Procedūra : 2018/0247(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0174/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0174/2019

Debates :

PV 26/03/2019 - 20
CRE 26/03/2019 - 20

Balsojumi :

PV 27/03/2019 - 10.5
CRE 27/03/2019 - 10.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0299

<Date>{11/03/2019}11.3.2019</Date>
<NoDocSe>A8-0174/2019</NoDocSe>
PDF 693kWORD 261k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>     <RefProcLect>***I</RefProcLect>

<Titre>par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)</Titre>

<DocRef>(COM(2018)0465 – C8-0274/2018 – 2018/0247(COD))</DocRef>


<Commission>{AFET}Ārlietu komiteja</Commission>

Referenti: <Depute>Knut Fleckenstein, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
  Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums
 Budžeta komitejas atzinums
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums
 Reģionālās attīstības komitejas atzinums
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)

(COM(2018)0465 – C8-0274/2018 – 2018/0247(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0465),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 212. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0274/2018),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu[1],

 ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu[2],

 ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

 ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0174/2019),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

<RepeatBlock-Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>1</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>2. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Pirmspievienošanās instrumenta mērķi ievērojami atšķiras no Savienības ārējās darbības vispārējiem mērķiem, jo šā instrumenta uzdevums ir sagatavot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus turpmākai dalībai Savienībā un atbalstīt to pievienošanās procesu. Tāpēc ir svarīgi ieviest īpašu instrumentu paplašināšanās atbalstam, vienlaikus nodrošinot, ka tas papildina Savienības ārējās darbības vispārīgos mērķus un it īpaši Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta mērķus.

(2) Pirmspievienošanās instrumenta mērķis ir sagatavot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus (“saņēmēji”) turpmākai dalībai Savienībā un atbalstīt to pievienošanās procesu, ņemot vērā Savienības ārējās darbības vispārējos mērķus, tostarp pamattiesību un principu ievērošanu, kā arī cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzību un veicināšanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā. Lai gan pievienošanās specifika ir pamatots iemesls īpašam instrumentam paplašināšanās atbalstam, šā instrumenta mērķiem un darbībām vajadzētu būt saskanīgiem ar Savienības ārējās darbības vispārīgajiem mērķiem un it īpaši Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta mērķiem, un papildināt minētos mērķus.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>2</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā ir noteikts, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un apņemas sekmēt šīs vērtības, var iesniegt pieteikumu, lai to uzņem Savienībā. Eiropas valsts, kas iesniegusi pieteikumu pievienoties Savienībai, var kļūt par dalībvalsti tikai tad, kad ir apliecināts, ka tā atbilst dalības kritērijiem, kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (“Kopenhāgenas kritēriji”), un ar noteikumu, ka Savienība spēj integrēt jauno dalībvalsti. Kopenhāgenas kritēriji attiecas uz to iestāžu stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību, uz funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī uz spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā un uz spēju uzņemties ne tikai Līgumos paredzētās tiesības, bet arī pienākumus, tostarp pievienoties politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķiem.

(3) LES 49. pantā ir noteikts, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un apņemas sekmēt šīs vērtības, var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti. Minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur pastāv plurālisms, diskriminācijas aizliegums, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>3</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>4. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Paplašināšanās procesa pamatā ir noteikti kritēriji, kā arī taisnīgi un stingri nosacījumi. Katrs saņēmējs tiek novērtētas, pamatojoties uz nopelniem. Panāktā progresa novērtējuma un trūkumu uzskaites mērķis ir I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem sniegt stimulus un vadlīnijas vajadzīgo tālejošo reformu turpināšanā. Lai paplašināšanās izredzes kļūtu par realitāti, joprojām būtiska ir stingra apņemšanās ievērot principu “pamatjautājumi vispirms”15. Virzība uz pievienošanos ir atkarīga no tā, kā katrs pieteikuma iesniedzējs ievēro Savienības vērtības, un no tā spējas veikt nepieciešamās reformas, lai pielāgotu savu politisko, institucionālo, tiesisko, administratīvo un ekonomisko sistēmu Savienības noteikumiem, standartiem, politikas nostādnēm un praksēm.

(4) Paplašināšanās procesa pamatā ir noteikti kritēriji, kā arī taisnīgi un stingri nosacījumi. Katrs saņēmējs tiek novērtēts, pamatojoties uz nopelniem. Panāktā progresa novērtējuma un trūkumu uzskaites mērķis ir I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem sniegt stimulus un vadlīnijas vajadzīgo tālejošo reformu turpināšanā. Lai paplašināšanās izredzes kļūtu par realitāti, joprojām būtiska ir stingra apņemšanās ievērot principu “pamatjautājumi vispirms”15. Labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība, kas balstīta uz divpusēju strīdu galīgu, iekļaujošu un saistošu atrisinājumu, ir būtiski paplašināšanās procesa elementi, kas ir svarīgi Savienības drošībai un stabilitātei kopumā. Virzība uz pievienošanos ir atkarīga no tā, kā katrs pieteikuma iesniedzējs ievēro Savienības vērtības, un no tā spējas veikt un īstenot nepieciešamās reformas, lai pielāgotu savu politisko, institucionālo, tiesisko, sociālo, administratīvo un ekonomisko sistēmu Savienības noteikumiem, standartiem, politikas nostādnēm un praksēm. Sarunu programmā ir noteiktas prasības ar katru kandidātvalsti īstenotajās pievienošanās sarunās gūtā progresa novērtēšanai.

_________________

_________________

15 Pieeja “pamatjautājumi vispirms” sasaista tiesiskumu un pamattiesības ar divām citām izšķiroši svarīgām pievienošanās procesa jomām: ekonomikas pārvaldību, kur lielāks uzsvars likts uz ekonomikas attīstību un uzlabotu konkurētspēju, un demokrātisku iestāžu stiprināšanu un valsts pārvaldes reformu. Katrs no šiem trim pamatprincipiem ir izšķiroši svarīgs reformu procesā kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs risina galvenos jautājumus, par kuriem iedzīvotāji pauduši bažas.

15 Pieeja “pamatjautājumi vispirms” sasaista tiesiskumu un pamattiesības ar divām citām izšķiroši svarīgām pievienošanās procesa jomām: ekonomikas pārvaldību, kur lielāks uzsvars likts uz ekonomikas attīstību un uzlabotu konkurētspēju, un demokrātisku iestāžu stiprināšanu un valsts pārvaldes reformu. Katrs no šiem trim pamatprincipiem ir izšķiroši svarīgs reformu procesā kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs un risina galvenos jautājumus, par kuriem iedzīvotāji pauduši bažas.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>4</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>4.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Jebkura Eiropas valsts, kas iesniegusi pieteikumu pievienoties Savienībai, var kļūt par Savienības dalībvalsti tikai tad, kad ir apliecināts, ka tā pilnībā atbilst pievienošanās kritērijiem, kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (“Kopenhāgenas kritēriji”), un ar noteikumu, ka Savienība spēj integrēt jauno dalībvalsti. Kopenhāgenas kritēriji attiecas uz to iestāžu stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību, uz funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī uz spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā un uz spēju uzņemties ne tikai Līgumos paredzētās tiesības, bet arī pienākumus, tostarp īstenot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>5

</NumAm><DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Savienības paplašināšanās politika ir ieguldījums Eiropas mierā, drošībā un stabilitātē. Tā nodrošina plašākas ekonomiskās un tirdzniecības iespējas, kas sniedz abpusēju ieguvumu gan Savienībai, gan valstīm, kuras vēlas kļūt par tās dalībvalstīm. Potenciālās dalības Savienībā iespējai piemīt transformējoša ietekme, un tā rada pozitīvas izmaiņas demokrātijā, politikā, ekonomikā un sabiedrībā.

(5) Paplašināšanās politika ir neatņemama Savienības ārējās darbības daļa, kas veicina mieru, drošību, labklājību un stabilitāti gan Savienībā, gan ārpus tās robežām. Tā nodrošina plašākas ekonomiskās un tirdzniecības iespējas, kas sniedz abpusēju ieguvumu gan Savienībai, gan valstīm, kuras vēlas kļūt par tās dalībvalstīm, un vienlaikus tiek ievērots pakāpeniskas integrācijas princips, tā nodrošinot, lai saņēmēju pārveide norisinātos bez traucējumiem. Potenciālās dalības Savienībā iespējai piemīt spēcīga transformējoša ietekme, un tā rada pozitīvas izmaiņas demokrātijā, politikā, ekonomikā un sabiedrībā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>6</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Palīdzībai vajadzētu tikt sniegtai saskaņā ar Savienības noslēgtajiem nolīgumiem ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Atbalstam vajadzētu būt vērstam galvenokārt uz palīdzību I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem stiprināt demokrātiskās iestādes un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un valsts pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu. Palīdzībai būtu arī jāatbalsta galvenie principi un tiesības, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlārā.17 Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt minēto saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot Savienības makroreģionālās stratēģijas. Palīdzībai būtu arī jāveicina saņēmēju ekonomiskā un sociālā attīstība un ekonomikas pārvaldība, atbalstot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes programmu, tostarp īstenojot reģionālo attīstību, lauksaimniecības un lauku attīstību, sociālo un nodarbinātības politiku un digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstību, kas atbilst arī pamatiniciatīvai “Digitalizācijas programma Rietumbalkāniem”.

(7) Palīdzība būtu jāsniedz arī saskaņā ar Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem, tostarp nolīgumiem ar saņēmējiem. Atbalstam vajadzētu būt vērstam galvenokārt uz palīdzību saņēmējiem stiprināt demokrātiskās iestādes un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un valsts pārvaldi, ievērot pamattiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļaušanu, starptautisku darba standartu ievērošanu attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām un diskriminācijas novēršanu attiecībā uz neaizsargātām grupām, tostarp bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti. Palīdzībai būtu arī jāatbalsta saņēmēju atbilstība galvenajiem principiem un tiesībām, kas noteiktas Eiropas sociālo tiesību pīlārā17, kā arī sociālā tirgus ekonomika un konverģence virzībā uz sociālās jomas acquis. Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt minēto saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot Savienības makroreģionālās stratēģijas ar mērķi veidot labas kaimiņattiecības un pastiprināt samierināšanas procesu. Palīdzībai būtu arī jāveicina nozaru reģionālās sadarbības struktūras un saņēmēju ekonomiskā un sociālā attīstība un ekonomikas pārvaldība, jāsekmē ekonomiskā integrācija Savienības vienotajā tirgū, tostarp muitas sadarbība, un jāveicina atvērta un taisnīga tirdzniecība, atbalstot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes programmu, tostarp īstenojot reģionālo attīstību, kohēziju un integrāciju, lauksaimniecības un lauku attīstību, sociālo un nodarbinātības politiku un digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstību, kas atbilst arī pamatiniciatīvai “Digitalizācijas programma Rietumbalkāniem”.

_________________

_________________

17 Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 17. novembrī Gēteborgas sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

17 Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 17. novembrī Gēteborgas sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>7</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Ņemot vērā reformu procesa pārveidojošo raksturu paplašināšanās procesā kandidātvalstīs, Savienībai būtu jāpalielina centieni, nosakot Savienības finansējuma galveno jomu prioritātes, piemēram, iestāžu un drošības veidošana, un jāpalielina atbalsts kandidātvalstīm projektu īstenošanā, lai aizsargātu kandidātvalstis no ietekmes, kas nav ES ietekme.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>8</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b) Savienības centieni atbalstīt reformu panākumus kandidātvalstīs, izmantojot IPA finansējumu, būtu pienācīgi jāpaziņo kandidātvalstīs, kā arī dalībvalstīs. Šajā sakarā Savienībai būtu jāpastiprina saziņas un kampaņu centieni, lai nodrošinātu IPA finansējuma kā galvenā ES instrumenta mieram un stabilitātei paplašināšanās jomā pamanāmību. 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>9</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7.c apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7c) Tiek atzīta budžeta veicināšanas un izpildes svarīgā nozīme attiecībā uz iestāžu veidošanu, kas savukārt palīdzēs paredzēt iespējamās drošības problēmas un novērst iespējamas turpmākās nelikumīgās migrācijas plūsmas uz dalībvalstīm.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>10</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>9. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Uzlabota stratēģiskā un operatīvā sadarbība drošības jomā starp Savienību un I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir būtiska, lai efektīvi un produktīvi risinātu drošības un terorisma draudus.

(9) Uzlabota stratēģiskā un operatīvā sadarbība drošības un aizsardzības nozares reformas jomā starp Savienību un I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir būtiska, lai efektīvi un produktīvi risinātu drošības, organizētās noziedzības un terorisma draudus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>11</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>9.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Darbībām, kuras paredz ar šo regulu izveidotais instruments, būtu arī jāatbalsta palīdzības sniegšana saņēmējiem, lai tie varētu pakāpeniski panākt atbilstību kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP), un ierobežojošu pasākumu, kā arī plašākas Savienības ārpolitikas īstenošana starptautiskās iestādēs un daudzpusējos forumos. Komisijai būtu jāmudina saņēmēji ievērot pasaules kārtību, kas ir balstīta uz noteikumiem un vērtībām, un sadarboties saistībā ar daudzpusēju attiecību veicināšanu un turpmāku starptautiskās tirdzniecības sistēmas stiprināšanu, tostarp PTO reformām.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>12</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>10. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Ir svarīgi vēl vairāk pastiprināt sadarbību migrācijas, tostarp robežu pārvaldības, jomā, nodrošinot piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, apmainoties ar informāciju, stiprinot migrācijas sniegtos ieguvumus attīstībai, atvieglinot likumīgo migrāciju un darbaspēka migrāciju, pastiprinot robežkontroli un turpinot mūsu centienus cīņā pret neatbilstīgo migrāciju, cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu.

(10) Sadarbība migrācijas, tostarp robežu pārvaldības un kontroles, jomā, nodrošinot piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, apmainoties ar informāciju, stiprinot migrācijas sniegtos ieguvumus attīstībai, atvieglinot likumīgo migrāciju un darbaspēka migrāciju, pastiprinot robežkontroli, un centieni novērst un aizkavēt neatbilstīgo migrāciju un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, cīņa pret cilvēku tirdzniecību un cilvēku kontrabandu ir svarīgs aspekts sadarbībā starp Savienību un saņēmējiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>13</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>11. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Tiesiskuma stiprināšana, tostarp cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, un laba pārvaldība, tostarp valsts pārvaldes reforma, joprojām ir galvenie uzdevumi lielākajai daļai I pielikumā uzskaitīto saņēmēju, un minētajiem saņēmējiem tie ir būtiski, lai tuvinātos Savienībai un vēlāk pilnvērtīgi uzņemtos ES dalībvalsts pienākumus. Ņemot vērā to, ka minētajās jomās veiktās reformas noris ilgākā termiņā un ka ir jāgūst manāmi rezultāti, saskaņā ar šo regulu sniegtai finansiālajai palīdzībai iespējami īsā laikā būtu jāapmierina I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības.

(11) Tiesiskuma stiprināšana, tostarp tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, cīņa pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un organizēto noziedzību, un laba pārvaldība, tostarp valsts pārvaldes reforma, atbalsta sniegšana cilvēktiesību aizstāvjiem, nepārtraukta saskaņošana pārredzamības jomā, publiskais iepirkums, konkurence, valsts atbalsts, intelektuālais īpašums un ārvalstu investīcijas joprojām ir galvenie uzdevumi, un saņēmējiem tie ir būtiski, lai tuvinātos Savienībai un sagatavotos pilnībā uzņemties Savienības dalībvalsts pienākumus. Ņemot vērā to, ka minētajās jomās veiktās reformas noris ilgākā termiņā un ka ir jāgūst manāmi rezultāti, saskaņā ar šo regulu sniegtā finansiālā palīdzība būtu jāplāno tā, lai iespējami īsā laikā atrisinātu minētās problēmas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>14</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Saskaņā ar līdzdalības demokrātijas principu Komisijai būtu jāsekmē parlamentārā uzraudzība katrā I pielikumā uzskaitītajā saņēmējā valstī.

(12) Pievienošanās procesā joprojām būtiska ir parlamentārā dimensija. Tādēļ saskaņā ar līdzdalības demokrātijas principu Komisijai būtu jāveicina parlamentārās spējas stiprināšana, parlamentārā uzraudzība, demokrātiskās procedūras un taisnīga pārstāvība katrā saņēmējā valstī.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>15</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>13. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir jābūt labāk sagatavotiem risināt globālās problēmas, piemēram, problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, un jāpielāgojas Savienības centieniem risināt minētos jautājumus. Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) šai programmai vajadzētu palīdzēt rīcību klimata politikas jomā integrēt Savienības politikā un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25 % no ES budžeta izdevumiem jāatbalsta klimata jomas mērķu sasniegšana. Paredzams, ka saskaņā ar šo programmu veiktās darbības 16 % no programmas kopējā finansējuma ļaus novirzīt klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un šīs programmas kopējais ieguldījums būtu jāiekļauj attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(13) Saņēmējiem ir jābūt labāk sagatavotiem risināt globālās problēmas, piemēram, problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, un jāpielāgojas Savienības centieniem risināt minētos jautājumus. Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) šai programmai vajadzētu palīdzēt rīcību klimata politikas jomā integrēt Savienības politikā un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25 % no ES budžeta izdevumiem jāatbalsta klimata jomas mērķu sasniegšana. Veicot darbības saskaņā ar šo programmu, būtu jācenšas vismaz 16 % no programmas kopējā finansējuma novirzīt klimata mērķu sasniegšanai, cenšoties panākt to, lai līdz 2027. gadam ar klimatu saistīti izdevumi sasniegtu 30 % no DFS izdevumiem. Vides projektiem pārrobežu piesārņojuma novēršanai vajadzētu būt prioritāriem. Sagatavojot un izpildot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un šīs programmas kopējais ieguldījums būtu jāiekļauj attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>16</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>16. apsvērums</Article>

 

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina sniegtās palīdzības atbilstība prasībām, saskaņotība un papildināmība, jo īpaši regulāri apspriežoties un bieži apmainoties ar informāciju palīdzības sniegšanas cikla dažādos posmos. Būtu jāveic arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu labāku koordināciju un papildināmību, tostarp regulāri apspriežoties ar citiem līdzekļu devējiem. Vajadzētu palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi – gan programmās, kuras īsteno valdības struktūras, gan pilsoniskās sabiedrības kā tiešas Savienības palīdzības saņēmējas nozīmi.

(16) Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina ārējā finansējuma palīdzības atbilstība prasībām, saskaņotība, konsekvence un papildināmība, jo īpaši regulāri apspriežoties un bieži apmainoties ar informāciju palīdzības sniegšanas cikla dažādos posmos. Būtu jāveic arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu labāku koordināciju un papildināmību, tostarp regulāri apspriežoties ar citiem līdzekļu devējiem. Šajā procesā nozīmīga loma būtu jāpiešķir dažādām neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un dažādu veidu un līmeņu vietējām iestādēm. Saskaņā ar iekļaujošas partnerības principu pilsoniskās sabiedrības organizācijām vajadzētu gan piedalīties to programmu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, kuras izpilda valdības struktūras, gan būt Savienības palīdzības tiešām saņēmējām.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>17</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>17. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Rīcības prioritātes, lai sasniegtu attiecīgo politikas jomu mērķus, kurus atbalstīs saskaņā ar šo regulu, būtu jānosaka plānošanas satvarā, ko Komisija Savienības daudzgadu finanšu shēmas laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir izstrādājusi sadarbībā ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, pamatojoties uz paplašināšanās programmu un to konkrētajām vajadzībām, saskaņā ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas definēti šajā regulā, un pienācīgi ņemot vērā attiecīgās valstu stratēģijas. Plānošanas satvarā būtu jānosaka atbalstāmās jomas, izmantojot indikatīvu sadalījumu pa atbalsta jomām, tostarp ar klimatu saistīto izdevumu aplēses.

(17) Attiecīgajās politikas jomās būtu jānosaka katram saņēmējam konkrēti un izmērāmi mērķi, kurus papildina rīcības prioritātes šo mērķu sasniegšanai plānošanas satvarā, ko Komisija ir izstrādājusi, izmantojot deleģētos aktus. Plānošanas satvars būtu jāizstrādā partnerībā ar saņēmējiem, pamatojoties uz paplašināšanās programmu un to konkrētajām vajadzībām, saskaņā ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas definēti šajā regulā, un Savienības ārējās darbības principiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās valstu stratēģijas un Eiropas Parlamenta attiecīgās rezolūcijas. Attiecīgā gadījumā šajā partnerībā būtu jāiesaista kompetentās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Komisijai vajadzētu veicināt attiecīgo ieinteresēto personu sadarbību un līdzekļu devēju koordināciju. Plānošanas satvars pēc vidusposma novērtēšanas būtu jāpārskata. Plānošanas satvarā būtu jānosaka atbalstāmās jomas, izmantojot indikatīvu sadalījumu pa atbalsta jomām, tostarp ar klimatu saistīto izdevumu aplēses.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>18</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>18. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Savienības interesēs ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem to centienos veikt reformas, lai pievienotos Savienībai. Palīdzība būtu jāpārvalda, pastiprinātu uzmanību pievēršot rezultātiem un sniedzot stimulus tiem, kuri apliecina apņemšanos veikt reformas, efektīvi izmantojot pirmspievienošanās palīdzību un gūstot panākumus dalības kritēriju izpildē.

(18) Savienības un saņēmēju kopējās interesēs ir palīdzēt saņēmējiem to centienos veikt to politisko, tiesību un ekonomikas sistēmu reformas, lai pievienotos Savienībai. Palīdzība būtu jāpārvalda, ievērojot uz sniegumu balstītu pieeju un sniedzot būtiskus stimulus lietderīgākai un efektīvākai līdzekļu izmantošanai tiem, kuri apliecina apņemšanos veikt reformas, efektīvi izmantojot pirmspievienošanās palīdzību un gūstot panākumus dalības kritēriju izpildē. Palīdzība būtu jāpiešķir saskaņā ar taisnīgas daļas principu, paredzot skaidras sekas būtiskas pasliktināšanās vai progresa trūkuma gadījumos attiecībā uz cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, līdztiesību, tiesiskumu un cilvēktiesībām.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>19</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>18.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Komisijai būtu jānosaka skaidri uzraudzības un novērtēšanas mehānismi, lai nodrošinātu, ka mērķi un darbības attiecībā uz dažādiem saņēmējiem joprojām ir atbilstīgi un izpildāmi, un lai regulāri novērtētu progresu. Šajā nolūkā katram mērķim būtu jāparedz viens vai vairāki snieguma rādītāji, lai izvērtētu, kā saņēmēji ir pieņēmuši reformas un tās konkrēti īstenojuši.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>20</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>19. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Pāreja no pirmspievienošanās finansējuma tiešas pārvaldības, ko veic Komisija, uz netiešu pārvaldību, ko veic I pielikumā uzskaitītie saņēmēji, būtu jāveic pakāpeniski un ņemot vērā minēto saņēmēju attiecīgās spējas. Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina izmantot struktūras un instrumentus, kas pirmspievienošanās procesā ir apliecinājuši savu vērtību.

(19) Pāreja no pirmspievienošanās finansējuma tiešas pārvaldības, ko veic Komisija, uz netiešu pārvaldību, ko veic saņēmēji, būtu jāveic pakāpeniski un ņemot vērā minēto saņēmēju attiecīgās spējas. Šī pāreja būtu jāpārtrauc vai jāaptur konkrētās politikas jomās vai programmās, ja saņēmēji nepilda attiecīgos pienākumus vai nepārvalda Savienības līdzekļus saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem, principiem un mērķiem. Šādā lēmumā būtu pienācīgi jāapsver jebkādas iespējamas negatīvas ekonomiskās un sociālās sekas. Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina izmantot struktūras un instrumentus, kas pirmspievienošanās procesā ir apliecinājuši savu vērtību.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>21</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>20. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī, veidojot sinerģiju ar citām Savienības politikas jomām un programmām. Attiecīgā gadījumā tas ietver saskaņotību un papildināmību ar makrofinansiālo palīdzību.

(20) Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību, konsekvenci un papildināmību, kā arī veidojot sinerģiju ar citām Savienības politikas jomām un programmām, lai novērstu dublēšanu ar citiem esošiem ārējās finansēšanas instrumentiem. Attiecīgā gadījumā tas ietver saskaņotību un papildināmību ar makrofinansiālo palīdzību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>22</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>21. apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Neskarot budžeta procedūru un ar saņēmējiem noslēgtajos starptautiskajos nolīgumos paredzētos noteikumus par palīdzības apturēšanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas I pielikuma grozīšanu, lai apturētu vai daļēji apturētu Savienības palīdzību. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto gadījumos, kad vērojama konsekventa pasliktināšanās attiecībā uz vienu vai vairākiem Kopenhāgenas kritērijiem vai kad saņēmējs neievēro demokrātijas principus, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības vai pārkāpj ar Savienību noslēgtajos attiecīgajos nolīgumos paustās apņemšanās. Ja Komisija konstatē, ka palīdzības apturēšanas iemesli vairs nepastāv, tai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumu un atjaunotu Savienības palīdzību.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>23</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>24. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju izpildīt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(24) Finansēšanas veidi un izpildes metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju izpildīt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>24</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>25. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Savienībai būtu jāturpina piemērot kopīgos noteikumus ārējo darbību īstenošanai. Noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. [KASSSI]. Būtu jāparedz sīki izstrādāti papildu noteikumi, lai risinātu konkrētas situācijas, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbību, lauksaimniecības un lauku attīstības politikas jomā.

(25) Savienībai būtu jāturpina piemērot kopīgos noteikumus ārējo darbību īstenošanai. Noteikumi un procedūras, lai piemērotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. [KASSSI]. Būtu jāparedz sīki izstrādāti papildu noteikumi, lai risinātu konkrētas situācijas, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbību, lauksaimniecības un lauku attīstības politikas jomā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>25</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>26. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Ārējās darbības bieži vien tiek īstenotas ļoti nestabilā vidē, kur nepieciešams pastāvīgi un ātri pielāgoties Savienības partneru mainīgajām vajadzībām un pasaules mēroga problēmām, piemēram, tādām ka cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība, drošība un stabilitāte, klimata pārmaiņas un vide, kā arī neatbilstīga migrācija un tās pamatcēloņi. Tādējādi, lai paredzamības principu saskaņotu ar vajadzību ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām, ir jāpielāgo programmu finansiālā īstenošana. Lai palielinātu Savienības spēju reaģēt uz neparedzētām vajadzībām, vienlaikus ievērojot principu par Savienības budžeta ikgadēju noteikšanu, šajā regulā būtu jāsaglabā iespēja piemērot elastību, kas jau ir atļauta saskaņā ar Finanšu regulu, attiecībā uz citām politikas jomām, proti, piešķirto līdzekļu pārnesumus un atkārtotu piešķiršanu ar mērķi nodrošināt ES līdzekļu efektīvu izmantošanu gan attiecībā uz ES pilsoņiem, gan I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, tādējādi maksimāli palielinot ES līdzekļus, kas pieejami ES ārējās darbības pasākumiem.

(26) Ārējās darbības bieži vien tiek īstenotas ļoti nestabilā vidē, kur nepieciešams pastāvīgi un ātri pielāgoties Savienības partneru mainīgajām vajadzībām un pasaules mēroga problēmām, piemēram, tādām cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība, drošība, aizsardzība un stabilitāte, klimata pārmaiņas un vide, ekonomikas protekcionisms, neatbilstīga migrācija un iedzīvotāju piespiedu pārvietošana un tās pamatcēloņi. Tādējādi, lai paredzamības principu saskaņotu ar vajadzību ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām, ir jāpielāgo programmu finansiālā izpilde. Lai palielinātu Savienības spēju reaģēt uz neparedzētām vajadzībām, vienlaikus ievērojot principu par Savienības budžeta ikgadēju noteikšanu, šajā regulā būtu jāsaglabā iespēja piemērot elastību, kas jau ir atļauta saskaņā ar Finanšu regulu attiecībā uz citām politikas jomām, proti, piešķirto līdzekļu pārnesumus un atkārtotu piešķiršanu, vienlaikus ievērojot šajā regulā noteiktos mērķus un uzdevumus, ar mērķi nodrošināt ES līdzekļu efektīvu izmantošanu gan attiecībā uz ES pilsoņiem, gan I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, tādējādi maksimāli palielinot ES līdzekļus, kas pieejami ES ārējās darbības pasākumiem. Būtu jāatļauj arī tādi papildu elastības veidi kā pārdale starp prioritātēm, projektu sadalīšana posmos un līgumu virsnormas slēgšana.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>26</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>29.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a) Pārrobežu sadarbības programmas ir vispamanāmākās Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta programmas, un tās arī ir labi zināmas iedzīvotājiem. Tādējādi pārrobežu sadarbības programmas varētu ievērojami uzlabot ES finansēto projektu pamanāmību kandidātvalstīs.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>27</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>31.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(31a) Finansējuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu visos gadījumos jānotiek pārredzami, efektīvi, pārskatatbildīgi, depolitizēti un nediskriminējoši, arī nodrošinot vienlīdzīgu sadalījumu, kas atspoguļo reģionu un vietējo pašvaldību vajadzības. Komisijai, priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un jo īpaši Savienības delegācijām būtu cieši jāuzrauga, lai līdzekļu piešķiršanā tiktu izpildīti šie kritēriji un ievēroti pārredzamības, pārskatatbildības un nediskriminēšanas principi.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>28</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>31.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(31b) Komisijai, PV/AP un jo īpaši Savienības delegācijām un saņēmējiem būtu jāuzlabo Savienības pirmspievienošanās palīdzības pamanāmība, lai informētu par Savienības atbalsta pievienoto vērtību. Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jāatsaucas uz Savienības finansējuma izcelsmi un jānodrošina tā pienācīga pamanāmība. IPA būtu jāpalīdz finansēt informatīvas darbības, lai dažādu saņēmēju valstu mērķgrupu vidū popularizētu Savienības palīdzības rezultātus.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>29</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>33. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz īpašajiem nosacījumiem un struktūrām netiešai pārvaldībai ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un lauku attīstības palīdzības īstenošanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201125]. Izstrādājot vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāņem vērā gūtā pieredze saistībā ar iepriekšējā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pārvaldību un īstenošanu. Ja notikumu attīstība to liek darīt, minētie vienotie nosacījumi būtu jāgroza.

svītrots

_________________

 

25 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>30</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>34. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Saskaņā ar šo regulu izveidotās komitejas kompetencē vajadzētu būt tiesību aktiem un saistībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/200626 un Regulu (ES) Nr. 231/2014, kā arī Padomes Regulas (EK) Nr. 389/200627 3. panta īstenošanai.

svītrots

_________________

 

26 Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.).

 

27 Padomes Regula (EK) Nr. 389/2006 (2006. gada 27. februāris), ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2667/2000 par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru (OV L 65, 7.3.2006., 5. lpp.).

 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>31</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>34.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a) Eiropas Parlamentam vajadzētu būt pilnībā iesaistītam instrumentu izstrādes, plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, lai garantētu politisku un demokrātisku kontroli un pārskatatbildību attiecībā uz Savienības finansējumu ārējās darbības jomā. Būtu jāpastiprina dialogs starp iestādēm, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments šīs regulas piemērošanas laikā spēj īstenot sistemātisku un vienmērīgu politisko kontroli, tādējādi uzlabojot gan efektivitāti, gan leģitimitāti.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>32</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) “Palīdzības taisnīgas daļas princips” ir uz sniegumu balstītas pieejas papildināšana ar korektīvu piešķiršanas mehānismu gadījumos, kad saņēmējam sniegtā palīdzība citādi būtu nesamērīgi maza vai liela salīdzinājumā ar citiem saņēmējiem, ņemot vērā skarto iedzīvotāju vajadzības un ar pievienošanās sarunu uzsākšanu saistīto reformu vai šādu sarunu relatīvo virzību.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>33</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. IPA III vispārīgais mērķis ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem pieņemt un īstenot politiskās, institucionālās, tiesiskās, administratīvās, sociālās un ekonomiskās reformas, kas vajadzīgas, lai šie saņēmēji ievērotu Savienības vērtības un pakāpeniski pielāgotos Savienības noteikumiem, standartiem, politikai un praksei ar mērķi nodrošināt dalību Savienībā, tādējādi veicinot to stabilitāti, drošību un labklājību.

1. IPA III vispārīgais mērķis ir palīdzēt saņēmējiem pieņemt un īstenot politiskās, institucionālās, tiesiskās, administratīvās, sociālās un ekonomiskās reformas, kas vajadzīgas, lai šie saņēmēji ievērotu Savienības vērtības un acquis un pakāpeniski pielāgotos Savienības noteikumiem, standartiem, politikai un praksei ar mērķi nodrošināt dalību Savienībā, tādējādi veicinot mieru, stabilitāti, drošību un labklājību, kā arī Savienības stratēģiskās intereses.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>34</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) stiprināt tiesiskumu, demokrātiju, cilvēktiesību, pamattiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, pilsonisko sabiedrību un drošību, kā arī uzlabot migrācijas pārvaldību, tostarp robežu pārvaldību;

(a) stiprināt tiesiskumu, demokrātiju, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu un bērnu tiesību, dzimumu līdztiesības, pamattiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, pilsonisko sabiedrību, akadēmisko brīvību, mieru un drošību, kultūras daudzveidības ievērošanu, nediskrimināciju un iecietību;

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>35</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa) risināt iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas problēmu, nodrošinot droši, reglamentēti un atbilstīgi īstenotu migrāciju un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai;

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>36</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pastiprināt valsts pārvaldes efektivitāti un atbalstīt strukturālās reformas un labu pārvaldību visos līmeņos;

(b) pastiprināt valsts pārvaldes efektivitāti un atbalstīt pārredzamību, strukturālās reformas, tiesu varas neatkarību, cīņu pret korupciju un labu pārvaldību visos līmeņos, tostarp publiskā iepirkuma, valsts atbalsta, konkurences, ārvalstu investīciju un intelektuālā īpašuma jomā;

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>37</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) izstrādāt I pielikumā uzskaitīto saņēmēju noteikumus, standartus, politiku un praksi saskaņā ar Savienības noteikumiem, standartiem, politiku un praksi un veicināt samierināšanu un labas kaimiņattiecības, kā arī tiešus personiskus kontaktus un saziņu;

(c) izstrādāt saņēmēju noteikumus, standartus, politiku un praksi saskaņā ar Savienības noteikumiem, standartiem, politiku un praksi, cita starpā attiecībā uz KĀDP, stiprināt uz noteikumiem balstītu daudzpusējo starptautisko kārtību un veicināt iekšējo un ārējo samierināšanu un labas kaimiņattiecības, kā arī miera veidošanu un konfliktu novēršanu, cita starpā izmantojot uzticēšanās veidošanu un mediāciju, iekļaujošu un integrētu izglītību, tiešus personiskus kontaktus, plašsaziņas līdzekļu brīvību un saziņu;

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>38</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) pastiprināt ekonomisko un sociālo attīstību, tostarp izmantojot palielinātu savienojamību un reģionālo attīstību, lauksaimniecību un lauku attīstību un sociālo un nodarbinātības politiku, lai pastiprinātu vides aizsardzību, palielinātu klimatnoturību, paātrinātu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un attīstītu digitālo ekonomiku un sabiedrību.

(d) pastiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību un kohēziju, cita starpā izmantojot palielinātu savienojamību un reģionālo attīstību, lauksaimniecību un lauku attīstību, un sociālo un nodarbinātības politiku, samazinot nabadzību un reģionālo nelīdzsvarotību, veicinot sociālo aizsardzību un iekļautību, ko nodrošina, pastiprinot valsts līmeņa reģionālās sadarbības struktūras, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), vietējā līmeņa iniciatīvu spējas, atbalstot ieguldījumus lauku apvidos un uzlabojot uzņēmējdarbības un ieguldījumu klimatu;

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>39</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  pastiprināt vides aizsardzību, palielināt klimatnoturību, paātrināt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un attīstīt digitālo ekonomiku un sabiedrību, tādējādi radot darba iespējas, jo īpaši jauniešiem;

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>40</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. pants – 2. punkts – e apakšpunkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) atbalstīt teritoriālo un pārrobežu sadarbību.

(e) atbalstīt teritoriālo un pārrobežu sadarbību, tostarp sadarbību pāri jūras robežām, un pilnveidot tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, pilnībā īstenojot spēkā esošos nolīgumus ar Savienību, tādējādi samazinot reģionālo nelīdzsvarotību.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>41</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>4. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Finansējums IPA III īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 14 500 000 000 EUR faktiskajās cenās.

1. Finansējums IPA III īstenošanai laikposmā no 2021.gada līdz 2027.gadam ir 13 009 976 000 EUR 2018. gada cenās (14 663 401 000 EUR faktiskajās cenās).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>42</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>4. pants – 2. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Saskaņā ar [KASSSI regulas] 20. pantu šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām un jebkurām darbībām, kas saistītas ar pirmspievienošanās palīdzības pēctecības programmas sagatavošanu.

2. Šā panta 1. punktā minētās summas noteiktu daļu izmanto tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas izpildei, kurā ietver sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbības, atbalstu institucionālajai nostiprināšanai un administratīvo spēju veidošanai, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām un jebkurām darbībām, kas saistītas ar pirmspievienošanās palīdzības pēctecības programmas sagatavošanu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>43</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Īstenojot šo regulu, būtu jānodrošina saskanība, sinerģija un papildināmība ar citām Savienības ārējās darbības jomām un citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un programmām, kā arī politikas saskaņotība attīstībai.

1. Piemērojot šo regulu, nodrošina saskanību, sinerģiju un papildināmību ar citām Savienības ārējās darbības jomām un citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un programmām, kā arī politikas saskaņotību attīstībai.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>44</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 2. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. [KASSSI regula] attiecas uz darbībām, kas īstenotas saskaņā ar šo regulu, ja tās ir minētas šajā regulā.

2. Regula (ES) .../... [KASSSI regula] attiecas uz darbībām, kas izpildītas saskaņā ar šo regulu, ja tās ir minētas šajā regulā.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>45</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 4. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Palīdzību saskaņā ar IPA III var sniegt tāda veida darbībām, kas ir paredzētas saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu30, Eiropas Sociālo fondu plus31 un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai32.

4. Palīdzību saskaņā ar IPA III var sniegt tāda veida darbībām, kas ir paredzētas saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu30, Eiropas Sociālo fondu plus31, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai32 un Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, ko īsteno valsts līmenī, kā arī pārrobežu, starptautiskā, starpreģionālā vai makroreģionālā kontekstā.

__________________

__________________

30 COM(2018) 372 final, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu.

30 COM(2018) 372 final, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu.

31 COM(2018) 382 final, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu plus (ESF+).

31 COM(2018) 382 final, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu plus (ESF+).

32 COM(2018) 392 final, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013.

32 COM(2018) 392 final, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013.

</Amend>

 

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>46</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 4.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Daļu IPA III resursu Komisija piešķir nolūkā sagatavot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus dalībai Eiropas strukturālajos un investīciju fondos (ESI fondos), jo īpaši Eiropas Sociālajā fondā (ESF).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>47</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 5. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. [ERAF]32 sniedz ieguldījumu programmās vai pasākumos, kuru mērķis ir pārrobežu sadarbība starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un dalībvalstīm. Šīs programmas un pasākumus pieņem Komisija saskaņā ar 16. pantu. IPA pārrobežu sadarbības programmu ieguldījuma summu nosaka saskaņā ar [ETS regulas]10. panta 3. punktu. IPA pārrobežu sadarbības programmas pārvalda saskaņā ar [ETS regulu].

5. [ERAF]32 sniedz ieguldījumu programmās vai pasākumos, kuru mērķis ir pārrobežu sadarbība starp saņēmējiem un vienu vai vairākām dalībvalstīm. Šīs programmas un pasākumus pieņem Komisija saskaņā ar 16. pantu. IPA pārrobežu sadarbības programmu ieguldījuma summu nosaka saskaņā ar [ETS regulas] 10. panta 3. punktu ar maksimālo robežvērtību IPA III ieguldījumam 85 % apmērā. IPA pārrobežu sadarbības programmas pārvalda saskaņā ar [ETS regulu].

________________________

_____________________

32 COM(2018) 372 final, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu.

32 COM(2018) 372 final, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>48</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 8. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Pienācīgi pamatotos apstākļos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai lai veicinātu reģionālo sadarbību, Komisija var nolemt attiecināt 8. panta 1. punktā minētās darbības programmas un pasākumus arī uz valstīm, teritorijām un reģioniem, kas nav minēti I pielikumā, ja īstenojamajai programmai vai pasākumam ir globālas, reģionālas vai pārrobežu iezīmes.

8. Pienācīgi pamatotos apstākļos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai lai veicinātu reģionālo sadarbību, Komisija var nolemt attiecināt 8. panta 1. punktā minētās darbības programmas un pasākumus arī uz valstīm, teritorijām un reģioniem, kas nav minēti I pielikumā, ja piemērojamajai programmai vai pasākumam ir globālas, reģionālas vai pārrobežu iezīmes.

</Amend> 

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>49</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Paplašināšanās politikas regulējums, ko noteikusi Eiropadome un Padome, nolīgumi, kas nosaka juridiski saistošas attiecības ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Komisijas paziņojumi vai Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgi paziņojumi veido vispārējo politikas satvaru šīs regulas īstenošanai. Komisija nodrošina palīdzības un paplašināšanās politikas regulējuma saskaņotību.

1. Paplašināšanās politikas regulējums, ko noteikusi Eiropadome un Padome, nolīgumi, kas nosaka juridiski saistošas attiecības ar saņēmējiem, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Komisijas paziņojumi vai Komisijas un Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgi paziņojumi veido visaptverošo politikas satvaru šīs regulas piemērošanai. Komisija nodrošina palīdzības un vispārējās paplašināšanās politikas regulējuma saskaņotību.

 

PV/AP un Komisija nodrošina Savienības ārējās darbības un paplašināšanās politikas saskaņošanu saistībā ar 3. pantā noteiktajiem politikas mērķiem.

 

Komisija koordinē plānošanu saskaņā ar šo regulu, atbilstīgi iesaistot EĀDD.

 

Palīdzība ir jāsniedz atbilstīgi paplašināšanās politikas regulējumam.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>50</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6. pants – 2. punkts</Article>


 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas ietvaros īstenotajās programmās un darbībās integrē klimata pārmaiņas, vides aizsardzību un dzimumu līdztiesību un attiecīgā gadījumā ņem vērā ilgtspējīgas attīstības mērķu33 savstarpējo saikni, lai veicinātu integrētas darbības, kas var radīt papildu ieguvumus un saskaņotā veidā sasniegt vairākus mērķus.

2. Šīs regulas ietvaros īstenotajās programmās un darbībās integrē klimata pārmaiņas, vides aizsardzību, cilvēktiesību konfliktu novēršanu un atrisināšanu, migrāciju, iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, drošību, sociālo un reģionālo kohēziju, nabadzības samazināšanu un dzimumu līdztiesību un attiecīgā gadījumā ņem vērā ilgtspējīgas attīstības mērķu34 savstarpējo saikni, lai veicinātu integrētas darbības, kas var radīt papildu ieguvumus un saskaņotā veidā sasniegt vairākus mērķus. To mērķis ir vismaz 16 % no kopējā finansējuma ieguldīt klimata mērķos.

__________________

____________________

33 https://ec.europa.eu/europeaid/policies/sustainable-development-goals_en

33 https://ec.europa.eu/europeaid/policies/sustainable-development-goals_en

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>51</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6. pants – 3. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu saskaņotību, un tiecas novērst dublēšanos starp palīdzību, kas sniegta saskaņā ar IPA III, un citiem Savienības, dalībvalstu un Eiropas Investīciju bankas sniegtās palīdzības veidiem, atbilstīgi noteiktajiem principiem darbības koordinācijas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā un politikas un procedūru saskaņošanai, jo īpaši starptautiskajiem palīdzības efektivitātes principiem35. Koordinācija ietver regulāras konsultācijas, biežu informācijas apmaiņu dažādos palīdzības cikla posmos un iekļaujošas sanāksmes, kuru mērķis ir palīdzības koordinēšana, un tā veido būtisku posmu dalībvalstu un Savienības plānošanas procesos.

3. Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu saskaņotību, un novērš dublēšanos starp palīdzību, kas sniegta saskaņā ar IPA III, un citiem Savienības, dalībvalstu un Eiropas Investīciju bankas sniegtās palīdzības veidiem, atbilstīgi noteiktajiem principiem darbības koordinācijas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā un politikas un procedūru saskaņošanai, jo īpaši starptautiskajiem palīdzības efektivitātes principiem35. Koordinācija ietver regulāras konsultācijas, biežu informācijas apmaiņu dažādos palīdzības cikla posmos un iekļaujošas sanāksmes, kuru mērķis ir palīdzības koordinēšana, un tā veido būtisku posmu dalībvalstu un Savienības plānošanas procesos. Palīdzības mērķis ir nodrošināt pielāgošanos Savienības stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, partnerības principa īstenošanas kārtību un integrētu pieeju teritoriālajai attīstībai.

_________________

_________________

35 https://ec.europa.eu/europeaid/policies/eu-approach-aid-effectiveness_en

35 https://ec.europa.eu/europeaid/policies/eu-approach-aid-effectiveness_en

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>52</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6. pants – 3.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Komisija darbojas partnerībā ar saņēmējiem. Attiecīgā gadījumā partnerībā iesaista kompetentās valsts un vietējās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, dodot tām iespēju veikt nozīmīgus uzdevumus plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos.

 

Komisija veicina attiecīgo ieinteresēto personu savstarpēju koordināciju. Ar IPA III palīdzību tiek stiprinātas pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, cita starpā attiecīgā gadījumā tām tieši saņemot palīdzību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>53</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. nodaļa – virsraksts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ĪSTENOŠANA

PLĀNOŠANAS SATVARS UN IZPILDE

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>54</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar IPA III sniegtā palīdzība balstās uz IPA plānošanas satvaru, lai īstenotu 3. pantā minētos konkrētos mērķus. IPA plānošanas satvaru Savienības daudzgadu finanšu shēmas laikposmam izstrādā Komisija.

1. Šo regulu papildina ar IPA plānošanas satvaru, paredzot papildu noteikumus par to, kā tiek īstenoti 3. pantā minētie konkrētie mērķi. IPA plānošanas satvaru Komisija izstrādā ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar šā panta 3. punktu.

 

Komisija savlaicīgi pirms plānošanas perioda sākuma iesniedz Eiropas Parlamentam attiecīgos plānošanas dokumentus. Šajos dokumentos norāda indikatīvus piešķīrumus dalījumā pa tematiem un, ja iespējams, pa valstīm/reģioniem, aptverot paredzētos rezultātus un izvēlētos palīdzības pasākumus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>55</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. pants – 1.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Eiropas Parlaments un Padome apstiprina ikgadējās apropriācijas, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas robežvērtības laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>56</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. pants – 2. punkts – 1. daļa</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

IPA plānošanas satvarā pienācīgi ņem vērā attiecīgās valstu stratēģijas un nozaru politiku.

IPA plānošanas satvarā pienācīgi ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas un nostājas, valstu stratēģijas un nozaru politiku.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>57</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. pants – 3. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neskarot 4. punktu, IPA plānošanas satvaru Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar komitejas pārbaudes procedūru, kas minēta 16. pantā.

3. Neskarot šā panta 4. punktu, Komisija ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 14. pantu pieņem IPA plānošanas satvaru, tostarp nosacījumus taisnīgas daļas principa īstenošanai. IPA plānošanas satvara termiņš beidzas ne vēlāk kā 2025. gada 30. jūnijā. Komisija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieņem jaunu IPA plānošanas satvaru, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu, kas ir saskaņots ar citiem ārējās finansēšanas instrumentiem, un ņemot vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Vajadzības gadījumā Komisija var arī pārskatīt IPA plānošanas satvara efektīvu īstenošanu, jo īpaši gadījumos, kad būtiski mainās 6. pantā minētais politikas satvars, un ņemot vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>58</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. pants – 5. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. IPA plānošanas satvarā iekļauj rādītājus, lai novērtētu virzību uz šajā satvarā iekļauto mērķu sasniegšanu.

5. IPA plānošanas satvars ir balstīts uz skaidriem un pārbaudāmiem snieguma rādītājiem, kas noteikti šīs regulas IV pielikumā, lai novērtētu virzību uz šajā satvarā iekļauto mērķu sasniegšanu, cita starpā virzību un rezultātus turpmāk minētajās jomās:

 

(a) demokrātija, tiesiskums un neatkarīga un efektīva tiesu sistēma;

 

(b) cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp pie minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām piederošu personu tiesības;

 

(c) dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības;

 

(d) cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību;

 

(e) samierināšana, miera veidošana, labas kaimiņattiecības;

 

(f) plašsaziņas līdzekļu brīvība.

 

Komisija savos gada ziņojumos iekļauj virzību attiecībā pret šiem rādītājiem.

 

Eiropas Parlaments un Padome regulāri apspriež uz sniegumu balstīto pieeju, kas tiek īstenota saskaņā ar šo regulu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>59</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7.a pants (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Novērtēšana

 

1. Komisija pieņem jaunu IPA plānošanas satvaru, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu. Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijā iesniedz vidusposma novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Vidusposma novērtējuma ziņojumā aplūko laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim un izvērtē Savienības ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā, izmantojot rādītājus, ar kuriem novērtē gūtos rezultātus, un sniedzot visus konstatējumus un secinājumus par šīs regulas ietekmi.

 

2. Vidusposma novērtējuma ziņojumā aplūko arī šīs regulas lietderību, pievienoto vērtību, vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo saskaņotību, kā arī tās mērķu turpmāko nozīmību.

 

3. Vidusposma novērtējuma ziņojumu sagatavo ar konkrētu mērķi uzlabot Savienības finansējuma izmantošanu. Tajā iekļauto informāciju izmanto, pieņemot lēmumus par saskaņā ar regulu īstenoto darbību veidu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu.

 

4. Vidusposma novērtējuma ziņojumā iekļauj arī konsolidētu informāciju no attiecīgajiem ikgadējiem ziņojumiem par visu finansējumu, ko reglamentē ar šo regulu, tostarp ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem.

 

5. Komisija paziņo savu novērtējumu secinājumus, kas papildināti ar tās apsvērumiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm. Rezultātus izmanto programmu izstrādei un resursu piešķiršanai.

 

6. Saskaņā ar šo regulu sniegtā Savienības finansējuma novērtēšanas procesā Komisija iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, un attiecīgā gadījumā tā var censties veikt kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm un attīstības partneriem, cieši iesaistot partnervalstis.

 

7. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šajā pantā minēto vidusposma novērtējuma ziņojumu, kam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem veic vajadzīgos grozījumus šajā regulā.

 

8. Regulas piemērošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic regulas galīgo novērtējumu, ievērojot tos pašus noteikumus, kas attiecas uz šajā pantā minētā vidusposma novērtējuma veikšanu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>60</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7.b pants (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.b pants

 

Savienības palīdzības apturēšana

 

1. Ja saņēmējs neievēro demokrātijas principu, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības vai pārkāpj saistības, kas noteiktas attiecīgajos ar Savienību noslēgtajos nolīgumos, vai ja pastāvīgi pasliktinās viena vai vairāku Kopenhāgenas kritēriju izpilde, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šīs regulas I pielikumu nolūkā apturēt vai daļēji apturēt Savienības palīdzību. Daļējas apturēšanas gadījumā norāda programmas, uz kurām attiecas apturēšana.

 

2. Ja Komisija konstatē, ka palīdzības apturēšanas iemesli vairs nepastāv, tā ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu I pielikumu un atjaunotu Savienības palīdzību.

 

3. Daļējas apturēšanas gadījumā Savienības palīdzību pirmām kārtām izmanto, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nevalstiskos dalībniekus saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības un atbalstīt demokratizācijas un dialoga procesus partnervalstīs.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>61</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7.c pants (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.c pants

 

Pārvaldība

 

Horizontāla vadības grupa, ko veido visi attiecīgie Komisijas un EĀDD dienesti un vada PV/AP vai minētā biroja pārstāvis, ir atbildīga par šā instrumenta vadību, koordinēšanu un pārvaldību visā pārvaldības ciklā, lai nodrošinātu visa Savienības ārējā finansējuma konsekvenci, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. Priekšsēdētāja vietnieks/ augstais pārstāvis nodrošina Savienības ārējās darbības vispārējo politisko koordināciju. Visā šā instrumenta programmu sagatavošanas, plānošanas un piemērošanas ciklā priekšsēdētāja vietnieks/ augstais pārstāvis un EĀDD strādā kopā ar attiecīgajiem Komisijas locekļiem un dienestiem. Priekšsēdētāja vietnieks/ augstais pārstāvis, EĀDD un Komisija sagatavo visus lēmumu priekšlikumus saskaņā ar Komisijas procedūrām un iesniedz tos pieņemšanai.

 

Eiropas Parlaments ir pilnībā iesaistīts ārējās finansēšanas instrumentu izstrādes, plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, lai garantētu politisku kontroli, demokrātisku pārbaudi un pārskatatbildību attiecībā uz Savienības finansējumu ārējās darbības jomā.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>62</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8. pants – virsraksts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īstenošanas pasākumi un metodes

Izpildes pasākumi un metodes

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>63</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Palīdzību saskaņā ar IPA III īsteno tiešā pārvaldībā vai netiešā pārvaldībā atbilstoši Finanšu regulai, izmantojot gada vai daudzgadu rīcības plānus un pasākumus, kas minēti [KASSSI regulas] II sadaļas III nodaļā. Šai regulai piemēro [KASSSI regulas] II sadaļas III nodaļu, izņemot 24. panta [“Atbilstīgās personas un tiesību subjekti”] 1. punktu.

1. Palīdzību saskaņā ar IPA III izpilda tiešā pārvaldībā vai netiešā pārvaldībā atbilstoši Finanšu regulai, izmantojot gada vai daudzgadu rīcības plānus un pasākumus, kas minēti IIIa nodaļā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>64</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8. pants – 1.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Netiešo pārvaldību var atcelt, ja saņēmējs nespēj vai nevēlas pārvaldīt piešķirtos līdzekļus saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, principiem un mērķiem. Ja saņēmējs neievēro demokrātijas principus, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības vai pārkāpj saistības, kas noteiktas attiecīgajos ar Savienību noslēgtajos nolīgumos, Komisija konkrētās politikas jomās vai programmās var netiešo pārvaldību, ko īsteno ar minēto saņēmēju, mainīt uz netiešo pārvaldību, ko īsteno viena vai vairākas uzticamākas struktūras, kuras nav saņēmējs, vai uz tiešu pārvaldību.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>65</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8. pants – 1.b punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Komisija risina dialogu ar Eiropas Parlamentu un ņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju jomās, kurās tas īsteno savas palīdzības programmas, piemēram, spēju veidošanas un vēlēšanu novērošanas jomā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>66</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8. pants – 2.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Komisija pilnībā iesaista Eiropas Parlamentu jautājumos, kas attiecas uz pasākumu plānošanu un īstenošanu saskaņā ar šo pantu, tostarp attiecībā uz jebkādām paredzētām būtiskām izmaiņām vai piešķīrumiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>67</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8. pants – 2.b punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Vispārējā vai nozaru budžeta atbalsta izmaksāšana ir atkarīga no tā, vai ir panākts pietiekams progress ar saņēmēju saskaņoto mērķu īstenošanā.

 

Komisija piemēro Regulas (ES) .../... [KASSSI regulas] 23. panta 4. punktā noteiktos budžeta atbalsta nosacījumu kritērijus. Tā veic pasākumus ar mērķi samazināt Savienības budžeta atbalsta finansējumu vai apturēt tā sniegšanu gadījumos, kad pārvaldības un kontroles sistēmās ir vērojami sistēmiski pārkāpumi vai nav panākts pietiekams progress ar saņēmēju saskaņoto mērķu īstenošanā.

 

Komisijas veikto palīdzības atjaunošanu pēc šajā pantā minētās apturēšanas papildina ar mērķtiecīgu atbalstu valsts revīzijas iestādēm.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>68</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>IIIa nodaļa (jauna) – virsraksts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IIIa nodaļa

 

Izpilde

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>69</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8.a pants (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Rīcības plāni un pasākumi

 

1. Komisija pieņem gada vai daudzgadu rīcības plānus vai pasākumus. Pasākumi var būt atsevišķu pasākumu, īpašu pasākumu, atbalsta pasākumu vai ārkārtas palīdzības pasākumu veidā. Rīcības plāni un pasākumi katrai darbībai nosaka mērķus, ko tiecas sasniegt, iecerētos rezultātus un galvenās darbības, piemērošanas metodes, budžetu un jebkādus saistītus atbalsta izdevumus.

 

2.  Rīcības plānu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumos, kas minēti 3. un 4. punktā.

 

Vajadzības gadījumā darbību var pieņemt kā atsevišķu pasākumu pirms vai pēc rīcības plānu pieņemšanas. Individuālu pasākumu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumos, kas minēti 3. punktā, un citos pienācīgi pamatotos gadījumos.

 

Neparedzētu vajadzību vai apstākļu gadījumā un ja finansējums no piemērotākiem avotiem nav iespējams, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Regulas ... [KASSSI regula] 34. pantu, nosakot īpašus pasākumus, kas nav balstīti uz plānošanas dokumentiem.

 

3. Regulas ... [KASSSI regula] 4. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto ātrās reaģēšanas darbību izpildei var izmantot gada vai daudzgadu rīcības plānus un individuālus pasākumus.

 

4.  Komisija var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus ātrās reaģēšanas darbību vajadzībām, kā minēts Regulas .. [KASSSI regula] 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

 

5. Saskaņā ar 19. panta 3. un 4. punktu veikto pasākumu maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un tos var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam — 30 mēneši), ja to izpildi kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.

 

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumos Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos var pieņemt papildu pasākumus, ja ir svarīga šajā punktā noteiktās Savienības darbības nepārtrauktība un to nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>70</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8.b pants (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.b pants

 

Atbalsta pasākumi

 

1. Savienības finansējums var segt izdevumus, kuri paredzēti instrumenta izpildes un tā mērķu sasniegšanas atbalstam, tostarp attiecībā uz administratīvo atbalstu, kas saistīts ar šādai izpildei vajadzīgajām sagatavošanas, turpmākām, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kā arī izdevumus, kuri galvenajai mītnei un Savienības delegācijām rodas, nodrošinot administratīvo atbalstu, kas vajadzīgs programmai, un saskaņā ar šo regulu finansēto operāciju, tostarp informācijas un komunikācijas darbību, kā arī korporatīvo informācijas tehnoloģijas sistēmu, pārvaldībai.

 

2. Ja atbalsta izdevumi nav iekļauti rīcības plānos vai pasākumos, kas minēti 8.c pantā, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem atbalsta pasākumus. Savienības finansējums atbalsta pasākumu satvarā var segt:

 

(a) pētījumus, sanāksmes, informāciju, izpratnes veidošanu, apmācību, gūtās pieredzes un paraugprakses sagatavošanu un apmaiņu ar to, publicēšanas pasākumus un citus administratīvās vai tehniskās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi darbību plānošanai un pārvaldībai, tostarp atalgotiem ārējiem ekspertiem;

 

(b) pētniecības un inovācijas darbības un pētījumus par attiecīgiem jautājumiem un to izplatīšanu;

 

(c) izdevumus saistībā ar informācijas un komunikācijas darbību nodrošināšanu, tostarp komunikācijas stratēģiju izstrādi, korporatīvo komunikāciju un Savienības politisko prioritāšu pamanāmību.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>71</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8.c pants (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.c pants

 

Rīcības plānu un pasākumu pieņemšana

 

1. Komisija ar lēmumu pieņem rīcības plānus un pasākumus saskaņā ar Finanšu regulu.

 

2. Plānojot un pēc tam piemērojot šādus rīcības plānus un pasākumus, Komisija ņem vērā attiecīgo Padomes un Eiropas Parlamenta politikas pieeju, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības konsekvenci.

 

Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par rīcības plānu un pasākumu plānošanu saskaņā ar šo pantu, tostarp par paredzētajām finansējuma summām, un informē Eiropas Parlamentu arī tad, ja veic būtiskas izmaiņas minētajā palīdzībā vai pagarina tās ilgumu. Pēc iespējas drīzāk pēc rīcības plāna vai pasākuma pieņemšanas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, sniedzot pārskatu par pieņemtā rīcības plāna vai pasākuma raksturu, kontekstu un pamatojumu, tostarp par tā papildināmību ar Savienības pašreizējiem un plānotajiem reaģēšanas pasākumiem.

 

3. Pirms tādu rīcības plānu un pasākumu pieņemšanas, kuri nav balstīti uz plānošanas dokumentiem saskaņā ar 7. pantu, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 14. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot konkrētus sasniedzamos mērķus, paredzamos rezultātus, izmantojamos instrumentus, galvenās darbības un indikatīvos finanšu piešķīrumus attiecībā uz šiem rīcības plāniem un pasākumiem.

 

4. Darbību līmenī veic piemērotu cilvēktiesību, sociālo un vides pētījumu, tostarp par klimata pārmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar piemērojamajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, to skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES1a un Padomes Direktīvu 85/337/EEK1b, attiecīgā gadījumā ietverot ietekmes uz vidi novērtējumu vidiski sensitīvām darbībām, jo īpaši svarīgiem jauniem infrastruktūras objektiem.

 

Ja nepieciešams, nozaru programmu izpildē izmanto stratēģiskos novērtējumus attiecībā uz cilvēktiesībām, sociālajiem un vides aspektiem. Komisija nodrošina ieinteresēto personu iesaistīšanos šajos novērtējumos un šādu novērtējumu rezultātu publisku pieejamību.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodifikācija) (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

 

Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.).

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>72</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8.d pants (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.d pants

 

Sadarbības metodes

 

1.  Finansēšanu saskaņā ar šo instrumentu īsteno Komisija, kā paredzēts Finanšu regulā, vai nu tieši — pati Komisija, Savienības delegācijas un izpildaģentūras, vai netieši ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto tiesību subjektu starpniecību.

 

2.  Finansējumu saskaņā ar šo instrumentu var nodrošināt arī ar iemaksām starptautiskos, reģionālos vai valsts fondos, piemēram, fondos, kurus izveidojusi vai pārvalda EIB, dalībvalstis, partnervalstis un reģioni vai starptautiskās organizācijas, vai citi līdzekļu devēji.

 

3.  Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Regulas ... [KASSSI regula] 29. panta 1. punktā norādītie tiesību subjekti katru gadu izpilda savus ziņošanas pienākumus saskaņā ar Finanšu regulas 155. pantu. Ziņošanas prasības jebkuram no šiem tiesību subjektiem ir noteiktas partnerības pamatnolīgumā, iemaksu nolīgumā, nolīgumā par budžeta garantijām vai finansēšanas nolīgumā.

 

4.  Saskaņā ar šo instrumentu finansētās darbības var īstenot, izmantojot paralēlu vai kopīgu līdzfinansējumu.

 

5.  Paralēla līdzfinansējuma gadījumā darbību sadala vairākās skaidri nosakāmās daļās, un katru no tām finansē dažādi partneri, nodrošinot līdzfinansējumu tā, lai vienmēr būtu iespējams konstatēt finansējuma galalietojumu.

 

6.  Kopīga līdzfinansējuma gadījumā darbības kopējās izmaksas sadala starp partneriem, kuri nodrošina līdzfinansējumu, un resursus apkopo tā, ka vairs nav iespējams noteikt rīcības ietvaros veiktas konkrētas darbības finansējuma avotu.

 

7.  Savienības un tās partneru sadarbību inter alia var īstenot kā:

 

(a)  trīspusējas vienošanās, saskaņā ar kurām Savienība ar trešām valstīm koordinē palīdzības finansējuma sniegšanu partnervalstij vai reģionam;

 

(b)  administratīvās sadarbības pasākumus, piemēram, mērķsadarbību starp valsts institūcijām, vietējām pārvaldes iestādēm, valsts publiskajām struktūrām vai privāttiesību subjektiem, kam uzticēti dalībvalsts un partnervalsts vai reģiona sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi, un kā sadarbības pasākumus, iesaistot publiskā sektora ekspertus, kurus nosūtījušas dalībvalstis un to reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes;

 

(c) iemaksas to izmaksu segšanai, kuras vajadzīgas publiskā un privātā sektora partnerību izveidei un pārvaldībai, tostarp atbalstu plašai līdzdalībai, ko panāk, izveidojot neatkarīgu trešās puses PSO struktūru publiskā un privātā sektora partnerību novērtēšanai un uzraudzībai;

 

(d)  nozaru politikas atbalsta programmas, ar kurām Savienība sniedz atbalstu partnervalsts nozares programmai;

 

(e)  iemaksas izmaksu segšanai par valstu līdzdalību Savienības programmās un darbībās, ko īsteno Savienības aģentūras un struktūras, kā arī struktūras vai personas, kurām uzticēta konkrētu darbību īstenošana kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu;

 

(f)  procentu likmju subsīdijas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>73</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8.e pants (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.e pants

 

Savienības finansējuma veidi un piemērošanas metodes

 

1.  Savienības finansējumu var nodrošināt, izmantojot Finanšu regulā paredzētos finansēšanas veidus, jo īpaši:

 

(a)  dotācijas;

 

(b)  publiskā iepirkuma līgumus par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem;

 

(c)  budžeta atbalstu;

 

(d)  iemaksas Komisijas izveidotajos trasta fondos saskaņā ar Finanšu regulas 234. pantu;

 

(e)  finanšu instrumentus;

 

(f)  budžeta garantijas;

 

(g)  finansējuma apvienošanu;

 

(h)  parādu atvieglojumus starptautiski saskaņotas parādu atvieglošanas programmas kontekstā;

 

(i)  finansiālu palīdzību;

 

(j)  atalgotus ārējos ekspertus.

 

2. Sadarbojoties ar ieinteresētajām personām partnervalstīs, Komisija, nosakot finansēšanas kārtību, iemaksas veidu, dotāciju piešķiršanas kārtību un dotāciju pārvaldības administratīvos noteikumus, ņem vērā to specifiku, tostarp vajadzības un attiecīgo kontekstu, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku šādu ieinteresēto personu loku un vislabāk reaģētu uz tā vajadzībām. Minētajā novērtējumā tiek ņemti vērā nosacījumi attiecībā uz visu ieinteresēto personu, jo īpaši vietējās pilsoniskās sabiedrības, jēgpilnu līdzdalību un iesaistīšanos. Tiek mudināts izmantot īpašus finansēšanas kārtības veidus saskaņā ar Finanšu regulu, piemēram, partnerības nolīgumus, atļaujas piešķirt finansiālu atbalstu trešām personām, tiešu piešķiršanu vai projektu konkursus, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, vai vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Šie dažādie kārtības veidi nodrošina pārredzamību, izsekojamību un inovāciju. Tiek mudināts īstenot vietējo un starptautisko NVO sadarbību nolūkā stiprināt vietējās pilsoniskās sabiedrības spējas pilnībā iesaistīties attīstības programmās.

 

3.  Papildus Finanšu regulas 195. pantā minētajiem gadījumiem tiešās piešķiršanas procedūru var izmantot:

 

(a) neliela apjoma dotācijām cilvēktiesību aizstāvjiem un mehānismiem, kas paredzēti apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, lai finansētu steidzamus aizsardzības pasākumus, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu, kā arī mediatoriem un citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kuri iesaistīti ar krīzi vai bruņotu konfliktu saistītās sarunās, konfliktu risināšanas pasākumos, izlīgumā un miera veidošanā;

 

(b) dotācijām, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu, lai finansētu darbības vissarežģītākajos apstākļos, kuros uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana būtu nevietā, tostarp situācijās, kurās ir būtisks pamatbrīvību trūkums, draudi demokrātiskām iestādēm, krīzes saasināšanās, bruņots konflikts un kurās cilvēku drošība ir visvairāk apdraudēta vai kurās cilvēktiesību organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji, mediatori un pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, kuri iesaistīti ar krīzi vai bruņotu konfliktu saistītās sarunās, izlīgumā un miera veidošanā, darbojas vissarežģītākajos apstākļos. Šādas dotācijas nepārsniedz 1 000 000 EUR, to termiņš ir līdz 18 mēnešiem, un šo termiņu var pagarināt vēl par 12 mēnešiem, ja to piemērošanai ir objektīvi un neparedzēti šķēršļi;

 

(c) dotācijām ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam, kā arī Globālajai universitātes pilsētiņai (“Global Campus”), Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centram, kas nodrošina Eiropas cilvēktiesību un demokratizācijas maģistra programmu, un ar to saistītajam universitāšu tīklam, kurš nodrošina pēcdiploma izglītību cilvēktiesību jomā, tostarp stipendijas studentiem, pētniekiem, skolotājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem no trešām valstīm;

 

(d) nelieliem projektiem, kas aprakstīti Regulas ... [KASSSI regula] 23.a pantā.

 

Budžeta atbalsts, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, tostarp tas, kas sniegts, izmantojot nozaru reformu rādītāju līgumus, balstās uz valstu līdzatbildību, savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņēmību ievērot universālas vērtības, demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, sociālo iekļaušanu, cilvēces attīstību un tiesiskumu, un tā mērķis ir nostiprināt partnerības starp Savienību un partnervalstīm. Tas ietver pastiprinātu politikas dialogu, spēju pilnveidošanu un uzlabotu pārvaldību, kas papildina partneru centienus iekasēt vairāk un tērēt labāk, lai atbalstītu ilgtspējīgu, iekļaujošu un visiem labvēlīgu sociālekonomisko attīstību, pienācīgu darbvietu radīšanu, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, nevienlīdzības samazināšanu un nabadzības izskaušanu, pienācīgi ņemot vērā vietējās ekonomiskās, vides un sociālās tiesības.

 

Jebkādu lēmumu sniegt budžeta atbalstu pieņem, pamatojoties uz budžeta atbalsta politiku, ko ir apstiprinājusi Savienība, skaidru atbilstības kritēriju kopumu un risku un ieguvumu rūpīgu izvērtējumu. Viens no galvenajiem minētā lēmuma noteicošajiem faktoriem ir izvērtējums par partnervalstu apņēmību, iepriekšējo rīcību un panākumiem attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu.

 

4.  Budžeta atbalstu diferencē tā, lai tas labāk atbilstu partnervalsts politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, ņemot vērā nestabilitātes situācijas.

 

Sniedzot budžeta atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas 236. pantu, Komisija skaidri definē un uzrauga budžeta atbalsta sniegšanas nosacījumu kritērijus, tostarp progresu reformu īstenošanā un pārredzamību, un atbalsta parlamentārās kontroles, valsts revīzijas spēju, PSO līdzdalību uzraudzībā, lielākas pārredzamības un publiskās piekļuves informācijai pilnveidošanu un tādu stabilu publiskā iepirkuma sistēmu izveidi, kuras atbalsta vietējās ekonomikas attīstību un vietējos uzņēmumus.

 

5.  Budžeta atbalsta izmaksāšana pamatojas uz rādītājiem, kuri apliecina pietiekamu progresu, kas panākts ar partnervalsti saskaņoto mērķu īstenošanā.

 

6.  Finanšu instrumenti saskaņā ar šo regulu var būt aizdevumi, garantijas, pašu kapitāls vai kvazikapitāls, investīcijas vai līdzdalība, kā arī riska dalīšanas instrumenti, pēc iespējas un saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 1. punktā paredzētajiem principiem Eiropas Investīciju bankas, daudzpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, vai divpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, divpusēju attīstības banku, vadībā, iespējams, apvienojumā ar papildu finanšu atbalsta veidiem, ko nodrošina gan dalībvalstis, gan trešās personas.

 

Iemaksas Savienības finanšu instrumentos saskaņā ar šo regulu var veikt dalībvalstis, kā arī jebkurš no Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem tiesību subjektiem.

 

7. Minētos finanšu instrumentus piemērošanas un ziņošanas nolūkos var sagrupēt daļās.

 

8. Komisija un EĀDD neveic jaunas vai atjaunotas operācijas ar tiesību subjektiem, kas ir inkorporēti vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir noteiktas par tādām, kas nesadarbojas, vai kuras ir noteiktas par augsta riska trešām valstīm saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu, vai kuras faktiski neatbilst Savienības vai starptautiski saskaņotiem nodokļu standartiem attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu.

 

9.  Savienības finansējums nerada īpašus nodokļus, nodevas vai maksājumus un neizraisa to iekasēšanu.

 

10.  Nodokļi, nodevas un maksājumi, ko piemēro partnervalstis, var būt tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>74</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8.f pants (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.f pants

 

Līdzekļu pārnešana, ikgadējie maksājumi, saistību apropriācijas, atmaksājamās summas un ieņēmumi, ko rada finanšu instrumenti

 

1.  Papildus Finanšu regulas 12. panta 2. punktam automātiski pārnes neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas saskaņā ar šo regulu, un tās var izmantot saistībām līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnesto summu.

 

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par automātiski pārnestām apropriācijām, tostarp to apmēriem, saskaņā ar Finanšu regulas 12. panta 6. punktu.

 

2.  Papildus Finanšu regulas 15. panta noteikumiem par kārtību, kādā apropriācijas dara pieejamas atkārtoti, saistību apropriācijas, kas atbilst to saistību summai, kuras atceltas kādas saskaņā ar šo regulu īstenojamas darbības pilnīgas vai daļējas neizpildes dēļ, atkārtoti dara pieejamas sākotnējā budžeta pozīcijā.

 

Šīs regulas vajadzībām atsauces uz Finanšu regulas 15. pantu, kas minētas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, saprot arī kā atsauci uz šo punktu.

 

3.  Budžeta saistības darbībām, kuru īstenošana norisinās ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem saskaņā ar Finanšu regulas 112. panta 2. punktu.

 

Šīm daudzgadu darbībām nepiemēro Finanšu regulas 114. panta 2. punkta trešo daļu. Komisija automātiski atceļ jebkuru darbības budžeta saistību daļu, kura līdz 31. decembrim piektajā gadā pēc attiecīgās budžeta saistības gada nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai attiecībā uz kuru nav iesniegta neviena apstiprināta izdevumu deklarācija vai maksājumu pieprasījums.

 

Šā panta 2. punktu piemēro arī ikgadējiem maksājumiem.

 

4.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta, atmaksājamās summas un ieņēmumus, ko rada finanšu instrumenti, piešķir izcelsmes budžeta pozīcijai kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus pēc pārvaldības izmaksu un maksu atskaitīšanas. Komisija ik pēc pieciem gadiem izvērtē pastāvošo finanšu instrumentu ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā un to efektivitāti.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>75</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>9. pants – 4. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja pārrobežu sadarbības programmas tiek pārtrauktas saskaņā ar [ETS regulas] 12. pantu, šajā regulā paredzēto atbalstu pārtrauktajai programmai, kas joprojām ir pieejams, var izmantot, lai finansētu jebkuras citas darbības, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu.

4. Ja pārrobežu sadarbības programmas tiek pārtrauktas saskaņā ar [ETS regulas] 12. pantu, šajā regulā paredzēto atbalstu pārtrauktajai programmai, kas joprojām ir pieejams, var izmantot, lai finansētu jebkuras citas darbības, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu. Šādā gadījumā, ja kārtējā gadā nav paredzēts finansēt nekādas darbības, apropriācijas var pārnest uz nākamo gadu. 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>76</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>VI nodaļa – virsraksts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

UZRAUDZĪBA, ZIŅOŠANA, NOVĒRTĒŠANA UN KOMUNIKĀCIJA

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>77</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12. pants – 2. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas IV pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem uzrauga IPA III īstenošanu un virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

2. Šīs regulas IV pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem uzrauga IPA III izpildi un virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

</Amend>

 

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>78</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12. pants – 4. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. IPA III palīdzības rezultātu ietvarā papildus IV pielikumā minētajiem rādītājiem ņem vērā ziņojumus par paplašināšanos.

4. IPA III palīdzības rezultātu ietvarā papildus IV pielikumā minētajiem rādītājiem ņem vērā ziņojumus par paplašināšanos un Komisijas novērtējumus par ekonomisko reformu programmām.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>79</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12. pants – 4.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz Regulas (ES) .../... [KASSSI regula] 32. pantā minētos vidusposma un galīgos izvērtējuma ziņojumus un ar tiem iepazīstina. Minētos ziņojumus Komisija publisko.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>80</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12. pants – 5. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Papildus Finanšu regulas 129. pantam par Savienības finanšu interešu aizsardzību, izmantojot netiešo pārvaldību, I pielikumā uzskaitītie saņēmēji ziņo Komisijai par pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, par kuriem ir saņemta primārā administratīvā vai tiesas konstatācija, un to informē par administratīvā un tiesas procesa gaitu. Ziņošanu veic elektroniski, izmantojot Komisijas izveidoto Pārkāpumu pārvaldības sistēmu.

5. Papildus Finanšu regulas 129. pantam par Savienības finanšu interešu aizsardzību, izmantojot netiešo pārvaldību, saņēmēji ziņo Komisijai par pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, par kuriem ir saņemta primārā administratīvā vai tiesas konstatācija, un informē Komisiju par administratīvā un tiesas procesa gaitu. Ziņošanu veic elektroniski, izmantojot Komisijas izveidoto Pārkāpumu pārvaldības sistēmu. Komisija atbalsta parlamentārās kontroles un revīzijas spēju attīstīšanu un pārredzamības un sabiedrības piekļuves informācijai uzlabošanu saņēmējvalstīs. Komisija, PV/AP un jo īpaši Savienības delegācijas saņēmējvalstīs nodrošina, ka visa finansējuma piešķiršana, ko īsteno netiešā pārvaldībā, notiek pārredzami, depolitizēti un objektīvi, tostarp nodrošinot vienlīdzīgu sadalījumu, kurā ņemtas vērā reģionu un vietējo pašvaldību vajadzības.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>81</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>14. pants – 2. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus.

2. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā, 7.a (jauns), 13. un 15. pantā minētos deleģētos aktus.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>82</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>14.a pants (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Demokrātiskā pārskatatbildība

 

1. Lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm un dienestiem, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Komisiju un EĀDD, veicinātu visu ārējās finansēšanas instrumentu vispārēju saskaņotību un nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī optimizētu to, kā Komisija pieņem aktus un pasākumus, Eiropas Parlaments var uzaicināt Komisiju un EĀDD ierasties Parlamentā, lai apspriestu šajā regulā paredzētās plānošanas stratēģiskās ievirzes un pamatnostādnes. Minētais dialogs var notikt pirms deleģēto aktu un gada budžeta projekta pieņemšanas Komisijā vai pēc Eiropas Parlamenta, Komisijas vai EĀDD pieprasījuma — ad hoc kārtā, ņemot vērā svarīgas politiskas norises.

 

2. Ja ir paredzēts 1. punktā minētais dialogs, Komisija un EĀDD iepazīstina Eiropas Parlamentu ar visiem šā dialoga saistībā svarīgajiem dokumentiem. Ja dialogs ir saistīts ar gada budžetu, ir jāsniedz konsolidēta informācija par visiem rīcības plāniem un pasākumiem, kas ir pieņemti vai ko ir plānots pieņemt saskaņā ar 8.c pantu, informācija par sadarbību attiecībā uz katru valsti, reģionu un tematisko jomu un informācija par ātrās reaģēšanas darbību un ārējās darbības garantijas izmantošanu.

 

3. Komisija un EĀDD maksimāli ņem vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju. Ja Komisija vai EĀDD neņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju, tie sniedz pienācīgu pamatojumu.

 

4. Komisija un EĀDD, jo īpaši ar 7.c pantā paredzētās vadības grupas starpniecību, ir atbildīgi par to, lai Eiropas Parlaments būtu informēts par stāvokli saistībā ar šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par pašreizējiem pasākumiem, darbībām un rezultātiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>83</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>15. pants – virsraksts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turpmāku īstenošanas noteikumu pieņemšana

Turpmāku noteikumu pieņemšana

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>84</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>15. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Īpašus noteikumus, ar ko nosaka vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz struktūrām, kas jāizveido, veicot pievienošanās priekšdarbus, un lauku attīstības palīdzību, pieņem saskaņā ar 16. pantā minēto pārbaudes procedūru.

1. Īpašus noteikumus attiecībā uz struktūrām, kas jāizveido, veicot pievienošanās priekšdarbus, un lauku attīstības palīdzību, pieņem ar deleģētajiem aktiem.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>85</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>15. pants – 2. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

2. Komisija ar lēmumu pieņem rīcības plānus un pasākumus saskaņā ar Finanšu regulu.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>86</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>16. pants</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16. pants

svītrots

Komiteja

 

1.  Komisijai palīdz komiteja (“Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2.  Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

 

3.  EIB novērotājs piedalās komitejas darbā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar EIB.

 

4.  IPA III komiteja palīdz Komisijai, un tās kompetencē ir arī tiesību akti un saistības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 un regulu (ES) Nr. 231/2014, kā arī Regulas (EK) Nr. 389/2006 3. panta piemērošana.

 

5.  IPA III komitejas kompetencē nav ieguldījumi “Erasmus +”, kā noteikts 5. panta 3. punktā.

 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>87</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>17. pants – virsraksts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācija, komunikācija un publicitāte

Informācija, komunikācija, pamanāmība un publicitāte

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>88</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>17. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Piemēro [KASSSI regulas] 36. un 37. pantu.

1. Sniedzot finansiālu palīdzību saskaņā ar šo regulu, Komisija, PV/AP un jo īpaši Savienības delegācijas saņēmējvalstīs īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Savienības finansiālā atbalsta pamanāmību, tostarp uzraugot saņēmēju atbilstību šīm prasībām. IPA finansētajām darbībām piemēro ES ārējo darbību komunikācijas un pamanāmības rokasgrāmatā “Communication and Visibility in EU-financed external actions” izklāstītās prasības. Komisija katram saņēmējam pieņem norādījumus par pamanāmības un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz Savienības finansētiem projektiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>89</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>17. pants – 1.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Komisija īsteno pasākumus, lai stiprinātu stratēģisko komunikāciju un publisko diplomātiju nolūkā popularizēt Savienības vērtības un uzsvērt Savienības atbalsta pievienoto vērtību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>90</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>17. pants – 1.b punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Savienības finansējuma saņēmēji apliecina Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pienācīgu pamanāmību, veicot turpmāk minēto:

 

(a) ievietojot pamanāmu norādi, kurā uzsvērts no Savienības saņemtais atbalsts, ar finansējuma izmantošanu saistītajos dokumentos un informatīvajos materiālos, tostarp oficiālā tīmekļa vietnē, ja tāda ir, un

 

(b) popularizējot darbības un to rezultātus ar mērķtiecīgi sniegtu saskaņotu, efektīvu un samērīgu informāciju dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.

 

Komisija īsteno informācijas un komunikācijas darbības, kas saistītas ar šo regulu, kā arī tajā noteiktajām darbībām un sasniegtajiem rezultātiem. Šai regulai piešķirtos finanšu resursus veltī arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes ir tieši saistītas ar 3. pantā un II un III pielikumā minētajiem mērķiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>91</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>19. pants – 2. daļa</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>92</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – a punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Jau agrā posmā izveidot un veicināt tādu iestāžu, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tiesiskumu, pienācīgu darbību. Darbību mērķis šajā jomā ir: izveidot neatkarīgas, atbildīgas un efektīvas tiesu sistēmas, tostarp pārredzamu un uz nopelniem balstītu darbā pieņemšanu un tiesu iestāžu sadarbību, izvērtēšanas un paaugstināšanas sistēmas un efektīvas disciplinārās procedūras pārkāpumu gadījumos; nodrošināt stabilu sistēmu izveidi robežu aizsardzībai, migrācijas plūsmu pārvaldībai un patvēruma sniegšanai tiem, kam tas vajadzīgs; attīstīt efektīvus instrumentus, lai novērstu un apkarotu organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju / terorisma finansēšanu un korupciju; veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, minoritāšu, tostarp romu, kā arī lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu, tiesības un pamatbrīvības, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvību un datu aizsardzību.

(a) Jau agrā posmā izveidot un veicināt tādu iestāžu, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tiesiskumu, pienācīgu darbību. Darbību mērķis šajā jomā ir: nodrošināt varas dalīšanu, izveidojot neatkarīgas, atbildīgas un efektīvas tiesu sistēmas, tostarp pārredzamu un uz nopelniem balstītu darbā pieņemšanu un tiesu iestāžu sadarbību, izvērtēšanas un paaugstināšanas sistēmas un efektīvas disciplinārās procedūras pārkāpumu gadījumos; nodrošināt atbilstīgu sistēmu izveidi robežu aizsardzībai, migrācijas plūsmu pārvaldībai un patvēruma sniegšanai tiem, kam tas vajadzīgs; attīstīt efektīvus instrumentus organizētās noziedzības, cilvēku tirdzniecības, migrantu kontrabandas, nelegālas narkotiku tirdzniecības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas/ terorisma finansēšanas un korupcijas novēršanai un apkarošanai; veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, arī bērna tiesības, dzimumu līdztiesību, minoritāšu, tostarp romu, kā arī lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu, tiesības un pamatbrīvības, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvību un datu aizsardzību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>93</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – c punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) Stiprināt ekonomikas pārvaldību. Darbību mērķis ir atbalstīt dalību ekonomisko reformu programmas (ERP) procesā un sistemātisku sadarbību ar starptautiskajām finanšu iestādēm attiecībā uz ekonomikas politikas pamatprincipiem. Palielināt spēju stiprināt makroekonomikas stabilitāti un atbalstīt progresu ceļā uz funkcionējošu tirgus ekonomiku, kas spēj izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjuktūru Savienībā.

(c) Stiprināt ekonomikas pārvaldību. Darbību mērķis ir atbalstīt dalību ekonomisko reformu programmas (ERP) procesā un sistemātisku sadarbību ar starptautiskajām finanšu iestādēm attiecībā uz ekonomikas politikas pamatprincipiem, kā arī stiprināt daudzpusējas ekonomikas iestādes. Palielināt spēju stiprināt makroekonomikas stabilitāti un sociālo kohēziju un atbalstīt progresu ceļā uz ilgtspējīgu attīstību un funkcionējošu tirgus ekonomiku, kas spēj izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru Savienībā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>94</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – d punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) Stiprināt Savienības un tās partneru spēju novērst konfliktus, veicināt mieru un risināt pirmskrīzes un pēckrīzes problēmas, tostarp izmantojot agrīno brīdināšanu un uz iespējamu konfliktu vērstu risku analīzi; veicināt cilvēku savstarpējās attiecības, samierināšanu, miera un uzticēšanās veidošanas pasākumus, atbalstot spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam (CBSD).

(d) Stiprināt Savienības un tās partneru spēju novērst konfliktus, veicināt mieru, labas kaimiņattiecības un risināt pirmskrīzes un pēckrīzes problēmas, tostarp izmantojot agrīno brīdināšanu un uz iespējamu konfliktu vērstu risku analīzi; veicināt cilvēku savstarpējās attiecības, samierināšanu, pārskatatbildību, starptautisko tiesiskumu, miera un uzticēšanās veidošanas pasākumus, tostarp izveidojot reģionālo komisiju faktu konstatēšanai saistībā ar kara noziegumiem un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā (RECOM), kā arī atbalstīt spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam (CBSD) un stiprināt kiberaizsardzības un stratēģiskās komunikācijas spējas, lai veicinātu sistemātisku dezinformācijas atklāšanu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>95</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – e punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) Stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru organizāciju, tostarp I pielikumā minēto saņēmēju profesionālo apvienību, spējas un veicināt tīklu veidošanos visos līmeņos starp Savienībā izvietotām organizācijām un starp I pielikumā minētajiem saņēmējiem, ļaujot tiem iesaistīties efektīvā dialogā ar publiskiem un privātiem dalībniekiem.

(e) Stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru organizāciju, tostarp saņēmēju profesionālo apvienību, spējas, neatkarību un plurālismu un veicināt tīklu veidošanos visos līmeņos starp Savienībā izvietotām organizācijām un starp saņēmējiem, ļaujot tiem iesaistīties efektīvā dialogā ar publiskiem un privātiem dalībniekiem. Palīdzību saņēmējvalstīs cenšas darīt pieejamu pēc iespējas plašākam dažādu organizāciju lokam.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>96</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – f punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) Veicināt partnervalstu noteikumu, standartu, politikas un prakses saskaņošanu ar Savienības noteikumiem, standartiem, politiku un praksi, tostarp ar valsts atbalsta noteikumiem.

(f) Veicināt partnervalstu noteikumu, standartu, politikas un prakses saskaņošanu ar Savienības noteikumiem, standartiem, politiku un praksi, tostarp ar KĀDP, publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>97</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – g punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) Stiprināt izglītības, apmācības un mūžizglītības kvalitāti visos līmeņos un piekļuvi tām, kā arī piedāvāt atbalstu kultūras un radošajām nozarēm. Darbību mērķis šajā jomā ir: veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, pamatizglītībai un vidējai izglītībai, uzlabot pamatprasmju nodrošināšanu; paaugstināt iegūtā izglītības līmeņa rādītājus, samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un uzlabot skolotāju apmācību. Attīstīt profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmas un veicināt mācīšanās darbavietā sistēmas, lai atvieglotu pāreju uz darba tirgu; uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un nozīmību; veicināt ar absolventiem saistītas darbības; uzlabot piekļuvi mūžizglītībai un atbalstīt ieguldījumu izglītības un apmācības infrastruktūrā, jo īpaši, lai samazinātu teritoriālās atšķirības un veicinātu tādu izglītību, kurā nepastāv nošķiršana, tostarp izmantojot digitālās tehnoloģijas.

(g) Stiprināt izglītības, apmācības un mūžizglītības kvalitāti visos līmeņos un piekļuvi tām, kā arī piedāvāt atbalstu kultūras un radošajām nozarēm un sportam. Darbību mērķis šajā jomā ir: veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai iekļaujošai, kopienā balstītai agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, pamatizglītībai un vidējai izglītībai, uzlabot pamatprasmju nodrošināšanu; paaugstināt iegūtā izglītības līmeņa rādītājus, samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un uzlabot skolotāju apmācību; radīt pilnvērtīgas iespējas bērniem un jauniešiem un panākt, ka viņi var pilnībā izmantot savu potenciālu. Attīstīt profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmas un veicināt mācīšanās darbavietā sistēmas, lai atvieglotu pāreju uz darba tirgu; uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un nozīmību; veicināt ar absolventiem saistītas darbības; uzlabot piekļuvi mūžizglītībai un fiziskām aktivitātēm un atbalstīt ieguldījumu izglītības, apmācības un sporta infrastruktūrā, jo īpaši lai samazinātu teritoriālās atšķirības un veicinātu tādu izglītību, kurā nepastāv nošķiršana, tostarp izmantojot digitālās tehnoloģijas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>98</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – h punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) Veicināt kvalitatīvu nodarbinātību un piekļuvi darba tirgum. Darbību mērķis šajā jomā ir: risināt augsta bezdarba līmeņa un neaktivitātes problēmas, atbalstot ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem (ir sevišķi tiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET)), sievietēm, ilgstošiem bezdarbniekiem un visām nepietiekami pārstāvētajām grupām. Ar šiem pasākumiem veicina kvalitatīvu darbvietu radīšanu un atbalsta darba tiesību un standartu efektīvu īstenošanu visā teritorijā. Citas svarīgas darbību jomas ir atbalsts dzimumu līdztiesībai, nodarbināmības un produktivitātes veicināšana, darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās pārmaiņām, ilgtspējīga sociālā dialoga izveide un darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu un darba inspekciju, modernizācija un stiprināšana.

(h) Veicināt kvalitatīvu nodarbinātību un piekļuvi darba tirgum. Darbību mērķis šajā jomā ir: risināt augsta bezdarba līmeņa un neaktivitātes problēmas, atbalstot ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem (ir sevišķi tiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET)), sievietēm, ilgstošiem bezdarbniekiem un visām nepietiekami pārstāvētajām grupām. Ar šiem pasākumiem veicina kvalitatīvu darbvietu radīšanu un atbalsta darba tiesību un starptautiski apstiprinātu standartu efektīvu īstenošanu visā teritorijā, tostarp veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlārā minēto galveno principu un tiesību ievērošanu. Citas svarīgas darbību jomas ir atbalsts dzimumu līdztiesībai, nodarbināmības un produktivitātes veicināšana, darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās pārmaiņām, ilgtspējīga sociālā dialoga izveide un darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu un darba inspekciju, modernizācija un stiprināšana.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>99</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – i punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) Veicināt sociālo aizsardzību un iekļaušanu un apkarot nabadzību. Ar darbībām šajā jomā cenšas modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu, iedarbīgu un atbilstīgu aizsardzību visos mūža posmos, sekmējot sociālo iekļaušanu, veicinot vienlīdzīgas iespējas un novēršot nevienlīdzību un nabadzību. Darbību mērķis šajā jomā ir arī: iekļaut atstumtas kopienas, piemēram, romus; cīnīties pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; uzlabot piekļuvi tādiem cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem kā agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, mājokļi, veselības aprūpe, būtiski sabiedriski pakalpojumi un ilgtermiņa aprūpe, tostarp modernizējot sociālās aizsardzības sistēmas.

(i) Veicināt sociālo aizsardzību un iekļaušanu un apkarot nabadzību. Ar darbībām šajā jomā cenšas modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu, iedarbīgu un atbilstīgu aizsardzību visos mūža posmos, sekmējot sociālo iekļaušanu, veicinot vienlīdzīgas iespējas, novēršot nevienlīdzību un nabadzību un veicinot pāreju no iestāžu īstenotas aprūpes uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi. Darbību mērķis šajā jomā ir arī: iekļaut atstumtas kopienas, piemēram, romus; cīnīties pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; uzlabot piekļuvi tādiem cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem ģimenē un kopienā balstītiem pakalpojumiem kā iekļaujoša agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, kurā nepastāv nošķiršana, mājokļi, veselības aprūpe, būtiski sabiedriski pakalpojumi un ilgtermiņa aprūpe, tostarp modernizējot sociālās aizsardzības sistēmas. Darbības, kas veicina jebkāda veida nošķiršanu vai sociālo atstumtību, netiek atbalstītas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>100</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – j punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j) Veicināt viedu, ilgtspējīgu, iekļaujošu, drošu transportu un likvidēt sastrēgumu veidošanos svarīgākajās tīkla infrastruktūrās, investējot projektos, kuriem ir liela Eiropas pievienotā vērtība. Ieguldījumu prioritāte būtu jānosaka atbilstoši tam, cik lielā mērā tie sekmē TEN-T savienojumus ar ES un veicina ilgtspējīgu mobilitāti, emisijas samazinājumu, pozitīvu ietekmi uz vidi un drošu mobilitāti sinerģijā ar reformām, ko veicina Transporta kopienas līgums.

(j) Veicināt viedu, ilgtspējīgu, iekļaujošu, drošu transportu un likvidēt sastrēgumu veidošanos svarīgākajās tīkla infrastruktūrās, investējot projektos, kuriem ir liela Eiropas pievienotā vērtība. Ieguldījumu prioritāte būtu jānosaka atbilstoši tam, cik lielā mērā tie sekmē TEN-T savienojumus ar ES, pārrobežu savienojumus un darbvietu radīšanu un veicina ilgtspējīgu mobilitāti, emisijas samazinājumu, pozitīvu ietekmi uz vidi un drošu mobilitāti sinerģijā ar reformām, ko veicina Transporta kopienas līgums.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>101</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – k punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k) Uzlabot privātā sektora vidi un uzņēmumu konkurētspēju, ietverot pārdomātu specializāciju kā svarīgāko izaugsmes, darba vietu radīšanas un kohēzijas virzītāju. Prioritāti piešķir projektiem, kuri uzlabo uzņēmējdarbības vidi.

(k) Uzlabot privātā sektora vidi un uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, arī pārdomātu specializāciju, kas ir svarīgākie izaugsmes, darba vietu radīšanas un kohēzijas virzītāji. Prioritāti piešķir ilgtspējīgiem projektiem, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>102</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – m punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m) Ieguldīt pārtikas apgādes nodrošinājumā un drošībā un uzturēt dažādotas un dzīvotspējīgas zemkopības sistēmas dinamiskās lauku kopienās un lauku rajonos.

(m) Ieguldīt pārtikas un ūdens apgādes nodrošinājumā un drošībā un uzturēt dažādotas un dzīvotspējīgas zemkopības sistēmas dinamiskās lauku kopienās un lauku rajonos.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>103</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – p punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(p) Palielināt lauksaimniecības pārtikas nozares un zivsaimniecības nozares spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru, kā arī progresīvi pielāgoties Savienības noteikumiem un standartiem, vienlaikus cenšoties panākt ekonomiskos, sociālos un vides mērķus līdzsvarotā lauku rajonu un piekrastes zonu teritoriālajā attīstībā.

(p) Palielināt lauksaimniecības pārtikas nozares un zivsaimniecības nozares spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru, kā arī progresīvi pielāgoties Savienības noteikumiem un standartiem, lai palielinātu Savienības tirgum paredzētā eksporta spēju, vienlaikus cenšoties panākt ekonomiskos, sociālos un vides mērķus līdzsvarotā lauku rajonu un piekrastes zonu teritoriālajā attīstībā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>104</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>II pielikums – 1. daļa – pa punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(pa) Veicināt darbības un uzlabot ilgtermiņa stratēģijas un politiku, kuru mērķis ir novērst un apkarot radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>105</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>III pielikums – 1. daļa – a punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) veicināt pārrobežu nodarbinātību, darbaspēka mobilitāti un sociālo un kultūras integrāciju, inter alia: integrējot pārrobežu darba tirgus, tostarp pārrobežu mobilitāti; ar kopīgām vietējās nodarbinātības iniciatīvām; sniedzot informācijas un konsultatīvus pakalpojumus un kopīgu apmācību; veicinot dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas; integrējot imigrantu kopienas un neaizsargātas grupas; ieguldot valsts nodarbinātības dienestos; atbalstot ieguldījumu sabiedrības veselības un sociālo pakalpojumu jomā;

(a) veicināt pārrobežu nodarbinātību, darbaspēka mobilitāti un sociālo un kultūras integrāciju, inter alia: integrējot pārrobežu darba tirgus, tostarp pārrobežu mobilitāti; ar kopīgām vietējās nodarbinātības iniciatīvām; sniedzot informācijas un konsultatīvus pakalpojumus un kopīgu apmācību; veicinot dzimumu līdztiesību; veicinot vienlīdzīgas iespējas; integrējot imigrantu kopienas un neaizsargātas grupas; ieguldot valsts nodarbinātības dienestos; atbalstot ieguldījumu sabiedrības veselības jomā, kā arī pāreju uz ģimenē un kopienā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>106</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>III pielikums – 1. daļa – da punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) veicināt nevajadzīgu tirdzniecības šķēršļu likvidēšanu, tostarp birokrātisku šķēršļu, tarifu šķēršļu un ar tarifiem nesaistītu šķēršļu likvidēšanu; 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>107</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>III pielikums – 1. daļa – e punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) veicināt tūrismu un kultūras un dabas mantojuma aizsardzību;

(e) veicināt tūrismu, sportu un kultūras un dabas mantojuma aizsardzību;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>108</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>III pielikums – 1. daļa – f punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) ieguldīt jaunatnē, izglītībā un prasmēs, inter alia attīstot un īstenojot kopīgas izglītības, profesionālās apmācības, apmācības shēmas un infrastruktūru, kas atbalsta jauniešu aktivitātes;

(f) ieguldīt jaunatnē, sportā, izglītībā un prasmēs, inter alia nodrošinot prasmju un kvalifikāciju atzīšanu, attīstot un īstenojot kopīgas izglītības, profesionālās apmācības, apmācības shēmas un infrastruktūru, kas atbalsta kopīgas jauniešu aktivitātes;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>109</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>III pielikums – 1. daļa – g punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) veicināt vietējo un reģionālo pārvaldību un pastiprināt vietējo un reģionālo iestāžu plānošanu un administratīvās spējas;

(g) veicināt vietējo un reģionālo pārvaldību, tostarp pārvaldības iestāžu pārrobežu sadarbību nolūkā sekmēt samierināšanu un miera veidošanu, un pastiprināt vietējo un reģionālo iestāžu plānošanu un administratīvās spējas;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>110</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>III pielikums – 1. daļa – ga punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga) ieguldīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanā;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>111</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>III pielikums – 1. daļa – gb punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(gb) veicināt pārvaldības iestāžu pārrobežu sadarbību nolūkā sekmēt samierināšanu un miera veidošanu, tostarp izveidojot reģionālo komisiju faktu konstatēšanai saistībā ar kara noziegumiem un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā (RECOM);

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>112</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>III pielikums – 1. daļa – ia punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia) uzlabot policijas un tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā atvieglot pārrobežu organizētās noziedzības un ar to saistīto ekonomisko un finanšu noziegumu un korupcijas, cilvēku tirdzniecības un kontrabandas lietu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>113</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>IV pielikums – 1. daļa – ievaddaļa</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izmanto šādu galveno snieguma rādītāju sarakstu, lai palīdzētu novērtēt Savienības ieguldījumu tās konkrēto mērķu sasniegšanā.

Izmanto šādu galveno snieguma rādītāju sarakstu un to izmaiņas gada laikā, lai palīdzētu novērtēt Savienības ieguldījumu tās konkrēto mērķu sasniegšanā un saņēmēju panākto progresu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>114</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>IV pielikums – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Saliktais rādītājs attiecībā uz partneru centieniem saistībā ar samierināšanu, miera veidošanu, labām kaimiņattiecībām un starptautiskajām saistībām, dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>115</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>IV pielikums – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Vardarbības nepastāvēšanas rādītājs kopā ar konfliktu virzītāju (piemēram, politiska vai ekonomiska atstumtība) samazinājumu, salīdzinot ar atsauces novērtējumu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>116</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>IV pielikums – 1. daļa – 1.c punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c To saņēmējvalstu iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka ir labi informēti par Savienības palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo regulu (avots: Eiropas Komisija).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>117</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>IV pielikums – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Saskaņotības ar KĀDP lēmumiem un pasākumiem līmenis un gada laikā notikušās izmaiņas (avots: EĀDD).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>118</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>IV pielikums – 1. daļa – 5. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Publiskie sociālās nodrošināšanas izdevumi (procentos no IKP) (avots: SDO) vai nodarbinātības līmenis (avots: valstu statistikas dati).

5. Publiskie sociālā nodrošinājuma izdevumi (procentos no IKP), kā norādījusi SDO, veselības aprūpes izdevumi, ienākumu nevienlīdzība, nabadzības līmenis, nodarbinātības līmenis un bezdarba līmenis, par ko liecina oficiāli valsts statistikas dati.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>119</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>IV pielikums – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Saņēmēja Džini koeficienta izmaiņas laika gaitā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>120</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>IV pielikums – 1. daļa – 10. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Starp IPA saņēmējvalstīm un IPA/ES dalībvalstīm noslēgto pārrobežu sadarbības programmu skaits (avots: Eiropas Komisija).

10. Starp IPA saņēmējvalstīm un IPA/ES dalībvalstīm noslēgto un īstenoto pārrobežu sadarbības programmu skaits, kā norādījusi Eiropas Komisija.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>121</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>IV pielikums – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a Laika gaitā darbībās un programmās piedalījušos jaunu organizāciju skaits.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>122</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>IV pielikums – 2. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecīgos gadījumos rādītāji būs sadalīti pēc dzimuma.

Attiecīgos gadījumos rādītāji būs sadalīti minimālā vecuma un dzimuma līmenī.

</Amend>

PASKAIDROJUMS

 

Kopš 2007. gada Pirmspievienošanās palīdzības instruments ir bijis galvenais finanšu instruments, kas atbalsta reformas kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, t. i., sešās Rietumbalkānu valstīs un Turcijā, lai saņēmējus sagatavotu saistībām, kuras paredz dalība ES. IPA finansējums atbalsta pievienošanās procesu, pilnveidojot spējas un nodrošinot pozitīvas, neatgriezeniskas, ilgtermiņa izmaiņas valstīs, kuras nākotnē vēlas kļūt par ES dalībvalstīm. Otrās paaudzes Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) tiesisko regulējumu apstiprināja 2014. gadā, un tā termiņš beidzas 2020. gada 31. decembrī.

Vispārīgas piezīmes

Parlamenta nostāja par vispārējo 2021.–2027. gada finanšu shēmu, kas izklāstīta starpposma ziņojumā par jauno DFS (2018/0166R(APP)), atspoguļo tā nostāju attiecībā uz IPA III regulas finansējumu. Ja Savienībai pievienosies jauna(-s) dalībvalsts(-is), DFS un IPA III būtu jāpārskata pirms 2027. gada, lai ņemtu vērā izrietošās izdevumu vajadzības.

Līdzreferenti pieņem zināšanai priekšlikumu palielināt 2021.–2027. gada IPA finansējumu nominālā izteiksmē līdz 14,5 miljardiem EUR (pašreizējās cenās), bet ir pārliecināti, ka gadījumā, ja reālā izteiksmē netiks nodrošināta atbilstība vai netiks pārsniegti 2014.–2020. gada IPA II piešķīrumi, periodā netiks nodrošināts pietiekams finansējums, kas ir kritiski svarīgi pievienošanās procesam un ar ES saistīto reformu īstenošanai.

IPA finansējums ir ilgtermiņa ieguldījums Rietumbalkānu Eiropas nākotnē, un ES līdzekļu efektīva izmantošana ir jānodrošina ar stingru kontroli un uzraudzību, lai par nodokļu maksātāju līdzekļiem panāktu rezultātus un atbilstīgu vērtību.

Neskarot galīgo ziņojumu par ierosinājumu apvienot lielāko daļu ES ārējās finansēšanas instrumentu (ĀFI) kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI), ir svarīgi, lai paplašināšanās politiku arī turpmāk finansētu atsevišķs īpašs instruments, vienlaikus nodrošinot ĀFI pietiekamu atbilstību un saskaņotību. Līdzreferenti uzsver, ka paplašināšanās procesa specifikas dēļ IPA arī turpmāk vajadzētu būt atsevišķam ārējās darbības instrumentam, kura pamatā ir Rietumbalkānu stratēģija un attiecības ar Turciju.

Līdzreferenti ir pārliecināti, ka būtu jāierobežo un jāuzrauga IPA finansējums pārrobežu sadarbībai ar ES dalībvalstīm Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) ietvaros, lai nodrošinātu līdzsvarotāku kopfinansējuma ieguldījumu. Tas nodrošinātu to, ka šāds finansējums neaizstāj pašu finansējumu, bet gan drīzāk to papildina un sekmē esošo vai potenciālo sadarbību starp IPA saņēmējiem III pielikumā noteikto tematisko prioritāšu ietvaros.

Skaidrāka stratēģiskā virzība

Kandidātvalstīm trešās paaudzes IPA ir jāparedz kā atspēriena punkts nākotnes kohēzijas satvara īstenošanai pēc pievienošanās ES; potenciālajām kandidātvalstīm tam ir jāpalīdz sagatavoties ar pievienošanās sarunām saistītajām reformām.  Ir ļoti svarīgi nodrošināt netraucētu pāreju no IPA II uz IPA III un — pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās — no IPA III uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu satvaru.

Pirmspievienošanās palīdzībai ir jāturpina atbalstīt transversālas un uz ES vērstas politiskās, iestāžu, tiesību, administratīvās un sociālekonomiskās reformas kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs. To pamatā ir Kopenhāgenas kritēriji, nosacījumi un pakāpeniska atbilstības panākšana Savienības noteikumiem, standartiem un politikai.

Finansējums būtu jāpārorientē, lai pievērstos konkrētām pamatvajadzībām un aizkavētām būtiskām reformām katrā no attiecīgajām valstīm. Kopā ar spēcīgāku uzsvaru uz iedibinātajām pašreizējām IPA prioritātēm, kas ietver tiesiskumu, pamattiesības, labu pārvaldību, sociālekonomisko kohēziju un rūpīgu sagatavošanos ES acquis 35 nodaļām, tostarp atbilstību KĀDP, IPA III ir jāstiprina saņēmēju noturīgums migrācijas, drošības, dzimumu līdztiesības, klimata aizsardzības un tirdzniecības sekmēšanas jomās.

IPA III ir arī jāliek lielāks uzsvars uz paplašināšanās politikas sociālo dimensiju, sekmējot kohēziju un konverģenci attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktajām tiesībām un principiem. Papildus spēcīgākam uzsvaram IPA īstenošanā uz sociālo tirgus ekonomiku un sociālo un reģionālo kohēziju IPA starpposma pārskatīšanā ir jāņem vērā sociālā dimensija, kas ir jānovērtē, izmantojot skaidrus un izmērāmus rādītājus, piemēram, Džini koeficientu.

ES ir jāpārorientē savi demokratizācijas stiprināšanas centieni, sekmējot parlamentu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu spējas, vienlaikus atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir panākt patiesu politisko dialogu un samierināšanu, kas varētu kalpot par miera priekšnosacījumiem. Šajā saistībā liela nozīme ir pārrobežu sadarbībai, dialoga uzlabošanai, kaimiņattiecībām, reģionālajiem savienojumiem un ekonomiskajai integrācijai.

EP spēcīgāka loma

Lai gan Parlamenta uzdevums ir norādīt vispārēju virzienu un pārbaudīt ārējos finansēšanas instrumentus, nevis veikt to "mikropārvaldību", līdzreferenti uzsver vajadzību aizsargāt EP lomu un Komisijas pienākumu regulāri, laikus un pilnvērtīgi iesaistīt Parlamentu.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar IPA II starpposma pārskatīšanu, līdzreferenti ierosina stiprināt Eiropas Parlamenta iesaisti, palielinot deleģēto aktu procedūras izmantošanu un tādējādi neapdraudot lēmumu pieņemšanas ātrumu.

Līdzreferenti ir arī pārliecināti, ka plānošanas satvaram vajadzētu piemērot "turpināmības klauzulu", kas nodrošinātu tā patiesu starpposma pārskatīšanu.

Ir būtiski, lai vispārējā plānošanā tiktu ņemtas vērā EP nostājas jomās, kurās Parlamentam ir pašam savas palīdzības programmas, piemēram, spēju veidošana, mediācija un vēlēšanu novērošana.

Pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu lielāka iesaiste

Sevišķi svarīgi ir, lai finansējuma piešķiršana notiktu pārredzami, efektīvi, pārskatatbildīgi, depolitizēti un nediskriminējoši, arī nodrošinot vienlīdzīgu sadalījumu, kas atspoguļo reģionu un vietējo pašvaldību vajadzības.

Līdzreferenti uzsver uz vietas esošo ES delegāciju būtisko nozīmi, nodrošinot ES finansējuma atbilstīgu izmantošanu un pamanāmību, kā arī iesaistot ļoti dažādas attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes palīdzības cikla dažādos posmos.

Uz sniegumu balstīta pieeja

Ierosinātajā plānošanas satvarā būtiskas izmaiņas paredz pāreja no valstu piešķīrumiem uz prioritāšu piešķīrumiem saskaņā ar taisnīgas daļas principu, t. i., IPA plānošana ar piecām "sadaļām", kuras atspoguļo konkrētus mērķus un sniegumu.

Līdzreferenti atbalsta lielāku elastīgumu, attālinoties no valstu finansējumiem un tuvinoties tematisko prioritāšu "sadaļu" piešķīrumiem un uz sniegumu balstītai pieejai. IPA III plānošanas un snieguma satvars, kas balstās uz vajadzībām un snieguma kritērijiem, kā arī taisnīgas daļas principu, būtu jāīsteno un jāpielāgo ar deleģēto aktu palīdzību IPA III sagatavošanas, īstenošanas un izvērtēšanas laikā.

Uzlaboti nosacījumi

Lai gan līdzreferenti atbalsta uz sniegumu balstītās pieejas stiprināšanu, tie ierosina uzlabot IPA palīdzības nosacījumus, paredzot iespēju apturēt pirmspievienošanās palīdzību gadījumos, kad ir pārkāpti demokrātijas principi, tiesiskums, netiek ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī netiek pildītas Savienību noslēgtajos attiecīgajos nolīgumos paustās apņemšanās. Šajā saistībā par piemēru var uzskatīt ES vispārējā preferenču shēmā paredzēto (VPS) uzraudzības, apturēšanas un atjaunošanas mehānismu.

Saskaņā ar 2. un 49. pantu un pēc analoģijas ar Līguma par Eiropas Savienības 7. pantu būtu jāaptur Savienības palīdzība ES nākotnes dalībvalstīm, kas pārkāpj ES pamatvērtības un pieļauj tiesiskuma pasliktināšanos. Atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības noteikumiem saskaņā ar Finanšu regulu (Nr. 966/2012) un atbilstīgi ekonomijas, lietderības un efektivitātes principiem Komisijai būtu arī jāaptur maksājumi sistēmisku kļūdu gadījumos, apšaubot darījumu likumību un pareizību.

 

Līdzreferenti atgādina, ka ir jāpiemēro un jāpārbauda nosacījumi politiskā un projektu līmenī, kā arī jāstiprina sensitīvu programmu un projektu sistēmiska uzraudzība un izvērtēšana. Gada piešķīrumu pamatā ir jābūt noturīgam uzraudzības un izvērtēšanas satvaram, kas jāparedz ar deleģēto aktu un snieguma nosacījumiem, kuri atspoguļo panākto virzību vai tās trūkumu.

 

Ņemot vērā IPA I un IPA II īstenošanas nepilnības un kavēšanos, ziņotāji mudina saglabāt elastīgumu, lai būtu iespējams pārnest un pārvirzīt jau apstiprinātus līdzekļus, vienlaikus mudinot Komisiju no jauna izskatīt iespēju attiecīgos gadījumos atjaunot tiešo pārvaldību, it sevišķi, lai apkarotu augsta līmeņa korupciju un organizēto noziedzību un stiprinātu pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu brīvību.

 

 

 

Budžeta atbalsts ir jāsamazina vai jāaptur gadījumos, kad pārvaldības un kontroles sistēmās atklājas sistēmiski pārkāpumi vai nav panākta apmierinoša virzība, lai sasniegtu mērķus, par kuriem ir vienošanās ar saņēmējvalstīm. Spēcīgāki budžeta atbalsta nosacījumi, kas balstās uz reformu un labas pārvaldības virzību, ir jāpapildina ar mērķtiecīgu palīdzību, kura sekmē parlamentārās kontroles un revīzijas spēju attīstīšanu un uzlabotu pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai.

Uzlabota pamanāmība

Ar IPA atbalstu, ko sniedz valstīm, kuras vēlas kļūt par ES dalībvalstīm, līdzreferenti aicina īstenot mērķtiecīgākus informatīvos pasākumus, lai nodrošinātu ES finansējuma pamanāmību, ļaujot labāk izsekot ES ieguldījumam un gūt labumu no tā. Komisijai, uz vietas esošajām ES delegācijām un IPA saņēmējiem būtu jāuzlabo informēšana par ES palīdzības rezultātiem, lai sekmētu labāku izpratni par ieguvumiem iedzīvotāju dzīves uzlabošanā.


 

 

 

 Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums (4.12.2018)

<CommissionInt>Ārlietu komitejai</CommissionInt>


<Titre>par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)</Titre>

<DocRef>(COM(2018)0465 – C8-0274/2018 – 2018/0247(COD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs: <Depute>David Borrelli</Depute>

 

 

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Ārlietu komitejai šādus grozījumus:

<RepeatBlock-Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>1</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>2. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Pirmspievienošanās instrumenta mērķi ievērojami atšķiras no Savienības ārējās darbības vispārējiem mērķiem, jo šā instrumenta uzdevums ir sagatavot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus turpmākai dalībai Savienībā un atbalstīt to pievienošanās procesu. Tāpēc ir svarīgi ieviest īpašu instrumentu paplašināšanās atbalstam, vienlaikus nodrošinot, ka tas papildina Savienības ārējās darbības vispārīgos mērķus un it īpaši Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta mērķus.

(2) Pirmspievienošanās instrumenta mērķi ievērojami atšķiras no Savienības ārējās darbības vispārējiem mērķiem, jo šā instrumenta uzdevums ir sagatavot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus turpmākai dalībai Savienībā un atbalstīt to pievienošanās procesu. Tāpēc ir svarīgi ieviest īpašu instrumentu paplašināšanās atbalstam, vienlaikus nodrošinot, ka tas papildina Savienības ārējās darbības vispārīgos mērķus un it īpaši Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta mērķus un ir saskaņā ar minētajiem mērķiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>2</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Savienības paplašināšanās politika ir ieguldījums Eiropas mierā, drošībā un stabilitātē. Tā nodrošina plašākas ekonomiskās un tirdzniecības iespējas, kas sniedz abpusēju ieguvumu gan Savienībai, gan valstīm, kuras vēlas kļūt par tās dalībvalstīm. Potenciālās dalības Savienībā iespējai piemīt transformējoša ietekme, un tā rada pozitīvas izmaiņas demokrātijā, politikā, ekonomikā un sabiedrībā.

(5) Savienības paplašināšanās politika ir ieguldījums Eiropas mierā, drošībā un stabilitātē. Tā nodrošina plašākas ekonomiskās un tirdzniecības iespējas, kas sniedz abpusēju ieguvumu gan Savienībai, gan valstīm, kuras vēlas kļūt par tās dalībvalstīm, un vienlaikus tiek ievērots asimetriskas un pakāpeniskas integrācijas princips, tā nodrošinot, lai minēto valstu trauslās ekonomikas pārveide norisinātos bez traucējumiem. Potenciālās dalības Savienībā iespējai piemīt transformējoša ietekme, un tā rada pozitīvas izmaiņas demokrātijā, politikā, ekonomikā un sabiedrībā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>3</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. apsvērums</Article>

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Palīdzībai vajadzētu tikt sniegtai saskaņā ar Savienības noslēgtajiem nolīgumiem ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem.  Atbalstam vajadzētu būt vērstam galvenokārt uz palīdzību I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem stiprināt demokrātiskās iestādes un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un valsts pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu. Palīdzībai būtu arī jāatbalsta galvenie principi un tiesības, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlārā16.  Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt minēto saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot Savienības makroreģionālās stratēģijas. Palīdzībai būtu arī jāveicina saņēmēju ekonomiskā un sociālā attīstība un ekonomikas pārvaldība, atbalstot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes programmu, tostarp īstenojot reģionālo attīstību, lauksaimniecības un lauku attīstību, sociālo un nodarbinātības politiku un digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstību, kas atbilst arī pamatiniciatīvai “Digitalizācijas programma Rietumbalkāniem”.

(7) Palīdzībai vajadzētu tikt sniegtai arī saskaņā ar Savienības noslēgtajiem nolīgumiem ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Atbalstam vajadzētu būt vērstam galvenokārt uz palīdzību I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem stiprināt demokrātiskās iestādes un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un valsts pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu. Palīdzībai būtu arī jāatbalsta galvenie principi un tiesības, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlārā16. Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt minēto saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot Savienības makroreģionālās stratēģijas. Turklāt ar to būtu jāveicina arī labas kaimiņattiecības, samierināšana un reģionālā sadarbība. Palīdzībai būtu jāveicina saņēmēju ekonomiskā un sociālā attīstība un ekonomikas pārvaldība, jāsekmē ekonomiskā integrācija ES vienotajā tirgū, tostarp muitas sadarbība, jāveicina atvērta un taisnīga tirdzniecība, atbalstot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes programmu, tostarp īstenojot reģionālo attīstību, lauksaimniecības un lauku attīstību, sociālo un nodarbinātības politiku un digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstību, kas atbilst arī pamatiniciatīvai “Digitalizācijas programma Rietumbalkāniem”.

_________________

_________________

16 Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 17. novembrī Gēteborgas sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

16 Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 17. novembrī Gēteborgas sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>4</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Savienībai būtu jāsniedz atbalsts pārejai uz tādu pievienošanos, kas, pamatojoties uz pieredzi, dotu ieguvumu I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Šajā sadarbībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tās pieredzes apmaiņai, kuru dalībvalstis guvušas reformu procesā.

(8) Savienībai būtu jāsniedz atbalsts pārejai uz tādu pievienošanos, kas, pamatojoties uz tās dalībvalstu pieredzi, dotu ieguvumu I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Šajā sadarbībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tās pieredzes apmaiņai, kuru dalībvalstis guvušas reformu procesā, īpaši pievēršoties ekonomiskās sadarbības un muitas sadarbības pilnveidošanai un kopīgai rīcībai korupcijas, kontrabandas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un viltošanas apkarošanā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>5</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>9.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Komisijai būtu jāmudina I pielikumā uzskaitītie saņēmēji līdzdarboties Savienības centienos, kas saistīti ar daudzpusēju attiecību veicināšanu un turpmāku starptautiskās tirdzniecības sistēmas stiprināšanu, tostarp PTO reformām.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>6</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>11. apsvērums</Article>

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Tiesiskuma stiprināšana, tostarp cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, un laba pārvaldība, tostarp valsts pārvaldes reforma, joprojām ir galvenie uzdevumi lielākajai daļai I pielikumā uzskaitīto saņēmēju, un minētajiem saņēmējiem tie ir būtiski, lai tuvinātos Savienībai un vēlāk pilnvērtīgi uzņemtos ES dalībvalsts pienākumus. Ņemot vērā to, ka minētajās jomās veiktās reformas noris ilgākā termiņā un ka ir jāgūst manāmi rezultāti, saskaņā ar šo regulu sniegtai finansiālajai palīdzībai iespējami īsā laikā būtu jāapmierina I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības.

(11) Tiesiskuma stiprināšana, tostarp cīņa pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un organizēto noziedzību, un laba pārvaldība, tostarp valsts pārvaldes reforma, tiesu iestāžu neatkarība, pārredzamība, publiskais iepirkums, konkurence, valsts atbalsts, intelektuālais īpašums un ārvalstu investīcijas, joprojām ir galvenie uzdevumi lielākajai daļai I pielikumā uzskaitīto saņēmēju, un minētajiem saņēmējiem tie ir būtiski, lai tuvinātos Savienībai un vēlāk pilnvērtīgi uzņemtos ES dalībvalsts pienākumus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>7</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Saskaņā ar līdzdalības demokrātijas principu Komisijai būtu jāsekmē parlamentārā uzraudzība katrā I pielikumā uzskaitītajā saņēmējā valstī.

(12) Saskaņā ar līdzdalības demokrātijas principu Komisijai ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu būtu jāsekmē parlamentārā uzraudzība un valstu parlamentu proaktīvā loma attiecībā uz pievienošanās procesu Eiropas Savienībai un atbilstību pievienošanās kritērijiem katrā I pielikumā uzskaitītajā saņēmējā valstī.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>8</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>13. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir jābūt labāk sagatavotiem risināt globālās problēmas, piemēram, problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, un jāpielāgojas Savienības centieniem risināt minētos jautājumus. Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) šai programmai vajadzētu palīdzēt rīcību klimata politikas jomā integrēt Savienības politikā un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25 % no ES budžeta izdevumiem jāatbalsta klimata jomas mērķu sasniegšana. Paredzams, ka saskaņā ar šo programmu veiktās darbības 16 % no programmas kopējā finansējuma ļaus novirzīt klimata mērķu sasniegšanai.  Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un šīs programmas kopējais ieguldījums būtu jāiekļauj attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(13) I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir jābūt labāk sagatavotiem risināt globālos uzdevumus, piemēram, uzdevumus, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, un noteikumos un vērtībās balstītu pasaules kārtību, un jāpielāgojas Savienības centieniem risināt minētos jautājumus. Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) šai programmai vajadzētu palīdzēt rīcību klimata politikas jomā integrēt Savienības politikā un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25 % no ES budžeta izdevumiem jāatbalsta klimata jomas mērķu sasniegšana. Paredzams, ka saskaņā ar šo programmu veiktās darbības 16 % no programmas kopējā finansējuma ļaus novirzīt klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un šīs programmas kopējais ieguldījums būtu jāiekļauj attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>9</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>14.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Saskaņā ar šo regulu īstenotajām darbībām arī būtu jānodrošina ieguldījums ar tirdzniecību saistītajos Savienības ārējo attiecību aspektos, piemēram, tirdzniecības atbalsta iniciatīvās, sadarbībā ar trešām valstīm saistībā ar alvas, tantala un volframa, šo metālu rūdu un zelta piegādes ķēžu pienācīgu uzraudzību un Kimberli procesu, Ilgtspējības paktā, no VPS regulas izrietošo trešo valstu saistību uzraudzībā, lai nodrošinātu politisku saskaņotību ES līmenī un nodrošinātu un turpinātu veicināt tirdzniecības noteikumus un regulējumu daudzpusējā satvarā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>10</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>17. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Rīcības prioritātes, lai sasniegtu attiecīgo politikas jomu mērķus, kurus atbalstīs saskaņā ar šo regulu, būtu jānosaka plānošanas satvarā, ko Komisija Savienības daudzgadu finanšu shēmas laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir izstrādājusi sadarbībā ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, pamatojoties uz paplašināšanās programmu un to konkrētajām vajadzībām, saskaņā ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas definēti šajā regulā, un pienācīgi ņemot vērā attiecīgās valstu stratēģijas. Plānošanas satvarā būtu jānosaka atbalstāmās jomas, izmantojot indikatīvu sadalījumu pa atbalsta jomām, tostarp ar klimatu saistīto izdevumu aplēses.

(17) Rīcības prioritātes, lai sasniegtu attiecīgo politikas jomu mērķus, kurus atbalstīs saskaņā ar šo regulu, būtu jānosaka plānošanas satvarā, ko Komisija Savienības daudzgadu finanšu shēmas laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izstrādā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, pamatojoties uz paplašināšanās programmu un saņēmēju konkrētajām vajadzībām, saskaņā ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas definēti šajā regulā, un pienācīgi ņemot vērā attiecīgās valstu stratēģijas. Plānošanas satvarā būtu jānosaka atbalstāmās jomas, izmantojot indikatīvu sadalījumu pa atbalsta jomām, tostarp ar klimatu saistīto izdevumu aplēses.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>11</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>18. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Savienības interesēs ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem to centienos veikt reformas, lai pievienotos Savienībai. Palīdzība būtu jāpārvalda, pastiprinātu uzmanību pievēršot rezultātiem un sniedzot stimulus tiem, kuri apliecina apņemšanos veikt reformas, efektīvi izmantojot pirmspievienošanās palīdzību un gūstot panākumus dalības kritēriju izpildē.

(18) Savienības interesēs ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem to centienos veikt reformas, lai pievienotos Savienībai. Palīdzība būtu jāpārvalda, pastiprinātu uzmanību pievēršot rezultātiem un sniedzot stimulus tiem, kuri apliecina apņemšanos veikt reformas, efektīvi izmantojot pirmspievienošanās palīdzību un gūstot panākumus dalības kritēriju izpildē. Būtisks saņēmēju progress virzībā uz ekonomiskās vides atvērtību atbilstoši ES Līgumiem un PTO nolīgumiem un spēkā esošo nolīgumu ar Savienību pilnīgā īstenošanā būtu pozitīvs solis virzībā uz pievienošanos Savienībai.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>12</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>19. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)