Procedūra : 2019/0803(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0195/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0195/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 16/04/2019 - 8.7
CRE 16/04/2019 - 8.7

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0365

ZIŅOJUMS     
PDF 235kWORD 65k
10.4.2019
PE 636.349v03-00 A8-0195/2019

par priekšlikumu iecelt Ivana Maletić par Revīzijas palātas locekli

(C8-0116/2019 – 2019/0803(NLE))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Indrek Tarand

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 1.  PIELIKUMS. Ivana Maletić DZĪVES APRAKSTS
 2. PIELIKUMS. Ivana Maletić ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Ivana Maletić par Revīzijas palātas locekli

(C8-0116/2019 – 2019/0803(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0116/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0195/2019),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2019. gada 8. aprīļa sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Ivana Maletić par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


1.  PIELIKUMS. Ivana Maletić DZĪVES APRAKSTS

Izglītība

Kopš 2015. gada

Doktorante, Ekonomikas fakultāte, Rijekas Universitāte (Horvātija)

2012. gads

Maģistra grāds grāmatvedības, revīzijas un finanšu jomā, Uzņēmējdarbības un ekonomikas fakultāte, Zagrebas Universitāte (Horvātija)

2004.–2006. gads

Sertificēta publiskā sektora grāmatvede un revidente (divu gadu kursi), Sertificētais publisko finanšu un grāmatvedības institūts (CIPFA) (Apvienotā Karaliste)

1992.–1997. gads

Maģistra grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, Uzņēmējdarbības un ekonomikas fakultāte, Zagrebas Universitāte (Horvātija)

Profesionālā pieredze

Kopš 2013. gada jūlija

Eiropas Parlamenta deputāte (ECON, REGI un BUDG komiteja), Brisele (Beļģija)

2012. gada marts – 2013. gada jūlijs

Priekšsēdētāja, Publiskā un bezpeļņas sektora attīstības centrs (TIM4PIN), Zagreba (Horvātija)

2008. gada februāris – 2011. gada decembris

Valsts sekretāre, valsts kredītrīkotāja, sarunu vedēja par 22. sadaļu un galvenā sarunu vedēja vietniece, Finanšu ministrija (Horvātija)

2005. gada maijs – 2008. gada februāris

Ministra palīdze budžeta izpildes jautājumos un valsts kredītrīkotāja vietniece, Finanšu ministrija (Horvātija)

2004. gada septembris – 2005. gada maijs

Valsts fonda departamenta vadītāja, Finanšu ministrija (Horvātija)

1998. gada decembris – 2004. gada septembris

Padomniece, Valsts grāmatvedības un finanšu pārskatu departaments, Finanšu ministrija (Horvātija)

1997. gada decembris – 1998. gada decembris

Praktikante, Valsts grāmatvedības un finanšu pārskatu departaments, Finanšu ministrija (Horvātija)

Profesionāla līdzdalība projektos

2012. gada maijs – 2013. gada jūnijs

Novērtējuma un sertifikācijas projekts “Uzņēmējdarbībai labvēlīgu pašvaldību reģionālās sertifikācijas programma (BFC SEE)”, Vietējās ekonomikas attīstības nacionālā apvienība (NALED), Vietējās ekonomikas attīstības centrs (CLER), Ekonomikas fakultāte, Rijekas Universitāte (Horvātija)

2013. gada februāris – marts

Projekts “Atbalsts ES integrācijas procesam Serbijas Republikā”, Vācijas Starptautiskās sadarbības aģentūra (GIZ) (Serbija)

2012. gada jūnijs – septembris

Projekts “ES līdzekļu pārvaldības analīze”, Pasaules Banka (Horvātija)

2012. gada maijs

EK projekts “Turpmāka atbalsta sniegšana DIS īstenošanā”, E.I. Euroconsultants (Serbija)

2011. gada decembris

EK projekts “ES finanšu palīdzības pārvaldības un kontroles sistēmu stiprināšana Melnkalnē”, East West Consulting (Melnkalne)

2010. gada novembris – 2011. gada janvāris

Pētniecības projekts “ES integrācijas procesa ietekme uz Bosnijas un Hercegovinas publiskajām finansēm un budžeta pārvaldības procesu”, Publisko finanšu institūts (Horvātija)

2004. gada oktobris – 2005. gada oktobris

Projekts “Uzraudzības sistēma vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienībās”, Atvērtās sabiedrības fonds (LGI) (Ungārija/Horvātija)

2002.–2004. gads

Pasniedzēja, CEF vasaras skola publisko finanšu jautājumos, Finanšu izcilības centrs (Slovēnija)

2004. gada aprīlis – 2004. gada jūnijs

Projekts “Vietējo vienību finansēšana”, USAID (Horvātija)

2002. gada janvāris – 2002. gada jūnijs

Projekts “Zinātnes finansēšana Horvātijā”, Publisko finanšu institūts (Horvātija)

2001. gada janvāris – 2001. gada jūnijs

Projekts “Budžeta pārvaldība vietējās vienībās Horvātijā”, Publisko finanšu institūts (Horvātija)

Balvas un atzinības

1995. gads

Rektora balva par labāko studenta pētniecisko darbu

Publikācijas

Grāmatas

1)  Maletić, I., Jakir Bajo, I., Stepić, D., “A Guide to Good Governance in the Public and Non-Profit Sector”, Publiskā un bezpeļņas sektora attīstības centrs (TIM4PIN), Zagreba, 2018

2)  Maletić, I., Kosor, K., Ivanković Knežević, K., et. al., “My EU Project: A Manual for the Preparation and Implementation of EU Projects”, Publiskā un bezpeļņas sektora attīstības centrs (TIM4PIN), Zagreba, 2018

3)  Maletić, I., Kosor, K., Copić, M., et al., “EU Projects – from Idea to Realization”, Publiskā un bezpeļņas sektora attīstības centrs (TIM4PIN), Zagreba, 2016

4)  Maletić, I., Bešlić, B., Copić, M., Kosor, K,., Kulakowski, N., Zrinušić, N., “EU Project Management”, Publiskā un bezpeļņas sektora attīstības centrs (TIM4PIN), Zagreba, 2014

5)  Maletić, I., et. al., “Fiscal Responsibility - Completing Questionnaires, Compiling Plans and Reports”, Publiskā un bezpeļņas sektora attīstības centrs (TIM4PIN), Zagreba, 2013

6)  Maletić, I., Stepić, D., Jakir Bajo, I., Knežević, M., Kozina, D., “Fiscal Responsibility and Financial Management”, Publiskā un bezpeļņas sektora attīstības centrs (TIM4PIN), Zagreba, 2012

7)  Maletić, I., Jakir-Bajo, I., Zorić, A., “Fiscal Responsibility”, Horvātijas grāmatvežu un finanšu amatpersonu apvienība, Zagreba, 2011

8)  Maletić, I., Vašiček, D., Jakir-Bajo, I., et al., “The Accounting of Budget and Budget Users”, Horvātijas grāmatvežu un finanšu amatpersonu apvienība, Zagreba, 2008

9)  Maletić, I., Jakir-Bajo, I., “Budgetary Planning and Accounting”, Grāmatvedības un finanšu centrs, Zagreba, 2003

10)  Maletić, I., Lončar-Galek, D., Mencer, J., et. al., “Application of the Budget Accounting Plan 2003/2004”, Horvātijas grāmatvežu un finanšu amatpersonu apvienība, Zagreba, 2003

11)  Maletić, I., Vašiček, V., Vašiček, D., “Introduction to Budgetary Accounting 2002”, Horvātijas grāmatvežu un finanšu amatpersonu apvienība, Zagreba, 2002

12)  Maletić, I., Jakir-Bajo, I., “Budgetary Accounting”, Informator, Zagreba, 2001

13)  Maletić, I., Vašiček, D., Jakir-Bajo, I., et al., “Budgetary system: Accounting, Finance, Audit, Taxes”, Horvātijas grāmatvežu un finanšu amatpersonu apvienība, Zagreba, 2000

Raksti zinātniskos žurnālos ar starptautisku redaktoru kolēģiju un starptautiskiem recenzentiem

1)  Maletić, I., Kandžija, V., “The Accession Process and IPA Funds in Bosnia and Herzegovina – an Opportunity for Restructuring Public Spending and Convergence Towards the EU”, starptautiskās zinātniskās konferences “Eiropas Savienības ekonomikas sistēma un Bosnijas un Hercegovinas pievienošanās — turpmākie izaicinājumi un politika” materiāli, Ekonomikas fakultāte, Mostaras Universitāte, Eiropas Kopienas studiju asociācija (ECSA) Bosnijā un Hercegovinā, 238.–267. lpp., Mostara, 2017

2)  Maletić, I., Petričko, I., Vašiček, D., “Comparative Analysis of Croatia's Position in the Context of International Competitiveness” grāmatā “Competitiveness as a process”, Eiropas Kopienas studiju asociācija (ECSA) Bosnijā un Hercegovinā, 13.–42. lpp., Mostara, 2017

3)  Maletić, I, Redžepagić, S., “Experience in management and absorption of the EU pre-accession funds in Croatia – lessons learned” grāmatā “Absorption Capacity of EU pre-accession Programmes in the Western Balkan Countries”, 311.–327. lpp., Nica, 2014

4)  Maletić, I., Vašiček, D., Kandžija, J., “Croatian experiences in Management and Absorption of the EU Pre-Accession Funds”, 9. starptautiskās konferences “Ekonomikas integrācija, konkurence un sadarbība — Rietumbalkānu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai” materiāli, 737.–755. lpp., Rijeka, 2013

5)  Maletić, I., Vašiček, D., “Current Trends and Requirements in Financial Management as Support for the Process of Europeanization of Public Administration”, 14. starptautiskā simpozija “Ceļā uz inovatīvu un radošu Bosniju un Hercegovinu” materiāli, 345.–361. lpp., Sarajeva, 2013

6)  Maletić, I., Vašiček, D., “Europeanisation Reforms of the Financial Management System”, Publiskās pārvaldes institūts, Novi Informator, 393.–420. lpp., Zagreba, 2011

7)  Maletić, I., et al., “General framework of administrative convergence provided by Croatian public administrative reforms” grāmatā “Administrative Convergence and Reforms in South-Eastern European States – Analyses, Models and Comparative Studies”, Nr. 2, Editura Economică, 141.–188. lpp., Bukareste, 2011

8)  Maletić, I., Primorac, M., Sopek, P., “The Net Fiscal Effect of Pre-Accession and Accession of Bosnia and Herzegovina to the European Union”, simpozija “Integrācijas problēmas un perspektīvas Dienvidaustrumeiropas valstīs” materiāli, 269.–285. lpp., Tuzla, 2011

9)  Maletić, I., Marić, Z., Rukelj, D. “Analysis of Aggregate Investments and their Outlook in Croatia with Special Emphasis on the Possibility of Using the European funds”, žurnāls “Ekonomski pregled”, Nr. 1–2, 3.–34. lpp., 2011

10)  Maletić, I., Vašiček, D., “Convergence of Croatian financial and budget regulations to the framework and practices of the European Union”, Rumānijas ekonomistu vispārējā apvienība (GAER), Theoretical and Applied Economics, XVII, 25.–42. lpp., Bukareste, 2010

Citas publikācijas

Publicējusi vairāk nekā 250 rakstu vietējos preses izdevumos. Kā pārstāve Eiropas Parlamentā izdevusi un rediģējusi periodisko izdevumu “I’M”, kur publicējusi vairāk nekā 30 rakstu un bijusi līdzautore īpašajos izdevumos par ES līdzekļu izlietojumu nolūkā atbalstīt jauniešus, uzņēmējus, vietējās vienības un viedos ciematus, kā arī īpašajā izdevumā par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Līdzautore arī piecās publikācijās saistībā ar Horvātijas iestāšanās Eiropas Savienībā piekto gadadienu, kas publicētas dienas laikrakstā “Jutarnji List”. Visas publikācijas ir pieejamas šeit: www.ivana-maletic.com.

Konferences, dialogi, diskusijas, paneļdiskusijas, darbsemināri, prezentācijas un lekcijas

Kā lektore piedalījusies daudzās konferencēs, apaļā galda diskusijās un semināros gan Horvātijā, gan ārzemēs. Kā Eiropas Parlamenta deputāte ir organizējusi vairāk nekā 100 konferenču dažādās Horvātijas pilsētās un Briselē (Beļģijā). Visa informācija par šiem pasākumiem ir atrodama šeit: www.ivana-maletic.com.


2. PIELIKUMS. Ivana Maletić ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1.  Lūdzu, norādiet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, budžeta kontrole vai revīzija.

To 14 gadu laikā, kurus es nostrādāju Horvātijas Finanšu ministrijā, es biju atbildīga par budžeta procesu uzlabošanu un tāda jauna regulējuma piemērošanu, ar kuru mēs ieviesām budžeta klasifikācijas (pamatojoties uz ekonomiskajiem rādītājiem, programmām, funkcijām, vietām un finansējuma avotiem), izveidojām valsts kases sistēmu un noteicām vienota valsts kases konta darbību, ieviesām papildu kontroles un uzraudzību izpildes procesā attiecībā uz līdzekļu likumīgu un pareizu izmantošanu, mainījām grāmatvedības sistēmu un ieviesām uzkrājumu principu (modificētu), kā arī izveidojām pilnīgi jaunu pārskatu sniegšanas un finanšu ziņojumu sistēmu, kas ne tikai palīdzēs pārvaldītājiem lēmumu pieņemšanas un rezultātu sasniegšanas uzraudzības procesā, bet arī kalpos par labu pamatu statistisko ziņojumu vajadzībām saskaņā ar EKS un VFS metodikām.

Mēs ievērojami mainījām budžeta plānošanas procesu: no plānošanas saskaņā ar ekonomisko klasifikāciju un koncentrēšanās uz ievadi pārejot uz programmisku budžeta plānošanu (plānošana, pamatojoties uz programmām — projektiem un pasākumiem) un koncentrēšanos uz rezultātiem. Mūsu mērķis bija ieviest uz sniegumu balstītu budžeta izstrādi, taču pāreja no budžeta izstrādes, kuras pamatā ir programmas, uz budžeta izstrādi, kuras pamatā ir sniegums, vēl nav notikusi.

Es vadīju Finanšu ministrijas darba grupu stratēģiskas daudzgadu plānošanas ieviešanai, un 2008. gadā mēs nācām klajā ar jaunu Budžeta likumu (Oficiālais vēstnesis Nr. 87/2008), kas ievērojami uzlaboja plānošanas, izpildes, grāmatvedības, ziņošanas un uzraudzības procesus.

Gatavojoties dalībai ES un sarunu laikā es biju atbildīga par pirmspievienošanās palīdzības programmu pārvaldības sistēmas izveidi, kas nozīmēja procedūru un darbības noteikumu formulēšanu visām struktūrām un pareizas finanšu pārvaldības un kontroles sistēmas izstrādi. Tajā laikā papildus visām tieši un netieši ar IPA saistītajām regulām es iepazinos arī ar finanšu regulām, kas bija mūsu darba pamatā. Šajos gados (2005–2009) tika veikta arī finanšu pārvaldības un kontroles sistēmas ieviešana visā Horvātijas publiskajā sektorā, un tā iemesla dēļ, ka tieši PIFC koncepcija ir pirmspievienošanās palīdzības programmu pārvaldības sistēmas pamatā, manis iegūtā pieredze un zināšanas bija noderīgas arī valsts sistēmas izveidē, un es biju daļa no grupas, kas strādāja ar šo jautājumu.

Es biju atbildīga arī par AFCOS — krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas sistēmas — izveidi un netraucētu darbību. Es vadīju darba grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt valsts stratēģiju cīņai pret krāpšanu un Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzībai laikposmam no 2010. gada līdz 2012. gadam, ko valdība pieņēma 2010. gada 14. janvārī. Kā valsts kredītrīkotāja es ieviesu ticamības deklarāciju sniegšanas koncepciju ES līdzekļu pārvaldības sistēmā; tomēr, ņemot vērā to, cik svarīgi ir palielināt informētību par pārvaldības atbildību, kā Finanšu ministrijas valsts sekretāre es paplašināju šīs koncepcijas piemērošanu, attiecinot to uz visu valsts sistēmu, un 2010. gadā es pārraudzīju Fiskālās atbildības likuma izstrādi, kurš tika publicēts Oficiālajā vēstnesī Nr. 131/10 un saskaņā ar kuru visu līmeņu pārvaldniekiem publiskajā sektorā ir pienākums sniegt paziņojumu par fiskālo atbildību, kas atgādina garantijas paziņojumu attiecībā uz ES līdzekļiem. Izmantojot ES līdzekļu pārvaldības sistēmas modeli, es izstrādāju anketas un veidlapas testiem, kas jāveic, lai vadītāji varētu sniegt minēto paziņojumu, un visa metodika ir noteikta regulā par paziņojuma par fiskālo atbildību un ziņojuma par fiskālo noteikumu piemērošanu sagatavošanu un sniegšanu, kas tika ieviesta 2011. gadā un publicēta Oficiālajā vēstnesī Nr. 78/11.

Kā finanšu ministra palīdze papildus valsts budžeta izpildei es pārraudzīju arī budžeta uzraudzību, detalizēti pārbaudot ziņojumus un norādot, kas turpmāk vēl būtu jāuzlabo un jāpārstrādā, vai arī norādot uz neskaidrībām.

Budžeta uzraudzības un valsts revīziju konstatējumi bija ļoti nozīmīgi mūsu sistēmas uzlabošanā, jo tie atklāja trūkumus un izplatītākos pārkāpumus.

Es neesmu piedalījusies revīzijās, bet esmu ieguvusi Lielbritānijas Sertificētā publisko finanšu un grāmatvedības institūta (CIPFA) sertifikātu un diplomu, kā arī maģistra grādu tieši grāmatvedības, revīzijas un finanšu jomā Ekonomikas fakultātē Zagrebā.

Strādājot pirmspievienošanās palīdzības programmu pārvaldības sistēmā, es izskatīju desmitiem dažādu akreditāciju un revīziju, sniedzu atbildes uz daudziem ziņojumiem un uzlaboju visu sistēmu, pamatojoties uz revīzijas konstatējumiem. Tolaik pieredze ES līdzekļu pārvaldības jomā un darbs ar ES revidentiem ievērojami uzlaboja zināšanas un izpratni par iekšējās kontroles un iekšējās un ārējās revīzijas nozīmi visā valsts sistēmā. Iekšējie revidenti kļuva par manu labo roku pienākumu izpildē, un to pašu var teikt par visu Centrālo saskaņošanas nodaļu.

Kā eksperte es esmu sarakstījusi daudzas publikācijas un zinātniskus darbus par budžeta procesiem, izmaiņām publisko finanšu pārvaldības sistēmā, pirmspievienošanās palīdzības programmu pārvaldību, finanšu pārskatiem, budžeta pārredzamību, fiskālās atbildības sistēmu un citām saistītām tēmām. Esmu līdzautore vairākām grāmatām šajā jomā. Kā lektore par minētajām tēmām es esmu piedalījusies daudzos semināros un konferencēs.

2.  Kādi ir Jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?

  Vienotā valsts kases konta izveide un budžeta procesu modernizācija, kā noteikts jaunajā Budžeta likumā, kas pieņemts 2008. gadā.

  Esmu lepna par pirmspievienošanās palīdzības programmu pārvaldības sistēmas veiksmīgu akreditāciju un kvalitatīvu darbību, par ko es biju atbildīga.

  22. sadaļa “Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija”, par ko es biju atbildīga kā sarunu vedēja, tika sekmīgi noslēgta — par to es īpaši priecājos un lepojos ar visu mūsu administrāciju.

  Fiskālās atbildības koncepcijas ieviešana pārvaldes līmenī publiskajā sektorā bija liels un veiksmīgi atrisināts izaicinājums, kā rezultātā publiskajā sektorā tika ieviests pilnīgi jauns darba un domāšanas veids.

Visas šīs sekmīgi pabeigtās programmas nozīmēja arī profesionālu progresu, un man ir gandarījums par to, ka es strādāju Finanšu ministrijā, kur galvenās prioritātes bija darbs, zināšanas un izcilība darbā. Laikā, kad virzījos pa karjeras kāpnēm ministrijā, es nebiju nevienas politiskās partijas biedre, un katrs solis uz priekšu bija saistīts ar pašaizliedzīgu un kvalitatīvu darbu. Tieši tāpēc katrs konkrētais paaugstinājums — no padomnieces un vecākās padomnieces par departamenta vadītāju, tad par ministra palīdzi un valsts sekretāri, sarunu vedēju par 22. sadaļu un galvenā sarunu vedēja vietnieci — bija liela veiksme manā karjerā.

3.  Kāda ir Jūsu profesionālā pieredze starptautiskās multikulturālās un daudzvalodu organizācijās vai iestādēs, kas neatrodas Jūsu valstī?

Strādājot Finanšu ministrijā, es piedalījos daudzās izglītības programmās, kuras Vašingtonā un Vīnē organizēja Starptautiskais Valūtas fonds, bet Ļubļanā — Finanšu izcilības centrs (CEF). CEF ietvaros laikā no 2002. līdz 2004. gadam es kā lektore darbojos vasaras skolā publisko finanšu jautājumos. No 2004. gada oktobra līdz 2005. gada oktobrim es piedalījos projektā “Uzraudzības sistēma vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī”, kuru organizēja Atvērtās sabiedrības institūts (LGI) Ungārijā un kurā piedalījās pārstāvji no piecām citām valstīm.

Vissvarīgāko un īpašāko pieredzi es esmu ieguvusi Eiropas Parlamenta deputāta amatā no 2013. gada 1. jūlija līdz šim brīdim, manam pilnvaru termiņam beidzoties 2019. gada 2. jūlijā.

4.  Vai Jūs kādreiz esat saņēmusi apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Attiecībā uz pienākumiem, kurus līdz šim esmu pildījusi, šāds apstiprinājums nav paredzēts.

5.  Kuri no Jūsu iepriekš ieņemtajiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?

Valsts sekretāra amats tiek iegūts politiskas izvirzīšanas rezultātā. Horvātijas Republikas valdība mani izvirzīja 2008. gada februārī, lai gan es tobrīd nebiju nevienas politiskās partijas biedre.

Es kļuvu par Horvātijas Demokrātiskās savienības (CDU) locekli 2012. gadā, kļuvu par Reģionālās attīstības un ES līdzekļu komitejas priekšsēdētāju un 2013. gada maijā tiku ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti un pēc tam vēlreiz — 2014. gada maijā.

6.  Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījusies savas profesionālās darbības laikā?

1.  Fiskālās atbildības sistēmas ieviešana Horvātijas publiskajā sektorā.

2.  Dalība sarunās par Horvātijas Republikas pievienošanos ES un 22. sadaļas sekmīga slēgšana.

3.  Publiskā un bezpeļņas sektora attīstības centra izveide un žurnāla TIM4PIN publicēšana — tas ir specializēts žurnāls par grāmatvedības, finanšu, ekonomikas un tiesību jautājumiem no publiskā un bezpeļņas sektora skatpunkta.

Neatkarība

7.  Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir “pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Pildot Revīzijas palātas locekļa pienākumus, es paļautos uz savām profesionālajām zināšanām un pieredzi, es nelūgtu un nepieņemtu nevienas valdības, ministrijas vai citas institūcijas ietekmi un norādījumus un es vienmēr strādātu ES interesēs. Es neveiktu nekādas darbības, kas nav savienojamas ar Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

8.  Vai Jūs vai Jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem?

Nē.

9.  Vai esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam atklāt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

Man kā EP deputātei ir pienākums sniegt informāciju par savām finansiālajām interesēm un esmu pilnībā gatava atklāt savas finansiālās intereses un citas saistības Revīzijas palātas priekšsēdētājam, kā arī publiskot savu interešu deklarāciju.

10.  Vai esat iesaistīta kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Uzņēmums, kurš veica darbu mana vīratēva īpašumā esošas ģimenes mājas apkārtnē, uzsāka procedūru pret mani ar mērķi piedzīt samaksu par darbiem, kas bija ieplānoti, bet nekad netika veikti. Saskaņā ar uzraudzības iestādes konstatējumiem ir veikta mazāk nekā puse no plānotajiem darbiem, un uzņēmums vēlas iekasēt maksu, kas 2,5 reizes pārsniedz norunāto maksu par darbiem pilnā apjomā, kuri nav tikuši veikti. Lai gan procesā iesaistītā puse ir mans vīratēvs (mans vīrs ir pilnvarots pārvaldīt šo ieguldījumu), uzņēmums prasību tiesā iesniedza pret mani. Tiesas sēdes vēl nav notikušas, un es iesniedzu pārsūdzību, pamatojoties uz nepatiesu pasīvo leģitimitāti.

11.  Vai Jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmusi kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Esmu Horvātijas Demokrātiskās savienības aktīva locekle kopš 2012. gada, un es tiku iecelta par šīs partijas Reģionālās attīstības un ES līdzekļu komitejas priekšsēdētāju. 2016. gadā es kļuvu par vienu no sešiem ievēlētajiem partijas priekšsēdētāja vietniekiem un joprojām ieņemu šo amatu.

12.  Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā Jūs atkāpsieties no visiem vēlētiem amatiem un pārtrauksiet aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

Jā, ja mani iecels par Revīzijas palātas locekli, es atkāpšos no partijas priekšsēdētāja vietnieka amata, kurā mani ievēlēja, un atteikšos no jebkādu aktīvu funkciju pildīšanas saistībā ar politiskajā partijā veicamajiem pienākumiem.

13.  Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Tieši tāpat kā jebkurā citā dalībvalstī konstatētu pārkāpumu/krāpšanas/korupcijas gadījumā. Es atbalstu pilnīgas neiecietības politiku krāpšanas un korupcijas jomā, jo šīs parādības iznīcina sabiedrības un mazina konkurētspēju un izaugsmes un attīstības iespējas. Tieši efektīvi identificējot un likvidējot šādus gadījumus, mēs varam sniegt vislabāko iespējamo palīdzību gan savai valstij, gan citām valstīm. Noteikumi ir jāievēro, un publisko līdzekļu izmantošanas likumība un pareizība ir pamats, no kura nedrīkst atkāpties.

Pienākumu izpilde

14.  Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt tos īstenot?

Pareiza finanšu pārvaldība nozīmē atbildīgu un pārredzamu pieeju publisko līdzekļu tērēšanai nolūkā panākt maksimālu labumu sabiedrībai, sasniedzot izvirzītos mērķus ar iespējami zemākām izmaksām.

Piemērotas, efektīvas un lietderīgas finanšu pārvaldības sistēmas galvenās iezīmes ir šādas:

–  plānošanas pieeja uzņēmējdarbībai — misijas, redzējuma un mērķu noteikšana,

–  sakārtota organizatoriskā struktūra — ir noteiktas iestādes, pienākumi un ziņošanas kārtība,

–  skaidras darba procedūras ar sarakstiem un aprakstiem, norādot izmērāmus mērķus un katra darbinieka paredzamos darba rezultātus,

–  riska pārvaldība,

–  piemērotu kontroles mehānismu izveide un pilnveidošana,

–  informācijas un komunikācijas sistēmas izveide un pilnveidošana,

–  finanšu pārvaldības sistēmas pastāvīga uzraudzība un novērtēšana.

Revīzijas palāta arvien vairāk pievēršas visu šo finanšu pārvaldības elementu darbības novērtējumam, jo īpaši veicot atbilstības un lietderības revīzijas. Revīzijas palātas ieteikumi, kuros norādīts, ka ir svarīgi novērst trūkumus pareizas finanšu pārvaldības sistēmā, ievērojami palīdz veidot šo kultūru publiskajā sektorā. Revīzijas palāta bieži norāda uz informācijas trūkumu par konkrētu procesu īstenošanas veidu, kā rezultātā nav iespējams izdarīt secinājumus vai sniegt ieteikumus attiecībā uz īstenoto programmu efektivitāti un lietderību. Ir svarīgi, lai iestādes, kurās ir konstatēti šādi trūkumi, ieviestu izmaiņas un organizētu savu darbību pārredzamākā veidā. EP deputātu loma ir ievērojama, jo diskusijās, kurās Revīzijas palāta iepazīstina ar saviem ziņojumiem, EP deputāti sniedz papildu palīdzību, lai iestādes, kurās ir konstatēti trūkumi un/vai pārkāpumi, saprastu, cik svarīgi ir ātri reaģēt un mainīt darba modeļus, un EP deputāti bieži lūdz papildu datus, ziņojumus un paskaidrojumus.

15.  Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (konkrētāk, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?

EP deputāti strādā visās Eiropas politikas jomās, kā arī ar ES budžeta programmām un instrumentiem. Ar patstāvīgo (INI) ziņojumu un rezolūciju palīdzību viņi bieži brīdina par trūkumiem sistēmā un sniedz savus priekšlikumus, ar kuriem vēlas veicināt konkrētas programmas īstenošanas efektivitāti, kvalitāti un ātrumu.

Revīzijas palātas pārstāvjiem ir svarīgi piedalīties diskusijās par ES programmām un politiku Parlamentā, kā arī būt līdzdalīgiem EP deputātu un Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) tematiskajos ziņojumos, lai viņi spētu reaģēt uz EP deputātu atklātajām problēmām un trūkumiem un sagatavot Revīzijas palātas tematiskos ziņojumus ar ieteikumiem sistēmas uzlabošanai.

Pamatojoties uz Revīzijas palātas ziņojumiem, EP deputāti var gūt skaidrāku priekšstatu par sistēmas darbību un palīdzēt paātrināt ieteikumu un sistēmas uzlabojumu īstenošanu ar ziņojumiem un grozījumiem regulējuma priekšlikumos.

Budžeta kontroles komitejas rīkotās diskusijas, kurās Revīzijas palātas pārstāvji iepazīstina ar ziņojumiem un kurās to iestāžu pārstāvjiem, uz kurām šie ziņojumi attiecas, ir iespēja sniegt atbildes un paskaidrot EP deputātiem, kādus uzlabojumus viņi plāno veikt, ir izcilas. Budžeta kontroles komiteja biežāk varētu būt iniciatore kopīgām diskusijām ar komitejām, kuras ir atbildīgas par konkrētu programmu vai ES budžeta instrumentu, par ko Revīzijas palāta ir sagatavojusi ziņojumu, un tādā veidā aktīvāk iesaistīt pārstāvjus, kas strādā pie Parlamenta grozījumiem un ziņojumiem par šo pašu tematu.

Tādi materiāli kā Revīzijas palātas 2019. gada februāra piezīmes par Komisijas priekšlikumu DFS 2021.–2027. gadam, kā arī atzinumi un brīfingi par jauniem programmu priekšlikumiem saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis” jaunas kohēzijas politikas un lauksaimniecības politikas satvarā līdz pat regulējumam tiesiskuma jomā ir ļoti noderīgi. Ar šādiem materiāliem Revīzijas palāta palīdz Parlamentam rīkot kvalitatīvas diskusijas par jauniem priekšlikumiem un ieņemt pamatotu nostāju.

Ja mani izraudzīsies par Revīzijas palātas locekli, es aktīvi veicināšu EP deputātu iepazīstināšanu ar Revīzijas palātas ziņojumiem. Esmu gatava palīdzēt uzlabot sadarbību starp Revīzijas palātu un EP, rīkojot prezentācijas komitejās un divpusējas sanāksmes ar EP deputātiem un piedaloties īpašās diskusijās, konferencēs un apaļā galda sanāksmēs, ko organizē EP un EP deputāti.

16.  Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība, un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

Lietderības revīzijai ir būtiska nozīme pārvaldības procesu uzlabošanā, jo tā novērtē darbību lietderību, efektivitāti un saimnieciskumu. Šajā revīzijā tiek konstatēti trūkumi finanšu pārvaldības sistēmā: organizatoriskie trūkumi, nepilnības noteiktās procedūrās un tādu konkrētu procesu īstenošanā kā plānošana (piemēram, konkrētu programmu mērķi, gaidāmie rezultāti un snieguma rādītāji nav noteikti, nepastāv saistība starp programmu stratēģisko plānu un finanšu plāna programmām, darbībām un projektiem u. c.) un izpilde (piemēram, plānotie mērķi nav sasniegti ar optimālu resursu kombināciju), kontroles vides un darbību trūkumi (piemēram, darba plāni un mērķi, kas izriet no darba plāniem, nav saistīti ar finanšu plāna programmām, projektiem un darbībām; nav noteikta personu un organizatorisko vienību atbildība par konkrētu mērķu sasniegšanu un rezultātu sasniegšanu; trūkst konkrētu darba procedūru; darbiniekiem trūkst zināšanu par procedūrām un viņi procedūras piemēro dažādi, kas galīgos saņēmējus nostāda nevienlīdzīgā situācijā), nepilnības risku pārvaldībā (piemēram, tie neizriet no ikdienas darbībām un uzdevumiem, kas plānoti visam gadam; ir identificēti tikai vispārējie riski, kas atkārtojas gadu pēc gada — darbinieku trūkums, nepiemērotas darba telpas, slikts IT aprīkojums), trūkumi informācijā un komunikācijā, kā arī sistēmas izvērtēšanā un uzraudzībā.

Pamatojoties uz konstatētajiem trūkumiem, Revīzijas palātas revidenti sniedz ieteikumus par to, kā ietaupīt līdzekļus, uzlabot organizāciju un darba metodes, novērst resursu zudumu un efektīvāk sasniegt izvirzītos mērķus.

Tieši tāpēc to ieteikumu īstenošana, kuru pamatā ir lietderības revīzijas, uzlabo vispārējo darbību, lēmumu pieņemšanas procesus un pārvaldības darbības.

17.  Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

Valstu revīzijas iestādes ir Eiropas Revīzijas palātas partneri, un ir svarīgi stiprināt kopīgu darbu ne tikai tāpēc, lai panāktu sinerģiju, bet arī tāpēc, lai vienkāršotu revīzijas procedūras. Šis jautājums ir īpaši svarīgs galīgajiem saņēmējiem, un par to bieži tiek iesniegtas sūdzības; piemēram, projektiem, kas tiek finansēti no ESI fondiem, nākas iziet piecas līdz desmit dažādas revīzijas un kontroles.

Kopīgu revīziju plānošana un veikšana, zināšanu un pieredzes apmaiņa, revīzijas rezultātu savstarpēja iesniegšana un trūkumu un ieteikumu apzināšana ir sadarbības pamatmetodes, kuras ir svarīgi uzlabot. Informācijas sasaiste un apmaiņa, izmantojot vienotu informācijas sistēmu un atsevišķu procesu automatizāciju, vēl vairāk savienotu revīzijas iestādes un paātrinātu darbu.

Eiropas Parlamentā jau notiek diskusijas un viedokļu apmaiņa ar valstu parlamentiem, un šo programmu varētu paplašināt, iekļaujot tematiskos revīzijas ziņojumus un gada revīzijas ziņojumus un paredzot revīzijas iestāžu un Revīzijas palātas pārstāvju līdzdalību. EP deputāti varētu ievērojami palīdzēt uzlabot revīzijas iestāžu un Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanu un tādējādi arī palīdzēt ātrāk uzlabot publiskā finansējuma pārvaldības sistēmu.

EP procedūra, kura stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī un saskaņā ar kuru Parlaments sagatavo ziņojumus, pamatojoties uz Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem, ir vērtējama ļoti pozitīvi ne tikai EP un Revīzijas palātas sadarbības un saiknes uzlabošanas ziņā, bet arī saistībā ar EP spēju ietekmēt revidētos subjektus, lai tie piemērotu Revīzijas palātas ieteikumus.

Revīzijas palātas ieteikumi un konstatējumi būtu vairāk jāizmanto gan diskusijās, gan ziņojumu un grozījumu sagatavošanā. Ir svarīgi, lai Budžeta kontroles komiteja diskusijās par Revīzijas palātas īpašajiem tematiskajiem ziņojumiem pēc iespējas piesaistītu pārstāvjus no citām komitejām, kuru kompetencē ir attiecīgās jomas.

18.  Kā Jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?

Datu precizitāte ir ļoti svarīga, lai precīzi un kvalitatīvi novērtētu visas ES budžeta pārvaldības sistēmas darbību un ES politikas īstenošanu dalībvalstīs. Piemēram, nenodrošinot precīzus statistikas datus par makroekonomiskajiem rādītājiem, nav iespējams pieņemt kvalitatīvus lēmumus attiecībā uz makroekonomikas nelīdzsvarotības procedūrām, parādu un deficītu; bez kvalitatīvas informācijas par reformu īstenošanu nav iespējams sekmīgi īstenot Eiropas pusgadu; bez precīziem datiem par līgumprojektiem, īstenošanas termiņiem, summām, par kurām izrakstīti rēķini, un maksājumu termiņiem ir grūti pienācīgi plānot maksājumus no ESI fondiem, un mēs pastāvīgi saskaramies ar ES budžeta zemas izpildes problēmu (salīdzinājumā ar katrai dalībvalstij paredzētajiem maksājumiem ieplānotajām summām).

Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija ir atbildīga par noteikumu un ES politikas īstenošanas uzraudzību dalībvalstīs un par precīzu, kvalitatīvu un visaptverošu datu vākšanu, Revīzijas palātā mēs varam stiprināt Komisijas darba pārraudzību un sagatavot ziņojumus par Komisijas darba kvalitāti un efektivitāti saistībā ar datu vākšanu un savākto datu precizitāti, kā arī secinājumiem, kas izdarīti attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm.

Citi jautājumi

19.  Vai Jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs?

Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta pilnvaras, kas izriet no ievēlēto EP deputātu demokrātiskās leģitimitātes, ir pilnībā jāievēro un deputātu lēmumi ir jāpiemēro. Līdz ar to gadījumā, ja Parlaments noraidīs manu iecelšanu, es atsaukšu savu kandidatūru.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Revīzijas palātas locekļu kolēģijas daļēja atjaunošana — Horvātijas kandidāts

Atsauces

07034/2019 – C8-0116/2019 – 2019/0803(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

5.3.2019

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

14.3.2019

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Indrek Tarand

11.3.2019

 

 

 

Pieņemšanas datums

8.4.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

11

8

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Wolf Klinz, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Indrek Tarand, Marco Valli, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Grapini, Dan Nica, Emilian Pavel, Răzvan Popa, Paul Rübig, Lambert van Nistelrooij, Maria Gabriela Zoană

Iesniegšanas datums

10.4.2019

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 12. aprīlisJuridisks paziņojums