Procedūra : 2019/0802(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0194/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0194/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 16/04/2019 - 8.6
CRE 16/04/2019 - 8.6

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0364

ZIŅOJUMS     
PDF 228kWORD 66k
10.4.2019
PE 636.163v02-00 A8-0194/2019

par priekšlikumu iecelt Viorel Ştefan par Revīzijas palātas locekli

(C8-0049/2019 – 2019/0802(NLE))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Indrek Tarand

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 1.  PIELIKUMS. Viorel Ştefan DZĪVES APRAKSTS
 2. PIELIKUMS. Viorel Ştefan ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Viorel Ştefan par Revīzijas palātas locekli

(C8-0049/2019 – 2019/0802(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0049/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0194/2019),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2019. gada 8. aprīlī rīkoja Padomes ierosinātā Revīzijas palātas locekļa kandidāta uzklausīšanu,

1.  sniedz nelabvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Viorel Ştefan par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


1.  PIELIKUMS. Viorel Ştefan DZĪVES APRAKSTS

Studijas un specializācija

  2002. gadā iegūts doktora grāds ekonomikā, Galacas Danubius universitāte

  1980. gadā iegūts Jasu universitātes „AI. I. Cuza” Ekonomikas zinātņu fakultātes diploms

Profesionālā darbība

  2018. gada februāris – līdz šai dienai, premjerministra vietnieks

  2017. gada jūnijs – 2018. gada janvāris, Rumānijas Deputātu palātas loceklis, Budžeta, finanšu un banku komitejas priekšsēdētājs un loceklis

  2017. gada janvāris – 2017. gada jūnijs, Publisko finanšu ministrs

  2016. gads – līdz šai dienai, Rumānijas Deputātu palātas loceklis

  2012.–2016. gads, Rumānijas Deputātu palātas loceklis

  2008. – 2016. gads, Rumānijas Deputātu palātas loceklis

  1996.–2008. gads, senators

  1996.–2002. gads, Galacas upes navigācijas sabiedrības NAVROM SA priekšsēdētājs

  1991.–1996. gads, Galacas upes navigācijas sabiedrības NAVROM SA izpilddirektors

  1987.–1991. gads, Rumānijas upju navigācijas sabiedrības NAVROM SA Galacā dienesta vadītājs

  1980.–1987. gads, Rumānijas upju navigācijas sabiedrības NAVROM SA Galacā ekonomists

Darbība un amati politiskā partijā

Sociāldemokrātiskās partijas biedrs kopš 1993. gada

  1996.–2015. gads, PSD Galacas pilsētas organizācijas priekšsēdētaja vietnieks

  2015.–2018. gads, Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks

Darbība un amati arodbiedrībā, darba devēju organizācijā utt.

  1992.–1998. gads, Ūdens transporta nozares Darba devēju asociācijas priekšsēdētājs

Iepriekšējā parlamentārā darbība un amati

  2017. gada jūlijs – 2018. gada janvāris, Rumānijas Deputātu palāta, Budžeta, finanšu un banku komitejas priekšsēdētājs

  2017. gada janvāris – 2017. gada jūnijs, Publisko finanšu ministrs

  2016. gads – 2017. gada janvāris, Rumānijas Deputātu palāta, Budžeta, finanšu un banku komitejas priekšsēdētājs

Likumdošanas iniciatīvas: 1

Iesaistīšanās plenārsēdes:

Runas: 3 (divās plenārsēdēs)

  2012.–2016. gads

Rumānijas Deputātu palātas loceklis, Budžeta, finanšu un banku komitejas priekšsēdētājs un loceklis;

Deputātu palātas un Senāta apvienotās īpašās komitejas loceklis likumprojekta apstiprināšanai par dažiem pasākumiem saistībā ar zelta un sudraba raktuvēm Rosia Montana un par kalnrūpniecības darbību attīstību un veicināšanu Rumānijā;

Parlamentārās sadraudzības grupas priekšsēdētājs ar Krievijas Federāciju;

Parlamentārās sadraudzības grupas priekšsēdētājs ar Brazīlijas Federatīvo Republiku;

Likumdošanas iniciatīvas: 42, no kurām 11 ir kļuvušas par izsludinātiem likumiem

Iesaistīšanās plenārsēdes:

Runas: 110 (51 plenārsēdē)

Ierosinātie lēmumu projekti: 1

Priekšlikumi: 2

  2008.–2012. gads

Rumānijas Deputātu palātas loceklis, Budžeta, finanšu un banku komitejas priekšsēdētājs un loceklis;

Apvienotās īpašās komitejas krīzes situāciju tiesiskuma jomā analīzei loceklis;

Parlamentārās sadraudzības grupas priekšsēdētājs ar Japānu;

Parlamentārās sadraudzības grupas loceklis ar Grieķijas Republiku;

Parlamentārās sadraudzības grupas loceklis ar Izraēlas Valsti;

Likumdošanas iniciatīvas: 14, no kurām 2 ir kļuvušas par izsludinātiem likumiem

Iesaistīšanās plenārsēdes:

Runas: 50 (35 plenārsēdēs)

Jautājumi un interpelācijas: 10

Priekšlikumi: 10

  2004.2008. gads

Senators, priekšsēdētāja vietnieks, Budžeta, finanšu, banku un kapitāla tirgus komiteja;

Deputātu palātas un Senāta Apvienotās īpašās pastāvīgās komitejas loceklis Revīzijas palātas Budžeta izpildes kontrolei par 2003. gadu;

Parlamentārās sadraudzības grupas loceklis ar Armēnijas Republiku;

Parlamentārās sadraudzības grupas loceklis ar Islandi;

Parlamentārās sadraudzības grupas loceklis ar Grieķijas Republiku;

Likumdošanas iniciatīvas: 16, no kurām 3 ir kļuvušas par izsludinātiem likumiem

Iesaistīšanās plenārsēdes:

Runas: 287 (156 plenārsēdēs)

Politiskie paziņojumi: 1

Priekšlikumi: 13

  2000.–2004. gads

Senators, priekšsēdētājs, Budžeta, finanšu, banku un kapitāla tirgus komiteja;

Parlamentārās sadraudzības grupas loceklis ar Sīrijas Arābu Republiku;

Parlamentārās sadraudzības grupas loceklis ar Grieķijas Republiku;

Parlamentārās sadraudzības grupas loceklis ar Izraēlas Valsti;

Likumdošanas iniciatīvas: 4, no kurām 1 ir kļuvusi par izsludinātu likumu

Iesaistīšanās plenārsēdes:

Runas: 276 (94 plenārsēdēs)

Loceklis 8 mediācijas komitejās

  1996.–2000. gads

Senators, priekšsēdētājs, Budžeta, finanšu, banku un kapitāla tirgus komiteja;

Deputātu palātas un Senāta Apvienotās īpašās pastāvīgās komitejas loceklis Revīzijas palātas Budžeta izpildes kontrolei;

Parlamentārās sadraudzības grupas loceklis ar Francijas Republiku;

Parlamentārās sadraudzības grupas loceklis ar Austrijas Republiku;

Darbība un amati citās valsts organizācijās

-  1995.-2001. gads, priekšsēdētājs Rumānijas kuģu īpašnieku un upju transporta pārvadātāju asociācija (AAOPFR)

Ordeņi un apbalvojumi

Valsts ordeņa „Par nopelniem” kavalieris


2. PIELIKUMS. Viorel Ştefan ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1.  Lūdzu, norādiet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, budžeta kontrole vai revīzija.

Mana profesionālā pieredze valsts finanšu jomā, tostarp budžeta plānošanā, īstenošanā un pārvaldībā, budžeta kontrolē un revīzijā, ir gūta vairāk nekā 22 gadu laikā Rumānijas parlamentā, Publisko finanšu ministra amatā 2017. gadā un Rumānijas valdības premjerministra vietnieka amatā kopš 2018. gada.

Parlamentā nepārtraukti kalpoju divās speciālistu komitejās abās parlamenta apakšpalātās — 12 gadus Senāta Budžeta, finanšu, banku un kapitāla tirgus komitejā un 10 gadus Deputātu palātas Budžeta, finanšu un banku komitejā.

Šajā laikā 10 gadus biju komitejas priekšsēdētājs un sešus gadus — priekšsēdētāja vietnieks.

Komitejas priekšsēdētāja amatā biju atbildīgs par parlamenta procedūru pārvaldību, lai pieņemtu valdības budžetus un sociālā nodrošinājuma budžetus, kā arī abu valsts parlamenta palātu un institūciju un valsts iestāžu budžetus, kas ir atbildīgas parlamentam vai strādā kopā ar parlamentu, tostarp Rumānijas Revīzijas palātu.

Katrā budžeta gadā biju atbildīgs par kredītrīkotāju līdzekļu pārvaldības darbību parlamenta uzraudzības koordināciju, izmantojot īpašas procedūras, piemēram, uzklausīšanas, analīzi vai apsekojumus. Katra gada beigās mans uzdevums bija izvērtēt un apspriest īpašos budžeta izpildes ziņojumus un iesniegt tos abām valsts parlamenta apakšpalātām.

Budžeta izpilde tika novērtēta, un ekspertu ziņojumi tika pieņemti pastāvīgā institucionālā dialoga gaitā, iesaistoties Rumānijas Revīzijas palātas pārstāvjiem un pamatojoties uz revīzijas grupu ziņojumiem, secinājumiem un atzinumiem. Mana sadarbība ar šo iestādi man deva iespēju izprast pareizas revīzijas principus un mehānismus un, pirmām kārtām, to nozīmi publisko līdzekļu pareizā pārvaldībā.

22 gadus ilga tieša un pastāvīga iesaiste šo specializēto parlamentāro komiteju darbā palīdzēja man izprast un aktīvi piedalīties valsts līmeņa publiskās politikas noteikšanā un īstenošanā vairākās ekonomikas un finanšu disciplīnās, tostarp: nodokļu sistēmā, finanšu tirgos (banku nozare, vērtspapīri, apdrošināšana, privātās pensijas), monetārajā politikā un valsts aizņēmuma vai ieguldījumu politikā.

Mana iecelšana Publisko finanšu ministra amatā man bija ne tikai patiess pārbaudījums no karjeras viedokļa, bet arī iespēja apliecināt savu spēju pārvaldīt publiskās finanses. Lai gan iepriekš biju galvenokārt iesaistīts likumdošanas un uzraudzības pasākumos, jaunais amats deva man iespēju īstenot praksē manas prasmes un gūt dziļāku ieskatu par publiskajām finansēm no izpildvaras viedokļa. Tādējādi varēju iegūt stabilu pieredzi, formulējot fiskālo un budžeta stratēģiju, budžeta plānošanā, valsts ieņēmumu pārvaldībā, saistībā ar Valsts kasi un valsts parādiem, muitas politikā un tiesību aktu izstrādē, iekšējo revīziju organizēšanā un veikšanā valsts iestādēs, attiecību koordinēšanā ar starptautiskajām finanšu iestādēm, publiskā iepirkuma veicināšanā un īstenošanā, valsts atbalsta shēmu pārvaldībā, centralizētu publisko krājumu pārvaldībā un uzlabotu publisko ieguldījumu pārvaldībā, un tie ir tikai daži piemēri.

Mana pieredze Publisko finanšu ministrijā kopā ar manu parlamentāro darbu palīdzēja man sagatavoties premjerministra vietnieka pienākumu pildīšanai.

Mani jaunie pienākumi galvenokārt ietver ekonomikas politiku un stratēģiju koordinēšanu un iestāžu sadarbības saskaņošanu un optimizāciju, vienlaikus koncentrējoties uz pārvaldību, administratīvo izmaksu samazināšanu, darba dublēšanās novēršanu, sistēmu pārstrukturēšanu un valsts pārvaldes datorizācijas un digitalizācijas paātrināšanu.

Protams, to var panākt, tikai pastāvīgi uzraugot kredītrīkotāju veiktās budžeta pārvaldības darbības.

2.  Kādi ir Jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?

Manu karjeru var sadalīt divos secīgos posmos, un abi šie posmi ir palīdzējuši man izprast, kādi mehānismi darbojas mikroekonomikas un makroekonomikas norišu jomā.

Pēc studiju beigšanas pievērsos karjerai uzņēmējdarbībā, kur pakāpeniski ieguvu visas nepieciešamās prasmes, uzsākot savas profesionālās gaitas kā jaunākais praktikants un pamazām ar uzcītīgu darbu kāpjot pa karjeras kāpnēm, līdz tiku iecelts par ģenerāldirektoru, vadītāju, izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju.

Tas viss notika sarežģītajā pārejas periodā uz tirgus ekonomiku Rumānijā, kam bija nepieciešama radikāla pārstrukturēšana, modernu pārvaldības metožu ieviešana, pielāgošanās jaunajiem tirgiem, kuros ir atcelts regulējums, un iekšējo, reģionālo un starptautisko tirdzniecības plūsmu pārveidošana.

Uzskatu, ka par manu pirmo sasniegumu karjerā jāatzīst neelastīgā, ar zaudējumiem strādājošā valsts uzņēmuma pārstrukturēšana un privatizācija, kurā strādāju, kā minēju iepriekš, pārveidojot to par privātu biržā kotētu uzņēmējsabiedrību, kas guvusi izcilus ekonomiskos rezultātus un šodien Rumānijā nodrošina tūkstošiem darbvietu.

Šajā laikposmā gūtā pieredze bija manas doktora disertācijas pamatā, kas faktiski vainagoja manu karjeru šajā posmā.

Otrais posms sākās pirms 22 gadiem, kad nolēmu pāriet darbā uz valsts pārvaldi un kļuvu par Rumānijas Senāta deputātu. Pēc tam es centos iegūt jaunas prasmes, kas man bija nepieciešamas, lai nodarbotos ar makroekonomikas jautājumiem, un pēc atkārtotas ievēlēšanas Rumānijas Senātā uz otro pilnvaru termiņu pārējie senatori vienbalsīgi iecēla mani par Budžeta, finanšu, banku un kapitāla tirgus komitejas priekšsēdētāju. Uzskatu, ka tas bija ievērojamākais sasniegums manā parlamentārajā karjerā. Esmu pievērsis uzmanību tikai un vienīgi šai darbības jomai, un manas profesionālās prasmes atzinīgi novērtēja visas politiskās grupas un attiecīgās struktūrās Rumānijas parlamentā, kā arī plaša sabiedrība. Šā iemesla dēļ tiku izraudzīts ar visu politisko grupu atbalstu, lai savā parlamentārajā karjerā vadītu specialistu komitejas.

Mana iecelšana Publisko finanšu ministra amatā arī bija nozīmīgs pavērsiens manā karjerā.

Tajā pašā laikā lielu gandarījumu guvu darbā ar izcilu ekspertu komandu, kad biju atbildīgs par koordināciju, pozitīvas un konstruktīvas darba vides nodrošināšanu, stabilu principu ievērošanu, savstarpēju cieņu un izpratni par katra prasmēm un spējām, atzinīgi vērtējot mūsu priekšteču darbu un izprotot to, ka ir vajadzīga konsekvence un nepārtrauktība fiskālās un budžeta politikas un stratēģiju pārvaldībā.

Laba un konstruktīva sadarbība ar citām iestādēm šajā jomā (Rumānijas Valsts banku, Finanšu uzraudzības iestādi, Konkurences padomi, Revīzijas palātu utt.) arī gādāja par nozīmīgiem rezultātiem un atspoguļo manas profesionālās prasmes.

Mana iecelšana par premjerministra vietnieku ir manas karjeras kulminācija, un esmu nolēmis palikt šī lielā goda cienīgs un pildīt pienākumus saskaņā ar godīguma un profesionalitātes principiem līdz manai pēdējai profesionālajai darba dienai.

3.  Kāda ir Jūsu profesionālā pieredze starptautiskās multikulturālās un daudzvalodu organizācijās vai iestādēs, kas neatrodas Jūsu valstī?

Kaut arī neesmu strādājis algotu amatu kādā starptautiskā iestādē vai organizācijā, esmu ieguvis starptautisku, multikulturālu un daudzvalodu pieredzi savas politiskās karjeras gaitā, iesaistoties parlamentārās sadraudzības grupās: ar Japānu (grupas priekšsēdētājs), Krievijas Federāciju (grupas priekšsēdētājs), Brazīlijas Federatīvo Republiku (grupas sekretārs), Šveices Konfederāciju, Izraēlas Valsti, Grieķijas Republiku, Islandi, Armēnijas Republiku, Sīrijas Arābu Republiku, Austrijas Republiku un Francijas Republiku.

Tas man deva iespēju sadarboties ar šo valstu parlamentu deputātiem. Parlamentārās sadraudzības grupas palīdzēja divpusējas sadarbības veicināšanā visās kopīgo interešu jomās, to darbības jomām esot ļoti dažādām un ietverot politisko un parlamentāro dialogu, kā arī divpusējas ekonomiskās, kultūras un zinātnes jomas attiecības.

Būdams Publisko finanšu ministrs, pārstāvēju Rumāniju Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Eiropas Investīciju bankas valdē. Tas man iemācīja, kā efektīvāk strādāt starptautiskā, multikulturālā un daudzvalodu vidē. Pildot šo amatu, tiku aicināts arī koordinēt dialogu starp Rumānijas iestādēm un Starptautisko Valūtas fonda, kā ar Pasaules Bankas pārstāvjiem.

4.  Vai Jūs kādreiz esat saņēmis apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Šāda procedūra nav piemērota.

5.  Kuri no Jūsu iepriekš ieņemtajiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?

Kā jau minēju atbildē uz otro jautājumu, savu karjeru varu sadalīt divos atsevišķos posmos. Karjeras pirmajā posmā es strādāju privātajā ekonomikā, mani pieņemot darbā ka jaunāko līdzstrādnieku, bet šīs karjeras beigu posmā ieņemot valdes priekšsēdētāja amatu, kas nebija saistīts ne ar kādu politisku ietekmi. Pašsaprotami, ka kritēriji paaugstināšana amatā biržā kotētā uzņēmējsabiedrībā ir pilnībā saistīti tikai ar veikumu.

Manas karjeras otrais posms ir noritējis parlamentā, kas pēc būtības ietver politiskos dalībniekus, uz kuriem attiecas demokrātijas principi. Saņēmu politisku atbalstu, stājoties darbā parlamentā, kā arī attiecībā uz manu iecelšanu amatā par Finanšu ministru un premjerministra vietnieku.

Tomēr vēlētos teikt dažus vārdus par manu iecelšanu par Rumānijas parlamenta speciālistu komiteju vadītāju. Ņemot vērā, ka kandidāti vienmēr tiek atlasīti, galvenokārt pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem un īpašām prasmēm, jebkurā gadījumā varēju nodrošināt visu politisko grupu atbalstu neatkarīgi no tā, vai viņi atrodas valdībā vai opozīcijā.

6.  Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

Karjeras gaitā man bija iespēja aktīvi piedalīties daudzu svarīgu lēmumu pieņemšanā, ar kuriem tika noteikta Rumānijas pāreja uz funkcionējošu tirgus ekonomiku, kam sekoja pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai.

Vēlētos minēt tikai trīs svarīgus lēmumus, kas palīdzēja modernizēt Rumānijas Revīzijas palātu un saskaņot tās veidošanu un darbības juridisko pamatu ar Eiropas un starptautiskajiem modeļiem un paraugpraksi.

1)  Konstitūcijas pārskatīšana 2003. gadā nostiprināja Revīzijas palātas neatkarību un nodrošināja papildu garantijas tās stabilitātei. Tika ieviests jauns mehānisms plenārsēdē, ar ko novērš jebkādu pārmērīgas vai nejaušas politiskas iejaukšanās iespēju. Tā uzdevums bija no jauna definēt konstitucionālo pamatu speciālistu palātu izveidei. Finanšu prokuratūras dienests tika izformēts, un tā prokurori tika pārcelti uz Valsts ministriju.

Kā Budžeta, finanšu, banku un kapitāla tirgus komitejas priekšsēdētājs aktīvi piedalījos konstitūcijas šīs nodaļas grozījumu novērtēšanā, pamatojumā, formulēšanā un galīgajā sagatavošanā.

2)  2005. gadā kā Senāta priekšsēdētāja vietnieks Budžeta, finanšu, banku un kapitāla tirgus komitejā sagatavoju ziņojumu plenārsēdei par to tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem tiek izveidota Revīzijas iestāde, kas ir neatkarīga darbības struktūra Revīzijas palātā un

kuras uzdevums ir veikt Eiropas finansējuma revīziju saskaņā ar vispārējiem vadības un kontroles principiem.

3)  2008. gadā kā īpašās Senāta komitejas priekšsēdētāja vietnieks biju atbildīgs par darbietilpīga procesa koordinēšanu — Likuma par Revīzijas palātas organizāciju un darbību modificēšanu un pabeigšanu. Kopā ar Revīzijas palātas darbiniekiem paveicām darbu ziņojuma sagatavošanā un iesniedzām to Senātam. Pamatojoties uz to, tika pieņemts Likums Nr. 217/2008.

Jaunie noteikumi bija izšķirošs ieguldījums Revīzijas palātas reglamenta saskaņošanā ar ES noteikumiem, par pamatu ņemot 2007. gada Meksikas deklarācijā ietvertos principus par augstāko revīzijas iestāžu neatkarību.

Tika ieviesti jauni noteikumi par Revīzijas palātas un ārējo publisko revidentu neatkarību. Tika nostiprināta iestādes finansiālā neatkarība. Tika noteiktas Revīzijas palātas ziņošanas tiesības un pienākumi, kā arī brīvība lemt par saturu, publicēšanu un izplatīšanu. Tika nodrošināta neierobežota piekļuve informācijai.

Pēc šo regulējumu pieņemšanas Rumānijas Revīzijas palāta ir ieguvusi nozīmīgu lomu sabiedrisko pakalpojumu reformas procesā, palielinot pārskatatbildību par publisko līdzekļu, tostarp Eiropas vai citu starptautisko finanšu iestāžu līdzekļu, piešķiršanu un pārvaldību.

Neatkarība

7.  Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Neatkarība ir viens no ārējās publiskās revīzijas pamatprincipiem un vissvarīgākais princips augstākajām revīzijas iestādēm, kā norādīts Limas deklarācijā, pasaules mēroga revīzijas atsauces dokumentā, kas efektīvi garantē šo iestāžu neatkarību.

Būtiskais neatkarības princips tika noteikts Meksikas deklarācijā, un to papildus nostiprināja ar nesenajām Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām.

Limas deklarācijā, kas tika pieņemta jau 1977. gadā, nepārprotami noteikts, ka augstākās revīzijas iestādes savus uzdevumus var veikt tikai objektīvi un efektīvi, ja tās nav atkarīgas no revidētās struktūras un tās neietekmē ārēji faktori.

Esmu iepazinies arī ar Eiropas Savienības līgumu noteikumiem, kuros skaidri noteikts, ka Eiropas Revīzijas palātas locekļiem, pildot savus pienākumus, ir jābūt pilnīgi neatkarīgiem Eiropas Savienības vispārējās interesēs, norādot, ka viņiem nevajadzētu nedz lūgt, nedz pieņemt nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

Iecelšanas gadījumā par Eiropas Revīzijas palātas locekli, kas ir ārkārtīgi svarīgs amats, augstu vērtētu nepieciešamību stingri ievērot neatkarības principu un tādējādi būt pilnīgi neatkarīgam, pildot savus pienākumus, gādājot par to, ka nekas nevar ietekmēt manu neatkarību, taisnīgumu, objektivitāti, neieinteresētību un profesionalitāti.

Vienlīdz respektētu un ievērotu Eiropas Revīzijas palātas procedūru un reglamentu, rīcības kodeksu, kurš noteikts ar Augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem (ISSAI), Eiropas revīzijas palātu ētikas standartus, Revīzijas palātas rīcības kodeksu un visus citus attiecīgos noteikumus.

Esmu cieši pārliecināts, ka Revīzijas palātas loceklim jāsaglabā neatkarība no jebkāda veida interesēm, spiediena utt. no ES dalībvalstu vai to iestāžu, politisko partiju, interešu grupu vai privātiem uzņēmumiem, kā arī no citu publisku vai privātu struktūru puses.

Vēlos šajā sakarībā piebilst, ka visā savā karjerā, kuras laikā esmu ieņēmis vairākus svarīgus amatus Rumānijas parlamentā un valdībā, darbojoties kā Budžeta, finanšu un banku komitejas priekšsēdētājs, Publisko finanšu ministrs un premjerministra vietnieks, vienmēr esmu piešķīris lielu nozīmi neatkarības principam un stingri ievēroju to, pildot savus pienākumus.

8.  Vai Jūs vai Jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem?

Ne es pats, ne tuvi radinieki (vecāki, brāļi vai māsas, juridiskais partneris vai bērni) nav iesaistīti uzņēmējdarbībā, viņiem nav ne saistību, ne daļu uzņēmumos, kas varētu būt nesavienojami ar maniem turpmākajiem pienākumiem.

Manas līdzdalības daļas ir mazākuma portfeļi, kas man neļauj lemt par attiecīgo uzņēmumu vadīšanu vai to uzņēmējdarbības politiku un darījumiem, kā arī neļauj iesaistīties tajos.

Saskaņā ar attiecīgajiem Rumānijas tiesību aktiem kopš 2003. gada esmu publiskojis savus aktīvus un intereses abu parlamenta apakšpalātu tīmekļa vietnēs, kur ikviens jebkurā laikā ar šo informāciju var iepazīties.

9.  Vai esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam atklāt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

Informēšu Revīzijas palātas priekšsēdētāju par visām savām finansiālajām interesēm un saistībām un publiskošu šo informāciju.

10.  Vai esat iesaistīts kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Neesmu iesaistīts nevienā tiesas procesā.

11.  Vai Jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmis kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Esmu Sociāldemokrātiskās partijas biedrs un Galacas PSD nodaļas priekšsēdētāja vietnieks.

No 2015. gada oktobra līdz 2018. gada martam biju Sociāldemokrātiskās partijas (PSD) priekšsēdētāja vietnieks. Es atkāpos 2018. gada 10. martā.

12.  Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā Jūs atkāpsieties no visiem vēlētiem amatiem un pārtrauksiet aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

Iecelšanas gadījumā par Eiropas Revīzijas palātas locekli, atkāpšos no amata Rumānijas Parlamentā un no visiem maniem un pienākumiem partijā.

13.  Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Uzskatu, ka neatkarīgi no dalībvalsts vai no personām, kuras ir saistītas ar nopietniem pārkāpumiem, krāpšanu vai korupciju, visiem Eiropas Revīzijas palātas locekļiem jābūt ne tikai neatkarīgiem, bet arī objektīviem, un atbilstīgi jāizskata šādi gadījumi vienlīdz stingri un pienācīgi jārīkojas.

Kā Eiropas Revīzijas palātas loceklis izskatītu visus šādus gadījumus pilnīgi objektīvi un bez ieinteresētības, jo neatkarīgi no to personu izcelsmes dalībvalsts, kas iesaistītas nopietnos pārkāpumu, krāpšanas vai korupcijas gadījumos, pret tiem būtu jāattiecas vienādi un atbilstoši pasākumi būtu jāīsteno vienotā un taisnīgā veidā.

Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas procedūrām nekavējoties informēšu tās priekšsēdētāju un OLAF, ja konstatēšu, ka esmu saskāries ar šādu situāciju.

Uzskatītu par pilnīgi nepieņemamu ideju, ka atšķirīga attieksme un subjektīvu kritēriju piemērošana pieļaujama nopietnu pārkāpumu, aizdomu, krāpšanas vai korupcijas gadījumos, ja iesaistītas personas no manas izcelsmes dalībvalsts, ņemot vērā manu kā Eiropas Savienības Revīzijas palātas locekļa atbildību par visu ES dalībvalstu finanšu interešu aizsardzību, kas dod labumu Eiropas nodokļu maksātājiem. Tādēļ nevar būt runa par neobjektīvas pieejas pieņemšanu šādos gadījumos.

Turklāt visā karjeras gaitā esmu jebkuros apstākļos un jebkurā situācijā parādījis, ka esmu ievērojis neatkarības, objektivitātes, neieinteresētības, godīguma un profesionalitātes principus, kā arī vadījies no šiem principiem.

Pienākumu izpilde

14.  Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē? Kā Eiropas Revīzijas palāta varētu palīdzēt konsolidēt šo kultūru?

Ir vispāratzīts, ka pareiza finanšu pārvaldība jebkurā iestādē vai valsts struktūrā ir balstīta uz saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Turklāt saimnieciskuma princips nozīmē to, ka pareizie resursi ir jādara pieejami nekavējoties, pienācīgos daudzumos un pēc iespējas rentablākā veidā, efektivitāte nozīmē piešķirto resursu optimālu izmantošanu, lai nodrošinātu labākos iespējamos rezultātus. Efektivitāte ir apmērs, kādā darbības rezultāti atbilst noteiktajiem mērķiem un saskan ar tiem.

Šie trīs principi ir pamats ne tikai pareizai publisko līdzekļu pārvaldībai, bet arī labai ekonomikas pārvaldībai uzņēmējdarbības vidē.

Ņemot vērā, ka pareiza finanšu pārvaldība ir balstīta uz šiem principiem — saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti, pazīstams arī kā 3E princips, ir skaidrs, ka valsts iestādēm ir atbilstīgi jānosaka mērķi, izpildes rādītāji, sistēmu kontrole un iekšējās revīzijas procedūras, lai nodrošinātu augstu atbilstības līmeni un mērķu sasniegšanu.

Ieinteresētās personas un nodokļu maksātāji uzskata, ka tikai tās iestādes, kas īsteno šādu kultūru, izmantojot publisko līdzekļu pareizu pārvaldību, ir pārredzamas un atbildīgas iestādes, kas spēj efektīvi un lietderīgi pārvaldīt publiskā sektora līdzekļus un nodrošināt labu pārvaldību, tādējādi sniedzot labumu dalībvalstu pilsoņiem.

Uzskatu, ka Eiropas Revīzijas palātai ir būtiska loma ne tikai pareizas finanšu pārvaldības kultūras veicināšanā un atbalstīšanā praksē, bet tā palīdz arī nodrošināt šādas kultūras ilgtermiņa noturīgumu visās valsts iestādēs. Galvenie veidi, kā to panākt, ir, no vienas puses, izmantot ieteikumus, kas ietverti Eiropas Revīzijas palātas sagatavotajos revīzijas ziņojumos, kuri palīdz uzlabot un racionalizēt Revīzijas palātas pārbaudītos mērķus un, no otras puses, uzraudzīt šo ieteikumu īstenošanu.

Eiropas Revīzijas palāta arī sniedz būtisku ieguldījumu tiesiskā regulējuma un vajadzības gadījumā administratīvo procedūru vienkāršošanā, lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, kas ietver arī centienus reformēt un vienkāršot noteikumus, kas to reglamentē.

15.  Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs uzlabotu sadarbību starp Revīzijas palātu un Eiropas Parlamentu (jo īpaši Budžeta kontroles komiteju), lai stiprinātu sabiedrības kontroli pār vispārējiem izdevumiem un tās efektivitāti?

Pēc 22 gadu ilgas karjeras Rumānijas Parlamentā, kuras laikā esmu ieņēmis vairākus svarīgus amatus, piemēram, Budžeta, finanšu un banku komitejas priekšsēdētāja amatu, esmu pilnībā pārliecināts, ka parlamentārā pārraudzība pār valsts budžeta izpildi gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī ir būtiska, jo tā sniedz sabiedrībai pierādījumus, ka šie līdzekļi tiek izmantoti likumīgi un efektīvi saskaņā ar noteiktajiem mērķiem. Tas neapšaubāmi palīdz stiprināt demokrātisko dialogu un ilgtermiņā veicina lielāku kohēziju Eiropas Savienībā.

Eiropas Revīzijas palāta sniedz nozīmīgu ieguldījumu, jo tās kompetencē ir ticamas un dokumentētas informācijas sniegšana par Eiropas fondu izmantošanu. Šo informāciju paziņo ar gada pārskatu, kas galvenokārt attiecas uz jautājumiem, kuri izriet no finanšu un atbilstības revīziju rezultātiem, kā arī no īpašajiem ziņojumiem, kuri galvenokārt ir saistīti ar lietderības revīzijām.

Tomēr Eiropas Revīzijas palātas kompetence ir plašāka nekā tikai tās ziņojumu nosūtīšana Eiropas Parlamentam. Uzskatu, ka joprojām būtiska ir cieša starptautiskā sadarbība, kas balstīta uz lojalitātes, savstarpējas uzticēšanās principiem un katras iestādes kompetenču un prerogatīvu ievērošanu, un ka būtu jādara viss iespējamais, lai Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas locekļiem pēc iespējas ātrāk sniegtu attiecīgo informāciju.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Eiropas Revīzijas palāta uzskata Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par tās svarīgāko partneri un galveno ieinteresēto personu attiecībā uz tās darba rezultātiem. Līdz ar to tā cieši sadarbojas ar komiteju, lai nodrošinātu konsekventu atbalstu tās locekļiem budžeta kontroles vajadzībām.

Pastāvīgs un efektīvs dialogs, lai Revīzijas palāta būtu informēta par Eiropas Parlamenta deputātu vēlmēm un nodrošinātu, ka tā attiecīgi rīkojas, vienlaikus ievērojot neatkarības principu, būtu priekšnoteikums panākumiem, ja runa ir par īpašiem veidiem, kā uzlabot sadarbību starp Eiropas Revīzijas palātu un Budžeta kontroles komiteju. Tas nāktu par labu abām iestādēm un netieši atbilstu Eiropas nodokļu maksātāju cerībām. Turklāt, lai Revīzijas palāta varētu pienācīgi nodrošināt to, ko no tās sagaisa Eiropas Parlaments kopumā un jo īpaši Budžeta kontroles komiteja, Revīzijas palātas rīcībā vajadzētu būt efektīvākai saziņai un novatoriskiem veidiem, kā iepazīstināt ar ziņojumos ietvertajiem konstatējumiem un secinājumiem.

16.  Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība, un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

Finanšu, atbilstības un lietderības revīzija viena otru neizslēdz. Gluži pretēji, tie ir papildinoši pasākumi, kas sniedz visaptverošu priekšstatu par to, kā var gādāt par lielu atbalstu svarīgu lēmumu pieņemšanā. Tāpēc esmu pārliecināts, ka gan finanšu, gan darbības lietderības revīzijām ir īpaša vērtība gan no Parlamenta, gan no sabiedrības viedokļa kopumā.

Gandrīz 22 parlamentārās darbības gados esmu analizējis daudzus Rumānijas Revīzijas palātas ziņojumus, kurus es uzskatu par īpaši lietderīgiem. Daudzos gadījumos esmu iepazinies ar Eiropas Revīzijas palātas un citu valstu augstāko revīzijas iestāžu publicētajiem ziņojumiem, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku ainu.

Tādējādi laika gaitā atklāju, ka lielāks uzsvars ir likts uz lietderības revīzijas nozīmi, kas palielina tradicionālās finanšu revīzijas vērtību. Šī tendence jo īpaši atspoguļo galveno revīzijas ziņojumu saņēmēju, t. i., Parlamenta un sabiedrības, pieņēmumu, ka svarīgi jautājumi nekavējoties ir jāizskata un jāsniedz ieteikumi, lai novērstu darbības traucējumus vai uzlabotu sistēmas un mehānismus, kuru sniegums joprojām ir zems.

Tāpēc man ir skaidrs, ka nepietiek ar to vien, kā būt informētam par ES budžeta izpildes likumību un pareizību. Mums ir arī jānodrošina, ka līdzekļi Eiropas līmenī ir izmantoti ekonomiski, efektīvi un lietderīgi, un tas nozīmē, ka jāuzlabo ES finanšu pārvaldība.

Eiropas līdzekļu efektīva izmantošana ir svarīga visiem Eiropas pilsoņiem, un tas nozīmē, ka Eiropas Revīzijas palātai ir nozīmīga loma atbilstošu un rūpīgi izvēlētu lietderības revīziju veikšanā, izmantojot atbilstošas riska analīzes procedūras, kas nodrošina ievērojamu pievienoto vērtību.

17.  Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

Kā Budžeta, finanšu un banku lietu komitejas priekšsēdētājs ar interesi iepazinos ar to, kā augstākās revīzijas iestādes sadarbojas starptautiskā līmenī ar valstu parlamentiem un mani īpaši ieinteresēja, piemēram, Eiropas Parlamenta un Eiropas Revīzijas palātas sadarbība Eiropas līmenī. Esmu cieši pārliecināts, ka kumulatīvajai ietekmei ir jābūt izpratnes veicināšanai par kopīgu interešu jomām un jāidentificē visiedarbīgākie kanāli sadarbībai starp parlamentiem un augstākajām revīzijas iestādēm.

Apzinos, ka augstākās revīzijas iestādes un Eiropas Revīzijas palāta jau ilgu laiku sadarbojas kopīgā forumā, ko sauc par ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu un Eiropas Revīzijas palātas vadītāju kontaktkomiteju, kas ietver ikgadējas sanāksmes, lai apspriestu aktuālus jautājumus saistībā ar Eiropas līdzekļu revīziju un Kopienas interešu aizsardzību. Zinu arī, ka Eiropas Parlaments un jo īpaši Budžeta kontroles komiteja rūpīgi uzrauga šīs sadarbības rezultātus un atbalsta ciešāku saikni Eiropas sabiedrības labā.

Zinu arī, ka minētā kontaktkomiteja nesen ir uzsākusi plašas reformas, lai izveidotu ciešākas saites sadarbības mērķiem Eiropas līmenī pēc iespējas ātrākai reaģēšanai uz to, ko sagaida Parlaments. Turklāt vēlētos norādīt, ka Rumānijas augstākā revīzijas iestāde (Rumānijas Revīzijas palāta) ir sekmīgi iesaistījusies šajā kontaktkomitejas reformas procesā un atbalsta Eiropas Revīzijas palātas revīzijas apmeklējumus Rumānijā un identificē jaunus veidus, kā pastiprināt iestāžu sadarbību, piemēram, apmainoties ar pieredzi ārējās revīzijas jomā un jo īpaši veicot lietderības revīziju.

Tiek enerģiski īstenota sadarbība starp augstākajām revīzijas iestādēm un Eiropas Revīzijas palātu, un tas ir efektīvs līdzeklis sadarbības uzlabošanai. Kopīgas riska analīzes var izmantot, lai noteiktu augsta riska jomas, kurās var koncentrēties valsts un Eiropas mēroga revīzijas darbībām, kā rezultātā tiek nodrošināta efektīvāka resursu sadale, ņemot vērā, ka valstu līmenī iegūtos datus var ekstrapolēt Eiropas līmenī.

Ja mani iecels par Eiropas Revīzijas palātas locekli, stingri atbalstīšu un pilnveidošu sadarbību starp augstākajām revīzijas iestādēm, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Parlamentu, ņemot vērā, ka Eiropas Revīzijas palāta ir loģiska saikne starp valstu augstākajām revīzijas iestādēm un Eiropas Parlamentu.

18.  Kā Jūs uzlabotu ES ziņošanas procedūru, lai sniegtu Eiropas Parlamentam visu nepieciešamo informāciju par dalībvalstu sniegto EK datu pareizību?

Uzskatu, ka, sniedzot Eiropas Parlamentam visu nepieciešamo informāciju par dalībvalstu sniegto datu precizitāti, ir Eiropas Revīzijas palātas ziņošanas procedūras galvenais mērķis.

Tā kā tiek ietverti arī dalībvalstu iestāžu sniegtie dati, es to uzskatu par auglīgu sadarbību starp valstu augstākajām revīzijas iestādēm un Eiropas Revīzijas palātu. Cik man zināms, šajā jomā jau ir notikusi kopīga sadarbība kontaktkomitejas līmenī, iesaistot augstākās revīzijas iestādes, lai pārbaudītu statistikas datu noteikšanu. Lai apliecinātu, ka galīgie budžeta izpildes revīzijas ziņojumi ir precīzi atspoguļoti galīgajos statistikas datos, jau ir izveidota kopīga darba grupa, kurā iesaistīti valstu statistikas institūti.

Jebkurā gadījumā pilnībā piekrītu apsvērumiem par to, ka jānodrošina dalībvalstu sniegto datu precizitāte un tas, ka tie atspoguļo realitāti, un apņemos aktīvi palīdzēt, lai apzinātu sviras, kas nepieciešamas Revīzijas palātas ziņošanas procedūras uzlabošanai šajā jomā.

Citi jautājumi

19.  Vai Jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs?

Mani par kandidātu Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatam ir izvirzījusi Rumānijas valdība.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir paredzēts, ka Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

Eiropas Parlamenta nelabvēlīga atzinuma gadījumā, Padomes kompetencē būs pieņemt attiecīgu lēmumu, kura pamatā būs visi svarīgie apsvērumi un Padomes rīcībā esošā informācija.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Revīzijas palātas locekļu daļēja nomaiņa — Rumānijas kandidāts

Atsauces

06341/2019 – C8-0049/2019 – 2019/0802(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

14.2.2019

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

11.3.2019

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Indrek Tarand

1.3.2019

 

 

 

Pieņemšanas datums

8.4.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

8

12

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Wolf Klinz, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Indrek Tarand, Marco Valli, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Grapini, Dan Nica, Emilian Pavel, Răzvan Popa, Paul Rübig, Lambert van Nistelrooij, Maria Gabriela Zoană

Iesniegšanas datums

10.4.2019

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 12. aprīlisJuridisks paziņojums