga savas darbības un pārskata progresu, kas panākts ceļā uz gaidāmo rezultātu sasniegšanu, pievēršoties izlaidei un iznākumiem.

Komisija regulāri uzrauga savas darbības un pārskata progresu, kas panākts ceļā uz 3. pantā noteikto mērķu, kā arī gaidāmo rezultātu sasniegšanu, pievēršoties izlaidei un iznākumiem.

Grozījums Nr.    283

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Progress attiecībā uz gaidāmajiem rezultātiem būtu jāuzrauga, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un vajadzības gadījumā izmērāmiem rādītājiem. Lai atvieglotu savlaicīgu ziņošanu, saglabā ierobežotu rādītāju skaitu.

Progresu attiecībā uz gaidāmajiem rezultātiem uzrauga, pamatojoties uz VII pielikumā un saskaņā ar 9. punktu pieņemtajā uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā noteiktajiem skaidriem, pārredzamiem un izmērāmiem rādītājiem, kā arī saskaņā ar noteikumiem par Savienības budžeta izpildi. Lai atvieglotu savlaicīgu ziņošanu, saglabā ierobežotu rādītāju skaitu, un tos sadala vismaz pēc dzimuma un vecuma.

Grozījums Nr.    284

Regulas priekšlikums

31. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopīgas rezultātu sistēmas, kas iekļautas kopīgajos plānošanas dokumentos un kas atbilst 12. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem, ir pamats Savienības un dalībvalstu veiktajai kopīgajai uzraudzībai pār to kolektīvā atbalsta īstenošanu partnervalstī.

Kopīgas rezultātu sistēmas, kas iekļautas kopīgajos plānošanas dokumentos un kas atbilst 12. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem, ir pamats Savienības un dalībvalstu veiktajai kopīgajai uzraudzībai pār to kolektīvā atbalsta piemērošanu partnervalstī.

Grozījums Nr.    285

Regulas priekšlikums

31. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un laikus. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas piemērošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un laikus. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.    286

Regulas priekšlikums

31. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija izvērtē šīs regulas īstenošanā panākto progresu. Sākot ar 2022. gadu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par šīs regulas mērķu sasniegšanu, izmantojot rādītājus, mērot sasniegtos rezultātus un regulas lietderību. Minēto ziņojumu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

4.  Komisija izvērtē šīs regulas piemērošanā panākto progresu. Sākot ar 2022. gadu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par šīs regulas mērķu sasniegšanu, izmantojot rādītājus, tostarp, bet ne tikai, VII pielikumā noteiktos rādītājus un Savienības budžeta izpildes rādītājus, mērot sasniegtos rezultātus un regulas lietderību. Minēto ziņojumu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr.    287

Regulas priekšlikums

31. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Gada ziņojumā ietver informāciju saistībā ar aizvadīto gadu – par finansētajiem pasākumiem, uzraudzības un novērtējuma rezultātiem, attiecīgo partneru iesaistīšanos un budžeta saistību un maksājumu apropriāciju izpildi, norādot sadalījumu pa valstīm, reģioniem un sadarbības jomām. Ziņojumā novērtē Savienības finansējuma rezultātus, pēc iespējas lielākā mērā izmantojot konkrētus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz finansējuma nozīmi šīs regulas mērķu sasniegšanā. Attīstības sadarbības gadījumā, ja iespējams un ja tas ir atbilstīgi, ziņojumā arī novērtē to, kā tiek ievēroti attīstības efektivitātes principi, tostarp attiecībā uz inovatīviem finanšu instrumentiem.

5.  Gada ziņojumā ietver informāciju saistībā ar aizvadīto gadu – par finansētajiem pasākumiem, uzraudzības un novērtējuma rezultātiem, attiecīgo partneru iesaistīšanos un sadarbības līmeni un budžeta saistību un maksājumu apropriāciju piemērošanu, norādot sadalījumu pa valstīm, reģioniem un sadarbības jomām. Tajā ietver novērtējumu par panākto progresu attiecībā uz gaidāmajiem rezultātiem un saistībā ar transversālu jautājumu iekļaušanu, kā minēts 8. panta 6. punktā. Tajā novērtē Savienības finansējuma rezultātus, izmantojot konkrētus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz finansējuma nozīmi šīs regulas mērķu sasniegšanā. Attīstības sadarbības gadījumā ziņojumā arī novērtē to, kā tiek ievēroti attīstības efektivitātes principi, tostarp attiecībā uz inovatīviem finanšu instrumentiem.

Grozījums Nr.    288

Regulas priekšlikums

31. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Gada ziņojumā, ko sagatavo 2021. gadā, ietver konsolidētu informāciju no gada ziņojumiem attiecībā uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam par visu finansējumu, kas izriet no 40. panta 2. punktā minētajām regulām, tostarp par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, un norādot izdevumu sadalījumu pa valstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem. Ziņojumā ietver galvenās atziņas, kas gūtas, un turpmākus pasākumus, kas veikti pēc ieteikumiem, kuri sniegti pēc iepriekšējos gados veiktiem novērtējumiem.

6.  Gada ziņojumā, ko sagatavo 2021. gadā, ietver konsolidētu informāciju no gada ziņojumiem attiecībā uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam par visu finansējumu, kas izriet no 39. panta 2. punktā minētajām regulām, tostarp par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, un norādot izdevumu sadalījumu pa valstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem. Ziņojumā ietver galvenās atziņas, kas gūtas, un turpmākus pasākumus, kas veikti pēc ieteikumiem, kuri sniegti pēc iepriekšējos gados veiktiem novērtējumiem. Tajā ietver novērtējumu par galvenās mītnes un Savienības delegāciju darbinieku spēju sasniegt visus šajā regulā noteiktos mērķus.

Grozījums Nr.    289

Regulas priekšlikums

31. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Komisija kā daļu no gada ziņojuma iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei detalizētu ziņojumu par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, kā arī par EFIA+ darbību, pārvaldību un faktisko ieguldījumu tā mērķu sasniegšanā. Minētajam detalizētajam ziņojumam, kas ir daļa no gada ziņojuma, pievieno Revīzijas palātas atzinumu. Tajā ietver šādus elementus:

 

(a)   novērtējumu par rezultātiem, kas atbilst EFIA+ nolūkam un mērķiem, kā noteikts šajā regulā;

 

(b)   novērtējumu par notiekošajām finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, nozaru, valstu un reģionālā līmenī un to atbilstību šai regulai, tostarp par riska pasākumiem un to ietekmi uz partneru finansiālo un ekonomisko stabilitāti;

 

(c)   novērtējumu par papildināmību un pievienoto vērtību, privātā sektora resursu mobilizāciju, lēstajiem un faktiskajiem rezultātiem un finansēšanas un investīciju operāciju, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, rezultātiem un ietekmi, apkopotā veidā, tostarp novērtējumu par ietekmi uz pienācīgu darbvietu radīšanu un spēju nodrošināt iztikas minimumu, nabadzības izskaušanu un nevienlīdzības mazināšanu; minētajā novērtējumā, ja iespējams, ietver segto operāciju analīzi pēc dzimuma, balstoties uz faktiem un datiem sadalījumā pēc dzimuma, un atbalstīto privātā sektora veidu, tostarp kooperatīvu un sociālo uzņēmumu, analīzi.

 

(d)   novērtējumu par atbilstību prasībām attiecībā uz Ārējās darbības garantijas izmantošanu un katram iesniegtajam priekšlikumam noteikto galveno snieguma rādītāju sasniegšanu;

 

(e)  novērtējumu par sviras efektu, kas sasniegts ar operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija un EFIA+;

 

(f)   finanšu summu, kas pārskaitīta finansējuma saņēmējiem, un finansēšanas un investīciju operāciju novērtējumu apkopotā veidā par katru atbilstīgo partneri;

 

(g)   novērtējumu par atbilstīgo partneru finansēšanas un investīciju operāciju papildvērtību un pievienoto vērtību un kopējo risku saistībā ar šīm operācijām;

 

(h)   detalizētu informāciju par Ārējās darbības garantijas izmantošanas gadījumiem, zaudējumiem, atdevi, atgūtajām summām un jebkuriem citiem saņemtajiem maksājumiem, kā arī par riska darījumiem kopumā;

 

(i)   finanšu pārskatus par atbilstīgo partneru finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula un kuru revīziju veic neatkarīgs ārējs revidents;

 

(j)   novērtējumu par sinerģiju un papildināmību starp operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, un ĀIP otro un trešo pīlāru, balstoties uz attiecīgajiem esošajiem ziņojumiem, īpaši pievēršoties progresam, kas panākts attiecībā uz labu pārvaldību, tostarp cīņā pret korupciju un nelikumīgām finanšu plūsmām, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanā un politikas programmās, kurās ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti, kā arī uzņēmējdarbības, vietējās uzņēmējdarbības vides un vietējo finanšu tirgu veicināšanā;

 

(k)   novērtējumu par Ārējās darbības garantijas operāciju atbilstību starptautiski apstiprinātajiem attīstības efektivitātes principiem;

 

(l)   garantiju atalgojuma novērtējumu;

 

(m)   novērtējumu par to, kā ir īstenoti noteikumi, kas saistīti ar izslēgtajām darbībām un jurisdikcijām, kuras nesadarbojas.

Grozījums Nr.    290

Regulas priekšlikums

31. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Ikgadēju aplēsi par kopējiem izdevumiem saistībā ar darbībām klimata jomā un bioloģisko daudzveidību veic, pamatojoties uz pieņemtajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem. Saskaņā ar šo regulu piešķirtajam finansējumam piemēro ikgadēju izsekošanas sistēmu, kas ir balstīta uz Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas metodiku (“Riodežaneiro politikas rādītāji”) (neizslēdzot precīzāku metodiku izmantošanu, ja tās ir pieejamas), kura integrēta esošajā Savienības programmu darbības rezultātu pārvaldības metodikā, lai izdevumus, kas saistīti ar darbībām klimata jomā un bioloģisko daudzveidību 19. pantā minēto rīcības plānu un pasākumu līmenī, kvantificētu un reģistrētu novērtējumos un gada ziņojumā.

7.  Ikgadēju aplēsi par kopējiem izdevumiem saistībā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem veic, pamatojoties uz pieņemtajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem. Saskaņā ar šo regulu piešķirtajam finansējumam piemēro ikgadēju izsekošanas sistēmu, kas ir balstīta uz Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas metodiku, tostarp “Riodežaneiro politikas rādītājiem” (neizslēdzot precīzāku metodiku izmantošanu, ja tās ir pieejamas), kura integrēta esošajā Savienības programmu darbības rezultātu pārvaldības metodikā, lai izdevumus, kas saistīti ar darbībām klimata jomā, bioloģisko daudzveidību un vidi, cilvēces attīstību un sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un oficiālo attīstības palīdzību 19. pantā minēto rīcības plānu un pasākumu līmenī kvantificētu un reģistrētu novērtējumos un gada ziņojumā. Šo aplēsi kā daļu no gada ziņojuma Komisija nosūta Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr.    291

Regulas priekšlikums

31. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Komisija dara pieejamu informāciju par attīstības sadarbību, izmantojot atzītus starptautiskus standartus.

8.  Komisija dara pieejamu informāciju par attīstības sadarbību, izmantojot atzītus starptautiskus standartus, ieskaitot Starptautiskās Darba organizācijas standartus, kā arī izmantojot kopīgu standartu satvaru, kas izstrādāts Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvas ietvaros.

Grozījums Nr.    292

Regulas priekšlikums

31. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Lai nodrošinātu efektīvu izvērtēšanu šīs regulas virzībai uz tās mērķu sasniegšanu, Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai grozītu VII pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

9.  Lai nodrošinātu efektīvu izvērtēšanu šīs regulas virzībai uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz VII pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, tostarp vidusposma pārskatīšanas kontekstā saskaņā ar 32. pantu, un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi, kurā var iekļaut papildu snieguma rādītājus, kas piemērojami katram šīs regulas konkrētajam mērķim.

Grozījums Nr.    293

Regulas priekšlikums

32. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Novērtēšana

Vidusposma pārskatīšana un novērtēšana

Grozījums Nr.    294

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs regulas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par tās īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc instrumenta īstenošanas sākuma.

Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijā iesniedz vidusposma novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Vidusposma novērtējuma ziņojumā aplūko laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim un Savienības ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā, izmantojot rādītājus, ar kuriem mēra gūtos rezultātus, un sniedzot visus konstatējumus un secinājumus par šīs regulas, tostarp Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus un Ārējās darbības garantijas, ietekmi.

Grozījums Nr.    295

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Eiropas Parlaments var sniegt ieguldījumu šajā novērtējumā. Komisija un EĀDD rīko apspriešanos ar galvenajām ieinteresētajām personām un saņēmējiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Komisija un EĀDD īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu, ka tiek pārstāvētas visatstumtākās grupas.

Grozījums Nr.    296

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecīgā gadījumā novērtējumos izmanto Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas labas prakses principus, tiecoties pārliecināties, vai mērķi ir sasniegti, un formulēt ieteikumus ar nolūku uzlabot turpmākās darbības.

Komisija arī novērtē savu darbību ietekmi un efektivitāti katrā intervences jomā un plānošanas efektivitāti, izmantojot ārējus novērtējumus. Komisija un EĀDD ņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumus un nostājas par neatkarīgiem ārējiem novērtējumiem. Attiecīgā gadījumā novērtējumos izmanto Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas labas prakses principus, tiecoties pārliecināties, vai mērķi ir sasniegti, un formulēt ieteikumus ar nolūku uzlabot turpmākās darbības. Vidusposma novērtējumā izvērtē to, kā Savienība ir sasniegusi šajā regulā noteiktos mērķus.

Grozījums Nr.    297

Regulas priekšlikums

32. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic regulas galīgo novērtējumu. Šajā novērtējumā aplūko Savienības ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā, ņemot vērā rādītājus, ar kuriem mēra gūtos rezultātus, un visus konstatējumus un secinājumus par šīs regulas ietekmi.

Vidusposma novērtējuma ziņojumā aplūko arī efektivitāti, pievienoto vērtību, vienkāršotās un racionalizētās ārējās finansēšanas struktūras darbību, iekšējo un ārējo saskaņotību un šīs regulas mērķu turpmāko atbilstību, finansēto darbību papildināmību un sinerģiju, pasākumu ieguldījumu saskaņotā Savienības ārējā darbībā un to, cik lielā mērā sabiedrība saņēmējvalstīs ir informēta par Savienības finansiālo atbalstu, un attiecīgā gadījumā iekļauj 31. panta 4. punktā minēto ziņojumu konstatējumus.

Grozījums Nr.    298

Regulas priekšlikums

32. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galīgajā novērtējuma ziņojumā aplūko arī šīs regulas lietderību, pievienoto vērtību, vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo saskaņotību, kā arī tās mērķu turpmāko nozīmību.

svītrots

Grozījums Nr.    299

Regulas priekšlikums

32. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galīgo novērtējuma ziņojumu sagatavo ar konkrētu mērķi uzlabot Savienības palīdzības īstenošanu. Tajā iekļauto informāciju izmanto, pieņemot lēmumus par saskaņā ar regulu īstenoto darbību veidu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu.

Vidusposma novērtējuma ziņojumu sagatavo ar konkrētu mērķi uzlabot Savienības palīdzības piemērošanu. Tajā iekļauto informāciju izmanto, pieņemot lēmumus par saskaņā ar regulu īstenoto darbību veidu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu.

Grozījums Nr.    300

Regulas priekšlikums

32. pants – 2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galīgajā novērtējuma ziņojumā iekļauj arī konsolidētu informāciju no attiecīgajiem ikgadējiem ziņojumiem par visu finansējumu, ko reglamentē ar šo regulu, tostarp ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem.

Vidusposma novērtējuma ziņojumā iekļauj arī konsolidētu informāciju no attiecīgajiem ikgadējiem ziņojumiem par visu finansējumu, ko reglamentē ar šo regulu, tostarp ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem, kā arī ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām un ātrās reaģēšanas darbībām, tostarp līdzekļiem, kuri izmantoti no rezerves, kas paredzēta jaunu problēmu risināšanai un prioritātēm.

Grozījums Nr.    301

Regulas priekšlikums

32. pants – 2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija paziņo savu novērtējumu secinājumus, kas papildināti ar tās apsvērumiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm ar attiecīgās 35. pantā minētās komitejas starpniecību. Minētajā komitejā pēc dalībvalstu lūguma var pārrunāt konkrētus novērtējumus. Rezultātus iekļauj programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.

Komisija paziņo savu novērtējumu secinājumus, kas papildināti ar tās apsvērumiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm. Rezultātus iekļauj programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.

Grozījums Nr.    302

Regulas priekšlikums

32. pants – 2. punkts – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar šo regulu sniegtā Savienības finansējuma novērtēšanas procesā Komisija atbilstīgā apjomā iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, un attiecīgā gadījumā tā var mēģināt veikt kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm un attīstības partneriem, cieši iesaistot partnervalstis.

Saskaņā ar šo regulu sniegtā Savienības finansējuma novērtēšanas procesā Komisija iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas un saņēmējus, tostarp PSO, un attiecīgā gadījumā tā var mēģināt veikt kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm un attīstības partneriem, cieši iesaistot partnervalstis.

Grozījums Nr.    303

Regulas priekšlikums

32. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šā panta 2. punktā minēto vidusposma novērtējuma ziņojumu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus, kuros nosaka nepieciešamos šīs regulas grozījumus.

Grozījums Nr.    304

Regulas priekšlikums

32. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Regulas piemērošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic regulas galīgo novērtējumu, ievērojot tos pašus noteikumus, kas attiecas uz šā panta 2. punktā minētā vidusposma novērtējuma veikšanu.

Grozījums Nr.    305

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un ja īstenotā darbība ir globāla, pārreģionāla vai reģionāla, lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai veicinātu reģionālo un starpreģionālo sadarbību, Komisija attiecīgajās daudzgadu indikatīvajās programmās vai attiecīgajos rīcības plānos vai pasākumos var pieņemt lēmumu darbību mērogu paplašināt, iekļaujot zemes un teritorijas, uz kurām neattiecas šī regula saskaņā ar 4. pantu.

1.  Pienācīgi pamatotos gadījumos un ja piemērotā darbība ir globāla, pārreģionāla vai reģionāla, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģēto aktu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, tajā iekļaujot papildu valstis un teritorijas, uz kurām attiecas šī regula saskaņā ar 4. pantu, nolūkā piemērot šo darbību.

Grozījums Nr.    306

Regulas priekšlikums

33. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija var iekļaut īpašu finanšu piešķīrumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem nostiprināt to sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas Padomes lēmums (“AZT lēmums”). Šajā nolūkā attiecīgos gadījumos un pamatojoties uz savstarpīgumu un proporcionalitāti attiecībā uz finansējuma līmeni saskaņā ar AZT lēmumu un/vai ETS regulu šī regula var sniegt savu ieguldījumu darbībās, kuras īsteno partnervalsts vai reģions, vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar šo regulu, zeme, teritorija vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar AZT lēmumu, vai Savienības tālākais reģions, kopīgo darbības programmu ietvaros vai starpreģionu sadarbības programmās vai pasākumos, kas izveidoti un īstenoti saskaņā ar ETS regulu.

svītrots

Grozījums Nr.    307

Regulas priekšlikums

33.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

33.a pants

 

Partnervalstu un reģionu sadarbība ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām

 

1.   Komisija var iekļaut īpašu finanšu piešķīrumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem nostiprināt to sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas Padomes lēmums (“AZT lēmums”). Šajā nolūkā attiecīgos gadījumos un pamatojoties uz savstarpīgumu un proporcionalitāti attiecībā uz finansējuma līmeni saskaņā ar AZT lēmumu un/vai ETS regulu šī regula var sniegt savu ieguldījumu darbībās, kuras īsteno partnervalsts vai reģions, vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar šo regulu, zeme, teritorija vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar AZT lēmumu, vai Savienības tālākais reģions, kopīgo darbības programmu ietvaros vai starpreģionu sadarbības programmās vai pasākumos, kas izveidoti un īstenoti saskaņā ar ETS regulu.

 

2.   Savienības līdzfinansējuma likme nepārsniedz 90 % no programmas vai pasākuma attiecināmajiem izdevumiem. Tehniskās palīdzības līdzfinansējuma likme ir 100 %.

Grozījums Nr.    308

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 6. punktā, 26. panta 3. punktā, 27. panta 9. punktā un 31. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas darbības laiku.

2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 6. punktā, 8. panta 7.a punktā, 8. panta 8.b punktā, 14. panta 1. punktā, 15.a pantā, 17. panta 4. punktā, 21. panta 3.a punktā, 26. panta 4. punktā, 27. panta 9. punktā, 31. panta 9. punktā un 33. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas darbības laiku. Komisija pieņem šos deleģētos aktus pēc iespējas drīzāk. Taču 8. panta 7.a punktā, 8. panta 8.b punktā, 17. panta 4. punktā un 31. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus pieņem līdz ... [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Grozījums Nr.    309

Regulas priekšlikums

34. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 6. punktā, 26. panta 3. punktā, 27. panta 9. punktā un 31. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 6. punktā, 8. panta 7.a punktā, 8. panta 8.b punktā, 14. panta 1. punktā, 15.a pantā, 17. panta 4. punktā, 21. panta 3.a punktā, 26. panta 4. punktā, 27. panta 9. punktā, 31. panta 9punktā un 33. panta 1punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    310

Regulas priekšlikums

34. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Saskaņā ar 4. panta 6. punktu, 26. panta 3. punktu, 27. panta 9. punktu un 31. panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.  Saskaņā ar 4. panta 6. punktu, 8. panta 7.a punktu, 8. panta 8.b punktu, 14. panta 1. punktu, 15.a pantu, 17. panta 4. punktu, 21. panta 3.a punktu, 26. panta 4. punktu, 27. panta 9. punktu, 31. panta 9punktu un 33. panta 1punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    311

Regulas priekšlikums

34.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

34.a pants

 

Steidzamības procedūra

 

1.   Gadījumos, kad rodas nenovēršami un steidzami iemesli, piemēram, dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas vai tiešs demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību apdraudējums, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus un tiek piemērota šā panta 2. un 3. punktā noteiktā procedūra.

 

2.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 3. punktam.   Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

 

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 34. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

Grozījums Nr.    312

Regulas priekšlikums

34.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

34.b pants

 

Demokrātiskā pārskatatbildība

 

1.   Lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un EĀDD, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī optimizētu to, kā Komisija pieņem aktus un pasākumus, Eiropas Parlaments var uzaicināt Komisiju un EĀDD ierasties Parlamentā, lai apspriestu šajā regulā paredzētās plānošanas stratēģisko ievirzi un pamatnostādnes. Šis dialogs arī veicina visu ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību atbilstoši 5. pantam. Dialogs var notikt, pirms Komisija pieņem deleģētos aktus un gada budžeta projektu. Šis dialogs var notikt arī ad hoc, ņemot vērā būtiskas politiskās norises, pēc Eiropas Parlamenta vai Eiropas Komisijas, vai EĀDD pieprasījuma.

 

2.   Komisija un EĀDD šajā saistībā iesniedz Eiropas Parlamentam visus attiecīgos dokumentus vismaz vienu mēnesi pirms dialoga uzsākšanas. Komisija un EĀDD attiecībā uz dialogu par gada budžetu iesniedz konsolidētu informāciju par visiem rīcības plāniem un pasākumiem, kas ir pieņemti vai plānoti saskaņā ar 21. pantu, informāciju par sadarbību attiecībā uz katru atsevišķo valsti, reģionu un tematisko jomu un informāciju par ātrās reaģēšanas darbību izmantošanu, rezervi jaunām problēmām un prioritātēm un Ārējās darbības garantiju.

 

3.   Komisija un EĀDD maksimāli ņem vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju. Ja Komisija vai EĀDD neņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju, tā sniedz pienācīgu pamatojumu.

 

4.   Komisija un EĀDD, jo īpaši, saskaņā ar 38. pantu izmantojot vadības grupu, ir atbildīgi par to, lai Eiropas Parlaments būtu informēts par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par pašreizējiem pasākumiem, darbībām un rezultātiem.

Grozījums Nr.    313

Regulas priekšlikums

35. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

35. pants

svītrots

Komiteja

 

1.  Komisijai palīdz Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

3.  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, šādu procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to lūdz vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

 

4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

 

5.  Pieņemtais lēmums ir spēkā pieņemtā vai grozītā dokumenta, rīcības programmas vai pasākuma piemērošanas laikā.

 

6.  Eiropas Investīciju bankas novērotājs piedalās komitejas darbā, kad tiek izskatīti ar Eiropas Investīciju banku saistīti jautājumi.

 

Grozījums Nr.    314

Regulas priekšlikums

36. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācija, komunikācija un publicitāte

Pārredzamība, saziņa un informācijas publiskošana

Grozījums Nr.    315

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, efektīva un samērīga.

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, efektīva un samērīga. Komisija ir atbildīga par līdzekļu saņēmēju atbilstības šīm prasībām uzraudzīšanu.

Grozījums Nr.    316

Regulas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saistībā ar šo regulu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Šai regulai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes ir tieši saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

2.  Saistībā ar šo regulu, tās darbībām un rezultātiem Komisija piemēro informācijas un komunikācijas pasākumus. Šai regulai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes ir tieši saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    317

Regulas priekšlikums

36. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija veic pasākumus stratēģiskās saziņas un publiskās diplomātijas stiprināšanai, lai sniegtu informāciju par Savienības vērtībām un Savienības pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.    318

Regulas priekšlikums

36. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Komisija izveido vienotu, visaptverošu un publisku galveno elektronisko repozitoriju, kurā reģistrē visas saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, tostarp kritērijus, kas tiek izmantoti, lai līdzekļu piešķiršanas procesā noteiktu partneru vajadzības, un nodrošina tā regulāru atjaunināšanu, izņemot darbības, kuras saskaņā ar 37. pantu ir atzītas par tādām, kuras rada drošības apdraudējumu, vai vietējus politiski jutīgus jautājumus.

Grozījums Nr.    319

Regulas priekšlikums

36. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c  Repozitorijā iekļauj arī informāciju par visām finansēšanas un investīciju operācijām, tostarp individuālā un projektu līmenī, un visu EFIA+ garantijas nolīgumu būtiskos elementus, tostarp informāciju par atbilstīgo partneru juridisko identitāti, paredzamajiem attīstības ieguvumiem un sūdzību procedūrām, ņemot vērā konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību.

Grozījums Nr.    320

Regulas priekšlikums

36. pants – 2.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.d  Saskaņā ar atbilstīgo partneru pārredzamības politiku un Savienības noteikumiem par datu aizsardzību un par piekļuvi dokumentiem un informācijai atbilstīgie EFIA+ partneri savās tīmekļa vietnēs proaktīvi un sistemātiski dara publiski pieejamu informāciju par visām finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas Garantiju fonds ārējai darbībai, jo īpaši par veidu, kādā minētās operācijas sekmē šīs regulas mērķu un prasību izpildi. Šādu informāciju sniedz sadalītu pa projektiem. Saistībā ar šādu informāciju vienmēr tiek ņemta vērā konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzība. Atbilstīgie partneri Savienības atbalstu arī atspoguļo visā informācijā, ko tie publicē par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām saskaņā ar šo regulu attiecas Garantiju fonds ārējai darbībai.

Grozījums Nr.    321

Regulas priekšlikums

38. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

38. pants

svītrots

EĀDD klauzula

 

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

 

Grozījums Nr.    322

Regulas priekšlikums

38.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

38.a pants

 

Pārvaldība

 

Horizontāla vadības grupa, ko veido visi attiecīgie Komisijas un EĀDD dienesti un vada AP/PV vai minētā biroja pārstāvis, ir atbildīga par šā instrumenta vadību, koordinēšanu un pārvaldību visā pārvaldības ciklā, lai nodrošinātu visa Savienības ārējā finansējuma konsekvenci, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. PV/AP nodrošina Savienības ārējās darbības vispārējo politisko koordināciju. Attiecībā uz visām darbībām, tostarp ātrās reaģēšanas darbībām un ārkārtas palīdzības pasākumiem, un visā instrumenta programmu veidošanas, plānošanas un piemērošanas ciklā Augstais pārstāvis un EĀDD sadarbojas ar attiecīgajiem Komisijas locekļiem un dienestiem, kurus nosaka, pamatojoties uz paredzētās darbības veidu un mērķiem un balstoties uz to pieredzi. Visus lēmumu priekšlikumus sagatavo, ievērojot Komisijas procedūras, un tos iesniedz Komisijai apstiprināšanai.

 

Eiropas Parlaments ir pilnībā iesaistīts instrumentu izstrādes, plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, lai garantētu politisku kontroli, demokrātisku pārbaudi un pārskatatbildību attiecībā uz Savienības finansējumu ārējās darbības jomā.

Grozījums Nr.    323

Regulas priekšlikums

40. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    324

Regulas priekšlikums

I pielikums – 17. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības atbalstu šajā jomā var arī izmantot nolūkā dot iespēju Krievijas Federācijai piedalīties pārrobežu sadarbības programmās un citās būtiskās vairākvalstu programmās.

Savienības atbalstu šajā jomā var arī izmantot nolūkā dot iespēju Krievijas Federācijai piedalīties pārrobežu sadarbības programmās un citās būtiskās vairākvalstu programmās, tostarp sadarbības programmās izglītības jomā, jo īpaši studentu apmaiņas programmās.

Grozījums Nr.    325

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Stiprināt demokrātiju un demokrātijas procesu, pārvaldību un uzraudzību, tostarp pārredzamu un uzticamu vēlēšanu procesu;

(a)  Stiprināt demokrātiju un iekļaujošu demokrātijas procesu, pārvaldību un uzraudzību, tostarp neatkarīgas tiesu iestādes, tiesiskumu un pārredzamu, miermīlīgu un uzticamu vēlēšanu procesu;

Grozījums Nr.    326

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  stiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību;

(b)  stiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, un saistīto starptautisko instrumentu īstenošanu, atbalstīt un aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus, sekmēt globālu un reģionālu paktu un satvaru īstenošanu, palielināt pilsoniskās sabiedrības spējas attiecībā uz īstenošanu un uzraudzību un sagatavot pamatus, kas ļauj izveidot starptautisku tiesisko regulējumu attiecībā uz klimata pārmaiņu dēļ pārvietoto personu aizsardzību;

Grozījums Nr.    327

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  veicināt diskriminācijas apkarošanu visās tās formās un vienlīdzības principu, jo īpaši dzimumu līdztiesību un minoritāšu tiesības;

(c)  veicināt diskriminācijas apkarošanu visās tās formās un vienlīdzības principu, jo īpaši dzimumu līdztiesību, sieviešu un meiteņu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu viņām, un bērnu un jauniešu, cilvēku ar invaliditāti, pie minoritātēm piederošu personu, LGBTI un pirmiedzīvotāju tiesības;

Grozījums Nr.    328

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  atbalstīt plaukstošu pilsonisko sabiedrību un tās nozīmi reformu procesos un demokrātiskajā pārveidē, kā arī stiprināt pilsoniskās sabiedrības un pilsoņu iesaisti politikas lēmumu pieņemšanā;

(d)  atbalstīt plaukstošu pilsonisko sabiedrību, stiprināt tās nozīmi politikas pārejas, reformu procesos un demokrātiskajā pārveidē, kā arī stiprināt pilsoniskās sabiedrības un pilsoņu iesaisti politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanas kontrolē;

Grozījums Nr.    329

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  veidot valstu, sabiedrību, kopienu un privātpersonu izturētspēju, ņemot vērā politisko, ekonomisko, vides, pārtikas, demogrāfisko un sociālo spiedienu un satricinājumus;

(f)  veidot valstu, sabiedrību, kopienu un privātpersonu izturētspēju, lai tās būtu gatavas izturēt vides un ekonomiskus satricinājumus, dabas un cilvēku radītas katastrofas, konfliktus, veselības un pārtikas nodrošinājuma krīzes, pielāgoties tām un ātri no tām atgūties;

Grozījums Nr.    330

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  stiprināt demokrātisko valsts iestāžu attīstību valsts un vietējā līmenī, tostarp neatkarīgu, efektīvu un atbildīgu tiesu sistēmu, tiesiskuma veicināšanu un tiesu pieejamību visiem;

(g)  stiprināt demokrātisko valsts iestāžu attīstību valsts un starptautiskajā, valsts un vietējā līmenī, tostarp neatkarīgu, efektīvu un atbildīgu tiesu sistēmu, tiesiskuma, starptautiskā tiesiskuma, pārskatatbildības veicināšanu un tiesu pieejamību visiem;

Grozījums Nr.    331

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  atbalstīt valsts pārvaldes reformu procesus, tostarp izmantojot uz iedzīvotājiem orientētu e-pārvaldes pieeju, stiprinot tiesisko regulējumu un institucionālo sistēmu, valstu statistikas sistēmas, spējas, stabilu publisko finanšu pārvaldību un veicinot cīņu pret korupciju;

(h)  atbalstīt valsts pārvaldes reformu procesus, tostarp izmantojot uz iedzīvotājiem orientētu e-pārvaldes pieeju, stiprinot tiesisko regulējumu un institucionālo sistēmu, valstu statistikas sistēmas, spējas, stabilu publisko finanšu pārvaldību un veicinot cīņu pret korupciju, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā un agresīvu nodokļu plānošanu;

Grozījums Nr.    332

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  palielināt publisko iestāžu pārredzamību un pārskatatbildību, stiprinot publisko iepirkumu un publisko finanšu pārvaldību, attīstot e-pārvaldi un stiprinot pakalpojumu sniegšanu;

(j)  palielināt publisko iestāžu pārredzamību un pārskatatbildību, stiprinot publisko iepirkumu, tostarp mudinot izstrādāt ilgtspējīgus kritērijus (vides, sociālos un ekonomikas) un mērķus, un publisko finanšu pārvaldību, attīstot e-pārvaldi un stiprinot pakalpojumu sniegšanu;

Grozījums Nr.    333

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ka)  veicināt parlamentāro demokrātiju;

Grozījums Nr.    334

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Izskaust nabadzību visās tās dimensijās, cīnīties pret diskrimināciju un nevienlīdzību, kā arī nevienu nepamest novārtā;

(a)  Izskaust nabadzību visās tās dimensijās, cīnīties pret diskrimināciju un nevienlīdzību, nevienu nepamest novārtā; un pirmkārt pievērsties tiem, kuri ir visgrūtākajā situācijā, piešķirot prioritāti investīcijām sabiedriskajos pakalpojumos veselības, uztura, izglītības un sociālās aizsardzības jomā;

Grozījums Nr.    335

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pastiprināt centienus, lai pieņemtu politiku un piemērotu ieguldījumu, lai veicinātu sieviešu un jauniešu tiesības, veicinātu viņu iesaistīšanos sociālajā, pilsoniskajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī lai nodrošinātu savu pilnvērtīgu ieguldījumu iekļaujošai izaugsmei un ilgtspējīgai attīstībai;

(b)  pastiprināt centienus, lai pieņemtu politiku un piemērotu ieguldījumu, lai veicinātu, aizsargātu un ievērotu sieviešu, jauniešu un bērnu, un personu ar invaliditāti tiesības, veicinātu viņu iesaistīšanos un lietderīgu dalību sociālajā, pilsoniskajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī lai nodrošinātu savu pilnvērtīgu ieguldījumu iekļaujošai izaugsmei un ilgtspējīgai attīstībai;

Grozījums Nr.    336

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  veicināt sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzību un ievērošanu, tostarp ekonomiskās, darba un sociālās tiesības, kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības, un novērst visu veidu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību;

(c)  veicināt sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzību un ievērošanu un iespēju nodrošināšanu, tostarp ekonomiskās, darba un sociālās tiesības zemes tiesības, kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības, un novērst visu veidu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, un aizsargāt viņas no tās; tas ietver arī piekļuves veicināšanu visaptverošai informācijai par seksuālo un reproduktīvo veselību un visaptverošas seksuālās izglītības sekmēšanu; veicināt sadarbību pētniecības un inovācijas jomā attiecībā uz jauniem un labākiem instrumentiem seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes jomā, tostarp instrumentiem, kas paredzēti ģimenes plānošanai, jo īpaši apstākļos, kad ir zemi ienākumi;

Grozījums Nr.    337

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  īpašu uzmanību pievērst personām, kas ir nelabvēlīgā situācijā, neaizsargātas un sociāli atstumtas, inter alia, bērniem, vecākiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem, un pamatiedzīvotājiem. Tostarp veicināt pāreju no insititucionālas aprūpes uz bērnu aprūpi sabiedrībā;

(d)  īpašu uzmanību pievērst personām, kas ir nelabvēlīgā situācijā, neaizsargātas un sociāli atstumtas, inter alia, bērniem, vecākiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem, un pamatiedzīvotājiem. Tostarp veicināt pāreju no insititucionālas aprūpes uz bērnu ar invaliditāti vai bez tās aprūpi sabiedrībā;

Grozījums Nr.    338

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  veicināt integrētu pieeju kopienu, jo īpaši visnabadzīgāko kopienu atbalstam, uzlabojot piekļuvi pamatvajadzībām un pakalpojumiem;

(e)  veicināt integrētu pieeju kopienu, jo īpaši visnabadzīgāko un visgrūtāk sasniedzamo kopienu, atbalstam, uzlabojot vispārēju piekļuvi pamatvajadzību apmierināšanai un pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības aprūpei, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, informācijai un piegādēm, izglītībai, uzturam un sociālajai aizsardzībai;

Grozījums Nr.    339

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  atbalstīt drošu un stimulējošu vidi bērniem, kas ir būtisks elements, lai veicinātu veselīgu jauno paaudzi, kas spēj pilnībā realizēt savu potenciālu;

(f)  sniegt bērniem, īpaši visvairāk atstumtajiem, labāko sākumu dzīvei, ieguldot agrīnā attīstībā un nodrošinot, ka bērniem, kurus skar nabadzība vai nevienlīdzība, ir pieejami tādi pamatpakalpojumi kā veselības aprūpe, pārtika, izglītība un sociālā aizsardzība; atbalstīt drošu un stimulējošu vidi bērniem, kas ir būtisks elements, lai veicinātu veselīgu jauno paaudzi, kas spēj pilnībā realizēt savu potenciālu, un īpašu uzmanību veltot meiteņu vajadzībām;

Grozījums Nr.    340

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  atbalstīt vispārēju piekļuvi pietiekamai, cenas ziņā pieejamai, drošai un uzturvielām bagātai pārtikai, jo īpaši personām vismazāk aizsargātajās situācijās, un stiprināt nodrošinātību ar pārtiku un uzturu, jo īpaši valstīs, kuras saskaras ar ilgstošām vai atkārtotām krīzēm;

(g)  atbalstīt vispārēju piekļuvi pietiekamai, cenas ziņā pieejamai, drošai un uzturvielām bagātai pārtikai, jo īpaši personām vismazāk aizsargātajās situācijās, tostarp bērniem vecumā līdz pieciem gadiem, gan meitenēm, gan zēniem pusaudžu vecumā un sievietēm, īpaši grūtniecības un zīdīšanas laikā, un stiprināt nodrošinātību ar pārtiku un uzturu, jo īpaši valstīs, kuras saskaras ar ilgstošām vai atkārtotām krīzēm; veicināt tādas daudznozaru pieejas lauksaimniecībai, kurās ņemti vērā ar uzturu saistīti aspekti;

Grozījums Nr.    341

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  atbalstīt vispārēju piekļuvi drošai un pietiekamai dzeramā ūdens sanitārijai, higiēnai, kā arī ilgtspējīgai un integrētai ūdens resursu apsaimniekošanai;

(h)  atbalstīt vispārēju piekļuvi drošai un pietiekamai dzeramā ūdens sanitārijai, higiēnai, kā arī ilgtspējīgai un integrētai ūdens resursu apsaimniekošanai, kā galvenos rādītājus veselības aprūpes, izglītības, uztura, noturības pret klimata pārmaiņām un dzimumu līdztiesības jomā;

Grozījums Nr.    342

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  nodrošināt vispārēju veselības aprūpi, nodrošinot taisnīgu piekļuvi kvalitatīviem un cenas ziņā pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp atbalstot spēcīgas, kvalitatīvas un noturīgas veselības aprūpes sistēmas izveidi un uzlabojot agrīnās brīdināšanas, riska samazināšanas, pārvaldības un atveseļošanas spēju;

(i)  nodrošināt vispārēju veselības aprūpi, nodrošinot taisnīgu piekļuvi kvalitatīviem un cenas ziņā pieejamiem veselības aprūpes, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes, pakalpojumiem, tostarp atbalstot iekļaujošas, spēcīgas, kvalitatīvas un noturīgas un visiem pieejamas veselības aprūpes sistēmas izveidi un uzlabojot agrīnās brīdināšanas, riska samazināšanas, pārvaldības un atveseļošanas spēju; papildināt rīcību, izmantojot Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, lai novērstu globālus veselības apdraudējumus, izstrādātu drošas, efektīvas un cenas ziņā pieejamas vakcīnas un ārstēšanu slimībām, kas ir saistītas ar nabadzību un ir atstātas novārtā, un lai uzlabotu reaģēšanu uz veselības problēmām, tostarp pārnēsājamām slimībām, mikrobu rezistenci un jaunām slimībām un epidēmijām;

Grozījums Nr.    343

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  stiprināt cilvēku un kopienu izturētspēju, tostarp palielinot investīcijas kopienu vadītos katastrofu riska mazināšanas un sagatavotības projektos;

Grozījums Nr.    344

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(jb)  atbalstīt valsts, reģionālās un vietējās pašvaldības un pārvaldes iestādes un administrācijas, lai izveidotu vajadzīgo infrastruktūru, cita starpā fiziskos, tehnoloģiskos un cilvēkresursus, un izmantojot jaunākos tehnoloģiju un administratīvos sasniegumus, lai nodrošinātu visu personu precīzu reģistrēšanu (no dzimšanas līdz nāvei) un vajadzības gadījumā oficiāli atzītu dokumentu dublikātu publicēšanu, lai nodrošinātu, ka visiem iedzīvotājiem ir oficiāls statuss un piekļuve savām pamattiesībām;

Grozījums Nr.    345

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k)  veicināt iekļaujošu, ilgtspējīgu pilsētattīstību, lai risinātu pilsētvides nevienlīdzību, galveno uzmanību pievēršot tiem, kam ir vislielākās vajadzības;

(k)  veicināt iekļaujošu, ilgtspējīgu pilsētattīstību, lai risinātu pilsētvides nevienlīdzību, galveno uzmanību pievēršot tiem, kam ir vislielākās vajadzības, un pieņemot uz dzimumu līdztiesības aspekta ievērošanu vērstu pieeju;

Grozījums Nr.    346

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – l apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(l)  atbalstīt vietējās pašvaldības, lai pilsētu līmenī uzlabotu pamatpakalpojumu sniegšanu un vienlīdzīgu piekļuvi pārtikas nodrošinājumam, pieejamiem, pienācīgiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, un dzīves kvalitāti, jo īpaši tiem, kas dzīvo neformālās apmetnēs un graustu rajonos;

svītrots

Grozījums Nr.    347

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m)  veicināt iekļaujošu un taisnīgu formālo, ārpusskolas un neformālo izglītību visos līmeņos, ieskaitot tehnisko un profesionālo apmācību, tostarp ārkārtas situācijās un krīzes situācijās, tostarp izmantojot digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu mācīšanu un mācīšanos;

(m)  veicināt starptautiski pieņemtu izglītības mērķu īstenošanu ar īpašu uzsvaru uz bezmaksas valsts izglītības sistēmām, nodrošinot iekļaujošu un taisnīgu formālo, ārpusskolas un neformālo izglītību visos līmeņos un sekmējot visiem pieejamas mūžizglītības iespējas, un ieskaitot agrīnu bērnu attīstību, tehnisko un profesionālo apmācību, tostarp ārkārtas situācijās un krīzes situācijās, tostarp izmantojot digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu mācīšanu un mācīšanos;

Grozījums Nr.    348

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – ma apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ma)  atbalstīt izglītības koridorus, lai nodrošinātu, ka studenti no valstīm, kurās notiek karš, var studēt Savienības augstskolās;

Grozījums Nr.    349

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(n)  atbalstīt spēju veidošanu, mācību mobilitāti uz partnervalstīm vai starp tām, kā arī sadarbības un politikas dialogu ar iestādēm, organizācijām, vietējām īstenošanas struktūrām un iestādēm no šīm valstīm;

(n)  atbalstīt mācību mobilitāti, spēju veidošanu un sadarbību kultūras jomā, virzienā uz partnervalstīm, no tām vai to starpā, kā arī sadarbības un politikas dialogu ar šo valstu iestādēm, organizācijām, vietējām īstenošanas struktūrām un iestādēm;

Grozījums Nr.    350

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – na apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(na)  veicināt spēju veidošanu un sadarbību gan zinātnes, tehnoloģiju un pētniecības jomā, it īpaši risinot ar nabadzību saistītas sociālās problēmas, kas nesamērīgi ietekmē partnervalstis un novārtā atstātās pētniecības un inovācijas jomas, kurās ir ierobežotas privātā sektora investīcijas, gan atvērto datu jomā, un veicināt sociālo inovāciju;

Grozījums Nr.    351

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(o)  veicināt sadarbību zinātnes, tehnoloģijas un pētniecības, kā arī atklāto datu un inovācijas jomā;

(o)  veicināt spēju veidošanu un sadarbību zinātnes, tehnoloģijas un pētniecības, atvērto datu, lielo datu, mākslīgā intelekta un inovācijas jomā koordinēti ar Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, lai cīnītos pret intelektuālā darbaspēka emigrāciju;

Grozījums Nr.    352

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – q apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(q)  veicināt kultūru dialogu un kultūru daudzveidību visās tās formās, kā arī saglabāt un veicināt kultūras mantojumu un atraisīt radošo nozaru potenciālu ilgtspējīgai, sociālai un ekonomiskai attīstībai;

(q)  veicināt kultūru dialogu un kultūru daudzveidību visās tās formās, kā arī saglabāt un veicināt kultūras mantojumu un atraisīt kultūras un radošo industriju potenciālu ilgtspējīgai, sociālai un ekonomiskai attīstībai;

Grozījums Nr.    353

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 2. punkts – qa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(qa)  atbalstīt pasākumus un veicināt sadarbību sporta jomā, lai veicinātu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, jauniešiem, atsevišķām personām un kopienām, kā arī programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanu veselības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomā;

Grozījums Nr.    354

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Migrācija un mobilitāte

3.  Migrācija, mobilitāte un piespiedu pārvietošana

Grozījums Nr.    355

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  atbalstīt efektīvu un uz cilvēktiesībām balstītu migrācijas politiku visos līmeņos, tostarp aizsardzības programmas, lai veicinātu drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju;

Grozījums Nr.    356

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Stiprināt partnerību migrācijas un mobilitātes jomā, pamatojoties uz integrētu un līdzsvarotu pieeju, kas aptver visus migrācijas aspektus, tostarp palīdzību Savienības divpusējo vai reģionālo nolīgumu un vienošanos īstenošanā, tostarp mobilitātes partnerībās;

(a)  Palīdzēt stiprināt divpusēju, reģionālu, tostarp starp jaunattīstības valstīm, un starptautisku partnerību migrācijas un mobilitātes jomā, pamatojoties uz integrētu un līdzsvarotu pieeju, kas aptver visus migrācijas aspektus, un ievērojot starptautiskās un Savienības tiesības un saistības cilvēktiesību jomā;

Grozījums Nr.    357

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  sniegt palīdzību starp Savienību un trešām valstīm noslēgto divpusējo vai reģionālo nolīgumu un vienošanos, tostarp mobilitātes partnerību, īstenošanā, un izveidot drošas un likumīgas ieceļošanas iespējas, tostarp izstrādājot vīzu režīma atvieglošanas un pārmitināšanas nolīgumus, un pamatojoties uz savstarpēju pārskatatbildību un pilnīgu humanitāro un cilvēktiesību saistību ievērošanu;

Grozījums Nr.    358

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt migrantu, kas atgriežas, ilgtspējīgu reintegrāciju;

(b)  atbalstīt migrantu, kas atgriežas, ilgtspējīgu un sekmīgu sociālekonomisko reintegrāciju;

Grozījums Nr.    359

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  novērst neatbilstīgu migrāciju, cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu, pastiprināt sadarbību integrētas robežu pārvaldības jomā;

(d)  samazināt neaizsargātības veidus migrācijas procesā, tostarp novēršot neatbilstīgu migrāciju, un stiprinot transnacionālus pasākumus, lai saskaņā ar starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem novērstu cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu;

Grozījums Nr.    360

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  stiprināt zinātniskās, tehniskās, cilvēciskās un institucionālās spējas migrācijas pārvaldībai;

(e)  stiprināt zinātniskās, tehniskās, cilvēciskās un institucionālās spējas migrācijas pārvaldībai, tostarp precīzu un sadalītu datu vākšanu un izmantošanu uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanā, lai sekmētu drošu, sakārtotu un atbildīgu migrāciju.

Grozījums Nr.    361

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  atbalstīt efektīvu un uz cilvēktiesībām balstītu migrācijas politiku, tostarp aizsardzības programmas;

svītrots

Grozījums Nr.    362

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  veicināt nosacījumus, kas sekmē likumīgu migrāciju un labi pārvaldītu mobilitāti, cilvēku savstarpējos kontaktus, migrācijas ietekmes uz attīstību maksimālu palielināšanu;

(g)  veicināt nosacījumus, kas sekmē likumīgu migrāciju un labi pārvaldītu mobilitāti, un cilvēku savstarpējos kontaktus, tostarp sniedzot precīzu un savlaicīgu informāciju visos migrācijas posmos;

Grozījums Nr.    363

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  maksimāli palielināt migrācijas ietekmi uz attīstību un uzlabot kopējo izpratni par migrācijas un attīstības saikni;

Grozījums Nr.    364

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  nodrošināt migrantu un piespiedu kārtā pārvietoto personu aizsardzību;

(h)  nodrošināt migrantu un piespiedu kārtā pārvietoto personu aizsardzību, pievēršot īpašu uzmanību neaizsargātām grupām un piemērojot tiesībās balstītu pieeju, un nodrošinot, ka jauktās migrācijas plūsmās tiek atzītas personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, un viņām tiek noteikts statuss;

Grozījums Nr.    365

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  atbalstīt uz attīstību balstītus risinājumus piespiedu kārtā pārvietotām personām un viņu uzņēmējām kopienām;

(i)  atbalstīt uz attīstību balstītus risinājumus piespiedu kārtā pārvietotām personām un viņu uzņēmējām kopienām, tostarp nodrošinot piekļuvi izglītībai un pienācīgām darbvietām, lai veicinātu pārvietotu personu cieņu, izturētspēju un patstāvību un viņas integrētu uzņēmējvalstu ekonomiskajā un sociālajā dzīvē;

Grozījums Nr.    366

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  atbalstīt diasporu iesaistīšanos izcelsmes valstīs;

(j)  atbalstīt diasporu iesaistīšanos izcelsmes valstīs, lai dotu pilnīgu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā;

Grozījums Nr.    367

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ka)  veicināt iespēju nodrošināšanu migrantiem un sabiedrībām, lai panāktu to pilnīgu iekļaušanu un sociālo kohēziju;

Grozījums Nr.    368

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Sadarbību šajā jomā pārvalda saskaņā ar [Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds], pilnībā ievērojot principu, kas paredz politikas saskaņotību attīstībai.

Grozījums Nr.    369

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  sniegt ieguldījumu partneru centienos izpildīt saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, tostarp īstenot valsts noteikto devumu (VND) un mazināt un pielāgot rīcības plānus, tostarp sinerģiju starp pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu;

(b)  atbalstīt pielāgošanos klimata pārmaiņām, pievēršot sevišķu uzmanību īpaši neaizsargātām valstīm un iedzīvotājiem, kam trūkst resursu vajadzīgo pasākumu veikšanai; sniegt ieguldījumu partneru centienos izpildīt saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, tostarp īstenot valsts noteikto devumu (VND) un mazināt un pielāgot rīcības plānus, tostarp sinerģiju starp pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, kā arī pildīt saistības saskaņā ar citiem daudzpusējiem vides nolīgumiem, piemēram, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un ANO Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos;

Grozījums Nr.    370

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  stiprināt ilgtspējīgu sadarbību enerģētikas jomā; veicināt un palielināt sadarbību energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanas jomā;

(d)  veicināt piekļuvi ilgtspējīgai enerģijai jaunattīstības valstīs, lai izpildītu Savienības 2012. gada apņemšanos līdz 2030. gadam nodrošināt šādu piekļuvi papildu 500 miljoniem cilvēku, piešķirot prioritāti maza mēroga, minitīklu un ārpustīklu risinājumiem, kam ir augsta vērtība vides un attīstības ziņā; stiprināt ilgtspējīgu sadarbību enerģētikas jomā; veicināt un palielināt sadarbību energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanas jomā; veicināt piekļuvi uzticamiem, drošiem, pieejamiem, tīriem un ilgtspējīgiem energopakalpojumiem, jo īpaši vietējiem un decentralizētiem risinājumiem, kas nodrošina piekļuvi enerģijai cilvēkiem, kuri dzīvo nabadzībā un tālākos reģionos;

Grozījums Nr.    371

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  veidot spējas, kas ļauj valsts un vietējās attīstības stratēģijās integrēt vides ilgtspējas un klimata pārmaiņu mērķus, un tiekties pēc zaļās izaugsmes, tostarp atbalstot ilgtspējas kritēriju noteikšanu publiskajā iepirkumā;

Grozījums Nr.    372

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  veicināt korporatīvo sociālo atbildību, pienācīgu rūpību piegādes ķēdēs un konsekventu piesardzīgās pieejas un principa „piesārņotājs maksā“ piemērošanu;

Grozījums Nr.    373

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dc)  veicināt vidi saudzējošu ilgtspējīgu lauksaimniecību, tostarp agroekoloģiju, par kuru ir pierādīts, ka tā veicina ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilgtermiņā uzlabo vides un sociālo noturību pret klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr.    374

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  stiprināt vietējo kopienu iesaisti klimata pārmaiņu reaģēšanas pasākumos, ekosistēmu saglabāšanā un dabas resursu pārvaldībā; veicināt pilsētu ilgtspējīgu attīstību un izturētspēju urbanizētās teritorijās;

(f)  stiprināt vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju iesaisti klimata pārmaiņu reaģēšanas pasākumos, cīņu pret bioloģiskās daudzveidības mazināšanos un noziegumu pret dzīvo dabu novēršanu, ekosistēmu saglabāšanā un dabas resursu pārvaldībā, tostarp uzlabojot zemes pārvaldību un ūdens resursu apsaimniekošanu; veicināt pilsētu ilgtspējīgu attīstību un izturētspēju urbanizētās teritorijās;

Grozījums Nr.    375

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  izbeigt konflikta zonās iegūtu izrakteņu tirdzniecību un kalnraču ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī atbalstīt vietējo kopienu attīstību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/821 par piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumiem un papildu pasākumiem, kā arī izstrādāt šādu pieeju attiecībā uz derīgajiem izrakteņiem, kuri vēl nav iekļauti tās darbības jomā;

Grozījums Nr.    376

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fb)  veicināt izglītību ilgtspējīgai attīstībai (ESD), lai dotu cilvēkiem iespējas pārveidot sabiedrību un veidot ilgtspējīgu nākotni;

Grozījums Nr.    377

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  veicināt dabas resursu saglabāšanu, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, atjaunot dabas resursus, veselīgas ekosistēmas un apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un aizsargāt savvaļas dabu;

(g)  veicināt dabas resursu saglabāšanu, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, atjaunot dabas resursus, veselīgas ekosistēmas un apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un aizsargāt savvaļas dabu, tostarp apkarot malumedniecību un savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību;

Grozījums Nr.    378

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  novērst bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, īstenot starptautiskās un Savienības iniciatīvas šajā jautājumā, jo īpaši veicinot zemes un jūras ekosistēmu un ar tām saistītās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu;

Grozījums Nr.    379

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  veicināt integrētu un ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu un pārrobežu sadarbību ūdens resursu jomā;

(h)  veicināt integrētu un ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu un pārrobežu sadarbību ūdens resursu jomā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    380

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  veicināt oglekļa uzkrājumu saglabāšanu un palielināšanu, izmantojot ilgtspējīgu zemes izmantošanas pārvaldību, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, kā arī cīnīties pret vides degradāciju, pārtuksnešošanos un zemes degradāciju;

(i)  veicināt oglekļa uzkrājumu saglabāšanu un palielināšanu, izmantojot ilgtspējīgu zemes izmantošanas pārvaldību, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, kā arī cīnīties pret vides degradāciju, pārtuksnešošanos un zemes un mežu degradāciju, un sausumu;

Grozījums Nr.    381

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  ierobežot mežu izciršanu un veicināt meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT) un apkarot nelikumīgu mežizstrādi, nelikumīgu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību;

(j)  ierobežot mežu izciršanu un veicināt meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT) un apkarot nelikumīgu mežizstrādi, nelikumīgu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību; atbalstīt labāku pārvaldību un spēju veidošanu, lai ilgtspējīgi apsaimniekotu dabas resursus; atbalstīt sarunas par brīvprātīgajiem partnerības nolīgumiem un to īstenošanu;

Grozījums Nr.    382

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k)  atbalstīt okeānu pārvaldību, tostarp piekrastes un jūras teritoriju visu veidu, tostarp ekosistēmu, aizsardzību un atjaunošanu, cīņu pret jūru piedrazošanu, cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un aizsargāt jūras bioloģisko daudzveidību;

(k)  atbalstīt okeānu pārvaldību, tostarp piekrastes un jūras teritoriju visu veidu, tostarp ekosistēmu, aizsardzību un atjaunošanu, cīņu pret jūru piedrazošanu, cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un aizsargāt jūras bioloģisko daudzveidību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS);

Grozījums Nr.    383

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – l apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(l)  stiprināt reģionālu katastrofu riska samazināšanu (DRR) un noturību, nodrošinot sinerģiju ar klimata pārmaiņu pielāgošanās politiku un pasākumiem;

(l)  stiprināt reģionālu katastrofu riska samazināšanu (DRR), sagatavotību un noturību, izmantojot uz kopienu un cilvēkiem vērstu pieeju un nodrošinot sinerģiju ar klimata pārmaiņu pielāgošanās politiku un pasākumiem;

Grozījums Nr.    384

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m)  veicināt resursu izmantošanas efektivitāti un ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, tostarp novērst piesārņojumu un veicināt pareizu ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošanu;

(m)  veicināt resursu izmantošanas efektivitāti un ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu (arī visā piegādes ķēdē), tostarp ierobežojot dabas resursu izmantošanu konfliktu finansēšanai un atbalstot ieinteresēto personu atbilstību tādām iniciatīvām kā Kimberli procesa sertifikācijas sistēma; novērst piesārņojumu un veicināt pareizu ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošanu;

Grozījums Nr.    385

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(n)  atbalstīt centienus uzlabot ilgtspējīgu ekonomikas dažādošanu, konkurētspēju un tirdzniecību, privātā sektora attīstību, īpašu uzmanību pievēršot mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgai ilgtspējīgai izaugsmei, mikrouzņēmumiem, MVU un kooperatīviem, izmantojot spēkā esošos tirdzniecības nolīgumus ar ES.

(n)  atbalstīt centienus uzlabot ilgtspējīgu ekonomikas dažādošanu, konkurētspēju, vērtības sadali piegādes ķēdes un godīgu tirdzniecību un privātā sektora attīstību, īpašu uzmanību pievēršot mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgai ilgtspējīgai izaugsmei, mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem, MVU un kooperatīviem, izmantojot ieguvumus attīstībai, ko rada spēkā esošie tirdzniecības nolīgumi ar ES;

Grozījums Nr.    386

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – na apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(na)  izpildīt tādos līgumos noteiktās starptautiskās saistības attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu kā Konvencija par bioloģisko daudzveidību (KBD), Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību un citi ar bioloģisko daudzveidību saistītie līgumi;

Grozījums Nr.    387

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – nb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(nb)  paplašināt klimata pārmaiņu un vides mērķu integrāciju un iekļaušanu Savienības attīstības sadarbībā, atbalstot metodoloģijas izstrādi un pētniecību, ko veic jaunattīstības valstis, kā arī tajās un par tām, tostarp pārraudzības, ziņošanas un pārbaudes mehānismus, ekosistēmas apzināšanu, novērtējumu un vērtēšanu, paplašinot zināšanas vides jautājumos, veicinot inovatīvu darbību un politikas saskaņotību;

Grozījums Nr.    388

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 4. punkts – nc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(nc)  to globālo un reģionālo klimata pārmaiņu seku novēršana, kam ir iespējama destabilizējoša ietekme uz attīstību, mieru un drošību.

Grozījums Nr.    389

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Atbalstīt uzņēmējdarbību, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un nodarbināmības iespējas, attīstot prasmes un kompetences, tostarp izglītību, darba standartu un darba apstākļu uzlabošanu un iespēju radīšanu īpaši jauniešiem;

(a)  Atbalstīt uzņēmējdarbību, tostarp piešķirot mikrofinansējumu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un nodarbināmības iespējas, attīstot prasmes un kompetences, tostarp izglītību, panākot uzlabojumus SDO darba standartu pilnīgā piemērošanā, un tostarp attiecībā uz sociālo dialogu un bērnu darba apkarošanu, veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, iztikas minimumu un iespēju radīšanu īpaši jauniešiem;

Grozījums Nr.    390

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt nacionālās attīstības iespējas, kas maksimāli palielina pozitīvos sociālos iznākumus un ietekmi, kā arī veicināt progresīvu nodokļu uzlikšanu un pārdalošu publisko politiku;

(b)  atbalstīt nacionālās attīstības iespējas, kas maksimāli palielina pozitīvos sociālos iznākumus un ietekmi, veicināt efektīvu un ilgtspējīgu nodokļu uzlikšanu un pārdalošu publisko politiku un izveidot un stiprināt ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas un sociālās apdrošināšanas shēmas; atbalstīt valsts un starptautiska līmeņa centienus apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzes;

Grozījums Nr.    391

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  uzlabot uzņēmējdarbības un investīciju vidi, radīt labvēlīgu normatīvo vidi ekonomikas attīstībai un atbalstīt uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, to centienos paplašināt darījumdarbību un radīt darbvietas;

(c)  uzlabot atbildīgu uzņēmējdarbības un investīciju vidi, radīt labvēlīgu normatīvo vidi ekonomikas attīstībai un atbalstīt uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, kooperatīvus un sociālos uzņēmumus, to centienos paplašināt darījumdarbību un radīt darbvietas, atbalstīt solidaritātes ekonomikas attīstību un palielināt privātā sektora pārskatatbildību;

Grozījums Nr.    392

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  veicināt korporatīvo pārskatatbildību un tiesiskās aizsardzības mehānismus attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem, kas ir saistīti ar privātā sektora darbībām; atbalstīt vietēja, reģionāla un pasaules līmeņa centienus nodrošināt atbilstību cilvēktiesību standartiem un regulatīviem pasākumiem, tostarp saistībā ar obligātu uzticamības pārbaudi un saistošu starptautisku instrumentu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā pasaules līmenī;

Grozījums Nr.    393

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  stiprināt sociālo un vides ilgtspējību, korporatīvo sociālo atbildību un atbildīgu uzņēmējdarbību visā vērtību ķēdē;

(d)  stiprināt sociālo un vides ilgtspējību, korporatīvo sociālo atbildību un atbildīgu uzņēmējdarbību visā vērtību ķēdē un nodrošināt vērtības sadali, taisnīgas cenas un godīgus tirdzniecības nosacījumus;

Grozījums Nr.    394

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  palielināt publisko izdevumu efektivitāti un veicināt publiskā finansējuma stratēģiskāku izmantošanu, tostarp izmantojot apvienošanas instrumentus, lai piesaistītu papildu publiskos un privātos ieguldījumus;

(e)  palielināt publisko izdevumu efektivitāti un ilgtspēju, tostarp veicinot ilgtspējīgu publisko iepirkumu; un veicināt publiskā finansējuma stratēģiskāku izmantošanu, tostarp izmantojot apvienošanas instrumentus, lai piesaistītu papildu publiskos un privātos ieguldījumus;

Grozījums Nr.    395

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  veicināt iekšējo ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, veidojot ciešāku saikni starp pilsētu un lauku teritorijām un veicinot tūrisma nozares attīstību, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību;

(g)  veicināt iekšējo ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, veidojot ciešāku saikni starp pilsētu un lauku teritorijām un veicinot gan radošo industriju, gan kultūras tūrisma nozares attīstību, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību;

Grozījums Nr.    396

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  palielināt un dažādot lauksaimniecības un pārtikas vērtību ķēdes, veicināt, ekonomikas diversifikāciju, pievienotās vērtības radīšanu, reģionālo integrāciju, konkurētspēju un tirdzniecību un stiprināt ilgtspējīgas, zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgas inovācijas;

(h)  palielināt un dažādot ilgtspējīgas un iekļaujošas lauksaimniecības un pārtikas vērtību ķēdes, veicināt pārtikas nodrošinājumu un ekonomikas diversifikāciju, pievienotās vērtības radīšanu, reģionālo integrāciju, konkurētspēju un godīgu tirdzniecību un stiprināt ilgtspējīgas, zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgas inovācijas;

Grozījums Nr.    397

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha)  koncentrēties uz ekoloģiski efektīvu lauksaimniecības intensifikāciju attiecībā uz mazajiem lauksaimniekiem, jo īpaši sievietēm, nodrošinot atbalstu efektīvām un ilgtspējīgām valsts politikas nostādnēm, stratēģijām un tiesiskajam regulējumam un vienlīdzīgai un ilgtspējīgai piekļuvei resursiem, tostarp zemei, ūdenim, (mikro)kredītiem un citiem lauksaimniecībā izmantojamiem resursiem;

Grozījums Nr.    398

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – hb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(hb)  aktīvi palielināt pilsoniskās sabiedrības un lauksaimnieku organizāciju līdzdalību politikas veidošanā un pētniecības programmās un stiprināt to iesaistīšanos valdības programmu īstenošanā un novērtēšanā;

Grozījums Nr.    399

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  veicināt universālu piekļuvi ilgtspējīgai enerģijai, veicinot mazoglekļa, pret klimata pārmaiņām noturīgu un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām;

(j)  veicināt universālu piekļuvi drošai, cenas ziņā pieejamai un ilgtspējīgai enerģijai, veicinot mazoglekļa, pret klimata pārmaiņām noturīgu un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr.    400

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – l apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(l)  veicināt cenas ziņā pieejamu, iekļaujošu un uzticamu digitālo savienojamību un stiprināt digitālo ekonomiku;

(l)  veicināt cenas ziņā pieejamu, iekļaujošu, uzticamu un drošu digitālo savienojamību un stiprināt digitālo ekonomiku; veicināt digitālo pratību un prasmes; sekmēt digitālo uzņēmējdarbību un darbvietu radīšanu; veicināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai stimulētu ilgtspējīgu attīstību; pievērsties kiberdrošībai, datu aizsardzībai un citiem ar digitalizāciju saistītiem regulatīviem jautājumiem;

Grozījums Nr.    401

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m)  attīstīt un stiprināt tirgus un nozares tādā veidā, kas veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi;

(m)  attīstīt un stiprināt tirgus un nozares tādā veidā, kas veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, un godīgu tirdzniecību;

Grozījums Nr.    402

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(n)  atbalstīt reģionālās integrācijas programmu un optimālu tirdzniecības politiku un atbalstīt ES un tās partneru savstarpējo tirdzniecības nolīgumu konsolidāciju un īstenošanu;

(n)  atbalstīt reģionālās integrācijas programmu un optimālu tirdzniecības politiku, atbalstot iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību, un atbalstīt Savienības un tās partneru savstarpējo godīgas tirdzniecības nolīgumu, tostarp holistisku un asimetrisku nolīgumu ar jaunattīstības valstu partneriem, konsolidāciju un īstenošanu; veicināt un stiprināt daudzpusējās attiecības, ilgstpējīgu ekonomisko sadarbību, kā arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus;

Grozījums Nr.    403

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(o)  veicināt sadarbību zinātnes, tehnoloģijas un pētniecības, kā arī atklāto datu un inovācijas jomā;

(o)  veicināt sadarbību zinātnes, tehnoloģijas un pētniecības, digitalizācijas, atvērto datu, lielo datu un mākslīgā intelekta un inovācijas jomā, tostarp zinātnes diplomātijas attīstību;

Grozījums Nr.    404

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – p apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(p)  veicināt kultūru dialogu un kultūru daudzveidību visās tās formās, kā arī saglabāt un veicināt kultūras mantojumu;

(p)  veicināt kultūru dialogu un kultūru daudzveidību visās tās formās, attīstīt vietējo amatniecību, kā arī laikmetīgās mākslas un kultūras izpausmes, un saglabāt un veicināt kultūras mantojumu;

Grozījums Nr.    405

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – r apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(r)  uzlabot piekļuvi pienācīgam darbam un veidot iekļaujošākus un labi funkcionējošus darba tirgus un nodarbinātības politiku, kas vērsta uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, jo īpaši jauniešiem.

(r)  uzlabot ikvienas personas piekļuvi pienācīgam darbam veselībai nekaitīgā vidē un veidot iekļaujošākus un labi funkcionējošus darba tirgus un nodarbinātības politiku, kas vērsta uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu, tostarp iztikas minimumu visiem, jo īpaši sievietēm un jauniešiem;

Grozījums Nr.    406

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – ra apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ra)  nodrošināt taisnīgu un ilgtspējīgu piekļuvi ieguves nozarēm, vienlaikus neveicinot konfliktus vai korupciju;

Grozījums Nr.    407

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 5. punkts – s apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(s)  veicināt taisnīgu, ilgtspējīgu un netraucētu piekļuvi ieguves nozarēm.

(s)  veicināt taisnīgu, ilgtspējīgu un netraucētu piekļuvi ieguves nozarēm. nodrošināt lielāku pārredzamību, pienācīgu rūpību un investoru atbildību, vienlaikus veicinot privātā sektora pārskatatbildību; piemērot pasākumus, lai papildinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu.

Grozījums Nr.    408

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Drošība, stabilitāte un miers

6.  Miers, drošība un stabilitāte

Grozījums Nr.    409

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Veicināt mieru un stabilitāti, veidojot valstu, sabiedrību, kopienu un privātpersonu izturētspēju, ņemot vērā politisko, ekonomisko, vides, demogrāfisko un sociālo spiedienu un satricinājumus;

(a)  Veicināt mieru, konfliktu novēršanu un tādēļ arī stabilitāti, veidojot valstu, sabiedrību, kopienu un privātpersonu izturētspēju, ņemot vērā politisko, ekonomisko, vides, demogrāfisko un sociālo spiedienu un satricinājumus, tostarp atbalstot izturētspējas novērtējumus, kuru mērķis ir noteikt vietējām sabiedrībām piemītošās spējas, kuras tiem ļauj izturēt šādu spiedienu un satricinājumus, pielāgoties tiem un ātri no tiem atgūties;

Grozījums Nr.    410

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  veicināt nevardarbības kultūru, tostarp atbalstot formālu un ikdienēju izglītību par mieru;

Grozījums Nr.    411

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt konfliktu novēršanu, agrīno brīdināšanu un miera veidošanu, izmantojot starpniecību, krīžu pārvarēšanu un stabilizāciju;

(b)  atbalstīt konfliktu novēršanu, agrīno brīdināšanu un miera veidošanu, izmantojot starpniecību, krīžu pārvarēšanu, stabilizāciju un pēckonfliktu atjaunošanu, tostarp pastiprinot sieviešu lomu visos šajos posmos; sekmēt un veidot spējas, kas ir saistītas ar uzticības veicināšanu, starpniecību, dialogu, samierināšanu un labām kaimiņattiecībām, un veicināt citus pasākumus, kas sekmē konfliktu novēršanu un atrisināšanu, īpašu uzmanību pievēršot jaunai spriedzei starp kopienām, kā arī veicināt samierināšanas pasākumus starp sabiedrības daļām un ilgstoša konflikta un krīzes gadījumā;

Grozījums Nr.    412

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  atbalstīt bruņotos konfliktos cietušo rehabilitāciju un reintegrāciju, kā arī bijušo kaujinieku un viņu ģimeņu atbruņošanu, demobilizāciju un reintegrāciju pilsoniskajā sabiedrībā, aptverot arī sieviešu īpašās vajadzības;

Grozījums Nr.    413

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  stiprināt sieviešu un jauniešu nozīmi miera veidošanas un konfliktu novēršanas pasākumos un viņu iekļaušanu, jēgpilnu pilsonisko un politisko līdzdalību un sociālo atzīšanu; atbalstīt ANO DP Rezolūcijas 1325 īstenošanu, jo īpaši nestabilās, konfliktu skartās un pēckonflikta valstīs;

Grozījums Nr.    414

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atbalstīt drošības sektora reformu, kas pakāpeniski nodrošina personas un valsti ar efektīvāku un pārskatatbildīgu drošību ilgtspējīgai attīstībai;

(c)  atbalstīt drošības sektora reformu, kurā tiek ņemti vērā konfliktu aspekti un kas pakāpeniski nodrošina personas un valsti ar efektīvāku, demokrātisku un pārskatatbildīgu drošību ilgtspējīgai attīstībai un mieram;

Grozījums Nr.    415

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  atbalstīt militāro dalībnieku spēju veidošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā (CBSD);

(d)  atbalstīt militāro dalībnieku spēju veidošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā;

Grozījums Nr.    416

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  atbalstīt reģionālās un starptautiskās atbruņošanas iniciatīvas un ieroču eksporta kontroles režīmus un mehānismus;

Grozījums Nr.    417

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  atbalstīt reģionālās un starptautiskās iniciatīvas, kas veicina drošību, stabilitāti un mieru;

(e)  atbalstīt vietējās, reģionālās un starptautiskās iniciatīvas, kas veicina drošību, stabilitāti un mieru, kā arī savstarpēji sasaistīt šīs dažādās iniciatīvas;

Grozījums Nr.    418

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  novērst un apkarot radikalizāciju, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma un terorisma;

(f)  novērst un apkarot radikalizāciju, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma un terorisma, izmantojot situācijai atbilstošas un uz cilvēku vērstas programmas un darbības, kurās ņemti vērā konfliktu un dzimumu līdztiesības aspekti;

Grozījums Nr.    419

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  novērst kājnieku mīnu, nesprāgušas munīcijas vai citu sprādzienbīstamu kara palieku sociālekonomisko ietekmi uz civiliedzīvotājiem, tostarp ņemot vērā sieviešu vajadzības;

Grozījums Nr.    420

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fb)  novērst sociālo ietekmi vai pārstrukturēt bruņotos spēkus, tostarp ņemot vērā sieviešu vajadzības;

Grozījums Nr.    421

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fc)  atbalstīt vietēja, valsts, reģionāla un starptautiska līmeņa ad hoc tiesas, patiesības un izlīguma komisijas un mehānismus;

Grozījums Nr.    422

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  veicināt pārrobežu sadarbību attiecībā uz kopīgo dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību;

(h)  veicināt pārrobežu sadarbību attiecībā uz kopīgo dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību saskaņā ar starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    423

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  sadarboties ar trešām valstīm kodolenerģijas izmantošanā nemilitāros nolūkos, jo īpaši ar spēju veidošanas un infrastruktūras attīstības palīdzību trešās valstīs tādās jomās kā veselība, lauksaimniecība un pārtikas nekaitīgums; kā arī atbalstīt sociālos pasākumus, kas vērsti uz sekām, ar kurām saskaras visneaizsargātākie iedzīvotāji, kuri pakļauti radiācijas avārijai, un kuru mērķis ir uzlabot dzīves apstākļus; veicināt zināšanu pārvaldību, apmācību un izglītību ar kodolmateriāliem saistītās jomās;

(i)  sadarboties ar trešām valstīm kodolenerģijas izmantošanā nemilitāros nolūkos, jo īpaši ar spēju veidošanas un infrastruktūras attīstības palīdzību trešās valstīs tādās jomās kā veselība, lauksaimniecība un pārtikas nekaitīgums; kā arī atbalstīt sociālos pasākumus, kas vērsti uz sekām, ar kurām saskaras visneaizsargātākie iedzīvotāji, kuri pakļauti radiācijas avārijai, un kuru mērķis ir uzlabot dzīves apstākļus; veicināt zināšanu pārvaldību, apmācību un izglītību ar kodolmateriāliem saistītās jomās; šādas darbības izstrādā kopā ar darbībām, ko pieņem saskaņā ar Eiropas Kodoldrošuma instrumentu, kas izveidots ar Regulu (ES) .../... (EINS regula);

Grozījums Nr.    424

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 6. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  uzlabot jūras drošību, lai nodrošinātu okeānus, kas nav bīstami, ir droši, tīri un ilgtspējīgi pārvaldīti;

(j)  uzlabot jūras drošību un drošumu, lai panāktu, ka okeāni nav bīstami, ir droši, tīri un ilgtspējīgi pārvaldīti;

Grozījums Nr.    425

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 7. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  atbalstīt un stiprināt partnervalstu un reģionu sadarbību ar to tuvumā esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas Padomes [...] Lēmums [...] par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību;

Grozījums Nr.    426

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 7. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  veicināt labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp fondiem, veicinot to jēgpilnu un strukturētu līdzdalību valsts politikā un spēju pildīt savas funkcijas kā neatkarīgas attīstības un vadības dalībniekiem; un stiprināt jaunus sadarbības veidus ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sekmējot pamatīgu un strukturētu dialogu ar Savienību un valstu ceļvežu efektīvu izmantošanu ES sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību;

(d)  veicināt labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp fondiem, veicinot to līdzdalību valsts politikā un spēju pildīt savas funkcijas kā neatkarīgas attīstības un vadības dalībniekiem; un stiprināt jaunus sadarbības veidus ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sekmējot pamatīgu un strukturētu dialogu ar Savienību un valstu ceļvežu efektīvu izmantošanu un piemērošanu Savienības sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību;

Grozījums Nr.    427

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – 7. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  efektīvāk sadarboties ar iedzīvotājiem trešās valstīs, tostarp pilnībā izmantojot ekonomikas, kultūras un publisko diplomātiju;

(f)  efektīvāk sadarboties ar iedzīvotājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem trešās valstīs, tostarp pilnībā izmantojot ekonomikas, kultūras, sporta un publisko diplomātiju;

Grozījums Nr.    428

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

B.  Konkrēti attiecībā uz kaimiņvalstu ģeogrāfisko zonu

svītrots

(a)  Veicināt pastiprinātu politisko sadarbību;

 

(b)  atbalstīt asociācijas nolīgumu vai citu spēkā esošu un turpmāku nolīgumu īstenošanu, kā arī kopīgi pieņemtas asociācijas programmas un partnerības prioritātes vai līdzvērtīgus dokumentus;

 

(c)  veicināt pastiprinātu partnerību ar sabiedrību starp Savienību un partnervalstīm, tostarp izmantojot cilvēku savstarpējos kontaktus;

 

(d)  veicināt reģionālo sadarbību, jo īpaši Austrumu partnerības, Savienības Vidusjūrai un Eiropas kaimiņvalstu līmeņa sadarbību, kā arī pārrobežu sadarbību;

 

(e)  nodrošināt pakāpenisku integrāciju Savienības iekšējā tirgū un uzlabotu nozaru un starpnozaru sadarbību, tostarp īstenojot regulējuma konverģenci un tuvinot tiesību aktus Savienības un citiem būtiskajiem starptautiskajiem standartiem, kā arī uzlabotu piekļuvi tirgum, tostarp veidojot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, stiprinot attiecīgās institūcijas un veicot ieguldījumus.

 

Grozījums Nr.    429

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  Sekmēt pamatvērtības – demokrātiju, tiesiskumu,cilvēktiesību universālumu un nedalāmību, cilvēka cieņas neaizskaramību, nediskriminācijas, vienlīdzības un solidaritātes principus, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanu.

svītrots

Grozījums Nr.    430

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  Nodrošināt sadarbību un partnerību ar pilsonisko sabiedrību cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos, tostarp sensitīvās un steidzamās situācijās. Lai sasniegtu turpmāk minētos mērķus, ir jāizstrādā saskaņota un visaptveroša stratēģija visos līmeņos.

svītrots

Grozījums Nr.    431

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  Nodrošināt cilvēktiesības un pamatbrīvības visiem, palīdzēt veidot sabiedrību, kurā dominē līdzdalība, nediskriminācija, tolerance, taisnīgums un pārskatatbildība, solidaritāte un vienlīdzība. Tiek uzraudzīta, veicināta un stiprināta cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana visos gadījumos saskaņā ar cilvēktiesību universāluma, nedalāmības un savstarpējās atkarības principiem. Programmas darbības joma ietver pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Cilvēktiesību problēmas risina, vienlaikus stiprinot pilsonisko sabiedrību un aizsargājot cilvēktiesību aizstāvjus un nodrošinot viņiem iespējas, arī attiecībā uz viņu darbības telpas sašaurināšanos.

svītrots

Grozījums Nr.    432

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  Attīstīt, uzlabot un aizsargāt demokrātiju, visaptveroši risināt visus demokrātiskas pārvaldības aspektus, tostarp stiprināt demokrātisko plurālismu, uzlabot iedzīvotāju līdzdalību un atbalstīt ticamu, iekļaujošu un pārredzamu vēlēšanu procesu. Demokrātiju stiprina, atbalstot demokrātisko sistēmu galvenos pīlārus, tostarp tiesiskumu, demokrātiskās normas un vērtības, neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, atbildīgas un iekļaujošas iestādes, tostarp politiskās partijas un parlamentus, un cīņu pret korupciju. Vēlēšanu novērošanai ir būtiska nozīme plašākā demokrātisko procesu atbalstā. Šajā kontekstā ES veiktā vēlēšanu novērošana arī turpmāk būs galvenais komponents programmā, kā arī ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu izpildes pārbaudē.

svītrots

Grozījums Nr.    433

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. punkts – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  Veicināt efektīvas daudzpusējas attiecības un stratēģiskas partnerības, palīdzēt nostiprināt starptautisko, reģionālo un valsts sistēmu spējas , lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Tiks pastiprinātas stratēģiskās partnerības, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību komisāra birojam (OHCHR), Starptautiskajai krimināltiesai (ICC) un attiecīgajiem reģionālajiem un valstu cilvēktiesību mehānismiem. Turklāt programma veicina izglītību un pētniecību cilvēktiesību un demokrātijas jomā, tostarp izmantojot Globālo programmu cilvēktiesību un demokrātijas jomā.

svītrots

Grozījums Nr.    434

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar šo programmu Savienība sniedz palīdzību, lai risinātu globālas, reģionālas, valsts un vietējās cilvēktiesību un demokratizācijas problēmas, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, šādās stratēģiskās intervences jomās:

 

1.a  Aizsargāt un atbalstīt cilvēktiesības un cilvēktiesību aizstāvjus valstīs un ārkārtas situācijās, kurās cilvēktiesības un pamatbrīvības ir visvairāk apdraudētas, tostarp elastīgi un visaptveroši nodrošinot steidzami vajadzīgu cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību.

 

Uzsvars tiek likts uz cilvēktiesību un demokrātijas problēmām, kuras nevar atrisināt ar ģeogrāfiskām vai citām tematiskām programmām, jo tās ir sensitīvas vai saistītas ar ārkārtas situāciju. Šādos gadījumos kā prioritāti noteikt attiecīgo starptautisko tiesību ievērošanu un taustāma atbalsta un rīcības līdzekļu nodrošināšanu vietējai pilsoniskajai sabiedrībai, lai sekmētu darbu, kas tiek veikts ļoti sarežģītos apstākļos. Īpašu uzmanību pievērš arī konkrēta cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības mehānisma stiprināšanai.

 

1.b  Nodrošināt visām personām cilvēktiesības un pamatbrīvības un palīdzēt veidot tādas sabiedrības, kurās dominē līdzdalība, nediskriminācija, vienlīdzība, sociālais taisnīgums, starptautiskais taisnīgums un pārskatatbildība.

 

Ar Savienības palīdzību ir iespējams pievērsties visjutīgākajiem politiskajiem tematiem, piemēram, nāvessodam, spīdzināšanai, vārda brīvībai ierobežojošos apstākļos, neaizsargātu grupu diskriminēšanai, kā arī bērna tiesību aizsardzībai un veicināšanai (piemēram, saistībā ar bērnu darbu, bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērniem kareivjiem), un, ņemot vērā palīdzības sniegto rīcības neatkarību un augsto sadarbības veidu elastīguma līmeni, ar to risina jaunus un sarežģītus uzdevumus, piemēram, klimata pārmaiņu dēļ pārvietotu personu aizsardzību.

 

1.c  Konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, pievēršoties visiem demokrātiskas pārvaldības aspektiem, tostarp stiprināt demokrātisko plurālismu, uzlabot iedzīvotāju līdzdalību, izveidot pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi un atbalstīt ticamus, iekļaujošus un pārredzamus vēlēšanu procesus, jo īpaši ar ES vēlēšanu novērošanas misijām.

 

Stiprināt demokrātiju, atbalstot demokrātisko sistēmu galvenos pīlārus, tostarp tiesiskumu, demokrātiskās normas un vērtības, neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, atbildīgas un iekļaujošas iestādes, tostarp politiskās partijas un parlamentus, kā arī pārskatatbildīgu drošības sektoru un cīņu pret korupciju. Par prioritāti noteikt materiāla atbalsta un rīcības līdzekļu nodrošināšanu tiem politikas dalībniekiem, kas veic savas darbības veic ļoti grūtos apstākļos. Vēlēšanu novērošanai ir būtiska nozīme plašākā demokrātisko procesu atbalstā. Šajā kontekstā ES veiktā vēlēšanu novērošana, kā arī ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu izpildes pārbaude arī turpmāk būs būtiska programmas daļa. Vēl viens uzdevums būs sniegt atbalstu iedzīvotāju vēlēšanu novērošanas organizācijām un to reģionālajiem tīkliem visā pasaulē.

 

Stiprināt Eiropas austrumu un dienvidu kaimiņvalstu iedzīvotāju vēlēšanu novērošanas organizāciju un attiecīgo reģionālo platformas organizāciju spējas un pamanāmību, īpaši sekmējot ilgtspējīgu mācīšanās no līdzbiedriem programmu, kas ir paredzēta neatkarīgām un bezpartejiskām iedzīvotāju vēlēšanu novērošanas organizācijām. Savienība tiecas uzlabot valstu iedzīvotāju vēlēšanu novērošanas organizāciju spējas, nodrošina vēlētāju izglītošanu, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, valsts un starptautisku vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu īstenošanas uzraudzības programmas un stiprina vēlēšanu un vēlēšanu novērošanas ticamību un uzticēšanos tai.

 

1.d  Veicināt efektīvas daudzpusējas attiecības un stratēģiskas partnerības, palīdzēt nostiprināt starptautisko, reģionālo un valsts sistēmu spējas un nodrošināt iespējas vietējiem dalībniekiem, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu.

 

Ir būtiski nodrošināt partnerības cilvēktiesību jomā, kuras pievērš galveno uzmanību cilvēktiesību valsts un starptautiskās struktūras stiprināšanai, tostarp atbalstot daudzpusējās attiecības, jo ir būtiski panākt cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR), Starptautiskās krimināltiesas (SKT) un attiecīgo reģionālo un valstu cilvēktiesību mehānismu neatkarību un efektivitāti. Arī turpmāk atbalstīt izglītību un pētniecību cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kā arī veicināt akadēmisko brīvību, tostarp izmantojot Globālo programmu cilvēktiesību un demokrātijas jomā.

 

1.e  Veicināt jaunas starpreģionālas sinerģijas un tīklu veidošanos starp vietējiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un starp pilsonisko sabiedrību un citām attiecīgām cilvēktiesību iestādēm un mehānismiem, lai pēc iespējas plašāk dalītos ar paraugpraksi cilvēktiesību un demokrātijas jomā un radītu pozitīvu dinamiku.

 

Par prioritāti nosaka universāluma principa aizsardzību un veicināšanu, apzinot paraugpraksi attiecībā uz visām cilvēktiesībām — pilsoniskajām, politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām — un pamatbrīvībām un daloties ar to, tostarp gadījumos, kad ir jārisina būtis