Procedūra : 2018/0210(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0176/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0176/2019

Debates :

PV 03/04/2019 - 14
CRE 03/04/2019 - 14

Balsojumi :

PV 04/04/2019 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0343

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 888kWORD 336k
18.3.2019
PE 625.439v03-00 A8-0176/2019

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014

(COM(2018)0390 – C8‑0270/2018 – 2018/0210(COD))

Zivsaimniecības komiteja

Referents: Gabriel Mato

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejas ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014

(COM(2018)0390 – C8‑0270/2018 – 2018/0210(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0390),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, un 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0270/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada ... atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0176/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014

par Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu un attiecas arī uz saīsinājuma maiņu no EJZF uz EJZAF. Ja to pieņems, vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Pamatojums

Fonda nosaukumam vajadzētu būt “Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonds” (EJZAF). Akvakultūras nozīme stabili pieaug gan visā pasaulē, gan Eiropas Savienībā, tāpēc šī nozare ir pelnījusi atsevišķu nodaļu ES zivsaimniecības politikā un finansējumā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. norāde

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 13. pantu, 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu,

Pamatojums

13. pants: Nosakot un īstenojot Kopienas lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta, iekšējā tirgus un pētniecības un tehnoloģiju attīstības un Kosmosa izpētes politiku, Kopiena un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus un paražas, jo īpaši attiecībā uz reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālās kultūras mantojumu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ir jāizveido Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Minētajam fondam būtu jātiecas virzīt Savienības budžeta finansējumu, lai atbalstītu kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), Savienības jūrlietu politiku un Savienības starptautiskās saistības okeānu pārvaldības jomā. Šāds finansējums būtiski sekmē ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, pārtikas nodrošinājumu, piegādājot jūras produktus, ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veselīgas, nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus.

(1)  Ir jāizveido Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Minētajam fondam būtu jātiecas virzīt Savienības budžeta finansējumu, lai atbalstītu kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), Savienības jūrlietu politiku un Savienības starptautiskās saistības okeānu pārvaldības jomā. Šāds finansējums būtiski sekmē ilgtspējīgu zivsaimniecību, cita starpā jūras bioloģisko resursu un dzīvotņu saglabāšanu, ilgtspējīgu akvakultūru, pārtikas nodrošinājumu, piegādājot jūras produktus, ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, zvejas un akvakultūras kopienu labklājību un ekonomisko un sociālo kohēziju un veselīgas, nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. EJZF atbalstam būtu jāpalīdz apmierināt gan ražotāju, gan patērētāju vajadzības.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Uzsver Parlamenta nostāju, ka, ievērojot Parīzes nolīgumu, ar klimatu saistītie horizontālie izdevumi būtu ievērojami jāpalielina salīdzinājumā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un tiem pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2027. gadam būtu jāsasniedz 30 %.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta un 2018. gada 30. maija rezolūcijās par 2021.–2027. gada DFS uzsvēra to, cik svarīgi ir horizontālie principi, uz kuriem būtu jābalsta 2021.–2027. gada DFS un visas ar to saistītās Savienības politikas jomas. Šajā saistībā Eiropas Parlaments atkārtoti pauda nostāju, ka Savienībai ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, un pauda nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidru un redzamu apņemšanos šajā nolūkā; tādēļ Eiropas Parlaments pieprasīja integrēt IAM visās nākamajā DFS paredzētajās Savienības politikas jomās un iniciatīvās. Turklāt Parlaments atkārtoti norādīja, ka Savienība kļūs spēcīgāka un savos mērķos vērienīgāka tikai tad, ja tai tiks nodrošināti papildu finanšu līdzekļi. Tāpēc Eiropas Parlaments aicināja pastāvīgi atbalstīt pašreizējās politikas jomas, jo īpaši Savienības ilgtermiņa politiku, kas nostiprināta Līgumos, proti, kopējo lauksaimniecības politiku, KZP un kohēzijas politiku, jo tā Savienības iedzīvotājiem dod reālus ieguvumus.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta rezolūcijā uzsvēra zivsaimniecības nozares, jūras vides un zilās ekonomikas sociālekonomisko un ekoloģisko nozīmību un ieguldījumu Savienības ilgtspējīgas pārtikas apgādes autonomijā Eiropas akvakultūras un zvejniecības ilgtspējas nodrošināšanas un ietekmes uz vidi mazināšanas ziņā. Turklāt Eiropas Parlaments aicināja saglabāt konkrētās summas, kas piešķirtas zivsaimniecības nozarei pašreizējā DFS, un palielināt jūrlietām paredzētās finanšu apropriācijas, ja tiek plānoti jauni mērķi saistībā ar intervenci zilajā ekonomikā.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1d)  Turklāt Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijās par 2021.–2027. gada DFS uzsvēra, ka diskriminācijas apkarošanai ir būtiska nozīme, lai izpildītu Savienības saistības nodrošināt iekļaujošu Eiropu, un ka tādēļ nākamās DFS darbības jomā visās Savienības politikas jomās un iniciatīvās būtu jāiekļauj konkrētas finanšu saistības attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesību.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

1.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1 e)  EJZF būtu prioritārā kārtā jāatbalsta mazapjoma zvejniecības, lai risinātu minētajam segmentam specifiskus jautājumus un atbalstītu iesaistīto zvejniecību vietēju un ilgtspējīgu pārvaldību un piekrastes kopienu attīstību.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienībai kā pasaules mēroga dalībniecei okeānu jomā un pasaulē piektajai lielākajai jūras produktu ražotājai ir liela atbildība aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus un to resursus. Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, jūru un okeānu saglabāšana ir patiešām būtiska. Tā ir arī Savienības sociālekonomiskajās interesēs — ilgtspējīga zilā ekonomika veicina investīcijas, nodarbinātību un izaugsmi, sekmē pētniecību un inovāciju, kā arī uzlabo energoapgādes drošību, izmantojot okeāna enerģiju. Turklāt nebīstamas un drošas jūras un okeāni ir būtisks priekšnosacījums efektīvai robežkontrolei un pasaules mēroga cīņai pret noziedzīgiem nodarījumiem jūrā, tādējādi risinot iedzīvotāju drošības jautājumus.

(2)  Savienība kā pasaules mēroga dalībniece okeānu jomā ar lielāko jūras telpu pasaulē, ja tajā iekļauj tālākos reģionus un aizjūras zemes un teritorijas, ir kļuvusi par pasaulē piekto lielāko jūras produktu ražotāju, un Savienībai ir liela atbildība aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus un to resursus. Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, jūru un okeānu saglabāšana ir patiešām būtiska. Tā ir arī Savienības sociālekonomiskajās interesēs — ilgtspējīga zilā ekonomika veicina investīcijas, nodarbinātību un izaugsmi, sekmē pētniecību un inovāciju, kā arī uzlabo energoapgādes drošību, izmantojot okeāna enerģiju. Turklāt nebīstamas un drošas jūras un okeāni ir būtisks priekšnosacījums efektīvai robežkontrolei un pasaules mēroga cīņai pret noziedzīgiem nodarījumiem jūrā, un tādējādi tiek risināti iedzīvotāju drošības jautājumi.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Ilgtspējīga zivsaimniecība un jūras un saldūdens akvakultūra dod būtisku ieguldījumu Savienības nodrošinājumā ar pārtiku, darbvietu saglabāšanā un izveidē lauku apvidos un dabiskas vides un jo īpaši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Turpmākajā Savienības zivsaimniecības politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš zivsaimniecības un akvakultūras nozarei paredzētajam atbalstam un šo nozaru attīstībai.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  EJZF tiešās pārvaldības ietvaros būtu jāveido sinerģija un papildināmība ar citiem attiecīgajiem Savienības fondiem un programmām. Tam būtu arī jānodrošina finansējums finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas darbībās, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) xx/xx [regula par InvestEU]5.

(5)  EJZF tiešās pārvaldības ietvaros būtu jāveido sinerģija un papildināmība ar citiem attiecīgajiem Savienības fondiem un programmām, kā arī sinerģija starp dalībvalstīm un reģioniem. Tam būtu arī jānodrošina finansējums finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas darbībās, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) xx/xx [regula par InvestEU]5.

_________________

_________________

5 OV C [...], [...], [...]. lpp.

5 OV C [...], [...], [...]. lpp.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Atbalsts no EJZF samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un tam nevajadzētu dublēt vai izstumt privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Atbalstam vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

(6)  Atbalsts no EJZF būtu samērīgā veidā jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, palīdzot palielināt ienākumus no zvejas, veicināt tiesiski aizsargātas darbvietas nozarē, garantēt taisnīgas cenas ražotājiem, palielināt zvejas radīto pievienoto vērtību un atbalstīt saistītu darbību attīstību augšupēji un lejupēji no zvejas.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbībām noteiktās prioritātes un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā nolūkā būtu jāapsver arī iespēja izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 125. panta 1. punktā.

(7)  Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbībām noteiktās prioritātes un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Šajā nolūkā būtu jāapsver arī iespēja izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 125. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Regulā (ES) xx/xx6 noteiktā daudzgadu finanšu shēma paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politika. EJZF budžetam vajadzētu būt 6 140 000 000 EUR faktiskajās cenās. EJZF resursi jāsadala starp dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. 5 311 000 000 EUR būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 829 000 000 EUR — atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz 2014.–2020. gada EJZF piemēroto sadalījumu attiecību. Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, savukārt summas, kas paredzētas zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un ārkārtas pārtraukšanai, būtu jāierobežo.

(8)  Regulā (ES) xx/xx6 noteiktā DFS paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politiku. EJZF budžets būtu jāpalielina vismaz par 10 % salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada EJZF. Tā resursi būtu jāsadala starp dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. 87 % būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 13 % — atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz 2014.–2020. gada EJZF piemēroto sadalījumu attiecību. Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un zināšanām par jūru, savukārt summas, kas paredzētas zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un pagaidu pārtraukšanai un investīcijām kuģos, būtu jāierobežo.

__________________

__________________

6 OV C […], […], […]. lpp.

6 OV C […], […], […]. lpp.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Ņemot vērā akvakultūras nozares nozīmību, nozarei un jo īpaši saldūdens akvakultūrai paredzēto Savienības līdzekļu apjoms būtu jāsaglabā pašreizējam budžeta periodam noteiktajā līmenī.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Eiropas jūrniecības nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 5 miljoni cilvēku, tā rada gandrīz 500 miljardus EUR gadā un var nodrošināt vēl daudz vairāk darba iespēju. Globālās okeānu ekonomikas izlaides vērtība patlaban tiek lēsta 1,3 triljonu EUR apmērā, un līdz 2030. gadam tā varētu vairāk nekā divkāršoties. Nepieciešamība sasniegt CO2 emisiju mērķrādītājus, palielināt resursu efektivitāti un samazināt zilās ekonomikas vidisko pēdas nospiedumu ir bijis nozīmīgs inovācijas virzītājspēks citās nozarēs, piemēram, kuģu aprīkojuma, kuģu būves, okeānu novērošanas, bagarēšanas, piekrastes aizsardzības un jūras būvniecības nozarē. Investīcijas jūrlietu ekonomikā sniedz Savienības struktūrfondi, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un EJZF. Lai nodrošinātu nozares izaugsmes potenciālu, jāizmanto jauni investīciju instrumenti, piemēram, InvestEU.

(9)  Eiropas jūrniecības nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 5 miljoni cilvēku, tā rada gandrīz 500 miljardus EUR gadā un var nodrošināt vēl daudz vairāk darba iespēju. Globālās okeānu ekonomikas izlaides vērtība patlaban tiek lēsta 1,3 triljonu EUR apmērā, un līdz 2030. gadam tā varētu vairāk nekā divkāršoties. Nepieciešamība sasniegt Parīzes CO2 emisiju mērķrādītājus nozīmē, ka vismaz 30 % no Savienības budžeta būtu jāizmanto rīcībai klimata jomā. Ir nepieciešams arī palielināt resursu efektivitāti un samazināt tādas zilās ekonomikas vidisko pēdas nospiedumu, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās un kura ir bijusi nozīmīgs inovācijas virzītājspēks — un kurai ir tādai jāpaliek — citās nozarēs, piemēram, kuģu aprīkojuma, kuģu būves, okeānu novērošanas, bagarēšanas, piekrastes aizsardzības un jūras būvniecības nozarē. Investīcijas jūrlietu ekonomikā sniedz Savienības struktūrfondi, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un EJZF. Lai nodrošinātu nozares izaugsmes potenciālu, varētu izmantot jaunus investīciju instrumentus, piemēram, InvestEU.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Investīcijas zilajā ekonomikā būtu jāpamato ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nepieļautu tādu kaitīgu ietekmi uz vidi, kura apdraud ilgtspēju ilgtermiņā. Ja nav atbilstošas informācijas vai specializēto zināšanu investīciju ietekmes uz vidi novērtēšanai, ir ieteicams, lai gan valsts, gan privātais sektors ievērotu piesardzības pieeju, jo var tikt veiktas darbības ar iespējami kaitīgu ietekmi.

Pamatojums

Piesardzības princips ir viens no ES Līguma, Riodežaneiro deklarācijas un citu jūras vides aizsardzībai pieņemtu starptautisku nolīgumu un konvenciju pamatiem.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  EJZF būtu jābalstās uz četrām prioritātēm: veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu; ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Šīs prioritātes būtu jāīsteno ar dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

(10)  EJZF būtu jābalstās uz piecām prioritātēm: veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību, cita starpā jūras bioloģisko resursu saglabāšanu; veicināt ilgtspējīgu akvakultūru; ar konkurētspējīgiem un ilgtspējīgiem zivsaimniecības un akvakultūras tirgiem un pārstrādes nozarēm sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, ņemot vērā ekoloģisko ietilpību, un veicināt piekrastes un iekšzemes kopienu labklājību un ekonomisko un sociālo kohēziju; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Prioritātes varētu konkretizēt, nosakot konkrētus Savienības mērķus, lai sīkāk precizētu fonda iespējamo izmantojumu un palielinātu fonda efektivitāti.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  EJZF pēc 2020. gada būtu jābalsta uz vienkāršotu struktūru, kurā nav iepriekš noteiktu, pārāk preskriptīvu Savienības līmeņa pasākumu un detalizētu atbilstības noteikumu. Tā vietā būtu jāapraksta katras prioritātes plašās atbalsta jomas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizstrādā sava programma, norādot tajā visatbilstošākos līdzekļus prioritāšu sasniegšanai. Dažādos pasākumus, ko dalībvalstis norādījušas minētajās programmās, var atbalstīt saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] noteikumiem, ja vien uz minētajiem pasākumiem attiecas šajā regulā norādītās atbalsta jomas. Lai izvairītos no negatīvas ietekmes zvejniecību saglabāšanas jomā, ir jānosaka saraksts ar neatbilstīgajām darbībām, piemēram, vispārējs aizliegums veikt tādas investīcijas, kas palielina zvejas kapacitāti. Turklāt attiecībā uz flotei paredzētām investīcijām un kompensācijām būtu jāizvirza stingri nosacījumi par to atbilstību KZP noteiktajiem saglabāšanas mērķiem.

(11)  EJZF pēc 2020. gada būtu jābalsta uz vienkāršotu struktūru, kurā nav iepriekš noteiktu, pārāk preskriptīvu Savienības līmeņa pasākumu un detalizētu atbilstības noteikumu. Tā vietā būtu jāapraksta katras prioritātes plašās atbalsta jomas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizstrādā sava programma, norādot tajā visatbilstošākos līdzekļus prioritāšu sasniegšanai. Dažādos pasākumus, ko dalībvalstis norādījušas minētajās programmās, var atbalstīt saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] noteikumiem, ja vien minētie pasākumi atbilst šajā regulā norādītajām prioritātēm. Lai izvairītos no negatīvas ietekmes zvejniecību saglabāšanas ziņā, ir jānosaka saraksts ar neatbilstīgām darbībām, piemēram, vispārējs aizliegums veikt tādas investīcijas, kas palielina zvejas kapacitāti, ar pienācīgi pamatotām atkāpēm. Turklāt attiecībā uz flotei paredzētām investīcijām un kompensācijām būtu jāizvirza stingri nosacījumi par to atbilstību KZP noteiktajiem saglabāšanas mērķiem.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam okeānu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir noteikta par vienu no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (14. IAM). Savienība ir pilnīgi apņēmusies īstenot šo mērķi. Šajā sakarā Savienība ir apņēmusies veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas ir saskanīga ar jūras telpisko plānošanu, bioloģisko resursu saglabāšanu un laba vides stāvokļa sasniegšanu, aizliegt noteiktus zvejniecības subsīdiju veidus, kas veicina pārmērīgu zvejas kapacitāti un pārzveju, likvidēt subsīdijas, kas sekmē nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un atturēties no jaunu šādu subsīdiju ieviešanas. Šim rezultātam būtu jāizriet no Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunām par zvejniecības subsīdijām. Turklāt Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunās, kas norisinājās 2002. gada Pasaules ilgtspējīgas attīstības samitā un 2012. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē, kas veltīta ilgtspējīgai attīstībai (“Rio+20”), Savienība apņēmās atcelt subsīdijas, kas veicina pārmērīgu zvejas kapacitāti un pārzveju.

(12)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam okeānu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir noteikta par vienu no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (14. IAM). Savienība ir pilnībā apņēmusies īstenot šo mērķi. Šajā sakarā Savienība ir apņēmusies veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās un saskan ar ekosistēmas pieeju jūras telpiskajā plānošanā, jo īpaši ņemot vērā sugu un dzīvotņu jutīgumu pret cilvēka darbībām jūrā, bioloģisko resursu saglabāšanu un laba vides stāvokļa sasniegšanu, aizliegt noteiktus zvejniecības subsīdiju veidus, kas veicina pārmērīgu zvejas kapacitāti un pārzveju, likvidēt subsīdijas, kas sekmē nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, un atturēties no jaunu šādu subsīdiju ieviešanas. Šim rezultātam būtu jāizriet no Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunām par zvejniecības subsīdijām. Turklāt Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunās, kas norisinājās 2002. gada Pasaules ilgtspējīgas attīstības samitā un 2012. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē, kas veltīta ilgtspējīgai attīstībai (“Rio+20”), Savienība apņēmās atcelt subsīdijas, kas veicina pārmērīgu flotes kapacitāti un pārzveju. Ilgtspējīga Savienības zivsaimniecības un jūras un saldūdens akvakultūras nozare dod būtisku ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  EJZF arī būtu jāveicina citu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana. Šajā regulā jo īpaši ir ņemti vērā šādi mērķi:

 

- 1. IAM — nabadzības izskaušana: EJZF palīdzēs uzlabot dzīves apstākļus visneaizsargātākajām piekrastes kopienām, jo īpaši tām, kuras atkarīgas no tādiem zvejas resursiem, kurus apdraud pārzveja, vispārējas pārmaiņas vai vides problēmas;

 

- 3. IAM — laba veselība un labbūtība: EJZF palīdzēs cīnīties pret piekrastes ūdeņu piesārņojumu, kas izraisa endēmiskas slimības, un nodrošināt kvalitatīvus zivsaimniecības un akvakultūras pārtikas produktus;

 

- 7. IAM — tīra enerģija: EJZF veicinās atjaunojamās jūras enerģijas attīstību, kopā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” līdzekļiem finansējot zilo ekonomiku, un nodrošinās šīs attīstības atbilstību jūras vides aizsardzībai un zvejas resursu saglabāšanai;

 

- 8. IAM — pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme: EJZF kopā ar ESF veicinās zilās ekonomikas attīstību, kas ir ekonomikas izaugsmes faktors. Tas arī nodrošinās, ka šī ekonomikas izaugsme ir pienācīgs nodarbinātības avots piekrastes kopienās. Turklāt EJZF palīdzēs uzlabot zvejnieku darba apstākļus;

 

- 12. IAM — atbildīgs patēriņš un ražošana: EJZF veicinās dabas resursu atbildīgu izmantošanu un ierobežos dabas resursu un enerģijas izšķiešanu;

 

13. IAM — klimata pasākumi: EJZF sniegs norādījumus par tā budžeta izmantošanu klimata pārmaiņu apkarošanai.

Pamatojums

EJZF palīdz sasniegt citus ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem un principiem.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai būtu jāpalīdz integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķrādītāju 25 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu atbalstam. Paredzams, ka 30 % no fonda kopējā finansējuma tiks atvēlēti EJZF darbībām, kas veicina klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Sagatavojot un īstenojot EJZF, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(13)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai būtu jāpalīdz integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķrādītāju 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu atbalstam. Paredzams, ka saskaņā ar šo regulu veiktās darbības dos iespēju EJZF veicināt klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanu, neskarot KZP finansējumu, kurš būtu atkārtoti jāizvērtē, to nesamazinot. Sagatavojot un īstenojot EJZF, tiks apzinātas attiecīgās darbības, cita starpā projekti, kuru mērķis ir aizsargāt un atjaunot jūraszāļu audzes un piekrastes mitrājus, kas ir ievērojami oglekļa piesaistītāji, un tās tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  EJZF būtu jādod ieguldījums Savienības vidisko mērķu sasniegšanā. Šis ieguldījums būtu jāuzrauga, izmantojot Savienības vidiskos marķierus, un par to būtu regulāri jāziņo izvērtējumu un gada veikuma ziņojumu ietvaros.

(14)  EJZF būtu jādod ieguldījums Savienības vidisko mērķu sasniegšanā saskaņā ar KZP un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, pienācīgi ņemot vērā sociālo kohēziju, un jāievēro Eiropas vides politika, arī ūdens kvalitātes standarti, kas garantē zivsaimniecības perspektīvu uzlabošanai atbilstošu jūras vides kvalitāti. Šis ieguldījums būtu jāuzrauga, izmantojot Savienības vidiskos marķierus, un par to būtu regulāri jāziņo izvērtējumu un gada veikuma ziņojumu ietvaros.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (“KZP regula”)7 42. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek ievēroti KZP noteikumi. Pieteikumi no saņēmējiem, kuri neievēro piemērojamos KZP noteikumus, nebūtu pieņemami.

(15)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (“KZP regula”)7 42. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek pilnībā ievēroti KZP noteikumi un attiecīgie Savienības vides tiesību akti. Savienības finansiālā palīdzība būtu jāpiešķir tikai tiem operatoriem un dalībvalstīm, kas pilnībā izpilda savas attiecīgās juridiskās saistības. Pieteikumi no saņēmējiem, kuri neievēro piemērojamos KZP noteikumus, nebūtu pieņemami.

_________________

_________________

7 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

7 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai pievērstos KZP īpašajiem nosacījumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, būtu jāparedz noteikumi papildus noteikumiem par pārtraukšanu, apturēšanu un finanšu korekcijām, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai saņēmējs nav izpildījuši KZP paredzētos pienākumus vai Komisijai ir pierādījumi, kas liek domāt par šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būt iespējai piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumu termiņus. Papildus maksājuma termiņa pārtraukšanas iespējai un lai izvairītos no acīmredzama riska, ka tiek segti neattiecināmi izdevumi, Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt maksājumus un piemērot finanšu korekcijas gadījumos, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu nopietnu neievērošanu.

(16)  Lai pievērstos KZP īpašajiem nosacījumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un veicinātu KZP noteikumu pilnīgu ievērošanu, būtu jāparedz noteikumi papildus noteikumiem par pārtraukšanu, apturēšanu un finanšu korekcijām, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai saņēmējs nav izpildījuši KZP paredzētos pienākumus vai Komisijai ir pierādījumi, kas apliecina šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būt iespējai provizoriski pārtraukt maksājumu termiņus. Papildus maksājuma termiņa pārtraukšanas iespējai un lai izvairītos no acīmredzama riska, ka tiek segti neattiecināmi izdevumi, Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt maksājumus un piemērot finanšu korekcijas gadījumos, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu nopietnu neievērošanu.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Pateicoties KZP, pēdējo gadu laikā ir panākti labi rezultāti zivju krājumu atjaunošanā līdz veselīgam apjomam, Savienības zivsaimniecības nozares rentabilitātes palielināšanā un jūras ekosistēmu saglabāšanā. Tomēr, lai sasniegtu KZP sociālekonomiskos un vidiskos mērķus, joprojām ir jārisina būtiskas problēmas. Tam ir vajadzīgs turpmāks atbalsts pēc 2020. gada, jo īpaši jūras baseinos, kur attīstība ir bijusi lēnāka.

(17)  Dažu pēdējo gadu laikā ir īstenoti pasākumi ar mērķi panākt zivju krājumu atjaunošanu līdz veselīgam apjomam, Savienības zivsaimniecības nozares rentabilitātes palielināšanu un jūras ekosistēmu saglabāšanu. Tomēr, lai pilnībā sasniegtu KZP sociālekonomiskos un vidiskos mērķus, arī izpildītu juridisko pienākumu atjaunot un uzturēt visas zivju krājumu populācijas virs tāda biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, joprojām ir jārisina būtiskas problēmas. Tam ir vajadzīgs turpmāks atbalsts pēc 2020. gada, jo īpaši jūras baseinos, kur attīstība ir bijusi lēnāka, sevišķi visizolētākajos baseinos, piemēram, tālākajos reģionos.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Savienībā zivsaimniecība ir būtiska daudzu piekrastes kopienu iztikai un kultūras mantojumam, sevišķi vietās, kur liela nozīme ir mazapjoma piekrastes zvejai. Vidējais vecums daudzās zvejnieku kopienās pārsniedz 50 gadus, un paaudžu atjaunošanās un darbību dažādošana joprojām ir problemātiska.

(18)  Savienībā zivsaimniecība ir būtiska daudzu piekrastes un salu kopienu iztikai un kultūras mantojumam, sevišķi vietās, kur liela nozīme ir mazapjoma piekrastes zvejai, piemēram, tālākajos reģionos. Vidējais vecums daudzās zvejnieku kopienās pārsniedz 50 gadus, un paaudžu atjaunošanās un darbību dažādošana zivsaimniecības nozarē joprojām ir problemātiska. Tāpēc ir būtiski, lai EJZF sniegtu atbalstu zivsaimniecības nozares pievilcīguma palielināšanai, nodrošinot profesionālo apmācību un jauniešu iespējas veidot ar zvejniecību saistītu karjeru.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Tādu kopīgas pārvaldības mehānismu īstenošana profesionālās un atpūtas zvejas un akvakultūras nozarē, tieši piedaloties iesaistītajām ieinteresētajām personām, piemēram, administrācijai, zvejas un akvakultūras nozarei, zinātnieku kopienai un pilsoniskajai sabiedrībai, kuru funkcionalitāte balstās uz vienlīdzīgu atbildības sadali lēmumu pieņemšanā un adaptīvu pārvaldību, kas ir pamatota ar zināšanām, informāciju un nepastarpinātību, veicina KZP mērķu sasniegšanu. EJZF būtu jāatbalsta minēto mehānismu īstenošana vietējā līmenī.

Pamatojums

Kopīgas pārvaldības modeļa maksimālais potenciāls tiek sasniegts bioekonomiskas pārvaldības satvarā, ievērojot ekosistēmas un piesardzības pieeju. Šim modelim būtu jānodrošina instrumenti, kas ļauj reāllaikā reaģēt uz adaptīvai pārvaldībai raksturīgajām reālās situācijas izmaiņām.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  EJZF būtu jācenšas sasniegt KZP mērķus vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā. Šādam atbalstam būtu jāgarantē, lai zvejas darbības ilgtermiņā būtu ekoloģiski ilgtspējīgas un tiktu pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā arī veicināt pārtikas pieejamību.

(19)  EJZF būtu jāpalīdz sasniegt KZP mērķus vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā. Šādam atbalstam būtu jāgarantē, ka zvejas darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem, un tas palīdzēs nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā arī veicināt veselīgas pārtikas pieejamību un vienlaikus garantēs taisnīgus darba apstākļus. Šajā saistībā būtu īpaši jāatzīst un jāatbalsta zvejniecības, kas ir atkarīgas no nelielām piekrastes salām, lai tās varētu izdzīvot un baudīt labklājību.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  EJZF atbalstam vajadzētu būt vērstam uz to, lai panāktu un saglabātu ilgtspējīgu zveju, kas balstīta uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), un līdz minimumam samazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Minētajam atbalstam būtu jāietver inovācijas un investīcijas mazietekmējošā, klimatnoturīgā un mazoglekļa zvejas praksē un paņēmienos.

(20)  EJZF atbalstam vajadzētu palīdzēt savlaicīgi izpildīt juridisko pienākumu atjaunot un uzturēt visu zivju krājumu populācijas virs tāda biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un līdz minimumam samazināt un, ja iespējams, novērst neilgtspējīgu un kaitīgu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Minētajam atbalstam būtu jāietver inovācijas un investīcijas mazietekmējošā, klimatnoturīgā un mazoglekļa zvejas praksē un paņēmienos, kā arī paņēmienos, kuru mērķis ir selektīva zveja.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Viens no galvenajiem KZP izaicinājumiem ir nozvejas izkraušanas pienākums. Tas šajā nozarē ir noteicis būtiskas zvejas prakses izmaiņas, kas dažos gadījumos ir radījušas ievērojamas finansiālās izmaksas. Tāpēc EJZF vajadzētu būt iespējai, piemērojot augstāku atbalsta intensitātes likmi nekā citām darbībām, atbalstīt inovācijas un investīcijas, kas veicina izkraušanas pienākuma īstenošanu, piemēram, investīcijas selektīvajos zvejas rīkos, ostu infrastruktūru uzlabošanā un nevēlamas nozvejas tirdzniecībā. Tam būtu arī jāpiešķir maksimāla atbalsta intensitāte 100 % apmērā tādu pārredzamu sistēmu projektēšanai, izstrādei, uzraudzībai, izvērtēšanai un pārvaldībai, kas paredzētas zvejas iespēju apmaiņai starp dalībvalstīm (“kvotu apmaiņa”), lai mazinātu izkraušanas pienākuma izraisīto “kritiskās sugas” ietekmi.

(21)  Nozvejas izkraušanas pienākums ir juridisks pienākums un viens no galvenajiem KZP uzdevumiem. Ar to šajā nozarē ir saistīta ekoloģiski nepieņemamas izmešanas prakses izbeigšana, kā arī būtiski svarīgas zvejas prakses izmaiņas, kas dažos gadījumos ir radījušas ievērojamas finansiālās izmaksas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizmanto EJZF, lai, piemērojot augstāku atbalsta intensitātes likmi nekā citām darbībām, atbalstītu inovāciju un investīcijas, kas veicina pilnīgu un savlaicīgu izkraušanas pienākuma īstenošanu, piemēram, investīcijas selektīvajos zvejas rīkos, ostu infrastruktūru uzlabošanā un nevēlamas nozvejas tirdzniecībā. Tam būtu arī jāpiešķir maksimāla atbalsta intensitāte 100 % apmērā tādu pārredzamu sistēmu projektēšanai, izstrādei, uzraudzībai, izvērtēšanai un pārvaldībai, kas paredzētas zvejas iespēju apmaiņai starp dalībvalstīm (“kvotu apmaiņa”), lai mazinātu izkraušanas pienākuma izraisīto “kritiskās sugas” ietekmi.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Izkraušanas pienākums būtu vienādi jāuzrauga visā flotes spektrā, no mazapjoma līdz lielapjoma zvejas kuģiem, un ikvienā dalībvalstī.

Pamatojums

Mazapjoma zvejas operatori Īrijā un citur pastāvīgi un nemainīgi sūdzas par to, ka ir vieglākais mērķis attiecībā uz kontroli un sodu uzlikšanu, ņemot vērā, ka lielākoties atrodas piekrastē, savukārt lielākiem kuģiem piekļūt ir grūtāk un tādēļ tos pārbaudīt ir sarežģītāk.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt inovācijas un investīcijas zvejas kuģos, lai uzlabotu veselību, drošību un darba apstākļus, energoefektivitāti un nozveju kvalitāti. Tomēr šāds atbalsts nedrīkstētu palielināt zvejas kapacitāti vai spēju atrast zivis, un to nedrīkstētu piešķirt vienkārši par Savienības vai valsts tiesību aktos paredzēto obligāto prasību izpildi. Struktūrā, kurā nav preskriptīvu pasākumu, dalībvalstīm pašām būtu jānosaka precīzi atbilstības noteikumi attiecībā uz minētajām investīcijām. Attiecībā uz veselību, drošību un darba apstākļiem uz zvejas kuģiem būtu jāatļauj augstāka atbalsta intensitātes likme nekā citām darbībām piemērotā.

(22)  EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt inovāciju un investīcijas zvejas kuģos, lai uzlabotu veselību, drošību un darba apstākļus, vides aizsardzību, energoefektivitāti, dzīvnieku labturību un nozveju kvalitāti, kā arī atbalstīt konkrētus veselības aprūpes jautājumus. Tomēr šāds atbalsts nedrīkstētu radīt risku, ka palielināsies zvejas kapacitāte vai spēja atrast zivis, un to nedrīkstētu piešķirt vienkārši par Savienības vai valsts tiesību aktos paredzēto obligāto prasību izpildi. Struktūrā, kurā nav preskriptīvu pasākumu, dalībvalstīm pašām būtu jānosaka precīzi atbilstības noteikumi attiecībā uz minētajām investīcijām un atbalstu. Attiecībā uz veselību, drošību un darba apstākļiem uz zvejas kuģiem būtu jāatļauj augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  KZP panākumi ir atkarīgi no tā, vai ir pieejami zinātniskie ieteikumi par zvejniecības pārvaldību, un līdz ar to — no zvejniecības datu pieejamības. Ņemot vērā ar uzticamu un pilnīgu datu ieguvi saistītās problēmas un izmaksas, jāatbalsta tādas datu vākšanas un apstrādes darbības, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 (“Datu vākšanas pamatregula”)9, un jādod ieguldījums labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos. Šim atbalstam būtu jānodrošina sinerģija ar citu veidu jūras datu vākšanu un apstrādi.

(24)  KZP panākumi ir atkarīgi no tā, vai ir pieejami zinātniskie ieteikumi par zvejniecības pārvaldību, un līdz ar to — no zvejniecības datu pieejamības. Ņemot vērā ar uzticamu un pilnīgu datu ieguvi saistītās problēmas un izmaksas, jāatbalsta tādas datu vākšanas, apstrādes un apmaiņas darbības, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 (“Datu vākšanas pamatregula”)9, un jādod ieguldījums labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos. Šim atbalstam būtu jānodrošina sinerģija ar citu veidu jūras datu — arī datu par atpūtas zveju — vākšanu, apstrādi un apmaiņu.

_________________

_________________

9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  EJZF būtu jāatbalsta efektīva, uz zināšanām balstīta KZP īstenošana un pārvaldība tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros, sniedzot zinātniskos ieteikumus, izstrādājot un īstenojot Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, izmantojot konsultatīvo padomju darbību un brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās.

(25)  EJZF būtu jāatbalsta efektīva, uz zināšanām balstīta KZP īstenošana un pārvaldība tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros, sniedzot zinātniskos ieteikumus, izstrādājot un īstenojot Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, izmantojot konsultatīvo padomju darbību un brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās, kā arī panākot labāku Savienības apņemšanos starptautiskās okeānu pārvaldības kontekstā.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar KZP noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu, EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbības. Šajā jomā reizēm joprojām ir nepieciešams atbalsts flotes pielāgošanai attiecībā uz noteiktiem flotes segmentiem un jūras baseiniem. Šāds atbalsts būtu stingri jāvirza uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī zvejas kapacitātes un pieejamo zvejas iespēju līdzsvarošanu. Tāpēc EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu flotes segmentos, kur zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar pieejamām zvejas iespējām. Šādam atbalstam vajadzētu kalpot par rīcības plānu instrumentu, ar ko pielāgot flotes segmentus, kuros konstatēta pārmērīga strukturālā kapacitāte, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā, un tas būtu jāīsteno vai nu ar zvejas kuģa sadalīšanu, vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un modernizāciju citu darbību veikšanai. Ja modernizācijas rezultātā ir palielinājusies atpūtas zvejas radītā jūras ekosistēmas noslodze, atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja tas atbilst KZP un attiecīgo daudzgadu plānu mērķiem. Lai nodrošinātu flotes strukturālās pielāgošanas atbilstību saglabāšanas mērķiem, atbalstam zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai būtu jāpiemēro stingri nosacījumi un tam vajadzētu būt saistītam ar rezultātu sasniegšanu. Tāpēc tas būtu jāīsteno, tikai izmantojot ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Atbilstīgi šim mehānismam, nosakot Komisijas atlīdzību dalībvalstīm par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, būtu jāņem vērā nevis faktiskās izmaksas, bet gan nosacījumu izpilde un sasniegtie rezultāti. Šajā nolūkā Komisijai deleģētā aktā būtu jāparedz attiecīgi nosacījumi, kam vajadzētu būt saistītiem ar KZP noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu.

(26)  Ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar KZP noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu, EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbības. Šajā jomā reizēm joprojām ir nepieciešams atbalsts flotes pielāgošanai attiecībā uz noteiktiem flotes segmentiem un jūras baseiniem. Šāds atbalsts būtu stingri jāvirza uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī zvejas kapacitātes un pieejamo zvejas iespēju līdzsvarošanu. Tāpēc EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu flotes segmentos, kur zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar pieejamām zvejas iespējām. Šādam atbalstam vajadzētu kalpot par rīcības plānu instrumentu, ar ko pielāgot flotes segmentus, kuros konstatēta pārmērīga strukturālā kapacitāte, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā, un tas būtu jāīsteno vai nu ar zvejas kuģa sadalīšanu, vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un modernizāciju citu darbību veikšanai. Ja modernizācijas rezultātā ir palielinājusies atpūtas zvejas radītā jūras ekosistēmas noslodze, atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja tas atbilst KZP un attiecīgo daudzgadu plānu mērķiem.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Lai izveidotu ilgtspējīgas, vides ziņā ētiskas zvejniecības, kas ļautu samazināt spiedienu uz zvejas resursiem, EJZF vai nu ar subsīdijām, vai izmantojot finanšu instrumentus, būtu jāatbalsta kuģu modernizācija nolūkā panākt tādu vienību izmantošanu, kuras patērē mazāk enerģijas, tostarp nelīdzsvarotos segmentos. EJZF arī būtu jāatļauj palīdzēt jauniem zvejniekiem iegādāties darba rīkus, tostarp kuģus, kuru garums pārsniedz 12 m, izņemot nelīdzsvarotos segmentos.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26b)  Tā kā zvejas ostām, izkraušanas vietām, patvēruma vietām un izsoļu namiem ir būtiska loma izkrauto produktu kvalitātes nodrošināšanā, kā arī attiecībā uz drošību un darba apstākļiem, EJZF būtu prioritārā kārtā jāatbalsta ostu infrastruktūras modernizācija, jo īpaši saistībā ar zvejas produktu tirdzniecību, lai optimizētu izkrauto produktu pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Ņemot vērā zvejas darbību lielo neparedzamību, ārkārtas apstākļi var radīt zvejniekiem ievērojamus ekonomiskos zaudējumus. Lai mazinātu šādas sekas, EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību ārkārtas pārtraukšanu, ko izraisījusi konkrētu saglabāšanas pasākumu, proti, daudzgadu plānu, krājumu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķapjomu, pasākumu, ar kuriem zvejas kuģu zvejas kapacitāti pielāgo pieejamajām zvejas iespējām, un tehnisku pasākumu īstenošana, ārkārtas pasākumu īstenošana, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma piemērošanas pārtraukšana force majeure dēļ, dabas katastrofa vai vides incidents. Atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja šādu apstākļu ietekme uz zvejniekiem ir ievērojama, t. i., ja attiecīgā kuģa komerciālās darbības ir apturētas vismaz 90 dienas pēc kārtas un ja darbības izbeigšanas rezultātā radušies ekonomiskie zaudējumi pārsniedz 30 % no attiecīgā uzņēmuma gada vidējā apgrozījuma noteiktā laikposmā. Šāda atbalsta piešķiršanas nosacījumos būtu jāņem vērā zuša zvejniecību specifika.

(27)  Ņemot vērā zvejas darbību lielo neparedzamību, pagaidu pārtraukšana var radīt zvejniekiem ievērojamus ekonomiskos zaudējumus. Lai mazinātu šādas sekas, EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, ko izraisījusi konkrētu saglabāšanas pasākumu, proti, daudzgadu plānu, krājumu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķapjomu, pasākumu, ar kuriem zvejas kuģu zvejas kapacitāti pielāgo pieejamajām zvejas iespējām, un tehnisku pasākumu īstenošana, ārkārtas pasākumu īstenošana, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma piemērošanas pārtraukšana vai šāda nolīguma neatjaunošana force majeure dēļ, dabas katastrofa vai vides incidents, arī gadījumi, kas saistīti ar aizliegumiem veselības apsvērumu dēļ vai anomālu zvejas resursu mirstību, negadījumi jūrā zvejas darbību laikā un nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja šādu apstākļu ietekme uz zvejniekiem ir ievērojama, t. i., ja attiecīgā kuģa komerciālās darbības ir apturētas vismaz 120 dienas pēc kārtas pēdējo divu gadu laikā. Šāda atbalsta piešķiršanas nosacījumos būtu jāņem vērā zuša zvejniecību specifika.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Zvejniekiem un jūras un saldūdens akvakultūras produktu ražotājiem vajadzētu būt iespējai saņemt EJZAF atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras tirgu krīzes, dabas katastrofu vai vides incidentu gadījumā.

Pamatojums

Ir jāizveido tirgus drošības tīkls zvejniekiem un akvakultūras produktu ražotājiem, tāpat kā tas darīts saistībā ar lauksaimniecības fondiem.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Mazapjoma piekrastes zveju veic zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus. Šajā sektorā darbojas gandrīz 75 % no visiem Savienībā reģistrētajiem zvejas kuģiem, un tas nodrošina gandrīz pusi no kopējās nodarbinātības zivsaimniecības nozarē. Mazapjoma piekrastes zvejas operatori ir īpaši atkarīgi no veselīgiem zivju krājumiem, kas ir to galvenais ienākumu avots. Tāpēc EJZF būtu uz tiem jāattiecina preferenciāls režīms, piemērojot 100 % atbalsta intensitātes likmi, tostarp darbībām, kas saistītas ar kontroli un noteikumu izpildi nolūkā veicināt ilgtspējīgu zvejas praksi. Turklāt dažas atbalsta jomas (t. i., atbalsts lietota kuģa iegādei un dzinēju nomaiņai vai modernizācijai) būtu jārezervē mazapjoma zvejai flotes segmentā, kur zvejas kapacitāte ir līdzsvarota ar pieejamajām zvejas iespējām. Papildus tam dalībvalstīm savā programmā būtu jāiekļauj rīcības plāns attiecībā uz mazapjoma piekrastes zveju, kas būtu jāuzrauga, pamatojoties uz rādītājiem, kuriem būtu jānosaka starpposma un galīgie mērķrādītāji.

(28)  Mazapjoma piekrastes zveju veic zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus. Šajā sektorā darbojas gandrīz 75 % no visiem Savienībā reģistrētajiem zvejas kuģiem, un tas nodrošina gandrīz pusi no kopējās nodarbinātības zivsaimniecības nozarē. Mazapjoma piekrastes zvejas operatori ir īpaši atkarīgi no veselīgiem zivju krājumiem, kas ir to galvenais ienākumu avots. Tāpēc EJZF būtu uz tiem jāattiecina preferenciāls režīms, piemērojot 100 % atbalsta intensitātes likmi, tostarp darbībām, kas saistītas ar kontroli un noteikumu izpildi nolūkā veicināt ilgtspējīgu zvejas praksi saskaņā ar KZP mērķiem. Turklāt dažas atbalsta jomas (t. i., atbalsts lietota kuģa iegādei un dzinēju nomaiņai vai modernizācijai, kā arī atbalsts jauniem zvejniekiem) būtu jārezervē mazapjoma zvejai flotes segmentā, kur zvejas kapacitāte ir līdzsvarota ar pieejamajām zvejas iespējām. Papildus tam dalībvalstīm savā programmā būtu jāiekļauj rīcības plāns attiecībā uz mazapjoma piekrastes zveju, kas būtu jāuzrauga, pamatojoties uz rādītājiem, kuriem būtu jānosaka starpposma un galīgie mērķrādītāji.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”10, tālākie reģioni saskaras ar konkrētām problēmām, kas saistītas ar to attālumu, reljefu un klimatu, kā minēts Līguma 349. pantā, un tiem ir arī īpaši resursi, ar ko attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Tāpēc attiecībā uz katru tālāko reģionu attiecīgo dalībvalstu programmai būtu jāpievieno rīcības plāns ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai, tostarp zvejniecību un akvakultūras ilgtspējīgai izmantošanai, un būtu jārezervē finanšu piešķīrums šo rīcības plānu īstenošanas atbalstam EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt arī kompensāciju par papildu izmaksām, kas tālākajiem reģioniem rodas to atrašanās vietas un izolētības dēļ. Šāds atbalsts būtu jāierobežo kā procentuāla daļa no šā kopējā finanšu piešķīruma. Turklāt tālākajos reģionos būtu jāpiemēro augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām

(29)  Tālākie reģioni saskaras ar konkrētām problēmām, kas saistītas ar to attālumu, reljefu un klimatu, kā minēts Līguma 349. pantā, un tiem ir arī īpaši resursi, ar ko attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Tāpēc attiecībā uz katru tālāko reģionu attiecīgo dalībvalstu programmai būtu jāpievieno rīcības plāns ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai, tostarp zvejniecību un akvakultūras ilgtspējīgai izmantošanai, un būtu jārezervē finanšu piešķīrums šo rīcības plānu īstenošanas atbalstam. Lai konkrēti zvejniecības un akvakultūras produkti no tālākajiem reģioniem arī turpmāk būtu spējīgi konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Savienības reģioniem, Savienība 1992. gadā ieviesa pasākumus saistīto papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecības nozarē. Pasākumi, kurus piemēro 2014.–2020. gadā, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 508/201410a. Ir jāturpina sniegt atbalstu, lai atlīdzinātu tās papildu izmaksas, ko rada konkrētu zvejniecības un akvakultūras produktu no tālākajiem reģioniem zvejniecība, audzēšana, pārstrāde un tirdzniecība, panākot, ka kompensācija palīdz saglabāt minēto reģionu operatoru ekonomisko dzīvotspēju. Ņemot vērā atšķirīgos tirdzniecības apstākļus tālākajos reģionos, nozvejas, krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt zivsaimniecības produktus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju, to attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas, nepārsniedzot katrai dalībvalstij paredzēto kopējo piešķīrumu. Būtu jāatļauj dalībvalstīm regulēt attiecīgo zvejas produktu sarakstu un daudzumu, kā arī kompensācijas summu tām piešķirtā vispārējā finansējuma robežās. Turklāt tām būtu jāatļauj pielāgot savus kompensāciju plānus, ja to attaisno izmaiņas apstākļos. Dalībvalstīm kompensācijas summa būtu jānosaka tādā apmērā, kas ļauj pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kuras izraisa tālāko reģionu īpašie nelabvēlīgie apstākļi. Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, minētajai summai vajadzētu būt proporcionālai papildu izmaksām, kas tiek kompensētas ar atbalstu. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī citi valsts intervences veidi, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu. Turklāt tālākajos reģionos būtu jāpiemēro augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām.

__________________

__________________

10 COM(2017) 623

 

 

10a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a)  Lai nodrošinātu mazapjoma piekrastes zvejniecības nozares izdzīvošanu tālākajos reģionos un atbilstīgi principiem par atšķirīgu attieksmi pret nelielām salām un teritorijām, kas minētas 14. ilgtspējīgas attīstības mērķī (IAM), EJZF vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz LESD 349. pantu, atbalstīt tādu tālāko reģionu mazapjoma piekrastes zvejas kuģu iegādi un atjaunošanu, kuri visu savu nozveju izkrauj tālāko reģionu ostās un veicina ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī, lai tādējādi uzlabotu cilvēku drošību, nodrošinātu atbilstību Savienības higiēnas standartiem, apkarotu NNN zveju un sasniegtu lielāku vidisko efektivitāti. Minētajai zvejas flotes atjaunošanai nebūtu jāpārsniedz atļautās kapacitātes robežas un būtu jāatbilst KZP mērķiem. EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt saistītus pasākumus, piemēram, tādu kuģu būvētavu būvniecību vai modernizāciju, kuras orientētas uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem tālākajos reģionos, infrastruktūras objektu iegādi vai atjaunošanu vai pētījumus.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

29.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29b)  Ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par salu īpašo stāvokli (2015/3014(RSP)) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu “Salām raksturīgās problēmas” (1229/2011), lauksaimniecība, lopkopība un zivsaimniecība ir svarīgs vietējās salu ekonomikas elements. Eiropas salu reģioni, jo īpaši to MVU, cieš no pieejamības trūkuma un zema produktu diferenciācijas līmeņa un tiem ir vajadzīga stratēģija, kas ļautu izmantot visas iespējamās sinerģijas starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citiem Savienības instrumentiem, lai kompensētu salu nelabvēlīgos apstākļus un stimulētu to ekonomikas izaugsmi, darbvietu izveidi un ilgtspējīgu attīstību. Lai gan LESD 174. pantā ir atzīti salām raksturīgie pastāvīgie dabiskie un ģeogrāfiskie nelabvēlīgie apstākļi, Komisijai ir jāizstrādā “Savienības stratēģiskais satvars salām”, lai sasaistītu instrumentus, kuriem var būt liela teritoriāla ietekme.

Pamatojums

Analizējot jauno EJZF satvaru 2021. gadam, būtu labāk jāņem vērā Eiropas salu īpašā situācija.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  EJZF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Šajā nolūkā vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts kompensācijām par pazaudēto zvejas rīku un drazu savākšanu jūrā, ko veic zvejnieki, un investīcijām ostās, kuras vajadzīgas, lai nodrošinātu piemērotas pazaudēto zvejas rīku un jūrā savākto drazu pieņemšanas iekārtas. Atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī darbībām, kuru mērķis ir jūras vidē sasniegt vai uzturēt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (“Jūras stratēģijas pamatdirektīva”)11, saskaņā ar minēto direktīvu izveidoto telpiskās aizsardzības pasākumu īstenošanai, Natura 2000 teritoriju pārvaldībai, atjaunošanai un uzraudzībai saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK (“Dzīvotņu direktīva”)12, kā arī sugu aizsardzībai saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (“Putnu direktīva”)13. Saskaņā ar mērķi sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli jūras vidē EJZF tiešās pārvaldības ietvaros vajadzētu atbalstīt tīru un veselīgu jūru veicināšanu un Eiropas stratēģijas attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā īstenošanu, kura izstrādāta Komisijas 2016. gada 16. janvāra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai14.

(30)  EJZF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Šajā nolūkā vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts kompensācijām par pazaudēto zvejas rīku un drazu, jo īpaši plastmasas, savākšanu jūrā, ko veic zvejnieki, un investīcijām ostās, kuras vajadzīgas, lai nodrošinātu piemērotas pazaudēto zvejas rīku un jūrā savākto drazu pieņemšanas un uzglabāšanas telpas. Atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī darbībām, kuru mērķis ir jūras vidē sasniegt vai uzturēt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (“Jūras stratēģijas pamatdirektīva”)11, saskaņā ar minēto direktīvu izveidoto telpiskās aizsardzības pasākumu īstenošanai, Natura 2000 teritoriju pārvaldībai, atjaunošanai un uzraudzībai saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK (“Dzīvotņu direktīva”)12, kā arī sugu aizsardzībai saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (“Putnu direktīva”)13, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK13a, kā arī Savienības standartiem komunālo notekūdeņu jomā, un tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecībai, uzstādīšanai, modernizēšanai un zinātniskajai sagatavošanai un izvērtēšanai, kuri paredzēti jūras dzīvnieku un augu aizsardzībai un spēcināšanai. Saskaņā ar mērķi sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli jūras vidē EJZF tiešās pārvaldības ietvaros vajadzētu atbalstīt tīru un veselīgu jūru veicināšanu un Eiropas stratēģijas attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā īstenošanu, kura izstrādāta Komisijas 2016. gada 16. janvāra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai14.

_________________

_________________

11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

12 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

12 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

 

13a Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

14 COM(2018) 28

14 COM(2018) 28

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Zvejniecība un akvakultūra sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā. Tomēr patlaban Savienība importē vairāk nekā 60 % no tās piegādātajiem zvejas produktiem, un tāpēc ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. Svarīgs uzdevums ir veicināt Savienībā ražota, augstiem kvalitātes standartiem atbilstoša un par patērētājiem pieejamām cenām pārdota zivju proteīna patēriņu.

(31)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ir noteikts, ka bada novēršana, nodrošināšana ar pārtiku un labāks uzturs ir viens no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (2. IAM). Savienība ir pilnībā apņēmusies īstenot šo mērķi. Šajā saistībā zvejniecība un ilgtspējīga akvakultūra sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā. Tomēr patlaban Savienība importē vairāk nekā 60 % no tās piegādātajiem zvejas produktiem, un tāpēc ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. Svarīgs uzdevums ir veicināt Savienībā ražotu, augstiem kvalitātes standartiem atbilstošu un par patērētājiem pieejamām cenām pārdotu zvejas produktu patēriņu, apgādājot publiskās iestādes, piemēram, slimnīcas vai skolas, ar vietējās mazapjoma zvejas produktiem un izglītības iestādēs uzsākot apmācības un izpratnes veidošanas programmas par to, cik svarīgi ir ēst vietējās zivis.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. Atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējībai, produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām. Tomēr produktīvu investīciju gadījumā atbalsts būtu jāsniedz, tikai izmantojot finanšu instrumentus un InvestEU, kas nodrošina lielāku sviras efektu tirgos un tāpēc ir piemērotāki līdzekļi nozares finansējuma problēmu risināšanai nekā dotācijas.

(32)  EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. Atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējībai, produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām. Šādu atbalstu būtu vēlams sniegt, izmantojot finanšu instrumentus, InvestEU un dotācijas.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no efektīviem un labi organizētiem tirgiem, kas uzlabo piegādes ķēdes pārredzamību, stabilitāti, kvalitāti un daudzveidību, kā arī patērētāju informēšanu. Šajā nolūkā EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (“TKO regula”)15. Konkrētāk, vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts ražotāju organizāciju izveidei, ražošanas un tirgvedības plānu īstenošanai, jauna tirgus noieta veicināšanai un tirgus informācijas sagatavošanai un izplatīšanai.

(33)  Pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no efektīviem un labi organizētiem tirgiem, kas uzlabo piegādes ķēdes pārredzamību, stabilitāti, kvalitāti un daudzveidību, kā arī patērētāju informēšanu. Šajā nolūkā EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (“TKO regula”)15. Konkrētāk, vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas cita starpā paredzēts ražotāju organizāciju izveidei, tostarp zvejniecības kooperatīvu un mazapjoma ražotāju organizāciju izveidei, ražošanas un tirgvedības plānu īstenošanai, uzglabāšanai, popularizēšanas un informēšanas kampaņām, jauna tirgus noieta veicināšanai, tirgus pētījumu veikšanai, Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra (EUMOFA) saglabāšanai un nostiprināšanai un tirgus informācijas sagatavošanai un izplatīšanai.

_________________

_________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a)  Savienības jūras produktu kvalitāte un daudzveidība ražotājiem sniedz konkurences priekšrocības, un tas nodrošina būtisku ieguldījumu kultūras un gastronomijas mantojumā un ļauj apvienot kultūras tradīciju saglabāšanu ar jaunas zinātniskās kompetences attīstību un piemērošanu. Iedzīvotāji un patērētāji aizvien vairāk pieprasa kvalitatīvus produktus ar dažādām īpašām iezīmēm, kas saistītas ar produktu ģeogrāfisko izcelsmi. Šajā nolūkā EJZF varēs sniegt atbalstu jūras produktiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā 1151/20121a. Tas jo īpaši varēs atbalstīt kvalitatīvu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un reģistrēšanu saskaņā ar šo regulu. Fonds arī varēs atbalstīt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) pārvaldības struktūras, kā arī to izstrādātās programmas kvalitātes uzlabošanai. Turklāt tas varēs atbalstīt pētniecību, ko šīs pārvaldības struktūras veic nolūkā gūt labāku izpratni par konkrētām ražošanas iekārtām, procesiem un produktiem.

 

___________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

33.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33b)  Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 4. decembra rezolūciju par Eiropas jūraskraukļu populācijas pārvaldības plānu un 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par jaunu impulsu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, EJZF būtu jāatbalsta zinātniskā pētniecība un datu vākšana par migrējošo putnu ietekmi uz akvakultūras nozari un attiecīgajiem Savienības zivju krājumiem.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

33.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33c)  Ņemot vērā vajadzību attīstīt akvakultūras nozari un ievērojamos zivju krājumu zaudējumus, ar ko tā saskaras migrējošo putnu dēļ, EJZF būtu jāietver konkrētas kompensācijas par šiem zaudējumiem, līdz tiek pieņemts Eiropas pārvaldības plāns.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Zvejas un akvakultūras produktu pieejamībā un kvalitātē svarīga nozīme ir pārstrādes nozarei. EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt mērķtiecīgas investīcijas šajā nozarē ar noteikumu, ka tās sekmē TKO mērķu sasniegšanu. Šāds atbalsts būtu jāsniedz tikai ar finanšu instrumentu un InvestEU starpniecību, nevis izmantojot dotācijas.

(34)  Zvejas un akvakultūras produktu pieejamībā un kvalitātē svarīga nozīme ir pārstrādes nozarei. EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt mērķtiecīgas investīcijas šajā nozarē ar noteikumu, ka tās sekmē TKO mērķu sasniegšanu. Šādu atbalstu var sniegt ar dotācijām, finanšu instrumentiem un InvestEU starpniecību.

Pamatojums

Pārstrādes rūpniecības konkurētspējas uzlabošanas nolūkā tai jāsniedz nepārtraukts atbalsts, tostarp izmantojot dotācijas. Dotācijas nevajadzētu izslēgt, jo maziem un vidējiem uzņēmumiem nav viegli piekļūt finanšu instrumentiem.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a)  Papildus jau minētajiem atbalsttiesīgajiem pasākumiem EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt citas ar zivsaimniecību un akvakultūru saistītas jomas, cita starpā sniegt atbalstu aizsargājošām medībām vai tādu kaitējošu savvaļas sugu pārvaldībai, kuras apdraud ilgtspējīgus zivju krājumus (jo īpaši roņi un jūraskraukļi).

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

34.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34b)  Papildus jau minētajiem atbilstīgajiem pasākumiem EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt citas ar zivsaimniecību un akvakultūru saistītas jomas, cita starpā kompensēt kaitējumu, ko nozvejai nodarījuši ar Savienības tiesību aktiem aizsargāti zīdītāji un putni, jo īpaši roņi un jūraskraukļi.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Darbvietu radīšana piekrastes reģionos ir atkarīga no vietējā līmenī virzītas ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības, kas atdzīvina šo reģionu sociālo struktūru. Okeāna nozarēm un pakalpojumiem, visticamāk, būs straujāka izaugsme nekā globālajai ekonomikai, un šīs nozares un pakalpojumi būtiski sekmēs nodarbinātību un izaugsmi līdz 2030. gadam. Zilās izaugsmes ilgtspējība ir atkarīga no inovācijām un investīcijām jaunos jūrlietu uzņēmumos un bioekonomikā, tostarp ilgtspējīgos tūrisma modeļos, no okeāniem iegūtā atjaunojamā enerģijā, inovatīvā augstākās kvalitātes kuģu būvē un jaunos ostas pakalpojumos, kas var radīt darbvietas un vienlaikus veicināt vietējo attīstību. Lai gan publiskās investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā būtu jāintegrē visā Savienības budžetā, EJZF būtu jāliek īpašs uzsvars uz tādu nosacījumu izveidi, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, un uz problemātisko aspektu novēršanu, lai veicinātu investīcijas, kā arī jaunu tirgu un tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstību. Atbalsts ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai būtu jāsniedz, izmantojot dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

(35)  Darbvietu radīšana piekrastes reģionos ir atkarīga no vietējā līmenī virzītas ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās un atdzīvina šo reģionu, tostarp salu un tālāko reģionu, sociālo struktūru. Okeāna nozarēm un pakalpojumiem, visticamāk, būs straujāka izaugsme nekā globālajai ekonomikai, un šīs nozares un pakalpojumi būtiski sekmēs nodarbinātību un izaugsmi līdz 2030. gadam. Zilās izaugsmes ilgtspēja ir atkarīga no inovācijas un investīcijām jaunos jūrlietu uzņēmumos, bioekonomikā un biotehnoloģijā, tostarp ilgtspējīgos tūrisma modeļos, no okeāniem iegūtā atjaunojamā enerģijā, inovatīvā augstākās kvalitātes kuģu būvē, jaunos ostas pakalpojumos un zivsaimniecības un akvakultūras nozares ilgtspējīgā attīstībā, kas var radīt darbvietas un vienlaikus veicināt vietējo attīstību, kā arī jaunu bioloģiskas izcelsmes jūras produktu izstrādē. Lai gan publiskās investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā būtu jāintegrē visā Savienības budžetā, EJZAF būtu jāliek īpašs uzsvars uz tādu nosacījumu izveidi, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās, un uz problemātisko aspektu novēršanu, lai veicinātu investīcijas, kā arī jaunu tirgu un tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstību. Atbalsts ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai būtu jāsniedz, izmantojot dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35a)  Saskaņā ar KZP regulas 3. apsvērumu atpūtas zveja var būtiski ietekmēt dalībvalstu zivju resursus, un dalībvalstīm tādēļ būtu jānodrošina, ka to veic atbilstīgi KZP mērķiem. Tomēr atpūtas zveju nevar pienācīgi pārvaldīt, ja netiek regulāri vākti ticami dati par atpūtas zveju, kā to Eiropas Parlaments uzsvēris rezolūcijā par atpūtas zvejas stāvokli Eiropas Savienībā (2017/2120 INI).

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

35.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35b)  Ilgtspējīgas zilās ekonomikas mērķis ir garantēt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā arī efektīvu resursu izmantošanu apvienojumā ar jūras ekosistēmu daudzveidības, produktivitātes, izturētspējas, pamatfunkciju un tām piemītošo vērtību aizsardzību un saglabāšanu. Tās pamatā ir pašreizējo un nākamo paaudžu ilgtermiņa vajadzību izvērtēšana. Tas arī nozīmē, ka ir jānosaka pareiza preču un pakalpojumu cena.

Pamatojums

Ilgtspējīga zilā ekonomika nozīmē, ka ekonomiskās, sociālās un vidiskās darbības ir neatņemama jūras ekosistēmas sastāvdaļa un tāpēc jāsaglabā līdzsvars starp vietējo piekrastes kopienu dzīves apstākļu un labbūtības uzlabošanu un jūras ekosistēmu aizsardzību. Ilgtspējīga zilā ekonomika radīs jūras vides ekonomisko vērtību tikai tad, ja to var īstenot, saglabājot un aizsargājot jūras resursus un ekosistēmas.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

35.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35c)  Ir vajadzīgi atbalsta pasākumi sociālā dialoga veicināšanai un EJZF izmantošanai ar mērķi palīdzēt apmācīt kvalificētus speciālistus jūrlietu un zivsaimniecības nozarē. Ņemot vērā jūrlietu un zivsaimniecības nozares modernizācijas svarīgumu un inovācijas nozīmi šajā procesā, ir atkārtoti jāizvērtē EJZF paredzētais finansējums profesionālajai izglītībai un apmācībai.

Pamatojums

Ar grozījumu tiek atgādināts par PECH komitejas atzinuma 2017/2052 (INI) 25. un 27. pantu, proti, nepieciešamību piešķirt EJZF līdzekļus pašreizējo un jauno darba ņēmēju apmācībai šajās nozarēs bez vecuma ierobežojuma, taču ar konkrētu mērķi uzlabot zvejas darbību ekonomisko un vidisko ilgtspēju.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

35.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35 d)  Zvejas un jūrlietu darbību konkurētspējas un ekonomiskā snieguma uzlabošanai ļoti svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta konsultāciju pakalpojumi, zinātnieku un zvejnieku sadarbība, profesionālā apmācība un mūžizglītība un būtu jāstimulē zināšanu izplatīšana, jāpalīdz uzlabot operatoru vispārējo sniegumu un konkurētspēju un jāveicina sociālais dialogs. Atzīstot viņu nozīmi zvejnieku kopienās, atbalsts profesionālajai apmācībai, mūžizglītībai, zināšanu izplatīšanai un tīkla veidošanai, kas sekmē profesionālo attīstību, būtu jāpiešķir arī pašnodarbināto zvejnieku laulātajiem un dzīvesbiedriem, ievērojot konkrētus nosacījumus.

Pamatojums

Ar šo grozījumu atjauno 31. apsvērumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulā (ES) Nr. 508/2014 par cilvēkkapitāla veicināšanu. Iespēja veicināt jaunu kvalificētu darbinieku integrāciju ir ļoti svarīga, jo īpaši piekrastes kopienām, kas ir atkarīgas no zvejas darbībām.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstību lielā mērā ietekmē vietējo ieinteresēto personu partnerības, kas sekmē piekrastes un iekšzemes kopienu un ekonomikas dzīvotspēju. EJZF būtu jānodrošina rīki šādu partnerību sekmēšanai. Tāpēc dalītās pārvaldības ietvaros vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA). Šai pieejai būtu jāveicina ekonomikas dažādošana vietējā kontekstā, attīstot piekrastes un iekšzemes zvejniecību, akvakultūru un ilgtspējīgu zilo ekonomiku. SVVA stratēģijām būtu jānodrošina, ka vietējās kopienas labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos. Tālab katrai vietējai partnerībai būtu jāatspoguļo savas stratēģijas galvenie virzieni, nodrošinot visu attiecīgo vietējās ilgtspējīgas zilās ekonomikas ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaistīšanos un pārstāvību.

(36)  Ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstību lielā mērā ietekmē vietējo ieinteresēto personu partnerības, kas sekmē piekrastes, salu un iekšzemes kopienu un ekonomikas dzīvotspēju un ilgtspēju. EJZF būtu jānodrošina rīki šādu partnerību sekmēšanai. Tāpēc dalītās pārvaldības ietvaros vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA). Šai pieejai būtu jāveicina ekonomikas dažādošana vietējā kontekstā, attīstot piekrastes un iekšzemes zvejniecību, akvakultūru un ilgtspējīgu zilo ekonomiku. SVVA stratēģijām būtu jānodrošina, ka vietējās kopienas labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos. Tālab katrai vietējai partnerībai būtu jāatspoguļo savas stratēģijas galvenie virzieni, nodrošinot visu attiecīgo vietējās ilgtspējīgas zilās ekonomikas ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaistīšanos un pārstāvību.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  EJZF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, vācot, pārvaldot un izmantojot datus nolūkā uzlabot zināšanas par jūras vides stāvokli. Šim atbalstam vajadzētu būt vērstam uz Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK prasību izpildi, jūras telpiskās plānošanas atbalstīšanu un datu kvalitātes un koplietošanas palielināšanu, izmantojot Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu.

(37)  EJZAF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās, vācot, pārvaldot un izmantojot datus nolūkā uzlabot zināšanas par jūras un saldūdens vides un resursu stāvokli. Šim atbalstam vajadzētu būt vērstam uz Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK prasību izpildi, jūras telpiskās plānošanas un zivsaimniecības un akvakultūras nozares ilgtspējas atbalstīšanu un datu kvalitātes un koplietošanas palielināšanu, izmantojot Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  EJZF tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros būtu jāpievēršas tādiem nosacījumiem, kas veicina ilgtspējīgu zilo ekonomiku, sekmējot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju nodošanu un ieviešanu zilajā ekonomikā, uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu sociālekonomisko datu koplietošanu, veicinot mazoglekļa un klimatnoturīgu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kā arī izstrādājot projektu plānus un inovatīvus finansēšanas instrumentus. Iepriekš minētajās jomās būtu pienācīgi jāņem vērā tālāko reģionu īpašā situācija.

(38)  EJZF tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros būtu jāpievēršas tādu apstākļu radīšanai, kas veicina ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās un kura veicina veselīgu jūras vidi, sekmējot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju nodošanu un ieviešanu zilajā ekonomikā, uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par jūrām un okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu vides un sociālekonomisko datu koplietošanu, veicinot mazoglekļa un klimatnoturīgu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kā arī izstrādājot projektu plānus un inovatīvus finansēšanas instrumentus. Iepriekš minētajās jomās būtu pienācīgi jāņem vērā tālāko reģionu un salu, uz kurām attiecas LESD 174. pants, īpašā situācija.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Pašlaik 60 % okeānu ir ārpus valstu jurisdikcijas robežām. Tas nozīmē kopīgu starptautisko atbildību. Lielākā daļa problēmu, ar kurām saskaras okeāni, būtībā ir pārrobežu problēmas, piemēram, pārmērīga izmantošana, klimata pārmaiņas, paskābināšanās, piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās, tāpēc uz tām jāreaģē kopīgi. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kuras Puse ir Savienība saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/392/EK16, ir izveidotas daudzas jurisdikcijas tiesības, institūcijas un īpaši regulējumi, lai regulētu un pārvaldītu cilvēka darbību okeānos. Pēdējos gados ir panākta vispārēja vienprātība par to, ka jūras vide un cilvēka darbības jūrā būtu jāpārvalda efektīvāk, lai novērstu okeānu noslodzes palielināšanos.

(39)  Pašlaik 60 % okeānu ir ārpus valstu jurisdikcijas robežām. Tas nozīmē kopīgu starptautisko atbildību. Lielākā daļa problēmu, ar kurām saskaras okeāni, būtībā ir pārrobežu problēmas, piemēram, pārmērīga izmantošana, klimata pārmaiņas, paskābināšanās, piesārņojums, naftas ieguves iespēju izpēte vai zemūdens izrakteņu ieguve, kuru rezultātā samazinās bioloģiskā daudzveidība, tāpēc uz tām jāreaģē kopīgi. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kuras Puse ir Savienība saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/392/EK16, ir izveidotas daudzas jurisdikcijas tiesības, institūcijas un īpaši regulējumi, lai regulētu un pārvaldītu cilvēka darbību okeānos. Pēdējos gados ir panākta vispārēja vienprātība par to, ka jūras vide un cilvēka darbības jūrā būtu jāpārvalda efektīvāk, lai novērstu okeānu un jūru noslodzes palielināšanos.

_________________

_________________

16 Padomes 1998. gada 23. marta Lēmums 98/392/EK par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

16 Padomes 1998. gada 23. marta Lēmums 98/392/EK par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Savienība kā globālo procesu dalībniece ir stingri apņēmusies sekmēt starptautisko okeānu pārvaldību saskaņā ar 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Starptautiskā okeānu pārvaldība — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”17. Savienības okeānu pārvaldības politika ir jauna politika, kas pievēršas okeāniem integrēti. Starptautiskā okeānu pārvaldība ir būtiska ne tikai tādēļ, lai izpildītu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jo īpaši 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (“Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”), bet arī lai nākamajām paaudzēm garantētu nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Savienībai ir jāpilda šīs starptautiskās saistības, un tai jābūt virzītājspēkam, kas sekmē labāku starptautisko okeānu pārvaldību divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī, tostarp, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, uzlabotu starptautisko okeānu pārvaldības sistēmu, samazinātu ietekmi uz okeāniem un jūrām, radītu apstākļus ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai un stiprinātu starptautisko okeānu izpētes un datu jomu.

(40)  Savienība kā globālo procesu dalībniece ir stingri apņēmusies sekmēt starptautisko okeānu pārvaldību saskaņā ar 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Starptautiskā okeānu pārvaldība — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”17. Savienības okeānu pārvaldības politika ir jauna politika, kas integrēti pievēršas okeāniem. Starptautiskā okeānu pārvaldība ir būtiska ne tikai tādēļ, lai izpildītu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jo īpaši 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (“Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”), bet arī lai nākamajām paaudzēm garantētu nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Savienībai ir jāpilda šīs starptautiskās saistības, un tai jābūt vadošajam virzītājspēkam, kas sekmē labāku starptautisko okeānu pārvaldību divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī, tostarp lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un pēc iespējas samazinātu ietekmi uz jūras vidi, uzlabotu starptautisko okeānu pārvaldības sistēmu, samazinātu okeānu un jūru noslodzi, radītu apstākļus ilgtspējīgai zilai ekonomikai, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās, un stiprinātu starptautisko okeānu izpētes un datu jomu.

_________________

_________________

17 JOIN(2016) 49

17 JOIN(2016) 49

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Dalītās pārvaldības ietvaros katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo vienota programma, kas jāapstiprina Komisijai. Reģionalizācijas kontekstā un nolūkā veicināt dalībvalstu stratēģiskāku pieeju programmu sagatavošanā Komisijai būtu jāizstrādā katra jūras baseina analīze, kurā norādītas kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu. Šai analīzei būtu jādod ievirze gan dalībvalstīm, gan Komisijai sarunās par katru programmu, ņemot vērā reģionālās problēmas un vajadzības. Novērtējot programmas, Komisijai būtu jāņem vērā KZP vidiskās un sociālekonomiskās problēmas, ilgtspējīgās zilās ekonomikas sociālekonomiskie rādītāji, problēmas jūras baseinu līmenī, jūras ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, jūras piedrazojuma samazināšana un klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.

(43)  Dalītās pārvaldības ietvaros katrai dalībvalstij sadarbībā ar visiem reģioniem būtu jāsagatavo vienota programma, kas jāapstiprina Komisijai. Reģionalizācijas kontekstā un nolūkā veicināt dalībvalstu stratēģiskāku pieeju programmu sagatavošanā Komisijai būtu jāizstrādā katra jūras baseina analīze, kurā norādītas kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu. Šai analīzei būtu jādod ievirze gan dalībvalstīm, gan Komisijai sarunās par katru programmu, ņemot vērā reģionālās problēmas un vajadzības. Novērtējot programmas, Komisijai būtu jāņem vērā KZP vidiskās un sociālekonomiskās problēmas, tādas ilgtspējīgas zilās ekonomikas sociālekonomiskie rādītāji, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejniecībām, problēmas jūras baseinu līmenī, jūras ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, jūras piedrazojuma samazināšana un savākšana un klimata pārmaiņu apkarošana, mazināšana un pielāgošanās tām.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

43.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(43a)  Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldības pasākumu īstenošanu reģionālā līmenī, dalībvalstīm būtu jāievieš kopīga pārvaldības shēma, kurā iesaistītas konsultatīvās padomes, zvejnieku organizācijas un kompetentās iestādes nolūkā stiprināt dialogu un pušu iesaistīšanos.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a)  Ar pašreizējo EJZF saistītā maksājumu procedūra ir atzīta par nepilnīgu, jo pēc četriem piemērošanas gadiem ir izmantoti tikai 11 %. Minētā procedūra būtu jāuzlabo, lai paātrinātu maksājumus saņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz fiziskām personām vai ģimenēm.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

46.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(46a)  Komisijai arī būtu jānodrošina piemēroti instrumenti sabiedrības informēšanai par zvejas un akvakultūras darbībām un zivju un jūras produktu patēriņa dažādošanas sniegtajām priekšrocībām.

Pamatojums

Zivju patēriņa dažādošana samazinās zvejas noslodzi populārāko sugu krājumiem.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201319, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9520, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9621 un Padomes Regulu (ES) 2017/193922 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, arī krāpšanas gadījumu, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137123. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, pārvaldot un īstenojot EJZF, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] un Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus].

(47)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201319, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9520, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9621 un Padomes Regulu (ES) 2017/193922 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, arī krāpšanas gadījumu, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) būtu jāveic izmeklēšana, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūrai (EPPO) būtu jāveic izmeklēšana un kriminālvajāšana par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137123. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, pārvaldot un īstenojot EJZF, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] un Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus].

_________________

_________________

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

20 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

20 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

21 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

21 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

22 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

22 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu un pareizu finanšu pārvaldību, jo īpaši pastiprinot sabiedrības kontroli pār izlietoto naudu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] dalībvalsts tīmekļa vietnē būtu jāpublicē konkrēta informācija par darbībām, kas finansētas no EJZF. Dalībvalstij publicējot informāciju par darbībām, kas finansētas no EJZF, jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/67924 noteikumi par personas datu aizsardzību.

(48)  Lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu un pareizu finanšu pārvaldību, jo īpaši pastiprinot sabiedrības kontroli pār izlietoto naudu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] dalībvalsts tīmekļa vietnē būtu jāpublicē informācija par darbībām, kas finansētas no EJZF. Dalībvalstij publicējot informāciju par darbībām, kas finansētas no EJZF, jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/67924 noteikumi par personas datu aizsardzību.

_________________

_________________

24Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “vienota informācijas apmaiņas vide” (CISE) ir sistēmu vide, kas izstrādāta, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp iestādēm, kuras iesaistītas jūras uzraudzībā, starp nozarēm un pāri robežām un uzlabotu to informētību par darbībām jūrā;

(2)  “vienota informācijas apmaiņas vide” (CISE) ir sistēmu vide, kas izstrādāta, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp iestādēm, kuras iesaistītas jūras uzraudzībā, starp nozarēm un pāri robežām un uzlabotu to informētību par jūrā veiktajām darbībām;

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  “krasta apsardze” ir valsts iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, kas ietver kuģošanas drošību, jūras drošību, jūras muitu, nelegālas tirdzniecības un kontrabandas novēršanu un apkarošanu, vienotu jūras tiesībaizsardzību, jūras robežu kontroli, jūras uzraudzību, jūras vides aizsardzību, meklēšanu un glābšanu, reaģēšanu avāriju un katastrofu gadījumā, zvejniecības kontroli un citas ar šīm funkcijām saistītas darbības;

(3)  “krasta apsardze” ir valsts iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, kas ietver kuģošanas drošību, jūras drošību, jūras muitu, nelegālas tirdzniecības un kontrabandas novēršanu un apkarošanu, vienotu jūras tiesībaizsardzību, jūras robežu kontroli, jūras uzraudzību, jūras vides aizsardzību, meklēšanu un glābšanu, reaģēšanu avāriju un katastrofu gadījumā, zvejniecības kontroli, inspekciju un citas ar šīm funkcijām saistītas darbības;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  “atpūtas zvejas nozare” ir visi atpūtas zvejas segmenti, uzņēmumi un darbvietas, kas ir atkarīgi no minētās zvejas vai ko rada minētā zveja;

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  “no krasta zvejojošs zvejnieks” ir ikviena fiziska persona, kas veic komerciālas zvejas darbības no krasta, kā to atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

Pamatojums

No krasta zvejojošie zvejnieki bieži atrodas līdzīgā situācijā kā mazie piekrastes zvejnieki. Tādēļ EJZF atbalsta noteikumi būtu jāattiecina arī uz zvejniekiem, kas zvejo no krasta.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

3 pants – 2. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  “produktīvas investīcijas akvakultūrā” ir investīcijas akvakultūras ražošanas iekārtu būvniecībā, paplašināšanā, modernizācijā vai aprīkošanā;

svītrots

Pamatojums

Šis grozījums atbilst vārda “produktīvas” svītrojumam 23. panta 3. punktā.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

3 pants – 2. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  “jūras baseina stratēģija” ir integrēts satvars, kurā risina kopīgas problēmas jūras un jūrlietu jomā, ar kurām saskaras dalībvalstis un attiecīgos gadījumos trešās valstis jūras baseinā vai vienā vai vairākos zemjūras baseinos, un veicina sadarbību un koordināciju, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; to pēc vajadzības izstrādā Komisija sadarbībā ar attiecīgajām valstīm, to reģioniem un citām ieinteresētajām personām;

(13)  “jūras baseina stratēģija” ir integrēts satvars, kurā risina kopīgas problēmas jūras un jūrlietu jomā, ar kurām saskaras dalībvalstis un attiecīgos gadījumos trešās valstis konkrētā jūras baseinā vai vienā vai vairākos zemjūras baseinos, un veicina sadarbību un koordināciju, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; to pēc vajadzības izstrādā Komisija sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm, to reģioniem un citām ieinteresētajām personām;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa – 14. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  “mazapjoma piekrastes zveja” ir zveja, ko veic zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas uzskaitīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/200626 2. panta 1. punktā;

(14)  “mazapjoma piekrastes zveja” ir zveja, ko veic zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas uzskaitīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/200626 2. panta 1. punktā, zveja no krasta un čaulgliemju vākšana;

_________________

_________________

26 Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

26 Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

Pamatojums

Ir skaidri jānorāda, ka mazapjoma piekrastes zvejas nozare ietver zveju no krasta. EJZF darbības 2014.–2020. gada laikposmā Komitejas dienesti uz lūgumu pēc padoma par mazapjoma piekrastes zvejas definīcijas interpretēšanu atbildēja, ka mazapjoma piekrastes zveja ietver zveju no krasta un čaulgliemju vākšanu.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa – 14.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  “mazapjoma zvejas flote no tālākajiem reģioniem” ir mazapjoma zvejas flote, kas darbojas tālākajos reģionos, kā noteikts katrā valsts darbības programmā;

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

3 pants – 2. daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  “ilgtspējīga zilā ekonomika” ir visas nozaru un starpnozaru ekonomiskās darbības visā vienotajā tirgū, kas saistītas ar okeāniem, jūrām, piekrastēm un iekšējiem ūdeņiem un aptver Savienības tālākos reģionus un valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, ietver jaunās nozares un ārpustirgus preces un pakalpojumus un ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā.

(15)  “ilgtspējīga zilā ekonomika” ir visas nozaru un starpnozaru ekonomiskās darbības visā vienotajā tirgū, kas saistītas ar okeāniem, jūrām, piekrastēm un iekšējiem ūdeņiem un aptver Savienības salu un tālākos reģionus un valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, ietver jaunās nozares un ārpustirgus preces un pakalpojumus, ar tām tiecas nodrošināt pašreizējo un nākamo paaudžu vidisko, sociālo un ekonomisko labbūtību, vienlaikus saglabājot un atjaunojot veselīgas jūras ekosistēmas un aizsargājot neaizsargātus dabas resursus, un tās saskan ar Savienības tiesību aktiem vides jomā;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa – 15.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  “kopīga pārvaldība” ir partnerattiecību kārtība, saskaņā ar kuru valdība, vietējo resursu lietotāju kopiena (zvejnieki), ārējie aģenti (nevalstiskās organizācijas, pētniecības iestādes) un dažkārt citas ieinteresētās personas zivsaimniecības un piekrastes resursu jomā (laivu īpašnieki, zivju tirgotāji, kreditēšanas aģentūras vai naudas aizdevēji, tūrisma nozare utt.) kopīgi uzņemas atbildību un pilnvaras lēmumu pieņemšanā par zivsaimniecības pārvaldību;

Pamatojums

FAO terminu portālā sniegtā definīcija: http://www.fao.org/faoterm/en/.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa – 15.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b)  “vides incidents” ir dabas vai cilvēka izraisīta nejauša parādība, kas rada kaitējumu videi.

Pamatojums

18. panta 1. punkta d) apakšpunktā lietotais vides incidenta jēdziens nav definēts un tiesiskās noteiktības labad būtu jādefinē.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu;

(1)  veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  veicināt ilgtspējīgu akvakultūru;

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā;

(2)  ar konkurētspējīgiem un ilgtspējīgiem zivsaimniecības un akvakultūras tirgiem un pārstrādes nozarēm sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā;

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas;

(3)  sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, ņemot vērā ekoloģisko ietilpību, un veicināt piekrastes, salu un iekšzemes kopienu labklājību un ekonomisko un sociālo kohēziju;

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbalsts no EJZF palīdz sasniegt Savienības mērķus, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Minēto palīdzību uzrauga saskaņā ar IV pielikumā izklāstīto metodiku.

Atbalsts no EJZF arī palīdz sasniegt Savienības mērķus, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Minēto palīdzību uzrauga saskaņā ar IV pielikumā izklāstīto metodiku.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Tālākie reģioni

 

Visos šīs regulas noteikumos jāņem vērā īpašie ierobežojumi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums EJZF īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 6 140 000 000 EUR faktiskajās cenās.

1.  Finansējums EJZF īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 6 867 000 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 7 739 000 000 EUR faktiskajās cenās).

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalīti pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts II sadaļā, ir 5 311 000 000 EUR faktiskajās cenās saskaņā ar sadalījumu pa gadiem, kas noteikts V pielikumā.

1.  Dalīti pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts II sadaļā, ir 87 % no EJZF finansējuma [EUR xxx] faktiskajās cenās saskaņā ar sadalījumu pa gadiem, kas noteikts V pielikumā.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darbībām, ko veic tālākajos reģionos, katra attiecīgā dalībvalsts, izmantojot savu Savienības finansiālo atbalstu, kas noteikts V pielikumā, piešķir vismaz:

svītrots

a)  102 000 000 EUR Azoru salām un Madeirai;

 

b)  82 000 000 EUR Kanāriju salām;

 

c)  131 000 000 EUR Gvadelupai, Francijas Gviānai, Martinikai, Majotai, Reinjonai un Senmartēnai.

 

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Kompensācija, kas minēta 21. pantā, nepārsniedz 50 % no katra piešķīruma, kas minēts 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

svītrots

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Vismaz 15 % no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir 19. un 20. pantā minētajām atbalsta jomām. Dalībvalstis, kurām nav piekļuves Savienības ūdeņiem, var piemērot mazāku procentuālo daļu attiecībā uz to kontroles un datu vākšanas uzdevumu apjomu.

4.  Vismaz 15 % no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir 19. un 20. pantā minētajām atbalsta jomām. Dalībvalstis, kurām nav piekļuves Savienības ūdeņiem, var piemērot mazāku procentuālo daļu attiecībā uz to kontroles un datu vākšanas uzdevumu apjomu. Ja saskaņā ar šīs regulas 19. un 20. pantu nodrošinātie piešķīrumi kontrolei un datu vākšanai izmantoti netiek, attiecīgā dalībvalsts var pārvietot atbilstošās summas, lai saskaņā ar tiešo pārvaldību Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra tās izmantotu Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izveidei un īstenošanai atbilstīgi šīs regulas 40. panta b) punktam.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Vismaz 10 % no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un jūrlietu zinībām (22. un 27. pants).

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Vismaz 10% no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir drošības un apkalpes darba uz dzīves apstākļu uzlabošanai, apmācībai, sociālajam dialogam, prasmēm un nodarbinātībai. Tomēr Savienības finansiālais atbalsts, kas katrai dalībvalstij piešķirts no EJZF, visām investīcijām zvejas kuģos nepārsniedz 60% no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

6. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  10 % no Savienības finansiālā atbalsta, kas piešķirts katrai dalībvalstij.

b)  15% no Savienības finansiālā atbalsta, kas piešķirts katrai dalībvalstij.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tieši un netieši pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts III sadaļā, ir 829 000 000 EUR faktiskajās cenās.

1.  Tieši un netieši pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts III sadaļā, ir 13 % no EJZF finansējuma [EUR xxx] faktiskajās cenās.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 16. pantu katra dalībvalsts sagatavo vienotu programmu 4. pantā minēto prioritāšu īstenošanai.

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 16. pantu katra dalībvalsts sagatavo vienotu valsts programmu vai reģionālas darbības programmas 4. pantā minēto prioritāšu īstenošanai.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  attiecīgā gadījumā — 4. punktā minētos rīcības plānus tālākajiem reģioniem.

c)  attiecīgā gadījumā — 29.c punktā minētos rīcības plānus tālākajiem reģioniem.

Pamatojums

Jāpielāgo atsauce uz attiecīgo noteikumu.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  attiecīgā gadījumā — jūras baseina rīcības plānus pašvaldību un reģionālām iestādēm, kas atbildīgas par zvejniecībām, čaulgliemjiem un jūrlietām.

Pamatojums

Izstrādājot stratēģijas un pasākumus jūras baseina līmenī, varētu prasīt, lai dalībvalstis, kurām ir kopīgi jūras baseini, plānotu un panāktu vienošanos ar citiem reģioniem un valstīm nolūkā saskaņoti formulēt mērķus, pasākumus un finanšu resursus. Kā piemēru var minēt Andalūziju, kuras piekrastes apgabali aptver Vidusjūras baseinu, Atlantijas okeāna dienvidu baseinu un apgabalu ar specifiskām īpatnībām — Gibraltāra šaurumu —, un katrā no tiem ir atšķirīga situācija.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Attiecīgās dalībvalstis savas programmas ietvaros sagatavo rīcības plānu attiecībā uz katru tām piederošo tālāko reģionu, kas minēti 6. panta 2. punktā, un tajā ietver:

svītrots

a) stratēģiju zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai un ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai;

 

b) galveno paredzēto darbību un attiecīgo finanšu līdzekļu aprakstu, tostarp:

 

i) strukturālais atbalsts zvejniecības un akvakultūras nozarei saskaņā ar II sadaļu;

 

ii) šīs regulas 21. pantā minētā kompensācija par papildu izmaksām;

 

iii) jebkādas citas investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, kas vajadzīgas, lai panāktu ilgtspējīgu piekrastes attīstību.

 

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija izstrādā katra jūras baseina analīzi, kurā norāda jūras baseina kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto KZP mērķu sasniegšanu. Attiecīgā gadījumā šajā analīzē ņem vērā spēkā esošās jūras baseinu un makroreģionālās stratēģijas.

5.  Komisija pēc atzinumu saņemšanas no attiecīgajām konsultatīvajām padomēm izstrādā katra jūras baseina analīzi, kurā norāda jūras baseina kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto KZP mērķu sasniegšanu un Direktīvā 2008/56/EK minētā laba vides stāvokļa sasniegšanu. Šajā analīzē ņem vērā spēkā esošās jūras baseinu un makroreģionālās stratēģijas.

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  attiecīgā gadījumā — vajadzību modernizēt vai atjaunināt floti;

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  tādu invazīvu sugu kontrole, kas ievērojami kaitē zvejas produktivitātei;

Pamatojums

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. jūnija rezolūcija par virzību uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūras nozari: pašreizējais stāvoklis un turpmāk risināmie jautājumi.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

d b)  atbalstu novatorisku selektīvas zvejas rīku pētniecībai un izmantošanai visā Savienībā, tostarp saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 27. pantu;

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  jaunākos datus par ilgtspējīgas zilās ekonomikas un jo īpaši zvejniecības un akvakultūras nozares sociālekonomiskajiem rādītājiem;

e)  jaunākos datus par līdzsvaru starp vides prioritātēm un ilgtspējīgas zilās ekonomikas un jo īpaši zvejniecības un akvakultūras nozares sociālekonomiskajiem rādītājiem;

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  programmas ieguldījumu jūras ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā, vienlaikus nodrošinot, ka atbalsts, kas saistīts ar Natura 2000 teritorijām, ir saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Direktīvas 92/43/EEK 8. panta 4. punktam;

g)  programmas ieguldījumu līdzsvara panākšanā starp ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem un jūras un saldūdens ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā;

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  programmas ieguldījumu jūras piedrazojuma samazināšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu xx/xx [direktīva par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu]27;

h)  programmas ieguldījumu jūras piedrazojuma savākšanā un samazināšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu xx/xx [direktīva par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu]27;

_________________

_________________

27 OV C […], […], […]. lpp.

27 OV C […], […], […]. lpp.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  to, kā programma veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

i)  to, kā programma veicina cīņu pret klimata pārmaiņām, to mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp ar degvielas ietaupījumiem samazinot CO2 emisijas.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts– ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

i a)  programmas ieguldījumu NNN zvejas apkarošanā.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pieteikums, ko saņēmējs iesniedzis atbalsta saņemšanai no EJZF, nav pieņemams noteiktu laikposmu, kuru nosaka saskaņā ar 4. punktu, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka attiecīgais saņēmējs:

1.  Pieteikums, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedzis atbalsta saņemšanai no EJZF, nav pieņemams noteiktu laikposmu, kuru nosaka saskaņā ar 4. punktu, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka attiecīgais pieteikuma iesniedzējs:

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ir izdarījis smagus pārkāpumus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/200828 42. pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā vai citos Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtos tiesību aktos;

a)  ir izdarījis smagus pārkāpumus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/200828 42. pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā vai citos Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtos tiesību aktos KZP regulējuma ietvaros;

__________________

__________________

28 Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

28 Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  ja pieteikums ir iesniegts par atbalstu saskaņā ar 23. pantu — ir izdarījis kādu no noziedzīgiem nodarījumiem vides jomā, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK29 3. un 4. pantā.

c)  ir izdarījis kādu no noziedzīgiem nodarījumiem vides jomā, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK29 3. un 4. pantā.

__________________

__________________

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pēc pieteikuma iesniegšanas saņēmējs 1. punktā minētos pieņemamības nosacījumus turpina ievērot visā darbības īstenošanas laikposmā un piecus gadus pēc galīgā maksājuma minētajam saņēmējam.

2.  Pēc pieteikuma iesniegšanas saņēmējs 1. punktā minētos pieņemamības nosacījumus turpina ievērot visā darbības īstenošanas laikposmā un divus gadus pēc galīgā maksājuma minētajam saņēmējam.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  ar ko paredz jebkādus nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek samazināts nepieņemamības laikposms;

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab)  ar ko definē nosacījumus, kas jāievēro pēc 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas, un kārtību, kādā atgūstams neatbilstīgi piešķirtais atbalsts, atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma pakāpes;

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

12. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis nepieņemamības laikposmu var attiecināt arī uz iekšzemes ūdeņos zvejojošu zvejnieku pieteikumiem, ja šie zvejnieki izdarījuši smagus pārkāpumus, kas par tādiem atzīti valsts noteikumos.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Atbalsttiesīgas darbības

 

EJZF var atbalstīt dažādas darbības, ko dalībvalstis norādījušas savās programmās, ja vien uz tām attiecas viena vai vairākas šajā regulā noteiktās prioritātes.

Pamatojums

Lai radītu juridisku skaidrību un noteiktību uzņēmumiem un dalībvalstīm, princips, saskaņā ar kuru "tas, kas nav aizliegts, ir atļauts", ir skaidri jānorāda regulas tekstā.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  darbības, ar kurām palielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti vai atbalsta tāda aprīkojuma iegādi, kas palielina zvejas kuģa spēju atrast zivis;

a)  darbības, ar kurām palielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti vai atbalsta tāda aprīkojuma iegādi, kas palielina zvejas kuģa spēju atrast zivis, izņemot nolūkā uzlabot apkalpes drošību vai darba vai dzīves apstākļus, kas ietver kuģa stabilitātes korekcijas, vai produkta kvalitāti, ar nosacījumu, ka palielinājums nepārsniedz attiecīgajai dalībvalstij piešķirto limitu, neapdraudot līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām un nepalielinot attiecīgā zvejas kuģa spēju zvejot zivis;

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

f)  uzņēmuma īpašumtiesību nodošana, izņemot uzņēmuma nodošana jauniem zvejniekiem vai jauniem akvakultūras produktu ražotājiem;

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri paredzēts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana;

g)  tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri paredzēts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana, vai krājumu atjaunošana saistīta ar procesiem, kuru nolūks ir uzlabot dabiskās vides vidiskos un ražošanas apstākļus;

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  jaunu ostu, jaunu izkraušanas vietu vai jaunu izsoles namu būvniecība;

h)  jaunu ostu vai jaunu izkraušanas vietu būvniecība, izņemot mazas ostas un izkraušanas vietas attālos apgabalos, jo īpaši tālākajos reģionos, attālās salās un nomaļos un ārpilsētu piekrastes apvidos;

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  tirgus intervences mehānismi, kuru mērķis ir uz laiku vai pavisam izņemt no tirgus zvejas vai akvakultūras produktus, lai samazinātu piedāvājumu un novērstu cenu samazināšanos vai palielinātu cenas; tas attiecas arī uz loģistikas ķēdē veiktām uzglabāšanas darbībām, kas tīši vai netīši rada tādu pašu ietekmi;

i)  tirgus intervences mehānismi, kuru mērķis ir uz laiku vai pavisam izņemt no tirgus zvejas vai akvakultūras produktus, lai samazinātu piedāvājumu un novērstu cenu samazināšanos vai palielinātu cenas;

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j)  tādas investīcijas zvejas kuģos, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības vai valstu tiesību aktu prasības, tostarp prasības saskaņā ar Savienības saistībām reģionālo zvejniecības pārvaldību organizāciju kontekstā;

j)  izņemot gadījumus, kad šajā regulā noteikts citādi — tādas investīcijas zvejas kuģos, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības vai valstu tiesību aktu prasības, tostarp prasības saskaņā ar Savienības saistībām reģionālo zvejniecības pārvaldību organizāciju kontekstā, ja vien šādas investīcijas nerada nesamērīgas izmaksas operatoriem;

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k)  investīcijas zvejas kuģos, kuri katrā no pēdējiem diviem kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada darbības jūrā ir veikuši mazāk nekā 60 dienas.

svītrots

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ka)  zvejas kuģa galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija, ja tā rezultātā palielinās jauda Kw;

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – kb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

kb)  ģenētiski modificētu organismu ražošana, ja šāda ražošana var nelabvēlīgi ietekmēt dabisko vidi.

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

2. sadaļa – 2. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu

1. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību, jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un sociālekonomisko stabilitāti

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktos KZP mērķus vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā.

1.  Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktos KZP mērķus vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicina sociālo dialogu starp partneriem.

Pamatojums

Par būtisku uzskata sociālā dialoga veicināšanas pasākumu ieviešanu, lai uzturētu attiecības starp partneriem un panāktu vislabākos darba apstākļus uz kuģa un uz sauszemes, tostarp veicot apmācību un ieviešot stimulus labas prakses veicināšanai.

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis savas programmas ietvaros sagatavo rīcības plānu mazapjoma piekrastes zvejai, kurā izklāsta stratēģiju rentablas un ilgtspējīgas mazapjoma piekrastes zvejas attīstīšanai. Šajā stratēģijā attiecīgā gadījumā iekļauj šādas iedaļas:

1.  Dalībvalstis savas programmas ietvaros un pienācīgi sadarbojoties ar attiecīgajām nozarēm sagatavo īpašu rīcības plānu mazapjoma piekrastes zvejai, kurā izklāsta stratēģiju rentablas un ilgtspējīgas mazapjoma piekrastes zvejas attīstīšanai. Šajā stratēģijā attiecīgā gadījumā iekļauj šādas iedaļas:

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  prasmju, zināšanu, inovācijas un spēju veidošanas veicināšana;

d)  prasmju, zināšanu, inovācijas un spēju veidošanas veicināšana, jo īpaši attiecībā uz jauniem zvejniekiem;

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošana uz zvejas kuģiem;

e)  veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošana uz zvejas kuģiem, zvejā no krasta un čaulgliemju vākšanā, kā arī uz sauszemes ar tiešo zveju saistītās darbībās;

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Lai mazinātu operatoriem, kuri piesakās uz atbalstu, radīto administratīvo slogu, dalībvalstis attiecībā uz EJZF pasākumiem cenšas ieviest vienotu Savienības vienkāršotu pieteikuma veidlapu.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pirmā zvejas kuģa iegāde, ko veic jauns zvejnieks, kurš pieteikuma iesniegšanas brīdī ir jaunāks par 40 gadiem un vismaz piecus gadus ir strādājis par zvejnieku vai ieguvis atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju;

a)  pirmā zvejas kuģa iegāde, ko veic jauns zvejnieks, kuram ir atbilstīga pieredze kā zvejniekam, kuru oficiāli atzinusi attiecīgā dalībvalsts vai kurš ieguvis atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju, tostarp tad, ja zvejnieks iegādājas īpašumu kā uzņēmuma akciju kontrolpaketes turētājs;

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  aizdevumu, apdrošināšanas un finanšu instrumentu pieejamības veicināšana.

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kuģi, kas minēti 1. punktā, ir aprīkoti zvejai jūrā un to vecums ir 5–30 gadi.

svītrots

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja ir pieejami līdzekļi, EJZF var atbalstīt 1. punkta ba) apakšpunktā minētās investīcijas ilgtspējīgos kuģos neatkarīgi no to garuma, ja vien atlases procesā priekšroka tiek dota mazapjoma piekrastes operatoriem.

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja 1. punktā minēto atbalstu piešķir, izmantojot kompensāciju par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, ievēro šādus nosacījumus:

2.  1. punktā minēto atbalstu var piešķirt, izmantojot kompensāciju par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  izbeigšanas rezultātā neatgriezeniski tiek samazināta zvejas kapacitāte, jo saņemtais atbalsts netiek reinvestēts flotē;

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  zvejas kuģis ir reģistrēts kā aktīvs kuģis un katrā no pēdējiem trīs kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 dienas ir veicis zvejas darbības jūrā;

c)  zvejas kuģis ir reģistrēts kā aktīvs kuģis un katrā no pēdējiem diviem kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 90 dienas ir veicis zvejas darbības jūrā;

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  līdzvērtīga zvejas kapacitāte ir neatgriezeniski izņemta no Savienības zvejas kuģu reģistra un zvejas licences un atļaujas ir galīgi anulētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 5. un 6. punktu; un

d)  līdzvērtīga zvejas kapacitāte ir neatgriezeniski izņemta no Savienības zvejas kuģu reģistra un zvejas licences un atļaujas ir galīgi anulētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 5. un 6. punktu;

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

zvejnieki, tostarp zvejas kuģu īpašnieki un apkalpes locekļi, kuri uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas galīga darbību pārtraukšana, jūrā ir strādājuši vismaz 90 dienas gadā pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas, arī var saņemt 1. punktā minēto atbalstu; attiecīgie zvejnieki pilnībā pārtrauc visas zvejas darbības; atbalsta saņēmējs sniedz kompetentajai iestādei pierādījumu par pilnīgu zvejas darbību pārtraukšanu; kompensāciju uz pro rata temporis pamata zvejnieks atmaksā, ja attiecīgais zvejnieks atsāk zvejas darbību laikposmā, kas ir mazāks par diviem gadiem, sākot no atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas;

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbalstu 2. punktā minētajai zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai īsteno, izmantojot ar izmaksām nesaistītu finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a) punktu un 89. pantu, un tas ir balstīts uz:

Atbalstu 2. punktā minētajai zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai īsteno, izmantojot ar izmaksām nesaistītu finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a) punktu un 89. pantu, un tas ir balstīts uz šā panta 2. punktā minēto nosacījumu izpildes.

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  atbilstību nosacījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a) punkta i) apakšpunktu;

svītrots

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  rezultātu sasniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a) punkta ii) apakšpunktu.

svītrots

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka a) apakšpunktā minētos nosacījumus, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. pantā minēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu.

svītrots

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

18. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Zvejas darbību ārkārtas pārtraukšana

Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  EJZF var atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību ārkārtas pārtraukšanu, ko izraisījuši:

1.  EJZF var atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, ko izraisījuši:

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  saglabāšanas pasākumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. panta 1. punkta a), b), c) un j) apakšpunktā, un reģionālo zvejniecības pārvaldību pieņemti līdzvērtīgi saglabāšanas pasākumi, kas attiecas uz Savienību;

a)  saglabāšanas pasākumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. panta 1. punkta a), b), c), i) un j) apakšpunktā, ietverot bioloģiskās atjaunošanās posmus un izslēdzot KPN un kvotas, vai reģionālo zvejniecības pārvaldību pieņemti līdzvērtīgi saglabāšanas pasākumi, kas attiecas uz Savienību;

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  Komisijas pasākumi jūras bioloģisko resursu nopietna apdraudējuma gadījumā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantā;

b)  Komisijas vai dalībvalstu ārkārtas pasākumi jūras bioloģisko resursu nopietna apdraudējuma gadījumā, kā attiecīgi minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantā;

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma vai tās protokola piemērošanas pārtraukšana force majeure apstākļu dēļ, vai

c)  ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma vai tās protokola piemērošanas pārtraukšana vai neatjaunošana, vai

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  dabas katastrofas vai vides incidenti, ko oficiāli atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

d)  dabas katastrofas, vides incidenti, tostarp gadījumi, kas saistīti ar aizliegumiem veselības apsvērumu dēļ vai anormālu zvejas resursu mirstību, negadījumi jūrā zvejas darbību laikā un nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, tostarp ieilguši nedroši laika apstākļi jūrā, kas ietekmē konkrētu zvejniecību, kā to oficiāli atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Piešķirot kompensācijas vai veicot maksājumus saskaņā ar šo pantu, neņem vērā zvejas darbību periodisko sezonālo apturēšanu.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  attiecīgā kuģa komerciālās darbības ir apturētas vismaz 90 dienas pēc kārtas;

a)  attiecīgā kuģa zvejas darbības ir apturētas vismaz 30 dienas pēc kārtas.

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  ekonomiskie zaudējumi, kas radušies pārtraukšanas dēļ, pārsniedz 30 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs kalendārajos gados.

svītrots

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  tādu zvejas kuģu īpašniekiem, kas ir reģistrēti kā aktīvi kuģi un katrā no pēdējiem trīs kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā, vai

a)  tādu zvejas kuģu īpašniekiem vai zvejniekiem, kuri zvejo no krasta, kas ir reģistrēti kā aktīvi un kas pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā, vai

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  zvejniekiem, kuri katrā no pēdējiem trīs kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 dienas ir strādājuši jūrā uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas ārkārtas pārtraukšana.

b)  zvejniekiem, kuri pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 dienas ir strādājuši jūrā uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas pagaidu pārtraukšana.

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

18. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Visas zvejas darbības, ko veic attiecīgie kuģi un zvejnieki, periodā, uz kuru attiecas zvejas darbību pārtraukšana, tiek faktiski apturētas. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka periodā, uz ko attiecas zvejas darbību ārkārtas pārtraukšana, attiecīgais kuģis ir apturējis jebkādas zvejas darbības un netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties no kuģa izmantošanas citiem nolūkiem.

5.  Visas zvejas darbības, ko veic attiecīgie kuģi un zvejnieki, periodā, uz kuru attiecas zvejas darbību pārtraukšana, tiek faktiski apturētas. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka periodā, uz ko attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana, attiecīgais kuģis ir apturējis jebkādas zvejas darbības un netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties no kuģa izmantošanas citiem nolūkiem.

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  tādu komponentu iegādi un uzstādīšanu uz kuģiem, kas vajadzīgi obligātajām kuģu izsekošanas un elektroniskās ziņošanas sistēmām, ko izmanto kontroles vajadzībām (tikai mazapjoma piekrastes zvejas kuģu gadījumā);

a)  tādu komponentu iegādi, uzstādīšanu un apsaimniekošanu uz kuģiem, kas vajadzīgi kuģu izsekošanas un elektroniskās ziņošanas sistēmām, ko izmanto kontroles un inspicēšanas vajadzībām (tikai tādu zvejas kuģu gadījumā, kuru kopējais garums nepārsniedz 12 metrus);

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  tādu komponentu iegādi un uzstādīšanu uz kuģiem, kas vajadzīgi obligātajām attālās elektroniskās novērošanas sistēmām, ko izmanto, lai kontrolētu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu;

b)  tādu komponentu iegādi un uzstādīšanu uz kuģiem, kas vajadzīgi attālās elektroniskās novērošanas sistēmām, ko izmanto, lai kontrolētu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu;

Pamatojums

Atbalstam nevajadzētu būt atkarīgam no tā, vai pasākums ir vai nav obligāti piemērojams.

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  tādu ierīču iegādi un uzstādīšanu uz kuģiem, kas vajadzīgas dzinēja jaudas obligātai nepārtrauktai mērīšanai un reģistrēšanai.

c)  tādu ierīču iegādi un uzstādīšanu uz kuģiem, kas vajadzīgas dzinēja jaudas nepārtrauktai mērīšanai un reģistrēšanai.

Pamatojums

Atbalstam nevajadzētu būt atkarīgam no tā, vai pasākums ir vai nav obligāti piemērojams.

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

20. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Datu vākšana un apstrāde zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem

Datu vākšana, apstrāde un izplatīšana zvejniecības un akvakultūras pārvaldības un zinātniskiem mērķiem

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pamatojoties uz Regulas (ES) 2017/1004 6. pantā minētajiem valsts darba plāniem, EJZF var atbalstīt datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 1. un 2. punktā un 27. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) 2017/1004.

1.  Pamatojoties uz Regulas (ES) 2017/1004 6. pantā minētajiem valsts darba plāniem, EJZF var atbalstīt datu vākšanu, pārvaldību, apstrādi, izmantošanu un izplatīšanu zvejniecības un akvakultūras pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, ietverot datus par atpūtas zveju, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 1. un 2. punktā un 27. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) 2017/1004.

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

21. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

21. pants

29. pants

Kompensācija par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem

Kompensācija par papildu izmaksām

1.  EJZF var atbalstīt tādu papildu izmaksu kompensāciju, kuras radušās saņēmējiem tālāko reģionu, kas minēti 6. panta 2. punktā, dažu zvejas un akvakultūras produktu zvejniecībā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā.

1.  EJZF var atbalstīt tādu papildu izmaksu kompensāciju, kuras radušās saņēmējiem tālāko reģionu, kas minēti 29.b panta 1. punktā, dažu zvejas un akvakultūras produktu zvejniecībā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā.

 

1.a   Kompensācija ir samērīga ar papildu izmaksām, kuras paredzēts kompensēt. Papildu izmaksu kompensācijas līmenis pienācīgi tiek pamatots kompensācijas plānā. Tomēr kompensācija nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 100 % no radītajiem izdevumiem.

2.  Katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 7. punktā noteiktajiem kritērijiem sagatavo sarakstu, kurā 1. punktā minētajiem reģioniem norāda zvejas un akvakultūras produktus un šo produktu daudzumus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju.

2.  Katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 7. punktā noteiktajiem kritērijiem sagatavo sarakstu, kurā 1. punktā minētajiem reģioniem norāda zvejas un akvakultūras produktus un šo produktu daudzumus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju.

3.  Sagatavojot 2. punktā minēto sarakstu un nosakot daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija būtu pilnībā saderīga ar KZP noteikumiem.

3.  Sagatavojot 2. punktā minēto sarakstu un nosakot daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija būtu pilnībā saderīga ar KZP noteikumiem.

4.  Kompensāciju nepiešķir par zvejas un akvakultūras produktiem:

4.  Kompensāciju nepiešķir par zvejas un akvakultūras produktiem:

a)  kurus nozvejojuši trešās valsts kuģi, izņemot Venecuēlas karoga zvejas kuģus, kas darbojas Savienības ūdeņos, saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/156531;

a)  kurus nozvejojuši trešās valsts kuģi, izņemot Venecuēlas karoga zvejas kuģus, kas darbojas Savienības ūdeņos, saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/156531;

b)  kurus nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, kas nav reģistrēti kāda no 1. punktā minēto reģionu ostām;

b)  kurus nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, kas nav reģistrēti kāda no 1. punktā minēto reģionu ostām;

 

ba)  kurus nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, kas reģistrēti kāda no 1. punktā minēto tālāko reģionu ostā, taču neveic darbību attiecīgajā reģionā;

c)  kuri importēti no trešām valstīm.

c)  kuri importēti no trešām valstīm.

5.  Šā panta 4. punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja attiecīgajā tālākajā reģionā esošā apstrādes nozares jauda pārsniedz piegādāto izejvielu daudzumu.

5.  Šā panta 4. punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja attiecīgajā tālākajā reģionā esošā apstrādes nozares jauda pārsniedz piegādāto izejvielu daudzumu.

6.  Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, kompensācijā, ko izmaksā saņēmējiem, kuri veic 1. punktā minētās darbības tālākajos reģionos vai kuriem pieder kuģis, kas reģistrēts kādā no šo reģionu ostām, ņem vērā:

6.  Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, kompensācijā, ko izmaksā saņēmējiem, kuri veic 1. punktā minētās darbības tālākajos reģionos vai kuriem pieder kuģis, kas reģistrēts kādā no šo reģionu ostām un tajā veic darbību, ņem vērā:

a)  attiecībā uz katru zvejas vai akvakultūras produktu vai produktu kategoriju – papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ;

a)  attiecībā uz katru zvejas vai akvakultūras produktu vai produktu kategoriju – papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ;

b)  visus citus publiskās intervences veidus, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

b)  visus citus publiskās intervences veidus, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

7.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka kritērijus to papildu izmaksu aprēķināšanai, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ.

7.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka kritērijus to papildu izmaksu aprēķināšanai, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, un apstiprina metodikas satvaru kompensācijas atbalsta izmaksai.

__________________

__________________

31 Padomes 2015. gada 14. septembra Lēmums (ES) 2015/1565 par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (OV L 244, 14.9.2015., 55. lpp.).

31 Padomes 2015. gada 14. septembra Lēmums (ES) 2015/1565 par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (OV L 244, 14.9.2015., 55. lpp.).

(21. pants ir grozīts un pārcelts aiz 29.d panta.)

Pamatojums

Šis noteikums ir pārcelts uz Va nodaļu (jauna), kas attiecas uz tālākajiem reģioniem.

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

22. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana

Jūras, piekrastes un saldūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana

Pamatojums

Vides pasākumi un subsīdijas jānovirza arī saldūdens akvakultūrai.

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  EJZF var atbalstīt darbības jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, tostarp iekšējos ūdeņos.

1.  EJZAF var atbalstīt darbības jūras, piekrastes un saldūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, tostarp iekšējos ūdeņos. Šajā nolūkā jāveicina sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Eiropas satelītprogrammām, lai iegūtu vairāk datu par jūras piesārņojuma situāciju un jo īpaši par plastmasas atkritumiem ūdeņos.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  kompensācijas zvejniekiem par pazaudēto zvejas rīku un drazu savākšanu jūrā;

a)  kompensācijas zvejniekiem par pazaudēto zvejas rīku un drazu pasīvo savākšanu jūrā, ietverot Sargasu aļģu savākšanu skartajos tālākajos reģionos;

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  investīcijas ostās, ko veic, lai nodrošinātu piemērotas pazaudēto zvejas rīku un jūrā savākto drazu pieņemšanas iekārtas;

b)  investīcijas ostās, ko veic, lai nodrošinātu piemērotas pazaudēto zvejas rīku un jūrā savākto drazu, kā arī Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētās nevēlamās nozvejas pieņemšanas, uzglabāšanas un pārstrādes iekārtas;

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  zvejas rīku un nozveju nodrošināšanu pret zīdītājiem un putniem, ko aizsargā Direktīva 92/43/EEK vai Direktīva 2009/147/EK, ar nosacījumu, ka tas neapdraud zvejas rīku selektivitāti.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

b b)  kompensāciju par ilgtspējīgu zvejas un čaulgliemju ieguves rīku izmantošanu;

Pamatojums

Lai modernizētu zvejas rīkus un turpinātu jūras vides aizsardzību, šis papildinājums ļautu piemērot preferenciālu režīmu dažādu sugu mazapjoma zvejniecībām, kuras izmanto ilgtspējīgus zvejas rīkus.

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  pasākumus laba vides stāvokļa sasniegšanai un saglabāšanai saldūdens vidē;

Pamatojums

Vides pasākumi un subsīdijas jānovirza arī saldūdens akvakultūrai.

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cb)  piesārņojuma, jo īpaši plastmasas piesārņojuma, savākšanas darbības Savienības piekrastes apgabalos, ostās un zvejas vietās;

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  sugu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK, un prioritārās rīcības plāniem, kas izveidoti atbilstīgi Direktīvas 92/43/EEK 8. pantam.

f)  sugu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, Direktīvu 2009/147/EK un prioritārās rīcības plāniem, kas izveidoti atbilstīgi Direktīvas 92/43/EEK 8. pantam, un visu to sugu aizsardzību, kas iekļautas Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un/vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā grāmatā;

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa)  tādu statisku vai mobilu iekārtu būvēšanu, uzstādīšanu vai modernizēšanu, kas paredzētas jūras faunas un floras aizsardzībai un uzlabošanai, ietverot zinātnisko sagatavošanu un novērtēšanu, un — attiecībā uz tālākajiem reģioniem — tādu noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču būvēšanu, uzstādīšanu vai modernizēšanu, kas veicina ilgtspējīgu un selektīvu zveju;

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

f b)  kompensācijas shēmas par nozvejas zudumiem, kurus radījuši zīdītāji un putni, ko aizsargā Direktīva 92/43/EEK un Direktīva 2009/147/EK;

Pamatojums

Atkārtots tas, kas jau iekļauts EJZF 2014/20 par jūras putnu un zīdītāju nodarītā kaitējuma kompensēšanu.

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

f c)  ieguldījumus jūras bioloģisko resursu labākai pārvaldībai vai saglabāšanai;

Pamatojums

Ir svarīgi saglabāt 2014.–2020. gada EJZF paredzēto atbalstu darbībām, kas veicina jūras bioloģisko resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu, piekrastes biotopu projektiem, kas ir nozīmīgi jūras resursiem, un teritorijām, kas ir nozīmīgas sugu audzēšanai.

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – fd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

f d)  atbalstu tādu savvaļas sugu selektīvām medībām vai kontrolētai pārvaldībai, kas apdraud ilgtspējīgus zivju krājumu apmērus;

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – fe apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

f e)  krājumu tiešu atjaunošanu, kas kā saglabāšanas pasākums noteikts kādā Savienības tiesību aktā;

Pamatojums

Ja nav atbalsta krājumu atjaunošanai, kas tieši uzlabotu krājumu apjomu, tiek radīts reāls krājumu apdraudējums.

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – ff apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

f f)  atbalstu datu vākšanai un pārvaldībai attiecībā uz svešzemju sugu sastopamību, kuras var atstāt katastrofālu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

Pamatojums

Zināšanas par invazīvu svešzemju sugu sastopamību jūras ūdeņos nodrošinās bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ļaus sagatavot atbilstīgas preventīvas darbības. Lai aizsargātu jūras vidi un dzīvos jūras resursus no invazīvu svešzemju sugu ietekmes, būs svarīgi arī atbalstīt risinājumus šo sugu apkarošanai.

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – fg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

f g)  zvejnieku apmācību, jo īpaši par selektīvāku zvejas rīku un aprīkojuma izmantošanu, nolūkā veidot izpratni un mazināt zvejas ietekmi uz jūras vidi.

Pamatojums

Lai mazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi, EJZF būtu jāfinansē zvejnieku apmācība, jo īpaši par selektīvāku zvejas rīku un aprīkojuma izmantošanu.

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Par zaudējumiem un ieguldījumiem EJZF var piešķirt finansējumu 100 % apmērā, kā minēts 22. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

Pamatojums

Nozaudētu zvejas rīku un atkritumu savākšana zvejniekiem nerada nekādus ienākumus, vienīgi zaudējumus. Tāpēc zvejniekiem, kuri okeānā savāc nozaudētus zvejas rīkus un atkritumus, pienākas EJZF atbalsts 100 % apmērā.

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā iekļautas attiecīgās darbības, ko veic zivaudzētavas un zivkopji.

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

22.a pants

 

Zinātniskā pētniecība un datu vākšana par migrējošo putnu ietekmi

 

1.  EJZF, pamatojoties uz valstu daudzgadu stratēģiskajiem plāniem, var atbalstīt valsts vai pārrobežu zinātniskās pētniecības un datu vākšanas projektu izstrādi nolūkā labāk izprast migrējošo putnu ietekmi uz akvakultūras nozari un citiem attiecīgajiem Savienības zivju krājumiem. Šo projektu rezultātus publicē agrīnā stadijā, un sniedz ieteikumus par labāku pārvaldību.

 

2.  Lai varētu saņemt atbalstu valsts zinātniskās pētniecības un datu vākšanas projekta īstenošanai, tajā jāiesaista vismaz viens valsts vai Savienības atzīts institūts.

 

3.  Lai varētu saņemt atbalstu pārrobežu zinātniskās pētniecības un datu vākšanas projekta īstenošanai, tajā jāiesaista vismaz viens institūts no vismaz divām dažādām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    185

Regulas priekšlikums

22.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

22.b pants

 

Inovācijas

 

1.  Lai veicinātu inovāciju zvejniecībā, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt vai ieviest jaunus vai būtiski uzlabotus produktus un iekārtas, jaunus vai uzlabotus procesus un metodes, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas, tostarp pārstrādes un tirdzniecības līmenī, pakāpeniski izskaust izmetumus un piezveju, ieviest jaunas tehniskās vai organizatoriskās zināšanas, samazināt zvejas darbību ietekmi uz vidi, tostarp uzlabot zvejas rīku zvejas paņēmienus un selektivitāti vai ilgtspējīgāk izmantot dzīvos jūras resursus un līdzāspastāvēšanu aizsargājamiem plēsējiem.

 

2.  Saskaņā ar šo pantu finansētās darbības ierosina individuāli uzņēmēji vai ražotāju organizācijas un to apvienības.

 

3.  Dalībvalsts publisko saskaņā ar šo pantu finansēto darbību rezultātus.

Pamatojums

Ņemot vērā, ka dažas no negatīvajām parādībām, kādas pašlaik tiek novērotas jūras ekosistēmā, visticamāk ir saistītas ar mijiedarbību starp zvejniecībām un jūras vidi, ir ļoti svarīgi nekavējoties meklēt risinājumus, kas samazinās zvejniecību negatīvo ietekmi uz ekosistēmām. Viena no iespējām, kā ierobežot zvejas negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu, var būt arī jūras videi draudzīga aprīkojuma un zvejas rīku izmantošanas iespēju apzināšana.

Grozījums Nr.    186

Regulas priekšlikums

2. sadaļa – 2.a nodaļa (jauna) – 1.a prioritāte (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

II A NODAĻA

 

1.a prioritāte. Ilgtspējīgas akvakultūras veicināšana

Pamatojums

Grozītais 23. pants ir daļa no jaunās IIa nodaļas.

Grozījums Nr.    187

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  EJZF var atbalstīt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 1. punktā minēto ilgtspējīgas akvakultūras veicināšanu. Tas var atbalstīt arī dzīvnieku veselību un labturību akvakultūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/42932 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/201433.

1.  EJZF var atbalstīt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 1. punktā minēto ilgtspējīgas akvakultūras — jūras un saldūdens, tostarp akvakultūras ar slēgtām un ūdens recirkulācijas sistēmām — veicināšanu, un akvakultūras produkcijas pieaugumu, ņemot vērā ekoloģisko ietilpību. Tas var atbalstīt arī dzīvnieku veselību un labturību akvakultūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/42932 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/201433.

__________________

__________________

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    188

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Produktīvas investīcijas akvakultūrā saskaņā ar šo pantu var atbalstīt, tikai izmantojot finanšu instrumentus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 52. pantā, un instrumentu InvestEU saskaņā ar minētās regulas 10. pantu.

3.  Investīcijas akvakultūrā saskaņā ar šo pantu var atbalstīt, izmantojot dotācijas saskaņā ar Regulas (ES) [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 48. panta 1. punktu un (ieteicams) finanšu instrumentus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 52. pantā, un instrumentu InvestEU saskaņā ar minētās regulas 10. pantu.

Grozījums Nr.    189

Regulas priekšlikums

23.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

23.a pants

 

Akvakultūras statistikas informācijas tīkls

 

1.  EJZF var atbalstīt akvakultūras apsaimniekošanas datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktā, 34. panta 5. punktā un 35. panta 1. punkta d) apakšpunktā, lai izveidotu Akvakultūras statistikas informācijas tīklu (ASIN-RISA) un valstu rīcības plānus tā īstenošanai.

 

2.  Atkāpjoties no 2. panta, šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

 

3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 1. punktā minēto valstu rīcības plānu iesniegšanas procedūrām, formātu un termiņiem, lai izveidotu 1. punktā minēto Akvakultūras statistikas informācijas tīklu (ASIN-RISA). Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

 

4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem līdz tā gada 31. decembrim, kas ir pirms gada, no kura darba plāns jāpiemēro, apstiprina vai groza 1. punktā minētos valsts darba plānus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pamatojums

Datu vākšana, pārvaldība un izmantošana ir būtiska akvakultūras pārvaldībai, un EJZF tā jāatbalsta.

Grozījums Nr.    190

Regulas priekšlikums

III nodaļa – 2. prioritāte – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. prioritāte. Ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā

2. prioritāte. Konkurētspējīgu un ilgtspējīgu zvejas un akvakultūras tirgu un pārstrādes nozaru veicināšana, sekmējot pārtikas nodrošinājumu Savienībā

Pamatojums

Akvakultūras atzīšana par prioritāti pievienota skaidrības labad. Līdz ar to jāpielāgo šīs prioritātes virsraksts.

Grozījums Nr.    191

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EJZF var atbalstīt darbības, kas palīdz sasniegt zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) Nr. 1379/2013. Tas var atbalstīt arī darbības, ar kurām veicina zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību, kvalitāti un pievienoto vērtību.

EJZF var atbalstīt darbības, kas palīdz sasniegt zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) Nr. 1379/2013. Tas var atbalstīt arī materiālas investīcijas un darbības, ar kurām veicina zvejas un ilgtspējīgas akvakultūras produktu tirdzniecību, kvalitāti un pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.    192

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1379/2013 28. pantā minēto ražošanas un tirgvedības plānu sagatavošanu un īstenošanu, attiecīgā dalībvalsts var piešķirt avansa maksājumu 50 % apmērā no finansiālā atbalsta pēc ražošanas un tirgvedības plāna apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 28. panta 3. punktu.

Pamatojums

Šis noteikums ir iekļauts pašreizējā EJZF (66. pants). Lai izvairītos no konkurences traucējumiem starp dalībvalstīm, ir svarīgi saglabāt kopīgus noteikumus tā īstenošanas jomā.

Grozījums Nr.    193

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Atbalsts, kas saskaņā ar šo pantu gadā piešķirts katrai ražotāju organizācijai, nepārsniedz 3 % no tās produkcijas vidējās gada vērtības, ko attiecīgā ražotāju organizācija laidusi tirgū iepriekšējos trijos kalendārajos gados, vai ko minētajā laikposmā tirgū laiduši attiecīgās organizācijas locekļi. Jebkurai jaunatzītai ražotāju organizācijai minētais atbalsts nepārsniedz 3 % no attiecīgās organizācijas locekļu iepriekšējos trijos kalendārajos gados tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības.

Grozījums Nr.    194

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c  Atbalstu, kas minēts 2. punktā, piešķir vienīgi ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām.

Pamatojums

Šis noteikums ir iekļauts pašreizējā EJZF (66. pants). Lai izvairītos no konkurences traucējumiem starp dalībvalstīm, ir svarīgi saglabāt kopīgus noteikumus tā īstenošanas jomā.

Grozījums Nr.    195

Regulas priekšlikums

25. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un uzglabāšana

Grozījums Nr.    196

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  EJZF var atbalstīt investīcijas zvejas un akvakultūras produktu apstrādē. Ar šādu atbalstu palīdz sasniegt zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) Nr. 1379/2013.

1.  EJZF var atbalstīt investīcijas zvejas un akvakultūras produktu apstrādē un uzglabāšanā. Ar šādu atbalstu palīdz sasniegt zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) Nr. 1379/2013.

Grozījums Nr.    197

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  EJZF var arī atbalstīt investīcijas zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādes inovācijai, kā arī partnerību veicināšanai starp ražotāju organizācijām un zinātniskām struktūrām.

Pamatojums

Ir vajadzīga īstena inovācija zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādē, piemēram, veicinot digitūrismu un zivtūrismu, un šis mērķis nav skaidri minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā.

Grozījums Nr.    198

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt, tikai izmantojot finanšu instrumentus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 52. pantā, un instrumentu InvestEU saskaņā ar minētās regulas 10. pantu.

2.  Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 52. pantā, un instrumentu InvestEU saskaņā ar minētās regulas 10. pantu.

Grozījums Nr.    199

Regulas priekšlikums

25. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis var atbalstīt zvejniecības un akvakultūras pārstrādes uzņēmumu attīstību, piesaistot citu struktūrfondu līdzekļus.

Grozījums Nr.    200

Regulas priekšlikums

25.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

25.a pants

 

Uzglabāšanas atbalsts

 

1.  EJZF var atbalstīt kompensāciju izmaksu atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1379/2013 II pielikumā, ar noteikumu, ka minētos produktus uzglabā saskaņā ar minētās Regulas 30. un 31. pantu, ievērojot šādus nosacījumus:

 

a)  uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu;

 

b)  daudzumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz uzglabāšanas atbalstu, nepārsniedz 15 % no attiecīgo produktu daudzuma gadā, ko ražotāju organizācija laidusi pārdošanā;

 

c)  finansiālais atbalsts gadā nepārsniedz 2 % no ražotāju organizācijas locekļu tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam. Šā punkta piemērošanas nolūkiem gadījumā, ja ražotāju organizācijas locekļi laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam nav laiduši tirgū produkciju, ņem vērā attiecīgo organizācijas locekļu tirgū laistās produkcijas gada vidējo vērtību pirmajos trijos ražošanas gados.

 

2.  Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir tikai tad, kad produkti ir darīti pieejami lietošanai pārtikā.

 

3.  Tehnisko un finansiālo izmaksu summu, kas piemērojama to teritorijās, dalībvalstis nosaka šādi:

 

a)  tehniskās izmaksas aprēķina katru gadu, pamatojoties uz tiešajām izmaksām, kas saistītas ar darbībām, kuras vajadzīgas, lai stabilizētu un uzglabātu attiecīgos produktus;

 

b)  finansiālās izmaksas aprēķina katru gadu, izmantojot procentu likmi, ko katru gadu nosaka katrā dalībvalstī; šīs tehniskās un finansiālās izmaksas dara publiski pieejamas.

 

4.  Dalībvalstis veic kontroles, lai pārliecinātos, ka produkti, par kuriem saņem uzglabāšanas atbalstu, atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu kontroļu vajadzībām uzglabāšanas atbalsta saņēmēji uztur krājumu uzskaites reģistru par katru produktu kategoriju, kas nodota uzglabāšanā un pēc tam atkal laista tirgū lietošanai pārtikā.

Pamatojums

Zveja ir sezonāla darbība, un tās produktivitāte var būt nenoteikta; dažkārt tiek pārsniegtas tirgus vajadzības. Tādēļ tirgus dalībniekiem jābūt iespējai pārvaldīt produkcijas pārpalikumu, uzglabājot daļu no produkcijas, pirms to nodod pārdošanai, ja nozveja samazinās. Šajā nolūkā EJZF atbalsts arī turpmāk jāsniedz ražotāju organizācijām, kurām vajadzīgs cilvēku pārtikā lietojamu zvejas produktu pagaidu uzglabāšanas mehānisms.

Grozījums Nr.    201

Regulas priekšlikums

2. sadaļa – 4. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. prioritāte. Sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas

3. prioritāte. Sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi ekoloģisko iespēju robežās un veicināt pārtikušas piekrastes, salu un piejūras kopienas

Grozījums Nr.    202

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  EJZF var atbalstīt vietējās ekonomikas un kopienu ilgtspējīgu attīstību, kas notiek ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 25. pantā noteiktās sabiedrības virzītas vietējās attīstības starpniecību.

1.  EJZF var atbalstīt labvēlīgus nosacījumus, kas vajadzīgi vietējo kopienu ilgtspējīgai zilajai ekonomikai un labklājībai, kas notiek ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 25. pantā noteiktās sabiedrības virzītas vietējās attīstības starpniecību.

Pamatojums

Ilgtspējīga zilā ekonomika nozīmē, ka visas ekonomiskās, sociālās un vidiskās darbības ir neatņemama jūras ekosistēmas sastāvdaļa un tāpēc jāsaglabā līdzsvars starp vietējo piekrastes kopienu dzīves apstākļu un labklājības uzlabošanu un jūras ekosistēmu aizsardzību. Ilgtspējīga zilā ekonomika gūs ekonomisku vērtību no jūras vides tikai tad, ja šis process nodrošinās jūras resursu un ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību.

Grozījums Nr.    203

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  EJZF atbalsta vajadzībām sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 26. pantā, nodrošina to, ka vietējās kopienas labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos.

2.  EJZF atbalsta vajadzībām sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 26. pantā, nodrošina to, ka vietējās kopienas labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un ekoloģisko iespēju robežās gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos.

Grozījums Nr.    204

Regulas priekšlikums

26. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Stratēģijām jāsaskan ar attiecīgajā reģionā apzinātajām iespējām un vajadzībām un 4. pantā izklāstītajām Savienības prioritātēm. Stratēģijas var būt gan tādas, kas orientētas tieši uz zvejniecību, gan plašākas stratēģijas, kuras paredzētas darbības dažādošanai zvejniecības reģionos. Stratēģijām jābūt kaut kam vairāk, nevis vienkāršam darbību apkopojumam vai dažādu nozares pasākumu uzskaitījumam.

Pamatojums

Var izstrādāt dažādas stratēģijas. Stratēģijām ir plašāka darbības joma; tās nav vienkāršs darbību kopums vai nozares pasākumu kombinācija. Pievienojot šo noteikumu, varēs izstrādāt un īstenot VAS, ko līdzfinansē tikai EJZF, attiecīgā gadījumā papildus tām, ko finansē no vairākiem fondiem. Attiecībā uz 3. prioritāti pasākumu elastīgums nav iespējams, jo attiecīgā kārtība noteikta projektā regulai par kopīgiem noteikumiem. Šā procesa turpināšana EJZF regulā ļaus arī turpmāk to virzīt vajadzīgajā virzienā.

Grozījums Nr.    205

Regulas priekšlikums

26. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Šajā nozarē veiktajām darbībām jābūt saskaņotām ar reģionālās attīstības stratēģijām, lai panāktu ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un piekrastes teritorijās radītu pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.    206

Regulas priekšlikums

26. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c  Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, dalībvalstis īsteno kopīgas pārvaldības režīmu, ņemot vērā vietējos zvejas apstākļus.

Grozījums Nr.    207

Regulas priekšlikums

27. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Zināšanas par jūru

Zināšanas par jūru un saldūdeni

Pamatojums

Datu vākšana jāpaplašina, to attiecinot arī uz saldūdeni.

Grozījums Nr.    208

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EJZF var atbalstīt datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, ko veic, lai uzlabotu zināšanas par jūras vides stāvokli ar mērķi:

EJZAF var atbalstīt arī datu vākšanu, pārvaldību, analīzi, apstrādi un izmantošanu, ko veic, lai uzlabotu zināšanas par jūras un saldūdens vides stāvokli, atpūtas zveju un atpūtas zvejas nozari ar mērķi:

Grozījums Nr.    209

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  izpildīt datu vākšanas prasības, kas noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 665/20081a, Komisijas Lēmumā 2010/93/EU1b, Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/12511c un Datu vākšanas pamatregulā;

 

____________________

 

1a Komisijas 2008. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 665/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 186, 15.7.2008, 3. lpp.).

 

1b Komisijas 2009. gada 18. decembra Lēmums 2010/93/ES, ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10121) (OV L 41, 16.2.2010., 8. lpp.).

 

1c Komisijas 2016. gada 12. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1251, ar ko pieņem Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu 2017.–2019. gada periodā (OV L 207, 1.8.2016., 113. lpp.).

Grozījums Nr.    210

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  izpildīt KZP regulā noteiktās datu vākšanas prasības;

Grozījums Nr.    211

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  uzlabot datu kvalitāti un koplietošanu, izmantojot Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu (EMODnet).

c)  uzlabot datu kvalitāti un koplietošanu, izmantojot Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu (EMODnet), kā arī citus datu tīklus, kas aptver saldūdeni;

Pamatojums

Datu vākšana jāpaplašina, to attiecinot arī uz saldūdeni.

Grozījums Nr.    212

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  palielināt pieejamību uzticamiem datiem par atpūtas zvejas nozveju;

Grozījums Nr.    213

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cb)  investēt jūras piesārņojuma (jo īpaši piesārņojuma ar plastmasu) analīzē un novērošanā, lai iegūtu vairāk datu par situāciju;

Grozījums Nr.    214

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cc)  palielināt zināšanas par jūras piedrazojumu ar plastmasu un tā koncentrāciju.

Grozījums Nr.    215

Regulas priekšlikums

28. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Saskaņā ar mērķi panākt, lai jūras un okeāni būtu droši, tīri un ilgtspējīgi pārvaldīti, EJZF palīdz sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Grozījums Nr.    216

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atbalsts darbībām, kas minētas 1. punktā, var veicināt arī Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu izstrādi un īstenošanu saskaņā ar 19. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.  Atbalsts darbībām, kas minētas 1. punktā, var veicināt arī Savienības zivsaimniecības kontroles un inspicēšanas sistēmu izstrādi un īstenošanu saskaņā ar 19. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.    217

Regulas priekšlikums

29.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29.a pants

 

Dabas un sugu aizsardzība

 

EJZF atbalsta tādu dabas aizsardzības darbību īstenošanu, kas atbilst ANO Pasaules dabas hartai, jo īpaši tās 21., 22., 23. un 24. pantam.

 

EJZF arī atbalsta brīvprātīgu sadarbību un koordinēšanu ar un starp starptautiskiem forumiem, organizācijām, struktūrām un iestādēm, lai apvienotu līdzekļus tādu problēmu risināšanai kā NNN zveja, jūras sugu malumedniecība un it kā jūras krājumus apdraudošu sugu iznīcināšana.

Grozījums Nr.    218

Regulas priekšlikums

2. sadaļa – 5.a nodaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Va nodaļa Tālākie reģioni

Grozījums Nr.    219

Regulas priekšlikums

29.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29.b pants

 

Dalīti pārvaldītie budžeta līdzekļi

 

1.  Tālākajos reģionos veiktajām darbībām katra attiecīgā dalībvalsts, izmantojot Savienības finansiālo atbalstu, kas tai noteikts V pielikumā, piešķir vismaz1a:

 

a)  114 000 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 128 566 000 EUR faktiskajās cenās) Azoru salām un Madeirai;

 

b)  91 700 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 103 357 000 EUR faktiskajās cenās) Kanāriju salām;

 

c)  146 500 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 165 119 000 EUR faktiskajās cenās) Gvadelupai, Francijas Gviānai, Martinikai, Majotai, Reinjonai un Senmartēnai.

 

2.  Katra dalībvalsts nosaka finansējuma daļu, kas noteikta 1. punktā un paredzēta 29.d pantā minētajai kompensācijai.

 

3.  Neskarot šīs regulas 9. panta 8. punktu un Regulas (ES) Nr. .../... [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 19. panta 2. punktu un nolūkā ņemt vērā mainīgos apstākļus, dalībvalstis katru gadu var pielāgot sarakstu, atbalsttiesīgo zvejas produktu daudzumus un 29.d pantā minēto kompensācijas līmeni ar nosacījumu, ka tiek ievērotas šā panta 1. un 2. punktā minētās summas. Šādus pielāgojumus var veikt tikai tādā apmērā, kādā atbilstīgs palielinājums vai samazinājums tiek izdarīts attiecīgās dalībvalsts cita reģiona kompensācijas plānos. Dalībvalstis laikus informē Komisiju par pielāgojumiem.

 

____________________

 

1a Šīs summas būs jāpielāgo 5. panta 1. punktā noteiktajām summām, par kurām būs panākta vienošanās.

(6. panta teksts).

Grozījums Nr.    220

Regulas priekšlikums

29.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29. c pants

 

Rīcības plāns

 

1.  Attiecīgās dalībvalstis savas programmas ietvaros sagatavo rīcības plānu attiecībā uz katru tām piederošo tālāko reģionu, kas minēti 6. panta 2. punktā, un tajā ietver:

 

a)  stratēģiju zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai un ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai;

 

b)  galveno paredzēto darbību un attiecīgo finanšu līdzekļu aprakstu, tostarp:

 

i)  strukturālais atbalsts zvejniecības un akvakultūras nozarei saskaņā ar II sadaļu;

 

ii)  šīs regulas 29.d pantā minētā kompensācija par papildu izmaksām, ietverot zvejniecības un akvakultūras produktu saraktu un daudzumus un kompensācijas līmeni;

 

iii)  jebkādas citas investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, kas vajadzīgas, lai panāktu ilgtspējīgu piekrastes attīstību.

(9. panta teksts).

Grozījums Nr.    221

Regulas priekšlikums

29.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29. d pants

 

Mazapjoma piekrastes zvejas flotu atjaunošana un saistītie pasākumi

 

1.  Neskarot 13. panta a) un b) apakšpunktu un 16. pantu, EJZF tālākajos reģionos var atbalstīt šādas darbības:

 

a)  mazapjoma piekrastes zvejas flotu atjaunošanu, ietverot jaunu kuģu būvi un iegādi, attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuriem pieteikuma iesniegšanas dienā galvenā darījumdarbības vieta ir tālākajā reģionā, kurā tiks reģistrēts jaunais kuģis, no kura visas nozvejas izkrauj tālāko reģionu ostās, lai tādējādi uzlabotu cilvēku drošību, ievērotu Savienības un valstu noteikumus par higiēnu, veselību un darba apstākļiem uz kuģa, apkarotu NNN zveju un panāktu lielāku vidisko efektivitāti. Kuģim, kas iegādāts, izmantojot atbalstu, jāpaliek reģistrētam tālākajā reģionā vismaz 15 gadus pēc atbalsta piešķiršanas dienas. Ja šis nosacījums netiek ievērots, atbalsts jāatmaksā tādā apmērā, kas ir samērīgs, ņemot vērā pārkāpuma veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos. Zvejas flotes atjaunošana nepārsniedz maksimāli atļautās kapacitātes robežas un atbilst KZP mērķiem;

 

b)  galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija. Jaunā dzinēja vai modernizētā dzinēja jauda var pārsniegt pašreizējo dzinēja jaudu, ja vajadzība pēc lielākas jaudas tiek pienācīgi pamatota ar jūras drošības apsvērumiem, nepalielinot zvejas kuģa nozvejas kapacitāti;

 

c)  zvejas kuģa koka korpusa daļēja renovācija, ja tā vajadzīga kuģošanas drošības uzlabošanai saskaņā ar objektīviem jūrniecības inženierijas tehniskajiem kritērijiem;

 

d)  ostu, ostu infrastruktūras, izkraušanas vietu, izsoļu namu, kuģu būvētavu, kuģu būves un remonta darbnīcu būvniecība un modernizācija, ja infrastruktūra veicina ilgtspējīgu zveju;

Grozījums Nr.    222

Regulas priekšlikums

29.f pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29.f pants

 

Valsts atbalsts

 

1.  Attiecībā uz zvejniecības un akvakultūras produktiem, kuri uzskaitīti LESD I pielikumā un kuriem piemēro 107., 108. un 109. pantu, Komisija saskaņā ar LESD 108. pantu var atļaut darbības atbalstu LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos nozarēm, kas ražo, apstrādā un laiž tirgū zvejniecības un akvakultūras produktus, lai mazinātu minēto reģionu īpašās grūtības, ko rada to izolētība un izteiktais nomaļums.

 

2.  Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu 29.d pantā minēto kompensācijas plānu īstenošanai. Šādos gadījumos dalībvalstis Komisijai paziņo par piešķirto valsts atbalstu, ko Komisija var apstiprināt saskaņā ar šo regulu kā daļu no minētajiem plāniem. Attiecībā uz šādi paziņotu valsts atbalstu uzskata, ka tas paziņots LESD 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.

Grozījums Nr.    223

Regulas priekšlikums

29.g pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29.g pants

 

Pārskats — POSEI

 

Komisija līdz 2023. gada decembrim iesniedz ziņojumu par šīs nodaļas noteikumu īstenošanu un vajadzības gadījumā pieņem atbilstīgus priekšlikumus. Komisija novērtē iespēju izveidot attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI) jūrlietu un zvejniecības problēmu risināšanai.

Grozījums Nr.    224

Regulas priekšlikums

32.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

32.a pants

 

Jūrlietu politika un ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstība

 

EJZF atbalsta integrētās jūrlietu politikas īstenošanu un ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, attīstot reģionālās platformas inovatīvu projektu finansēšanai.

Grozījums Nr.    225

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 90. panta 4. punktu Komisija var pārtraukt maksājuma termiņu visam maksājuma pieteikumam vai tā daļai, ja ir pierādījumi par to, ka dalībvalsts nav ievērojusi KZP piemērojamos noteikumus, un šī noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums.

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 90. panta 4. punktu Komisija var pārtraukt maksājuma termiņu visam maksājuma pieteikumam vai tā daļai, ja ir pierādījumi, kas apstiprina, ka dalībvalsts nav ievērojusi saskaņā ar KZP vai attiecīgajiem Savienības vides tiesību aktiem piemērojamos noteikumus, un šī noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums.

Grozījums Nr.    226

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 91. panta 3. punktu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur visus programmai paredzētos starpposma maksājumus vai daļu no tiem, ja dalībvalsts ir pieļāvusi KZP piemērojamo noteikumu nopietnu neievērošanu, un šī nopietnā noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums.

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 91. panta 3. punktu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur visus programmai paredzētos starpposma maksājumus vai daļu no tiem, ja dalībvalsts ir pieļāvusi KZP piemērojamo noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu nopietnu neievērošanu, un šī nopietnā noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums.

Grozījums Nr.    227

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu nopietnu neievērošanu, kuras dēļ ir apturēts maksājums saskaņā ar šīs regulas 34. pantu, un attiecīgā dalībvalsts joprojām nespēj pierādīt, ka tā ir veikusi vajadzīgās koriģējošās darbības, lai turpmāk nodrošinātu piemērojamo noteikumu ievērošanu un izpildi.

b)  maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu nopietnu neievērošanu, kuras dēļ ir apturēts maksājums saskaņā ar šīs regulas 34. pantu, un attiecīgā dalībvalsts joprojām nespēj pierādīt, ka tā ir veikusi vajadzīgās koriģējošās darbības, lai turpmāk nodrošinātu piemērojamo noteikumu ievērošanu un izpildi.

Grozījums Nr.    228

Regulas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija lemj par korekcijas summu, ņemot vērā dalībvalsts vai saņēmēja pieļautās nopietnās KZP noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos, un EJZF ieguldījuma nozīmi attiecīgā saņēmēja saimnieciskajā darbībā.

2.  Komisija lemj par korekcijas summu, ņemot vērā dalībvalsts vai saņēmēja pieļautās nopietnās KZP noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos, un EJZF ieguldījuma nozīmi attiecīgā saņēmēja saimnieciskajā darbībā.

Grozījums Nr.    229

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja nav iespējams precīzi noteikt dalībvalsts ar KZP noteikumu neievērošanu saistīto izdevumu summu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju saskaņā ar 4. punktu.

3.  Ja nav iespējams precīzi noteikt dalībvalsts ar KZP noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu neievērošanu saistīto izdevumu summu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju saskaņā ar 4. punktu.

Grozījums Nr.    230

Regulas priekšlikums

38. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Katra dalībvalsts 1. punktā minēto ziņojumu publicē gan oriģinālvalodā, gan vienā no Eiropas Komisijas darba valodām.

Pamatojums

Dalībvalstu gada darbības pārskati par EJZF regulas īstenošanu laikposmā pēc 2020. gada regulāri jāpublicē Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē saskaņā ar Orhūsas regulā izklāstītajām saistībām par pārredzamību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā.

Grozījums Nr.    231

Regulas priekšlikums

38. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Panta 1. punktā minēto ziņojumu regulāri publicē Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

Pamatojums

EJZF pēc 2020. gada būtu jāietver pienākums dalībvalstīm un Eiropas Komisijai apkopot finansēto darbību paraugprakses piemērus, kas jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē, lai veicinātu un stimulētu turpmāku paraugpraksi.

Grozījums Nr.    232

Regulas priekšlikums

38. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c  Katra dalībvalsts un Komisija savās tīmekļa vietnēs publicē ziņojumus par paraugpraksi.

Pamatojums

EJZF pēc 2020. gada būtu jāietver pienākums dalībvalstīm un Eiropas Komisijai apkopot finansēto darbību paraugprakses piemērus, kas jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē, lai veicinātu un stimulētu turpmāku paraugpraksi.

Grozījums Nr.    233

Regulas priekšlikums

38. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija publicē visus attiecīgos dokumentus, kas saistīti ar 7. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu.

Pamatojums

Pārredzamības nolūkā EJZF, kas paredzēta laikam pēc 2020. gada, jānosaka ka visi attiecīgie dokumenti, kas saistīti ar tā īstenošanu, tiek publicēti Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr.    234

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  pēc iespējas vairāk pētniecības un attīstības programmas “Apvārsnis Eiropa” līdzekļu, lai atbalstītu un veicinātu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības zivsaimniecības un akvakultūras nozarē;

Pamatojums

Liels tiesību akta priekšlikuma trūkums ir tas, ka ar to netiek palielināta akvakultūras nozares finansējuma daļa, ko saņem no ES pētniecības un izstrādes līdzekļiem. Tas ir jāmaina. Mums jāuzsver, ka ES nākamās pētniecības un izstrādes programmas “Apvārsnis Eiropa” līdzekļi pēc iespējas vairāk jāizmanto zvejnieku un akvakultūras audzētāju vajadzībām.

Grozījums Nr.    235

Regulas priekšlikums

3. sadaļa – 2. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. prioritāte. Ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā

2. prioritāte. Ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību, akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā

Grozījums Nr.    236

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EJZF atbalsta zvejas un akvakultūras produktu tirgus izpētes pilnveidošanu un rezultātu izplatīšanu, ko Komisija veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 42. pantu.

EJZF atbalsta zvejas un akvakultūras produktu tirgus izpētes pilnveidošanu un rezultātu izplatīšanu, ko Komisija veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 42. pantu, proti, izstrādājot Akvakultūras statistikas informācijas tīklu (ASIN-RISA).

Pamatojums

Ir ļoti svarīgi izveidot Akvakultūras statistikas informācijas tīklu.

Grozījums Nr.    237

Regulas priekšlikums

3. sadaļa – 3. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. prioritāte. Sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas

3. prioritāte. Radīt pienācīgus apstākļus ilgtspējīgai zilajai ekonomikai un veicināt veselīgu jūras vidi pārtikušām piekrastes kopienām

Pamatojums

Ilgtspējīga zilā ekonomika nozīmē, ka visas ekonomiskās, sociālās un vidiskās darbības ir neatņemama jūras ekosistēmas sastāvdaļa un tāpēc jāsaglabā līdzsvars starp vietējo piekrastes kopienu dzīves apstākļu un labklājības uzlabošanu un jūras ekosistēmu aizsardzību. Ilgtspējīga zilā ekonomika gūs ekonomisku vērtību no jūras vides tikai tad, ja šis process nodrošinās jūras resursu un ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību.

Grozījums Nr.    238

Regulas priekšlikums

43. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jūrlietu politika un ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstība

Jūrlietu politika un ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstība, kas attīstās jūras un saldūdens ekoloģisko iespēju robežās

Grozījums Nr.    239

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EJZF atbalsta jūrlietu politikas īstenošanu:

EJZAF atbalsta jūrlietu politikas īstenošanu un ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi:

Grozījums Nr.    240

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  veicinot ilgtspējīgu, mazoglekļa un klimatnoturīgu zilo ekonomiku;

a)  veicinot ilgtspējīgu, mazoglekļa un klimatnoturīgu zilo ekonomiku, kas nodrošina cilvēka un vides labjutību un attīstās jūras un saldūdens ekoloģisko iespēju robežās;

Grozījums Nr.    241

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  atjaunojot, aizsargājot un saglabājot jūras sistēmu daudzveidību, produktivitāti, izturētspēju un tām piemītošo vērtību;

Pamatojums

Ilgtspējīga zilā ekonomika nozīmē, ka visas ekonomiskās, sociālās un vidiskās darbības ir neatņemama jūras ekosistēmas sastāvdaļa un tāpēc jāsaglabā līdzsvars starp vietējo piekrastes kopienu dzīves apstākļu un labklājības uzlabošanu un jūras ekosistēmu aizsardzību. Ilgtspējīga zilā ekonomika gūs ekonomisku vērtību no jūras vides tikai tad, ja šis process nodrošinās jūras resursu un ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību.

Grozījums Nr.    242

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  veicinot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, tostarp izmantojot telpisko plānošanu, jūras baseina stratēģijas un reģionālo sadarbību jūrlietās;

b)  veicinot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, tostarp izmantojot telpisko plānošanu, jūras baseina stratēģijas, reģionālo sadarbību jūrlietās, Savienības makroreģionālās stratēģijas un pārrobežu sadarbību;

Grozījums Nr.    243

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  veicinot atbildīgu ražošanu un patēriņu, tīras tehnoloģijas, atjaunojamos energoresursus un aprites materiālu plūsmas;

Pamatojums

Ilgtspējīga zilā ekonomika nozīmē, ka visas ekonomiskās, sociālās un vidiskās darbības ir neatņemama jūras ekosistēmas sastāvdaļa un tāpēc jāsaglabā līdzsvars starp vietējo piekrastes kopienu dzīves apstākļu un labklājības uzlabošanu un jūras ekosistēmu aizsardzību. Ilgtspējīga zilā ekonomika gūs ekonomisku vērtību no jūras vides tikai tad, ja šis process nodrošinās jūras resursu un ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību.

Grozījums Nr.    244

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju, tostarp Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla (EMODnet), nodošanu un ieviešanu ilgtspējīgā zilajā ekonomikā;

c)  pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju, tostarp Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla (EMODnet), nodošanu un ieviešanu ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, kā arī citos datu tīklos, kas aptver saldūdeni, lai nodrošinātu, ka izaugsme nepārmāc tehnoloģijas un efektivitātes sasniegumus, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgām ekonomiskām darbībām, kas atbilst pašreizējo un nākamo paaudžu vajadzībām, un ka nepieciešamie instrumenti un resursi pārejai uz aprites ekonomiku tiek izstrādāti atbilstoši Savienības stratēģijai attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā;

Grozījums Nr.    245

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu sociālekonomisko datu koplietošanu;

d)  uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un saldūdeni un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu sociālekonomisko un vidisko datu koplietošanu;

Grozījums Nr.    246

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)  atbalstot pasākumus jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, piešķirot kompensāciju zvejniekiem par nozaudētu zvejas rīku vai drazu savākšanu jūrā.

Pamatojums

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu.

Grozījums Nr.    247

Regulas priekšlikums

43.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

43.a pants

 

Lēmumi par investīcijām zilajā ekonomikā

 

Lēmumi par investīcijām ilgtspējīgā zilajā ekonomikā jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nepieļautu tādu kaitīgu ietekmi uz vidi, kas ilgtermiņā var apdraudēt ilgtspēju. Ja nav pietiekamu zināšanu vai informācijas, gan valsts, gan privātajā sektorā piemēro piesardzības pieeju, jo var tikt apstiprinātas darbības ar iespējamu kaitīgu ietekmi.

Pamatojums

Piesardzības princips ir viens no ES līguma, Riodežaneiro deklarācijas un citu jūras vides aizsardzībai pieņemtu starptautisku nolīgumu un konvenciju pīlāriem.

Grozījums Nr.    248

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  tādu attiecīgu starptautisku nolīgumu, pasākumu un rīku īstenošanu, kuru mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

e)  tādu attiecīgu starptautisku nolīgumu, pasākumu un rīku īstenošanu, kuru mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, un pasākumus un instrumentus, ar ko līdz minimumam samazināt ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši jūras putnu, jūras zīdītāju un jūras bruņurupuču nejaušu nozveju;

Grozījums Nr.    249

Regulas priekšlikums

45.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

45.a pants

 

Okeānu attīrīšana

 

EJZF atbalsta pasākumus, kas tiek veikti, lai jūras un okeānus attīrītu no visu veidu piesārņojuma, tostarp par prioritāti nosakot attīrīšanu no plastmasas, “plastmasas kontinentiem” un bīstamiem vai radioaktīviem atkritumiem.

Grozījums Nr.    250

Regulas priekšlikums

46. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ar šo regulu saistītās maksājumu procedūras paātrina, lai samazinātu ekonomisko slogu zvejniekiem. Komisija izvērtē pašreizējo sniegumu, lai uzlabotu un paātrinātu maksājumu procesu.

Grozījums Nr.    251

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finansējuma apvienošanas darbības EJZF ietvaros īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par InvestEU] un Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] X sadaļu.

Finansējuma apvienošanas darbības EJZF ietvaros īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par InvestEU] un Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] X sadaļu. Četru mēnešu laikā pēc šīs regulas publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī Komisija iesniedz dalībvalstīm sīki izstrādātas pamatnostādnes par finansējuma apvienošanas darbību īstenošanu valstu darbības programmās saskaņā ar EJZF, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot finansējuma apvienošanas darbībām, ko vietējās attīstības jomā veic vietējie rīcībspēki.

Grozījums Nr.    252

Regulas priekšlikums

48. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  III sadaļā paredzētā atbalsta vidusposma izvērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc atbalsta īstenošanas sākuma.

2.  III sadaļā paredzētā atbalsta vidusposma izvērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc atbalsta īstenošanas sākuma. Pēc šīs izvērtēšanas Komisija sagatavo ziņojumu un sniedz detalizētu novērtējumu par visiem konkrētajiem īstenošanas aspektiem.

Pamatojums

Kā to uzsvērusi Priekšsēdētāju konference, ne tikai pasākumu galīgā izvērtēšana, bet arī starpposma izvērtēšana jābalsta uz pietiekami detalizētu ziņojumu, lai pienācīgi varētu izvērtēt fonda darbības rezultātus.

Grozījums Nr.    253

Regulas priekšlikums

48. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai sniedz 2. un 3. punktā minētos novērtējuma ziņojumus.

Pamatojums

Kā to uzsvērusi Priekšsēdētāju konference, ne tikai pasākumu galīgā izvērtēšana, bet arī starpposma izvērtēšana jābalsta uz pietiekami detalizētu ziņojumu, lai pienācīgi varētu izvērtēt fonda darbības rezultātus.

Grozījums Nr.    254

Regulas priekšlikums

48. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija attiecīgi var ierosināt grozījumus šajā regulā, pamatojoties uz 2. punktā minēto ziņojumu.

Pamatojums

Kā to uzsvērusi Priekšsēdētāju konference, ne tikai pasākumu galīgā izvērtēšana, bet arī starpposma izvērtēšana jābalsta uz pietiekami detalizētu ziņojumu, lai pienācīgi varētu izvērtēt fonda darbības rezultātus.

Grozījums Nr.    255

Regulas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai darba programmā minētā trešā valstī, saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, aizjūras zemē vai teritorijā vai darba programmā minētā trešā valstī, saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

Grozījums Nr.    256

Regulas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp arodapvienības vai jebkura starptautiska organizācija.

Grozījums Nr.    257

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Pamatojums

Atsevišķi Komisijas izpildvaras aspekti, piemēram, dalībvalstu izpildes ziņojumu oficiālās prasības un satura specifikācijas, ir tik svarīgi, ka ir lietderīga dalībvalstu iejaukšanās. Konsultēšanās procedūra to neparedz, taču ir jānosaka pārvaldības komitejas procedūra.

Grozījums Nr.    258

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. sleja – 3. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā

Ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību, akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā

Grozījums Nr.    259

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. sleja – 4. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas

Sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes un salu kopienas

Grozījums Nr.    260

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. sleja – 3. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības zvejas flotes rentabilitātes dinamika

Savienības zvejas flotes rentabilitātes un nodarbinātības dinamika

Grozījums Nr.    261

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. sleja – 4. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Natura 2000 teritoriju un citu saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu aizsargājamo jūras teritoriju, uz kurām attiecas aizsardzības, uzturēšanas un atjaunošanas pasākumi, platība (ha)

Rīcības plānā jūras vides aizsardzībai noteikto vides mērķu ievērošanas līmenis saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu vai, ja tādu nav, būtiski pozitīvi rezultāti Natura 2000 teritorijās un citās saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu aizsargājamās jūras teritorijās, uz kurām attiecas aizsardzības, uzturēšanas un atjaunošanas pasākumi

Grozījums Nr.    262

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. sleja – 6.a rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Savienības zvejas flotes rentabilitātes un nodarbinātības dinamika

Grozījums Nr.    263

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. rinda – 4. sleja

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

75%

85%

Grozījums Nr.    264

Regulas priekšlikums

II pielikums – 11. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

2

23. pants

2.1

75%

 

Akvakultūra

 

 

Grozījums

2

23. pants

2.1

85%

 

Akvakultūra

 

 

 

Zivsaimniecība

2.1

75%

Grozījums Nr.    265

Regulas priekšlikums

II pielikums – 11.a rinda (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

 

 

Grozījums

2

23.a pants

X

75%

 

Akvakultūras statistikas informācijas tīkls

 

 

Grozījums Nr.    266

Regulas priekšlikums

II pielikums – 12. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

2

24. pants

2.1

75%

 

Zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecība

 

 

Grozījums

3

24. pants

3.1

75%

 

Zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecība

 

 

Grozījums Nr.    267

Regulas priekšlikums

II pielikums – 13. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

2

25. pants

2.1

75%

 

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde

 

 

Grozījums

3

25. pants

3.1

75%

 

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde

 

 

Grozījums Nr.    268

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. rinda – 3. sleja

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30%

55%

Grozījums Nr.    269

Regulas priekšlikums

III pielikums – 6. rinda – 2. sleja

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

Darbības, ko veic nomaļajās Grieķijas salās un Horvātijas salās – Dugi Otokā (Dugi Otok), Visā (Vis), Mļetā (Mljet) un Lastovā (Lastovo)

 

Grozījums

 

Darbības, ko veic nomaļajās Īrijas salās, Grieķijas salās un Horvātijas salās – Dugi Otokā (Dugi Otok), Visā (Vis), Mļetā (Mljet) un Lastovā (Lastovo)

 

Grozījums Nr.    270

Regulas priekšlikums

III pielikums – 17.a rinda (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

 

Grozījums

16.a

Darbības, ko veic kolektīvo projektu labumguvēji

60%

Grozījums Nr.    271

Regulas priekšlikums

III pielikums – 17.b rinda (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

 

Grozījums

16.b

Darbības, ko veic starpnozaru organizācija, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība

75%

Grozījums Nr.    272

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 9. rinda – 4. sleja

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

40%

50%

Grozījums Nr.    273

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 11.a rinda (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

 

 

Grozījums

22.a pants. Zinātniskā pētniecība un datu vākšana par migrējošo putnu ietekmi uz akvakultūru

2.1

0%

100%

Grozījums Nr.    274

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 13. rinda – 4. sleja

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

40%

75%

Grozījums Nr.    275

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 14. rinda – 4. sleja

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

0%

20%

(1)

OV C …………. ...... lpp.

(2)

OV C 361, 5.10.2018., 9. lpp.


PASKAIDROJUMS

PAMATINFORMĀCIJA — KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Komisijas priekšlikuma nolūks ir izveidot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Šā fonda mērķis ir virzīt Savienības budžeta finansējumu, lai atbalstītu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanu, Savienības jūrlietu politikas piemērošanu un Savienības starptautisko saistību izpildi okeānu pārvaldības jomā, jo īpaši saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

Šāds finansējums būtiski sekmē ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, pārtikas nodrošinājumu, piegādājot jūras produktus, ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veselīgas, nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus.

Savienībai kā pasaules mēroga dalībniecei okeānu jomā un pasaulē piektajai lielākajai jūras produktu ražotājai ir liela atbildība aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus un to resursus. Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, jūru un okeānu saglabāšana ir patiešām būtiska. Tā ir arī Savienības sociālekonomiskajās interesēs — ilgtspējīga zilā ekonomika veicina investīcijas, nodarbinātību un izaugsmi, sekmē pētniecību un inovāciju, kā arī uzlabo energoapgādes drošību, izmantojot okeāna enerģiju. Turklāt nebīstamas un drošas jūras un okeāni ir būtisks priekšnosacījums efektīvai robežkontrolei un pasaules mēroga cīņai pret noziedzīgiem nodarījumiem jūrā, tādējādi risinot iedzīvotāju drošības jautājumus. Šo prioritāšu īstenošanai ir vajadzīgs Savienības finansiālais atbalsts, kas tiek sniegts ar EJZF starpniecību.

REFERENTA NOSTĀJA

Budžets, kas atbilst nozares vajadzībām

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu par nākamo daudzgadu finanšu shēmu jaunais zivsaimniecības fonds attieksies uz budžeta periodu no 2021. gada līdz 2027. gadam, nodrošinot finansējumu 6,14 miljardu EUR apmērā. Tas ir par 5 % mazāk nekā pašreizējais EJZF budžets. Vienlaikus Komisija ierosina samazināt dalītas pārvaldības līdzekļus, lai piešķirtu vairāk līdzekļu tiešai un netiešai pārvaldībai.

Referents vēlētos uzsvērt Eiropas jūrniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozares nozīmi, jo tajās iesaistīti vairāk nekā 85 000 kuģu, kopumā šajā ķēdē strādā vairāk nekā 340 000 cilvēku un zvejniecības un akvakultūras sektorā tiek saražots vairāk par 6 000 000 tonnu kvalitatīvu un uzturvērtības ziņā bagātīgu zivju un jūras velšu produktu. Nozares sociāli ekonomiskā ietekme ir ļoti nozīmīga daudzos piekrastes reģionos, kuri ir lielā mērā no tās atkarīgi un kur tā ir cieši saistīta ar vietējo kultūru un tradīcijām;

Vēl ir daudzas problēmas, kas saistītas ar KZP īstenošanu, piemēram, izmetumu aizliegšana vai maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšana, līdztekus problēmām, ko rada Brexit, un jaunām problēmām kas ik dienu rodas tirgū un saistībā ar jūras izcelsmes olbaltumvielu ražošanu pasaules mērogā.

Tādējādi ir svarīgi izveidot īpašu, pietiekamu un visiem pieejamu zivsaimniecības fondu. Vienlīdz svarīgi ir saglabāt budžetu, kas vajadzīgs, lai novērstu šīs problēmas un problēmas, kas ietekmē jūrlietu un zivsaimniecības nozari, un kurā ņemts vērā ļoti niecīgais ES budžeta līdzekļu piešķīrums šai politikai.

Pašreizējais EJZF veido tikai 0,6 % no kopējā ES vispārējā budžeta 2014.–2020. gadam. Jebkurš līdzekļu samazinājums zvejniecībā praktiski neietekmē ES budžetu, tomēr tas var būtiski ietekmēt zvejniekus un piekrastes reģionus.

Brexit nedrīkst izmantot par attaisnojumu finansējuma samazināšanai zvejniecības nozarē, ņemot vērā nopietnās problēmas, ko šis process rada vides aizsardzības, ražošanas un tirdzniecības jomā.

Atbalsttiesīgo pasākumu elastīgums un vienkāršošana

Kopumā Komisijas pieeja attiecībā uz tādu elementu ieviešanu kā elastīgums valstu programmu izstrādē un pārvaldes vienkāršošana ir pareiza. Referents īpaši atzinīgi vērtē iespēju sniegt risinājumus, kas ir pielāgoti ES reģionu dažādām īpatnībām un problēmām, neizmantojot universālu pieeju, kas būtu piemērota visiem. Tomēr šādas pieejas gala rezultāti joprojām rada šaubas.

Priekšlikuma pamatā, šķiet, ir princips, kas ļauj veikt visus pasākumus, kuri nav skaidri aizliegti, lai gan šis princips nav skaidri norādīts regulas tekstā, un tas var radīt neskaidrības.

Sliktākais, kas padara tekstu vēl neskaidrāku, ir tas, ka Komisija ierosina finansēt daudzus pasākumus, kuri tekstā nav precizēti, ar nosacījumu, ka uz tiem attiecas "atbalsta jomas", kas noteiktas jaunajā regulā attiecībā uz katru "prioritāti" (11. apsvērums). Tomēr, piemēram, saskaņā ar 1. prioritāti "ilgtspējīgas zivsaimniecības" atbalsta jomas ir tikai: zvejniecības un zvejas flotu pārvaldība (galveno uzmanību veltot pilnīgai darbības izbeigšanai); zvejas darbību ārkārtas pārtraukšana; kontrole un izpilde; datu vākšana; kompensācijas režīms tālākajiem reģioniem; bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Rodas jautājums, vai varētu pieprasīt finansējumu šajās "atbalsta jomās", piemēram, attiecībā uz konkrētiem pasākumiem, ko finansē no pašreizējā EJZF, piemēram: inovācija; konsultāciju pakalpojumi; zinātnieku un zvejnieku partnerības; cilvēkkapitāla veicināšana; dažādošana; jaunie zvejnieki; veselība un drošība, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi; un daudzas citas.

Turklāt jaunā fonda elastīgums ir atkarīgs arī no tā, kā dalībvalstis izstrādā savas programmas. Katra dalībvalsts noteiks stratēģiskās prioritātes un mērķus zivsaimniecības ilgtspējīgai pārvaldībai saskaņā ar grafiku, kas ļauj izstrādāt tādus pasākumus, kādus dalībvalsts uzskata par piemērotiem, tomēr dalībvalstij ir pienākums sasniegt paredzamos rezultātus, ja tā vēlas saņemt ES finansējumu. Komisija veiks gada darbības pārskatīšanu, kuras iznākumā, iespējams, var nākties veikt koriģējošas darbības.

Lai gan valsts līdzekļu pareiza izlietojuma ziņā tas varētu būt loģiski, EJZF un Kopīgo noteikumu regulas priekšlikumi ir bargi un noteikumi ir pārmērīgi prasīgi attiecībā pret valsts pārvaldes iestādēm. Tas ne tikai pavisam noteikti attur tirgus dalībniekus no līdzekļu pieprasīšanas, bet arī administrācijas varētu baidīties izstrādāt vērienīgas programmas.

Jānorāda, ka Zivsaimniecības komitejai nav iespējas ietekmēt Kopīgo noteikumu regulas galīgās redakcijas tekstu.

Tāpēc ir risks, ka mēs atkal varētu saskarties ar līdzekļu apgūšanas trūkuma problēmu, kas mūs skar pašreizējā finanšu periodā. Lai gan jau pagājuši vairāk nekā četri gadi kopš pašreizējā EJZF pieņemšanas, dalībvalstis ir apguvušas tikai 11 % no fonda līdzekļiem galvenokārt Komisijas sarežģīto procedūru un nepietiekamās sadarbības dēļ. Prasības finansējuma saņemšanai laupa zvejniekiem, īpaši mazapjoma zvejas sektorā, drosmi un vēlēšanos pieteikties finansējumam.

Tādēļ tirgus dalībniekiem un administrācijām ir vajadzīga lielāka skaidrība un juridiskā noteiktība.

Īpašas atbalsta jomas

Jaunais EMFF finansēs nozares pieprasīto pagaidu un galīgo darbības izbeigšanu (nodošanu metāllūžņos). Tomēr nosacījumu ziņā šis priekšlikums ir pārmērīgi prasīgs.

Jaunā fonda uzdevums ir palīdzēt zivsaimniecības nozarei veikt pārstrukturēšanas procesu, kas vajadzīgs dažādu iemeslu dēļ, un šis process var ietvert tādus pasākumus kā piesārņojošo dzinēju nomaiņa un nedrošu kuģu modernizēšana.

Lai gan, ņemot vērā zivsaimniecības darbību ES piekrastes reģionos un piekrastes mazapjoma, nerūpnieciskās un tradicionālās zvejas sociāli ekonomisko nozīmi, EJZF tām jāpievērš īpaša uzmanība, pārstrukturēšanas procesa finansējums būtu jānodrošina visai flotei kopumā.

Referents neatbalsta tādu intervences mehānismu aizliegšanu kā atbalsts uzglabāšanai, kas mazinātu iespēju reaģēt tirgus ārkārtas nelīdzsvarotības situācijā.

Vēl viens elements, ko referents uzskata par problemātisku, ir tas, ka visas produktīvās investīcijas akvakultūrā un pārstrādē tiks finansētas, tikai izmantojot finanšu instrumentus, uz kuriem turklāt attieksies jaunā Kopīgo noteikumu regula. Lai gan produktīvajām investīcijām zilajā ekonomikā būtu pieejami īpaši pielāgoti finanšu instrumenti, vajadzētu arī paredzēt iespēju izmantot tiešu atbalstu konkrētām darbībām.

Īpašā tālāko reģionu situācija

Eiropas Komisija ierosina jaunus finanšu piešķīrumus tālākajiem reģioniem, kas ir minimālā summa, ko attiecīgās dalībvalstis tiem piešķir. Minētā finanšu piešķīruma ietvaros kompensācijai par papildu izmaksām paredzētā summa būtu ierobežota maksimāli 50 % apmērā no katra piešķīruma. Tādējādi Kanāriju salām un Francijai kompensācijām piešķirtie līdzekļi pašreizējā EJZF samazinās attiecīgi par 32,7 % un 24,2 %.

Referents pauž neizpratni par to, kuru kritēriju Komisija izmantoja par pamatojumu šādas robežvērtības noteikšanai. Tas ir ļoti stingrs nosacījums. Tālākajiem reģioniem vajadzīga rīcības brīvība un elastīgums attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu atbilstīgi to vajadzībām. Jānorāda, ka kompensācija par papildu izmaksām mudina tirgus dalībniekus ražot un laist tirgū zvejniecības un akvakultūras produktus reģionos, kuru tirgus pārpludina lēti un nekvalitatīvi produkti. Tādējādi Komisijas priekšlikums ir pretrunā centieniem nodrošināt pašpietiekamību. Jānorāda, ka attiecībā uz šo pasākumu līdzekļi tiek apgūti kopumā 100 % apmērā.

Komisijas priekšlikums liedz atjaunot nerūpnieciskās un tradicionālās zvejas flotes tālākajos reģionos. Referents uzskata, ka tādai iespējai jābūt, ja ir pietiekami līdzekļi. Nav taisnīgi, ja ES aizstāv jaunattīstības valstu un mazo salu tiesības atjaunot savu floti tajā pašā jūras baseinā, kurā atrodas konkrētie tālākie reģioni, un vienlaikus liedz izmantot šādas tiesības savā teritorijā.

Jānorāda, ka patlaban dažu tālāko reģionu floti veido koka laivas bez motora, un piekrastes bagātīgie (galvenokārt pelaģisko sugu) zvejas resursi paliek neizmantoti. Patiesībā tālākos reģionus sāka iekļaut KZP tikai tad, kad pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tika ieviesta zvejas intensitātes ierobežošana, un tie nebija pietiekami laikus pieteikušies flotes atjaunošanai. Tajā pašā laikā šī iespēja bija liegta.

Vēl viens nopietns aspekts attiecībā uz tālākajiem reģioniem ir vajadzība ilgtermiņā izveidot instrumentu, kas būtu īpaši paredzēts zvejniecības atbalstam šajos reģionos saskaņā ar lauksaimniecībai paredzēto POSEI shēmu (attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programma). Jānorāda, ka Padomes 1989. gada lēmums, ar ko paredz šādas programmas izveidi, ir piemērojams visām tautsaimniecības nozarēm.

Jauns elements Komisijas priekšlikumā ir tāds, ka katrs tālākais reģions iesniedz sīki izstrādātu stratēģisko rīcības plānu, kas, protams, ir lietderīgi, bet tas var radīt nevajadzīgu slogu un Komisija var atteikt līdzekļu piešķiršanu, ja nav izpildīti šie stingrie noteikumi. Rīcības plāni varētu būt iespēja, tomēr iznākumā tie var kļūt par šķērsli.

Nav paredzēta arī atkāpe attiecībā uz vienkāršotu procedūru valsts darbības atbalsta piešķiršanai tālākajiem reģioniem, kāda ir paredzēta pašreizējā EJZF un kuras pamatā ir lauksaimniecības POSEI shēma.

Visbeidzot, referents vēlētos precizēt, ka joprojām ir iespējams finansēt noenkurotās zivju pievilināšanas ierīces, kuru apkārtnē nerūpnieciskās un tradicionālās zvejas kuģi zvejo, izmantojot jedas, kas ir pilnībā ilgtspējīgs instruments, kurš bija pieejams saskaņā ar pašreizējo EJZF, jo tas nav skaidri aizliegts.

Akvakultūra, pārstrāde un tirgus

EJZF uzdevums ir veicināt akvakultūras ilgtspējīgu attīstību. Dažās dalībvalstīs joprojām ir grūti piekļūstamas teritorijas un apgrūtinošas licencēšanas procedūras. Tas apgrūtina nozares centienus uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. Atbalsts būtu jāpiešķir, izmantojot dotācijas produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai, kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas pārvaldības pakalpojumus, kā arī iespēju izmantot finanšu instrumentus produktīvu investīciju gadījumā.

Nepārtraukts atbalsts būtu jāsniedz arī pārstrādes rūpniecības un tirdzniecības konkurētspējas uzlabošanai.

Secinājumi

Jaunajā EJZF ierosinātie principi un mērķi laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam ir vērtējami atzinīgi. Tomēr šaubas rada acīmredzamais elastīgums un budžeta līdzekļu piešķīrums. Ja budžets būs mazāks, ES neatrisinās problēmas, ko tā cenšas atrisināt pasaules mērogā zvejniecības un jūrlietu jomā.


Budžeta komitejas ATZINUMS (23.11.2018)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014

(COM(2018)0390 – C8-0270/2018 – 2018/0210(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Eider Gardiazabal Rubial

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) vispārīgais mērķis ir atbalstīt ES ekskluzīvās kompetences politikas — KZP — mērķus, turpmāk attīstīt ES integrēto jūrlietu politiku un atbalstīt Savienības starptautiskās saistības okeānu pārvaldības jomā tādā veidā, kas papildina kohēzijas politiku un KZP un citus ES politikas pasākumus.

EJZF būs ievērojama nozīme 2021.–2027. gada laika periodā, un ir ļoti svarīgi būtiski stiprināt zivsaimniecības nozari, arī palielinot tās finansējumu.

DFS ierosinātais maksimālais apjoms EJZF miljonos EUR.

 

DFS 2014.–2020. ES-27 2018. gada salīdzināmās cenās

DFS 2021.–2027. 2018. gada salīdzināmās cenās

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

6.243

6.866

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.a  atgādina, ka Eiropas Parlaments par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ir pieņēmis divas rezolūcijas — 2018. gada 14. martā un 30. maijā;

Grozījums Nr.    2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.b  uzsver, cik svarīgi ir horizontālie principi, uz kuriem būtu jābalstās 2021.–2027. gada DFS un visiem saistītajiem ES politikas pasākumiem; šajā sakarībā Eiropas Parlaments ir atkārtoti paudis nostāju, ka ES ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, un paudis nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidras un redzamas apņemšanās šajā sakarībā;

Grozījums Nr.    3

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.c punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.c  uzsver savu nostāju, ka, ievērojot Parīzes nolīgumu, ar klimatu saistītie horizontālie izdevumi salīdzinājumā ar pašreizējo DFS būtu ievērojami jāpalielina un tiem pēc iespējas drīz (vēlākais — 2027. gadā) būtu jāsasniedz 30 %;

Grozījums Nr.    4

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.d punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.d  atgādina, ka Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta rezolūcijā uzsvēra zivsaimniecības nozares, jūras vides un „zilās ekonomikas” sociālekonomisko un ekoloģisko nozīmi un ieguldījumu ES ilgtspējīgas pārtikas apgādes autonomijā, nodrošinot Eiropas akvakultūras un zvejniecības ilgtspēju un mazinot ietekmi uz vidi; turklāt Eiropas Parlaments aicināja saglabāt zivsaimniecības nozarei paredzētās finanšu apropriācijas vismaz pašreizējās DFS līmenī un jaunu vajadzību gadījumā palielināt finanšu apropriācijas jūrlietām;

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijās par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam uzsvēra, ka liela nozīme ir horizontālajiem principiem, kam vajadzētu būt 2021.–2027. gada DFS un visu saistīto ES politikas pasākumu pamatā. Šajā sakarībā Parlaments atkārtoti pauda nostāju, ka ES ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, un pauda nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidras un redzamas apņemšanās šajā sakarībā; tādēļ Parlaments prasīja integrēt IAM visās nākamajā DFS paredzētajās Savienības politikas nostādnēs un iniciatīvās. Turklāt Parlaments atkārtoti norāda, ka Savienība kļūs spēcīgāka un savos mērķos vērienīgāka tikai tad, ja tās rīcībā būs vairāk finanšu līdzekļu; tādēļ aicina pastāvīgi atbalstīt pastāvošo politiku, it īpaši ES ilgtermiņa politikas pasākumus, kas nostiprināti Līgumos, proti, kopējo lauksaimniecības politiku, kopējo zivsaimniecības politiku un kohēzijas politiku, jo tie Savienības iedzīvotājiem sniedz jūtamus ieguvumus.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Turklāt Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijās par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu uzsvēra — lai varētu izpildīt ES saistības par iekļaujošu Eiropu, ir ārkārtīgi svarīgi likvidēt diskrimināciju. Tādēļ tas prasīja iekļaut dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas un dzimumu līdztiesības nodrošināšanas saistības visos nākamajā DFS paredzētajos ES politikas pasākumos un iniciatīvās.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Turklāt Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijās par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu uzsvēra — ievērojot Parīzes nolīgumu, ar klimatu saistītie horizontālie izdevumi būtu ievērojami jāpalielina salīdzinājumā ar pašreizējo DFS un tiem iespējami drīz (vēlākais — 2027. gadā) būtu jāsasniedz 30 %.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbībām noteiktās prioritātes un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā nolūkā būtu jāapsver arī iespēja izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 125. panta 1. punktā.

(7)  Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbībām noteiktās prioritātes un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Šajā nolūkā būtu jāapsver arī iespēja izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 125. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Regulā (ES) xx/xx6 noteiktā daudzgadu finanšu shēma paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politika. EJZF budžetam vajadzētu būt 6 140 000 000 EUR faktiskajās cenās. EJZF resursi jāsadala starp dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. 5 311 000 000 EUR būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 829 000 000 EUR — atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz 2014.–2020. gada EJZF piemēroto sadalījumu attiecību. Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, savukārt summas, kas paredzētas zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un ārkārtas pārtraukšanai, būtu jāierobežo.

(8)  Regulā (ES) xx/xx6 noteiktā daudzgadu finanšu shēma paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politiku. EJZF budžetam vajadzētu būt 6 866 943 600 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 7 739 176 524 EUR faktiskajās cenās). EJZF resursi jāsadala starp dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. No tiem 939 794 375 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 6 694 261 648 EUR faktiskajās cenās) būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 927 149 225 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 1 044 914 876 EUR faktiskajās cenās) — atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz 2014.–2020. gada EJZF piemēroto sadalījumu attiecību. Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, savukārt summas, kas paredzētas zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un ārkārtas pārtraukšanai, būtu jāierobežo.

__________________

__________________

6 OV C [...], [...], [...]. lpp.

6 OV C [...], [...], [...]. lpp.

Pamatojums

Budžeta komitejas ierosinātais programmas finansējuma sadalījums ir tikai orientējošs aritmētisks rādītājs, kas izriet no programmas vispārīgā finansējuma izmaiņām un neskar sadalījumu, kuru ir izlēmusi vadošā komiteja.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  EJZF būtu jābalstās uz četrām prioritātēm: veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu; ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Šīs prioritātes būtu jāīsteno ar dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

(10)  EJZF būtu jābalstās uz četrām prioritātēm: veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu; ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu zvejniecību, akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas, tostarp salas un tālākos reģionus; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Šīs prioritātes būtu jāīsteno ar dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai būtu jāpalīdz integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķrādītāju25 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu atbalstam. Paredzams, ka 30 % no fonda kopējā finansējuma tiks atvēlēti EJZF darbībām, kas veicina klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Sagatavojot un īstenojot EJZF, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(13)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai būtu jāpalīdz integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķrādītāju — 2021.–2027. gada DFS periodā vismaz 25 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu atbalstam un pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 2027. gadā, sasniegt ikgadēju mērķrādītāju — 30 %. Paredzams, ka 35 % no fonda kopējā finansējuma tiks atvēlēti EJZF darbībām, kas veicina klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Sagatavojot un īstenojot EJZF, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  EJZF būtu jādod ieguldījums Savienības vidisko mērķu sasniegšanā. Šis ieguldījums būtu jāuzrauga, izmantojot Savienības vidiskos marķierus, un par to būtu regulāri jāziņo izvērtējumu un gada veikuma ziņojumu ietvaros.

(14)  EJZF būtu jādod ieguldījums Savienības vidisko mērķu sasniegšanā, pienācīgi ievērojot sociālo kohēziju. Šis ieguldījums būtu jāuzrauga, izmantojot Savienības vidiskos marķierus, un par to būtu regulāri jāziņo izvērtējumu un gada veikuma ziņojumu ietvaros.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Savienībā zivsaimniecība ir būtiska daudzu piekrastes kopienu iztikai un kultūras mantojumam, sevišķi vietās, kur liela nozīme ir mazapjoma piekrastes zvejai. Vidējais vecums daudzās zvejnieku kopienās pārsniedz 50 gadus, un paaudžu atjaunošanās un darbību dažādošana joprojām ir problemātiska.

(18)  Savienībā zivsaimniecība ir būtiska daudzu piekrastes kopienu, salu un tālāko reģionu iztikai un kultūras mantojumam, sevišķi vietās, kur liela nozīme ir mazapjoma piekrastes zvejai. Vidējais vecums daudzās zvejnieku kopienās pārsniedz 50 gadus, un paaudžu atjaunošanās un darbību dažādošana joprojām ir problemātiska.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Zvejniecība un akvakultūra sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā. Tomēr patlaban Savienība importē vairāk nekā 60 % no tās piegādātajiem zvejas produktiem, un tāpēc ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. Svarīgs uzdevums ir veicināt Savienībā ražota, augstiem kvalitātes standartiem atbilstoša un par patērētājiem pieejamām cenām pārdota zivju proteīna patēriņu.

(31)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam bada novēršana un pārtikas nodrošinājuma un labāka uztura panākšana ir noteikta par vienu no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (2. IAM). Savienība ir pilnībā apņēmusies īstenot šo mērķi. Šajā sakarībā zvejniecība un akvakultūra sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā. Tomēr patlaban Savienība importē vairāk nekā 60 % no tās piegādātajiem zvejas produktiem, un tāpēc ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. Svarīgs uzdevums ir veicināt Savienībā ražota, augstiem kvalitātes standartiem atbilstoša un par patērētājiem pieejamām cenām pārdota zivju proteīna patēriņu.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. Atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējībai, produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām. Tomēr produktīvu investīciju gadījumā atbalsts būtu jāsniedz, tikai izmantojot finanšu instrumentus un InvestEU, kas nodrošina lielāku sviras efektu tirgos un tāpēc ir piemērotāki līdzekļi nozares finansējuma problēmu risināšanai nekā dotācijas.

(32)  EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras un slēgto turēšanas sistēmu, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. Atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējībai, produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām. Tomēr produktīvu investīciju gadījumā atbalsts būtu jāsniedz, tikai izmantojot finanšu instrumentus un InvestEU, kas nodrošina lielāku sviras efektu tirgos un tāpēc ir piemērotāki līdzekļi nozares finansējuma problēmu risināšanai nekā dotācijas.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Darbvietu radīšana piekrastes reģionos ir atkarīga no vietējā līmenī virzītas ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības, kas atdzīvina šo reģionu sociālo struktūru. Okeāna nozarēm un pakalpojumiem, visticamāk, būs straujāka izaugsme nekā globālajai ekonomikai, un šīs nozares un pakalpojumi būtiski sekmēs nodarbinātību un izaugsmi līdz 2030. gadam. Zilās izaugsmes ilgtspējība ir atkarīga no inovācijām un investīcijām jaunos jūrlietu uzņēmumos un bioekonomikā, tostarp ilgtspējīgos tūrisma modeļos, no okeāniem iegūtā atjaunojamā enerģijā, inovatīvā augstākās kvalitātes kuģu būvē un jaunos ostas pakalpojumos, kas var radīt darbvietas un vienlaikus veicināt vietējo attīstību. Lai gan publiskās investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā būtu jāintegrē visā Savienības budžetā, EJZF būtu jāliek īpašs uzsvars uz tādu nosacījumu izveidi, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, un uz problemātisko aspektu novēršanu, lai veicinātu investīcijas, kā arī jaunu tirgu un tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstību. Atbalsts ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai būtu jāsniedz, izmantojot dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

(35)  Darbvietu radīšana piekrastes reģionos ir atkarīga no vietējā līmenī virzītas ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības, kas atdzīvina šo reģionu, tostarp salu un tālāko reģionu, sociālo struktūru. Okeāna nozarēm un pakalpojumiem, visticamāk, būs straujāka izaugsme nekā globālajai ekonomikai, un šīs nozares un pakalpojumi būtiski sekmēs nodarbinātību un izaugsmi līdz 2030. gadam. Zilās izaugsmes ilgtspējība ir atkarīga no inovācijām un investīcijām jaunos jūrlietu uzņēmumos un bioekonomikā, tostarp ilgtspējīgos tūrisma modeļos, no okeāniem iegūtā atjaunojamā enerģijā, inovatīvā augstākās kvalitātes kuģu būvē un jaunos ostas pakalpojumos, kas var radīt darbvietas un vienlaikus veicināt vietējo attīstību. Lai gan publiskās investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā būtu jāintegrē visā Savienības budžetā, EJZF būtu jāliek īpašs uzsvars uz tādu nosacījumu izveidi, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, un uz problemātisko aspektu novēršanu, lai veicinātu investīcijas, kā arī jaunu tirgu un tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstību. Atbalsts ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai būtu jāsniedz, izmantojot dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstību lielā mērā ietekmē vietējo ieinteresēto personu partnerības, kas sekmē piekrastes un iekšzemes kopienu un ekonomikas dzīvotspēju. EJZF būtu jānodrošina rīki šādu partnerību sekmēšanai. Tāpēc dalītās pārvaldības ietvaros vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA). Šai pieejai būtu jāveicina ekonomikas dažādošana vietējā kontekstā, attīstot piekrastes un iekšzemes zvejniecību, akvakultūru un ilgtspējīgu zilo ekonomiku. SVVA stratēģijām būtu jānodrošina, ka vietējās kopienas labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos. Tālab katrai vietējai partnerībai būtu jāatspoguļo savas stratēģijas galvenie virzieni, nodrošinot visu attiecīgo vietējās ilgtspējīgas zilās ekonomikas ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaistīšanos un pārstāvību.

(36)  Ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstību lielā mērā ietekmē vietējo ieinteresēto personu partnerības, kas sekmē piekrastes, salu un iekšzemes kopienu un ekonomikas dzīvotspēju un ilgtspēju. EJZF būtu jānodrošina rīki šādu partnerību sekmēšanai. Tāpēc dalītās pārvaldības ietvaros vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA). Šai pieejai būtu jāveicina ekonomikas dažādošana vietējā kontekstā, attīstot piekrastes un iekšzemes zvejniecību, akvakultūru un ilgtspējīgu zilo ekonomiku. SVVA stratēģijām būtu jānodrošina, ka vietējās kopienas labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos. Tālab katrai vietējai partnerībai būtu jāatspoguļo savas stratēģijas galvenie virzieni, nodrošinot visu attiecīgo vietējās ilgtspējīgas zilās ekonomikas ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaistīšanos un pārstāvību.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  EJZF tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros būtu jāpievēršas tādiem nosacījumiem, kas veicina ilgtspējīgu zilo ekonomiku, sekmējot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju nodošanu un ieviešanu zilajā ekonomikā, uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu sociālekonomisko datu koplietošanu, veicinot mazoglekļa un klimatnoturīgu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kā arī izstrādājot projektu plānus un inovatīvus finansēšanas instrumentus. Iepriekš minētajās jomās būtu pienācīgi jāņem vērā tālāko reģionu īpašā situācija.

(38)  EJZF tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros būtu jāpievēršas tādiem nosacījumiem, kas veicina ilgtspējīgu zilo ekonomiku, sekmējot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju nodošanu un ieviešanu zilajā ekonomikā, uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu sociālekonomisko datu koplietošanu, veicinot mazoglekļa un klimatnoturīgu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kā arī izstrādājot projektu plānus un inovatīvus finansēšanas instrumentus. Iepriekš minētajās jomās būtu pienācīgi jāņem vērā tālāko reģionu un salu, uz kurām attiecas LESD 174. pants, īpašā situācija.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

42.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(42a)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam dzimumu līdztiesības panākšana un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana visām sievietēm un meitenēm ir noteikta par vienu no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (5. IAM). Savienība ir pilnībā apņēmusies īstenot šo mērķi. Šajā sakarībā diskriminācijas novēršana ir ļoti svarīga, lai izpildītu ES saistības attiecībā uz iekļaujošas Eiropas izveidi. Tādēļ dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas un dzimumu līdztiesības saistības būtu jāiekļauj visos ES politikas pasākumos, tostarp šajā regulā.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Dalītās pārvaldības ietvaros katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo vienota programma, kas jāapstiprina Komisijai. Reģionalizācijas kontekstā un nolūkā veicināt dalībvalstu stratēģiskāku pieeju programmu sagatavošanā Komisijai būtu jāizstrādā katra jūras baseina analīze, kurā norādītas kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu. Šai analīzei būtu jādod ievirze gan dalībvalstīm, gan Komisijai sarunās par katru programmu, ņemot vērā reģionālās problēmas un vajadzības. Novērtējot programmas, Komisijai būtu jāņem vērā KZP vidiskās un sociālekonomiskās problēmas, ilgtspējīgās zilās ekonomikas sociālekonomiskie rādītāji, problēmas jūras baseinu līmenī, jūras ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, jūras piedrazojuma samazināšana un klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.

(43)  Dalītās pārvaldības ietvaros katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo vienota programma, kas jāapstiprina Komisijai. Reģionalizācijas kontekstā un nolūkā veicināt dalībvalstu stratēģiskāku pieeju programmu sagatavošanā Komisijai būtu jāizstrādā katra jūras baseina analīze, kurā norādītas kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu. Šai analīzei būtu jādod ievirze gan dalībvalstīm, gan Komisijai sarunās par katru programmu, ņemot vērā reģionālās problēmas un vajadzības. Novērtējot programmas, Komisijai būtu jāņem vērā KZP vidiskās un sociālekonomiskās problēmas, ilgtspējīgas zilās ekonomikas sociālekonomiskie rādītāji, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejniecībām, problēmas jūras baseinu līmenī, jūras ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, jūras piedrazojuma samazināšana un klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums EJZF īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 6 140 000 000 EUR faktiskajās cenās.

1.  Finansējums EJZF īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 6 866 943 600 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 7 739 176 524 EUR faktiskajās cenās).

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalīti pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts II sadaļā, ir 5 311 000 000 EUR faktiskajās cenās saskaņā ar sadalījumu pa gadiem, kas noteikts V pielikumā.

1.  Dalīti pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts II sadaļā, ir 5 939 794 375 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 6 694 261 648 EUR faktiskajās cenās) saskaņā ar sadalījumu pa gadiem, kas noteikts V pielikumā.

Pamatojums

Budžeta komitejas ierosinātais programmas finansējuma sadalījums ir tikai orientējošs aritmētisks rādītājs, kas izriet no programmas vispārīgā finansējuma izmaiņām un neskar sadalījumu, kuru ir izlēmusi vadošā komiteja.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  102 000 000 EUR Azoru salām un Madeirai;

(a)  114 076 262 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 128 566 125 EUR faktiskajās cenās) Azoru salām un Madeirai;

Pamatojums

Budžeta komitejas ierosinātais programmas finansējuma sadalījums ir tikai orientējošs aritmētisks rādītājs, kas izriet no programmas vispārīgā finansējuma izmaiņām un neskar sadalījumu, kuru ir izlēmusi vadošā komiteja.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  82 000 000 EUR Kanāriju salām;

(b)  91 708 367 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 103 357 081 EUR faktiskajās cenās) Kanāriju salām;

Pamatojums

Budžeta komitejas ierosinātais programmas finansējuma sadalījums ir tikai orientējošs aritmētisks rādītājs, kas izriet no programmas vispārīgā finansējuma izmaiņām un neskar sadalījumu, kuru ir izlēmusi vadošā komiteja.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  131 000 000 EUR Gvadelupai, Francijas Gviānai, Martinikai, Majotai, Reinjonai un Senmartēnai.

(c)  146 509 709 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 165 119 239 EUR faktiskajās cenās) Gvadelupai, Francijas Gviānai, Martinikai, Majotai, Reinjonai un Senmartēnai.

Pamatojums

Budžeta komitejas ierosinātais programmas finansējuma sadalījums ir tikai orientējošs aritmētisks rādītājs, kas izriet no programmas vispārīgā finansējuma izmaiņām un neskar sadalījumu, kuru ir izlēmusi vadošā komiteja.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tieši un netieši pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts III sadaļā, ir 829 000 000 EUR faktiskajās cenās.

1.  Tieši un netieši pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts III sadaļā, ir 927 149 225 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 1 044 914 876 EUR faktiskajās cenās).

Pamatojums

Budžeta komitejas ierosinātais programmas finansējuma sadalījums ir tikai orientējošs aritmētisks rādītājs, kas izriet no programmas vispārīgā finansējuma izmaiņām un neskar sadalījumu, kuru ir izlēmusi vadošā komiteja.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

21. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompensācija par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem

Kompensācija par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos un to salu mazapjoma piekrastes zvejniecībās, uz kurām attiecas LESD 174. pants, rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  EJZF var atbalstīt tādu papildu izmaksu kompensāciju, kuras radušās saņēmējiem tālāko reģionu, kas minēti 6. panta 2. punktā, dažu zvejas un akvakultūras produktu zvejniecībā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā.

1.  EJZF var atbalstīt tādu papildu izmaksu kompensāciju, kuras radušās saņēmējiem dažu zvejas un akvakultūras produktu zvejniecībā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā 6. panta 2. punktā minētajos tālākajos reģionos un to salu mazapjoma piekrastes zvejniecībās, uz kurām attiecas LESD 174. pants.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  EJZF var atbalstīt darbības jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, tostarp iekšējos ūdeņos.

1.  EJZF var atbalstīt darbības jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, tostarp iekšējos ūdeņos. Šajā nolūkā būtu jāveicina sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Eiropas satelītprogrammām, lai iegūtu vairāk datu par stāvokli saistībā ar jūras piesārņojumu un jo īpaši par plastmasas atkritumiem ūdeņos.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  veikt investīcijas jūras piesārņojuma — jo īpaši piesārņojuma ar plastmasu — analīzē un novērošanā, lai iegūtu vairāk datu par situāciju;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – cb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb) palielināt zināšanas par jūras piedrazojumu ar plastmasu un tā koncentrāciju.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  starptautisku sadarbību okeānu pētniecības un datu jomā un okeānu pētniecības un datu izstrādi.

(f)  starptautisku sadarbību okeānu pētniecības un datu jomā un okeānu pētniecības un datu pilnveidi, jo īpaši attiecībā uz jūras piedrazojumu ar plastmasu, šādu informāciju iegūstot ar pienācīgiem satelītu sensoriem, jo īpaši no ES Kosmosa programmas Copernicus komponenta, autonomiem gaisa kuģiem un in situ novērošanas sistēmām, kas spēj novērot gan lielākas peldoša piedrazojuma vienības, gan mazāku vienību koncentrāciju.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

Atsauces

COM(2018)0390 – C8-0270/2018 – 2018/0210(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

2.7.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

2.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Eider Gardiazabal Rubial

16.7.2018

Izskatīšana komitejā

26.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Jan Olbrycht, Răzvan Popa, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karine Gloanec Maurin, Giovanni La Via, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Giovanni La Via, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Inese Vaidere, Tomáš Zdechovský

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Vladimír Maňka, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand, Monika Vana

4

-

ECR

Bernd Kölmel

ENF

André Elissen, Stanisław Żółtek

NI

Eleftherios Synadinos

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS (22.11.2018)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014

(COM(2018)0390 – C8-0270/2018 – 2018/0210(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Francesc Gambús

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2018. gada 12. jūnijā iesniedza jauno tiesību akta priekšlikumu par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) 2021.–2027. gadam. Šā fonda mērķis ir virzīt Savienības budžeta finansējumu, lai atbalstītu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanu, Savienības jūrlietu politikas piemērošanu un Savienības starptautisko saistību izpildi okeānu pārvaldības jomā, jo īpaši saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs pateicos Komisijai par tās paziņojumu, kas ir labs pamats abu likumdevēju turpmākam darbam un vienošanās panākšanai. Jo īpaši vēlos pateikties Komisijai par fonda ietekmes uz vidi pastiprināšanu, galveno uzmanību pievēršot jūras ekosistēmu aizsardzībai un saskaņā ar saistībām Parīzes nolīguma satvarā 30 % no fonda budžeta paredzot pasākumiem, kuru mērķis ir klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.

Turklāt uzskatu, ka jaunais fonds būs efektīvāks un lietderīgāks, pateicoties vienkāršošanai, subsidiaritātei, saskaņošanai ar citiem fondiem un mērķtiecīgākam atbalstam kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai.

Zvejniecība un akvakultūra sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā. Tomēr patlaban Savienība importē vairāk nekā 60 % no zvejas produktiem, tāpēc ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. Vissvarīgākais uzdevums ir mudināt iedzīvotājus patērēt Savienībā iegūtas zivis, kas atbilst augstiem kvalitātes standartiem un maksā samērīgi. Šajā sakarībā ir jāpalielina akvakultūras devums nozarē un kritiskā masa, jo no šīs darbības iegūtās zivis patlaban veido tikai 20 % no kopējā piedāvājuma Eiropas tirgos.

Esmu uzskatījis par svarīgu arī papildināt ziņojumu ar virkni grozījumu, lai to pielāgotu un padarītu elastīgāku nolūkā nepieļaut pārmērīgu kaitējumu zvejas flotei, ņemot vērā tās daudzveidību Savienības mērogā.

Manuprāt, ir jāiekļauj kopīgas pārvaldības elements, kas ir mehānisms profesionālās zvejas, atpūtas zvejas un akvakultūras darbību pārvaldībai, kurā valdības savu kompetenci īsteno kopā ar vietējo lietotāju kopienu un katrai pusei ir noteikti konkrēti pienākumi un tiesības attiecībā uz informāciju un lēmumu pieņemšanu darbības pārvaldībā. Nedrīkstam aizmirst, ka zvejas vietu un zivju krājumu nodrošināšanā visvairāk ieinteresēti ir paši zvejnieki, jo bez zivīm zveja nav iespējama un bez zvejas nav darba. Tāpēc ar iesniegtajiem grozījumiem esmu centies pēc iespējas lielākā mērā saglabāt vides, ekonomikas un sociālās ilgtspējas līdzsvaru.

Visbeidzot, uzskatu, ka, vienkāršojot un precizējot dalībvalstīm to, kādas darbības var īstenot EJZF satvarā, tiks atvieglināta pārvaldība, samazināts administratīvais slogs un galu galā palīdzēts Savienības jūras zvejniecības nozarei, vienlaikus veicinot ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ir jāizveido Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Minētajam fondam būtu jātiecas virzīt Savienības budžeta finansējumu, lai atbalstītu kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), Savienības jūrlietu politiku un Savienības starptautiskās saistības okeānu pārvaldības jomā. Šāds finansējums būtiski sekmē ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, pārtikas nodrošinājumu, piegādājot jūras produktus, ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veselīgas, nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus.

(1)  Ir jāizveido Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Minētajam fondam būtu jātiecas virzīt Savienības budžeta finansējumu, lai atbalstītu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP), Jūras stratēģijas pamatdirektīvas, Savienības jūrlietu politikas un Savienības starptautisko saistību okeānu pārvaldības jomā pilnīgu un savlaicīgu īstenošanu. Šāds finansējums apvienojumā ar atbildīgu zivsaimniecības politiku ir viens no galvenajiem sekmējošajiem faktoriem un būtiski sekmē ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, pārtikas nodrošinājumu, piegādājot jūras produktus, ilgtspējīgas zilās ekonomikas — kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās — izaugsmi un veselīgas, nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienībai kā pasaules mēroga dalībniecei okeānu jomā un pasaulē piektajai lielākajai jūras produktu ražotājai ir liela atbildība aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus un to resursus. Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, jūru un okeānu saglabāšana ir patiešām būtiska. Tā ir arī Savienības sociālekonomiskajās interesēs — ilgtspējīga zilā ekonomika veicina investīcijas, nodarbinātību un izaugsmi, sekmē pētniecību un inovāciju, kā arī uzlabo energoapgādes drošību, izmantojot okeāna enerģiju. Turklāt nebīstamas un drošas jūras un okeāni ir būtisks priekšnosacījums efektīvai robežkontrolei un pasaules mēroga cīņai pret noziedzīgiem nodarījumiem jūrā, tādējādi risinot pilsoņu drošības jautājumus.

(2)  Savienībai kā pasaules mēroga dalībniecei okeānu jomā un pasaulē piektajai lielākajai jūras produktu ražotājai ir liela atbildība aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus un to resursus. Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, jūru un okeānu saglabāšana ir patiešām būtiska. Tā ir arī Savienības sociālekonomiskajās interesēs — ilgtspējīga zilā ekonomika, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās, veicina investīcijas, nodarbinātību un izaugsmi, sekmē pētniecību un inovāciju, kā arī uzlabo energoapgādes drošību, izmantojot okeāna enerģiju. Turklāt nebīstamas un drošas jūras un okeāni ir būtisks priekšnosacījums efektīvai robežkontrolei un pasaules mēroga cīņai pret noziedzīgiem nodarījumiem jūrā, tādējādi risinot pilsoņu drošības jautājumus.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Regulā (ES) xx/xx6 noteiktā daudzgadu finanšu shēma paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politika. EJZF budžetam vajadzētu būt 6 140 000 000 EUR faktiskajās cenās. EJZF resursi jāsadala starp dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. 5 311 000 000 EUR būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 829 000 000 EUR — atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz 2014.–2020. gada EJZF piemēroto sadalījumu attiecību. Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, savukārt summas, kas paredzētas zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un ārkārtas pārtraukšanai, būtu jāierobežo.

(8)  Regulā (ES) xx/xx6 noteiktā daudzgadu finanšu shēma paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politiku. EJZF daudzgadu budžetam vajadzētu būt 6 140 000 000 EUR faktiskajās cenās. EJZF resursi jāsadala starp dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. 5 311 000 000 EUR būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 829 000 000 EUR — atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz 2014.–2020. gada EJZF piemēroto sadalījumu attiecību. Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, savukārt summas, kas paredzētas zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un ārkārtas pārtraukšanai, būtu jāierobežo.

_________________

_________________

6 OV C [...], [...], [...]. lpp.

6 OV C [...], [...], [...]. lpp.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Eiropas jūrniecības nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 5 miljoni cilvēku, tā rada gandrīz 500 miljardus EUR gadā un var nodrošināt vēl daudz vairāk darba iespēju. Globālās okeānu ekonomikas izlaides vērtība patlaban tiek lēsta 1,3 triljonu EUR apmērā, un līdz 2030. gadam tā varētu vairāk nekā divkāršoties. Nepieciešamība sasniegt CO2 emisiju mērķrādītājus, palielināt resursu efektivitāti un samazināt zilās ekonomikas vidisko pēdas nospiedumu ir bijis nozīmīgs inovācijas virzītājspēks citās nozarēs, piemēram, kuģu aprīkojuma, kuģu būves, okeānu novērošanas, bagarēšanas, piekrastes aizsardzības un jūras būvniecības nozarē. Investīcijas jūrlietu ekonomikā sniedz Savienības struktūrfondi, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un EJZF. Lai nodrošinātu nozares izaugsmes potenciālu, jāizmanto jauni investīciju instrumenti, piemēram, InvestEU.

(9)  Eiropas jūrniecības nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 5 miljoni cilvēku, tā rada gandrīz 500 miljardus EUR gadā un var nodrošināt vēl daudz vairāk darba iespēju, tomēr būtu jāturpina uzraudzīt zivju sugu krājumus un jānodrošinās pret pārzveju, pieņemot atbilstošus pasākumus. Globālās okeānu ekonomikas izlaides vērtība patlaban tiek lēsta 1,3 triljonu EUR apmērā, un līdz 2030. gadam tā varētu vairāk nekā divkāršoties. Nepieciešamība sasniegt CO2 emisiju mērķrādītājus, palielināt resursu efektivitāti un samazināt zilās ekonomikas vidisko pēdas nospiedumu ir bijis nozīmīgs inovācijas virzītājspēks citās nozarēs, piemēram, kuģu aprīkojuma, kuģu būves, okeānu novērošanas, bagarēšanas, piekrastes aizsardzības un jūras būvniecības nozarē. Investīcijas jūrlietu ekonomikā sniedz Savienības struktūrfondi, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un EJZF. Lai nodrošinātu nozares izaugsmes potenciālu, jāizmanto jauni investīciju instrumenti, piemēram, InvestEU.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  EJZF būtu jābalstās uz četrām prioritātēm: veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu; ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Šīs prioritātes būtu jāīsteno ar dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

(10)  EJZF būtu jābalstās uz četrām prioritātēm, kas pilnībā atbilst KZP mērķiem, proti: veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu; ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; sekmēt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās un veicina pārtikušas piekrastes kopienas; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Šīs prioritātes būtu jāīsteno ar dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  EJZF pēc 2020. gada būtu jābalsta uz vienkāršotu struktūru, kurā nav iepriekš noteiktu, pārāk preskriptīvu Savienības līmeņa pasākumu un detalizētu atbilstības noteikumu. Tā vietā būtu jāapraksta katras prioritātes plašās atbalsta jomas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizstrādā sava programma, norādot tajā visatbilstošākos līdzekļus prioritāšu sasniegšanai. Dažādos pasākumus, ko dalībvalstis norādījušas minētajās programmās, var atbalstīt saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] noteikumiem, ja vien uz minētajiem pasākumiem attiecas šajā regulā norādītās atbalsta jomas. Lai izvairītos no negatīvas ietekmes zvejniecību saglabāšanas jomā, ir jānosaka saraksts ar neatbilstīgajām darbībām, piemēram, vispārējs aizliegums veikt tādas investīcijas, kas palielina zvejas kapacitāti. Turklāt attiecībā uz flotei paredzētām investīcijām un kompensācijām būtu jāizvirza stingri nosacījumi par to atbilstību KZP noteiktajiem saglabāšanas mērķiem.

(11)  EJZF pēc 2020. gada būtu jābalsta uz vienkāršotu struktūru, kurā nav iepriekš noteiktu, pārāk preskriptīvu Savienības līmeņa pasākumu un detalizētu atbilstības noteikumu. Tā vietā būtu jāapraksta katras prioritātes plašās atbalsta jomas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizstrādā sava programma, norādot tajā visatbilstošākos līdzekļus prioritāšu sasniegšanai. Dažādos pasākumus, ko dalībvalstis norādījušas minētajās programmās, var atbalstīt saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] noteikumiem, ja vien uz minētajiem pasākumiem attiecas šajā regulā norādītās atbalsta jomas. Tomēr, lai izvairītos no negatīvas ietekmes zvejniecību saglabāšanas un ekosistēmu degradācijas ziņā, ir jānosaka saraksts ar neatbilstīgajām darbībām, piemēram, vispārējs aizliegums veikt tādas investīcijas, kas palielina zvejas kapacitāti. Turklāt attiecībā uz flotei paredzētām investīcijām un kompensācijām būtu jāizvirza stingri nosacījumi par to atbilstību KZP noteiktajiem saglabāšanas mērķiem.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai būtu jāpalīdz integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķrādītāju — 25 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu atbalstam. Paredzams, ka 30 % no fonda kopējā finansējuma tiks atvēlēti EJZF darbībām, kas veicina klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Sagatavojot un īstenojot EJZF, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(13)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai būtu jāpalīdz integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķrādītāju — 25 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu atbalstam. Paredzams, ka 30 % no fonda kopējā finansējuma tiks atvēlēti EJZF darbībām, kas veicina klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Sagatavojot un īstenojot EJZF, tiks apzinātas attiecīgās darbības, cita starpā projekti, kuru mērķis ir aizsargāt un atjaunot jūraszāļu audzes un piekrastes mitrājus, kas ir galvenie oglekļa piesaistītāji, un tās tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

Pamatojums

Jaunākajā IPCC ziņojumā uzsvērts, ka ir jāapsver ne vien CO2 emisiju samazināšana, bet arī atmosfēras atbrīvošana no CO2.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  EJZF būtu jādod ieguldījums Savienības vidisko mērķu sasniegšanā. Šis ieguldījums būtu jāuzrauga, izmantojot Savienības vidiskos marķierus, un par to būtu regulāri jāziņo izvērtējumu un gada veikuma ziņojumu ietvaros.

(14)  EJZF būtu jādod ieguldījums Savienības vidisko mērķu sasniegšanā KZP un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK1a satvarā. Šis ieguldījums būtu jāuzrauga, izmantojot Savienības vidiskos marķierus, un par to būtu regulāri jāziņo izvērtējumu un gada veikuma ziņojumu ietvaros.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (“KZP regula”)7 42. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek ievēroti KZP noteikumi. Pieteikumi no saņēmējiem, kuri neievēro piemērojamos KZP noteikumus, nebūtu pieņemami.

(15)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (“KZP regula”)7 42. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek pilnībā ievēroti KZP noteikumi un attiecīgie Savienības vides tiesību akti. Savienības finansiālā palīdzība būtu jāpiešķir tikai tiem nozares dalībniekiem un dalībvalstīm, kas pilnībā izpilda savas attiecīgās juridiskās saistības. Pieteikumi no saņēmējiem, kuri neievēro piemērojamos KZP noteikumus, nebūtu pieņemami.

_________________

_________________

7 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

7 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai pievērstos KZP īpašajiem nosacījumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, būtu jāparedz noteikumi papildus noteikumiem par pārtraukšanu, apturēšanu un finanšu korekcijām, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai saņēmējs nav izpildījuši KZP paredzētos pienākumus vai Komisijai ir pierādījumi, kas liek domāt par šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būt iespējai piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumu termiņus. Papildus maksājuma termiņa pārtraukšanas iespējai un lai izvairītos no acīmredzama riska, ka tiek segti neattiecināmi izdevumi, Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt maksājumus un piemērot finanšu korekcijas gadījumos, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu nopietnu neievērošanu.

(16)  Lai pievērstos KZP īpašajiem nosacījumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un veicinātu KZP noteikumu pilnīgu ievērošanu, būtu jāparedz noteikumi papildus noteikumiem par pārtraukšanu, apturēšanu un finanšu korekcijām, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai saņēmējs nav izpildījuši KZP paredzētos pienākumus vai Komisijai ir pierādījumi, kas liek domāt par šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būt iespējai piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumu termiņus. Papildus maksājuma termiņa pārtraukšanas iespējai un lai izvairītos no acīmredzama riska, ka tiek segti neattiecināmi izdevumi, Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt maksājumus un piemērot finanšu korekcijas gadījumos, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu nopietnu neievērošanu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Pateicoties KZP, pēdējo gadu laikā ir panākti labi rezultāti zivju krājumu atjaunošanā līdz veselīgam apjomam, Savienības zivsaimniecības nozares rentabilitātes palielināšanā un jūras ekosistēmu saglabāšanā. Tomēr, lai sasniegtu KZP sociālekonomiskos un vidiskos mērķus, joprojām ir jārisina būtiskas problēmas. Tam ir vajadzīgs turpmāks atbalsts pēc 2020. gada, jo īpaši jūras baseinos, kur attīstība ir bijusi lēnāka.

(17)  Dažu pēdējo gadu laikā KZP satvarā ir īstenoti pasākumi ar mērķi panākt zivju krājumu atjaunošanu līdz veselīgam apjomam, Savienības zivsaimniecības nozares rentabilitātes palielināšanu un jūras ekosistēmu saglabāšanu. Tomēr, lai pilnībā sasniegtu KZP sociālekonomiskos un vidiskos mērķus, arī izpildītu juridisko pienākumu atjaunot un uzturēt visas zivju krājumu populācijas virs tāda biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, joprojām ir jārisina būtiskas problēmas. Tādēļ ir jāturpina sniegt atbalstu pēc 2020. gada, jo īpaši jūras baseinos, kur attīstība ir bijusi lēnāka.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Savienībā zivsaimniecība ir būtiska daudzu piekrastes kopienu iztikai un kultūras mantojumam, sevišķi vietās, kur liela nozīme ir mazapjoma piekrastes zvejai. Vidējais vecums daudzās zvejnieku kopienās pārsniedz 50 gadus, un paaudžu atjaunošanās un darbību dažādošana joprojām ir problemātiska.

(18)  Savienībā zivsaimniecība ir būtiska daudzu piekrastes un salu kopienu iztikai un kultūras mantojumam, sevišķi vietās, kur liela nozīme ir mazapjoma piekrastes zvejai. Vidējais vecums daudzās zvejnieku kopienās pārsniedz 50 gadus, un paaudžu atjaunošanās un darbību dažādošana joprojām ir problemātiska.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Tādu kopīgas pārvaldības mehānismu īstenošana profesionālās un atpūtas zvejas un akvakultūras nozarē, tieši piedaloties iesaistītajām ieinteresētajām personām, piemēram, administrācijai, zvejas un akvakultūras nozarei, zinātnieku kopienai un pilsoniskajai sabiedrībai, kuru funkcionalitāte balstās uz vienlīdzīgu atbildības sadali lēmumu pieņemšanā un adaptīvu pārvaldību, kas ir pamatota ar zināšanām un informāciju un ir tūlītēja, veicina KZP mērķu sasniegšanu. EJZF būtu jāatbalsta minēto mehānismu īstenošana vietējā līmenī.

Pamatojums

Kopīgas pārvaldības modeļa vislielākais potenciāls tiek sasniegts bioekonomiskas pārvaldības satvarā, ievērojot ekosistēmas un piesardzības pieeju. Šim modelim būtu jānodrošina instrumenti, kas ļauj reāllaikā reaģēt uz adaptīvai pārvaldībai raksturīgajām reālās situācijas izmaiņām.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  EJZF būtu jācenšas sasniegt KZP mērķus vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā. Šādam atbalstam būtu jāgarantē, lai zvejas darbības ilgtermiņā būtu ekoloģiski ilgtspējīgas un tiktu pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā arī veicināt pārtikas pieejamību.

(19)  EJZF būtu jāveicina KZP mērķu sasniegšana vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā. Šādam atbalstam būtu jāgarantē, ka zvejas darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem, proti, palīdzēt nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā arī veicināt pārtikas pieejamību.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  EJZF atbalstam vajadzētu būt vērstam uz to, lai panāktu un saglabātu ilgtspējīgu zveju, kas balstīta uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), un līdz minimumam samazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Minētajam atbalstam būtu jāietver inovācijas un investīcijas mazietekmējošā, klimatnoturīgā un mazoglekļa zvejas praksē un paņēmienos.

(20)  EJZF atbalstam vajadzētu palīdzēt savlaicīgi izpildīt juridisko pienākumu atjaunot un uzturēt visu zivju krājumu populācijas virs tāda biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un līdz minimumam samazināt un, ja iespējams, novērst zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Minētajam atbalstam būtu jāietver inovācija un investīcijas mazietekmējošā, klimatnoturīgā un mazoglekļa zvejas praksē un paņēmienos un nebūtu jāietver investīcijas zvejas metodēs, kurās izmanto elektriskos impulsus.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Viens no galvenajiem KZP izaicinājumiem ir nozvejas izkraušanas pienākums. Tas šajā nozarē ir noteicis būtiskas zvejas prakses izmaiņas, kas dažos gadījumos ir radījušas ievērojamas finansiālās izmaksas. Tāpēc EJZF vajadzētu būt iespējai, piemērojot augstāku atbalsta intensitātes likmi nekā citām darbībām, atbalstīt inovācijas un investīcijas, kas veicina izkraušanas pienākuma īstenošanu, piemēram, investīcijas selektīvajos zvejas rīkos, ostu infrastruktūru uzlabošanā un nevēlamas nozvejas tirdzniecībā. Tam būtu arī jāpiešķir maksimāla atbalsta intensitāte 100 % apmērā tādu pārredzamu sistēmu projektēšanai, izstrādei, uzraudzībai, izvērtēšanai un pārvaldībai, kas paredzētas zvejas iespēju apmaiņai starp dalībvalstīm (“kvotu apmaiņa”), lai mazinātu izkraušanas pienākuma izraisīto “kritiskās sugas” ietekmi.

(21)  Nozvejas izkraušanas pienākums ir juridisks pienākums un viens no galvenajiem KZP mērķiem. Tas šajā nozarē ir noteicis ekoloģiski nepieņemamas izkraušanas prakses izbeigšanu, kā arī svarīgas zvejas prakses izmaiņas, kas dažos gadījumos ir radījušas ievērojamas finansiālās izmaksas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizmanto EJZF, lai, piemērojot būtiski augstāku atbalsta intensitātes likmi nekā citām darbībām, maksimāli atbalstītu inovāciju un investīcijas, kas veicina izkraušanas pienākuma pilnīgu un savlaicīgu īstenošanu, piemēram, investīcijas selektīvajos zvejas rīkos un pagaidu un telpiskos selektivitātes pasākumos, ostu infrastruktūru uzlabošanā un nevēlamas nozvejas tirdzniecībā. Tam būtu arī jāpiešķir maksimāla atbalsta intensitāte 100 % apmērā tādu pārredzamu sistēmu projektēšanai, izstrādei, uzraudzībai, izvērtēšanai un pārvaldībai, kas paredzētas zvejas iespēju apmaiņai starp dalībvalstīm (“kvotu apmaiņa”), lai mazinātu izkraušanas pienākuma izraisīto “kritiskās sugas” ietekmi.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Izkraušanas pienākums būtu vienādi jāuzrauga visā flotes spektrā, no mazapjoma līdz lielapjoma zvejas kuģiem, un ikvienā Savienības dalībvalstī.

Pamatojums

Mazapjoma zvejas operatori Īrijā un citur pastāvīgi un nemainīgi sūdzas par to, ka ir vieglākais mērķis attiecībā uz kontroli un sodu uzlikšanu, ņemot vērā, ka lielākoties atrodas piekrastē, savukārt lielākiem kuģiem piekļūt ir grūtāk, tādēļ tos pārbaudīt ir sarežģītāk.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt inovācijas un investīcijas zvejas kuģos, lai uzlabotu veselību, drošību un darba apstākļus, energoefektivitāti un nozveju kvalitāti. Tomēr šāds atbalsts nedrīkstētu palielināt zvejas kapacitāti vai spēju atrast zivis, un to nedrīkstētu piešķirt vienkārši par Savienības vai valsts tiesību aktos paredzēto obligāto prasību izpildi. Struktūrā, kurā nav preskriptīvu pasākumu, dalībvalstīm pašām būtu jānosaka precīzi atbilstības noteikumi attiecībā uz minētajām investīcijām. Attiecībā uz veselību, drošību un darba apstākļiem uz zvejas kuģiem būtu jāatļauj augstāka atbalsta intensitātes likme nekā citām darbībām piemērotā.

(22)  EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt inovāciju un investīcijas zvejas kuģos, lai uzlabotu veselību, drošību un darba apstākļus, energoefektivitāti un nozveju kvalitāti, kā arī atbalstīt konkrētus veselības aprūpes jautājumus. Tomēr šāds atbalsts nedrīkstētu palielināt zvejas kapacitāti vai spēju atrast zivis, un to nedrīkstētu piešķirt vienkārši par Savienības vai valsts tiesību aktos paredzēto obligāto prasību izpildi. Struktūrā, kurā nav preskriptīvu pasākumu, dalībvalstīm pašām būtu jānosaka precīzi atbilstības noteikumi attiecībā uz minētajām investīcijām un atbalstu. Attiecībā uz veselību, drošību un darba apstākļiem uz zvejas kuģiem būtu jāatļauj augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Mazapjoma piekrastes zveju veic zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus. Šajā sektorā darbojas gandrīz 75 % no visiem Savienībā reģistrētajiem zvejas kuģiem, un tas nodrošina gandrīz pusi no kopējās nodarbinātības zivsaimniecības nozarē. Mazapjoma piekrastes zvejas operatori ir īpaši atkarīgi no veselīgiem zivju krājumiem, kas ir to galvenais ienākumu avots. Tāpēc EJZF būtu uz tiem jāattiecina preferenciāls režīms, piemērojot 100 % atbalsta intensitātes likmi, tostarp darbībām, kas saistītas ar kontroli un noteikumu izpildi nolūkā veicināt ilgtspējīgu zvejas praksi. Turklāt dažas atbalsta jomas (t. i., atbalsts lietota kuģa iegādei un dzinēju nomaiņai vai modernizācijai) būtu jārezervē mazapjoma zvejai flotes segmentā, kur zvejas kapacitāte ir līdzsvarota ar pieejamajām zvejas iespējām. Papildus tam dalībvalstīm savā programmā būtu jāiekļauj rīcības plāns attiecībā uz mazapjoma piekrastes zveju, kas būtu jāuzrauga, pamatojoties uz rādītājiem, kuriem būtu jānosaka starpposma un galīgie mērķrādītāji.

(28)  Mazapjoma piekrastes zveju veic zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus. Šajā sektorā darbojas gandrīz 75 % no visiem Savienībā reģistrētajiem zvejas kuģiem, un tas nodrošina gandrīz pusi no kopējās nodarbinātības zivsaimniecības nozarē. Mazapjoma piekrastes zvejas operatori ir īpaši atkarīgi no veselīgiem zivju krājumiem, kas ir to galvenais ienākumu avots. Tāpēc EJZF būtu uz tiem jāattiecina preferenciāls režīms, piemērojot 100 % atbalsta intensitātes likmi, tostarp darbībām, kas saistītas ar kontroli un noteikumu izpildi nolūkā veicināt ilgtspējīgu zvejas praksi saskaņā ar KZP mērķiem. Turklāt dažas atbalsta jomas (t. i., atbalsts lietota kuģa iegādei un dzinēju nomaiņai vai modernizācijai, kā arī atbalsts jauniem zvejniekiem) būtu jārezervē mazapjoma zvejai flotes segmentā, kur zvejas kapacitāte ir līdzsvarota ar pieejamajām zvejas iespējām. Papildus tam dalībvalstīm savā programmā būtu jāiekļauj rīcības plāns attiecībā uz mazapjoma piekrastes zveju, kas būtu jāuzrauga, pamatojoties uz rādītājiem, kuriem būtu jānosaka starpposma un galīgie mērķrādītāji.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Zvejniecība un akvakultūra sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā. Tomēr patlaban Savienība importē vairāk nekā 60 % no tās piegādātajiem zvejas produktiem, un tāpēc ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. Svarīgs uzdevums ir veicināt Savienībā ražota, augstiem kvalitātes standartiem atbilstoša un par patērētājiem pieejamām cenām pārdota zivju proteīna patēriņu.

(31)  Zvejniecība un ilgtspējīga akvakultūra sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā. Tomēr patlaban Savienība importē vairāk nekā 60 % no tās piegādātajiem zvejas produktiem, un tāpēc ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. Svarīgs uzdevums ir veicināt Savienībā ražota, augstiem kvalitātes standartiem atbilstoša un par patērētājiem pieejamām cenām pārdota zivju proteīna patēriņu.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. Atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējībai, produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām. Tomēr produktīvu investīciju gadījumā atbalsts būtu jāsniedz, tikai izmantojot finanšu instrumentus un InvestEU, kas nodrošina lielāku sviras efektu tirgos un tāpēc ir piemērotāki līdzekļi nozares finansējuma problēmu risināšanai nekā dotācijas.

(32)  EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību un akvakultūras aizsardzību pret invazīvām sugām un slimībām, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas pārmērīgi sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada liekas grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. Atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējībai, produktīvām investīcijām, inovācijai, tādu konkrētu slimību un invazīvu sugu kontrolei, kuras rada būtisku kaitējumu akvakultūrai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām. Tomēr produktīvu investīciju gadījumā atbalsts būtu jāsniedz, tikai izmantojot finanšu instrumentus un InvestEU, kas nodrošina lielāku sviras efektu tirgos un tāpēc ir piemērotāki līdzekļi nozares finansējuma problēmu risināšanai nekā dotācijas.

Pamatojums

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. jūnija rezolūciju “Virzība uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūras nozari: pašreizējais stāvoklis un turpmāk risināmie jautājumi” (2017/2118(INI)).

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no efektīviem un labi organizētiem tirgiem, kas uzlabo piegādes ķēdes pārredzamību, stabilitāti, kvalitāti un daudzveidību, kā arī patērētāju informēšanu. Šajā nolūkā EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (“TKO regula”)15. Konkrētāk, vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts ražotāju organizāciju izveidei, ražošanas un tirgvedības plānu īstenošanai, jauna tirgus noieta veicināšanai un tirgus informācijas sagatavošanai un izplatīšanai.

(33)  Pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no jūras vides aizsardzības, zivju krājumu ilgtspējīgas pārvaldības, KZP pilnīgas īstenošanas, efektīviem un labi organizētiem tirgiem, kas uzlabo piegādes ķēdes pārredzamību, stabilitāti, kvalitāti un daudzveidību, kā arī patērētāju informēšanu. Šajā nolūkā EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (“TKO regula”)15. Konkrētāk, vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts ražotāju organizāciju izveidei, ražošanas un tirgvedības plānu īstenošanai, jauna tirgus noieta veicināšanai un tirgus informācijas sagatavošanai un izplatīšanai.

_________________

_________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Darbvietu radīšana piekrastes reģionos ir atkarīga no vietējā līmenī virzītas ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības, kas atdzīvina šo reģionu sociālo struktūru. Okeāna nozarēm un pakalpojumiem, visticamāk, būs straujāka izaugsme nekā globālajai ekonomikai, un šīs nozares un pakalpojumi būtiski sekmēs nodarbinātību un izaugsmi līdz 2030. gadam. Zilās izaugsmes ilgtspējība ir atkarīga no inovācijām un investīcijām jaunos jūrlietu uzņēmumos un bioekonomikā, tostarp ilgtspējīgos tūrisma modeļos, no okeāniem iegūtā atjaunojamā enerģijā, inovatīvā augstākās kvalitātes kuģu būvē un jaunos ostas pakalpojumos, kas var radīt darbvietas un vienlaikus veicināt vietējo attīstību. Lai gan publiskās investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā būtu jāintegrē visā Savienības budžetā, EJZF būtu jāliek īpašs uzsvars uz tādu nosacījumu izveidi, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, un uz problemātisko aspektu novēršanu, lai veicinātu investīcijas, kā arī jaunu tirgu un tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstību. Atbalsts ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai būtu jāsniedz, izmantojot dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

(35)  Darbvietu radīšana piekrastes reģionos un salās bieži ir atkarīga no vietējā līmenī virzītas ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības, kas atdzīvina šo reģionu sociālo struktūru. Okeāna nozarēm un pakalpojumiem, visticamāk, būs straujāka izaugsme nekā globālajai ekonomikai, un šīs nozares un pakalpojumi būtiski sekmēs nodarbinātību un izaugsmi līdz 2030. gadam. Zilās izaugsmes ilgtspējība ir atkarīga no inovācijas un investīcijām jaunos jūrlietu uzņēmumos un bioekonomikā, tostarp ilgtspējīgos tūrisma modeļos, no okeāniem iegūtā atjaunojamā enerģijā, inovatīvā augstākās kvalitātes kuģu būvē un jaunos ostas pakalpojumos, kas var radīt darbvietas un vienlaikus veicināt vietējo attīstību. Lai gan publiskās investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā būtu jāintegrē visā Savienības budžetā, EJZF būtu jāliek īpašs uzsvars uz tādu nosacījumu izveidi, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, un uz problemātisko aspektu novēršanu, lai veicinātu investīcijas, kā arī jaunu tirgu un tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstību. Atbalsts ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai būtu jāsniedz, izmantojot dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  EJZF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, vācot, pārvaldot un izmantojot datus nolūkā uzlabot zināšanas par jūras vides stāvokli. Šim atbalstam vajadzētu būt vērstam uz Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK prasību izpildi, jūras telpiskās plānošanas atbalstīšanu un datu kvalitātes un koplietošanas palielināšanu, izmantojot Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu.

(37)  EJZF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās, vācot, pārvaldot un izmantojot datus nolūkā uzlabot zināšanas par jūras vides stāvokli. Šim atbalstam vajadzētu būt vērstam uz Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK prasību izpildi, jūras telpiskās plānošanas atbalstīšanu un datu kvalitātes un koplietošanas palielināšanu, izmantojot Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Savienība kā globāla mēroga aktors ir stingri apņēmusies sekmēt starptautisko okeānu pārvaldību saskaņā ar 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Starptautiskā okeānu pārvaldība — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”17. Savienības okeānu pārvaldības politika ir jauna politika, kas pievēršas okeāniem integrēti. Starptautiskā okeānu pārvaldība ir būtiska ne tikai tādēļ, lai izpildītu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jo īpaši 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (“Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”), bet arī lai nākamajām paaudzēm garantētu nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Savienībai ir jāpilda šīs starptautiskās saistības, un tai jābūt virzītājspēkam, kas sekmē labāku starptautisko okeānu pārvaldību divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī, tostarp, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, uzlabotu starptautisko okeānu pārvaldības sistēmu, samazinātu ietekmi uz okeāniem un jūrām, radītu apstākļus ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai un stiprinātu starptautisko okeānu izpētes un datu jomu.

(40)  Savienība kā globālo procesu dalībniece ir stingri apņēmusies sekmēt starptautisko okeānu pārvaldību saskaņā ar 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Starptautiskā okeānu pārvaldība — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”17. Savienības okeānu pārvaldības politika ir jauna politika, kas integrēti pievēršas okeāniem. Starptautiskā okeānu pārvaldība ir būtiska ne tikai tādēļ, lai izpildītu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jo īpaši 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (“Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”), bet arī lai nākamajām paaudzēm garantētu nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Savienībai ir jāpilda šīs starptautiskās saistības, un tai jābūt vadošajam virzītājspēkam, kas sekmē labāku starptautisko okeānu pārvaldību divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī, tostarp lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, uzlabotu starptautisko okeānu pārvaldības sistēmu, samazinātu ietekmi uz okeāniem un jūrām, radītu apstākļus ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai un stiprinātu starptautisko okeānu izpētes un datu jomu.

_________________

_________________

17 JOIN(2016) 49

17 JOIN(2016) 49

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a)  Ar pašreizējo EJZF saistītā maksājumu procedūra ir atzīta par nepilnīgu, jo pēc četriem piemērošanas gadiem ir izmantoti tikai 11 %. Minētā procedūra būtu jāuzlabo, lai paātrinātu maksājumus saņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz fiziskām personām vai ģimenēm.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201319, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9520, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9621 un Padomes Regulu (ES) 2017/193922 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, arī krāpšanas gadījumu, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137123. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, pārvaldot un īstenojot EJZF, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] un Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus].

(47)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201319, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9520, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9621 un Padomes Regulu (ES) 2017/193922 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, arī krāpšanas gadījumu, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) būtu jāveic izmeklēšana, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūrai (EPPO) būtu jāveic izmeklēšana un kriminālvajāšana par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137123. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, pārvaldot un īstenojot EJZF, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] un Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus].

_________________

_________________

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

20 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

20 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

21 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

21 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

22 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

22 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu un pareizu finanšu pārvaldību, jo īpaši pastiprinot sabiedrības kontroli pār izlietoto naudu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] dalībvalsts tīmekļa vietnē būtu jāpublicē konkrēta informācija par darbībām, kas finansētas no EJZF. Dalībvalstij publicējot informāciju par darbībām, kas finansētas no EJZF, jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/67924 noteikumi par personas datu aizsardzību.

(48)  Lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu un pareizu finanšu pārvaldību, jo īpaši pastiprinot sabiedrības kontroli pār izlietoto naudu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] dalībvalsts tīmekļa vietnē būtu jāpublicē visa informācija par darbībām, kas finansētas no EJZF. Dalībvalstij publicējot informāciju par darbībām, kas finansētas no EJZF, jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/67924 noteikumi par personas datu aizsardzību.

_________________

_________________

24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 12. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  “produktīvas investīcijas akvakultūrā” ir investīcijas akvakultūras ražošanas iekārtu būvniecībā, paplašināšanā, modernizācijā vai aprīkošanā;

(12)  “produktīvas investīcijas akvakultūrā” ir investīcijas akvakultūras ražošanas iekārtu būvniecībā, paplašināšanā, modernizācijā, inovācijā vai aprīkošanā;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 15. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  “ilgtspējīga zilā ekonomika” ir visas nozaru un starpnozaru ekonomiskās darbības visā vienotajā tirgū, kas saistītas ar okeāniem, jūrām, piekrastēm un iekšējiem ūdeņiem un aptver Savienības tālākos reģionus un valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, ietver jaunās nozares un ārpustirgus preces un pakalpojumus un ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā.

(15)  “ilgtspējīga zilā ekonomika” ir visas nozaru un starpnozaru ekonomiskās darbības ekoloģisko iespēju robežās visā vienotajā tirgū, kas saistītas ar okeāniem, jūrām, piekrastēm un iekšējiem ūdeņiem un aptver Savienības tālākos reģionus un valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, ietver jaunās nozares un ārpustirgus preces un pakalpojumus un ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā ar mērķi atjaunot un uzturēt jūras ekosistēmas un aizsargāt neaizsargātus dabas resursus, preces un pakalpojumus;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 15.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  “kopīga pārvaldība” ir partnerattiecību kārtība, saskaņā ar kuru valdība, vietējo resursu lietotāju kopiena (zvejnieki), ārējie aģenti (nevalstiskās organizācijas, pētniecības iestādes) un dažkārt citas zvejniecības un ieinteresētās personas piekrastes resursu jomā (laivu īpašnieki, zivju tirgotāji, kreditēšanas aģentūras vai naudas aizdevēji, tūrisma nozare utt.) kopīgi uzņemas atbildību un pilnvaras lēmumu pieņemšanā par zivsaimniecības pārvaldību.

Pamatojums

FAO terminu portālā sniegtā definīcija: http://www.fao.org/faoterm/en/.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu;

(1)  veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, ņemot vērā sociālekonomiskos aspektus;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā;

(2)  ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nekaitīgumu un nodrošinājumu Savienībā;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas;

(3)  sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas un zivsaimniecības nozari;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums EJZF īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 6 140 000 000 EUR faktiskajās cenās.

1.  Finansējums EJZF daudzgadu īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 6 140 000 000 EUR faktiskajās cenās.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Vismaz 15 % no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir 19. un 20. pantā minētajām atbalsta jomām. Dalībvalstis, kurām nav piekļuves Savienības ūdeņiem, var piemērot mazāku procentuālo daļu attiecībā uz to kontroles un datu vākšanas uzdevumu apjomu.

svītrots

Pamatojums

Piešķīrums būtu jānosaka saskaņā ar katras dalībvalsts apzinātajām vajadzībām. Pārāk liels piešķīrums nozīmētu neizmantotus līdzekļus vai nevajadzīgus izdevumus.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Saskaņā ar 19. un 20. pantu par kontroli un datu vākšanu paredzēto un neizlietoto finansējumu var no jauna iedalīt Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  stratēģiju zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai un ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai;

(a)  stratēģiju zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai un tādu ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai, kuras attīstās ekoloģisko iespēju robežās;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija izstrādā katra jūras baseina analīzi, kurā norāda jūras baseina kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto KZP mērķu sasniegšanu. Attiecīgā gadījumā šajā analīzē ņem vērā spēkā esošās jūras baseinu un makroreģionālās stratēģijas.

5.  Komisija pēc atzinumu saņemšanas no attiecīgajām konsultatīvajām padomēm izstrādā katra jūras baseina analīzi, kurā norāda jūras baseina kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto KZP mērķu sasniegšanu un Direktīvā 2008/56/EK minētā laba vides stāvokļa sasniegšanu. Attiecīgā gadījumā šajā analīzē ņem vērā pastāvošās jūras baseinu un makroreģionālās stratēģijas.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  tādu invazīvu svešzemju sugu mērķtiecīgu kontroli, kuras var būtiski kaitēt akvakultūras un zivsaimniecības nozares produktivitātei;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  atbalstu novatorisku selektīvas zvejas rīku pētniecībai un izmantošanai visā Savienībā, tostarp saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 27. pantu;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  jaunākos datus par ilgtspējīgas zilās ekonomikas un jo īpaši zvejniecības un akvakultūras nozares sociālekonomiskajiem rādītājiem;

(e)  jaunākos datus par līdzsvaru starp vides prioritātēm un ilgtspējīgas zilās ekonomikas un jo īpaši zvejniecības un akvakultūras nozares sociālekonomiskajiem rādītājiem;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  to, kā programma veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

(i)  to, kā programma veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp ar degvielas ietaupījumiem samazinot CO2 emisijas.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tomēr Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu un kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

2.  Tomēr Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ir izdarījis smagus pārkāpumus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/200828 42. pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā vai citos Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtos tiesību aktos;

(a)  ir izdarījis pārkāpumus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/200828 42. pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā vai citos Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtos tiesību aktos;

_________________

_________________

28 Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

28 Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pēc pieteikuma iesniegšanas saņēmējs 1. punktā minētos pieņemamības nosacījumus turpina ievērot visā darbības īstenošanas laikposmā un piecus gadus pēc galīgā maksājuma minētajam saņēmējam.

2.  Pēc pieteikuma iesniegšanas saņēmējs 1. punktā minētos pieņemamības nosacījumus turpina ievērot visā darbības īstenošanas laikposmā un pēc galīgā maksājuma minētajam saņēmējam.

Pamatojums

Nevienam operatoram vai saņēmējam nebūtu jāizdara nopietni pārkāpumi, jāiesaistās NNN zvejā vai jāizdara citi pārkāpumi vides jomā.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ar ko nosaka nepieņemamības slieksni un 1. un 3. punktā minēto nepieņemamības laikposmu, kas ir samērīgs ar smago pārkāpumu, noziedzīgo nodarījumu vai krāpšanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un kas ilgst vismaz vienu gadu;

(a)  ar ko nosaka nepieņemamības slieksni un 1. un 3. punktā minēto nepieņemamības laikposmu, kas ir samērīgs ar pārkāpumu, noziedzīgo nodarījumu vai krāpšanas raksturu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un kas ilgst vismaz vienu gadu;

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  zvejas kuģu būve un iegāde vai zvejas kuģu imports, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

(b)  zvejas kuģu būve, iegāde vai modernizēšana, arī veicot dzinēja nomaiņu, vai zvejas kuģu imports, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

Pamatojums

Aprīkojuma modernizēšana vai nomaiņa bieži ir saistīta ar lielāku efektivitāti un lielāku nozvejas spēju. Tādēļ dzinēja modernizēšanas un nomaiņas pasākumi apdraudētu 14.6. IAM, kas aizliedz subsīdijas, ar kurām palielina zvejas kapacitāti. Pat tad, ja vecu dzinēju modernizēšana vai nomaiņa tiek veikta ar nosacījumu, ka dzinēju jauda nemainās vai samazinās, tas nenozīmē, ka tiks samazināta kuģa nozvejas spēja. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka kuģiem, kas aprīkoti ar degvielu taupošiem dzinējiem, joprojām ir stimuls palielināt to zvejas piepūli.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  darbības, kas iekļauj jebkāda veida zveju, kurā izmanto elektriskos impulsus;

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri paredzēts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana;

(g)  tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri paredzēts kā saglabāšanas vai pārvietošanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana;

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  tādas investīcijas zvejas kuģos, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības vai valstu tiesību aktu prasības, tostarp prasības saskaņā ar Savienības saistībām reģionālo zvejniecības pārvaldību organizāciju kontekstā;

svītrots

Pamatojums

Nav skaidrs, kāpēc investīcijas nevarētu saņemt atbalstu, ja tās vajadzīgas, lai izpildītu juridiskas prasības, kas saistītas ar, piemēram, jauniem rīkiem, uzraudzības sistēmām vai rīku pārveidošanu.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – k punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k)  investīcijas zvejas kuģos, kuri katrā no pēdējiem diviem kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada darbības jūrā ir veikuši mazāk nekā 60 dienas.

svītrots

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – ka punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ka)  darbības izmaksas, piemēram, apdrošināšana, pieskaitāmie izdevumi, degviela vai zvejas kuģu aprīkojums, kas tos padara darbotiesspējīgus vai navigētspējīgus, piemēram, tauvas, obligātās drošības vai drošuma prasības un tehniskās apkopes pakalpojumi;

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktos KZP mērķus vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā.

1.  Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktos KZP mērķus vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicina sociālo dialogu starp ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  nozares vērtību ķēdes stiprināšana un tirgvedības stratēģiju veicināšana;

(c)  nozares vērtību ķēdes izveide un stiprināšana un tirgvedības stratēģiju veicināšana;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  aizdevumu, apdrošināšanas produktu un finanšu instrumentu pieejamības veicināšana;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošana uz zvejas kuģiem;

(e)  veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošana uz zvejas kuģiem, tādējādi ļaujot piesaistīt vairāk jauniešu un būtiski samazināt jūrā notiekošo negadījumu skaitu;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  darbību dažādošana plašākā ilgtspējīgā zilā ekonomikā;

(h)  darbību dažādošana plašākā ilgtspējīgā zilā ekonomikā, kas attīstās ekoloģisko spēju robežās;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  atbilstīgu apstākļu radīšana kopīgi pārvaldītu vietējo plānu izstrādei.

Pamatojums

Kopīgas pārvaldības modeļa vislielākais potenciāls tiek sasniegts bioekonomiskas pārvaldības satvarā, ievērojot ekosistēmas un piesardzības pieeju. Šim modelim būtu jānodrošina instrumenti, kas ļauj reāllaikā reaģēt uz adaptīvai pārvaldībai raksturīgajām reālās situācijas izmaiņām.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja 1. punktā minēto atbalstu piešķir, izmantojot kompensāciju par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, ievēro šādus nosacījumus:

2.  Izņēmuma gadījumos 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt, izmantojot kompensāciju par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  izbeigšana ir paredzēta rīcības plānā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā;

(a)  izbeigšana ir paredzēta kā flotes kapacitātes samazināšanas instruments rīcības plānā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā;

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  izbeigšanas rezultātā tiek pilnībā samazināta zvejas kapacitāte, jo saņemtā nauda netiek atkārtoti ieguldīta nozarē;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

17. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  ar EJZF var atbalstīt zvejas un akvakultūras uzņēmumus, palīdzot tiem piekļūt riska pārvaldības rīkiem, piemēram, stimuliem saistībā ar apdrošināšanas polisēm vai kopieguldījumu fondiem, lai segtu zaudējumus, ko izraisījuši viens vai vairāki no šādiem notikumiem:

 

(a) dabas katastrofas;

 

(b) nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

 

(c) pēkšņas izmaiņas ūdens kvalitātē vai kvantitātē, par kurām operators nav atbildīgs;

 

(d) akvakultūras slimības, ražošanas iekārtu darbības traucējumi vai iznīcināšana, par ko operators nav atbildīgs;

 

(e) zvejnieku vai zvejas kuģu glābšanas izmaksas, ja zvejas laikā notiek negadījumi jūrā.

Pamatojums

Ņemot piemēru no lauksaimniecības nozares, tiek ierosināts ļaut EJZF atbalstu izmantot riska pārvaldības rīkiem, piemēram, stimuliem iegādāties apdrošināšanas polises vai veikt iemaksas kopieguldījumu fondos, lai segtu a) līdz e) apakšpunktā norādīto iemeslu radītos zaudējumus.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  attiecīgā kuģa komerciālās darbības ir apturētas vismaz 90 dienas pēc kārtas;

(a)  attiecīgā kuģa komerciālās darbības ir apturētas;

Pamatojums

Dažos ES jūras baseinos zveja ar riņķvadu un zveja ar traļiem ik gadu tiek pārtraukta uz 30–60 dienām atkarībā no dažādiem mainīgiem faktoriem, piemēram, zivju segmenta un konkrētās zivsaimniecības. Tādēļ pagaidu pārtraukšana būtu jāsedz neatkarīgi no tās ilguma.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

18. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Visas zvejas darbības, ko veic attiecīgie kuģi un zvejnieki, periodā, uz kuru attiecas zvejas darbību pārtraukšana, tiek faktiski apturētas. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka periodā, uz ko attiecas zvejas darbību ārkārtas pārtraukšana, attiecīgais kuģis ir apturējis jebkādas zvejas darbības un netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties no kuģa izmantošanas citiem nolūkiem.

5.  Periodā, uz kuru attiecas zvejas darbību pārtraukšana, tiek faktiski apturētas visas zvejas darbības, ko veic attiecīgie kuģi un zvejnieki. Kompetentā iestāde nodrošina, ka periodā, uz ko attiecas zvejas darbību ārkārtas pārtraukšana, attiecīgais kuģis ir apturējis jebkādas zvejas darbības un netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties no kuģa izmantošanas citiem nolūkiem.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.a pants

 

Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana

 

1. EJZF var atbalstīt pasākumus zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai šādos gadījumos:

 

(a) bioloģiskās atjaunošanās laikposmi;

 

(b) ja pagaidu pārtraukšana ir paredzēta apsaimniekošanas plānā, kas pieņemts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, vai daudzgadu plānā, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, kad, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, zvejas piepūles samazinājums ir vajadzīgs, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā un 2. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos mērķus.

 

2. Šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem attiecībā uz vienu kuģi.

 

3. Šā panta 1. punktā minēto atbalstu piešķir tikai:

 

(a) tādu Savienības zvejas kuģu īpašniekiem vai operatoriem, kas reģistrēti kā aktīvi un kas pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vidēji vismaz 90 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā, vai

 

(b) zvejniekiem, kuri pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vidēji vismaz 90 dienas ir strādājuši jūrā uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas darbību pagaidu pārtraukšana.

 

4. Visas zvejas darbības, ko veic attiecīgais kuģis vai zvejnieki, tiek faktiski pārtrauktas. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka attiecīgais kuģis ir pilnībā pārtraucis zvejas darbības laikposmā, uz ko attiecas pagaidu pārtraukšana.

Pamatojums

Iepriekš minētais pasākums būtu jāievieš no jauna, jo tam ir bijuši izcili rezultāti ikvienā plānošanas periodā, kurā tas īstenots.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pamatojoties uz Regulas (ES) 2017/1004 6. pantā minētajiem valsts darba plāniem, EJZF var atbalstīt datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 1. un 2. punktā un 27. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) 2017/1004.

1.  Pamatojoties uz Regulas (ES) 2017/1004 6. pantā minētajiem valsts darba plāniem, EJZF var atbalstīt datu vākšanu, pārvaldību, apstrādi un izmantošanu zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 1. un 2. punktā un 27. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) 2017/1004.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Sagatavojot 2. punktā minēto sarakstu un nosakot daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija būtu pilnībā saderīga ar KZP noteikumiem.

3.  Sagatavojot 2. punktā minēto sarakstu un nosakot daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija pilnībā atbilst KZP noteikumiem.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  kompensācijas zvejniekiem par pazaudēto zvejas rīku un drazu savākšanu jūrā;

(a)  kompensācijas zvejniekiem par pazaudēto zvejas rīku savākšanu un drazu pasīvu savākšanu jūrā;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

23. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Akvakultūra

Ilgtspējīga akvakultūra

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  EJZF var atbalstīt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 1. punktā minēto ilgtspējīgas akvakultūras veicināšanu. Tas var atbalstīt arī dzīvnieku veselību un labturību akvakultūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/42932 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/201433.

1.  EJZF var atbalstīt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 1. punktā minēto ilgtspējīgas akvakultūras veicināšanu. No tā arī var sniegt atbalstu tādu konkrētu nozares problēmu risināšanai, ko izraisījušas invazīvas svešzemju sugas, un dzīvnieku veselības un labturības veicināšanai akvakultūras nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/42932 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/201433.

_________________

_________________

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

Pamatojums

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. jūnija rezolūciju “Virzība uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūras nozari: pašreizējais stāvoklis un turpmāk risināmie jautājumi” (2017/2118(INI)), tostarp par invazīvu svešzemju sugu Ocenebra inornata un dzīvnieku slimību — austeru herpesvīrusu.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EJZF var atbalstīt darbības, kas palīdz sasniegt zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) Nr. 1379/2013. Tas var atbalstīt arī darbības, ar kurām veicina zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību, kvalitāti un pievienoto vērtību.

EJZF var atbalstīt darbības, kas palīdz sasniegt zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) Nr. 1379/2013. Tas var atbalstīt arī darbības, ar kurām veicina zvejas un ilgtspējīgas akvakultūras produktu tirdzniecību, kvalitāti un pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt, tikai izmantojot finanšu instrumentus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 52. pantā, un instrumentu InvestEU saskaņā ar minētās regulas 10. pantu.

2.  Šajā pantā paredzēto atbalstu piešķir tikai mazapjoma piekrastes zvejniecībām, izmantojot finanšu instrumentus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 52. pantā, un instrumentu InvestEU saskaņā ar minētās regulas 10. pantu.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

2. virsraksts – 4. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. prioritāte. Sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas

3. prioritāte. Sekmēt ilgtspējīgu zilo ekonomiku ekoloģisko iespēju robežās un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EJZF var atbalstīt datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, ko veic, lai uzlabotu zināšanas par jūras vides stāvokli ar mērķi:

EJZF var atbalstīt datu vākšanu, pārvaldību, analīzi, apstrādi un izmantošanu, ko veic, lai uzlabotu zināšanas par jūras vides stāvokli ar mērķi:

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 90. panta 4. punktu Komisija var pārtraukt maksājuma termiņu visam maksājuma pieteikumam vai tā daļai, ja ir pierādījumi par to, ka dalībvalsts nav ievērojusi KZP piemērojamos noteikumus, un šī noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums.

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 90. panta 4. punktu Komisija var pārtraukt maksājuma termiņu visam maksājuma pieteikumam vai tā daļai, ja ir pierādījumi par to, ka dalībvalsts nav ievērojusi saskaņā ar KZP piemērojamos noteikumus vai attiecīgos Savienības vides tiesību aktus, un šī noteikumu neievērošana var ietekmēt izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar kuru pieprasīts starpposma maksājums.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 91. panta 3. punktu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur visus programmai paredzētos starpposma maksājumus vai daļu no tiem, ja dalībvalsts ir pieļāvusi KZP piemērojamo noteikumu nopietnu neievērošanu, un šī nopietnā noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums.

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 91. panta 3. punktu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur visus programmai paredzētos starpposma maksājumus vai daļu no tiem, ja dalībvalsts ir pieļāvusi saskaņā ar KZP piemērojamo noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu nopietnu neievērošanu, un šī nopietnā noteikumu neievērošana var ietekmēt izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar kuru pieprasīts starpposma maksājums.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu nopietnu neievērošanu, kuras dēļ ir apturēts maksājums saskaņā ar šīs regulas 34. pantu, un attiecīgā dalībvalsts joprojām nespēj pierādīt, ka tā ir veikusi vajadzīgās koriģējošās darbības, lai turpmāk nodrošinātu piemērojamo noteikumu ievērošanu un izpildi.

(b)  maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu nopietnu neievērošanu, kuras dēļ ir apturēts maksājums saskaņā ar šīs regulas 34. pantu, un attiecīgā dalībvalsts joprojām nespēj pierādīt, ka tā ir veikusi vajadzīgās koriģējošās darbības, lai turpmāk nodrošinātu piemērojamo noteikumu ievērošanu un izpildi.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija lemj par korekcijas summu, ņemot vērā dalībvalsts vai saņēmēja pieļautās nopietnās KZP noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos, un EJZF ieguldījuma nozīmi attiecīgā saņēmēja saimnieciskajā darbībā.

2.  Komisija lemj par korekcijas summu, ņemot vērā dalībvalsts vai saņēmēja pieļautās nopietnās KZP noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu neievērošanas raksturu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos, un EJZF ieguldījuma nozīmi attiecīgā saņēmēja saimnieciskajā darbībā.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja nav iespējams precīzi noteikt dalībvalsts ar KZP noteikumu neievērošanu saistīto izdevumu summu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju saskaņā ar 4. punktu.

3.  Ja nav iespējams precīzi noteikt to izdevumu summu, kas saistīti ar to, ka dalībvalsts nav ievērojusi KZP noteikumus vai attiecīgos Savienības vides tiesību aktus, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju saskaņā ar 4. punktu.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  veicinot ilgtspējīgu, mazoglekļa un klimatnoturīgu zilo ekonomiku;

(a)  veicinot ilgtspējīgu, mazoglekļa un klimatnoturīgu zilo ekonomiku, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu sociālekonomisko datu koplietošanu;

(d)  uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu vides un sociālekonomisko datu koplietošanu;

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

46. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ar šo regulu saistītās maksājumu procedūras paātrina, lai samazinātu ekonomisko slogu zvejniekiem. Komisija izvērtē pašreizējo sniegumu, lai uzlabotu un paātrinātu maksājumu procesu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

Atsauces

COM(2018)0390 – C8-0270/2018 – 2018/0210(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

2.7.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

2.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Francesc Gambús

21.6.2018

Izskatīšana komitejā

10.10.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, Francesc Gambús, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian-Silviu Buşoi, Nicola Caputo, Michel Dantin, Martin Häusling, Esther Herranz García, Gesine Meissner, Tilly Metz, Ulrike Müller, Sirpa Pietikäinen, Carlos Zorrinho