ZIŅOJUMS     ***I
PDF 717kWORD 281k
15.5.2019
PE 629.647v02-00 A8-0199/2019

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013

(COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referente: Ulrike Müller

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Attīstības komitejas ATZINUMS
 Budžeta komitejas ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013

(COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0393),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0247/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0199/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām un iespējām, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pētniecību un inovāciju iznesot ārpus laboratoriju sienām un pārņemot tās laukos un tirgū. Turklāt KLP būtu arī jāmazina iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju.

(1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām un iespējām, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pielāgojot un pārnesot pētniecību un inovāciju no laboratorijām uz praktisko vidi un tirgiem. Turklāt KLP būtu arī jāmazina iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju un lauku attīstību.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Svarīgi, lai lauksaimniecības nozare neciestu no politisko lēmumu finansiālajām sekām, piemēram, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vai jaunu Eiropas politikas virzienu finansēšanas. Būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem (2018/2714(RSP)), kurā pausta nožēla par to, ka Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikums par DFS 2021.–2027. gadam paredz 15 % samazinājumu KLP, un norādīts, ka Eiropas Parlaments īpaši iebilst pret jebkādu radikālu samazinājumu, kas varētu kaitēt KLP būtībai un mērķiem. Šajā saistībā tajā arī paustas šaubas par priekšlikumu samazināt Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai par vairāk nekā 25 %.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Savienībā KLP ir izšķirīga nozīme — ar to nodrošina tiešos maksājumus un otrā pīlāra fondus lauksaimniekiem, kuri sniedz būtisku ieguldījumu ne vien pārtikas nodrošinājuma jomā, bet arī investīcijās un nodarbinātībā lauku rajonos. Būtiskie samazinājumi, kas paredzēti attiecībā uz KLP, nav pieņemami. Šajā nolūkā KLP būtu jāpievērš galvenā uzmanība tās pamatdarbībām un jāsaglabā KLP 2021.–2027. gadam ES-27 valstīs piešķirtais kopējais finansējums vismaz 2014.–2020. gada budžeta līmenī, vienlaikus iekļaujot budžetā sākotnēji paredzēto lauksaimniecības krīzes rezervi.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantam KLP īstenošanai būtu jānotiek, ievērojot attīstības sadarbības mērķus, tostarp Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām paredzēto Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas pienākumu izpildi.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  KLP īstenošanas modelis, kas orientēts uz atbilstību, būtu jākoriģē, lai lielāku uzmanību pievērstu rezultātiem un veikumam. Tāpēc Savienībai būtu jānosaka politikas pamatmērķi, intervences tipi un Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par minēto mērķu sasniegšanu. Lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un vajadzības, ir jānodrošina lielāka subsidiaritāte. Tātad saskaņā ar jauno īstenošanas modeli dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par savu KLP intervenču pieskaņošanu Savienības pamatprasībām tā, lai maksimalizētu to ieguldījumu Savienības KLP mērķu sasniegšanā un izveidotu un izstrādātu atbilstības un kontroles satvaru saņēmējiem.

(3)  KLP īstenošanas modelis, kas orientēts uz atbilstību, būtu jākoriģē, lai lielāku uzmanību pievērstu rezultātiem un veikumam. Tāpēc Savienībai būtu jānosaka politikas pamatmērķi, intervences tipi un Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par minēto mērķu sasniegšanu. Lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un vajadzības, ir jānodrošina lielāka subsidiaritāte un elastība. Tātad saskaņā ar jauno īstenošanas modeli dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par savu KLP intervenču pieskaņošanu to īpašajām vajadzībām un Savienības pamatprasībām tā, lai maksimalizētu to ieguldījumu Savienības KLP mērķu sasniegšanā. Dalībvalstīm būtu jāizveido un jāizstrādā arī kontroles satvars saņēmējiem, lai arī turpmāk nodrošinātu KLP stratēģisko plānu intervenču atbilstību piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Savienības pamatprasības, tostarp labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA) un tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības nodrošina kopēju pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Šajā regulā minētajām intervencēm un pasākumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom.../... [jaunā Finanšu regula]12 normas, jo īpaši tās, kas reglamentē ar dalībvalstīm dalītu pārvaldību, akreditēto struktūru funkcijas un budžeta principus.

(5)  Šajā regulā minētajām intervencēm un pasākumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 [jaunā Finanšu regula]12 normas, jo īpaši tās, kas reglamentē ar dalībvalstīm dalītu pārvaldību, akreditēto struktūru funkcijas un budžeta principus.

__________________

__________________

12 Regula (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula].Regula (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula].

12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.)

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Daļa no Regulas (ES) .../... [KNR regula1a] noteikumiem būtu jāpiemēro šai regulai.

 

__________________

 

1a [KNR Regula]

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus, kas saņēmējiem apgrūtina ELGF un ELFLA izmantošanu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Būtu jāparedz, ka dalībvalstis akreditē maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, ka tiek izveidotas pārvaldības deklarāciju un gada veikuma ziņojumu saņemšanas, kā arī pārvaldības un uzraudzības sistēmu sertificēšanas procedūras, ka tiek izveidotas ziņošanas sistēmas un ka gada pārskatus sertificē neatkarīgas struktūras. Turklāt, lai nodrošinātu valsts līmenī veicamo pārbaužu sistēmas pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz atļaušanas, validēšanas un maksāšanas procedūrām, un lai mazinātu administratīvo un revīzijas slogu Komisijai un tām dalībvalstīm, kurās tiek prasīta katras atsevišķas maksājumu aģentūras akreditācija, to iestāžu un struktūru skaits, kurām deleģēti šādi pienākumi, būtu jāierobežo, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts konstitucionālās normas.

(9)  Būtu jāparedz, ka dalībvalstis akreditē maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, ka tiek izveidotas pārvaldības deklarāciju, ikgadējās noskaidrošanas ziņojuma un gada veikuma ziņojumu saņemšanas, kā arī pārvaldības un uzraudzības sistēmu sertificēšanas procedūras, ka tiek izveidotas ziņošanas sistēmas un ka gada pārskatus sertificē neatkarīgas struktūras. Turklāt, lai nodrošinātu valsts līmenī veicamo pārbaužu sistēmas pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz atļaušanas, validēšanas un maksāšanas procedūrām, un lai mazinātu administratīvo un revīzijas slogu Komisijai un tām dalībvalstīm, kurās tiek prasīta katras atsevišķas maksājumu aģentūras akreditācija, to iestāžu un struktūru skaits, kurām deleģēti šādi pienākumi, būtu jāierobežo, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts konstitucionālās normas. Maksājumu aģentūrām vajadzētu pilnveidot savu kā lauksaimnieku padomdevēju uzdevumu un censties vienkāršot procedūras saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot atbilstību Savienības līmeņa standartiem.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ja dalībvalsts akreditē vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, tai būtu jāizraugās viena publiska koordinējošā struktūra, kas nodrošinātu fondu pārvaldības konsekvenci, uzturētu saikni starp Komisiju un dažādajām akreditētajām maksājumu aģentūrām un nodrošinātu to, ka Komisijas pieprasītā informācija par vairāku maksājumu aģentūru darbībām tiek sniegta nekavējoties. Turklāt koordinējošajai struktūrai būtu jāveic un jākoordinē rīcības, kuru mērķis ir novērst jebkādus vispārīgas dabas trūkumus, kas radušies valsts līmenī, un būtu jāinformē Komisija par jebkādu turpinājumdarbu.

(10)  Ja dalībvalsts akreditē vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, tai būtu jāizraugās viena publiska koordinējošā struktūra, kas nodrošinātu fondu pārvaldības konsekvenci, uzturētu saikni starp Komisiju un dažādajām akreditētajām maksājumu aģentūrām un nodrošinātu to, ka Komisijas pieprasītā informācija par vairāku maksājumu aģentūru darbībām tiek sniegta nekavējoties. Turklāt koordinējošajai struktūrai būtu jāveic un jākoordinē rīcības, kuru mērķis ir novērst jebkādus vispārīgas dabas trūkumus, kas radušies valsts vai reģionālā līmenī, un būtu jāinformē Komisija par jebkādu turpinājumdarbu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Būtisks jaunā īstenošanas modeļa priekšnoteikums ir dalībvalstu akreditēto maksājumu aģentūru iesaistīšana, jo tādā veidā iespējams panākt pamatotu pārliecību par to, ka ar intervencēm, kuras finansē no Savienības budžeta, tiks sasniegti attiecīgajos KLP stratēģiskajos plānos izvirzītie mērķi un mērķrādītāji. Tāpēc šajā regulā būtu skaidri jāparedz, ka no Savienības budžeta ir atlīdzināmi tikai akreditētu maksājumu aģentūru veiktie izdevumi. Turklāt ar Savienības finansētajiem izdevumiem par KLP stratēģisko plānu regulā minētajām intervencēm būtu jāpanāk atbilstoša izlaide, un šiem izdevumiem būtu jāatbilst Savienības pamatprasībām un pārvaldības sistēmām.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni. Tomēr sliekšņvērtība 2000 EUR apmērā būtu jāatceļ. Lai atbalstītu lauksaimniecības nozari gadījumos, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē tirgus norises vai smagas krīzes, būtu jāuztur lauksaimniecības rezerve. Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Lai saņēmējiem un valsts pārvaldes iestādēm būtiski vienkāršotu īstenošanu, būtu jāizmanto [finansējuma] pastāvīgas pārcelšanas mehānisms, ar kuru izmanto visas neizlietotās summas no lauksaimniecības nozares krīzēm paredzētās rezerves, kas izveidota 2020. gadā. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados. Turklāt attiecībā uz 2020. finanšu gadu ir vajadzīga otra atkāpe, jo kopējā neizlietotā rezerves summa, kas pieejama 2020. gada beigās, būtu jāpārnes uz 2021. gadu, uz atbilstošo jaunās lauksaimniecības rezerves pozīciju, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz tiešo maksājumu intervences KLP stratēģisko plānu satvarā.

(14)  Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Pašreizējā krīzes rezerve būtu jāpārskata un jāpastiprina par labu ES lauksaimniecības krīzes rezerves ieviešanai kā efektīvākam un elastīgākam instrumentam, kas nodrošina papildu atbalstu lauksaimniecības nozarei saistībā ar tirgus norisēm un sniedz Savienībai iespēju labāk reaģēt uz nopietnām krīzēm, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu. Šajā nolūkā un lai varētu izstrādāt stabilu sistēmu, kas sniedz iespēju lauksaimniekiem atbilstīgi pārvaldīt riskus, ES lauksaimniecības krīzes rezerves apropriācijas vajadzētu izmantot, lai finansētu tirgus stabilizācijas pasākumus un ārkārtas pasākumus, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013, kā arī pasākumus, kas ļauj aizstāt dalībvalstu ieviestos ienākumu stabilizācijas instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 70. pantu un kas ir pieejami lauksaimniekiem, ja lauksaimniecības ienākumi strauji samazinās zem Komisijas iepriekš noteiktās nozares sliekšņvērtības, attiecībā uz ko tai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b)  KLP budžetā būtu jānosaka ES lauksaimniecības krīzes rezerve, un tās sākotnējā summa būtu jānosaka 2021. gadā kā papildinājums ELGF un ELFLA budžetam. Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados, ļaujot uzkrāt lauksaimniecības rezervei paredzētās apropriācijas gadu pēc gada visā plānošanas periodā.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai nepieļautu pārmērīgu administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm un lauksaimniekiem, būtu jāparedz, ka summas, kas no iepriekšējā finanšu gada pārnestas saistībā ar piemēroto finanšu disciplīnu, netiek atlīdzinātas, ja finanšu disciplīnu piemēro otro gadu pēc kārtas (N+1. gads) vai ja to apropriāciju kopsumma, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, veido mazāk par 0,2 % no ELGF atvēlētā gada maksimālā apjoma.

(15)  Lai nepieļautu pārmērīgu administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm un lauksaimniekiem, kā arī lai pēc iespējas vairāk vienkāršotu procedūras un mazinātu maksājumu veidlapu sarežģītību, būtu jāparedz, ka summas, kas no iepriekšējā finanšu gada pārnestas saistībā ar piemēroto finanšu disciplīnu, netiek atlīdzinātas, ja finanšu disciplīnu piemēro otro gadu pēc kārtas (N+1. gads) vai ja to apropriāciju kopsumma, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, veido mazāk par 0,2 % no ELGF atvēlētā gada maksimālā apjoma.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Ir ļoti svarīgi izlīdzināt tiešo maksājumu līmeni dalībvalstu starpā, lai iekšējā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Ir steidzami jānodrošina tiešo maksājumu taisnīga sadale starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai Komisijai sagādātu lauksaimniecības tirgu pārvaldīšanai vajadzīgos instrumentus, atvieglotu lauksaimniecības izdevumu uzraudzību un uzraudzītu lauksaimniecības resursus vidējā un ilgā termiņā, būtu jāparedz, ka tiek izmantota agrometeoroloģiskā sistēma un notiek satelītdatu ieguve un uzlabošana.

(21)  Lai Komisijai sagādātu lauksaimniecības tirgu pārvaldīšanai vajadzīgos instrumentus, atvieglotu lauksaimniecības izdevumu uzraudzību, novērtētu un laikus sniegtu palīdzību dabas katastrofu gadījumā un uzraudzītu ražošanai vajadzīgos lauksaimniecības resursus vidējā un ilgā termiņā, būtu jāparedz, ka tiek izmantota agrometeoroloģiskā sistēma un notiek satelītdatu ieguve un uzlabošana.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Būtu jāpaplašina Komisijas veiktā lauksaimniecības tirgu uzraudzība, iekļaujot tajā arī tirdzniecības plūsmas gan uz jaunattīstības valstīm, gan no tām jomās, kuras partnervalstis ir atzinušas par jutīgām, lai tādējādi nodrošinātu, ka ar KLP saistītās agropārtikas nozares tirdzniecības rezultāti atbilst ES saistībām nodrošināt politikas saskaņotību attīstībai.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Saskaņā ar jaunā KLP īstenošanas modeļa arhitektūru un galvenajiem parametriem dalībvalstu veikto maksājumu attiecināmībai uz Savienības finansējumu vairs nevajadzētu būt atkarīgai no atsevišķiem saņēmējiem veikto maksājumu likumības un pareizības. Tā vietā – attiecībā uz Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem – dalībvalstu maksājumiem vajadzētu būt attiecināmiem, ja ar tiem ir panākta atbilstoša izlaide un tie veikti atbilstoši piemērojamajām Savienības pamatprasībām.

(25)  Saskaņā ar jaunā KLP īstenošanas modeļa arhitektūru un galvenajiem parametriem dalībvalstu veikto maksājumu attiecināmībai uz Savienības finansējumu vairs nevajadzētu būt atkarīgai no atsevišķiem saņēmējiem veikto maksājumu likumības un pareizības. Tā vietā – attiecībā uz Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem – dalībvalstu maksājumiem vajadzētu būt attiecināmiem, ja ar tiem ir panākta atbilstoša izlaide un tie veikti atbilstoši piemērojamajām Savienības pamatprasībām. Jaunajā KLP īstenošanas modelī nevajadzētu atcelt prasību dalībvalstīm pārbaudīt izdevumu likumību un pareizību nolūkā nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Dalībvalstīm līdz N+1. gada 15. februārim būtu jānosūta Komisijai gada pārskati un gada veikuma ziņojums par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu. Ja šie dokumenti nav nosūtīti un Komisija tāpēc nevar veikt attiecīgās maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu vai pārbaudīt izdevumu attiecināmību salīdzinājumā ar ziņojumā uzrādīto izlaidi, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai uz laiku apturēt mēneša maksājumus un pārtraukt ceturkšņa atlīdzināšanu līdz brīdim, kad saņemti trūkstošie dokumenti.

(28)  Dalībvalstīm līdz N+1. gada 15. februārim būtu jānosūta Komisijai gada pārskati un ikgadējās noskaidrošanas ziņojums, un līdz 15. aprīlim otrajā kalendārajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam katru otro gadu — veikuma ziņojums par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu. Ja šie dokumenti nav nosūtīti un Komisija tāpēc nevar veikt attiecīgās maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu vai pārbaudīt izdevumu attiecināmību salīdzinājumā ar ziņojumā uzrādīto izlaidi, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai uz laiku apturēt mēneša maksājumus un pārtraukt ceturkšņa atlīdzināšanu līdz brīdim, kad saņemti trūkstošie dokumenti.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Būtu jāievieš jauns maksājumu apturēšanas veids, kas izmantojams nesamērīgi mazas izlaides gadījumā. Ja paziņotā izlaide salīdzinājumā ar deklarētajiem izdevumiem ir nesamērīgi maza un dalībvalstis nespēj labi un saprotami paskaidrot situācijas iemeslus, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ne tikai samazināt izdevumus attiecībā uz N–1. finanšu gadu, bet arī uz laiku apturēt turpmākus izdevumus, kas saistīti ar intervenci, kuras izlaide bijusi nesamērīgi maza. Šādai apturēšanai uz laiku būtu vajadzīgs apstiprinājums lēmumā par ikgadējo veikuma noskaidrošanu.

(29)  Būtu jāievieš jauns maksājumu apturēšanas veids, kas izmantojams nesamērīgi mazas izlaides gadījumā. Ja paziņotā izlaide salīdzinājumā ar deklarētajiem izdevumiem ir nesamērīgi maza un dalībvalstis nespēj labi un saprotami paskaidrot situācijas iemeslus, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai tikai samazināt izdevumus attiecībā uz N-1. finanšu gadu, arī, iepriekš brīdinot, apturēt turpmākus izdevumus, kas saistīti ar intervenci, kuras izlaide bijusi nesamērīgi maza. Šādai apturēšanai uz laiku būtu vajadzīgs apstiprinājums lēmumā par ikgadējo noskaidrošanu.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Komisija būtu jāpilnvaro uz laiku apturēt maksājumus arī saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju, un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.

(30)  Attiecībā uz daudzgadu veikuma uzraudzību, ņemot vērā rezultātu rādītāju arvien lielāko sarežģītību un to, ka jāpielāgojas jaunajam īstenošanas modelim, veikuma ziņojumu saistībā ar faktiskajiem rezultātiem un attālumu līdz attiecīgajiem mērķrādītājiem pirmo reizi būtu jāiesniedz līdz 15. aprīlim otrajā kalendārajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam katru otro gadu. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama un ja dalībvalsts nevar to pienācīgi pamatot, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij nākt klajā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju. Rīcības plānā būtu jāizklāsta vajadzīgās korektīvās darbības un paredzamais izpildes termiņš. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja kļūst skaidrs, ka rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Lai izveidotu finansiālu saikni starp akreditētajām maksājumu aģentūrām un Savienības budžetu, Komisijai ikgadējās finansiālās noskaidrošanas satvarā katru gadu būtu jāveic maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana. Lēmumam par grāmatojumu noskaidrošanu būtu jāaprobežojas tikai ar grāmatojumu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, bet tam nebūtu jāattiecas uz izdevumu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(39)  Lai izveidotu finansiālu saikni starp akreditētajām maksājumu aģentūrām un Savienības budžetu, Komisijai ikgadējās noskaidrošanas satvarā katru gadu būtu jāveic maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana. Lēmumam par grāmatojumu noskaidrošanu būtu jāaprobežojas tikai ar grāmatojumu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, bet tam nebūtu jāattiecas uz izdevumu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Lai izdevumu attiecināmību pārbaudītu attiecībā pret ziņojumā uzrādīto izlaidi, līdz ar jauno īstenošanas modeli būtu jāiedibina ikgadējā veikuma noskaidrošana. Lai rīkotos situācijās, kad ziņojumā nav uzrādīta deklarētajiem izdevumiem atbilstoša izlaide un dalībvalstis nevar pamatot šo novirzi, būtu jāizveido maksājumu samazināšanas mehānisms.

(40)  Lai izdevumu attiecināmību pārbaudītu attiecībā pret ziņojumā uzrādīto izlaidi, līdz ar jauno īstenošanas modeli būtu jāiedibina ikgadējā noskaidrošana. Lai rīkotos situācijās, kad ziņojumā nav uzrādīta deklarētajiem izdevumiem atbilstoša izlaide un dalībvalstis nevar pamatot šo novirzi, būtu jāizveido maksājumu samazināšanas mehānisms.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Lai aizsargātu Savienības budžeta finanšu intereses, vienlaikus saglabājot pašreizējo stabilo pareizas finanšu pārvaldības satvaru, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas, ar kuru palīdzību tās var pārliecināties par to, vai fondu finansētās intervences ir faktiski veiktas un pareizi izpildītas. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201315, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9516, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9617 un Padomes Regulu (ES) 2017/193918 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvu sankciju piemērošanu. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137119 paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas trešās personas, kas iesaistītas Savienības fondu apgūšanā. Lai OLAF varētu īstenot savas pilnvaras un nodrošināt pārkāpumu gadījumu efektīvu analīzi, dalībvalstīm būtu jāievieš sistēmas, kas ļautu tām ziņot Komisijai par konstatētiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un citiem gadījumiem, kad pieļauta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas KLP stratēģiskajā plānā, un par dalībvalstu veikto turpinājumdarbu, kā arī par OLAF veiktu izmeklēšanu turpinājumdarbu. Lai nodrošinātu ar fondiem saistīto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu, dalībvalstīm būtu jāizveido vajadzīgā kārtība.

(42)  Lai aizsargātu Savienības budžeta finanšu intereses, vienlaikus saglabājot pašreizējo stabilo pareizas finanšu pārvaldības satvaru, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas, ar kuru palīdzību tās var pārliecināties par to, vai fondu finansētās intervences ir faktiski veiktas un pareizi izpildītas. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201315, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9516 un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9617, kā arī Padomes Regulu (ES) 2017/193918, Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvu sankciju piemērošanu. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137119 paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas trešās personas, kas iesaistītas Savienības fondu apgūšanā. Lai OLAF varētu īstenot savas pilnvaras un nodrošināt pārkāpumu gadījumu efektīvu analīzi, dalībvalstīm būtu jāievieš sistēmas, kas ļautu tām ziņot Komisijai par konstatētiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un citiem gadījumiem, kad pieļauta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas KLP stratēģiskajā plānā, un par dalībvalstu veikto turpinājumdarbu, kā arī par OLAF veiktu izmeklēšanu turpinājumdarbu. Lai nodrošinātu ar fondiem saistīto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu, dalībvalstīm būtu jāizveido vajadzīgā kārtība.

__________________

__________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

16 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

16 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

17 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

17 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

18 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

18 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

46.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(46a)  Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī būtu jāievieš daži vispārīgi noteikumi par kontrolēm un sodiem.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Būtu jāsaglabā integrētās sistēmas pašreizējie galvenie elementi un jo īpaši normas, kas attiecas uz lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmu, ģeotelpisko un dzīvniekbāzēto pieteikumu sistēmu, maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, saņēmēju identitātes reģistrēšanas sistēmu un kontroles un sodu sistēmu. Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā ir pieejami visaptveroši un salīdzināmi dati tādām vajadzībām kā agrovides un klimata politikas uzraudzība un Copernicus Sentinel satelītu un dienestu savākto pilnīgo, bezmaksas un atvērto datu un informācijas pastiprināta izmantošana, dalībvalstīm papildus tādām informācijas tehnoloģijām kā GALILEO un EGNOS būtu jāturpina izmantot dati vai informācijas produkti, kurus nodrošina programma Copernicus. Šajā nolūkā integrētajā sistēmā būtu jāiekļauj arī platību uzraudzības sistēma.

(47)  Būtu atbilstošā līmenī jāsaglabā integrētās sistēmas, tostarp agrīnās brīdināšanas sistēmas, pašreizējie galvenie elementi un jo īpaši normas, kas attiecas uz lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmu, ģeotelpisko un dzīvniekbāzēto pieteikumu sistēmu, maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, saņēmēju identitātes reģistrēšanas sistēmu un kontroles un sodu sistēmu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu un vajadzību neradīt pārmērīgu administratīvo slogu lauksaimniekiem un administratīvajām struktūrām. Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā ir pieejami visaptveroši un salīdzināmi dati tādām vajadzībām kā agrovides un klimata politikas uzraudzība un Copernicus Sentinel satelītu un dienestu savākto pilnīgo, bezmaksas un atvērto datu un informācijas pastiprināta izmantošana, dalībvalstīm papildus tādām informācijas tehnoloģijām kā GALILEO un EGNOS būtu jāturpina izmantot dati vai informācijas produkti, kurus nodrošina programma Copernicus. Šajā nolūkā integrētajā sistēmā būtu jāiekļauj arī platību uzraudzības sistēma, kas var ierobežot tādu gadījumu skaitu, kad jāveic pārbaudes saimniecībās uz vietas, un kas mazina administratīvo slogu lauksaimniekiem.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Integrētajai sistēmai kā daļai no pārvaldības sistēmām, kam vajadzētu būt ieviestām KLP īstenošanas nolūkā, būtu jānodrošina, ka gada veikuma ziņojumos sniegtie agregētie dati ir ticami un verificējami. Ņemot vērā to, cik svarīga ir integrētās sistēmas pienācīga funkcionēšana, ir jānosaka kvalitātes prasības. Dalībvalstīm katru gadu būtu jānovērtē lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitāte. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš visi trūkumi un jāizstrādā rīcības plāns, ja to pieprasījusi Komisija.

(48)  Integrētajai sistēmai kā daļai no pārvaldības sistēmām, kam vajadzētu būt ieviestām KLP īstenošanas nolūkā, būtu jānodrošina, ka ziņojumos sniegtie agregētie dati ir ticami un verificējami. Ņemot vērā to, cik svarīga ir integrētās sistēmas pienācīga funkcionēšana, ir jānosaka kvalitātes prasības. Dalībvalstīm katru gadu būtu jānovērtē lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitāte. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš visi trūkumi un jāizstrādā rīcības plāns, ja to pieprasījusi Komisija.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53)  Ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības starptautisko struktūru un gādājot par iekšējā tirgus pienācīgu darbību, ir jāorganizē dalībvalstu sadarbība. Ir jāizveido arī Savienības līmenī centralizēta dokumentēšanas sistēma, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un saņem vai veic maksājumus.

(53)  Ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības starptautisko struktūru un gādājot par iekšējā tirgus pienācīgu darbību un saistību ievērošanu attiecībā uz Savienības politikas saskaņotību attīstībai, ir jāorganizē dalībvalstu savstarpējā sadarbība un dalībvalstu un trešo valstu sadarbība. Ir jāizveido arī Savienības līmenī centralizēta dokumentēšanas sistēma, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un saņem vai veic maksājumus. Ar šo sistēmu būtu jāpalīdz atklāt nesaskaņotību starp KLP un Savienības ārējo politikas nostādņu īstenošanu. Tā palīdzētu uzraudzīt KLP mērķu sasniegšanu, kā norādīts Regulā (ES) Nr. .../... [KLP stratēģisko plānu regula], ļaujot novērtēt iepriekš minēto uzņēmumu ietekmi trešās valstīs attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un LESD 208. pantā paredzētajiem Savienības attīstības mērķiem.

Pamatojums

Pareizas un efektīvas sadarbības garā ar trešām valstīm Komisijai ir jāstiprina dialogs ar partnervalstīm jebkādā aspektā, kas varētu ietekmēt to attīstības procesu, neatkarīgi no tā, vai tas tieši attiecas uz Savienības politikas jomu. Savienības partneru sniegtajai informācijai būtu jāpalīdz atklāt un likvidēt ES politikas nostādņu nesaskaņotību, un datu vākšana un apmaiņa atvieglotu šo procesu.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55)  Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, jo īpaši attiecībā uz tās vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī ar sabiedrības veselību un dzīvniekiem saistītiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumu sistēmas kontrolēm un sodiem būtu jāievieš Savienības līmenī.

(55)  Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, kas nodrošina, ka maksājumi sekmē augstu ilgtspējas pakāpi un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimniekiem dalībvalstīs un to starpā, jo īpaši attiecībā uz tās vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī saistībā ar sabiedrības veselību un dzīvnieku labturību. Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu šādus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumiem un kontrolēm un sodiem saistībā ar neatbilstību būtu jāievieš Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57)  Lai gan būtu jāatļauj sodus detalizēti noteikt dalībvalstīm, minētajiem sodiem vajadzētu būt samērīgiem, iedarbīgiem un atturošiem un tiem nebūtu jāskar citi sodi, kas noteikti Savienības vai valstu tiesību aktos. Lai nodrošinātu rezultatīvu un saskanīgu pieeju dalībvalstīs, Savienības līmenī ir jāparedz minimālā naudassoda likme par neatbilstību, kas nolaidības dēļ pieļauta pirmo reizi, savukārt atkārtošanai būtu jānoved pie augstākiem procentiem, bet tīšas neatbilstības sekas varētu būt pat pilnīga izslēgšana no maksājuma saņemšanas. Lai nodrošinātu sodu samērīgumu gadījumos, kad neatbilstība ir maznozīmīga un pieļauta pirmo reizi, būtu jāatļauj dalībvalstīm ieviest agrīnās brīdināšanas sistēmu.

(57)  Lai gan būtu jāatļauj sodus detalizēti noteikt dalībvalstīm, minētajiem sodiem vajadzētu būt samērīgiem, iedarbīgiem un atturošiem un tiem nebūtu jāskar citi sodi, kas noteikti Savienības vai valstu tiesību aktos. Lai nodrošinātu rezultatīvu un saskanīgu pieeju dalībvalstīs, Savienības līmenī ir jāparedz minimālās naudassoda likmes. Minētās likmes būtu jāpiemēro par neatbilstību, kas nolaidības dēļ pieļauta pirmo reizi, savukārt atkārtošanai būtu jānoved pie augstākiem procentiem, bet par tīšu neatbilstību varētu tikt paredzēta pilnīga izslēgšana no maksājuma saņemšanas. Lai nodrošinātu sodu samērīgumu gadījumos, kad neatbilstība ir maznozīmīga un pieļauta pirmo reizi, dalībvalstīm būtu jāievieš agrīnās brīdināšanas sistēma, informējot saņēmēju par pienākumu veikt koriģējošu darbību un ļaujot tam novērst attiecīgo neatbilstību., informējot saņēmēju par pienākumu veikt koriģējošu darbību un ļaujot tam novērst attiecīgo neatbilstību. Administratīvos sodus nepiemēro neatbilstības gadījumiem, kas radušies nepārvaramas varas dēļ, vienkāršas neuzmanības dēļ vai acīmredzamu kļūdu dēļ, ko atzinusi kompetentā iestāde vai cita iestāde.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71)  Publiskojot šādu informāciju kopā ar vispārīgo informāciju, kas paredzēta šajā regulā, tiek palielināta pārredzamība pār Savienības fondu līdzekļu izlietojumu KLP un tādējādi uzlabota minētās rīcībpolitikas pamanāmība un izpratne par to. Tas dod iedzīvotājiem iespēju vēl ciešāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un rezultativitāti, un nosaka tai lielāku atbildību iedzīvotāju priekšā. Tas uzskatāmi parāda iedzīvotājiem arī konkrētus piemērus tam, kā lauksaimniecība nodrošina sabiedriskos labumus, tādā veidā stiprinot lauksaimniecībai atvēlētā valsts atbalsta leģitimitāti.

(71)  Publiskojot šādu informāciju kopā ar vispārīgo informāciju, kas paredzēta šajā regulā, tiek palielināta pārredzamība pār Savienības fondu līdzekļu izlietojumu KLP un tādējādi uzlabota minētās rīcībpolitikas pamanāmība un izpratne par to. Tas dod iedzīvotājiem iespēju vēl ciešāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un rezultativitāti, un nosaka tai lielāku atbildību iedzīvotāju priekšā. Tas uzskatāmi parāda iedzīvotājiem arī konkrētus piemērus tam, kā lauksaimniecība nodrošina sabiedriskos labumus, tādā veidā stiprinot lauksaimniecībai atvēlētā Savienības un valsts atbalsta leģitimitāti.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “pārvaldības sistēmas” ir pārvaldības struktūras, kas minētas šīs regulas II sadaļas II nodaļā, un Savienības pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā, Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula], tostarp ziņošanas sistēma, kas izveidota, lai sniegtu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto gada veikuma ziņojumu;

(b)  “pārvaldības sistēmas” ir pārvaldības struktūras, kas minētas šīs regulas II sadaļas II nodaļā, un Savienības pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā un Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula], tostarp dalībvalstu pienākumi attiecībā uz Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, kā norādīts šīs regulas 57. pantā, un ziņošanas sistēma, kas izveidota, lai sniegtu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 8. panta 3. punktā minēto ikgadējās noskaidrošanas ziņojumu un 121. pantā minēto veikuma ziņojumu (“veikuma ziņojums”);

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  “izlaides rādītājs” ir Regulas (ES) .../... [KNR regula] 2. panta 12. punktā definētais izlaides rādītājs;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – cb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  “rezultātu rādītājs” ir Regulas (ES) .../... [KNR regula] 2. panta 13. punktā definētais rezultātu rādītājs;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – cc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cc)  “būtisks trūkums” ir Regulas (ES) .../... [KNR regula] 2. panta 30. punktā definētais būtiskais trūkums;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa - cd punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cd)  “starpniekstruktūra” ir Regulas (ES) .../... [KNR regula] 2. panta 7. punktā definētā starpniekstruktūra;

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ce punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ce)  “rīcības plāns” ir rīcības plāns saskaņā ar šīs regulas 39. panta 1. punktu un 40. panta 1. punktu;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  saņēmēja nāve;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  smaga dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecību;

(a)  dabas katastrofa vai meteoroloģiski apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  saņēmēja ilgstoša darbnespēja;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ab punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  tirgus apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  lauksaimniecības dzīvnieku novietņu nejauša nopostīšana saimniecībā;

(b)  lauksaimniecības dzīvnieku novietņu nopostīšana saimniecībā;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  epizootija vai augu slimība, kas skar, attiecīgi, visus saņēmēja lauksaimniecības dzīvniekus vai lauksaimniecības kultūras vai daļu no tiem;

(c)  epizootija, augu slimība vai augu kaitēkļu invāzija, kas skar attiecīgi visus saņēmēja lauksaimniecības dzīvniekus vai lauksaimniecības kultūras vai daļu no tiem;

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis var piemērot pirmās daļas a) punktu lauku saimniecību grupai, kas cietusi no vienas un tās pašas dabas katastrofas vai tiem pašiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ELFLA īsteno dalībvalstu un Savienības dalītā pārvaldībā. Tas finansē Savienības finansiālo iemaksu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 4. nodaļā minētajās lauku attīstības intervencēs, kas ietvertas KLP stratēģiskajā plānā.

ELFLA īsteno dalībvalstu un Savienības dalītā pārvaldībā. Tas finansē Savienības finansiālo iemaksu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 4. nodaļā minētajās lauku attīstības intervencēs, kas ietvertas KLP stratēģiskajā plānā, un pasākumus, ko veic saskaņā ar minētās regulas 112. pantu.

Pamatojums

Pēc dalībvalstu iniciatīvas ELFLA finansē arī pasākumus, kas ir saistīti ar tehnisko atbalstu.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā fondi katrs tiešā veidā var finansēt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta aktivitātes un izvērtēšanu, revīziju un inspekciju, kas vajadzīga KLP īstenošanai. Minētais jo īpaši ietver:

Pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā fondi katrs tiešā veidā var finansēt plašākas sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta aktivitātes un izvērtēšanu, revīziju un inspekciju, kas vajadzīga KLP īstenošanai. ELFLA iemaksā, kas minēta Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regulas] 86. panta 3. punktā, ņem vērā administratīvās spējas palielināšanu attiecībā uz jaunajām pārvaldības un kontroles sistēmām dalībvalstīs. Minētais jo īpaši ietver:

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  pētījumus par KLP un fondu finansēto pasākumu izvērtējumus, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu un informācijas apmaiņu par KLP izmantotajām praksēm, kā arī pētījumus, kas veikti kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB);

(f)  pētījumus par KLP un fondu finansēto pasākumu izvērtējumus, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu, informācijas apmaiņu par KLP izmantoto paraugpraksi un apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā arī pētījumus, kas veikti kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB);

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  iemaksu lauku attīstības intervenču kontekstā veiktos pasākumos, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, informētības palielināšanu, sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu Savienības līmenī un ietver attiecīgo pušu tīklošanu;

(h)  iemaksu lauku attīstības intervenču kontekstā veiktos pasākumos, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, informētības palielināšanu, sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Savienības līmenī un ietver attiecīgo pušu tīklošanu;

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Kompetentā iestāde

 

1.  Dalībvalstis ministrijas līmenī izraugās iestādi, kas ir atbildīga par:

 

(a)  9. panta 2. punktā minētās maksājumu aģentūru akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atcelšanu;

 

(b)  10. pantā minētās koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atcelšanu;

 

(c)  11. pantā minētās sertifikācijas struktūras norīkošanu un atsaukšanu;

 

(d)  saskaņā ar šo nodaļu kompetentajai iestādei uzticēto uzdevumu veikšanu, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

 

2.  Pamatojoties uz to kritēriju pārbaudi, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 12. panta 1. punktu, kompetentā iestāde ar oficiālu aktu lemj par:

 

(a)  maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu vai — pēc izskatīšanas — atcelšanu;

 

(b)  sertifikācijas struktūras norīkošanu un atsaukšanu.

 

Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju par maksājumu aģentūru, koordinējošās struktūras un sertifikācijas struktūras akreditēšanu vai norīkošanu un akreditācijas atcelšanu vai atsaukšanu.

 

Komisija sekmē paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar pārvaldības sistēmu darbību.

(Sk. bijušā 9. panta formulējumu)

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

8. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras

Maksājumu aģentūras

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu dienesti vai struktūras, kas atbild par 5. panta 2. punktā un 6. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.

Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu vai attiecīgā gadījumā reģionu dienesti vai struktūras, kas atbild par 5. panta 2. punktā un 6. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis par maksājumu aģentūrām akreditē tādus dienestus vai struktūras, kuru administratīvā organizācija un iekšējās kontroles sistēma sniedz pietiekamas garantijas tam, ka maksājumi ir likumīgi, pareizi un pienācīgi uzskaitīti. Šajā nolūkā maksājumu aģentūras atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz iekšējo vidi, kontroles aktivitātēm, informāciju un komunikāciju, un uzraudzību un kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Dalībvalstis par maksājumu aģentūrām akreditē tādus dienestus vai struktūras, kuru administratīvā organizācija un iekšējās kontroles sistēma sniedz pietiekamas garantijas tam, ka maksājumi ir likumīgi, pareizi un pienācīgi uzskaitīti. Šajā nolūkā maksājumu aģentūras atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz iekšējo vidi, kontroles aktivitātēm, informāciju un komunikāciju, un uzraudzību un kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts - 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam akreditēto maksājumu aģentūru akreditāciju pārnes uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde ir informēta par to atbilstību akreditācijas kritērijiem un ja pārskatīšanā, kas veikta saskaņā ar 12. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, nav apliecināts pretējais.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas dalībvalstis jaunas maksājumu aģentūras vairs nenorīko.

Dalībvalstis var norīkot jaunas maksājumu aģentūras pēc [šīs regulas spēkā stāšanās diena] ar nosacījumu, ka:

 

(a)  netiek palielināts akreditēto maksājumu aģentūru skaits attiecībā pret situāciju 2019. gada 31. decembrī; vai

 

(b)  jaunas maksājumu aģentūras norīko attiecīgās dalībvalsts administratīvās reorganizācijas gadījumā.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulas (ES, Euratom) 2018/... [jaunā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) 63. panta 5. un 6. punkta piemērošanas vajadzībām persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, sagatavo un iesniedz Komisijai:

Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) 63. panta 5. un 6. punkta piemērošanas vajadzībām persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, sagatavo un iesniedz Komisijai:

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā – gada pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot akreditētajai maksājumu aģentūrai uzticētos uzdevumus, kopā ar informāciju, kas vajadzīga to noskaidrošanai saskaņā ar 51. pantu;

(a)  kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā – gada pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot akreditētajai maksājumu aģentūrai uzticētos uzdevumus, kopā ar informāciju, kas vajadzīga to noskaidrošanai saskaņā ar 51. panta 1. punktu;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  gada veikuma ziņojumu, kas minēts 52. panta 1. punktā un parāda, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar 35. pantu;

(b)  ikgadējās noskaidrošanas ziņojumu, kas minēts 51. panta 2. punktā un kas ietver informāciju par faktisko izlaidi un izdevumiem, apliecinot, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar 35. pantu;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. daļa – c punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  izveidoto pārvaldības sistēmu pareizu funkcionēšanu, kas dod vajadzīgās garantijas par gada veikuma ziņojumā uzrādīto izlaidi, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktā,

ii)  izveidoto iekšējās kontroles sistēmu pareizu funkcionēšanu un atbilstību Savienības pamatprasībām, kas saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktu dod vajadzīgās garantijas par ikgadējās noskaidrošanas ziņojumā uzrādītajiem izlaides rādītājiem un nodrošina Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] minēto intervenču veidu atbilstību piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ikgadējās noskaidrošanas ziņojumus pirmo reizi iesniedz līdz [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] un pēc tam katru gadu līdz 2030. gadam, to ieskaitot. Pirmais ziņojums aptver pirmos divus finanšu gadus pēc ... [viens gads pēc šīs regulas piemērošanas dienas]. Attiecībā uz Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas II nodaļā minētajiem tiešajiem maksājumiem šajā ziņojumā aptver tikai [nākamais gads pēc šīs regulas piemērošanas dienas] finanšu gadu.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

8. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz 15. aprīlim [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam katru otro gadu sagatavo un iesniedz Komisijai veikuma ziņojumu, izmantojot 129. pantā minētos datus un tajā atspoguļojot panākto progresu virzībā uz attiecīgajā valsts KLP stratēģiskajā plānā noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī, ja iespējams, ziņojumus par ietekmi.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, dalībvalsts norīko publisku koordinējošo struktūru, kurai tā uztic šādus uzdevumus:

svītrots

(a)  vākt Komisijai sniedzamo informāciju un minēto informāciju nosūtīt Komisijai;

 

(b)  iesniegt 52. panta 1. punktā minēto gada veikuma ziņojumu;

 

(c)  veikt vai koordinēt rīcību ar mērķi novērst jebkādus vispārīga rakstura trūkumus un informēt Komisiju par jebkādu turpinājumdarbu;

 

(d)  veicināt un nodrošināt Savienības noteikumu saskaņotu piemērošanu.

 

Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktā minētās finansiālās informācijas apstrādi dalībvalstis veic īpašu koordinējošās struktūras akreditāciju.

 

Gada veikuma ziņojums, ko iesniegusi koordinējošā struktūra, ietilpst 11. panta 1. punktā minētā atzinuma tvērumā, un nosūtīšanas brīdī tam pievieno pārvaldības deklarāciju, kas minēto ziņojumu aptver pilnībā.

 

(Pārcelts uz jauno 10.a pantu “Koordinējošās struktūras”)

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Article 9

svītrots

Kompetentā iestāde

 

1.  Dalībvalstis ministrijas līmenī izraugās iestādi, kas ir atbildīga par:

 

(a)  8. panta 2. punktā minētās maksājumu aģentūru akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atcelšanu;

 

(b)  8. panta 4. punktā minēto koordinējošās struktūras akreditāciju;

 

(c)  11. pantā minētās sertifikācijas struktūras norīkošanu;

 

(d)  saskaņā ar šo nodaļu kompetentajai iestādei uzticēto uzdevumu veikšanu.

 

2.  Kompetentā iestāde, pamatojoties uz to akreditācijas kritēriju pārbaudīšanu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar oficiālu aktu lemj par maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu vai – pēc izskatīšanas – akreditācijas atsaukšanu. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju par akreditēšanu un akreditāciju atsaukšanu.

 

(Pārcelts uz jauno 7.a pantu)

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

 

Koordinējošās struktūras

 

1.  Ja ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, dalībvalsts norīko publisku koordinējošo struktūru, kurai tā uztic šādus uzdevumus:

 

(a)  vākt Komisijai iesniedzamos dokumentus, datus un informāciju un nosūtīt šo informāciju Komisijai;

 

(b)  iesniegt gada pārskatus, 51. panta 2. punktā minēto ikgadējās noskaidrošanas ziņojumu un veikuma ziņojumus, apkopojot maksājumu aģentūru iesniegtos datus un dokumentus un izveidojot to kopsavilkumu;

 

(c)  veikt vai koordinēt rīcību ar mērķi novērst jebkādus vispārīga rakstura trūkumus un informēt Komisiju par jebkādu turpinājumdarbu;

 

(d)  nodrošināt Savienības noteikumu saskaņotu piemērošanu.

 

Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktā minētās finansiālās informācijas apstrādi dalībvalstis veic īpašu koordinējošās struktūras akreditāciju.

 

Gada pārskati, ikgadējās noskaidrošanas ziņojums un veikuma ziņojums, ko iesniegusi koordinējošā struktūra, ietilpst 11. panta 1. punktā minētā atzinuma tvērumā, un tos nosūta kopā ar pārvaldības deklarāciju, kas minēto ziņojumu aptver pilnībā.

(Sk. 8. panta 4. punkta formulējumu)

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tomēr dalībvalsts, kas akreditē vairāk nekā vienu sertifikācijas struktūru, valsts līmenī izraugās arī valsts sertifikācijas struktūru, kas būs atbildīga par koordinēšanu.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  52pantā minētajai ikgadējai veikuma noskaidrošanai vajadzīgie veikuma ziņojumi par izlaides rādītājiem un Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 115. pantā minētajai daudzgadu veikuma uzraudzībai vajadzīgie veikuma ziņojumi par rezultātu rādītājiem, kuri parāda atbilstību šīs regulas 35. pantam, ir pareizi;

(c)  51panta 2. punktā minētajai ikgadējai noskaidrošanai vajadzīgie ziņojumi par izlaidi, kuros apliecināta atbilstība šīs regulas 35. pantam, ir pareizi;

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  izdevumi, kuri radušies par Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētajiem pasākumiem un kuru atlīdzināšana pieprasīta no Komisijas, ir likumīgi un pareizi. ;

(d)  Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 115. un 121. pantā minētajai daudzgadu veikuma uzraudzībai vajadzīgie ziņojumi, kuros norāda veiktās darbības un panākto progresu virzībā uz attiecīgajā valsts KLP stratēģiskajā plānā noteikto mērķu sasniegšanu, ir pareizi.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  izdevumi Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] minēto intervenču veidiem atbilst piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa – db punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  izdevumi Regulā (ES) Nr 1308/2013, Regulā (ES) Nr. 228/2013, Regulā (ES) Nr. 229/2013 un Regulā (ES) Nr. 1144/2014 paredzētajiem pasākumiem, kuru atlīdzināšana pieprasīta no Komisijas, ir likumīgi un pareizi.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētajā atzinumā norāda arī to, vai pārbaudīšanā ir radušās šaubas par apgalvojumiem, kas izteikti 8. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā.

Minētajā atzinumā norāda arī to, vai pārbaudīšanā ir radušās šaubas par apgalvojumiem, kas izteikti 9. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī no iestādes, kas akreditējusi minēto aģentūru, un no struktūrām, kas ir atbildīgas par KLP īstenošanu un uzraudzību.

2.  Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas gan finanšu pārvaldības ziņā, gan arī saistībā ar to plānoto mērķu novērtēšanu un sasniegšanu attiecībā uz intervencēm. Visus datus un informāciju, kurus izmanto, lai sertifikācijas struktūras varētu apliecināt mērķu sasniegšanu, kā arī uz kuriem balstās veiktie pieņēmumi, dara pārredzami pieejamus. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī no iestādes, kas akreditējusi minēto aģentūru, un no struktūrām, kas ir atbildīgas par KLP īstenošanu un uzraudzību.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par sertifikācijas struktūru uzdevumiem, tostarp to veicamajām pārbaudēm, un struktūrām, kas pakļautas minētajām pārbaudēm, un par sertifikātiem un ziņojumiem un tos pavadošajiem dokumentiem, kas jāsagatavo minētajām struktūrām.

svītrots

Īstenošanas aktos nosaka arī:

 

(a)  revīzijas principus, uz kuriem balstās sertifikācijas struktūru atzinumi, arī riska novērtējumu, iekšējās kontroles un prasīto revīzijas pierādījumu līmeni;

 

(b)  revīzijas metodes, kas sertifikācijas struktūrām jāizmanto, lai, ņemot vērā starptautiskus revīzijas standartus, sniegtu savus atzinumus.

 

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

 

(Pārcelts uz jauno 12.a pantu “Komisijas pilnvaras” (bijušais 10. pants))

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

11. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Tiklīdz dalībvalstu kompetentās iestādes ir iecēlušas šajā pantā minēto sertifikācijas struktūru un informējušas par to Komisiju, Komisija ne vēlāk kā vienu gadu pēc ... [šīs regulas piemērošanas datums] un otro reizi ne vēlāk kā pēc četriem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam visu šādu struktūru visaptverošu sarakstu.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimālās summas, kas tam noteiktas Regulā (ES, Euratom) [COM(2018) 322 final].

1.  ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimālās summas, kas tam noteiktas Regulā (ES, Euratom) [COM(2018) 322 final], ar kuru nosaka individuālus ierobežojumus dalībvalstīm.

Pamatojums

Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstīm būtu noteikts ierobežojums attiecībā uz maksājumiem, tādējādi nodrošinot, ka dalībvalstīm, kuras šo summu iztērē pirmās, nav iespējas saņemt vairāk.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Komisijas pilnvaras

 

1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par:

 

(a)  9. panta 2. punktā minēto maksājumu aģentūru un 10. panta 4. punktā minēto koordinējošo struktūru minimālajiem akreditācijas nosacījumiem;

 

(b)  maksājumu aģentūru pienākumiem, kas saistīti ar valsts intervenci, un noteikumiem par to pārvaldības un kontroles pienākumu saturu;

 

(c)  maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditācijas piešķiršanas, atsaukšanas un izskatīšanas procedūrām un sertifikācijas struktūras norīkošanas un atsaukšanas procedūrām, kā arī maksājumu aģentūru akreditācijas pārraudzības procedūrām, ņemot vērā proporcionalitātes principu;

 

(d)  darbu un pārbaudēm, uz kuriem pamatojas 9. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētā maksājumu aģentūru pārvaldības deklarācija;

 

(e)  10. panta 4. punktā minētās koordinējošās struktūras funkcionēšanu un informācijas paziņošanu Komisijai.

 

2.  Komisija saskaņā ar 100. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot noteikumus par sertifikācijas struktūru uzdevumiem, tostarp to veicamajām pārbaudēm, un struktūrām, kas pakļautas minētajām pārbaudēm, un par sertifikātiem un ziņojumiem un tos pavadošajiem dokumentiem, kas jāsagatavo minētajām struktūrām.

 

Minētajos deleģētajos aktos nosaka arī

 

(a)  revīzijas principus, uz kuriem balstās sertifikācijas struktūru atzinumi, arī riska novērtējumu, iekšējās kontroles un prasīto revīzijas pierādījumu līmeni; un

 

(b)  revīzijas metodes, kas sertifikācijas struktūrām jāizmanto, lai, ņemot vērā starptautiskus revīzijas standartus, sniegtu savus atzinumus, kuros var paredzēt iespēju uzraudzīt maksājumu aģentūru veiktās pārbaudes uz vietas.

(Sk. bijušā 10. panta, kā arī 11. panta 3. punkta formulējumu)

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ELGF katra gada sākumā izveido rezervi, kas iecerēta, lai lauksaimniecības nozarei sniegtu papildu atbalstu tirgus pārvaldības vai stabilizācijas nolūkā vai gadījumā, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē krīzes (“lauksaimniecības rezerve”).

KLP budžetā izveido ES lauksaimniecības krīzes rezervi (“rezerve”), lai lauksaimniecības nozarei sniegtu papildu atbalstu tirgus pārvaldības vai stabilizācijas nolūkā un lai nekavējoties reaģētu gadījumā, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē krīzes.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lauksaimniecības rezervei paredzētās apropriācijas tieši iekļauj Savienības budžetā.

Rezervei paredzētās apropriācijas tieši iekļauj Savienības budžetā un izmanto finanšu gadā vai gados, kad vajadzīgs papildu atbalsts, šādu pasākumu finansēšanai:

 

(a)   lauksaimniecības tirgu stabilizējoši pasākumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 8 līdz 21. pantā;

 

(b)  ārkārtas pasākumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 V daļas I nodaļā;

 

(c)  pasākumi, lai papildinātu ienākumu stabilizēšanas instrumentus, kas minēti Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 70. pantā, ja tirgus krīzes ir biežākas par katrā nozarē iepriekš noteikto sliekšņvērtību.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 100. pantu, lai papildinātu šo pantu nolūkā paredzēt nozaru sliekšņvērtības, kas ļauj sākt pasākumus, lai papildinātu šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos ienākumu stabilizācijas instrumentus.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lauksaimniecības rezerves līdzekļus dara pieejamus Regulas (ES) Nr. 1308/2013 8.–21. pantā un 219., 220. un 221. pantā paredzētajiem pasākumiem gadā vai gados, kuros ir vajadzīgs papildu atbalsts.

svītrots

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – -1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Sākotnējo summu 400 000 000 EUR apmērā pašreizējās cenās nosaka 2021. gadā kā papildinājumu ELGF un ELFLA budžetam.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lauksaimniecības rezerves summa katra gada sākumā 2021.–2027. gada periodā ir vismaz 400 miljoni EUR pašreizējās cenās. Komisija gada gaitā var koriģēt lauksaimniecības rezerves summu, kad tas ir lietderīgi, ņemot vērā tirgus norises vai perspektīvas kārtējā vai nākamajā gadā un ņemot vērā pieejamās ELGF apropriācijas.

ES lauksaimniecības krīzes rezerves summa katra gada sākumā 2021.–2027. gada periodā ir vismaz 2021. gadā piešķirtās sākotnējās summas apmērā, ko minētajā periodā var palielināt līdz maksimālajai summai 1 500 000 000 EUR apmērā pašreizējās cenās, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pieņemtos attiecīgos lēmumus.

 

ES lauksaimniecības krīzes rezerves summu koriģē ikgadējā budžeta procedūrā vai gada gaitā, kad tas ir lietderīgi, ņemot vērā krīzes norises vai perspektīvas kārtējā gadā vai nākamajos gados un ņemot vērā ELGF piešķirtos ieņēmumus vai rezerves, kas pieejamas ELGF maksimālā apakšapjoma ietvaros.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja minētās pieejamās apropriācijas nav pietiekamas, ES lauksaimniecības krīzes rezerves finansēšanai var izmantot finanšu disciplīnu pirmajā daļā minētās sākotnējās summas robežās.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnes bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajos finanšu gados.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnes bez laika ierobežojuma, lai finansētu rezervi nākamajos finanšu gados.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt, atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, krīzes rezerves kopējo neizlietoto summu, kas pieejama 2020. gada beigās, pārnes uz 2021. gadu, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās rīcības, un dara pieejamu lauksaimniecības rezerves finansēšanai.

svītrots

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Korekcijas likmi, kuru piemēro tiešo maksājumu intervencēm, kas minētas šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un Savienības finansiālajai iemaksai īpašajos pasākumos, kas minēta šīs regulas 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā un piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu (turpmāk “korekcijas likme”), Komisija nosaka tad, kad prognozes par to intervenču un pasākumu finansējumu, ko finansē saskaņā ar attiecīgo maksimālo apakšapjomu, attiecībā uz konkrētu finanšu gadu liecina, ka piemērojamais gada maksimālais apjoms tiks pārsniegts.

Korekcijas likmi, kuru piemēro tiešo maksājumu intervencēm, kas minētas šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā (turpmāk “korekcijas likme”), Komisija nosaka tad, kad prognozes par to intervenču un pasākumu finansējumu, ko finansē saskaņā ar attiecīgo maksimālo apakšapjomu, attiecībā uz konkrētu finanšu gadu liecina, ka piemērojamais gada maksimālais apjoms tiks pārsniegts.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Korekcijas likmi, kas noteikta saskaņā ar šo pantu, piemēro tikai tiešajiem maksājumiem, kuri pārsniedz 2000 EUR un kuri jāpiešķir saņēmējiem attiecīgajā kalendārajā gadā.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

19. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija, nepiemērojot 101. pantā minēto procedūru, var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka papildu maksājumus vai atvilkumus, ar kādiem koriģē saskaņā ar 3. punktu veiktos maksājumus.

6.  Komisija, piemērojot 101. pantā minēto procedūru, var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka papildu maksājumus vai atvilkumus, ar kādiem koriģē saskaņā ar 3. punktu veiktos maksājumus.

Pamatojums

Skaidrības un pārredzamības labad Komisijai ir jāturpina ikmēneša maksājuma procedūra.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar 7. panta b) punktu Komisija satelītdatus bez maksas piegādā par platību uzraudzības sistēmu kompetentajām iestādēm vai pakalpojumu sniedzējiem, kurus minētās struktūras ir pilnvarojušas sevi pārstāvēt.

Saskaņā ar 7. panta b) punktu Komisija satelītdatus bez maksas piegādā par platību uzraudzības un kontroles sistēmu kompetentajām iestādēm vai pakalpojumu sniedzējiem, kurus minētās struktūras ir pilnvarojušas sevi pārstāvēt.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzdevumus, kas attiecas uz paņēmieniem vai darba metodēm, saistībā ar 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto platību uzraudzības sistēmu Komisija var uzticēt specializētiem subjektiem.

Uzdevumus, kas attiecas uz paņēmieniem vai darba metodēm, saistībā ar 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto platību uzraudzības un kontroles sistēmu Komisija var uzticēt specializētiem subjektiem.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodrošināt lauksaimniecības zemes izmantojuma un lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņas, tostarp agromežsaimniecības platību, agroekonomisko un agrovidisko uzraudzību un lauksaimniecības kultūru stāvokļa uzraudzību tā, lai būtu iespējams sagatavot aplēses, jo īpaši attiecībā uz ražām un lauksaimniecisko ražošanu, un ar ārkārtas apstākļiem saistīto ietekmi uz lauksaimniecību;

(b)  nodrošināt lauksaimniecības zemes izmantojuma un lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņas, tostarp agromežsaimniecības platību, agroekonomisko un agrovides un klimata uzraudzību un augsnes, ūdens, lauksaimniecības kultūru un citu augu stāvokļa uzraudzību tā, lai būtu iespējams sagatavot aplēses, jo īpaši attiecībā uz ražām un lauksaimniecisko ražošanu, un ārkārtas apstākļu radīto ietekmi uz lauksaimniecību, kā arī novērtējumu par lauksaimniecības sistēmu noturību pret klimata pārmaiņām un progresu virzībā uz attiecīgo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  veicināt pasaules tirgu pārredzamību;

(d)  veicināt īpašus pasākumus, ka palielina pasaules tirgu pārredzamību, tostarp tirgus uzraudzību, ņemot vērā Savienības mērķus un saistības, kā arī politikas saskaņotību attīstībai;

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ievērojot 7. panta c) punktu, Komisija finansē rīcības, kas attiecas uz KLP īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo datu, tostarp satelītdatu, ģeotelpisko datu un meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi, telpisko datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, specifisku, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītu pētījumu veikšanu, tālizpēti, ko izmanto, lai palīdzētu uzraudzīt lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņu un augsnes veselību, un agrometeoroloģisko un ekonometrisko modeļu atjaunināšanu. Minētās rīcības vajadzības gadījumā veic sadarbībā ar EVA, JRC, valsts laboratorijām un struktūrām vai ar privātā sektora iesaistīšanos.

Ievērojot 7. pantu, Komisija finansē rīcības, kas attiecas uz KLP un tās ietekmes īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo datu, tostarp satelītdatu, ģeotelpisko datu un meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi, telpisko datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, specifisku, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītu pētījumu veikšanu, tālizpēti, ko izmanto, lai palīdzētu uzraudzīt lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņu un augsnes veselību, un agrometeoroloģisko un ekonometrisko modeļu atjaunināšanu. Minētās rīcības vajadzības gadījumā veic sadarbībā ar EVA, JRC, Eurostat, valsts laboratorijām un struktūrām vai ar privātā sektora iesaistīšanos, vienlaikus pēc iespējas nodrošinot neatkarību, pārredzamību un informācijas brīvu pieejamību.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  2021. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

(a)  2021. gadā: 1,5 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

Pamatojums

Būtu lietderīgi izmaksāt priekšfinansējumu divu gadu laikā, lai novērstu kavējumus otrā pīlāra pasākumu īstenošanā.

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  2022. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

(b)  2022. gadā: 1,5 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja ir notikusi līdzekļu pārvietošana uz vai no ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 90. pantu, papildu priekšfinansējumu neizmaksā un neatgūst.

3.  Ja ir notikusi līdzekļu pārvietošana uz vai no ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 90. pantu, var izmaksāt vai atgūt papildu priekšfinansējumu.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

29. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Priekšfinansējuma procentus izmanto attiecīgajam KLP stratēģiskajam plānam un atvelk no galīgajā izdevumu deklarācijā norādītās publisko izdevumu summas.

4.  Priekšfinansējuma procentus izmanto attiecīgajam KLP stratēģiskajam plānam vai attiecīgajai reģionālajai intervences programmai un atvelk no galīgajā izdevumu deklarācijā norādītās publisko izdevumu summas.

Pamatojums

Attiecībā uz reģionālajiem plāniem un lai saglabātu šā panta saskaņotību, priekšfinansējuma summu procentu likmes jāizmanto attiecībā uz to plānu, kurā tās noteiktas.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Starpmaksājumus veic attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu. Tos aprēķina, ar plānu saistītajiem publiskajiem izdevumiem piemērojot katram intervences tipam noteikto iemaksu likmi, kas minēta Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 85. pantā.

1.  Starpmaksājumus veic attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu vai attiecīgā gadījumā katru reģionālo intervences programmu. Tos aprēķina, ar plānu saistītajiem publiskajiem izdevumiem piemērojot katram intervences tipam noteikto līdzfinansējuma likmi, kas minēta Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 85. pantā.

Pamatojums

Precizējums attiecībā uz starpmaksājumiem reģionālo intervences programmu gadījumā.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

30. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  summa, kas iekļauta pirmajā izdevumu deklarācijā, ir tikusi iepriekš iemaksāta finanšu instrumentā un var veidot līdz 25 % no KLP stratēģiskā plāna iemaksas kopsummas, kas saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu atvēlēta finanšu instrumentiem;

(a)  summa, kas iekļauta pirmajā izdevumu deklarācijā, ir tikusi iepriekš iemaksāta finanšu instrumentā un var veidot līdz 25 % no KLP stratēģiskā plāna līdzfinansējuma kopsummas, kas saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu atvēlēta finanšu instrumentiem;

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pēdējo gada veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, tā atkarībā no līdzekļu pieejamības izmaksā atlikumu, pamatojoties uz finanšu plānu, kas ir spēkā ELFLA intervences tipu līmenī, attiecīgā KLP stratēģiskā plāna pēdējā izpildes gada pārskatiem un atbilstošajiem noskaidrošanas lēmumiem. Minētos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 80. panta 3. punktā paredzētās izdevumu attiecināmības pēdējās dienas, un tie aptver izdevumus, kas maksājumu aģentūrai radušies līdz pēdējai izdevumu attiecināmības dienai.

1.  Pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pēdējo ikgadējās noskaidrošanas ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, tā izmaksā atlikumu, pamatojoties uz finanšu plānu, kas ir spēkā ELFLA intervences tipu līmenī, attiecīgā KLP stratēģiskā plāna pēdējā izpildes gada pārskatiem un atbilstošajiem noskaidrošanas lēmumiem. Minētos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 80. panta 3. punktā paredzētās izdevumu attiecināmības pēdējās dienas, un tie aptver izdevumus, kas maksājumu aģentūrai radušies līdz pēdējai izdevumu attiecināmības dienai.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

31. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja līdz 1. punktā noteiktajam termiņam Komisija nav saņēmusi pēdējo gada veikuma ziņojumu un dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu grāmatojumu noskaidrošanu par plāna izpildes pēdējo gadu, saistības attiecībā uz atlikuma maksājumu automātiski atceļ saskaņā ar 32. pantu.

3.  Ja līdz 1. punktā noteiktajam termiņam Komisija nav saņēmusi pēdējo ikgadējās noskaidrošanas ziņojumu un dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu grāmatojumu noskaidrošanu par plāna izpildes pēdējo gadu, saistības attiecībā uz atlikuma maksājumu automātiski atceļ saskaņā ar 32. pantu.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, kas atbilst 30. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.

1.  Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, kas atbilst 30. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

32. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja ir ierosināta tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minētās automātiskas saistību atcelšanas periodu attiecībā uz summu, kura saistīt ar attiecīgajām rīcībām, aptur uz minētās tiesvedības vai administratīvās pārsūdzības laiku ar noteikumu, ka Komisija līdz N+3. gada 31. janvārim saņem pamatotu paziņojumu no attiecīgās dalībvalsts.

3.  Ja ir ierosināta tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minētās automātiskas saistību atcelšanas periodu attiecībā uz summu, kura saistīt ar attiecīgajām rīcībām, aptur uz minētās tiesvedības vai administratīvās pārsūdzības laiku ar noteikumu, ka Komisija līdz N+4. gada 31. janvārim saņem pamatotu paziņojumu no attiecīgās dalībvalsts.

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

32. pants – 4. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  budžeta saistību daļu, par kuru ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet kuras atlīdzinājumu Komisija N+2. gada 31. decembrī ir samazinājusi vai uz laiku apturējusi;

(a)  budžeta saistību daļu, par kuru ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet kuras atlīdzinājumu Komisija N+3. gada 31. decembrī ir samazinājusi vai uz laiku apturējusi;

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ELFLA satvarā darbība var saņemt dažāda veida atbalstu no KLP stratēģiskā plāna un no citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem vai Savienības instrumentiem tikai tad, ja kumulētā atbalsta kopsumma, kas piešķirta kā dažāda veida atbalsts, nepārsniedz lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, kas piemērojama attiecīgajam intervences tipam, kurš minēts Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļā. Tādos gadījumos dalībvalstis nedeklarē Komisijai izdevumus attiecībā uz:

ELFLA satvarā darbība var saņemt dažāda veida atbalstu no KLP stratēģiskā plāna un no citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem vai Savienības instrumentiem tikai tad, ja kumulētā atbalsta kopsumma, kas piešķirta kā dažāda veida atbalsts, nepārsniedz lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, kas piemērojama attiecīgajam intervences tipam, kurš minēts Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļā. Tādos gadījumos izdevumus nedeklarē attiecībā uz:

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izdevumus, kas minēti 5panta 2punktā un 6pantā, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja:

Izdevumus, kuri radušies par Regulā (ES) Nr. 1308/2013, Regulā (ES) Nr228/2013, Regulā (ES) Nr229/2013 un Regulā (ES) Nr1144/2014 paredzētajiem pasākumiem, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja:

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem, vai

(b)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  attiecībā uz Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem:

svītrots

i)  ziņojumā ir uzrādīta tiem atbilstoša izlaide un

 

ii)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām, kas neaptver attiecināmības nosacījumus, kuri individuāliem saņēmējiem noteikti valsts KLP stratēģiskajos plānos.

 

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

35. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Izdevumus, kuri radušies par Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] paredzētajiem pasākumiem, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja:

 

(a)   tos veikušas akreditētas maksājumu aģentūras;

 

(b)  ziņojumā ir uzrādīta tiem atbilstoša izlaide;

 

(c)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām, ievērojot Savienības pamatprasības, kas neaptver atsevišķiem saņēmējiem noteiktus attiecināmības nosacījumus.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja Komisija no izdevumu deklarācijām vai 88. pantā minētās informācijas secina, ka 36. pantā minētie maksājuma termiņi nav ievēroti, dalībvalstij tiek dota iespēja iesniegt savus komentārus laikā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām. Ja dalībvalsts komentārus minētajā laikā neiesniedz vai ja Komisija atbildi uzskata par neapmierinošu, Komisija var mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij samazināt ar 19. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, kas attiecas uz mēneša maksājumiem, vai 30. pantā minēto starpmaksājumu satvarā.

2.  Ja Komisija no izdevumu deklarācijām vai 88. pantā minētās informācijas secina, ka 36. pantā minētie maksājuma termiņi nav ievēroti, dalībvalstij tiek dota iespēja iesniegt savus komentārus laikā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām. Ja dalībvalsts komentārus minētajā laikā neiesniedz vai ja Komisija ir secinājusi, ka sniegtie komentāri ir acīmredzami neapmierinoši, Komisija var mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij samazināt ar 19. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, kas attiecas uz mēneša maksājumiem, vai 30. pantā minēto starpmaksājumu satvarā. Komisija nodrošina, ka jebkādi samazinājumi nerada papildu kavēšanos vai problēmas galīgajiem saņēmējiem attiecīgajā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

37. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Saskaņā ar šo pantu veiktie samazinājumi neskar 51. pantu.

3.  Saskaņā ar šo pantu veiktos samazinājumus piemēro saskaņā ar proporcionalitātes principu un neskarot 51. pantu.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja 8. panta 3. punktā un 11. pana 1. punktā minētos dokumentus dalībvalstis neiesniedz 8. panta 3. punktā paredzētajos termiņos, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummu. Uz laiku apturēto maksājumu summas Komisija atlīdzina, kad tā no attiecīgās dalībvalsts ir saņēmusi trūkstošos dokumentus, ja saņemšanas datums nav vēlāks kā seši mēneši pēc termiņa.

Ja 8. pantā un 11. panta 1. punktā minētos dokumentus un datus dalībvalstis neiesniedz 8. pantā un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 129. panta 1. punktā paredzētajos termiņos, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummu. Uz laiku apturēto maksājumu summas Komisija atlīdzina, kad tā no attiecīgās dalībvalsts ir saņēmusi trūkstošos dokumentus, ja saņemšanas datums nav vēlāks kā seši mēneši pēc termiņa.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

38. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja 52pantā minētās ikgadējās veikuma noskaidrošanas satvarā Komisija konstatē, ka starpība starp deklarētajiem izdevumiem un attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei atbilstošo summu ir lielāka par 50 %, un dalībvalsts nevar norādīt pienācīgi pamatotus iemeslus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.

Ja 51. panta 2punktā minētās ikgadējās noskaidrošanas satvarā Komisija konstatē, ka starpība starp deklarētajiem izdevumiem un attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei atbilstošo summu ir lielāka par 50 %, un dalībvalsts nevar norādīt pienācīgi pamatotus iemeslus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja progress valsts KLP stratēģiskajā plānā noteikto un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 115. un 116. pantu uzraudzīto mērķrādītāju sasniegšanā kavējas vai ir nepietiekams, Komisija var lūgt attiecīgajai dalībvalstij īstenot vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurā ir skaidri progresa rādītāji, kas jānosaka, apspriežoties ar Komisiju.

Ja progress starpposma mērķrādītāju sasniegšanā kavējas vai ir nepietiekams un ja valsts KLP stratēģiskajā plānā noteikto un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 115. un 116. pantu uzraudzīto viena vai vairāku rezultātu rādītāju paziņotā vērtība liecina par starpību vairāk nekā 25 % apmērā attiecīgajā pārskata gadā, dalībvalstis iesniedz šīs novirzes pamatojumu.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka turpmākus noteikumus par rīcības plānu elementiem un rīcības plānu sagatavošanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja dalībvalsts nevar sniegt pienācīgi pamatotus iemeslus, Komisija var prasīt, lai attiecīgā dalībvalsts iesniedz un īsteno rīcības plānu, ko sagatavo, apspriežoties ar Komisiju. Rīcības plānā izklāsta vajadzīgās korektīvās darbības un paredzamo izpildes termiņu.

 

Šajā nolūkā Komisija saskaņā ar 100. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot turpmākus noteikumus par rīcības plānu elementiem, tostarp progresa rādītāju definīciju, un rīcības plānu sagatavošanas procedūru.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

39. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja dalībvalsts 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.

Ja dalībvalsts 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja dalībvalsts iesniegtais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, Komisija, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti un nodrošinot tai iespēju atbildēt, var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus. Pirms apturēšanas procedūras ierosināšanas Komisija ņem vērā termiņu, kas norādīts attiecībā uz rīcības plāna izpildi.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

39. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šā panta 1. punktu piemēro, sākot no ... [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas].

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gadījumos, kad pārvaldības sistēmu funkcionēšanā tiek konstatēti būtiski trūkumi, Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti īstenot vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurā noteikti skaidri progresa rādītāji, kas nosakāmi, apspriežoties ar Komisiju.

Gadījumos, kad pārvaldības sistēmu funkcionēšanā tiek konstatēti būtiski trūkumi, Komisija vajadzības gadījumā lūdz attiecīgo dalībvalsti īstenot vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurā noteikti skaidri progresa rādītāji, kas nosakāmi, apspriežoties ar Komisiju.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka turpmākus noteikumus par rīcības plānu elementiem un rīcības plānu sagatavošanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija saskaņā ar 100. pantu var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot turpmākus noteikumus par rīcības plānu elementiem un rīcības plānu sagatavošanas procedūru.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

40. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, ko veikusi dalībvalsts, kurā pastāv trūkumi, saskaņā ar proporcionalitātes principu un uz laiku, kas jānosaka pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos un nav ilgāks par 12 mēnešiem. Ja apturēšanas nosacījumi joprojām ir izpildīti, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šo periodu pagarina uz turpmākiem periodiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus. Uz laiku apturētās summas ņem vērā, kad pieņem 53. pantā minētos īstenošanas aktus.

Apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, ko veikusi dalībvalsts, kurā pastāv trūkumi, saskaņā ar proporcionalitātes principu, ņemot vērā to pārbaužu konstatējumus, ko Komisijas veikusi saskaņā ar 47. pantu, un uz laiku, kas jānosaka pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos un nav ilgāks par 12 mēnešiem. Ja apturēšanas nosacījumi joprojām ir izpildīti, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šo periodu pagarina uz turpmākiem periodiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus. Uz laiku apturētās summas ņem vērā, kad pieņem 53. pantā minētos īstenošanas aktus.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

40. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus, ņem vērā deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punkta otro daļu.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

42. pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tiešo maksājumu intervencēm avansus līdz 50 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra, bet ne agrāk kā 16. oktobrī;

(a)  tiešo maksājumu intervencēm un attiecīgi Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā minētajiem pasākumiem avansus līdz 50 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra, bet ne agrāk kā 16. oktobrī;

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

42. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis var nolemt Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 68. un 71. pantā minētajām intervencēm izmaksāt avansus līdz 50 % apmērā.

3.  Dalībvalstis var nolemt Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 68. un 71. pantā un III sadaļas III nodaļā, kā arī Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II nodaļas I sadaļā minētajām intervencēm izmaksāt avansus līdz 50 % apmērā.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Summas, kas minētas 1. punktā, iemaksā Savienības budžetā, un atkārtotas izmantošanas gadījumā tās izmanto tikai ELGF vai ELFLA izdevumu finansēšanai.

2.  Summas, kas minētas 1. punktā, iemaksā Savienības budžetā, un atkārtotas izmantošanas gadījumā tās izmanto tikai attiecīgi ELGF vai ELFLA izdevumu finansēšanai un galvenokārt sedz lauksaimniecības rezervi, kas noteikta saskaņā ar ELGF, ievērojot 14. pantā paredzētos ierobežojumus.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

44. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar 7. panta e) punktu finansētās informācijas sniegšanas mērķis ir jo īpaši palīdzēt izskaidrot, īstenot un izstrādāt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, ar informācijas kampaņu palīdzību atjaunot krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt lauksaimniekus un citas lauku apvidos aktīvas personas un popularizēt Eiropas lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem to izprast.

Saskaņā ar 7. panta e) punktu finansētās informācijas sniegšanas mērķis ir jo īpaši palīdzēt izskaidrot, īstenot un izstrādāt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, tostarp par tās mijiedarbību ar klimatu, vidi, dzīvnieku labturību un attīstību. Tās nolūks ir informēt iedzīvotājus par problēmām, ar kādām ir nācies saskarties lauksaimniecības un pārtikas jomā, informēt lauksaimniekus un patērētājus, ar informācijas kampaņu palīdzību atgūt krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt lauksaimniekus un citas lauku apvidos aktīvas personas un popularizēt ilgtspējīgāku Savienības lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem to izprast.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

44. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķis ir sniegt saskanīgu, objektīvu un visaptverošu informāciju gan Savienībā, gan ārpus tās.

Mērķis ir sniegt saskanīgu, neatkarīgu, uz pierādījumiem balstītu, objektīvu un visaptverošu informāciju gan Savienībā, gan ārpus tās, šim nolūkam izstrādājot sabiedrības informēšanas plānu.

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem jākompensē konkrētu veidu izdevumi un ieņēmumi no fondiem.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz izdevumu deklarāciju elementu nosacījumiem, ar kādiem jākompensē konkrētu veidu izdevumi un ieņēmumi no fondiem.

Pamatojums

Ierosinātais pilnvarojums ir pārāk plašs. Tas būtu jāierobežo, piemēram, ietverot tajā tikai izdevumu deklarācijas, pretējā gadījumā šis pilnvarojums ļautu aizliegt visus izdevumus par atbalsta pasākumiem, kas ir iekļauti apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finanšu regulas 127. panta piemērošanas vajadzībām Komisija gūst pārliecību no šīs regulas 11. pantā minēto sertifikācijas struktūru darba, ja vien Komisija nav informējusi dalībvalsti, ka attiecībā uz konkrētu finanšu gadu tā nevar paļauties uz sertifikācijas struktūras darbu, un ņem šo faktu vērā uz risku balstītā novērtējumā par vajadzību pēc Komisijas veiktām revīzijām attiecīgajā dalībvalstī.

Finanšu regulas 127. panta piemērošanas vajadzībām Komisija gūst pārliecību no šīs regulas 11. pantā minēto sertifikācijas struktūru darba un ņem šo faktu vērā uz risku balstītā novērtējumā par vajadzību pēc Komisijas veiktām revīzijām attiecīgajā dalībvalstī, ja vien tā nav informējusi attiecīgo dalībvalsti, ka tā nevar paļauties uz šo darbu.

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  to, vai izdevumiem, kas ietilpst 5. panta 2. punkta un 6. panta darbības jomā un atbilst Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajām intervencēm, ir atbilstoša izlaide, kas uzrādīta gada veikuma ziņojumā;

(b)  to, vai izdevumiem, kas ietilpst 5. panta 2. punkta un 6. panta darbības jomā un atbilst Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajām intervencēm, ir atbilstoša izlaide, kas uzrādīta ikgadējās noskaidrošanas ziņojumā;

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  to, vai 39. un 40. pantā minētie rīcības plāni ir pareizi īstenoti;

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja dalībvalsts pārvaldības un kontroles sistēmās konstatēti nopietni trūkumi, Komisija nolūkā nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību saskaņā ar šīs regulas 57. pantu var paplašināt pārbaudes, lai apstiprinātu noteikumus, ar kādiem ir veiktas un pārbaudītas fondu finansētās darbības, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem attiecībā uz visām intervencēm, kas noteiktas Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula].

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts – 3.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija var turpināt paplašinātas uzraudzības veikšanu, kamēr nopietnie trūkumi pārvaldes sistēmā nav novērsti.

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

48. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu informāciju par konstatētiem pārkāpumiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 2988/95 nozīmē un citiem gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas stratēģiskajā plānā, un iespējamas krāpšanas gadījumiem, un informāciju par pasākumiem, kas atbilstīgi šīs nodaļas 3. iedaļai veikti, lai atgūtu minēto pārkāpumu un krāpšanas rezultātā nepamatoti veiktos maksājumus.

3.  Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu informāciju par konstatētiem pārkāpumiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 2988/95 nozīmē un citiem gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas stratēģiskajā plānā, un iespējamas krāpšanas gadījumiem, un informāciju par pasākumiem, kas atbilstīgi šīs nodaļas 3. iedaļai veikti, lai atgūtu minēto pārkāpumu un krāpšanas rezultātā nepamatoti veiktos maksājumus. Komisija apkopo minēto informāciju un publisko daudzgadu ziņojumus, darot tos zināmus Eiropas Parlamentam. 

Pamatojums

Tas atbilst pārredzamības principam un arī saglabā Eiropas Parlamenta kontroles pienākumu, ko izpilda Budžeta kontroles komiteja (CONT).

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

51. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ikgadējā finansiālā noskaidrošana

Ikgadējā noskaidrošana

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētie īstenošanas akti aptver iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un ticamību un neskar vēlāk saskaņā ar 52. un 53. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.

Minētie īstenošanas akti aptver iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un ticamību un neskar vēlāk saskaņā ar šā panta 2. punktu un 53. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka noteikumus par 1. punktā paredzēto grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1punkta otrajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu un to īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro.

Komisija pirms tā gada 15. oktobra, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka summas, par kādām jāsamazina Savienības finansējums attiecībā uz izdevumiem, kas minēti 5panta 2. punktā un 6. pantā un atbilst Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļā minētajām intervencēm, ja:

 

(a)  izlaide, kas uzrādīta ikgadējās noskaidrošanas ziņojumā, neatbilst 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētajiem izdevumiem; vai

 

(b)  atbalsta summa par vienību atšķiras vairāk nekā procentuālā variācija, kas noteikta dalībvalsts KLP stratēģiskajā plānā intervenču veidiem saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 89. pantu.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

svītrots

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Minētie īstenošanas akti neskar vēlāk saskaņā ar šīs regulas 53. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.

(Sk. 52. panta 1. punkta formulējumu)

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – 2.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija samazināmās summas novērtē, pamatojoties uz starpību starp gada izdevumiem, kas deklarēti attiecībā uz intervenci, un summu, kas atbilst ziņojumā uzrādītajai attiecīgajai izlaidei saskaņā ar valsts KLP stratēģisko plānu, un ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts sniegtos pamatojumus. Minēto samazināšanu nepiemēro izdevumiem, kas deklarēti attiecībā uz konkrēto intervenci, kurai nav uzrādīta atbilstoša izlaide.

(Sk. 52. panta 2. punkta formulējumu)

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – 2.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un dod dalībvalstij iespēju iesniegt piezīmes vismaz 30 dienu laikā, pirms tā iesniedz īstenošanas akta projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 3. punktu.

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

51. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par:

 

(a)  1. un 2. punktā paredzēto noskaidrošanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punkta otrajā daļā un 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu un to īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro;

 

(b)  kritērijiem, kas piemērojami attiecīgās dalībvalsts sniegtajiem pamatojumiem, un 2. punktā minēto samazinājumu piemērošanas metodiku un kritērijiem.

(Sk. 51. panta 2. punkta un 52. panta 4. punkta formulējumu)

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

52. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

52. pants

svītrots

Ikgadējā veikuma noskaidrošana

 

1.  Ja izdevumiem, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. pantā un atbilst Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļā minētajām intervencēm, gada veikuma ziņojumā nav uzrādīta atbilstoša izlaide, Komisija pirms tā gada 15. oktobra, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka summas, par kādām jāsamazina Savienības finansējums. Minētie īstenošanas akti neskar vēlāk saskaņā ar šīs regulas 53. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.

 

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

 

2.  Komisija samazināmās summas novērtē, pamatojoties uz starpību starp gada izdevumiem, kas deklarēti attiecībā uz intervenci, un summu, kas atbilst ziņojumā uzrādītajai attiecīgajai izlaidei saskaņā ar valsts KLP stratēģisko plānu, un ņemot vērā dalībvalsts sniegto pamatojumu.

 

3.  Pirms 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija dod attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt komentārus un pamatot visas atšķirības.

 

4.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par kritērijiem, kas piemērojami attiecīgās dalībvalsts sniegtajiem pamatojumiem, un samazinājumu piemērošanas metodiku un kritērijiem.

 

5.  

 

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka noteikumus par pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un procedūru un termiņiem, kas tajā jāievēro.

 

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

 

(Daļa no 52. panta formulējuma ir pārcelta uz 51. pantu)

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  No finansējuma izslēdzamās summas Komisija novērtē, pamatojoties uz atklāto trūkumu smagumu.

2.  Komisija novērtē summas, kas izslēdzamas no finansējuma, pamatojoties uz reģistrētās neatbilstības nopietnību. Tā pienācīgi ņem vērā pārkāpuma būtību un Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu. Izslēgšanas pamatā ir konstatētās nepareizi iztērētās summas. Ja nav pamatoti iespējams aprēķināt konkrēto summu, proporcionāli izmanto vienotas likmes korekcijas.

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

53. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par finansiālo korekciju piemērošanas kritērijiem un metodiku.

6.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par finansiālo korekciju, tostarp 2. punktā minēto vienotas likmes korekciju, piemērošanas kritērijiem un metodiku.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

53. pants – 7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro, un 3. punktā paredzēto samierināšanas procedūru, tostarp par samierināšanas struktūras izveidi, uzdevumiem, sastāvu un darba kārtību.

Komisija saskaņā ar 100. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot noteikumus par pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro, un 3. punktā paredzēto samierināšanas procedūru, tostarp par samierināšanas struktūras izveidi, uzdevumiem, sastāvu un darba kārtību.

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

53. pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

svītrots

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

53.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

53.a pants

 

Atgūšana neatbilstības gadījumā

 

1.  Dalībvalstis pieprasa, lai saņēmēji atmaksā visus nepamatotos maksājumus, kas saņemti pārkāpumu un citu saņēmēju pieļautu neatbilstību KLP stratēģiskajā plānā minētajiem intervenču nosacījumiem dēļ, un vajadzības gadījumā sāk tiesvedību.

 

2.  Ja summa nav atgūta četru gadu laikā kopš atgūšanas pieprasījuma vai astoņu gadu laikā kopš atgūšanas prasība ir iesniegta izskatīšanai valsts tiesā, 50 % no neatgūšanas finanšu sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no Savienības budžeta, neskarot prasību, ka attiecīgajai dalībvalstij jāturpina atgūšanas procedūras saskaņā ar 57. pantu.

 

3.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi šādos gadījumos:

 

(a)   ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau ir radušās un varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu, kuru nosacījumu uzskata par izpildītu, ja:

 

(i)  no saņēmēja atgūstamā summa saistībā ar individuālu maksājumu intervencei, neieskaitot procentus, nepārsniedz 100 EUR; vai

 

(ii)  no atbalsta saņēmēja atgūstamā summa saistībā ar individuālu maksājumu intervencei, neieskaitot procentus, ir starp 100 EUR un 250 EUR un attiecīgā dalībvalsts piemēro sliekšņvērtību, kas ir vienāda ar atgūstamo summu vai lielāka par to, saskaņā ar valsts tiesību aktiem par valsts parāda nepiedzīšanu;

 

(b)  ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

54. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Summas, ko dalībvalstis atguvušas pēc tam, kad saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto intervenču nosacījumiem, un to procentus pārskaita maksājumu aģentūrai, kas tos iegrāmato kā ELGF piešķirtos ieņēmumus mēnesī, kurā summas faktiski saņemtas.

Summas, ko dalībvalstis atguvušas pēc tam, kad saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto intervenču nosacījumiem, un to procentus, kurus aprēķina, sākot no nākamās dienas pēc noteiktā maksājuma datuma, pārskaita maksājumu aģentūrai, kas tos iegrāmato kā ELGF piešķirtos ieņēmumus mēnesī, kurā summas faktiski saņemtas.

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

54. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neskarot pirmo daļu, dalībvalstis var uzdot maksājuma aģentūrai kā struktūrai, kas ir atbildīga par parādu atgūšanu, atskaitīt jebkādu saņēmēja parādu no turpmākiem maksājumiem šim saņēmējam.

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja tiek konstatēts, ka saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto lauku attīstības intervenču nosacījumiem, dalībvalstis veic finansiālas korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatētās neatbilstības būtību un smagumu un ELFLA finansiālā zaudējuma apmēru.

Ja tiek konstatēts, ka saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto lauku attīstības intervenču nosacījumiem, dalībvalstis veic finansiālas korekcijas, daļēji atceļot vai ārkārtas gadījumos pilnībā anulējot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatētās neatbilstības būtību un smagumu un ELFLA finansiālā zaudējuma apmēru.

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus pārdala citām lauku attīstības intervencēm KLP stratēģiskajā plānā. Tomēr anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta valsts KLP stratēģiskajā plānā, un ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.

Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus, ko aprēķina, sākot no nākamās dienas pēc noteiktā maksājuma veikšanas datuma, pārdala citām lauku attīstības intervencēm tajā pašā KLP stratēģiskajā plānā.

(1. punkta pēdējā daļa ir pārcelta uz jauno 2.a punktu)

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar šā panta noteikumiem dalībvalstis no jebkura turpmāka maksājuma, ko maksājumu aģentūras veic par labu saņēmējam, atskaita summas, kuras nepamatoti izmaksātas nenovērsta saņēmēja pārkāpuma dēļ.

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 2.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tomēr visus anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta valsts KLP stratēģiskajā plānā, un ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.

(Sk. 55. panta 1. punkta otrās daļas formulējumu)

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

57. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē Savienības intervences, dalībvalstis izveido efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas.

2.  Lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē Savienības intervences, dalībvalstis izveido efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas. Kontroles sistēmas apraksta valsts KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 101. pantu. Minētās pārvaldības un kontroles sistēmas var ietvert agrīnās brīdināšanas mehānismus.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

57. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja sodus piemēro palīdzības vai atbalsta summas samazinājuma veidā, soda apmērs nepārsniedz 100 % no atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā norādītās summas vai no attiecināmās summas, kurai piemēro sodu.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

57. pants – 3. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja sodus piemēro kā summu, kura aprēķināta, pamatojoties uz neatbilstīgo summu laikposmā, uz ko attiecas neatbilstība, šī summa nepārsniedz summu, kas ir līdzvērtīga iepriekšējā daļā minētajai procentuālajai daļai.

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

57. pants – 3. punkts – 1.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja piemēro sodu apstiprinājuma, atzīšanas vai atļaujas apturēšanas vai atsaukuma veidā vai ja saņēmējam tiek liegtas tiesības piedalīties intervencē vai izmantot šādu intervenci, noteiktais maksimālais attiecīgais periods ir trīs secīgi gadi un jaunas neatbilstības gadījumā to var noteikt atkārtoti.

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

57. pants – 3. punkts – 2. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  ja neatbilstība ir radusies saņēmēja acīmredzamu kļūdu dēļ saistībā ar atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu, ko atzinusi maksājumu aģentūra un kas tiek labotas un koriģētas, pirms saņēmējs tiek informēts par neatbilstību;

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

57. pants – 3. punkts – 2. daļa – cb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  ja attiecīgā neatbilstība ir nenozīmīga smaguma, apjoma vai ilguma ziņā.

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

57.a pants ( jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

57.a pants

 

Kļūdu labošana

 

1.  Dalībvalstis var paredzēt KLP stratēģiskajos plānos noteikumus, kas dod iespēju saņēmējiem izmantot tiesības veikt labojumu vai savādāk novērst administratīvās deklarācijas vai atbalsta pieteikuma neatbilstību bez samazinājuma vai soda piemērošanas, ja:

 

(a)  saņēmējs ir pieļāvis pārrakstīšanās kļūdu informācijā par situāciju;

 

(b)  saņēmējs ir pārpratis attiecināmības kritērijus, saistības vai citus pienākumus, kas attiecas uz palīdzības vai atbalsta piešķiršanu tā konkrētajā situācijā.

 

Minētās tiesības veikt labojumu vai novērst neatbilstību izmanto, ja kļūda vai iztrūkums ir pieļauts labticīgi un nav atzīts par krāpšanas mēģinājumu.

 

Saņēmēja labticības aspektu novērtē attiecīgās valsts iestādes.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir noteikt tiesības novērst trūkumus būtiskas kļūdas vai tiesību aktu nesaprašanas gadījumā.

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina pārbaužu līmeni, kas vajadzīgs rezultatīvai risku pārvaldībai.

Dalībvalstis nodrošina pārbaužu līmeni, kas vajadzīgs rezultatīvai risku pārvaldībai, un šis līmenis var būt zemāks par sākotnējo līmeni, ja pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas pareizi un kļūdu īpatsvars saglabājas pieņemamā līmenī. Attiecīgā iestāde sagatavo pārbaudes izlasi, pamatojoties uz visu pieteikumu iesniedzēju kopu, un vajadzības gadījumā daļu izlases veido pēc nejaušības principa, lai iegūtu reprezentatīvu kļūdas koeficientu, bet daļu — pamatojoties uz riska analīzi, kas aptver jomas, kurās ir lielākais risks Savienības finanšu interesēm.

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

58. pants – 4. punkts – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  citus noteikumus par pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic saistībā ar pasākumiem, kuri noteikti attiecīgi Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā.

svītrots

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

62. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi, taisnīgumu un samērīguma ievērošanu nodrošinājuma iesniegšanā;

(a)  nodrošinot nediskriminējošu attieksmi, taisnīgumu un samērīguma ievērošanu nodrošinājuma iesniegšanā;

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

63. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma” ir attiecīgi liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/200033, vai aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 21/200434;

(c)  “dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma” ir attiecīgi liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/200033, vai aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 21/200434, vai attiecīgā gadījumā cūku identifikācijas vai reģistrācijas sistēma, kas noteikta Padomes Direktīvā 2008/71/EK34a, un citas dalībvalstu ieviestās dzīvnieku datubāzes;

__________________

__________________

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.)

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.)

34 Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

34 Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

 

34a Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.).

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

63. pants – 4. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  “bezpieprasījumu sistēma” ir sistēma, kurā piesakās uz platībbāzētām vai dzīvniekbāzētām intervencēm un kurā vajadzīgie dati, ko prasa administrācija, vismaz par atsevišķām platībām vai dzīvniekiem, par kuriem pieprasīts atbalsts, ir pieejama oficiālās datorizētās datubāzes, ko pārvalda dalībvalsts.

(f)  “bezpieprasījumu sistēma” ir iepriekš aizpildīta vai cita veida sistēma, kurā piesakās uz platībbāzētām vai dzīvniekbāzētām intervencēm un kurā vajadzīgie dati, ko prasa administrācija, vismaz par atsevišķām platībām vai dzīvniekiem, par kuriem pieprasīts atbalsts, ir pieejama oficiālās datorizētās datubāzes, ko pārvalda dalībvalsts.

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  platību uzraudzības sistēma;

(c)  platību uzraudzības un kontroles sistēma;

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

64. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Integrētā sistēma darbojas, pamatojoties uz elektroniskām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, un padara iespējamu datu apmaiņu un integrēšanu starp elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām.

2.  Integrētā sistēma darbojas, pamatojoties uz elektroniskām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, un padara iespējamu datu apmaiņu un integrēšanu starp elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām (ĢIS). Šai saistībā ĢIS nodrošina ģeotelpisko datu par lauku saimniecību, kadastrālajiem vai atsauces zemesgabaliem salīdzināšanu ar datiem par aizsargājamām zonām un konkrētām teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] XI pielikumā, piemēram, Natura 2000 teritorijām vai nitrātjūtīgām zonām, kā arī ar ainavas elementiem un ekoloģisko infrastruktūru (kokiem, dzīvžogiem, dīķiem, aizsargjoslām, piekrasti u. c.).

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

64. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas īstenošanu un piemērošanu, Komisija var lūgt specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un darbību, jo īpaši lai sniegtu tehniskas konsultācijas dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3.  Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas īstenošanu un piemērošanu, Komisija lūdz specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un darbību, jo īpaši lai sniegtu tehniskas konsultācijas dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

65. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā daļā minētie dati un dokumenti, kas attiecas uz kārtējo kalendāro gadu vai tirdzniecības gadu un uz iepriekšējiem desmit kalendārajiem gadiem vai tirdzniecības gadiem, ir pieejami uzziņai dalībvalsts kompetentās iestādes digitālajās datubāzēs.

Pirmajā daļā minētie dati un dokumenti, kas attiecas uz kārtējo kalendāro gadu vai tirdzniecības gadu un uz iepriekšējiem desmit kalendārajiem gadiem vai tirdzniecības gadiem, ir pieejami uzziņai dalībvalsts kompetentās iestādes digitālajās datubāzēs. Attiecīgo no datubāzēm izgūto informāciju var iesniegt arī kopsavilkumu veidā.

Pamatojums

Ir izskanējušas bažas par visu prasīto datu glabāšanas izmaksām. Prasība desmit gadus nodrošināt datu pieejamību var radīt ļoti augstas izmaksas. Līdzīgu un būtisku informāciju var sniegt kopsavilkumu veidā, radot daudz mazākas izmaksas.

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

65. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis nodrošina, ka saņēmēji un iespējamie saņēmēji var piekļūt visiem atsauces datiem un izmantot datus par zemi, ko tie izmanto vai plāno izmantot, lai tie varētu iesniegt precīzus pieteikumus.

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

67. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz atbalstu par 63. panta 2. punktā minētajām platībbāzētajām intervencēm, ko īsteno saskaņā ar valstu KLP stratēģiskajiem plāniem, dalībvalstis pieprasa iesniegt pieteikumu, izmantojot ģeotelpisko lietotni, ko kompetentā iestāde nodrošinājusi pieteikuma iesniegšanai.

1.  Attiecībā uz atbalstu par 63. panta 2. punktā minētajām platībbāzētajām intervencēm, ko īsteno saskaņā ar valstu KLP stratēģiskajiem plāniem, dalībvalstis pieprasa iesniegt pieteikumu, izmantojot veidlapu, ko kompetentā iestāde nodrošinājusi savā ģeotelpiskajā pieteikumā.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

67. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja dalībvalsts nolemj izmantot bezpieprasījumu sistēmu, tā nodrošina administrācijai iespēju veikt attiecināmos maksājumus saņēmējiem, pamatojoties uz oficiālajās datorizētās datubāzēs esošo informāciju, ja tajā nav veiktas izmaiņas, un izmaiņu gadījumā to papildina ar papildu informāciju. Minēto informāciju, kā arī visu papildinformāciju apstiprina saņēmējs.

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

68. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis izveido un uztur platību uzraudzības sistēmu.

1.  Dalībvalstis izveido un uztur platību uzraudzības un kontroles sistēmu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var piešķirt pārejas periodu attiecībā uz platību uzraudzības un kontroles sistēmu izveidi tām dalībvalstīm, kuras pēdējos gados nav izmantojušas šādu platību uzraudzības un kontroles sistēmu.

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

68. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis katru gadu novērtē platību uzraudzības sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.

Dalībvalstis katru gadu novērtē platību uzraudzības un kontroles sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

70. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saistībā ar atbalstu dalībvalstis izveido kontroles un sodu sistēmu, kā minēts 63. pantā.

Saistībā ar atbalstu dalībvalstis izveido kontroles un sodu sistēmu, kā minēts 63. pantā. Dalībvalstis, izmantojot maksājumu aģentūras vai struktūras, ko tās pilnvarojušas rīkoties to vārdā, veic atbalsta pieteikumu administratīvās pārbaudes, lai pārliecinātos par attiecināmības nosacījumu ievērošanu atbalsta saņemšanai. Šīs pārbaudes papildina ar pārbaudēm uz vietas.

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

70. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis nodrošina, ka katras saskaņā ar 63. panta 2. punktu veiktās intervences kontrolizlasē pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, iekļauti vismaz 5 % no visiem saņēmējiem. Šo procentuālo daļu attiecīgi palielina, ja saistībā ar attiecīgo intervenci vai pasākumu tiek konstatēta būtiska neatbilstība. Tomēr dalībvalstis var samazināt minēto procentuālo daļu, ja kļūdu īpatsvars ir pieņemamā līmenī.

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

70. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

57. panta 1.–5. punktu piemēro mutatis mutandis.

svītrots

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

73. pants – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  to, kādā formā, ar kādu saturu un kādā kārtībā Komisijai nosūtīt vai darīt pieejamu šādu informāciju:

(a)  to, kādā formā un kārtībā Komisijai nosūtīt vai darīt pieejamu šādu informāciju:

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

73. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pamatiezīmēm un noteikumiem attiecībā uz 67. un 68. pantā minēto ģeotelpisko pieteikumu sistēmu un platību uzraudzības sistēmu.

(b)  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, paredzot noteikumus par saturu, ko nosūta un dara pieejamu Komisijai attiecībā uz:

 

i)  lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības un kontroles sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumiem,

 

ii)  dalībvalstu veicamajām korektīvajām rīcībām, kas minētas 66., 67. un 68. pantā;

 

iii)  pamatiezīmēm un noteikumiem attiecībā uz 67. un 68. pantā minēto ģeotelpisko pieteikumu sistēmu un platību uzraudzības un kontroles sistēmu.

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

73. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

svītrots

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

78. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu ar uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kuriem attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam minētajā dalībvalstī.

2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu ar uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kuriem attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam minētajā dalībvalstī. Komisija vajadzības gadījumā uzaicina ekspertus no trešām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm, lai iegūtu novērtējumu par KLP īstenošanas ārējo ietekmi dalībvalsts līmenī.

Pamatojums

Pareizas un efektīvas sadarbības garā ar trešām valstīm Komisijai būtu jāpastiprina dialogs ar partnervalstīm jebkādā aspektā, kas varētu ietekmēt to attīstības procesu. Savienības partneru sniegtajai informācijai būtu jāpalīdz atklāt un likvidēt ES politikas nostādņu nesaskaņotību, jo īpaši starp iekšējo politikas nostādņu ārējiem aspektiem un ārējām politikas nostādnēm.

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

79. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

79. pants

svītrots

Programmas

 

1.  Dalībvalstis izstrādā programmas rūpīgajām pārbaudēm, kas saskaņā ar 75. pantu jāveic nākamajā rūpīgo pārbaužu periodā.

 

2.  Katru gadu līdz 15. aprīlim (neieskaitot) dalībvalstis nosūta Komisijai savu 1. punktā minēto programmu, kurā norāda:

 

(a)  rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu skaitu un to sadalījumu pa sektoriem, pamatojoties uz summām, kuras uz tiem attiecas;

 

(b)  programmas izstrādei pieņemtos kritērijus.

 

3.  Ja astoņu nedēļu laikā Komisija nav darījusi zināmas savas piezīmes, dalībvalstis īsteno to izstrādātās un Komisijai nosūtītās programmas.

 

4.  Šā panta 3. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstu izdarītajiem programmu grozījumiem.

 

5.  Komisija jebkurā posmā var pieprasīt konkrētas uzņēmumu kategorijas iekļaušanu kādas dalībvalsts programmā.

 

6.  Uzņēmumus, kuru saņemto vai veikto maksājumu summa ir mazāka par 40 000 EUR, saskaņā ar šo nodaļu rūpīgi pārbauda tikai tādu īpašu iemeslu dēļ, kuri dalībvalstīm jānorāda savā gada programmā, kas minēta 1. punktā, vai Komisijai jānorāda jebkurā ierosinātā minētās programmas grozījumā.

 

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 101. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza pirmajā daļā noteikto sliekšņvērtību.

 

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

4. virsraksts – 4. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar nosacījumu sistēmu saistītā kontroles sistēma un sodi

Ar nosacījumu sistēmu ilgtspējīgai attīstībai saistītā kontroles sistēma un sodi

Pamatojums

Grozījums ir tikai redakcionāls, un tā mērķis ir pārdēvēt nosacījumu sistēmu par “nosacījumu sistēmu ilgtspējīgai attīstībai”, ņemot vērā KLP zaļo pasākumu (iepriekš zaļināšana) iekļaušanu obligātajos ar nosacījumu sistēmu saistītajos elementos.

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

84. pants - 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 11. pantā un attiecīgi Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā minētie atbalsta saņēmēji pilda Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā minētos pienākumus, dalībvalstis izveido kontroles sistēmu.

Dalībvalstīm ir kontroles sistēma, lai nodrošinātu, ka minētie atbalsta saņēmēji pilda Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā minētos pienākumus:

 

(a)  atbalsta saņēmēji, kas saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas II nodaļu;

 

(b)  atbalsta saņēmēji, kas saņem ikgadējās piemaksas, kuras minētas Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 65., 66. un 67. pantā;

 

(c)  atbalsta saņēmēji, kas saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu.

 

 

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

84. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  “neatbilstības atkārtošanās” ir neatbilstība konkrētai prasībai vai standartam, kas konstatēta vairāk nekā vienu reizi, ar nosacījumu, ka saņēmējs ir ticis informēts par iepriekšējo neatbilstību un viņam attiecīgā gadījumā ir bijusi iespēja veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu iepriekš konstatēto neatbilstību.

Grozījums Nr.    185

Regulas priekšlikums

84. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis savā kontroles sistēmā, kas minēta 1. punktā:

3.  Lai pildītu 1. punktā noteiktos kontroles pienākumus, dalībvalstis:

Grozījums Nr.    186

Regulas priekšlikums

84. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  lai veiktu a) apakšpunktā minētās pārbaudes uz vietas, tās attiecīgā gadījumā var izmantot tālizpēti vai platību uzraudzības sistēmu;

(c)  lai veiktu a) apakšpunktā minētās pārbaudes uz vietas, tās attiecīgā gadījumā, ja tas ir iespējams, var izmantot tālizpēti vai platību uzraudzības un kontroles sistēmu; un

Grozījums Nr.    187

Regulas priekšlikums

84. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  izveido agrīnās brīdināšanas sistēmu;

Grozījums Nr.    188

Regulas priekšlikums

84. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām pārbaudēm, kas katru gadu jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, izveido kontrolizlasi, kurā iekļauj nejaušības komponentu un aptver vismaz 1 % saņēmēju, kas saņem Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzēto atbalstu.

svītrots

Grozījums Nr.    189

Regulas priekšlikums

84. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis attiecībā uz šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajām pārbaudēm, kas katru gadu jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, kurai tās var piemērot svēruma koeficientus, izveido kontrolizlasi, kurā iekļauj nejaušības komponentu un aptver vismaz 1 % saņēmēju, kas saņem Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzēto atbalstu.

Grozījums Nr.    190

Regulas priekšlikums

84. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par vienkāršotām pārbaudēm lauksaimniekiem, kuri piedalās Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 25. pantā minētajās shēmās.

Grozījums Nr.    191

Regulas priekšlikums

84. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus šajā pantā minēto pārbaužu veikšanai, tostarp noteikumus, kuri nodrošina, ka riska analīzē tiek ņemti vērā šādi faktori:

 

(a)  lauksaimnieku līdzdalība Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 13. pantā paredzētajā saimniecību konsultatīvajā sistēmā;

 

(b)  lauksaimnieku līdzdalība Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 12. panta 3.a punktā paredzētajā sertifikācijas sistēmā, ja regula attiecas uz attiecīgajām prasībām un standartiem.

 

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    192

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iekļauj noteikumus par administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, kad zeme attiecīgā kalendārā gada laikā vai attiecīgo gadu laikā tiek nodota citām personām. Šie noteikumi balstās uz taisnīgu un objektīvu par neatbilstībām piekritīgās atbildības sadali starp personām, kuras nodod zemi, un personām, kuras to pārņem.

iekļauj noteikumus par administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, kad lauksaimniecības zeme, lauksaimniecības uzņēmums vai tā daļas attiecīgā kalendārā gada laikā vai attiecīgo gadu laikā tiek nodota citām personām. Šie noteikumi balstās uz taisnīgu un objektīvu par neatbilstībām piekritīgās atbildības sadali starp personām, kuras nodod zemi, un personām, kuras to pārņem.

Grozījums Nr.    193

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  paredz, ka administratīvs sods netiek uzlikts gadījumos, kad neatbilstību izraisījusi nepārvarama vara.

(c)  paredz, ka administratīvs sods netiek uzlikts šādos gadījumos:

 

i)  ja neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas dēļ;

 

ii)  ja neatbilstība ir radusies valsts iestādes rīkojuma dēļ;

 

iii)  ja neatbilstība ir radusies kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja saņēmējs, kam uzlikts administratīvais sods, kļūdu nav varējis pamanīt pamatotu iemeslu dēļ;

 

iv)  ja neatbilstība ir radusies vienkāršas neuzmanības dēļ.

Grozījums Nr.    194

Regulas priekšlikums

86. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzētos administratīvos sodus piemēro, samazinot vai izslēdzot no finansējuma minētās regulas minētajā iedaļā uzskaitīto maksājumu kopsummu, kas attiecīgajam saņēmējam ir piešķirta vai ir piešķirama saistībā ar atbalsta pieteikumiem, kurus tas iesniedzis vai iesniegs konstatējuma kalendārajā gadā.

Administratīvos sodus piemēro, samazinot vai izslēdzot no finansējuma 84. panta 1. punktā uzskaitīto maksājumu kopsummu, kas attiecīgajam saņēmējam ir piešķirta vai ir piešķirama saistībā ar atbalsta pieteikumiem, kurus tas iesniedzis vai iesniegs konstatējuma kalendārajā gadā.

Grozījums Nr.    195

Regulas priekšlikums

86. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai aprēķinātu minētos samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas, ņem vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu, atkārtošanos vai tīšumu. Uzliktie sodi ir atturoši un samērīgi, un atbilstīgi šā panta 2. un 3. punktā norādītajiem kritērijiem.

Lai aprēķinātu minētos samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas, ņem vērā konstatētās neatbilstības raksturu, smagumu, apmēru, pastāvīgumu, atkārtošanos vai tīšumu. Uzliktie sodi ir atturoši un samērīgi, un atbilstīgi šā panta 2. un 3. punktā norādītajiem kritērijiem.

Grozījums Nr.    196

Regulas priekšlikums

86. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja neatbilstība radusies nolaidības dēļ, samazinājuma procentuālais apmērs parasti ir 3 % no šā panta 1. punktā minētās maksājumu kopsummas.

Ja neatbilstība radusies nolaidības dēļ, samazinājuma procentuālais apmērs parasti ir 3 % no šā panta 1. punktā minētās maksājumu kopsummas. Samazinājumu nosaka, pamatojoties uz neatbilstības rakstura un nopietnības novērtējumu pēc šā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Grozījums Nr.    197

Regulas priekšlikums

86. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas piemērojama atsevišķiem neatbilstības gadījumiem, kuri rodas pirmo reizi un sava maznozīmīgā smaguma, apmēra un pastāvīguma dēļ nenoved pie maksājuma samazināšanas vai izslēgšanas. Ja vēlākā pārbaudē trīs secīgu kalendāro gadu laikā tiek konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta, pirmajā daļā paredzēto samazinājumu piemēro ar atpakaļejošu spēku.

Dalībvalstis izveido un izmanto 84. panta 3. punktā minēto agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas piemērojama atsevišķiem neatbilstības gadījumiem, kuri rodas pirmo reizi un sava maznozīmīgā smaguma, apmēra un pastāvīguma dēļ nenoved pie maksājuma samazināšanas vai izslēgšanas. Attiecīgā iestāde informē saņēmēju par pienākumu veikt koriģējošu darbību un piedāvā korektīvus pasākumus, kas jāveic, lai novērstu neatbilstību. Ja vēlākā pārbaudē trīs secīgu kalendāro gadu laikā tiek konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta, pirmajā daļā paredzēto samazinājumu piemēro ar atpakaļejošu spēku.

Grozījums Nr.    198

Regulas priekšlikums

86. pants – 2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļā paredzētās lauksaimniecisko konsultācijas sistēmas ietvaros var paredzēt obligātu apmācību saņēmējiem, kuri saņēmuši agrīnu brīdinājumu.

Dalībvalstis Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļā paredzētās lauksaimniecisko konsultācijas sistēmas ietvaros paredz īpašu apmācību par nosacījumu sistēmu saņēmējiem, kuri saņēmuši agrīnu brīdinājumu, un šādu apmācību var noteikt par obligātu.

Grozījums Nr.    199

Regulas priekšlikums

86. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atkārtošanās gadījumā procentuālais samazinājums ir lielāks par to, ko piemēro par neatbilstību, kas pieļauta nolaidības dēļ un tiek sodīta pirmo reizi.

3.  Neatbilstības atkārtošanās gadījumā procentuālais samazinājums parasti ir 10 % no 1. punktā minētās maksājumu kopsummas.

Grozījums Nr.    200

Regulas priekšlikums

86. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Secīgas atkārtošanās gadījumā, ja netiek sniegts pamatots iemesls, uzskata, ka saņēmēja rīcība ir tīša 4. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.    201

Regulas priekšlikums

86. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Tīšas neatbilstības gadījumā procentuālais samazinājums ir lielāks par to, ko atbilstīgi 3punktam piemēro atkārtošanās gadījumā, tas var būt pat tik bargs kā pilnīga izslēgšana no maksājumiem, un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus.

4.  Tīšas neatbilstības gadījumā procentuālais samazinājums ir vismaz 15 % no 1punktā minētās maksājumu kopsummas, tas var būt pat tik bargs kā pilnīga izslēgšana no maksājumiem un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus.

Grozījums Nr.    202

Regulas priekšlikums

87. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis drīkst paturēt 20 % no summām, kas izriet no 86. pantā minētās samazināšanas un izslēgšanas piemērošanas.

Dalībvalstis drīkst paturēt 25 % no summām, kas izriet no 86. pantā minētās samazināšanas un izslēgšanas piemērošanas.

Pamatojums

Nav iemesla samazināt esošo procentuālo īpatsvaru. Procentuālajam īpatsvaram jābūt 25 %, jo dalībvalstis īsteno sistēmu un piemēro samazināšanu.

Grozījums Nr.    203

Regulas priekšlikums

100.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

100.a pants

 

Steidzamības procedūra

 

1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

 

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 100. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

Grozījums Nr.    204

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Regulas (ES) Nr. 1306/2013 5. pantu, 7. panta 3. punktu, 9. pantu, 34. pantu, 35. panta 4. punktu, 36., 37., 38., 43., 51., 52., 54., 110. un 111. pantu un attiecīgos īstenošanas un deleģēšanas noteikumus attiecībā uz ELGF turpina piemērot izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti 2020. lauksaimniecības finanšu gadā un pirms tam, un attiecībā uz ELFLA – izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013;

(a)  Regulas (ES) Nr. 1306/2013 5. pantu, 7. panta 3. punktu, 9. pantu, 26. panta 5. punktu, 34. pantu, 35. panta 4. punktu, 36., 37., 38., 43., 51., 52., 54., 110. un 111. pantu un attiecīgos īstenošanas un deleģēšanas noteikumus attiecībā uz ELGF turpina piemērot izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti 2020. lauksaimniecības finanšu gadā un pirms tam, un attiecībā uz ELFLA – izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013;

Grozījums Nr.    205

Regulas priekšlikums

103. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

103. pants

svītrots

Pārejas pasākumi

 

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 101. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu vajadzības gadījumā papildina ar atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un šo noteikumu papildinājumiem.

 


PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisija 2018. gada 1. jūnijā pieņēma trīs tiesību aktu priekšlikumus kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformai laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, tostarp noteikumus par finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (Regula (ES) Nr. 393/2018). Sākotnēji šo visaptverošo tiesību aktu kopumu bija paredzēts sagatavot līdz 2017. gada nogalei. Kavēšanās dēļ ir noteikts stingrs termiņš, kas sakrīt ar Eiropas Parlamenta un Komisijas pilnvaru termiņa beigām, tādējādi apgrūtinot pieņemšanu likumdevējiem.  

Kavēšanos izraisīja arī novēloti — tikai 2018. gada maijā — iesniegtais priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam (COM (2018) 321), kurā noteikts finansējums turpmākajai KLP. KLP piešķīrums ir 365 006 miljoni EUR 27 ES dalībvalstīm (saistību apropriācijās), kas veido samazinājums par aptuveni 5 %. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) piešķīrums ir 286,2 miljardi EUR, kas veido samazinājumu par -1,1 %, bet Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) piešķīrums ir 78,8 miljardi EUR, kas veido samazinājumu par -15,3 %, salīdzinājumā ar bāzes datiem. Tomēr, ja pieņemšanas procesā tiek būtiski mainītas ierosinātās budžeta robežvērtības, varētu nākties pārskatīt arī Parlamenta nostāju, tādēļ galīgā lēmuma par KLP reformu pieņemšanu ir sasaistīta ar galīgo vienošanos par DFS.

KLP kopuma struktūru veido trīs ziņojumi: Finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības regula, KLP stratēģisko plānu regula, kas apvieno divus patlaban nošķirtus regulējumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību, un vienoto tirgus kopīgas organizācijas regula (TKO). Ņemot vērā būtisko pārklāšanos, stratēģiskie plāni un finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības noteikumi jāizskata kopā un par tiem jābalso kopā.

Attiecībā uz pierādījumu bāzi Eiropas Komisijas |Ietekmes novērtējumā lielā mērā nav skarts, piemēram, pamatjautājums par vienkāršošanu, neveicot sīku uzskaitījumu par administratīvā sloga samazināšanu — patiesībā šā uzdevuma veikšana pārcelta no Eiropas Komisijas uz dalībvalstīm. Vienlaikus Eiropas Revīzijas palāta ir iesniegusi spēkā esošās KLP snieguma analīzi, kas liecina, ka labi iecerētais tiešo maksājumu zaļais komponents nav pilnīgi attaisnojis mērķi un ir radījis būtisku administratīvo slogu.

Referente uzskata, ka ziņojums par finansēšanu un pārvaldību veido daļu no KLP reformu kopuma un to nevar aplūkot atsevišķi no kopējās ES pieejas struktūrfondiem (ESI fondiem), jo īpaši no priekšlikuma Kopīgo noteikumu regulai (KNR), kas ir vispārējs regulējumu attiecībā uz visiem ES daudzgadu fondiem. Gan KNR, gan finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības noteikumi attiecas arī uz Finanšu regulā noteikto vispārējo regulējumu, kas aptver visu modeļu (tiešo, netiešo, dalīto) pārvaldību un nodrošina pamatdefinīcijas (tostarp attiecībā uz pārvaldību) un nosacījumus (tostarp attiecībā uz revīziju un kontroli). KNR ir vērsta uz sniegumu un rezultātu, starpposma mērķu noteikšanu, saistot tos ar izmaksām, kas pamatotas uz rezultātu rādītājiem, un vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu, piemēram, vienotu likmju, fiksētu summu un vienības izmaksu standarta likmes izmantošanu, ko referente uzskata par svarīgiem instrumentiem ELFLA pārvaldībā. Turklāt tas arī izskaidro saikni starp LEADER (ELFLA finansēts) un ESI fondu un sabiedrības virzītas attīstības iniciatīvām.

Eiropas Parlamenta 2017. gada maija rezolūcijā "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne" (P8_TA (2018)0224) par Komisijas paziņojumu ar šādu pašu nosaukuma (COM(2017) 713 final) izvirzītie galvenie jautājumi attiecas uz vienkāršu un pārredzamu pārvaldības sistēmu, pienācīgi funkcionējošu īstenošanas modeli, kas vērsts uz rezultātu, un dažādu agrovides un klimata pasākumu iekļaušanu saskaņotā un vienkāršotā struktūrā.

Referente atzinīgi vērtē būtiskās izmaiņas jaunajā KLP reformas priekšlikumā kā pāreju no atbilstības uz īstenošanu, vienlaikus daudz vairāk Komisijas uzdevumu uzticot dalībvalstīm, tostarp attiecībā uz Finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības regulā noteikto pārvaldību un kontroli.

Šajā saistībā Eiropas Parlamenta ziņojuma projekta pamatjautājumu mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, kas ļauj uzlabot vienkāršotas un modernizētas KLP pārvaldības un kontroles īstenošanu.

Pārvaldības sistēma. Divējādais mērķis attiecībā uz vienkāršu un visaptverošu struktūru ir sasniegts, gandrīz pilnīgi pārveidojot Eiropas Komisijas ierosināto sistēmu, galvenokārt precizējot lielāka iestāžu skaita (koordinējošās struktūras, uzraudzības komitejas) struktūru un pilnvaras un norādot to papildu uzdevumus (sertifikācijas struktūra), lai nodrošinātu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību.

Ziņošanas pienākumi. Izmaiņas sistēmā no viena rezultāta (finanšu) uz apvienotu rezultātu (veikumu) ziņošanas sistēmu, tostarp samazināta Komisijas pārraudzība un vairāk papildu ziņošanas pienākumu dalībvalstīm. Lai mazinātu aizvien lielāko administratīvo slogu (ikgadējā veikuma pārskatīšana), vienlaikus nodrošinot jaunās uz izpildi pamatotās sistēmas atbilstību un kvalitāti (veikuma rezultātu rādītāji), ir ierosināta ziņojumu sniegšanas cikla pielāgošana.

Rezerve krīzes situācijām. Atkārtoti uzsvērta pienācīgi finansēta, neatkarīga un mērķtiecīga krīžu mehānisma izšķirošā nozīme, attiecinot tā darbības tvērumu tikai ar krīzi (bez tirgus intervences), vienlaikus ļaujot paplašināt finansējuma bāzi gan KLP ietvaros, gan arī ārpus tās un saglabājot ierosināto neizmantoto summu pārnešanas principu.

Sodi un pārbaudes Robežvērtība attiecībā uz soda nepiemērošanu ir atjaunota 1250 EUR apmērā vienam saņēmējam un līdz 10 ha atbalsttiesīgās platības, kas ir būtiski mazajiem lauksaimniekiem uzliktā sloga mazināšanai. Vienlaikus tiek likts lielāks uzsvars uz pārbaudēm, kas pamatotas uz risku, un pārbaudēm uz vietas, ko veic dalībvalstis; uzlabotu piekļuvi satelītu datiem, ko nodrošina Eiropas Komisija, lai uzlabotu kontroles veikšanu; zināmas saskaņošanas pakāpes atjaunošanu, ieviešot kopēju sistēmu soda līmeņa pakāpeniskai paaugstināšanai atkārtotas neatbilstības gadījumā.

Saimniecību konsultatīvie pakalpojumi Šis ir būtisks KLP īstenošanas sistēmas elements, un tādēļ tam vajadzētu palikt horizontālajā regulā līdz ar sīkāk izklāstītiem noteikumiem, lai nodrošinātu piekļuvi saņēmējiem visās dalībvalstīs, jo tas ir modernas lauksaimniecības politikas priekšnoteikums visā ES.

Demokrātiskā uzraudzība Priekšlikumos ir ietverts ļoti liels skaits pilnvaru, par kurām jālemj vēlākā laikposmā, un tās bija jāpārskata un jāpārveido tā, lai saglabātu līdzsvaru starp iestādēm.

Attiecībā uz likumdošanas priekšlikumu stāšanos spēkā, kad tos ir pieņēmuši likumdevēji, ir lietderīgi atgādināt, ka attiecībā uz pēdējo KLP plānošanas posmu bija jāveic pārejas pasākumi divu gadu garumā. Jebkurā gadījumā šis termiņš nesakrīt ne ar Parlamenta un Komisijas pilnvaru termiņa beigām, ne ar jaunu uzdevumu un struktūru ieviešanu. Tādēļ laikusvajadzēs pieņemt visaptverošu tiesību aktu, lai reglamentētu vajadzīgos pārejas noteikumus, jo īpaši jauno uz sniegumu pamatoto pieeju, lai dotu dalībvalstīm laiku jauno sistēmu izveidei.


Attīstības komitejas ATZINUMS (12.2.2019)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013

(COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Maria Heubuch

ĪSS PAMATOJUMS

ES pienākums attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai (PCD) ir kodificēts Lisabonas līguma 208. pantā: ES ir apņēmusies ievērot attīstības mērķus visās tajās politikas jomās, kas, ļoti iespējams, varētu iespaidot jaunattīstības valstis, lai tādējādi izvairītos no pretrunām starp šīm politikas nostādnēm. ES attīstības sadarbības prioritātes ietver pārtikas nodrošinājumu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Attiecīgajā ES politikas satvarā(1) (2010) ir uzsvērts, cik svarīga politikas saskaņotība attīstībai (PCD) ir globālajam pārtikas nodrošinājumam, un īpaši izcelta ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP).

Kaut arī KLP nesaskaņotība ar attīstības mērķiem ir mazinājusies, kopš ir pakāpeniski izbeigtas eksporta subsīdijas, nesaskaņotības problēmas vēl nav pilnībā novērstas. Attīstību var nelabvēlīgi ietekmēt KLP subsīdijas un tirgus atbalsta pasākumi, kas veicina konkrētu preču eksportu un importu uz/no jaunattīstības valstīm, un negatīvas klimata sekas, kuras ir radījusi resursietilpīga lauksaimnieciskā ražošana.

Mūsu grozītā “horizontālā regula” paredz pielāgot vairāku KLP pasākumu finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības noteikumus. Šīs “intervences” finansē ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), kurus bieži dēvē par diviem KLP pīlāriem. KLP pēc 2021. gada būs jauns īstenošanas modelis, kas paredzēs dalībvalstīm lielāku atbildību valsts prioritāšu noteikšanā. Šis jaunais modelis saskan ar pāreju no atbilstības uz sniegumu, un nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements.

Referente atzinīgi vērtē pāreju uz jaunu, uz rezultātiem pamatotu KLP pieeju, kas var nodrošināt saskaņotību ar attīstības sadarbības, klimata un vides politikas jomām, lai arī tas, ka dalībvalstis pašas izvirzīs savus mērķus valsts plānos, var radīt reālu iespēju, ka samazināsies mērķu vērienīgums un valstis izvirzīs cita par citu zemākus mērķus. Analizējot šo leģislatīvā akta priekšlikumu no PCD skatpunkta, atklājas, ka šis princips nav pietiekami atspoguļots finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības noteikumos.

Tādēļ referente ierosina regulu grozīt, lai tajā iestrādātu lielāku apņemšanos īstenot PCD un nodrošinātu pienācīgu apspriešanos ar ieinteresētajām personām visos KLP plānošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, cita starpā:

-  paredzēt lielākas saistības un precizēt ES un dalībvalstu pienākumus attiecībā uz LESD paredzēto pienākumu nodrošināt PCD, programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu;

-  sistemātiski uzraudzīt PCD rādītājus, ilgtspējīgas attīstības mērķus un klimata mērķrādītājus, kā arī KLP globālo pēdas nospiedumu. Paplašināt pašreizējo uzraudzības mehānismu, to piemērojot arī lauksaimniecības tirgiem, lai izsekotu jutīgu produktu ārējās tirdzniecības plūsmas uz jaunattīstības partnervalstīm un no tām;

-  pirms dalībvalstu KLP stratēģisko plānu noteikšanas apspriesties ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp attīstības partneriem un ekspertiem.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. norāde

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 208. pantu,

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām un iespējām, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pētniecību un inovāciju iznesot ārpus laboratoriju sienām un pārņemot tās laukos un tirgū. Turklāt KLP būtu arī jāmazina iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju.

(1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām, kā arī iespējām, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas lauku apvidos, veicinot sociālo iekļaušanu, mazinot teritoriju attīstības līmeņa atšķirības, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pētniecību un inovāciju iznesot ārpus laboratoriju sienām un pārņemot tās laukos un tirgū. Paziņojumā ir uzsvērta arī KLP globālā dimensija un izklāstīta Savienības apņemšanās uzlabot ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotību (PCSD). Turklāt KLP būtu arī jāreformē ar mērķi mazināt iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju un šīs ražošanas ietekmi uz trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm, raugoties, lai iedzīvotāji tiktu nodrošināti ar uzturvērtīgu, drošu un veselīgu pārtiku, un sekmēt ilgtspējīgu attīstību un tādu dabas resursu kā ūdens, augsne un gaiss efektīvu pārvaldību, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un saglabātu dzīvotnes un ainavas, atbilstīgi Savienības starptautiskajiem pienākumiem un saistībām, tostarp Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  KLP īstenošanas modelis, kas orientēts uz atbilstību, būtu jākoriģē, lai lielāku uzmanību pievērstu rezultātiem un veikumam. Tāpēc Savienībai būtu jānosaka politikas pamatmērķi, intervences tipi un Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par minēto mērķu sasniegšanu. Lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un vajadzības, ir jānodrošina lielāka subsidiaritāte. Tātad saskaņā ar jauno īstenošanas modeli dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par savu KLP intervenču pieskaņošanu Savienības pamatprasībām tā, lai maksimalizētu to ieguldījumu Savienības KLP mērķu sasniegšanā un izveidotu un izstrādātu atbilstības un kontroles satvaru saņēmējiem.

(3)  KLP īstenošanas modelis, kas orientēts uz atbilstību, būtu jākoriģē, lai lielāku uzmanību pievērstu ilgtspējīgai lauksaimniecībai. Tāpēc Savienībai būtu jānosaka politikas pamatmērķi, intervences tipi un Savienības pamatprasības, tostarp attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai (PCD), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par minēto mērķu sasniegšanu. Lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un vajadzības, ir jānodrošina lielāka subsidiaritāte. Tātad saskaņā ar jauno īstenošanas modeli dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par savu KLP intervenču pieskaņošanu savām īpašajām vajadzībām un Savienības pamatprasībām tā, lai maksimizētu to ieguldījumu Savienības KLP mērķu sasniegšanā un izveidotu un izstrādātu atbilstības un kontroles satvaru saņēmējiem.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a)  KLP īstenošanai vajadzētu būt saskanīgai ar attīstības sadarbības mērķiem, kā norādīts Līguma 208. pantā, tostarp arī ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Tas paredz, ka saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem nebūtu jākaitē ne jaunattīstības valstu un jo īpaši vismazāk attīstīto valstu (VAV) pārtikas ražošanas spējai un ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumam, ne Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām paredzētajiem Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas pienākumiem.

Pamatojums

Saskaņā ar LESD 208. pantu visās ES politikās jomās ir jāņem vērā attīstības mērķi. ES attīstības sadarbības galvenie mērķi ir sekmēt jaunattīstības valstu lauksaimniecības attīstību un uzlabot vispārējo nodrošinājumu ar pārtiku. KLP ir ārēja ietekme, kas jo īpaši skar lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Atbilstoši principam par politikas saskaņotību attīstībai iespējamā ietekme uz vietējiem lauksaimniecības tirgiem un vietējiem ražotājiem jaunattīstības valstīs ir jāuzrauga un, kad vien iespējams, jānovērš.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Būtisks jaunā īstenošanas modeļa priekšnoteikums ir dalībvalstu akreditēto maksājumu aģentūru iesaistīšana, jo tādā veidā iespējams panākt pamatotu pārliecību par to, ka ar intervencēm, kuras finansē no Savienības budžeta, tiks sasniegti attiecīgajos KLP stratēģiskajos plānos izvirzītie mērķi un mērķrādītāji. Tāpēc šajā regulā būtu skaidri jāparedz, ka no Savienības budžeta ir atlīdzināmi tikai akreditētu maksājumu aģentūru veiktie izdevumi. Turklāt ar Savienības finansētajiem izdevumiem par KLP stratēģisko plānu regulā minētajām intervencēm būtu jāpanāk atbilstoša izlaide, un šiem izdevumiem būtu jāatbilst Savienības pamatprasībām un pārvaldības sistēmām.

(11)  Būtisks jaunā īstenošanas modeļa priekšnoteikums ir dalībvalstu akreditēto maksājumu aģentūru iesaistīšana, jo tādā veidā iespējams panākt pamatotu pārliecību par to, ka ar intervencēm, kuras finansē no Savienības budžeta, tiks sasniegti attiecīgajos KLP stratēģiskajos plānos izvirzītie mērķi un mērķrādītāji. Tāpēc šajā regulā būtu skaidri jāparedz, ka no Savienības budžeta ir atlīdzināmi tikai akreditētu maksājumu aģentūru veiktie izdevumi. Turklāt ar Savienības finansētajiem izdevumiem par KLP stratēģisko plānu regulā minētajām intervencēm būtu jāpanāk atbilstoša izlaide, un šiem izdevumiem būtu jāatbilst Savienības pamatprasībām un pārvaldības sistēmām. Tai arī būtu jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un lai optimāli izmantotu Savienības finanšu resursus, par Savienības un dalībvalstu līdzekļu plānošanu un piešķiršanu būtu jāapspriežas ar plašu ieinteresēto personu loku. Šādas apspriešanās būtu jārīko gan dalībvalstīm pirms KLP stratēģisko plānu noteikšanas, gan Komisijai pirms valsts stratēģiju apstiprināšanas. Attīstības partneri būtu jāiekļauj jautājumos, kas ir saistīti ar PCD un KLP ietekmi uz jaunattīstības valstu, jo īpaši VAV, iedzīvotājiem.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Lai Komisijai nodrošinātu iespējas pildīt pienākumus attiecībā uz PCD nodrošināšanu KLP īstenošanā, kā paredzēts Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula], tai būtu jāparedz lielākas uzraudzības spējas, kas ļautu vieglāk uzraudzīt KLP ārējo ietekmi, jo īpaši uz jaunattīstības valstīm.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Ņemot vērā KLP jauno īstenošanas modeli, kurā galvenā uzmanība pievērsta rezultātiem, ir jāvērtē tiešie rezultāti un ietekme, kas saistīti ar visiem KLP mērķiem, kuri minēti Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 5. un 6. pantā, lai garantētu, ka KLP līdzekļi tiek izmantoti efektīvi.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

25.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25b)  Ievērojot budžeta efektivitātes principu, publiskais finansējums KLP nebūtu jāizmanto gadījumos, ja tiek radītas citas izmaksas vides, sabiedrības veselības vai attīstības palīdzības jomā. Tāpēc šādai kaitniecīgai darbībai nebūtu jāpiešķir KLP finansējums. Tāpēc, garantējot par KLP un Savienības izdevumu efektivitāti, Savienības budžeta finanšu interešu riska jēdzienā būtu jāiekļauj arī vides riski un riski sabiedrības veselībai un PCD. Tas palīdzēs arī nodrošināt saskaņotību KLP un citu Savienības politiku prioritātēs un mērķos. Samazinot papildu izmaksas citās jomās, tiktu nodrošināta publisko izdevumu efektivitāte.

Pamatojums

Izmaksas, ko rada ietekme uz vidi, sabiedrības veselību, sociālajām struktūrām vai attīstību, ir nodotas citās publisko izdevumu, tostarp ES izdevumu, jomās. Tas nozīmē, ka tiek krietni pārmaksāts, ja izdevumi nav efektīvi, piemēram, vienreiz maksājam pārprodukcijas stimulēšanai, pēc tam atkārtoti krīzes novēršanai, un pēc tam vēlreiz, sedzot izdevumus attīstības atbalstam. Vai arī ― vienu reizi veicam maksājumu par lauksaimniecības praksi, kas rada piesārņojumu, pēc tam veicam maksājumu, lai sakoptu to vai atjaunotu ekosistēmas, vai maksājam vēlreiz, lai attīrītu dzeramo ūdeni.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Komisija būtu jāpilnvaro uz laiku apturēt maksājumus arī saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju, un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.

(30)  Komisija būtu jāpilnvaro uz laiku apturēt maksājumus arī saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju, un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji. Rīcības plāns būtu jāizstrādā, iesaistot 94. pantā minētos partnerus. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, ka ir jāievēro Savienības tiesību akti vides jomā, kā arī Savienības un dalībvalstu saistības attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Līgumā paredzētie pienākumi.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Tāpat, kā tas bija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai uz laiku apturēt maksājumus, ja pārvaldības sistēmām piemīt būtiski trūkumi, tostarp neatbilstība Savienības pamatprasībām un ziņošanas neuzticamība. Tomēr, lai mehānismu padarītu efektīvāku, ir jāizskata maksājumu apturēšanas nosacījumi. Par šādas apturēšanas finansiālajām sekām būtu jālemj ad hoc atbilstības procedūrā.

(31)  Tāpat, kā tas bija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai uz laiku apturēt maksājumus, ja pārvaldības sistēmām piemīt būtiski trūkumi, tostarp neatbilstība Savienības pamatprasībām un ziņošanas neuzticamība. Nesaskaņotība KLP un citu Savienības politikas nostādņu, tostarp IAM, klimata, vides un cilvēktiesību saistību, īstenošanā būtu jāuzskata par dalībvalstu pārvaldības sistēmu būtisku trūkumu. Tomēr, lai mehānismu padarītu efektīvāku, ir jāpārskata maksājumu apturēšanas nosacījumi. Par šādas apturēšanas finansiālajām sekām būtu jālemj ad hoc atbilstības procedūrā.

Pamatojums

Tiek ņemta vērā nepieciešamība kopējai lauksaimniecības politikai būt saskaņotai ar ES attīstības politiku, kā to ir atzinusi Komisija savā paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni (COM(2017) 713 final), kā arī Padome un dalībvalstis 2017. gada jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību; nesaskaņotība starp KLP un plašāku Savienības ārējo mērķu īstenošanu būtu sodāma, ja tas ir noticis ar apzinātām darbībām.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Saskaņā ar Līguma 317. pantu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par Savienības budžeta izpildi. Tālab Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktiem lemt par to, vai dalībvalstu veiktie izdevumi ir atbilstīgi Savienības tiesību aktiem. Būtu jāpiešķir dalībvalstīm tiesības pamatot savus lēmumus veikt maksājumus, un tām vajadzētu būt iespējai izmantot samierināšanas procedūru, ja tās nevar vienoties ar Komisiju. Lai dalībvalstīm dotu juridiskas un finansiālas garantijas par iepriekš veiktajiem izdevumiem, būtu jānosaka noilguma periods, kura laikā Komisijai jānolemj, kādām vajadzētu būt neatbilstības finansiālajām sekām.

(41)  Saskaņā ar Līguma 317. pantu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par Savienības budžeta izpildi. Tālab Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktiem lemt par to, vai dalībvalstu veiktie izdevumi ir atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, prioritātēm un starptautiskajiem nolīgumiem, cita starpā Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām. Šajos mērķos īpaša uzmanība būtu jāpievērš PCD principam, kā arī Līguma 191. pantā noteiktajiem Savienības klimata un vides politikas mērķiem. Lauksaimniecības politikai un tās finansēšanai nebūtu jātraucē citu Savienības politikas jomu darbībai. Būtu jāpiešķir dalībvalstīm tiesības pamatot savus lēmumus veikt maksājumus, un tām vajadzētu būt iespējai izmantot samierināšanas procedūru, ja tās nevar vienoties ar Komisiju. Lai dalībvalstīm dotu juridiskas un finansiālas garantijas par iepriekš veiktajiem izdevumiem, būtu jānosaka noilguma periods, kura laikā Komisijai jānolemj, kādām vajadzētu būt neatbilstības finansiālajām sekām.

Pamatojums

Tiek ņemta vērā nepieciešamība kopējai lauksaimniecības politikai būt saskaņotai ar ES attīstības politiku, kā to ir atzinusi Komisija savā paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni (COM(2017) 713 final), kā arī Padome un dalībvalstis 2017. gada jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību; nesaskaņotība starp KLP un plašāku Savienības ārējo mērķu īstenošanu būtu sodāma, ja tas ir noticis ar apzinātām darbībām.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)  Komisijas paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” kā viens no turpmākās KLP stratēģiskajiem virzieniem tika minēts uzdevums veicināt vidrūpi un klimata darbu un palīdzēt sasniegt Savienības vidiskos un klimatiskos mērķus. Tāpēc vidiskiem un klimatiskiem nolūkiem valsts un Savienības līmenī ir kļuvusi nepieciešama zemesgabalu identifikācijas sistēmas un citu integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datu koplietošana. Tālab būtu jāparedz, ka integrētajā sistēmā savāktos datus vidiskos un klimatiskos nolūkos koplieto dalībvalstu publiskās iestādes un Savienības iestādes un struktūras. Lai kāpinātu to datu izmantošanas efektivitāti, kas dažādām publiskajām iestādēm pieejami Eiropas statistikas sagatavošanai, būtu jāparedz arī tas, ka integrētās sistēmas dati statistiskām vajadzībām ir jādara pieejami struktūrām, kas ir daļa no Eiropas Statistikas sistēmas.

(49)  Komisijas paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” kā viens no turpmākās KLP stratēģiskajiem virzieniem tika minēts uzdevums veicināt vidrūpi un klimata darbu un palīdzēt sasniegt Savienības vidiskos un klimatiskos mērķus. Paziņojumā ir uzsvērta arī KLP globālā dimensija un izklāstīta Savienības apņemšanās uzlabot politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai. Tāpēc vidiskiem un klimatiskiem nolūkiem, PCD un IAM īstenošanai, kā arī saskaņotības nodrošināšanai ar citiem Savienības iekšējās un ārējās politikas virzieniem valsts un Savienības līmenī ir kļuvusi nepieciešama zemesgabalu identifikācijas sistēmas un citu integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datu koplietošana. Tālab būtu jāparedz, ka integrētajā sistēmā savāktos datus šajos nolūkos koplieto dalībvalstu publiskās iestādes un Savienības iestādes un struktūras. Lai kāpinātu to datu izmantošanas efektivitāti, kas dažādām publiskajām iestādēm pieejami Eiropas statistikas sagatavošanai, būtu jāparedz arī tas, ka integrētās sistēmas dati statistiskām vajadzībām ir jādara pieejami struktūrām, kas ir daļa no Eiropas Statistikas sistēmas.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49a)  Dalībvalstīm KLP politikas nostādņu un instrumentu plānošanā un īstenošanā arī ir jāievēro papildu stratēģiskie virzieni, lai nodrošinātu ar KLP saistītas lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozares tirdzniecības rezultātu saskaņotību ar Savienības attīstības politiku, jo īpaši attiecībā uz brīvprātīgi saistīta atbalsta un lauksaimniecības rezerves izmantošanu tirgus krīzes situāciju risināšanai.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53)  Ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības starptautisko struktūru un gādājot par iekšējā tirgus pienācīgu darbību, ir jāorganizē dalībvalstu sadarbība. Ir jāizveido arī Savienības līmenī centralizēta dokumentēšanas sistēma, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un saņem vai veic maksājumus.

(53)  Ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības starptautisko struktūru un gādājot par iekšējā tirgus pienācīgu darbību un PCD saistību ievērošanu, ir jāorganizē dalībvalstu savstarpējā sadarbība un dalībvalstu un trešo valstu sadarbība. Ir jāizveido arī Savienības līmenī centralizēta dokumentēšanas sistēma, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un saņem vai veic maksājumus. Ar šo sistēmu būtu jāpalīdz atklāt nesaskaņotība starp KLP un Savienības ārējo politikas nostādņu īstenošanu. Dokumentēšanas sistēmā būtu jāizceļ attiecīgo uzņēmumu ieguldījums vai ietekme trešās valstīs attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Šādā dokumentācijā būtu arī jāuzsver KLP ieguldījums, jo īpaši ņemot vērā tās ārējo dimensiju Līguma 208. pantā noteikto Savienības attīstības mērķu īstenošanā.

Pamatojums

Pareizas un efektīvas sadarbības garā ar trešām valstīm Komisijai ir jāpastiprina dialogs ar partnervalstīm jebkādā aspektā, kas varētu ietekmēt to attīstības procesu, neatkarīgi no tā, vai tas tieši attiecas uz Savienības politikas jomu. Savienības partneru sniegtajai informācijai būtu jāpalīdz atklāt un likvidēt ES politikas nostādņu nesaskaņotība, un datu vākšana un apmaiņa atvieglotu šo procesu.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55)  Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, jo īpaši attiecībā uz tās vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī ar sabiedrības veselību un dzīvniekiem saistītiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumu sistēmas kontrolēm un sodiem būtu jāievieš Savienības līmenī.

(55)  Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, jo nodrošina gan lielu maksājumu ilgtspēju, piemēram, attiecībā uz pesticīdu lietošanu, gan vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem lauksaimniekiem dalībvalstīs un to starpā, jo īpaši attiecībā uz tās vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī saistībā ar sabiedrības veselību un dzīvnieku labturību. Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu šādus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumu sistēmu un kontrolēm un sodiem saistībā ar neatbilstību būtu jāievieš Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

67. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(67)  Šajā sakarā būtu pienācīgi jāatzīst pilsoniskās sabiedrības, tostarp plašsaziņas līdzekļu un nevalstisko organizāciju, loma un to ieguldījums pārvaldes iestāžu kontroles satvara stiprināšanā pret krāpšanu un pret publisko līdzekļu nelikumīgu izlietojumu jebkādā citā veidā.

(67)  Šajā sakarā būtu pienācīgi jāatzīst pilsoniskās sabiedrības, tostarp plašsaziņas līdzekļu un nevalstisko organizāciju, loma un to ieguldījums pārvaldes iestāžu kontroles satvara stiprināšanā pret krāpšanu un pret publisko līdzekļu nelikumīgu izlietojumu jebkādā citā veidā. Turklāt minētās ieinteresētās personas būtu jāmudina izcelt un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. .../... [KLP stratēģisko plānu regula] paredzētajai Komisijas uzklausīšanas amatpersonai nosūtīt datus par KLP un esošo Savienības politikas nostādņu īstenošanas nesaskaņotību, jo īpaši ņemot vērā Savienības vides un attīstības politikas jomas.

Pamatojums

ES 2005. gada ES Konsensā par attīstību un vēlreiz 2017. gada Jaunajā konsensā par attīstību apņēmās atzīt un nostiprināt nevalstisko dalībnieku līdzdalības principu, lai īstenotu attīstības mērķi “Konsenss par attīstību”. Ar stratēģisko plānu regulas grozījumiem ir izveidots Komisijas uzklausīšanas amatpersonas amats.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

82. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(82)  Komisijas īstenošanas pilnvarām būtu jāaptver arī noteikumi, kuru mērķis ir panākt ar Savienības finanšu interešu aizsardzību saistīto dalībvalstu pienākumu vienādu piemērošanu, un vajadzīgie noteikumi, kuru mērķis ir panākt pārbaužu vienādu piemērošanu Savienībā.

(82)  Komisijas īstenošanas pilnvarām būtu jāaptver arī noteikumi, kuru mērķis ir panākt ar Savienības finanšu interešu aizsardzību saistīto dalībvalstu pienākumu vienādu piemērošanu un kuros būtu jāietver budžeta efektivitātes princips, neļaujot veikt KLP maksājumus, kas rada papildu izmaksas Savienības budžetā, un vajadzīgie noteikumi, kuru mērķis ir panākt pārbaužu vienādu piemērošanu Savienībā. Tāpēc Komisijai būtu jāparedz arī noteikumi, ar kuriem nodrošina saskaņotību starp dalībvalstu īstenoto KLP un citām Savienības politikas jomām, īpašu uzmanību pievēršot Līguma 11. un 191. pantā noteiktajām vides prasībām, kā arī saistībām attiecībā uz PCD, kas paredzēta Līguma 208. pantā.

Pamatojums

Izmaksas, ko rada ietekme uz vidi, sabiedrības veselību, sociālajām struktūrām vai attīstību, ir nodotas citās publisko izdevumu, tostarp ES izdevumu, jomās. Tas nozīmē, ka tiek krietni pārmaksāts, ja izdevumi nav efektīvi, piemēram, vienreiz maksājam pārprodukcijas stimulēšanai, pēc tam atkārtoti krīzes novēršanai, un pēc tam vēlreiz, sedzot izdevumus attīstības atbalstam. Vai arī ― vienu reizi veicam maksājumu par lauksaimniecības praksi, kas rada piesārņojumu, pēc tam veicam maksājumu, lai sakoptu to vai atjaunotu ekosistēmas, vai maksājam vēlreiz, lai attīrītu dzeramo ūdeni.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pasākumus, kas vajadzīgi KLP analizēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai, informācijas apmaiņai un īstenošanai, kā arī pasākumus, kas saistīti ar kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;

(a)  pasākumus, kas vajadzīgi KLP un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām analizēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai, informācijas apmaiņai un īstenošanai, kā arī pasākumus, kas saistīti ar kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;

Pamatojums

LESD 208. pantā ir paredzēts, ka visās ES politikās jomās ir jāņem vērā attīstības mērķi. ES attīstības sadarbības un IAM galvenie mērķi ir uzlabot vispārējo pārtikas nodrošinājumu un palīdzēt jaunattīstības valstīs izveidot izturīgas lauksaimniecības sistēmas. Lauksaimniecības nozares iekšējā tirgus regulēšana tieši ietekmē šo sistēmu darbību jaunattīstības valstīs.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  rīcību, kuru Komisija veic ar to tālizpētes lietotņu palīdzību, ko izmanto lauksaimniecības resursu uzraudzībai saskaņā ar 23. pantu;

(c)  pasākumus, ko Komisija veic ar to tālizpētes lietotņu palīdzību, kuras izmanto, lai saskaņā ar 23. pantu uzraudzītu lauksaimniecības resursus un dalībvalstu līdzdalību lauksaimniecības praksē, kas atbilst Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām;

Pamatojums

LESD 208. pantā ir paredzēts, ka visās ES politikās jomās ir jāņem vērā attīstības mērķi. ES attīstības sadarbības un IAM galvenie mērķi ir uzlabot vispārējo pārtikas nodrošinājumu un palīdzēt jaunattīstības valstīs izveidot izturīgas lauksaimniecības sistēmas. Lauksaimniecības nozares iekšējā tirgus regulēšana tieši ietekmē šo sistēmu darbību jaunattīstības valstīs.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  pētījumus par KLP un fondu finansēto pasākumu izvērtējumus, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu un informācijas apmaiņu par KLP izmantotajām praksēm, kā arī pētījumus, kas veikti kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB);

(f)  pētījumus par KLP un fondu finansēto pasākumu izvērtējumus, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu un informācijas apmaiņu par KLP izmantotajām praksēm, kā arī pētījumus, kas veikti kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB), iesaistot Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 94. pantā minētos attiecīgos dalībniekus, jo īpaši vietējās, reģionālās, valsts un starptautiskās ieinteresētās personas, akadēmiskos ekspertus un NVO;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  iemaksu lauku attīstības intervenču kontekstā veiktos pasākumos, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, informētības palielināšanu, sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu Savienības līmenī un ietver attiecīgo pušu tīklošanu;

(h)  iemaksu lauku attīstības intervenču kontekstā veiktos pasākumos, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, informētības palielināšanu, tostarp par KLP globālajām sekām, sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu vietējā, reģionālā, valsts, Savienības un starptautiskajā līmenī un ietver attiecīgo pušu tīklošanu;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ja punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  KLP ietekmi uz trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  veicināt un nodrošināt Savienības noteikumu saskaņotu piemērošanu.

(d)  veicināt un nodrošināt Savienības noteikumu un no attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem izrietošu Savienībai saistošu noteikumu saskaņotu piemērošanu.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pārvaldīt Savienības lauksaimniecības tirgus globālā kontekstā;

(a)  pareizi un ilgtspējīgi pārvaldīt Savienības lauksaimniecības tirgus globālā kontekstā, tostarp reģionālā un globālā līmenī izveidojot un paplašinot tirgus uzraudzības mehānismus, ņemot vērā attīstības mērķus;

Pamatojums

Uzraudzība ir nepieciešama, lai saprastu iekšēju ES politikas nostādņu ārējo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un tādējādi panāktu PCD. Līdzīgi, kā to paredz LESD 191. pants, KLP un tās finansēšanai nebūtu jātraucē IAM vai Parīzes nolīgumā noteikto mērķu sasniegšana.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodrošināt lauksaimniecības zemes izmantojuma un lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņas, tostarp agromežsaimniecības platību, agroekonomisko un agrovidisko uzraudzību un lauksaimniecības kultūru stāvokļa uzraudzību tā, lai būtu iespējams sagatavot aplēses, jo īpaši attiecībā uz ražām un lauksaimniecisko ražošanu, un ar ārkārtas apstākļiem saistīto ietekmi uz lauksaimniecību;

(b)  nodrošināt lauksaimniecības zemes izmantojuma un lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņas, tostarp agromežsaimniecības platību, agroekonomisko un agrovidisko uzraudzību un lauksaimniecības kultūru stāvokļa uzraudzību tā, lai būtu iespējams sagatavot aplēses, jo īpaši par ražām un lauksaimniecisko ražošanu, un ar ārkārtas apstākļiem saistīto ietekmi uz lauksaimniecību, kā arī progresa uzraudzību tādas lauksaimniecības prakses īstenošanā, kas palīdz sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām noteiktos klimatiskos mērķus un mērķrādītājus;

Pamatojums

Uzraudzība ir nepieciešama, lai saprastu iekšēju ES politikas nostādņu ārējo ietekmi uz jaunattīstības valstīm. Līdzīgi, kā to paredz LESD 191. pants, Savienības klimata un vides politikas mērķiem, KLP un tās finansēšanai nebūtu jātraucē IAM vai Parīzes nolīgumā noteikto mērķu sasniegšana.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  veicināt pasaules tirgu pārredzamību;

(d)  veicināt pasaules tirgu pārredzamību, tostarp nodrošinot PCD;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ievērojot 7. panta c) punktu, Komisija finansē rīcības, kas attiecas uz KLP īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo datu, tostarp satelītdatu, ģeotelpisko datu un meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi, telpisko datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, specifisku, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītu pētījumu veikšanu, tālizpēti, ko izmanto, lai palīdzētu uzraudzīt lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņu un augsnes veselību, un agrometeoroloģisko un ekonometrisko modeļu atjaunināšanu. Minētās rīcības vajadzības gadījumā veic sadarbībā ar EVA, JRC, valsts laboratorijām un struktūrām vai ar privātā sektora iesaistīšanos.

Ievērojot 7. panta c) punktu, Komisija finansē rīcības, kas attiecas uz KLP un tās ietekmes Savienībā un ārpus tās īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo datu, tostarp satelītdatu, ģeotelpisko datu un meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi, telpisko datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, specifisku, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītu pētījumu veikšanu, tālizpēti, ko izmanto, lai palīdzētu uzraudzīt lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņu un augsnes veselību, un agrometeoroloģisko un ekonometrisko datu un modeļu atjaunināšanu. Minētās rīcības vajadzības gadījumā veic sadarbībā ar EVA, JRC, valsts laboratorijām un struktūrām vai ar pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora iesaistīšanos. Tas paredz kopīgu pieeju un ieguldījumu starptautiskās iniciatīvās un datu avotos, tostarp UNFCCC, kā arī attiecībā uz klimata un vides datiem vai datiem un/vai informāciju, kas palīdz nodrošināt pasaules tirgu pārredzamību vai IAM īstenošanas izsekojamību.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

23.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

23.a pants

 

Politikas saskaņotības attīstībai uzraudzība

 

1.  Saskaņā ar Līguma 208. pantu KLP ietekmei uz pārtikas sistēmām un ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku jaunattīstības valstīs veic regulārus un neatkarīgus novērtējumus. Šajā uzraudzībā īpaša uzmanība tiek veltīta tam, kāda ietekme lauksaimniecības pārtikas tirdzniecības plūsmām starp Savienību un jaunattīstības valstīm ir uz:

 

(a)    pārtikas ražošanu, apstrādi un izplatīšanu VAV;

 

(b)    vietējiem sīkražotājiem un sievietēm lauksaimniecēm;

 

(c)   produktiem, kurus jaunattīstības valstis uzskata par sensitīviem;

 

(d)    produktiem no nozarēm, kurās ir piešķirti KLP saistītie maksājumi un kurās ir ieviesti KLP krīzes pārvarēšanas pasākumi.

 

2.  Novērtējumā pārbauda datus no Savienības tirgus novērošanas centriem, gadījumu izpētes, ziņojumiem par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī partnervalstu un citu attiecīgo ieinteresēto personu, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sniegtos pierādījumus. Šajā nolūkā Savienības tirgus novērošanas centru nozaru un ģeogrāfisko tvērumu paplašina, iekļaujot produktus, ko partnervalstis uzskata par sensitīviem, un aptverot VAV. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 100. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, paredzot novērtēšanas darbības jomu un procedūru.

 

3.  Ja uzraudzības dati norāda uz risku, ka var tikt nelabvēlīgi ietekmēta kādas jaunattīstības valsts lauksaimniecības pārtikas ražošanas un apstrādes nozare vai nodrošinātība ar pārtiku, Komisija izdod agrīnu brīdinājumu, veicinot apspriešanos starp Savienību un skartajām lauksaimniecības kopienām, kā arī partnervalstu valdībām, lai vienotos par pasākumiem. Skartajām pusēm ir pieejams sociālais nodrošinājums.

 

4.  Ja agrīnā brīdināšana netiek veikta, bet rodas nelabvēlīga ietekme, skartā puse var iesniegt sūdzību. Sūdzības iesniedz Eiropas Parlamenta pastāvīgajam referentam attīstības politikas saskaņotības jautājumos, un tās izskata uzklausīšanas amatpersonas Komisijā. Skartās grupas un citas ieinteresētās puses var iesniegt pierādījumus.

 

5.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par novērtējuma rezultātiem, saņemtajiem pierādījumiem un Savienības politisko risinājumu.

Pamatojums

Šīs procedūras mērķis ir izveidot mehānismu, kas vienlaikus uzrauga attīstības politikas saskaņotību un ļauj Komisijai saņemt vēstījumus par iespējami skartajiem tirgiem un kopienām. Tas paplašina jau pašreizējo tirgus novērošanas centru pienākumus. Komisijas uzklausīšanas amatpersona jau strādā Eiropas Komisijā, un šo pienākumu varētu uzticēt arī ES delegācijām, kurām ir pilnvaras tirdzniecības un lauksaimniecības jomā.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  noteikumus, kas attiecas uz finansēšanu atbilstīgi 7. panta b) un c) punktam;

(a)  noteikumus, kas attiecas uz finansēšanu atbilstīgi 7. panta b), c) un k) punktam;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – c punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  tas nerada kaitējumu ne sociālajā, ne vides ziņā un atbilst ES politikas mērķiem un starptautiskajām saistībām un prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 5. un 6. pantā.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

39. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja dalībvalstis 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.

Ja dalībvalstis 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, vai ja tas neatbilst Savienības starptautiskajiem nolīgumiem vai PCD, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

44. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar 7. panta e) punktu finansētās informācijas sniegšanas mērķis ir jo īpaši palīdzēt izskaidrot, īstenot un izstrādāt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, ar informācijas kampaņu palīdzību atjaunot krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt lauksaimniekus un citas lauku apvidos aktīvas personas un popularizēt Eiropas lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem to izprast.

Saskaņā ar 7. panta e) punktu finansētās informācijas mērķis ir jo īpaši palīdzēt izskaidrot, īstenot un izstrādāt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanu, vides aizsardzību, dzīvnieku labturību, sociālo struktūru uzturēšanu lauku apvidos, kā arī par tās globālo dimensiju, vienlaikus uzņemoties atbildību par KLP ietekmi, jo īpaši uz jaunattīstības valstīm, un pēc krīžu atrisināšanas informēt iedzīvotājus ar neatkarīgu un objektīvu informācijas kampaņu palīdzību, informēt lauksaimniekus un citas lauku apvidos aktīvas personas un popularizēt ilgtspējīgu Savienības lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem to izprast.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sistēma, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar 57. panta 2. punktu, ietver sistemātiskas pārbaudes, kuras mērķtiecīgi vērstas uz jomām, kurās kļūdu risks ir visaugstākais.

Sistēma, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar 57. panta 2. punktu, ietver sistemātiskas pārbaudes, kuras mērķtiecīgi vērstas uz jomām, kurās kļūdu risks ir visaugstākais un kurās šādu risku būtība rada lielāko kaitējumu videi, klimatam un sabiedrības vai dzīvnieku veselībai.

Pamatojums

Ar šo grozījumu riska jēdziens tiek aktualizēts atbilstīgi jaunajam īstenošanas modelim. Princips “fondu risks”, kas ievērots līdz šim, tagad būtu jāsaprot arī kā ES un dalībvalstu publisko līdzekļu efektīva izmantošana. Tas nozīmē, ka atbilstīgi budžeta efektivitātes principam KLP nevajadzētu pieļaut publisko līdzekļu izlietojumu, kas rada papildu izmaksas, piemēram, gadījumos, kad eksternalizētās izmaksas vēlāk sedz no publiskajiem līdzekļiem.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

58. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārbaudes neveic EIB vai tādas citas starptautiskas finanšu iestādes līmenī, kurā dalībvalsts ir akcionāre.

Pārbaudes neveic dalībvalstis EIB vai tādas citas starptautiskas finanšu iestādes līmenī, kurā dalībvalsts ir akcionāre. Šīs sistemātiskās atbilstības un saskaņotības pārbaudes veic Savienības vai citā atbilstīgā līmenī.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

65. pants - 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka ar integrēto sistēmu ievāktās datu kopas, ko Komisija izmanto, lai analizētu, uzraudzītu un izvērtētu KLP, KLP stratēģisko plānu un atbalstīto intervenču ietekmi uz Savienības attīstības mērķiem un jaunattīstības valstīm, Komisijai un vajadzības gadījumā dalībvalstu struktūrām, kas ir atbildīgas par KLP stratēģisko plānu izstrādi, un KLP stratēģisko plānu valstu vadošajām iestādēm piegādā bez maksas.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

76.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

76.a pants

 

Atbildīgu investīciju un labas prakses pierādīšana

 

Uzņēmumi, kas vēlas, lai saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 7. pantu veiktajā novērtējumā tiktu ņemtas vērā viņu investīcijas un labā prakse, sniedz Komisijai vajadzīgos pierādījumus.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

78. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu ar uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kuriem attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam minētajā dalībvalstī.

2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu ar uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kuriem attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam minētajā dalībvalstī. Komisija vajadzības gadījumā uzaicina ekspertus no trešām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm, lai iegūtu novērtējumu par KLP īstenošanas ārējo ietekmi dalībvalsts līmenī.

Pamatojums

Pareizas un efektīvas sadarbības garā ar trešām valstīm Komisijai būtu jāpastiprina dialogs ar partnervalstīm jebkādā aspektā, kas varētu ietekmēt to attīstības procesu. Savienības partneru sniegtajai informācijai būtu jāpalīdz atklāt un likvidēt ES politikas nostādņu nesaskaņotība, jo īpaši starp iekšējo politikas nostādņu ārējiem aspektiem un ārējām politikas nostādnēm.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

83. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  76.a pantā minētais atbildīgu investīciju un labas prakses pierādījums;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība

Atsauces

COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Maria Heubuch

11.7.2018

Izskatīšana komitejā

19.11.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

7.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Charles Goerens, Maria Heubuch, György Hölvényi, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Elly Schlein, Bogusław Sonik, Mirja Vehkaperä, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stefan Gehrold, Bernd Lucke, Judith Sargentini

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Czesław Hoc, Monika Hohlmeier, John Howarth, Tom Vandenkendelaere, Josef Weidenholzer, Bogdan Andrzej Zdrojewski

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Charles Goerens, Mirja Vehkaperä

EFDD

Ignazio Corrao

PPE

Asim Ademov, Stefan Gehrold, Monika Hohlmeier, György Hölvényi, Bogusław Sonik, Tom Vandenkendelaere, Anna Záborská, Bogdan Andrzej Zdrojewski

S&D

John Howarth, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Elly Schlein, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Maria Heubuch, Judith Sargentini

0

-

 

 

2

0

ECR

Czesław Hoc, Bernd Lucke

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Eiropas Komisija, Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “ES politikas programma jaunattīstības valstu atbalstīšanai, risinot ar pārtikas nodrošinājumu saistītās problēmas”. COM(2010) 127 galīgā redakcija. Brisele, EK, 2010. gada 31. marts.


Budžeta komitejas ATZINUMS (23.11.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013

(COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Zbigniew Kuźmiuk

ĪSS PAMATOJUMS

Horizontālās KLP regulas projektā (COM(2018)0393) Komisija ierosina saglabāt KLP pašreizējo finansēšanas struktūru, izmantojot divus atsevišķus fondus: ELGF un ELFLA. Pasākumi ar vispārēju segumu, ko izmaksā gada sistēmā saskaņā ar pirmo pīlāru, tiktu papildināti ar līdzekļiem atbilstoši II pīlāra daudzgadu programmām.

Komisijas priekšlikumos ES daudzgadu finanšu shēmai (DFS) 2021.–2027. gadam KLP piešķirtā summa ir EUR 324,3 miljardi salīdzināmās cenās. Paredzams, ka tiks saglabāti abi KLP pīlāri. Tiešajiem maksājumiem un tirgus intervencēm Komisija ir paredzējusi EUR 254,2 miljardus salīdzināmās cenās, un EUR 70 miljardus salīdzināmās cenās lauku attīstībai.

Atzinuma sagatavotājs nepiekrīt KLP paredzētā ES finansējuma samazinājumam. Būtisks KLP izdevumu samazinājums (pirmajam pīlāram EUR 31,896 miljardi salīdzināmās cenās (2018. gadā), paredzot 11 % samazinājumu; otrajam pīlāram EUR 26,675 miljardi salīdzināmās cenās (2018. gadā), paredzot 28 % samazinājumu) var negatīvi ietekmēt iespējas īstenot šīs politikas mērķus. Šādam samazinājumam būtu negatīvas sekas, kas skartu ne tikai lauku teritorijas vien. Jo īpaši krass otrā pīlāra finansējuma samazinājums var aizkavēt procesu, kurā tiecas izlīdzināt dalībvalstīs pastāvošo nevienlīdzību starp lauksaimniecības jomām. Turklāt šāds samazinājums var nesamērīgi skart mazāk pārtikušās valstis, kurās ekonomikas konverģence ir jāturpina visvairāk. Līdzīgu ietekmi varētu radīt valsts līdzfinansējuma apmēra palielinājums izdevumiem saskaņā ar KLP otro pīlāru.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka KLP centieni vides un klimata jomā būtu jāstiprina paralēli tam, ka tiek palielināts šim mērķim paredzētais budžets. Pretējā gadījumā pārāk vērienīgu un sarežģītu prasību izvirzīšana lauksaimniekiem negatīvi ietekmēs KLP mērķu un rezultātu sasniegšanu.

Atzinuma sagatavotājs uzstāj, ka ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem ES lauksaimniekiem ES vienotajā tirgū. Lauksaimniekiem, kuri darbojas ES iekšējā tirgū, ir jāievēro vienādi, aizvien augstāki ES ražošanas standarti. Tāpēc atzinuma sagatavotājs iestājas par tiešo maksājumu apmēra pilnīgu izlīdzināšanu dalībvalstu starpā un uzstāj, ka 2021.–2027. gada finanšu plānā ir jāpabeidz tiešo maksājumu izlīdzināšanas process. Ņemot vērā jaunos KLP mērķus, Komisijas ierosinātā likme tiešo maksājumu izlīdzināšanai saglabātu lielas, nepamatotas un nepastāvīgas atšķirības attiecībā uz atbalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuri darbojas vienotajā tirgū.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka jaunā lauksaimniecības rezerve, kas izveidota ELGF ietvaros, būtu jānorāda atsevišķā budžeta pozīcijā, paredzot šim mērķim atvēlētus ELGF izdevumus atbilstoši ELGF pašreizējā gada limitam 2021.–2027. gada periodā, nesamazinot tiešo maksājumu izdevumus.

Atzinuma sagatavotājs atbalsta ieceri atkal nepiemērot finanšu disciplīnu saņēmējiem, kuri tiešajos maksājumos saņem līdz EUR 2000. Segums attiecībā uz visiem saņēmējiem lauksaimniecības jomā, ko ierosinājusi EK, nepalīdzēs sasniegt mērķi līdzsvarot tiešā atbalsta sadali dažāda lieluma saimniecību starpā.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, īstenojot Komisijas priekšlikumu aizstāt patlaban saistošo N+3 noteikumu ar N+2 noteikumu attiecībā uz neizmantoto budžeta saistību atcelšanu saistībā ar lauku attīstības intervencēm, sašaurināsies KLP stratēģisko plānu īstenošana, un dalībvalstīm radīsies risks zaudēt līdzekļus.

Atzinuma sagatavotājs ierosina KLP stratēģiskā plāna pirmajā īstenošanas gadā, t. i., 2021. gadā, līdz 5 % palielināt avansa apjomu dalībvalstīm, lai varētu īstenot ELFLA finansētās intervences.

Saistībā ar jauno KLP īstenošanas modeli regulas projektā uzskaita vairāk gadījumu, kuros Komisija var apturēt maksājumus. Tikmēr, pārvaldot KLP finansētās programmas, dalībvalstis jau šobrīd cenšas lietderīgi slēgt līgumus un izmantot minētos līdzekļus.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ierosinājums noteikt ikgadējos atskaites punktus nepalīdzēs labāk īstenot KLP mērķus, bet radīs ievērojamu administratīvo slogu un lielāku finanšu risku dalībvalstīm un lauksaimniekiem.

Vienkāršības labad atzinuma sagatavotājs ierosina svītrot 15. pantā minēto noteikumu par atlīdzināšanu, kas, viņaprāt, būtu jāregulē ar īstenošanas akta noteikumiem, nevis paredzot noteikumu pamataktā.

Tāpat atzinuma sagatavotājs ierosina svītrot 35. pantu, jo iespējai izmantot izpildes rezervi vajadzētu būt atkarīgai no rezultātiem, bet tiesības pretendēt uz atbalstu par izmaksām saņēmēju līmenī nevajadzētu sasaistīt ar atbilstošu uzrādītu izlaidi. Īstenojot šādu pieeju, instrumentu plānošanas un īstenošanas posmā radīsies būtiski ierobežojumi un grūtības.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka vajadzētu svītrot arī 37., 38. un 39. pantu, jo tiem ir finansiāla ietekme uz dalībvalstīm, kas radusies saistībā ar Komisijas vienprātīgi pieņemtiem lēmumiem apturēt maksājumus. Nākot klajā ar šo priekšlikumu, Komisija nav pamatojusi to, kādā veidā šāda sistēma daudzgadu stratēģiskā plāna īstenošanai palīdzētu sasniegt mērķus labāk nekā N+3 noteikuma piemērošana.

ĪSS PAMATOJUMS

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Eiropas Parlaments 2018. gada 30. maija rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem 2021.–2027. gadam (2018/2714(RSP) pauda nožēlu par to, ka Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam paredz 15 % samazinājumu kopējai lauksaimniecības politikai, un jo īpaši iebilda pret jebkādu radikālu samazinājumu, kas varētu kaitēt minētās politikas būtībai un mērķiem. Šajā sakarā tas arī apšaubīja priekšlikumu samazināt Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai par vairāk nekā 25 %.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Ņemot vērā tiešo maksājumu, visu pārējo pirmā pīlāra maksājumu, kā arī otrā pīlāra fondu nozīmību lauksaimniekiem, kuri sniedz būtisku ieguldījumu investīcijām un nodarbinātībai lauku rajonos, un ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas fundamentālo nozīmi, KLP otrajam pīlāram paredzētais būtiskais samazinājums nav pieņemams. Ir svarīgi kopējai lauksaimniecības politikai 2021.–2027. gadam ES-27 valstīs piešķirto kopējo finansējumu saglabāt vismaz 2014.–2020. gada budžeta līmenī, vienlaikus iekļaujot budžetā sākotnēji paredzēto rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē (383,255 miljardi EUR 2018. gada cenās (431,946 miljardi EUR faktiskajās cenās)).

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Lauksaimniecība nedrīkst ciest nekādas finansiālas grūtības, ko radījuši politiski lēmumi, piemēram, Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES vai jaunu Eiropas politikas virzienu finansējums.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni. Tomēr sliekšņvērtība 2000 EUR apmērā būtu jāatceļ. Lai atbalstītu lauksaimniecības nozari gadījumos, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē tirgus norises vai smagas krīzes, būtu jāuztur lauksaimniecības rezerve. Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Lai saņēmējiem un valsts pārvaldes iestādēm būtiski vienkāršotu īstenošanu, būtu jāizmanto [finansējuma] pastāvīgas pārcelšanas mehānisms, ar kuru izmanto visas neizlietotās summas no lauksaimniecības nozares krīzēm paredzētās rezerves, kas izveidota 2020. gadā. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados. Turklāt attiecībā uz 2020. finanšu gadu ir vajadzīga otra atkāpe, jo kopējā neizlietotā rezerves summa, kas pieejama 2020. gada beigās, būtu jāpārnes uz 2021. gadu, uz atbilstošo jaunās lauksaimniecības rezerves pozīciju, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz tiešo maksājumu intervences KLP stratēģisko plānu satvarā.

(14)  Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni. Lai atbalstītu lauksaimniecības nozari gadījumos, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē tirgus norises vai smagas krīzes, būtu jāuztur lauksaimniecības rezerve. Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados.

Pamatojums

Finanšu disciplīnas mehānisma izslēgšana būtu jāpiemēro saņēmējiem, kuri tiešos maksājumus saņem ne vairāk kā EUR 2000 apmērā. Segums visiem lauksaimniecībā nodarbinātajiem saņēmējiem, kā ierosinājusi Komisija, nepalīdzēs sasniegt mērķi līdzsvarot tiešā atbalsta sadali dažāda lieluma saimniecību starpā. Jaunizveidotajai lauksaimniecības rezervei vajadzētu paredzēt atsevišķu budžeta pozīciju, kuru finansē, nemazinot tiešo maksājumu izdevumus.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Tiešo maksājumu līmenis dalībvalstu starpā ir jālīdzsvaro, lai ES vienotajā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Ir steidzami jānodrošina tiešo maksājumu taisnīga sadale dalībvalstu starpā.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Attiecībā uz ELFLA finanšu pārvaldību būtu jāparedz noteikumi par budžeta saistībām, maksājumu termiņiem, saistību atcelšana un pārtraukumiem. Lauku attīstības intervences finansē no Savienības budžeta, pamatojoties uz saistībām, ko uzņemas gada maksājumu veidā. Dalībvalstīm būtu jāspēj atvēlētos Savienības līdzekļus izmantot, tiklīdz ir apstiprināti KLP stratēģiskie plāni. Tāpēc ir vajadzīga atbilstoši ierobežota priekšfinansēšanas sistēma, kas nodrošinātu līdzekļu stabilu plūsmu, lai maksājumi saņēmējiem intervenču satvarā tiktu veikti pareizajā laikā.

(22)  Attiecībā uz ELFLA finanšu pārvaldību, kas noteikta saskaņā ar attiecīgiem Kopīgo noteikumu regulas pantiem, būtu jāparedz noteikumi par budžeta saistībām, maksājumu termiņiem, saistību atcelšanu un pārtraukumiem. Lauku attīstības intervences finansē no Savienības budžeta, pamatojoties uz saistībām, ko uzņemas gada maksājumu veidā. Dalībvalstīm būtu jāspēj atvēlētos Savienības līdzekļus izmantot, tiklīdz ir apstiprināti KLP stratēģiskie plāni. Tāpēc ir vajadzīga atbilstoši ierobežota priekšfinansēšanas sistēma, kas nodrošinātu līdzekļu stabilu plūsmu, lai maksājumi saņēmējiem intervenču satvarā tiktu veikti pareizajā laikā.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  smaga dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecību;

(a)  dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecību;

Pamatojums

Ar laika apstākļiem saistītas parādības, kam piemīt dabas katastrofas īpašības, definīcija ir balstīta uz valsts tiesību aktiem. Dabas katastrofas līmeņa kategorizēšana radīs nevajadzīgas interpretācijas grūtības.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā daļā minēto termiņu – 15. februāri – Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma izņēmuma kārtā var pagarināt līdz 1. martam, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 7. punkta otrajā daļā.

Pirmajā daļā minēto termiņu – 15. februāri – Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma var pagarināt līdz 1. maijam, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 7. punkta otrajā daļā.

Pamatojums

Ierosinātais termiņš, proti, četri mēneši, kas paredzēts pabeigšanai, sertifikācijai un Pārvaldības komitejas procedūrai saistībā ar veikuma ziņojumu, var būt grūti ievērojams un būtu īsāks nekā termiņš, kas patlaban ir spēkā ziņošanai saskaņā ar II pīlāru. Informācijas vākšanai ir jāatvēl pietiekami daudz laika.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt, atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, krīzes rezerves kopējo neizlietoto summu, kas pieejama 2020. gada beigās, pārnes uz 2021. gadu, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās rīcības, un dara pieejamu lauksaimniecības rezerves finansēšanai.

svītrots

Pamatojums

Vajadzētu svītrot Komisijas priekšlikumu 2021. gadā neatgriezt neizlietoto 2020. gada krīzes rezervi kā lielākus tiešos maksājumus lauksaimniecības produktu ražotājiem. Jaunajai lauksaimniecības rezervei vajadzētu paredzēt atsevišķu budžeta pozīciju (paredzot šim mērķim attiecīgus izdevumus 2021. gada limita ietvaros), nesamazinot tiešo maksājumu izdevumus 2014.–2020. gada periodā. To pamato līdzekļu sadale no šīs rezerves, kam vajadzētu atbalstīt tirgus mehānismus nākamajā DFS.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Korekcijas likmi piemēro vienīgi tiešajiem maksājumiem, kas pārsniedz EUR 2000 un ir piešķirami lauksaimniekiem attiecīgajā kalendārajā gadā.

Pamatojums

Finanšu disciplīnas mehānisma izslēgšana būtu jāpiemēro saņēmējiem, kuri tiešos maksājumus saņem ne vairāk kā EUR 2000 apmērā. Segums visiem lauksaimniecībā nodarbinātajiem saņēmējiem, kā ierosinājusi Komisija, nepalīdzēs sasniegt mērķi līdzsvarot tiešā atbalsta sadali dažāda lieluma saimniecību starpā. Turklāt šis grozījums rada nepieciešamību paredzēt papildu izmaksas, lai atjaunotu IT sistēmas.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

42. pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tiešo maksājumu intervencēm avansus līdz 50 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra, bet ne agrāk kā 16. oktobrī;

(a)  tiešo maksājumu intervencēm avansus līdz 75 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra, bet ne agrāk kā 16. oktobrī;

Pamatojums

Vienkāršošanas nolūkā būtu pamatoti saskaņot grafikus un avansu procentuālās daļas starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus pārdala citām lauku attīstības intervencēm KLP stratēģiskajā plānā. Tomēr anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta valsts KLP stratēģiskajā plānā, un ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.

Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus pārdala citām lauku attīstības darbībām KLP stratēģiskajā plānā. Tomēr anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta valsts KLP stratēģiskajā plānā, un ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.

Pamatojums

Saskaņā ar ES tiesību akta projektu “intervence” ir atbalsta instruments (KLP stratēģisko plānu regulas projekta 3. panta c) punkts). Ieviešot Komisijas ierosināto 55. pantu, no saņēmēja atgūtie līdzekļi būtu jāpiešķir citas darbības īstenošanai, nevis “jāatgriež” tā pasākuma budžetā, kura ietvaros tie atgūti. Nav pietiekama pamatojuma tam, lai no saņēmēja X atgūtos līdzekļus neizmantotu saņēmēja Y veiktai darbībai, ko pareizi īsteno saskaņā ar attiecīgo atbalsta instrumentu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība

Atsauces

COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Zbigniew Kuźmiuk

9.7.2018

Izskatīšana komitejā

26.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

3

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Jan Olbrycht, Răzvan Popa, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karine Gloanec Maurin, Giovanni La Via, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Monika Hohlmeier, Giovanni La Via, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Inese Vaidere, Tomáš Zdechovský

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Vladimír Maňka, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

3

-

ENF

André Elissen, Stanisław Żółtek

NI

Eleftherios Synadinos

5

0

ECR

Bernd Kölmel

PPE

Ingeborg Gräßle

VERTS/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand, Monika Vana

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS (13.2.2019)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību

(COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Claudia Schmidt

ĪSS PAMATOJUMS

Budžeta kontroles komiteja atzinīgi vērtē Komisijas centienus pāriet no atbilstībā balstīta KLP īstenošanas modeļa uz veikumā balstītu modeli.

Tomēr, kā Eiropas Revīzijas palāta norādījusi atzinumā Nr. 7/2018, “šāda pāreja nenozīmē to, ka nav jāpārbauda likumība un pareizība”. Ja Komisijas priekšlikumā netiek mainīta dalībvalstu uzraudzības loma, Revīzijas palāta uzskata, ka sertifikācijas struktūru veiktā likumības un pareizības pārbaude vairs nav obligāta. Nav skaidrs, vai sertifikācijas struktūru veiktā pārbaude attiektos uz definīcijām un īpašiem attiecināmības kritērijiem, kas noteikti KLP stratēģiskajos plānos. Būtiski mainās ziņojumu sniegšana un tas, kā Komisija gūst pārliecību. Komisija vairs nesaņemtu ne kontroles statistiku no maksājumu aģentūrām, ne garantijas no sertifikācijas struktūrām attiecībā uz individuāliem lauksaimniekiem veiktiem maksājumiem.

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību Komisija saglabā galīgo atbildību par budžeta izpildi sadarbībā ar dalībvalstīm, tostarp par dalībvalstīs veiktiem maksājumiem. Komisijas priekšlikums vājinās Komisijas atbildību šajā jomā.

Komisija vairs nevarētu izteikt skaitļos to, cik lielā mērā maksājumi ir veikti, pārkāpjot noteikumus. Priekšlikums arī apgrūtinātu vienotas revīzijas pieejas piemērošanu, īpaši tādēļ, ka tiktu ierobežota sertifikācijas struktūru loma. Nesenās pētniecisko žurnālistu slepkavības mums atgādina, ka nav īstais laiks vājināt ES pārbaužu ķēdi, kura attiecas uz finanšu darījumiem līdz pat galasaņēmējiem.

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām un iespējām, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pētniecību un inovāciju iznesot ārpus laboratoriju sienām un pārņemot tās laukos un tirgū. Turklāt KLP būtu arī jāmazina iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju.

(1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām un iespējām, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pielāgojot un pārnesot pētniecību un inovāciju no laboratorijām uz praktisko vidi un tirgiem. Turklāt KLP būtu arī jāmazina iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu KLP īstenošana notiek saskaņā ar attīstības sadarbības mērķiem, tostarp Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem nevajadzētu kaitēt ne jaunattīstības valstu un jo īpaši vismazāk attīstīto valstu pārtikas ražošanas spējai un ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumam, ne Parīzes nolīgumā paredzēto Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas pienākumu izpildei.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ja dalībvalsts akreditē vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, tai būtu jāizraugās viena publiska koordinējošā struktūra, kas nodrošinātu fondu pārvaldības konsekvenci, uzturētu saikni starp Komisiju un dažādajām akreditētajām maksājumu aģentūrām un nodrošinātu to, ka Komisijas pieprasītā informācija par vairāku maksājumu aģentūru darbībām tiek sniegta nekavējoties. Turklāt koordinējošajai struktūrai būtu jāveic un jākoordinē rīcības, kuru mērķis ir novērst jebkādus vispārīgas dabas trūkumus, kas radušies valsts līmenī, un būtu jāinformē Komisija par jebkādu turpinājumdarbu.

(10)  Ja dalībvalsts akreditē vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, tai būtu jāizraugās viena publiska koordinējošā struktūra, kas nodrošinātu fondu pārvaldības konsekvenci, uzturētu saikni starp Komisiju un dažādajām akreditētajām maksājumu aģentūrām un nodrošinātu to, ka Komisijas pieprasītā informācija par vairāku maksājumu aģentūru darbībām tiek sniegta nekavējoties. Turklāt koordinējošajai struktūrai būtu jāveic un jākoordinē rīcības, kuru mērķis ir novērst jebkādus vispārīgas dabas trūkumus, kas radušies valsts līmenī, un būtu jāinformē Komisija par jebkādu turpinājumdarbu. Maksājumu aģentūrām būtu jāattīsta sava lauksaimnieku padomdevēja loma un jācenšas vienkāršot procedūras un nodrošināt atbilstību standartiem Eiropas līmenī. Turklāt, atzīstot jaunu īstenošanas modeli, dalībvalstīm jāizveido funkcionāli neatkarīga starpniecības un pārsūdzības struktūra, kurā būtu nodrošinātas nepieciešamās speciālās zināšanas un ieinteresēto personu pārstāvība.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni. Tomēr sliekšņvērtība 2000 EUR apmērā būtu jāatceļ. Lai atbalstītu lauksaimniecības nozari gadījumos, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē tirgus norises vai smagas krīzes, būtu jāuztur lauksaimniecības rezerve. Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Lai saņēmējiem un valsts pārvaldes iestādēm būtiski vienkāršotu īstenošanu, būtu jāizmanto [finansējuma] pastāvīgas pārcelšanas mehānisms, ar kuru izmanto visas neizlietotās summas no lauksaimniecības nozares krīzēm paredzētās rezerves, kas izveidota 2020. gadā. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados. Turklāt attiecībā uz 2020. finanšu gadu ir vajadzīga otra atkāpe, jo kopējā neizlietotā rezerves summa, kas pieejama 2020. gada beigās, būtu jāpārnes uz 2021. gadu, uz atbilstošo jaunās lauksaimniecības rezerves pozīciju, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz tiešo maksājumu intervences KLP stratēģisko plānu satvarā.

(14)  Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni. Tomēr sliekšņvērtība 2000 EUR apmērā būtu jāatceļ. Lai atbalstītu lauksaimniecības nozari gadījumos, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē tirgus norises vai smagas krīzes, būtu jāuztur lauksaimniecības rezerve. Krīzes rezervei vajadzētu būt darboties spējīgam elastīgam līdzeklim, mehānismam, kas ļautu ES labāk reaģēt jebkuras tādas krīzes gadījumā, kurai ir ES mēroga sekas kādā no lauksaimniecības nozarēm, īpaši ekonomikas ziņā. Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Lai saņēmējiem un valsts pārvaldes iestādēm būtiski vienkāršotu īstenošanu, būtu jāizmanto [finansējuma] pastāvīgas pārcelšanas mehānisms, ar kuru izmanto visas neizlietotās summas no lauksaimniecības nozares krīzēm paredzētās rezerves, kas izveidota 2020. gadā. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados. Turklāt attiecībā uz 2020. finanšu gadu ir vajadzīga otra atkāpe, jo kopējā neizlietotā rezerves summa, kas pieejama 2020. gada beigās, būtu jāpārnes uz 2021. gadu, uz atbilstošo jaunās lauksaimniecības rezerves pozīciju, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz tiešo maksājumu intervences KLP stratēģisko plānu satvarā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Komisija būtu jāpilnvaro uz laiku apturēt maksājumus arī saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju, un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.

(30)  Komisija būtu jāpilnvaro uz laiku apturēt maksājumus arī saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju, un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā tiek ievēroti Savienības tiesību akti vides jomā, kā arī ES un dalībvalstu saistības saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Līgumā paredzētie pienākumi. 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Būtu jāsaglabā integrētās sistēmas pašreizējie galvenie elementi un jo īpaši normas, kas attiecas uz lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmu, ģeotelpisko un dzīvniekbāzēto pieteikumu sistēmu, maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, saņēmēju identitātes reģistrēšanas sistēmu un kontroles un sodu sistēmu. Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā ir pieejami visaptveroši un salīdzināmi dati tādām vajadzībām kā agrovides un klimata politikas uzraudzība un Copernicus Sentinel satelītu un dienestu savākto pilnīgo, bezmaksas un atvērto datu un informācijas pastiprināta izmantošana, dalībvalstīm papildus tādām informācijas tehnoloģijām kā GALILEO un EGNOS būtu jāturpina izmantot dati vai informācijas produkti, kurus nodrošina programma Copernicus. Šajā nolūkā integrētajā sistēmā būtu jāiekļauj arī platību uzraudzības sistēma.

(47)  Būtu jāsaglabā integrētās sistēmas pašreizējie galvenie elementi un jo īpaši normas, kas attiecas uz lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmu, ģeotelpisko un dzīvniekbāzēto pieteikumu sistēmu, maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, saņēmēju identitātes reģistrēšanas sistēmu un kontroles un sodu sistēmu. Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā ir pieejami visaptveroši un salīdzināmi dati tādām vajadzībām kā agrovides un klimata politikas uzraudzība un Copernicus Sentinel satelītu un dienestu savākto pilnīgo, bezmaksas un atvērto datu un informācijas pastiprināta izmantošana, dalībvalstīm papildus tādām informācijas tehnoloģijām kā GALILEO un EGNOS būtu jāturpina izmantot dati vai informācijas produkti, kurus nodrošina programma Copernicus. Šajā nolūkā integrētajā sistēmā būtu jāiekļauj arī platību uzraudzības sistēma. Šāda tehnoloģija būtu jāizmanto, lai ierobežotu saimniecībās uz vietas veicamo pārbaužu skaitu un samazinātu administratīvo slogu lauksaimniekiem. 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Integrētajai sistēmai kā daļai no pārvaldības sistēmām, kam vajadzētu būt ieviestām KLP īstenošanas nolūkā, būtu jānodrošina, ka gada veikuma ziņojumos sniegtie agregētie dati ir ticami un verificējami. Ņemot vērā to, cik svarīga ir integrētās sistēmas pienācīga funkcionēšana, ir jānosaka kvalitātes prasības. Dalībvalstīm katru gadu būtu jānovērtē lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitāte. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš visi trūkumi un jāizstrādā rīcības plāns, ja to pieprasījusi Komisija.

(48)  Integrētajai sistēmai kā daļai no pārvaldības sistēmām, kam vajadzētu būt ieviestām KLP īstenošanas nolūkā, būtu jānodrošina, ka gada veikuma ziņojumos sniegtie agregētie dati ir pareizi, ticami un verificējami. Ņemot vērā to, cik svarīga ir integrētās sistēmas pienācīga funkcionēšana, ir jānosaka kvalitātes prasības. Dalībvalstīm katru gadu būtu jānovērtē lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitāte. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš visi trūkumi un jāizstrādā rīcības plāns, ja to pieprasījusi Komisija.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57)  Lai gan būtu jāatļauj sodus detalizēti noteikt dalībvalstīm, minētajiem sodiem vajadzētu būt samērīgiem, iedarbīgiem un atturošiem un tiem nebūtu jāskar citi sodi, kas noteikti Savienības vai valstu tiesību aktos. Lai nodrošinātu rezultatīvu un saskanīgu pieeju dalībvalstīs, Savienības līmenī ir jāparedz minimālā naudassoda likme par neatbilstību, kas nolaidības dēļ pieļauta pirmo reizi, savukārt atkārtošanai būtu jānoved pie augstākiem procentiem, bet tīšas neatbilstības sekas varētu būt pat pilnīga izslēgšana no maksājuma saņemšanas. Lai nodrošinātu sodu samērīgumu gadījumos, kad neatbilstība ir maznozīmīga un pieļauta pirmo reizi, būtu jāatļauj dalībvalstīm ieviest agrīnās brīdināšanas sistēmu.

(57)  Lai gan būtu jāatļauj sodus detalizēti noteikt dalībvalstīm, minētajiem sodiem vajadzētu būt samērīgiem, iedarbīgiem un atturošiem un tiem nebūtu jāskar citi sodi, kas noteikti Savienības vai valstu tiesību aktos. Lai nodrošinātu rezultatīvu un saskanīgu pieeju dalībvalstīs, Savienības līmenī ir jāparedz minimālā naudassoda likme par neatbilstību, kas nolaidības dēļ pieļauta pirmo reizi, savukārt atkārtošanai būtu jānoved pie augstākiem procentiem, bet tīšas neatbilstības sekas varētu būt pat pilnīga izslēgšana no maksājuma saņemšanas. Lai nodrošinātu sodu samērīgumu gadījumos, kad neatbilstība ir maznozīmīga un pieļauta pirmo reizi, būtu jāatļauj dalībvalstīm ieviest agrīnās brīdināšanas sistēmu un tiesības saņēmējiem sakārtot savu individuālo situāciju.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69)  Lai sasniegtu mērķi nodrošināt sabiedrības kontroli pār fondu līdzekļu izlietojumu, ir nepieciešams darīt sabiedrībai zināmu noteikta līmeņa informāciju par saņēmējiem. Minētajai informācijai būtu jāietver dati par saņēmēja identitāti, piešķirto summu un fondu, no kura tā piešķirta, un attiecīgā intervences tipa vai pasākuma nolūku un būtību. Minētās informācijas publicēšanai būtu jānotiek tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk apdraud saņēmēju tiesības uz viņu privātās dzīves neaizskaramību un viņu tiesības uz personas datu aizsardzību – tiesības, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā.

(69)  Lai sasniegtu mērķi nodrošināt sabiedrības kontroli pār fondu līdzekļu izlietojumu, ir nepieciešams darīt sabiedrībai zināmu noteikta līmeņa informāciju par saņēmējiem. Minētajai informācijai būtu jāietver dati par saņēmēja identitāti, piešķirto summu un fondu, no kura tā piešķirta, un attiecīgā intervences tipa vai pasākuma nolūku un būtību, un tā būtu jāpublicē atvērtā un mašīnlasāmā formātā. Minētās informācijas publicēšanai būtu jānotiek tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk apdraud saņēmēju tiesības uz viņu privātās dzīves neaizskaramību un viņu tiesības uz personas datu aizsardzību – tiesības, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “pārvaldības sistēmas” ir pārvaldības struktūras, kas minētas šīs regulas II sadaļas II nodaļā, un Savienības pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā, Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula], tostarp ziņošanas sistēma, kas izveidota, lai sniegtu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto gada veikuma ziņojumu;

(b)  “pārvaldības sistēmas” ir pārvaldības struktūras, kas minētas šīs regulas II sadaļas II nodaļā, un Savienības pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā un Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula], tostarp dalībvalstu pienākumi attiecībā uz Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, kā norādīts šīs regulas 57. pantā, un ziņošanas sistēma, kas izveidota, lai sniegtu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto gada veikuma ziņojumu;

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  pētījumus par KLP un fondu finansēto pasākumu izvērtējumus, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu un informācijas apmaiņu par KLP izmantotajām praksēm, kā arī pētījumus, kas veikti kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB);

(f)  pētījumus par KLP un fondu finansēto pasākumu izvērtējumus, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu un informācijas apmaiņu par KLP izmantotajām praksēm, apspriešanos ar vietējām, reģionālajām, valsts un starptautiskajām ieinteresētajām personām, akadēmiskajiem ekspertiem un NVO, kā arī pētījumus, kas veikti kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB);

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  izdevumi, kuri radušies par Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētajiem pasākumiem un kuru atlīdzināšana pieprasīta no Komisijas, ir likumīgi un pareizi.

(d)  izdevumi, kuru atlīdzināšana pieprasīta no Komisijas, un jo īpaši izdevumi par Regulā (ES) Nr. 1308/2013, Regulā (ES) Nr. 228/2013, Regulā (ES) Nr. 229/2013 un Regulā (ES) Nr. 1144/2014 paredzētajiem pasākumiem ir likumīgi un pareizi.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai sertifikācijas struktūras sniegtu atzinumu par visiem izdevumiem, kurus radījuši maksājumi galasaņēmējiem un kuru atlīdzināšana pieprasīta no Komisijas.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī no iestādes, kas akreditējusi minēto aģentūru, un no struktūrām, kas ir atbildīgas par KLP īstenošanu un uzraudzību.

2.  Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas, ne tikai raugoties no finanšu pārvaldības aspekta, bet arī saistībā ar to plānoto mērķu sasniegšanu, kas izvirzīti attiecībā uz intervencēm un maksājumiem par sabiedriskiem labumiem. Visus datus un informāciju, ko izmanto, lai sertifikācijas struktūras varētu sniegt apliecinājumu tam, ka KLP mērķi un mērķrādītāji patiešām ir sasniegti, kā arī izdarītos pieņēmumus dara pārredzami pieejamus, tie ir balstīti uz pierādījumiem un trešās puses var tos pārbaudīt. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī no iestādes, kas akreditējusi minēto aģentūru, un no struktūrām, kas ir atbildīgas par KLP īstenošanu un uzraudzību.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izdevumus, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. pantā, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja:

Izdevumus, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. pantā, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja tos ir veikušas akreditētas maksājumu aģentūras un:

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – -a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem, vai

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – -aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-aa)  attiecībā uz Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem:

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – c punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām, kas neaptver attiecināmības nosacījumus, kuri individuāliem saņēmējiem noteikti valsts KLP stratēģiskajos plānos.

ii)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām, kas aptver attiecināmības nosacījumus, kuri individuāliem saņēmējiem noteikti valsts KLP stratēģiskajos plānos.

Pamatojums

Saskaņā ar vienotas revīzijas principu maksājumu aģentūrām attiecībā uz individuāliem saņēmējiem ir jāgarantē visu attiecināmības nosacījumu ievērošana — arī to, kas noteikti valstu stratēģiskajos plānos.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmās daļas c) punkta i) apakšpunktu nepiemēro avansiem, kas saņēmējiem izmaksāti saskaņā ar Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem.

Pirmās daļas b) punkta i) apakšpunktu nepiemēro avansiem, kas saņēmējiem izmaksāti saskaņā ar Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gadījumos, kad pārvaldības sistēmu funkcionēšanā tiek konstatēti būtiski trūkumi, Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti īstenot vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurā noteikti skaidri progresa rādītāji, kas nosakāmi, apspriežoties ar Komisiju.

Gadījumos, kad pārvaldības sistēmu funkcionēšanā tiek konstatēti būtiski trūkumi, Komisija vajadzības gadījumā lūdz attiecīgo dalībvalsti īstenot vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurā noteikti skaidri progresa rādītāji, kas nosakāmi, apspriežoties ar Komisiju.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finanšu regulas 127. panta piemērošanas vajadzībām Komisija gūst pārliecību no šīs regulas 11. pantā minēto sertifikācijas struktūru darba, ja vien Komisija nav informējusi dalībvalsti, ka attiecībā uz konkrētu finanšu gadu tā nevar paļauties uz sertifikācijas struktūras darbu, un tā ņem šo faktu vērā uz risku balstītā novērtējumā par vajadzību pēc Komisijas veiktām revīzijām attiecīgajā dalībvalstī.

Finanšu regulas 127. panta piemērošanas vajadzībām Komisija var gūt pārliecību no šīs regulas 11. pantā minēto sertifikācijas struktūru darba, ja vien Komisija nav informējusi dalībvalsti, ka attiecībā uz konkrētu finanšu gadu tā nevar paļauties uz sertifikācijas struktūras darbu, un tā ņem šo faktu vērā uz risku balstītā novērtējumā par vajadzību pēc Komisijas veiktām revīzijām attiecīgajā dalībvalstī.

Pamatojums

Vienotas revīzijas pieeja nenozīmē, ka Komisijai ir pienākums gūt pārliecību no dalībvalstu struktūru darba.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

53. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmo daļu nepiemēro gadījumos, kuros nav ievēroti attiecināmības nosacījumi, kas jāievēro individuāliem saņēmējiem un noteikti valsts KLP stratēģiskajos plānos un valsts noteikumos.

Pirmā daļa neaptver gadījumus, kuros nav ievēroti attiecināmības nosacījumi, kas jāievēro individuāliem saņēmējiem un noteikti valsts KLP stratēģiskajos plānos un valsts noteikumos.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

57. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ievēro atbilstošu piesardzību, lai nodrošinātu to, ka 1. punkta d) apakšpunktā minētie piemērotie sodi ir samērīgi un noteikti pakāpēs atkarībā no konstatētās neatbilstības smaguma, apmēra, ilguma un atkārtošanās.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

58. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības, kas saņem atbalstu no Regulā (ES) .../... [KNR 52. pants] minētajiem finanšu instrumentiem, pārbauda tikai to struktūru līmenī, kas īsteno finanšu instrumentus.

Darbības, kas saņem atbalstu no Regulā (ES) .../... [KNR 52. pants] minētajiem finanšu instrumentiem, pārbauda to struktūru līmenī, kas īsteno finanšu instrumentus.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

58. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārbaudes neveic EIB vai tādas citas starptautiskas finanšu iestādes līmenī, kurā dalībvalsts ir akcionāre.

Pārbaudes var veikt arī EIB vai tādas citas starptautiskas finanšu iestādes līmenī, kurā dalībvalsts ir akcionāre.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

64. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas īstenošanu un piemērošanu, Komisija var lūgt specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un darbību, jo īpaši lai sniegtu tehniskas konsultācijas dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3.  Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas īstenošanu un piemērošanu, Komisija vajadzības gadījumā lūdz specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un darbību, jo īpaši lai sniegtu tehniskas konsultācijas dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

65. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis reģistrē un glabā visus datus un dokumentus par ikgadējo izlaidi, kas uzrādīta 52. pantā minētās gada veikuma noskaidrošanas kontekstā, un par ziņojumā uzrādīto progresu, kas panākts KLP stratēģiskajā plānā izvirzīto un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 115. pantu uzraudzīto mērķrādītāju sasniegšanā.

Dalībvalstis reģistrē un glabā visus datus un dokumentus par ikgadējo izlaidi, kas uzrādīta 52. pantā minētās gada veikuma noskaidrošanas kontekstā, un par uzrādīto progresu, kas panākts KLP stratēģiskajā plānā izvirzīto un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 115. pantu uzraudzīto mērķrādītāju sasniegšanā.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

65. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis ierobežo publisko piekļuvi 3. un 4. punktā minētajām datu kopām, ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 šāda piekļuve negatīvi ietekmētu personas datu konfidencialitāti.

5.  Dalībvalstis var ierobežot publisko piekļuvi 3. un 4. punktā minētajām datu kopām, ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 šāda piekļuve negatīvi ietekmētu personas datu konfidencialitāti.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

84. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu atbilstību nosacījumu sistēmai, dalībvalstis drīkst izmantot savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas.

Lai nodrošinātu atbilstību nosacījumu sistēmai, dalībvalstis izmanto savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība

Atsauces

COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Claudia Schmidt

12.7.2018

Pieņemšanas datums

29.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Jonathan Bullock, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Jean-François Jalkh, Bogusław Liberadzki, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Bart Staes, Indrek Tarand, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karin Kadenbach, Andrey Novakov, Miroslav Poche, Patricija Šulin

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17

+

ALDE

Nedzhmi Ali

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

PPE

Ingeborg Gräßle, Andrey Novakov, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Patricija Šulin, Tomáš Zdechovský

S&D

Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Karin Kadenbach, Bogusław Liberadzki, Georgi Pirinski, Miroslav Poche, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Bart Staes, Indrek Tarand

1

-

EFDD

Jonathan Bullock

1

0

ENF

Jean-François Jalkh

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS (23.1.2019)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013

(COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Franc Bogovič

PA_Legam

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikumos par turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ir noteikts jauns KLP īstenošanas modelis laikposmam pēc 2020. gada. Eiropas Komisijas ierosinātajā reformas tiesību aktu kopumā ir iekļauts priekšlikums regulai par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (nolūkā aizstāt pašreizējo horizontālo Regulu (ES) Nr. 1306/2013).

Reģionālās attīstības komiteja (REGI) ir iecēlusi F. Bogovič par REGI atzinuma sagatavotāju attiecībā uz šo dokumentu. Atzinuma sagatavotājs piekrīt ierosinātā KLP īstenošanas modeļa koncepcijai, kas paredz dalībvalstu lielāku subsidiaritāti un elastīgumu šīs politikas īstenošanā, tādējādi padarot KLP tuvāku saņēmējiem (kas lielākoties ir lauksaimnieki).

Turklāt atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē to, ka arī turpmāk ir paredzēts izmantot KLP pašreizējo finansēšanas struktūru, kas sastāv no diviem pīlāriem, t. i., Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un Komisijas ierosināto stabilitāti attiecībā uz pārvaldības struktūrām.

Tomēr atzinuma sagatavotājs nav pārliecināts, vai jaunais īstenošanas modelis nodrošina lielāku vienkāršošanu un mazāku birokrātiju. Regulā, iespējams, būs ietverti dažādi vienkāršošanas elementi KLP saņēmējiem, taču nav droši zināms, vai vienkāršošana attieksies arī uz reģionālajām un valsts pārvaldes iestādēm, kurām būs jāīsteno jaunā, uz veikumu vērstā politika. Turklāt F. Bogovič pauž bažas par to, ka veikuma rādītājus būs sarežģīti definēt un uzraudzīt un ka to stratēģiskās lomas dēļ tie drīzāk varētu tikt uztverti kā kontroles rīks, jo īpaši ikgadējās veikuma noskaidrošanas brīdī (52. pants).

Tādēļ atzinuma sagatavotājs papildus citiem svarīgiem aspektiem ierosina Komisijas priekšlikumā veikt šādus grozījumus:

– tā kā veikuma uzraudzīšana un, loģiski, arī pieejamo datu uzticamība tikpat labi varētu sarežģīt KLP īstenošanu un mainīt dažu pārvaldības struktūru lomu, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir būtiski, lai Eiropas Parlamentam būtu svarīgāka loma diskusijās par konkrētu noteikumu īstenošanu (t. i., 52. un 53. pantu);

– lai nodrošinātu saskaņotību, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka konkrētas detaļas būtu jāiekļauj pamataktā, nevis īstenošanas aktos (39. pants);

– jauno KLP īstenošanas modeli nevar sākt piemērot 2021. gadā, bet gan drīzāk 2023. gadā, tādēļ ir nepieciešams ilgāks pārejas periods starp pašreizējiem KLP noteikumiem un turpmākajiem noteikumiem (104. pants);

– saņēmēja nāve, saņēmēja ilgstoša darbnespēja un citi pamatoti gadījumi, ko dalībvalstis ir noteikušas savos KLP stratēģiskajos plānos, būtu jāiekļauj noteikumos par atbrīvojumiem nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu gadījumos (3. pants);

– tā kā proporcionalitātes princips ir viens no Finanšu regulas galvenajiem principiem, tas ir jāsaglabā šajā priekšlikumā — galvenokārt saistībā ar administratīvo slogu lauksaimniekiem, kompetentajām iestādēm un akreditācijas procedūrām (47. apsvērums, 9. pants, 10. pants).

Visbeidzot, F. Bogovič uzskata, ka lauku apvidu labad ir svarīgi saglabāt sinerģijas starp ELFLA un struktūrfondiem; jānodrošina to papildināmība un jānovērš visi tiesiskie šķēršļi.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām un iespējām, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pētniecību un inovāciju iznesot ārpus laboratoriju sienām un pārņemot tās laukos un tirgū. Turklāt KLP būtu arī jāmazina iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju.

(1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām un iespējām, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pētniecību un inovāciju iznesot ārpus laboratoriju sienām un pārņemot tās laukos un tirgū. Turklāt KLP būtu arī jāmazina iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju un lauku attīstību.

Pamatojums

Iedzīvotāju bažas būtu jāmazina arī par lauku attīstību, kas ir neatņemama KLP daļa.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus, kas saņēmējiem apgrūtina ELGF un ELFLA izmantošanu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Būtu jāparedz, ka dalībvalstis akreditē maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, ka tiek izveidotas pārvaldības deklarāciju un gada veikuma ziņojumu saņemšanas, kā arī pārvaldības un uzraudzības sistēmu sertificēšanas procedūras, ka tiek izveidotas ziņošanas sistēmas un ka gada pārskatus sertificē neatkarīgas struktūras. Turklāt, lai nodrošinātu valsts līmenī veicamo pārbaužu sistēmas pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz atļaušanas, validēšanas un maksāšanas procedūrām, un lai mazinātu administratīvo un revīzijas slogu Komisijai un tām dalībvalstīm, kurās tiek prasīta katras atsevišķas maksājumu aģentūras akreditācija, to iestāžu un struktūru skaits, kurām deleģēti šādi pienākumi, būtu jāierobežo, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts konstitucionālās normas.

(9)  Būtu jāparedz, ka dalībvalstis akreditē maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, ka tiek izveidotas pārvaldības deklarāciju un gada veikuma ziņojumu saņemšanas, kā arī pārvaldības un uzraudzības sistēmu sertificēšanas procedūras, ka tiek izveidotas ziņošanas sistēmas un ka gada pārskatus sertificē neatkarīgas struktūras. Būtu jāpiedāvā lauksaimniekiem finansiāla kompensācija par visiem maksājumiem, ko maksājumu aģentūras administratīvu kļūdu dēļ veikušas novēloti. Turklāt, lai nodrošinātu valsts līmenī veicamo pārbaužu sistēmas pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz atļaušanas, validēšanas un maksāšanas procedūrām, un lai mazinātu administratīvo un revīzijas slogu Komisijai un tām dalībvalstīm, kurās tiek prasīta katras atsevišķas maksājumu aģentūras akreditācija, to iestāžu un struktūru skaits, kurām deleģēti šādi pienākumi, būtu jāierobežo, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts konstitucionālās normas.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ja dalībvalsts akreditē vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, tai būtu jāizraugās viena publiska koordinējošā struktūra, kas nodrošinātu fondu pārvaldības konsekvenci, uzturētu saikni starp Komisiju un dažādajām akreditētajām maksājumu aģentūrām un nodrošinātu to, ka Komisijas pieprasītā informācija par vairāku maksājumu aģentūru darbībām tiek sniegta nekavējoties. Turklāt koordinējošajai struktūrai būtu jāveic un jākoordinē rīcības, kuru mērķis ir novērst jebkādus vispārīgas dabas trūkumus, kas radušies valsts līmenī, un būtu jāinformē Komisija par jebkādu turpinājumdarbu.

(10)  Ja dalībvalsts akreditē vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, tai būtu jāizraugās viena publiska koordinējošā struktūra, kas nodrošinātu fondu pārvaldības konsekvenci, uzturētu saikni starp Komisiju un dažādajām akreditētajām maksājumu aģentūrām un nodrošinātu to, ka Komisijas pieprasītā informācija par vairāku maksājumu aģentūru darbībām tiek sniegta nekavējoties. Turklāt koordinējošajai struktūrai būtu jāveic un jākoordinē rīcības, kuru mērķis ir novērst jebkādus vispārīgas dabas trūkumus, kas radušies valsts vai reģionālā līmenī, un būtu jāinformē Komisija par jebkādu turpinājumdarbu. Maksājumu aģentūrām būtu jācenšas vienkāršot procedūras attiecībās ar lauksaimniekiem.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni. Tomēr sliekšņvērtība 2000 EUR apmērā būtu jāatceļ. Lai atbalstītu lauksaimniecības nozari gadījumos, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē tirgus norises vai smagas krīzes, būtu jāuztur lauksaimniecības rezerve. Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Lai saņēmējiem un valsts pārvaldes iestādēm būtiski vienkāršotu īstenošanu, būtu jāizmanto [finansējuma] pastāvīgas pārcelšanas mehānisms, ar kuru izmanto visas neizlietotās summas no lauksaimniecības nozares krīzēm paredzētās rezerves, kas izveidota 2020. gadā. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados. Turklāt attiecībā uz 2020. finanšu gadu ir vajadzīga otra atkāpe, jo kopējā neizlietotā rezerves summa, kas pieejama 2020. gada beigās, būtu jāpārnes uz 2021. gadu, uz atbilstošo jaunās lauksaimniecības rezerves pozīciju, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz tiešo maksājumu intervences KLP stratēģisko plānu satvarā.

(14)  Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni. Tomēr sliekšņvērtība 2000 EUR apmērā būtu jāatceļ. Lai atbalstītu lauksaimniecības nozari gadījumos, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē tirgus norises vai smagas krīzes, būtu jāuztur lauksaimniecības rezerve. Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Lai saņēmējiem un valsts pārvaldes iestādēm būtiski vienkāršotu īstenošanu, būtu jāizmanto [finansējuma] pastāvīgas pārcelšanas mehānisms, ar kuru izmanto visas neizlietotās summas no lauksaimniecības nozares krīzēm paredzētās rezerves, kas izveidota 2020. gadā. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai nepieļautu pārmērīgu administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm un lauksaimniekiem, būtu jāparedz, ka summas, kas no iepriekšējā finanšu gada pārnestas saistībā ar piemēroto finanšu disciplīnu, netiek atlīdzinātas, ja finanšu disciplīnu piemēro otro gadu pēc kārtas (N+1. gads) vai ja to apropriāciju kopsumma, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, veido mazāk par 0,2 % no ELGF atvēlētā gada maksimālā apjoma.

(15)  Lai nepieļautu pārmērīgu administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm un lauksaimniekiem un lai pēc iespējas vienkāršotu procedūras, būtu jāparedz, ka summas, kas no iepriekšējā finanšu gada pārnestas saistībā ar piemēroto finanšu disciplīnu, netiek atlīdzinātas, ja finanšu disciplīnu piemēro otro gadu pēc kārtas (N+1. gads) vai ja to apropriāciju kopsumma, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, veido mazāk par 0,2 % no ELGF atvēlētā gada maksimālā apjoma.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai Komisijai sagādātu lauksaimniecības tirgu pārvaldīšanai vajadzīgos instrumentus, atvieglotu lauksaimniecības izdevumu uzraudzību un uzraudzītu lauksaimniecības resursus vidējā un ilgā termiņā, būtu jāparedz, ka tiek izmantota agrometeoroloģiskā sistēma un notiek satelītdatu ieguve un uzlabošana.

(21)  Lai Komisijai sagādātu lauksaimniecības tirgu pārvaldīšanai vajadzīgos instrumentus, atvieglotu lauksaimniecības izdevumu uzraudzību, izvērtētu palīdzību dabas katastrofu gadījumā un to savlaicīgi sniegtu, kā arī uzraudzītu lauksaimniecības resursus vidējā un ilgā termiņā, būtu jāparedz, ka tiek izmantota agrometeoroloģiskā sistēma un notiek satelītdatu ieguve un uzlabošana.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Saskaņā ar jaunā KLP īstenošanas modeļa arhitektūru un galvenajiem parametriem dalībvalstu veikto maksājumu attiecināmībai uz Savienības finansējumu vairs nevajadzētu būt atkarīgai no atsevišķiem saņēmējiem veikto maksājumu likumības un pareizības. Tā vietā – attiecībā uz Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem – dalībvalstu maksājumiem vajadzētu būt attiecināmiem, ja ar tiem ir panākta atbilstoša izlaide un tie veikti atbilstoši piemērojamajām Savienības pamatprasībām.

(25)  Saskaņā ar jaunā KLP īstenošanas modeļa arhitektūru un galvenajiem parametriem dalībvalstu veikto maksājumu attiecināmībai uz Savienības finansējumu vairs nevajadzētu būt atkarīgai no atsevišķiem saņēmējiem veikto maksājumu likumības un pareizības. Tā vietā – attiecībā uz Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem – dalībvalstu maksājumiem vajadzētu būt attiecināmiem, ja ar tiem ir panākta atbilstoša izlaide un tie veikti atbilstoši piemērojamajām Savienības pamatprasībām. Ir jāuzsver, ka jaunajam KLP īstenošanas modelim nevajadzētu atcelt nepieciešamību pārbaudīt izdevumu likumību un pareizību.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Dalībvalstīm līdz N+1. gada 15. februārim būtu jānosūta Komisijai gada pārskati un gada veikuma ziņojums par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu. Ja šie dokumenti nav nosūtīti un Komisija tāpēc nevar veikt attiecīgās maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu vai pārbaudīt izdevumu attiecināmību salīdzinājumā ar ziņojumā uzrādīto izlaidi, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai uz laiku apturēt mēneša maksājumus un pārtraukt ceturkšņa atlīdzināšanu līdz brīdim, kad saņemti trūkstošie dokumenti.

(28)  Dalībvalstīm līdz N+1. gada 15. aprīlim būtu jānosūta Komisijai gada pārskati un gada veikuma ziņojums par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu. Ja šie dokumenti nav nosūtīti un Komisija tāpēc nevar veikt attiecīgās maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu vai pārbaudīt izdevumu attiecināmību salīdzinājumā ar ziņojumā uzrādīto izlaidi, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai uz laiku apturēt mēneša maksājumus un pārtraukt ceturkšņa atlīdzināšanu līdz brīdim, kad saņemti trūkstošie dokumenti.

Pamatojums

Četru mēnešu termiņš, kas paredzēts pabeigšanai, sertifikācijai un uzraudzības komitejas procedūrai saistībā ar veikuma ziņojumu, var būt grūti ievērojams. Tas būs īsāks nekā pašreizējais termiņš ziņojumu sniegšanai saskaņā ar II pīlāru, tādēļ N+1. gada 15. aprīlis tiek ierosināts kā datums, līdz kuram ir jānosūta gada pārskati un gada veikuma ziņojums par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Būtu jāsaglabā integrētās sistēmas pašreizējie galvenie elementi un jo īpaši normas, kas attiecas uz lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmu, ģeotelpisko un dzīvniekbāzēto pieteikumu sistēmu, maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, saņēmēju identitātes reģistrēšanas sistēmu un kontroles un sodu sistēmu. Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā ir pieejami visaptveroši un salīdzināmi dati tādām vajadzībām kā agrovides un klimata politikas uzraudzība un Copernicus Sentinel satelītu un dienestu savākto pilnīgo, bezmaksas un atvērto datu un informācijas pastiprināta izmantošana, dalībvalstīm papildus tādām informācijas tehnoloģijām kā GALILEO un EGNOS būtu jāturpina izmantot dati vai informācijas produkti, kurus nodrošina programma Copernicus. Šajā nolūkā integrētajā sistēmā būtu jāiekļauj arī platību uzraudzības sistēma.

(47)  Būtu atbilstošā līmenī jāsaglabā integrētās sistēmas pašreizējie galvenie elementi un jo īpaši normas, kas attiecas uz lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmu, ģeotelpisko un dzīvniekbāzēto pieteikumu sistēmu, maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, saņēmēju identitātes reģistrēšanas sistēmu un kontroles un sodu sistēmu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu un nepieciešamību neradīt pārmērīgu administratīvo slogu lauksaimniekiem un administratīvajām struktūrām. Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā ir pieejami visaptveroši un salīdzināmi dati tādām vajadzībām kā agrovides un klimata politikas uzraudzība un Copernicus Sentinel satelītu un dienestu savākto pilnīgo, bezmaksas un atvērto datu un informācijas pastiprināta izmantošana, dalībvalstīm papildus tādām informācijas tehnoloģijām kā GALILEO un EGNOS būtu jāturpina izmantot dati vai informācijas produkti, kurus nodrošina programma Copernicus. Šajā nolūkā integrētajā sistēmā būtu jāiekļauj arī platību uzraudzības sistēma.

Pamatojums

Tā kā proporcionalitātes princips ir viens no Finanšu regulas galvenajiem principiem, tā loma ir jāsaglabā arī horizontālās regulas priekšlikumā. Šajā gadījumā attiecībā uz administratīvo slogu lauksaimniekiem un administratīvajām iestādēm.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “pārvaldības sistēmas” ir pārvaldības struktūras, kas minētas šīs regulas II sadaļas II nodaļā, un Savienības pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā, Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula], tostarp ziņošanas sistēma, kas izveidota, lai sniegtu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto gada veikuma ziņojumu;

(b)  “pārvaldības sistēmas” ir pārvaldības struktūras, kas minētas šīs regulas II sadaļas II nodaļā, izņemot 9. pantā definēto kompetento iestādi, un Savienības pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā, Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula], tostarp ziņošanas sistēma, kas izveidota, lai sniegtu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto gada veikuma ziņojumu;

Pamatojums

Ieviešot terminu “pārvaldības sistēma”, kas horizontālās regulas līmenī ietver vairāk nekā “vadības un kontroles sistēma”, tiek pārsniegtas Savienības pamatprasības. Pārvaldība ir plašāka nekā vadība, tāpēc pārvaldības struktūras ietver, piemēram, kompetento iestādi.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  smaga dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecību;

(a)  dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecību;

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  saņēmēja nāve;

Pamatojums

Pašreizējā 3. panta redakcijā saņēmēja nāve un ilgstoša darbnespēja nav noteikti kā nepārvaramas varas gadījumi, lai arī Regulā (ES) Nr. 1306/2013 tie ir atzīti kā nepārvaramas varas gadījumi. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildināt to gadījumu sarakstu, kuri tiks atzīti kā nepārvaramas varas gadījumi dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos, ko apstiprinās Komisija.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  saņēmēja ilgstoša darbnespēja;

Pamatojums

Pašreizējā 3. panta redakcijā saņēmēja nāve un ilgstoša darbnespēja nav noteikti kā nepārvaramas varas gadījumi, lai arī Regulā (ES) Nr. 1306/2013 tie ir atzīti kā nepārvaramas varas gadījumi. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildināt to gadījumu sarakstu, kuri tiks atzīti kā nepārvaramas varas gadījumi dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos, ko apstiprinās Komisija.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dc)  citi pamatoti gadījumi, ko dalībvalstis ir definējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

Pamatojums

Pašreizējā 3. panta redakcijā saņēmēja nāve un ilgstoša darbnespēja nav noteikti kā nepārvaramas varas gadījumi, lai arī Regulā (ES) Nr. 1306/2013 tie ir atzīti kā nepārvaramas varas gadījumi. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildināt to gadījumu sarakstu, kuri tiks atzīti kā nepārvaramas varas gadījumi dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos, ko apstiprinās Komisija.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ELFLA īsteno dalībvalstu un Savienības dalītā pārvaldībā. Tas finansē Savienības finansiālo iemaksu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 4. nodaļā minētajās lauku attīstības intervencēs, kas ietvertas KLP stratēģiskajā plānā.

ELFLA īsteno dalībvalstu un Savienības dalītā pārvaldībā. Tas finansē Savienības finansiālo iemaksu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 4. nodaļā minētajās lauku attīstības intervencēs, kas ietvertas KLP stratēģiskajā plānā, un pasākumus, ko veic saskaņā ar minētās regulas 112. pantu.

Pamatojums

Pēc dalībvalstu iniciatīvas ELFLA finansē arī pasākumus, kas ir saistīti ar tehnisko palīdzību.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha)  netiešās izmaksas un tiešās personāla izmaksas, kas radušās vietējām lauku kopienām un citiem līdzīgiem vietējiem dalībniekiem, kuri īsteno LEADER darbības, kas Regulas (ES) [KNR] 25. pantā norādītas kā sabiedrības virzīta vietējā attīstība;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  Komisija reizi divos gados sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu.

Pamatojums

Pašlaik ziņošana ir paredzēta tikai šā panta e) punktā (saskaņā ar 44. pantu).

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu dienesti vai struktūras, kas atbild par 5. panta 2. punktā un 6. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.

Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu vai reģionu dienesti vai struktūras, kas atbild par 5. panta 2. punktā un 6. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.

Pamatojums

Var pastāvēt arī reģionāla līmeņa maksājumu aģentūras, un tas būtu jāņem vērā.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis par maksājumu aģentūrām akreditē tādus dienestus vai struktūras, kuru administratīvā organizācija un iekšējās kontroles sistēma sniedz pietiekamas garantijas tam, ka maksājumi ir likumīgi, pareizi un pienācīgi uzskaitīti. Šajā nolūkā maksājumu aģentūras atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz iekšējo vidi, kontroles aktivitātēm, informāciju un komunikāciju, un uzraudzību un kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Dalībvalstis par maksājumu aģentūrām akreditē tādus dienestus vai struktūras, kuru administratīvā organizācija un iekšējās kontroles sistēma sniedz pietiekamas garantijas tam, ka maksājumi ir likumīgi, pareizi un pienācīgi uzskaitīti. Šajā nolūkā maksājumu aģentūras atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz iekšējo vidi, kontroles aktivitātēm, informāciju un komunikāciju, un uzraudzību un kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Līdz 2023. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par maksājumu aģentūru sistēmu darbību Savienībā, vajadzības gadījumā tam pievienojot tiesību aktu priekšlikumus.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulas (ES, Euratom) 2018/... [jaunā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) 63. panta 5. un 6. punkta piemērošanas vajadzībām persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, sagatavo un iesniedz Komisijai:

Regulas (ES, Euratom) 2018/... [jaunā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) 63. panta 5. un 6. punkta piemērošanas vajadzībām persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. aprīlim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, sagatavo un iesniedz Komisijai:

Pamatojums

Četru mēnešu termiņš, kas paredzēts pabeigšanai, sertifikācijai un uzraudzības komitejas procedūrai saistībā ar veikuma ziņojumu, var būt grūti ievērojams. Tādēļ N+1. gada 15. aprīlis tiek ierosināts kā datums, līdz kuram ir jānosūta gada pārskati un gada veikuma ziņojums, kā arī pārvaldības deklarācija.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā daļā minēto termiņu – 15. februāri – Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma izņēmuma kārtā var pagarināt līdz 1. martam, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 7. punkta otrajā daļā.

Pirmajā daļā minēto termiņu – 15. aprīli – Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma izņēmuma kārtā var pagarināt līdz 1. jūnijam, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 7. punkta otrajā daļā.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  saskaņā ar šo nodaļu kompetentajai iestādei uzticēto uzdevumu veikšanu.

(d)  saskaņā ar šo pantu kompetentajai iestādei uzticēto uzdevumu veikšanu, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

Pamatojums

Tā kā proporcionalitātes princips ir viens no Finanšu regulas galvenajiem principiem, tā loma ir jāsaglabā arī horizontālās regulas priekšlikumā.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kompetentā iestāde, pamatojoties uz to akreditācijas kritēriju pārbaudīšanu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar oficiālu aktu lemj par maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu vai – pēc izskatīšanas – akreditācijas atsaukšanu. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju par akreditēšanu un akreditāciju atsaukšanu.

2.  Kompetentā iestāde, pamatojoties uz to akreditācijas kritēriju pārbaudīšanu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar oficiālu aktu lemj par maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu vai – pēc izskatīšanas – akreditācijas atsaukšanu, ņemot vērā proporcionalitātes principu. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju par akreditēšanu un akreditāciju atsaukšanu.

Pamatojums

Tā kā proporcionalitātes princips ir viens no Finanšu regulas galvenajiem principiem, tā loma ir jāsaglabā arī horizontālās regulas priekšlikumā.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditācijas piešķiršanas, atsaukšanas un izskatīšanas procedūrām, kā arī maksājumu aģentūru akreditācijas pārraudzības procedūrām;

(a)  maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditācijas piešķiršanas, atsaukšanas un izskatīšanas procedūrām, kā arī maksājumu aģentūru akreditācijas pārraudzības procedūrām, ņemot vērā proporcionalitātes principu;

Pamatojums

Tā kā proporcionalitātes princips ir viens no Finanšu regulas galvenajiem principiem, tā loma ir jāsaglabā arī horizontālās regulas priekšlikumā.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tomēr dalībvalsts, kas apstiprina vairāk nekā vienu sertifikācijas struktūru, valsts līmenī var izraudzīties arī valsts struktūru, kurai paredz koordinēšanas uzdevumus.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimālās summas, kas tam noteiktas Regulā (ES, Euratom) [COM(2018) 322 final].

1.  ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimālās summas, kas tam noteiktas Regulā (ES, Euratom) [COM(2018) 322 final], ar kuru nosaka ierobežojumus dalībvalstīm.

Pamatojums

Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstīm būtu noteikts ierobežojums attiecībā uz maksājumiem, tādējādi nodrošinot, ka dalībvalstīm, kuras šo summu iztērē pirmās, nav iespējas saņemt vairāk.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt, atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, krīzes rezerves kopējo neizlietoto summu, kas pieejama 2020. gada beigās, pārnes uz 2021. gadu, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās rīcības, un dara pieejamu lauksaimniecības rezerves finansēšanai.

svītrots

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Korekcijas likmi piemēro vienīgi tiešajiem maksājumiem, kas pārsniedz 2000 EUR un ir piešķirami lauksaimniekiem attiecīgajā kalendārajā gadā.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Īstenošanas aktus, ar kuriem pielāgo saskaņā ar 1. punktu noteikto korekcijas likmi, Komisija, pamatojoties uz jaunu informāciju, var pieņemt līdz tā kalendārā gada 1. decembrim, attiecībā uz kuru korekcijas likmi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  Īstenošanas aktus, ar kuriem pielāgo saskaņā ar 1. punktu noteikto korekcijas likmi, Komisija, pamatojoties uz jaunu informāciju, var pieņemt līdz tā kalendārā gada 1. novembrim, attiecībā uz kuru korekcijas likmi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pamatojums

Finanšu disciplīnas korekcijas jāveic tik agri, lai būtu iespējams laikus veikt maksājumus.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  2021. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

(a)  2021. gadā: 2 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  2022. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

(b)  2022. gadā: 2 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  2023. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

(c)  2023. gadā: 2 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

29. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Priekšfinansējuma procentus izmanto attiecīgajam KLP stratēģiskajam plānam un atvelk no galīgajā izdevumu deklarācijā norādītās publisko izdevumu summas.

4.  Priekšfinansējuma procentus izmanto attiecīgajam KLP stratēģiskajam plānam vai attiecīgajai reģionālajai intervences programmai un atvelk no galīgajā izdevumu deklarācijā norādītās publisko izdevumu summas.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Starpmaksājumus veic attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu. Tos aprēķina, ar plānu saistītajiem publiskajiem izdevumiem piemērojot katram intervences tipam noteikto iemaksu likmi, kas minēta Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 85. pantā.

1.  Starpmaksājumus veic attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu vai attiecīgā gadījumā katru reģionālo intervences programmu. Tos aprēķina, ar plānu saistītajiem publiskajiem izdevumiem piemērojot katram intervences tipam noteikto iemaksu likmi, kas minēta Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 85. pantā.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

30. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja īsteno finanšu instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KNR] 52. pantu, izdevumu deklarācijā iekļauj kopējās summas, kuras vadošā iestāde izmaksājusi galasaņēmējam, vai – garantiju gadījumā – garantiju līgumos noteiktās summas, kuras vadošā iestāde rezervējusi galasaņēmējam, kā tas aprakstīts [Regulas (ES) .../... 74. panta 5. punkta – KLP stratēģisko plānu regula – finanšu instrumentu attiecināmības noteikumi] a), b) un c) apakšpunktā.

3.  Ja īsteno finanšu instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KNR] 53. panta 1. punktu, izdevumu deklarācijā iekļauj kopējās summas, kuras vadošā iestāde izmaksājusi galasaņēmējam, vai – garantiju gadījumā – attiecīgajos garantiju līgumos noteiktās summas, kuras vadošā iestāde rezervējusi galasaņēmējam, kā tas aprakstīts [Regulas (ES) .../... 74. panta 5. punkta – KLP stratēģisko plānu regula – finanšu instrumentu attiecināmības noteikumi] a), b) un c) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

30. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja īsteno finanšu instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KNR] 52. pantu, izdevumu deklarācijas, kurās iekļauti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

4.  Ja īsteno finanšu instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KNR] 53. panta 2. punktu, izdevumu deklarācijas, kurās iekļauti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

Pamatojums

Atsaucei vajadzētu būt uz KNR 53. panta 2. punktu par finanšu instrumentiem, par kuru pārvaldību ir atbildīga vadošā iestāde.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pēdējo gada veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, tā atkarībā no līdzekļu pieejamības izmaksā atlikumu, pamatojoties uz finanšu plānu, kas ir spēkā ELFLA intervences tipu līmenī, attiecīgā KLP stratēģiskā plāna pēdējā izpildes gada pārskatiem un atbilstošajiem noskaidrošanas lēmumiem. Minētos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 80. panta 3. punktā paredzētās izdevumu attiecināmības pēdējās dienas, un tie aptver izdevumus, kas maksājumu aģentūrai radušies līdz pēdējai izdevumu attiecināmības dienai.

1.  Pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pēdējo gada veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, tā atkarībā no līdzekļu pieejamības izmaksā atlikumu, pamatojoties uz finanšu plānu, kas ir spēkā ELFLA intervences tipu līmenī, attiecīgā KLP stratēģiskā plāna vai attiecīgā gadījumā reģionālās intervences programmas pēdējā izpildes gada pārskatiem un atbilstošajiem noskaidrošanas lēmumiem. Minētos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 80. panta 3. punktā paredzētās izdevumu attiecināmības pēdējās dienas, un tie aptver izdevumus, kas maksājumu aģentūrai radušies līdz pēdējai izdevumu attiecināmības dienai.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, kas atbilst 30. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.

1.  Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, kas atbilst 30. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izdevumus, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. pantā, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja:

Izdevumus, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. pantā, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja tos ir veikušas akreditētas maksājumu aģentūras un:

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tos veikušas akreditētas maksājumu aģentūras;

svītrots

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

38. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja 52. pantā minētās ikgadējās veikuma noskaidrošanas satvarā Komisija konstatē, ka starpība starp deklarētajiem izdevumiem un attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei atbilstošo summu ir lielāka par 50 %, un dalībvalsts nevar norādīt pienācīgi pamatotus iemeslus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.

Ja 52. pantā minētās ikgadējās veikuma noskaidrošanas satvarā Komisija konstatē, ka attiecībā uz intervencēm, uz kurām neattiecas [KLP stratēģisko plānu regulas] 68. pants, starpība starp deklarētajiem izdevumiem un attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei atbilstošo summu ir lielāka par 50 %, un dalībvalsts nevar norādīt pienācīgi pamatotus iemeslus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.

Pamatojums

Jābūt faktiskam elastīgumam, lai Komisija var ņemt vērā dalībvalstu pamatojumus. Piemēram, nelabvēlīgi laikapstākļi ir iemesli, kas vienmēr būtu jāņem vērā.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

38. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi.

svītrots

Pamatojums

Noteikumi par maksājumu apturēšanas likmi būtu jāiekļauj šajā regulā. Tāpēc šī daļa būtu jāsvītro.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka turpmākus noteikumus par rīcības plānu elementiem un rīcības plānu sagatavošanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Noteikumi par rīcības plānu elementiem un rīcības plānu sagatavošanas procedūru ir norādīti turpmāk [detalizēti nosaka Komisija].

Pamatojums

Noteikumi par rīcības plāniem būtu jāiekļauj pamataktā, nevis īstenošanas aktos.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

39. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja dalībvalstis 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.

Ja dalībvalstis 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus. Rīcības plānu pietiekamības kritēriji ir šādi: [detalizēti nosaka Komisija].

Pamatojums

Rīcības plānu pietiekamības kritēriji būtu jāiekļauj pamataktā.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

39. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi un ilgumu un minēto summu atlīdzināšanas vai samazināšanas nosacījumiem, kas piemērojami saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību.

svītrots

Pamatojums

Kritēriji attiecībā uz maksājumu apturēšanas likmi un ilgumu būtu jāiekļauj pamataktā. Tāpēc šī daļa būtu jāsvītro.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

40. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, ko veikusi dalībvalsts, kurā pastāv trūkumi, saskaņā ar proporcionalitātes principu un uz laiku, kas jānosaka pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos un nav ilgāks par 12 mēnešiem. Ja apturēšanas nosacījumi joprojām ir izpildīti, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šo periodu pagarina uz turpmākiem periodiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus. Uz laiku apturētās summas ņem vērā, kad pieņem 53. pantā minētos īstenošanas aktus.

Apturēšanu piemēro nevis visai finansējuma paketei, bet attiecīgajiem izdevumiem, ko veikusi dalībvalsts, kurā pastāv būtiski trūkumi, saskaņā ar proporcionalitātes principu un uz laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem. Ja apturēšanas nosacījumi joprojām ir izpildīti, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šo periodu pagarina uz turpmākiem periodiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus. Uz laiku apturētās summas ņem vērā, kad pieņem 53. pantā minētos īstenošanas aktus.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

42. pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tiešo maksājumu intervencēm avansus līdz 50 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra, bet ne agrāk kā 16. oktobrī;

(a)  tiešo maksājumu intervencēm avansus līdz 75 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra, bet ne agrāk kā 16. oktobrī;

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka abu pīlāru intervences pasākumi ir ietverti vienā KLP plānā, vienkāršošanas labad būtu jāsaskaņo grafiki un avansu procentuālās daļas starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

42. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārkārtas situācijā Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai risinātu konkrētas problēmas, kas saistītas ar šā panta piemērošanu. Ar minētajiem īstenošanas aktiem var atkāpties no 2. punkta, bet tikai tādā apmērā un uz tādu laiku, kāds noteikti vajadzīgs.

Ārkārtas situācijā Komisija var pēc iespējas drīzāk pieņemt īstenošanas aktus, lai risinātu konkrētas problēmas, kas saistītas ar šā panta piemērošanu. Ar minētajiem īstenošanas aktiem var atkāpties no 2. punkta, bet tikai tādā apmērā un uz tādu laiku, kāds noteikti vajadzīgs.

Pamatojums

Iespējai izmantot īstenošanas aktu pēc iespējas drīzāk krīzes situācijās ir ļoti liela nozīme. Ar īstenošanas aktu saistītais process notiek gandrīz par lēnu atbalsta saņēmējiem, kuriem ir grūtības ar finansēm. Nedrīkst radīt kavēšanos vai neskaidrību dalībvalstīm un saņēmējiem, lai palīdzētu lauksaimniekiem un atvieglotu lauksaimnieku situāciju.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

44. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija reizi divos gados sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu.

5.  Komisija reizi divos gados saskaņā ar 7. pantu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem jākompensē konkrētu veidu izdevumi un ieņēmumi no fondiem.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz detalizētiem izdevumu deklarāciju nosacījumiem, ar kādiem jākompensē konkrētu veidu izdevumi un ieņēmumi no fondiem.

Pamatojums

Ierosinātais pilnvarojums ir pārāk plašs. Tas būtu jāierobežo, piemēram, ietverot tajā tikai izdevumu deklarāciju nosacījumus, pretējā gadījumā šis pilnvarojums ļautu aizliegt visus izdevumus par atbalsta pasākumiem, kas ir iekļauti apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai Līguma 287. pantu, vai jebkādas citas pārbaudes, ko organizē saskaņā ar Līguma 322. pantu vai uz Padomes Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 pamata, Komisija var organizēt dalībvalstīs pārbaudes, kuru nolūks ir verificēt jo īpaši:

Neskarot pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai Līguma 287. pantu, vai jebkādas citas pārbaudes, ko organizē saskaņā ar Līguma 322. pantu vai uz Padomes Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 pamata, Komisija var organizēt dalībvalstīs pārbaudes, kuras neskar nosacījumu sistēmu un kuru nolūks ir verificēt jo īpaši:

Pamatojums

Ir ieviestas kontroles procedūras un noteikumi attiecībā uz nosacījumu sistēmu, tostarp kontroles tiek attiecinātas arī uz galīgo saņēmēju, kas ir pretrunā vienkāršošanas būtībai. Šajā pantā būtu skaidri jānorāda, ka tās neattiecas uz nosacījumu sistēmu.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar konkrētiem pienākumiem, kas dalībvalstīm jāpilda saskaņā ar šo nodaļu, un ar noteikumiem par kritērijiem, pēc kuriem nosaka paziņojamos pārkāpumus Regulas (ES, Euratom) Nr. 2988/95 nozīmē un citus paziņojamos gadījumus, kad pieļauta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas stratēģiskajā plānā, un sniedzamos datus.

1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina attiecībā uz datiem, kuri jāiesniedz OLAF.

Pamatojums

Šajā pantā būtu sīkāk jāizklāsta pilnvaru deleģēšana, nevis jālieto patlabanējais formulējums “konkrēti pienākumi”. Vajadzētu precīzāk norādīt pilnvaru deleģēšanu, nevis izmantot jēdzienu “deleģētie akti ar konkrētiem pienākumiem”. Ja ir runa par OLAF nepieciešamo informāciju, tad tas ir iespējams. Subsidiaritātes nodrošināšanas nolūkā pārkāpumu definīciju arī vajadzētu noteikt dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

52. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu.

Pamatojums

Tā kā jaunais KLP īstenošanas modelis ir balstīts uz veikumu, kas var radīt nepieciešamību pēc finansiālām korekcijām, EP un Padome būtu regulāri jāinformē par konkrētu noteikumu īstenošanu.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

53. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu.

Pamatojums

Tā kā jaunais KLP īstenošanas modelis ir balstīts uz veikumu, kas var radīt nepieciešamību pēc finansiālām korekcijām, EP un Padome būtu regulāri jāinformē par konkrētu noteikumu īstenošanu.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

54. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar šā panta noteikumiem dalībvalstis no jebkura turpmāka maksājuma, ko maksājumu aģentūras veic par labu saņēmējam, atskaita summas, kuras nepamatoti izmaksātas nenovērsta saņēmēja pārkāpuma dēļ.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja tiek konstatēts, ka saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto lauku attīstības intervenču nosacījumiem, dalībvalstis veic finansiālas korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatētās neatbilstības būtību un smagumu un ELFLA finansiālā zaudējuma apmēru.

Ja tiek konstatēts, ka saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā vai reģionālajās intervences programmās minēto lauku attīstības intervenču nosacījumiem, dalībvalstis veic finansiālas korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatētās neatbilstības būtību un smagumu un ELFLA finansiālā zaudējuma apmēru.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus pārdala citām lauku attīstības intervencēm KLP stratēģiskajā plānā. Tomēr anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta valsts KLP stratēģiskajā plānā, un ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.

Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus pārdala citām lauku attīstības intervencēm KLP stratēģiskajā plānā vai attiecīgajā reģionālajā intervences programmā. Tomēr anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta valsts KLP stratēģiskajā plānā, un ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar šā panta noteikumiem dalībvalstis no jebkura turpmāka maksājuma, ko maksājumu aģentūras veic par labu saņēmējam, atskaita summas, kuras nepamatoti izmaksātas nenovērsta saņēmēja pārkāpuma dēļ.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina pārbaužu līmeni, kas vajadzīgs rezultatīvai risku pārvaldībai.

Dalībvalstis nodrošina pārbaužu līmeni, kas ir finansiāli un administratīvi samērīgs ar rezultatīvu risku pārvaldību, izvēloties pārbaužu veidu, ko tās uzskata par vispiemērotāko.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot īpašos noteikumus, dalībvalstis veic iedarbīgus un samērīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu Savienības tiesību aktu noteikumu apiešanu, un nodrošina jo īpaši to, ka lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos paredzētās priekšrocības netiek piešķirtas fiziskai vai juridiskai personai, attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka tā pretēji minēto tiesību aktu mērķiem ir mākslīgi radījusi šādu priekšrocību iegūšanai vajadzīgos apstākļus.

Neskarot īpašos noteikumus, dalībvalstis veic iedarbīgus un samērīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu Savienības tiesību aktu noteikumu apiešanu, un nodrošina jo īpaši to, ka lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos paredzētās priekšrocības netiek piešķirtas fiziskai vai juridiskai personai, attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka tā pretēji minēto tiesību aktu mērķiem ir mākslīgi radījusi šādu priekšrocību iegūšanai vajadzīgos apstākļus. Dalībvalstis var pieņemt plašākus un sīkāk izstrādātus valsts tiesību aktus par mākslīgi radītiem apstākļiem.

Pamatojums

Panta noteikumi praksē ir izrādījušies neefektīvi, lai izpildītu pierādīšanas pienākumu, kas vajadzīgs, lai konstatētu apiešanu un veiktu atbilstīgus pasākumus. Ja pants netiek uzlabots, būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm pieņemt plašākus un sīkāk izstrādātus valsts tiesību aktus.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

63. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma” ir attiecīgi liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/200033, vai aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 21/200434;

(c)  “dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma” ir attiecīgi liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/200033, vai aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 21/200434, vai cūku identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Padomes Direktīvā 2008/71/EK, un citas izmantoto dzīvnieku datubāzes;

_________________

_________________

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

34 Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/ EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.)

34 Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/ EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.)

Pamatojums

Dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmas definīcijā nav iekļautas cūkas. Būtu jāizmanto arī citas dalībvalstu izveidotās dzīvnieku datubāzes, pat ja to pamatā nav atsevišķi dzīvnieki, lai viena un tā pati informācija netiktu sniegta divreiz.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

63. pants – 4. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  “bezpieprasījumu sistēma” ir sistēma, kurā piesakās uz platībbāzētām vai dzīvniekbāzētām intervencēm un kurā vajadzīgie dati, ko prasa administrācija, vismaz par atsevišķām platībām vai dzīvniekiem, par kuriem pieprasīts atbalsts, ir pieejama oficiālās datorizētās datubāzes, ko pārvalda dalībvalsts.

(f)  “bezpieprasījumu sistēma” ir iepriekš aizpildīta vai cita veida sistēma, kurā piesakās uz platībbāzētām vai dzīvniekbāzētām intervencēm un kurā vajadzīgie dati, ko prasa administrācija, vismaz par atsevišķām platībām vai dzīvniekiem, par kuriem pieprasīts atbalsts, ir pieejama oficiālās datorizētās datubāzes, ko pārvalda dalībvalsts. Bezpieprasījumu sistēma nodrošina administrācijai iespēju veikt maksājumus lauksaimniekiem par visām intervencēm un pasākumiem, uz kuriem lauksaimniekiem ir tiesības, pamatojoties uz informāciju oficiālās datorizētās datubāzēs, ko vajadzības gadījumā papildina lauksaimnieka sniegta papildu informācija.

Pamatojums

Būtu jāuzsver subsidiaritāte, lai dalībvalstis varētu izmantot savas IT sistēmas un visu informāciju veidā, kuru tās uzskata par vispiemērotāko, un lai pēc iespējas konkrētāk mazinātu slogu lauksaimniekiem.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

65. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā daļā minētie dati un dokumenti, kas attiecas uz kārtējo kalendāro gadu vai tirdzniecības gadu un uz iepriekšējiem desmit kalendārajiem gadiem vai tirdzniecības gadiem, ir pieejami uzziņai dalībvalsts kompetentās iestādes digitālajās datubāzēs.

Pirmajā daļā minētie dati un dokumenti, kas attiecas uz kārtējo kalendāro gadu vai tirdzniecības gadu un uz iepriekšējiem desmit kalendārajiem gadiem vai tirdzniecības gadiem, ir pieejami uzziņai dalībvalsts kompetentās iestādes digitālajās datubāzēs. Attiecīgo no datubāzes izgūto informāciju var iesniegt arī kopsavilkumu veidā.

Pamatojums

Ir izskanējušas bažas par visu prasīto datu glabāšanas izmaksām. Prasība desmit gadus nodrošināt datu pieejamību var radīt ļoti augstas izmaksas. Līdzīgu un būtisku informāciju var sniegt kopsavilkumu veidā, radot daudz mazākas izmaksas.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

66. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  ietver visu informāciju, kas ir relevanta saistībā ar ziņošanu par Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 7. pantā minētajiem rādītājiem.

svītrots

Pamatojums

Šī panta 2. punkta d) apakšpunktā noteikts, ka lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēma (ZGIS) ietver visu informāciju, kas ir atbilstoša saistībā ar ziņošanu par Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 7. pantā minētajiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka ZGIS jābūt datiem par katru gadu, kas jāglabā 10 gadus, tādējādi radot ļoti augstas izmaksas. ZGIS būtu jāiekļauj tikai pamatinformācija par attiecīgo teritoriju, ko var pārsūtīt citām datubāzēm.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

68. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis izveido un uztur platību uzraudzības sistēmu.

1.  Dalībvalstis izveido un uztur platību uzraudzības sistēmu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var atļaut pārejas periodu attiecībā uz platību uzraudzības sistēmu tām dalībvalstīm, kuras pēdējos gados nav izmantojušas tālizpētes sistēmu.

Pamatojums

Saistībā ar jauno obligāto platību uzraudzības sistēmu būtu jāparedz pārejas periods tām dalībvalstīm, kuras iepriekš nav izmantojušas tālizpētes sistēmu, lai dotu tām iespēju pabeigt sistēmas izveidi un uzsākt tās praktisku izmantošanu.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

84. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām pārbaudēm, kas katru gadu jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, izveido kontrolizlasi, kurā iekļauj nejaušības komponentu un aptver vismaz 1 % saņēmēju, kas saņem Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzēto atbalstu.

(d)  attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām pārbaudēm, kas katru gadu jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, izveido kontrolizlasi, kurā iekļauj nejaušības komponentu un aptver vismaz 1 % saņēmēju, kas saņem Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzēto atbalstu. Atkāpjoties no iepriekšējā apakšpunkta noteikumiem, dalībvalstis var pieņemt lēmumu samazināt minimālo kontroles intensitāti par 0,5 % katra tiesību akta vai standarta, vai tiesību aktu vai standartu grupas līmenī, ja iepriekšējos divos prasījumu gados nejaušajā izlasē, kurai veiktas pārbaudes uz vietas, neatbilstības līmenis nav pārsniedzis 2 %.

Pamatojums

Būtu jāparedz iespēja nosacījumu sistēmā samazināt 1 % minimālo kontroles intensitāti, ja iepriekšējos gados konstatēts vien neliels neatbilstību skaits.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  paredz, ka administratīvs sods netiek uzlikts gadījumos, kad neatbilstību izraisījusi nepārvarama vara.

(c)  paredz, ka administratīvs sods netiek uzlikts šādos gadījumos:

 

i)  ja neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas dēļ;

 

ii)  ja neatbilstība ir radusies kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja persona, kam uzlikts administratīvais sods, kļūdu nav varējusi pamanīt pamatotu iemeslu dēļ;

 

iii)  ja attiecīgā persona kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka tā nav vainīga 1. punktā minētajā pienākumu neievērošanā, vai ja kompetentā iestāde kā citādi ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona nav vainīga.

Pamatojums

Regulas 85. panta 2. punkta c) apakšpunkts paredz, ka administratīvs sods netiek uzlikts gadījumos, kad neatbilstību izraisījusi nepārvarama vara. Regulas 57. panta 3. punktā ir minēti arī citi gadījumi, kad netiek uzlikts sods, piemēram, kad neatbilstība radusies iestādes kļūdas dēļ. Uz nosacījumu sistēmu būtu jāattiecina arī visi šie 57. panta 3. punktā minētie gadījumi.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

86. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstīs, kurās piemēro dzīvniekbāzētu brīvprātīgu saistīto atbalstu un dzīvniekbāzētu lauku attīstības atbalstu, administratīvo sodu, kura pamatā ir neatbilstība ar dzīvniekiem saistītajām tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām, piemēro tikai saņēmēja dzīvniekbāzētajam brīvprātīgajam saistītajam atbalstam un dzīvniekbāzētajam lauku attīstības atbalstam. Līdzīgi arī administratīvo sodu, kura pamatā ir neatbilstība ar platību saistītajām tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām un/vai labiem lauksaimniecības un vides standartiem, piemēro tikai saņēmēja platībbāzētajiem tiešajiem maksājumiem un platībbāzētajam lauku attīstības atbalstam.

Pamatojums

Patlaban ar savstarpējo atbilstību saistītie sodi nav taisnīgi un samērīgi, īpaši lauksaimniekiem dažādās ražošanas nozarēs (dzīvnieku audzēšanā / augkopībā). Piemēram, lauku saimniecības, kurās ir tikai daži dzīvnieki, bet kuru platība ir simtiem hektāru, neatbilst savstarpējās atbilstības prasībām attiecībā uz dzīvniekiem, un, piemērojot sodu visiem tiešajiem platībmaksājumiem un lauku attīstības maksājumiem, šis sods šķiet pārmērīgi liels salīdzinājumā ar dzīvnieku skaitu. Tas attiecas arī uz pretējo gadījumu, proti, lauku saimniecībām, kur platība ir tikai daži hektāri, bet dzīvnieku skaits ir liels. Šī netaisnīgā situācija nosacījumu sistēmā būtu jāmaina. Tādēļ aiz 86. panta 1. punkta pirmās daļas būtu jāiekļauj jaunā daļa, kas paredzēta dalībvalstīm, kurās piemēro dzīvniekbāzētu brīvprātīgu saistīto atbalstu un dzīvniekbāzētu lauku attīstības atbalstu.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

86. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai aprēķinātu minētos samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas, ņem vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu, atkārtošanos vai tīšumu. Uzliktie sodi ir atturoši un samērīgi, un atbilstīgi šā panta 2. un 3. punktā norādītajiem kritērijiem.

Lai aprēķinātu minētos samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas, ņem vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu vai atkārtošanos. Uzliktie sodi ir atturoši un samērīgi, un atbilstīgi šā panta 2. un 3. punktā norādītajiem kritērijiem.

Pamatojums

Tīšuma izvērtēšana ir izrādījusies ārkārtīgi sarežģīta un var veicināt neviennozīmīgu interpretāciju, kas nozīmētu nevienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Jāņem vērā arī tas, ka “tīšuma” definīcija neattiecas uz atbalsta shēmām (sk. 57. panta 3. punkta pirmo daļu, kurā tīšums nav minēts).

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

86. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja neatbilstība radusies nolaidības dēļ, samazinājuma procentuālais apmērs parasti ir 3 % no šā panta 1. punktā minētās maksājumu kopsummas.

svītrots

Pamatojums

Šajā punktā ir noteikts diezgan stingrs vispārējs noteikums (3 %) attiecībā uz sodiem. Šis punkts būtu jāsvītro vai arī jānosaka soda apmērs 1 %, 3 % un 5 % līmenī.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

86. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas piemērojama atsevišķiem neatbilstības gadījumiem, kuri rodas pirmo reizi un sava maznozīmīgā smaguma, apmēra un pastāvīguma dēļ nenoved pie maksājuma samazināšanas vai izslēgšanas. Ja vēlākā pārbaudē trīs secīgu kalendāro gadu laikā tiek konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta, pirmajā daļā paredzēto samazinājumu piemēro ar atpakaļejošu spēku.

Dalībvalstis var izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas piemērojama atsevišķiem neatbilstības gadījumiem, kuri rodas pirmo reizi un sava maznozīmīgā smaguma, apmēra un pastāvīguma dēļ nenoved pie maksājuma samazināšanas vai izslēgšanas. Ja vēlākā pārbaudē trīs secīgu kalendāro gadu laikā tiek konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta, pirmajā daļā paredzēto samazinājumu piemēro par gadu, kurā ticis konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta.

Pamatojums

Attiecībā uz agrīnās brīdināšanas sistēmu administratīvie sodi nebūtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku, jo sankcijas ar atpakaļejošu spēku ir sarežģītas gan lauksaimniekiem, gan administrācijai. Tādēļ ir pietiekami, ja sodu piemēro tikai par to gadu, kurā ticis konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

86. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm un sodu sistēmas iedarbīgumu un atturošo efektu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar turpmākiem noteikumiem par sodu piemērošanu un aprēķināšanu.

svītrots

Pamatojums

Visiem noteikumiem par administratīvajiem sodiem vajadzētu būt dalībvalstīm zināmiem no horizontālās regulas pieņemšanas dienas. Turklāt noteikumi, ko pieņem ar deleģētajiem aktiem, neveicina subsidiaritāti un apgrūtina KLP plāna sagatavošanu.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

88. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis regulāri informē Komisiju par IV sadaļas II nodaļā minētās integrētās sistēmas piemērošanu. Komisija par šo tematu organizē viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm.

2.  Komisija organizē viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm par IV sadaļas II nodaļā minētās integrētās sistēmas piemērošanu.

Pamatojums

Pantā nav skaidri norādīts, kādu informāciju par IAKS piemērošanu Komisija sagaida un kad. Tas būtu jāprecizē.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

90. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vii)  informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 57. pantu;

svītrots

Pamatojums

Nav skaidrs, kādu informāciju par Savienības finanšu interešu aizsardzības piemērošanu Komisija gaida, un tas būtu jāprecizē.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

90. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  dalībvalstu paziņojumiem Komisijai par informāciju, dokumentiem, statistiku un ziņojumiem, kā arī par to paziņošanas termiņiem un metodēm.

svītrots

Pamatojums

Lai plānotu datu sistēmas, ir ļoti svarīgi iepriekš zināt, kāda veida informācija, dokumenti utt. ir jāpaziņo un kādi ir šo paziņojumu termiņi un iesniegšanas metodes.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

96. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

96. pants

svītrots

Ar saņēmējiem saistītās informācijas publicēšana

 

1.  Saskaņā ar [Regulas (ES) .../... [KNR] 44. panta 3.–5. punktu] un šā panta 2., 3. un 4. punktu dalībvalstis nodrošina fondu saņēmēju saraksta ikgadēju ex post publicēšanu.

 

2.  ELFLA un ELGF atbalsta saņēmējiem attiecīgā gadījumā piemēro [Regulas (ES) .../... [KNR] 44. panta 3.–5. punktu]; tomēr summas, kas atbilst valsts iemaksai un līdzfinansējuma likmei, kas paredzētas minētās regulas 44. panta 3. punkta h) un i) apakšpunktā, uz ELGF neattiecas.

 

3.  Šajā pantā:

 

  “darbība” ir pasākums vai intervence;

 

  “atrašanās vieta” ir pašvaldība, kurā saņēmējs dzīvo vai ir reģistrēts, un pasta indekss vai tā daļa (ja pieejams), pēc kā nosaka pašvaldību.

 

4.  Minētās regulas 44. panta 3.–5. punktā minēto informāciju dara pieejamu vienā tīmekļa vietnē katrā dalībvalstī. Tā ir pieejama divus gadus no sākotnējās publicēšanas dienas.

 

Regulas (ES) .../... [KNR] 44. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstis nepublicē, ja atbalsta summa, ko saņēmējs saņēmis vienā gadā, nepārsniedz 1250 EUR.

 

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

96.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

96.a pants

 

Saņēmēju publiskošana

 

1.  Dalībvalstis nodrošina fondu atbalsta saņēmēju ikgadēju ex post publiskošanu. Publikācijā iekļauj:

 

(a)   saņēmēja vārdu, kā norādīts turpmāk:

 

(i)  vārdu un uzvārdu, ja saņēmējs ir fiziska persona;

 

(ii)  pilnu reģistrēto juridisko nosaukumu, ja saņēmējs ir juridiska persona, kam saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir autonoma tiesībsubjektība;

 

(iii)  pilnu reģistrēto vai citā veidā oficiāli atzīto apvienības nosaukumu, ja saņēmējs ir apvienība, kam nav savas tiesībsubjektības;

 

(b)  pašvaldību, kurā saņēmējs dzīvo vai ir reģistrēts un, ja ir pieejams, pasta indeksu vai tā daļu, pēc kā nosaka pašvaldību;

 

(c)  maksājuma summas, kas atbilst katram fondu finansētajam pasākumam un ko katrs saņēmējs ir saņēmis attiecīgajā finanšu gadā;

 

(d)  to katra fonda finansēto pasākumu veidu un aprakstu, saskaņā ar kuriem piešķirts c) apakšpunktā minētais maksājums.

 

Pirmajā daļā minēto informāciju dara pieejamu vienā tīmekļa vietnē katrā dalībvalstī. Tā ir pieejama divus gadus no sākotnējās publicēšanas dienas.

 

2.  Attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar ELFLA finansētajiem pasākumiem, kā minēts 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, publicējamās summas atbilst kopējam publiskajam finansējumam, kas ietver gan Savienības, gan valsts ieguldījumu.

 

3.  Dalībvalstis nepublicē saņēmēja vārdu, lai gan tā noteikts 1. punkta a) apakšpunktā, ja atbalsta summa, ko saņēmējs saņēmis vienā gadā, nepārsniedz 1250 EUR.

Pamatojums

Tā kā ierosinātā sistēma radītu būtisku administratīvo slogu, būtu labāk saglabāt pašreizējo sistēmu attiecībā uz ELGF un ELFLA atbalsta saņēmēju publiskošanu (ikgadēja publiskošana, maksājumu aģentūru pienākums publiskot datus, datu saraksta iesniegšana, viena tīmekļa vietne ELGF un ELFLA), pamatojoties tikai uz horizontālo regulu.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

103. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 101. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu vajadzības gadījumā papildina ar atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un šo noteikumu papildinājumiem.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 101. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu vajadzības gadījumā papildina ar atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un šo noteikumu papildinājumiem. Šie akti būtu jāizstrādā uzreiz, tiklīdz radusies tāda nepieciešamība.

Pamatojums

Var rasties vajadzība pēc daudziem izņēmumiem utt., lai palīdzētu saņēmējiem, jo visu nav iespējams paredzēt iepriekš. Šie akti būtu jāizstrādā iespējami drīz pēc tam, kad ir konstatēta nepieciešamība.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

104. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Pamatojums

Būs grūti panākt, ka regulu piemēro no 2021. gada, ņemot vērā to, ka ir laikus jāpieņem īstenošanas noteikumi, jābūt pieejamiem nepieciešamajiem līdzekļiem un jāatvēl pietiekami daudz laika jaunu IT sistēmu izstrādei (uzraudzība, mērķu sasniegšanā panāktā progresa reģistrēšana, izmantojot rādītājus, utt.).

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība

Atsauces

COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Franc Bogovič

20.6.2018

Izskatīšana komitejā

22.11.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

17.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Aleksander Gabelic, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Sławomir Kłosowski, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivana Maletić, Bronis Ropė, Maria Gabriela Zoană, Damiano Zoffoli

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

EFDD

Rosa D’Amato

GUE/NGL

Martina Michels, Younous Omarjee,

PPE

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Tamás Deutsch, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Joachim Zeller

S&D

Aleksander Gabelic, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Gabriela Zoană, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Monika Vana

1

-

NI

Konstantinos Papadakis

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība

Atsauces

COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

1.6.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

11.6.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

5.7.2018

BUDG

11.6.2018

CONT

11.6.2018

ENVI

11.6.2018

 

REGI

11.6.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ENVI

21.6.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Ulrike Müller

4.7.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

8.4.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

7

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ricardo Serrão Santos, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Maria Gabriela Zoană, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Heubuch, Elsi Katainen, Gabriel Mato, Sofia Ribeiro, Annie Schreijer-Pierik, Molly Scott Cato, Vladimir Urutchev, Tom Vandenkendelaere, Hilde Vautmans

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christelle Lechevalier

Iesniegšanas datums

15.5.2019


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

Elsi Katainen, Ulrike Müller, Hilde Vautmans

ECR

James Nicholson

GUE/NGL

Matt Carthy, Luke Ming Flanagan

PPE

Daniel Buda, Michel Dantin, Herbert Dorfmann, Esther Herranz García, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Gabriel Mato, Sofia Ribeiro, Czesław Adam Siekierski, Vladimir Urutchev, Tom Vandenkendelaere

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Karine Gloanec Maurin, Maria Noichl, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

VERTS/ALE

Martin Häusling, Maria Heubuch, Molly Scott Cato

7

-

EFDD

Marco Zullo

ENF

John Stuart Agnew, Christelle Lechevalier, Philippe Loiseau

GUE/NGL

Anja Hazekamp, Maria Lidia Senra Rodríguez

PPE

Albert Deß

2

0

ALDE

Jan Huitema

PPE

Annie Schreijer-Pierik

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 4. jūlijsJuridisks paziņojums