ZIŅOJUMS     ***I
PDF 2347kWORD 685k
23.5.2019
PE 627.760v02-00 A8-0200/2019

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013

(COM(2018)0392 – C8‑0248/2018 – 2018/0216(COD))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referente: Esther Herranz García

Atzinuma sagatavotājs (*):

Giovanni La Via, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS
 Attīstības komitejas ATZINUMS
 Budžeta komitejas ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013

(COM(2018)0392 – C8‑0248/2018 – 2018/0216(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0392),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0248/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 1979. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši 6. punktu tam pievienotajā 4. protokolā par kokvilnu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Francijas Nacionālā asambleja un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam (PE627.925 – 24/40/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. gada 25. oktobra atzinumu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0200/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  KLP joprojām ir svarīga loma Savienības lauku apvidu attīstībā. Tāpēc jācenšas ierobežot lauksaimnieciskās darbības pakāpenisku pamešanu, saglabājot spēcīgu un pienācīgi finansētu KLP, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos un arī turpmāk apmierinātu patērētāju gaidas vidiskā, uzturdrošības un dzīvnieku labturības ziņā. Ņemot vērā problēmas, ar kādām Savienības ražotāji saskaras, reaģējot uz jaunām normatīvām prasībām un vērienīgākiem vidiskiem mērķiem apstākļos, kad vērojama cenu nestabilitāte un Savienības robežas kļūst aizvien atvērtākas importam no trešām valstīm, KLP budžets būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Lai pievērstos KLP globālajai dimensijai un ietekmei, Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība ar citām Savienības ārējām rīcībpolitikām un instrumentiem un jānodrošina to nepārtrauktība, jo īpaši attīstības sadarbības un tirdzniecības jomā. Savienības apņemšanās panākt saskaņotu attīstības politiku prasa, lai, izstrādājot rīcībpolitikas, tiktu ņemti vērā attīstības mērķi un principi.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  KLP ir straujāk un aktīvāk jāreaģē uz Savienības, starptautiska, valstu, reģionāla, vietēja un saimniecību līmeņa izaicinājumiem un iespējām, un tādēļ ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo šīs politikas devums Savienības mērķu sasniegšanā, kā arī ievērojami jāsamazina administratīvais slogs. Uz veikuma konkrētību balstītā KLP īstenošanas modelī Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri (tādi kā KLP mērķi un pamatprasības), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par veidu, kādā tās nodrošina izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Lielāka subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, jo tā individualizē atbalstu un šādi palielina tā pienesumu Savienības mērķu sasniegšanā.

(2)  KLP ir straujāk un aktīvāk jāreaģē uz Savienības, starptautiska, valstu, reģionāla, vietēja un saimniecību līmeņa izaicinājumiem un iespējām, un tādēļ ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo šīs politikas devums Savienības mērķu sasniegšanā, kā arī ievērojami jāsamazina administratīvais slogs — jo īpaši galasaņēmējiem. Uz veikuma konkrētību balstītā KLP īstenošanas modelī Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri (tādi kā KLP mērķi un pamatprasības), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par veidu, kādā tās nodrošina izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot politikas noteiktību un finansiālo drošību nozarei. Lielāka subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, jo tā individualizē atbalstu un šādi palielina tā pienesumu Savienības mērķu sasniegšanā. Tomēr, lai šāda subsidiaritāte neizraisītu KLP renacionalizāciju, šajā regulā būtu jāiekļauj stingrs Eiropas Savienības noteikumu kopums, kura mērķis būtu novērst konkurences izkropļojumus un nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret visiem Savienības lauksaimniekiem visā Savienības teritorijā.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Pilnībā Savienības līmenī noteiktu kopēju definīciju izmantošana dalībvalstīm ir radījusi zināmas grūtības savu nacionālo, reģionālo un vietējo īpatnību atspoguļošanā. Tāpēc būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās būtiskie pamatelementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās.

(3)  Būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās nepieciešamie kopīgie elementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī vispārīgā lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem.

(4)  Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem, ievērojot Savienības pamatdefinīcijas kopīgos elementus.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā būtiskos elementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut noganīšanai derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

(5)  Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā kopīgos pamatelementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību un vienlīdzīgu attieksmi starp Savienības lauksaimniekiem, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem un tradicionālajai praksei. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut tikai noganīšanai vai citādi derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)   Nākotnē galvenā uzmanība lauksaimniecībā būtu jāpievērš augstas kvalitātes pārtikas ražošanai, jo šajā jomā Eiropa ir sevišķi konkurētspējīga. Pēc iespējas būtu jāsaglabā un jāstiprina Savienības standarti un būtu jāievieš pasākumi, ar kuriem vēl vairāk palielināt pārtikas ražošanas nozares ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju, kā arī ieviest jaunas tehnoloģijas un resursu efektīvāku izmantošanu, tādējādi nostiprinot Savienības vadošo lomu pasaulē.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu saskaņotību ar pārējo tiesisko regulējumu, atbalsttiesīgā hektāra definīcijā attiecībā uz kaņepju audzēšanas platībām būtu jāparedz, ka drīkst izmantot tikai tādu kaņepju šķirņu sēklas, kurām tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %.

(8)  Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu saskaņotību ar pārējo tiesisko regulējumu, atbalsttiesīgā hektāra definīcijā attiecībā uz kaņepju audzēšanas platībām būtu jāparedz, ka drīkst izmantot tikai tādu kaņepju šķirņu sēklas, kurām tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz īsteniem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka īstena lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. Uz šā pamata dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un atrašanās reģistros, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki nav uzskatāmi par īsteniem. Turklāt šādi no atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja.

(9)  Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz aktīviem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka jēdziena “aktīvs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus. No atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja. Jebkurā gadījumā pamatdefinīcijai būtu jāpalīdz saglabāt Savienībā esošo ģimenes lauku saimniecību modeli.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Savienības pamatprincipiem, un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir svarīgs instruments, ar ko šo principu iestrādāt KLP. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu līdzdalības veicināšanai lauku apvidu sociālekonomiskajā attīstībā. Sieviešu vadītās saimniecības parasti ir mazākas, un darbs, ko sievietes veic kā lauksaimnieku dzīvesbiedres, ne vienmēr ir atzīts un redzams, kas attiecīgi ietekmē viņu ekonomisko neatkarību. Šai regulai būtu jāpalīdz panākt, ka sieviešu darbs kļūst redzamāks, labāk novērtēts un tiek ņemts vērā konkrētajos mērķos, kas dalībvalstīm jāierosina savos stratēģiskajos plānos. Dzimumu līdztiesības, kā arī nediskriminēšanas principiem vajadzētu būt neatņemamai daļai no KLP intervenču sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas. Dalībvalstīm jāstiprina arī savas spējas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā un pēc dzimuma sadalītu datu vākšanā.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus.

(10)  Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, Savienības līmenī būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Lai, tuvinot mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos, nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervenču veidiem un lauku attīstības intervenču veidiem, Savienības līmenī būtu jānosaka jēdziena “iesācējs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietvertu kopīgos šā jēdziena elementus.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai saturiski piepildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina attīstības ilgtspējīguma dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jāpārtulko konkrētākās prioritātēs, kurās ņemti vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši klimata. enerģētikas un vides jomā.

(11)  Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm būtu jācenšas tos īstenot savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina ilgtspējīgas attīstības dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jārealizē konkrētākās prioritātēs ekonomikas, vides un sociālajā jomā.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām.

(13)  Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības, bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Īstenojot KLP stratēģiskos plānus, būtu jāievēro horizontālie principi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kā noteikts LES 5. pantā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) nevajadzētu atbalstīt darbības, kas rada jebkāda veida segregāciju, diskrimināciju vai atstumtību. Šo fondu mērķi būtu jāsasniedz, virzoties uz ilgtspējīgu attīstību un saskaņā ar mērķi, kas ietverts Orhūsas konvencijā un ko atbalsta Savienība, proti, saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, piemērojot principu “maksā piesārņotājs”.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Īstenošanas modelis nedrīkstētu radīt situāciju, kurā pastāv 27 atšķirīgas nacionālās lauksaimniecības rīcībpolitikas, tādējādi apdraudot KLP kopības būtību un radot izkropļojumus. Zināma elastība dalībvalstīm būtu jādod stingrā kopējā regulējuma satvarā.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

(15)  Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Nevienlīdzība pārtikas aprites ķēdē, kas galvenokārt kaitē primārajam sektoram kā vājākajam ķēdes posmam, negatīvi ietekmē arī ražotāju ienākumus. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Labākai vidrūpei un lielākiem klimata darbiem Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu.

(16)  Vides aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības un ģenētiskās daudzveidības atbalstīšanai un uzlabošanai lauksaimniecības sistēmā, kā arī rīcībai klimata jomā Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu, vienlaikus atbilstīgi atspoguļojot arī lielāko slogu un prasības ražotājiem. Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu.

Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un savienojamības, infrastruktūras un pamatpakalpojumu nepietiekamība, kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko vidi saskaņā ar Korkas 2.0. deklarāciju, radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot šajos apvidos Komisijas iniciatīvu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, paaudžu maiņu un t. s. viedo ciematu veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem un InvestEU garantijas izmantošanai var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā.

Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un nepietiekamas investīcijas platjoslā un savienojamībā, infrastruktūrā un pamatpakalpojumos, kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko vidi saskaņā ar Korkas 2.0 deklarāciju, jo īpaši radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot šajos apvidos Komisijas iniciatīvu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, atbalstu jauniešiem, sieviešu lielāku līdzdalību lauku ekonomikā, paaudžu maiņu un t. s. viedo ciematu veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās. Lai stabilizētu un diversificētu lauku ekonomiku, būtu jāatbalsta arī nelauksaimniecisku uzņēmumu attīstība, darījumdarbības sākšana un saglabāšana. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem, vienlaikus saglabājot dabas resursus, sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Gādājot par lauku apvidu sociālekonomisko ilgtspēju, Komisijai būtu jāpārbauda, vai dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā nodrošina saskaņotību starp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/41/ES1a piemērošanu un ilgtermiņa pieeju attiecībā uz lauku attīstības fondu izmantošanu.

 

____________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

(17)  KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, augstu ražošanas kvalitāti un kvalitātes diferencēšanu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas ilgtspējīgas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmas, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

Grozījums Nr.      21

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  “Viena veselība” rīcības plānā cīņai ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) norādīts, ka vakcinācija ir rentabla sabiedrības veselības intervence AMR apkarošanai, taču salīdzinājumā ar tradicionālajām antibiotikām relatīvi augstākās diagnosticēšanas, antimikrobiālo alternatīvu un vakcinācijas izmaksas ir šķērslis, kas traucē palielināt dzīvnieku vakcinācijas rādītāju.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju, jo sevišķi barības vielu pārvaldības jomā. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, zemes izmantojums, augsekas, lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Lai uzlabotu LLVS vidiskā un klimatiskā pienesuma vērtību, dalībvalstis turklāt var noteikt vēl citus nacionālos standartus, kas ir saistīti ar III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem. Lai lauku saimniecībās balstītu gan agronomisko, gan vidisko veikumu, LLVS satvarā tiks izveidoti barības vielu pārvaldības plāni; tālab izmantos īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Šim rīkam – iesākumā ar minimālajām barības vielu pārvaldības funkcijām – būtu jānodrošina lēmumu pieņemšanas atbalsts lauku saimniecībās. Ar plašas sadarbspējas un modularitātes palīdzību turklāt būtu jānodrošina iespēja pievienot rīkam vēl citas elektroniskas lauksaimnieciskās un e-pārvaldības lietotnes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi un ar datu glabāšanu un apstrādes pakalpojumiem.

(22)  LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, dažādu produktu agronomiskās īpatnības, atšķirības starp viengadīgiem stādījumiem, ilggadīgiem stādījumiem un citu specializētu produkciju, zemes izmantojums, augsekas, vietējā un tradicionālā lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Dalībvalstis turklāt var definēt līdzvērtīgas prakses vai sertifikācijas sistēmas, kuru ietekme uz klimatu un vidi ir labvēlīga un līdzīga vienas vai vairāku LLVS prakšu ietekmei vai pat lielāka.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību, ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK11 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK12 vai Padomes Direktīva 91/676/EEK13. Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/201314, nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK15 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK16 attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

(23)  Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību, ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK11 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK12 vai Padomes Direktīva 91/676/EEK13. Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/201314, nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK15 (Ūdens pamatdirektīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK16 attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

____________________

____________________

11. Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

11. Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

12. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

12. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

13. Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

13. Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

14. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

14. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

15. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

15. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

16. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

16. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jāizveido ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju.

(24)  Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jānodrošina ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši augstas kvalitātes lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Visas ar konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas sistēmām saistītās Savienības iniciatīvas pēc iespējas būtu jābalsta uz dalībvalstu līmenī jau esošiem pakalpojumiem un sistēmām.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem īstenajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai turpinātu pakāpeniski attālināties no vēsturiskajām vērtībām, dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana.

(26)  Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem aktīvajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem, vidiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai pakāpeniski virzītos uz pilnīgas konverģences panākšanu 2026. gadā, dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26 a)  KLP ietvaros piešķirtais ienākumu atbalsts ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nodrošina daudzu mazo un ģimenes saimniecību stabilitāti un ilgtspēju visā Eiropā, un, lai gan no lauksaimniekiem sagaida vairāk, monetārie pabalsti nav mainījušies. Eiropas Savienības kopējais KLP īpatsvars samazinās, savukārt tirgus krīzes nozarē un aktīvo lauksaimnieku skaita samazināšanās joprojām apdraud nozares izdzīvošanu. Ģimenes saimniecības modelis būtu jāaizsargā kā vispārējs KLP mērķis un jānostiprina dalībvalstu stratēģiskajos plānos, pienācīgu vietu atvēlot šā modeļa būtiskajai lomai lauku dzīves sociālās vides saglabāšanā un dzīves veida nodrošināšanā daudziem lauku iedzīvotājiem. Ģimenes saimniecības sekmē ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, dabas resursu saglabāšanu, diversificēšanas vajadzību apmierināšanu, kā arī nodrošina uzturdrošību. Lauksaimnieki, kas pirmie cietīs no milzīgā globalizācijas spiediena, būs tie, kuri turas pie mazas ģimenes saimniecības modeļa. Šāda situācija būtu nepārprotama neveiksme attiecībā uz KLP mērķu sasniegšanu un vājinātu argumentus par vajadzību turpināt KLP atbalstu nākotnē. Tādēļ KLP stratēģiskie plāni būtu jāīsteno atbilstīgi to konkrētajiem mērķiem, turpinot aizsargāt šo lauksaimniecības modeli.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju visus pārējos tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu.

(28)  Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu. Tomēr, lai vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm sākotnēji atsevišķus lauksaimniekus automātiski iekļaut vienkāršotajā shēmā, piedāvājot iespēju noteiktā termiņā no shēmas izstāties. Saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jādod iespēja dalībvalstīm izveidot nosacījumu izpildes pārbaužu ierobežotu sistēmu, ko piemēro tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuri piedalās vienkāršotajā shēmā.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30a)  Daudzās dalībvalstīs attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pierādījusi, ka spēj nodrošināt sabiedriskos labumus, saglabāt ekosistēmu pakalpojumus un dabas resursus, samazināt ražošanas izmaksas, piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un jo īpaši sievietes, radīt darbvietas, eksperimentēt ar jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, apmierināt sabiedrības prasības un atdzīvināt lauku apvidus. Tomēr pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem joprojām apsteidz ražošanas pieaugumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to KLP stratēģiskie plāni ietver mērķus palielināt bioloģiski apsaimniekotas lauksaimniecības zemes īpatsvaru, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc bioloģiskiem produktiem un attīstītu visu bioloģiskās piegādes ķēdi. Dalībvalstīm būtu jāspēj finansēt pāreju uz bioloģisku saimniekošanu un šādas saimniekošanas saglabāšanu, īstenojot vai nu lauku attīstības pasākumus, vai izmantojot ekoshēmas, vai arī apvienojot abas minētās iespējas, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka piešķirtais budžets atbilst prognozētajam bioloģiskās ražošanas kāpumam.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē vai nu kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedriskā labuma radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimnieciskās prakses starpniecību, vai kā kompensācija par šādas prakses uzsākšanu. Abos gadījumos mērķim vajadzētu būt uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstis var izvēlēties veidot tādu lauksaimniecības prakšu ekoshēmas kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un ainavas iezīmju pārvaldība un bioloģiskā lauksaimniecība. Šādās shēmās var paredzēt arī sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā.

(31)  KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedrisko labumu radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecisko praksi, cenšoties uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstis var izvēlēties veidot ekoshēmas, lai popularizētu videi labvēlīgus ražošanas modeļus, jo īpaši ekstensīvo lopkopību, kā arī veicinātu visu veidu lauksaimniecības prakses, kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un ainavas iezīmju pārvaldība, un vides sertifikācijas shēmas, kā, piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība, integrētā ražošana vai saglabājoša lauksaimniecība. Šādās shēmās var paredzēt arī pasākumus, kas atšķiras no tiem, kuri attiecas uz lauku attīstības vidiskām un klimatiskām saistībām, vai tāda paša veida pasākumus, kas pielīdzināmi shēmām ar sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Būtu jānodrošina saistītā ienākumu atbalsta atbilstība Savienības starptautiskajām saistībām. Konkrēti tas attiecas uz prasībām, kas noteiktas VTT satvarā noslēgtajā Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorandā17 par eļļas augiem, kāds tas ir piemērojams pēc ES atsevišķās eļļas augu bāzes platības izmaiņām sakarā ar ES sastāva izmaiņām. Tālab Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem šajā jomā.

svītrots

_________________

 

17 VVTT satvarā noslēgtais Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorands par eļļas augiem (OV L 147, 18.6.1993.).

 

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un vēl nenoteikti citi produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

(35)  Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un citi 39. pantā noteiktie produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35a)  Ņemot vērā biškopības nozarei paredzētā finansējuma palielinājumu un atzīstot šīs nozares būtisko lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un pārtikas ražošanā, būtu jāpalielina arī Savienības līdzfinansējuma maksimālais apjoms un jāiekļauj jauni atbalsttiesīgi pasākumi, kuru mērķis ir šīs nozares attīstīšana.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

(37)  Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām, augstas dabas vērtības teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu, kolektīvu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju, saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

(38)  Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecību, agroekoloģiju, saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; tradicionālo lauksaimniecisko ainavu aizsardzība, dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas un stiprināt biškopības nozarei raksturīgos agrovides pasākumus, kuri jau ir ieviesti atsevišķos Savienības reģionos, kā arī izstrādāt papildu pasākumus. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina finansiāli stimuli saņēmējiem, un uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no regulas par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (“LULUCF regula”) un kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencē par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

(39)  Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina agromežsaimniecības sistēmu plašāka izmantošana un Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/8411a, un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencēs par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi, novēršot meža ugunsgrēkus un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

 

_____________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabiski vai citi platībatkarīgi ierobežojumi. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada Lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

(40)  Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi, ietverot kalnu apvidus un salu reģionus. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabas ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 (noteikts ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK1a) un Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastīgumu stratēģiskajos plānos, lai sekmētu papildināmību starp dažādām intervencēm. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

 

____________________

 

1a Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

(41)  Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana nolūkā stiprināt lauku saimniecību izturētspēju. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina InvestEU garantiju, kā arī dotāciju un finanšu instrumentu apvienojuma izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgas mērķvērtības, saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi.

(42)  Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina dotāciju un finanšu instrumentu kombinēta izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgi mērķrādītāji, saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Gados jaunie lauksaimnieki un nozares jaunpienācēji joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības un riska pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas atbilst vismaz 2 % ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000 EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā šādu atbalstu.

(43)  Gados jaunie lauksaimnieki un iesācēji lauksaimnieki joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības, riska novēršanas un pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas pirmajā pīlārā atbilst vismaz 2 % no ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000 EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā ar šādu atbalstu.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi, kurus finansētu ELFLA. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem.

(44)  Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi, kurus finansētu ELFLA. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem. Lai riska pārvaldības instrumentus pielāgotu lauksaimniekiem risināmajām problēmām, ietverot klimata pārmaiņas, KLP instrumentu klāstā būtu jāietver kompensācijas lauksaimniekiem par izmaksām un zaudējumiem, kas radušies saistībā ar dzīvnieku slimību un augu kaitīgo organismu apkarošanas pasākumiem, vai par zaudējumiem, kas bioloģiskajiem lauksaimniekiem radušies no viņiem neatkarīga ārējā piesārņojuma dēļ. Tomēr būtu jānodrošina ELFLA finansēto intervenču saderība ar nacionālajām riska pārvaldības sistēmām.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)  Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana; kolektīvi vidiskie un klimata darbi; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni: tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus.

(45)  Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana, sertifikācijas izmaksas un kvalitātes shēmu veicināšana; kolektīvi vidiskie un klimata darbi; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni: tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība; un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju, tostarp Regulā (ES) Nr. 115/12 atzīto ražotāju grupu, dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus. Kā veids, kas veicina paaudžu nomaiņu, būtu jāapsver īpaša atbalsta sniegšana lauksaimniekiem, kuri vēlas pārtraukt lauksaimniecisku darbību pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un plāno savu saimniecību nodot kādam jaunākam lauksaimniekam, ar ko jau notiek sadarbība.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(47)  No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

(48)  No ELGF nebūtu jāatbalsta darbības, kas var kaitēt videi vai kas nav saderīgas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas lauksaimniecības pārvaldības principiem. Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)  Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vienota iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām, būtu jānosaka piemērota ELFLA iemaksu likme mazāk attīstītajiem reģioniem, LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām.

(49)  Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vispārēja iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā minēto Egejas jūras nelielo salu attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām, šiem reģioniem būtu jānosaka augstāka ELFLA iemaksu likme.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(49a)  ELFLA atbalsta saņemšanai būtu jānosaka objektīvi kritēriji reģionu un teritoriju iedalīšanai kategorijās Savienības līmenī. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības līmenī vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003. Jaunākās klasifikācijas un dati būtu jāizmanto, lai nodrošinātu pietiekamu atbalstu, jo īpaši atsevišķu reģionu atpalicības novēršanai un reģionu atšķirību mazināšanai dalībvalstu iekšienē.

 

__________________

 

 

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50)  No ELFLA nebūtu jāatbalsta videi potenciāli kaitīgas investīcijas. Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgo ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu, un investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem.

(50)  No ELFLA prioritāri būtu jāatbalsta investīcijas, kas rada gan ekonomiskus ieguvumus, gan ieguvumus videi, savukārt nebūtu jāatbalsta videi potenciāli kaitīgas investīcijas. Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem. Turklāt no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgā ūdensobjekta vai ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

51.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(51a)  Lai Savienība kļūtu neatkarīga no proteīnaugu importa, saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu KLP mērķis ir veicināt tādu biodegvielu izmantošanu, kas iegūtas no proteīnaugu eļļas blakusproduktiem.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(54)  Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie ES mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos.

(54)  Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie Savienības mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55)  Lai šie KLP stratēģiskie plāni būtu patiesi stratēģiski un lai veicinātu to sasaisti ar citām Savienības rīcībpolitikām un konkrēti ar valsts ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas jau ir noteikti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai uz starptautiskiem nolīgumiem klimata pārmaiņu, meža, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu jomā, ir lietderīgi, lai katrai dalībvalstij būtu viens vienots KLP stratēģiskais plāns.

(55)  Lai šie KLP stratēģiskie plāni būtu patiesi stratēģiski un lai veicinātu to sasaisti ar citām Savienības rīcībpolitikām un konkrēti ar valsts ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas jau ir noteikti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai uz starptautiskiem nolīgumiem klimata pārmaiņu, meža, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu jomā, ir lietderīgi, lai katrai dalībvalstij būtu viens vienots KLP stratēģiskais plāns. Pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu administratīvo struktūru, attiecīgā gadījumā stratēģiskajā plānā būtu jāietver reģionalizētas intervences lauku attīstībai.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

55.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(55 a)  Ir būtiski, lai KLP stratēģiskajiem plāniem būtu skaidrs, vienkāršs un nepārprotams satvars, kas ļautu izvairīties no politikas pārmērīgas reglamentēšanas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

55.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(55b)  Jaunajam īstenošanas modelim nebūtu jārada šaubas par vienotā tirgus integritāti vai KLP vēsturiski raksturīgo Eiropas mērogu, un KLP arī turpmāk vajadzētu būt īsteni kopīgai politikai, nodrošinot Eiropas mēroga pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(56)  KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem.

(56)  KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji, kuriem jābūt reālistiskiem, un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas nodrošina noteiktību galasaņēmējiem un vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem. Lai dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences būtu atbilstīgas un dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu KLP mērķu sasniegšanā, vienlaikus nodrošinot politikas vienotību, KLP stratēģisko plānu pamatā jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem. Izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, jānodrošina lauksaimnieku un lauksaimnieku organizāciju iesaiste.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57)  Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences ir pienācīgas un dod iespējami lielāku ieguldījumu KLP mērķu īstenošanā, KLP stratēģisko plānu pamatā ir jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem.

(57)  Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences ir pienācīgas un dod iespējami lielāku ieguldījumu KLP mērķu īstenošanā, KLP stratēģisko plānu pamatā ir jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem. Svarīgi ir arī tas, lai KLP stratēģiskajos plānos pienācīgi atspoguļotu dalībvalstu apstākļu, struktūru (gan iekšēju, gan ārēju) un tirgus stāvokļa pārmaiņas un lai plānus laika gaitā attiecīgi varētu pielāgot, ietverot konkrētās pārmaiņas.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58)  Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama ikgadēja uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem.

(58)  Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

59.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(59 a)  Tā kā ienākumu atbalsta shēmai ir liela nozīme lauku saimniecību ekonomiskās dzīvotspējas garantēšanā, ir lietderīgi ņemt vērā sociālo ietekmi, kāda KLP ir attiecībā uz darbvietu nodrošināšanu lauku apvidos. Tādēļ dalībvalstīm, izstrādājot stratēģiskos plānus, būtu jāņem vērā arī attiecīgā uzņēmuma ietekme uz nodarbinātību konkrētajā apvidū. Izstrādājot un īstenojot attiecīgos politikas instrumentus, par prioritāriem būtu jānosaka pasākumi un darbības, kas rada lielākas darba iespējas.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(60)  Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai.

(60)  Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna izstrāde un īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz lauku attīstības intervences programmām saskaņā ar valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69)  Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tās pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajai iestādei būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula].

(69)  Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas vadošās iestādes. To pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajām iestādēm būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula].

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

70. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70)  Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai.

(70)  Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas uzraudzības komitejas. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71)  Ar ELFLA tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes būtu jāatbalsta rīcība, kas saistīta ar [HzR 7. pantā] minēto uzdevumu izpildi. Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes var sniegt arī tālab, lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi pārvaldības efektivitātes nodrošināšanai un atbalsta īstenošanai saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Tehniskās palīdzības palielināšana pēc dalībvalsts ierosmes ir pieejama vienīgi attiecībā uz Maltu.

(71)  Ar ELFLA tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes būtu jāatbalsta rīcība, kas saistīta ar [HzR 7. pantā] minēto uzdevumu izpildi. Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes var sniegt arī tālab, lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi pārvaldības efektivitātes nodrošināšanai un atbalsta īstenošanai saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Tehniskās palīdzības palielināšana pēc dalībvalsts ierosmes ir pieejama vienīgi attiecībā uz Luksemburgu un Maltu.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

74. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74)  Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt ikgadēju un daudzgadēju novērtējumu, kura pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītie rezultātu un izlaides rādītāji var aptvert intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(74)  Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt novērtējumus, kuru pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītie rezultātu un izlaides rādītāji var aptvert intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

75. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75)  Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un katru gadu jāziņo Komisijai par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā.

(75)  Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un jāziņo par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

76. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76)  Būtu jāievieš mehānismi, kas ļautu aizsargāt Savienības finansiālās intereses gadījumā, ja KLP stratēģisko plānu īstenošana ievērojami attālinātos no noteiktajiem mērķrādītājiem. Ievērojama un nepamatota negatīva veikuma gadījumā dalībvalstīm var būt jāiesniedz rīcības plāni. Tas varētu izraisīt maksājumu atlikšanu un pat Savienības līdzekļu piešķīruma samazināšanu, ja plānotos rezultātus sasniegt neizdotos. Lai veicinātu labu vidisko un klimatisko veikumu, kā daļa no stimulēšanas mehānisma turklāt tiek iedibināta vispārīga veikuma prēmija.

(76)  Būtu jāievieš mehānismi, kas ļautu aizsargāt Savienības finansiālās intereses gadījumā, ja KLP stratēģisko plānu īstenošana ievērojami attālinātos no noteiktajiem mērķrādītājiem. Ievērojama un nepamatota negatīva veikuma gadījumā dalībvalstīm var būt jāiesniedz rīcības plāni. Tas varētu izraisīt maksājumu atlikšanu un pat Savienības līdzekļu piešķīruma samazināšanu, ja plānotos rezultātus sasniegt neizdotos.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

80.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(80a)  Ar trešām valstīm parakstītos tirdzniecības nolīgumos saistībā ar lauksaimniecības nozari būtu jāiekļauj mehānismi un drošības klauzulas, lai Savienības un ārpussavienības valstu lauksaimniekiem garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un aizsargātu patērētājus.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

81. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(81)  Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/200119 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67920. Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

(81)  Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 2018/172519 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67920. Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

_________________

_________________

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

83. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(83)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām un noteikumus par deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām; sīkākus noteikumus par ekoshēmām; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem.

(83)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām, izstrādā kritērijus līdzvērtīgu pasākumu noteikšanai un atbilstīgas prasības, kas piemērojamas valstu vai reģionālām sertifikācijas shēmām; izveido katalogu ar lauksaimniecības prakšu piemēriem, kas ir labvēlīgi klimatam, videi un dzīvnieku labturībai; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

84. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(84)  Lai nozariskās intervences palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijus un noteikumus, ko piemēro situācijās, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija šiem kritērijiem neatbilst, un ražotāju pienākumus; noteikumus, ar kuriem nodrošina nozarisko intervenču pareizu darbību, noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanu, par atsauces laikposmiem un to, kā aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība, un noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz izņemšanu no tirgus; noteikumus, ar kuriem nosaka izdevumu maksimālo apjomu attiecībā uz vīnadārzu atkārtoto apstādīšanu; noteikumus, ar kuriem saskaņā ražotājiem jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti, noteikumus par izņēmumiem no minētā pienākuma, kurus nosaka, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertificēšanos. Konkrētāk, lai nodrošinātu Savienības fondu izmantojuma efektivitāti un lietderīgumu biškopības nozariskajās intervencēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka papildu prasības par paziņošanas pienākumu un par minimālajām Savienības iemaksām attiecībā uz izdevumiem, ar kuriem šā veida intervences īsteno.

(84)  Lai nozariskās intervences palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijus un noteikumus, ko piemēro situācijās, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija šiem kritērijiem neatbilst, un ražotāju pienākumus; noteikumus, ar kuriem nodrošina nozarisko intervenču pareizu darbību, noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanu, par atsauces laikposmiem un to, kā aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība, un noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz izņemšanu no tirgus; noteikumus, ar kuriem nosaka izdevumu maksimālo apjomu attiecībā uz vīnadārzu atkārtoto apstādīšanu; noteikumus, saskaņā ar kuriem ražotājiem jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti, noteikumus par izņēmumiem no minētā pienākuma, kurus nosaka, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertificēšanos, kā arī noteikumus saistībā ar veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pagaidu atkāpšanos no noteikumu izpildes ļoti nelabvēlīgos apstākļos, tādos kā katastrofāli notikumi vai epidēmijas. Komisija būtu arī jāpilnvaro noteikt prakses, kas būtu līdzvērtīgas lauksaimniecības un vides praksēm un valsts vai reģionālām vides sertifikācijas shēmām. Konkrētāk, lai nodrošinātu Savienības fondu izmantojuma efektivitāti un lietderīgumu biškopības nozariskajās intervencēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka papildu prasības par paziņošanas pienākumu un par minimālajām Savienības iemaksām attiecībā uz izdevumiem, ar kuriem šā veida intervences īsteno. Lai izstrādātu KLP stratēģiskos plānus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus nolūkā izstrādāt rīcības kodeksu attiecībā uz partnerības veidošanu starp dalībvalsti un kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī citiem partneriem.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

85. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(85)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz pārvaldības saistībām, investīcijām un sadarbību.

(85)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz to, lai noteiktiem intervenču veidiem papildinātu atbalsta minimālās un maksimālās summas.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

86. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(86)  Lai būtu iespējams grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dalībvalstu piešķīrumiem par tiešo maksājumu intervencēm un noteikumus par KLP stratēģiskā plāna saturu.

(86)  Lai būtu iespējams grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dalībvalstu piešķīrumiem par tiešo maksājumu intervencēm.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

87. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(87)  Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kādi ir KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamo elementu pasniegšanas noteikumi; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi; kādi ir veikuma, uzraudzības un izvērtējuma noteikumi; kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs; kādi ir noteikumi par informāciju, kas dalībvalstīm jānosūta, lai Komisija varētu izdarīt veikuma novērtējumu, un noteikumi par datu vajadzībām un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem, un kādā kārtībā nodrošināma konsekventa pieeja, kas ļauj lemt par veikuma prēmiju piešķiršanu dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201122.

(87)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kāda ir KLP stratēģisko plānu standartizētā forma; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi un kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201122.

_________________

_________________

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

92.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(92a)  Savienības salu reģioni lauksaimnieciskajās darbībās un lauku apvidu attīstīšanā saskaras ar īpašām grūtībām. Būtu jāveic KLP ietekmes novērtējums šajos reģionos un jāapsver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 229/2013 minēto pasākumu paplašināšana, tos attiecinot uz visiem Savienības salu reģioniem.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

93. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(93)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību, īpašos noteikumus, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar tiešo maksājumu un valsts tiešo papildmaksājumu pakāpeniskās ieviešanas mehānismu, būtu jāturpina piemērot līdz 2021gada 1janvārim,

(93)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību, īpašos noteikumus, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar tiešo maksājumu un valsts tiešo papildmaksājumu pakāpeniskās ieviešanas mehānismu, būtu jāturpina piemērot. Horvātijai saskaņā ar Pievienošanās līgumu būs tiesības saņemt līdzekļus 2022gadā, tostarp papildfinansējumu, lai izveidotu valsts rezervi atmīnētās zemes apstrādei Horvātijā, un šīs tiesības būtu jāiekļauj valsts finansējuma 2022gadam aprēķinā.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

b)  intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus;

c)  KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un (attiecīgā gadījumā) sadarbībā ar to reģioniem un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām, kā arī saskaņā ar iekšējo tirgu nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šo regulu piemēro Savienības atbalstam, ar kuru no ELGF un ELFLA finansē KLP stratēģiskajā plānā paredzētās intervences; minēto plānu izstrādā ikviena dalībvalsts, apstiprina Komisija, un tas aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

2.  Šo regulu piemēro Savienības atbalstam, ar kuru no ELGF un ELFLA finansē KLP stratēģiskajā plānā paredzētās intervences; minēto plānu izstrādā ikviena dalībvalsts, apstiprina Komisija, un tas aptver laikposmu no 2022. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) [CPR]26 II sadaļas III nodaļu, III sadaļas II nodaļu un 41. un 43. pantu.

2.  Lai nodrošinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) un KLP stratēģisko plānu saskaņotību, atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) [CPR]26 II sadaļas III nodaļu, III sadaļas II nodaļu un 41. un 43. pantu.

__________________

__________________

26 Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regula (ES) [../..] [..] (OV L [..], [..], [..]. lpp.).

26 Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regula (ES) [../..] [..] (OV L [..], [..], [..]. lpp.).

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  “lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 52. pantā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. un 355. pantu, un kura veic dalībvalstu definētu lauksaimniecisku darbību;

a)  “lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 52. pantā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. un 355. pantu, un kura veic dalībvalstu definētu lauksaimniecisku darbību atbilstīgi labai lauksaimniecības praksei;

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

b a)  “sabiedriskie labumi” ir preces vai pakalpojumi, par kuriem negūst ieņēmumus no tirgus un kuri nodrošina vidiskus un sabiedriskus rezultātus, kas pārsniedz tos, kuri paredzēti vides, klimata un dzīvnieku labturības tiesību aktos;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

b b)   “Eiropas sabiedriskie labumi” ir sabiedriskas preces vai pakalpojumi, kuru efektīva nodrošināšana iespējama tikai Savienības līmenī ar intervences pasākumiem, lai panāktu koordināciju starp dalībvalstīm un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības lauksaimniecības tirgū. Eiropas sabiedriskie labumi jo īpaši ietver ūdens resursu saglabāšanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, augsnes auglības aizsardzību, apputeksnētāju aizsardzību un dzīvnieku labturību;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  “kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku apdrošināšanos un kompensāciju izmaksāšanu, ja iesaistītie lauksaimnieki cieš ekonomiskus zaudējumus;

e)  “kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku nodrošināšanos pret riskiem un kompensāciju saņemšanu gadījumā, ja ciesti ekonomiski zaudējumi vai samazinājušies ienākumi;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – f punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgo programmu satvarā;

i)  projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgā stratēģiskā plāna satvarā;

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – f punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  (finanšu instrumentu kontekstā) programmieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam;

ii)  (finanšu instrumentu kontekstā) stratēģiskā plāna ieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – h punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, vai fiziska persona, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu;

i)  publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, fiziska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu;

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – h punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  (valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošā struktūra;

ii)  (valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošais subjekts;

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  “mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas zināma laikposma beigās jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem;

i)  “mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas KLP stratēģiskā plāna laikposma beigās jāsasniedz saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j)  “starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rādītājiem.

j)  “starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī dalībvalstij jāsasniedz, lai panāktu savlaicīgu progresu saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultatīviem rādītājiem.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, īstens lauksaimnieks un gados jauns lauksaimnieks:

1.  Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, aktīvs lauksaimnieks, gados jauns lauksaimnieks un iesācējs lauksaimnieks:

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  “lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus un ilggadīgos zālājus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

b)  “lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus, ilggadīgos zālājus un agromežsaimniecības sistēmas. Ainavas iezīmes iekļauj kā lauksaimniecības platības komponentus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi”, “ilggadīgie zālāji” un “agromežsaimniecības sistēmas” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  “aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/199928 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/200529 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

i)  “aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un var ietvert kultūru kombinēšanu ar kokiem un/vai krūmiem, lai veidotu meža aramzemes agromežsaimniecības sistēmu, un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/199928 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/200529 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

__________________

__________________

28 Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

28 Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

29 Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

29 Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  “ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kura piecus gadus vai ilgāk vairs nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā un kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot). Tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt vai izmantot dzīvnieku barības ieguvei;

iii)  “ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kura septiņus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā, kā arī kura (ja dalībvalstis tā nolemj) piecus gadus vai ilgāk nav aparta; tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt, un (ja dalībvalstis tā nolemj) citas sugas, tādas kā krūmi un/vai koki, no kurām iegūst lopbarību, ar noteikumu, ka dominējošā kultūra joprojām ir stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi. Dalībvalstis var arī nolemt, ka par ilggadīgiem zālājiem ir uzskatāma:

 

i) zeme, kas izmantojama noganīšanai un ir daļa no iedibinātās vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi ganību teritorijās tradicionāli nav dominējošā kultūra; un/vai

 

ii) zeme, kas izmantojama noganīšanai, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi ganību teritorijās nav dominējošā kultūra vai nav sastopami;

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiia)  “agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantošanas sistēmas, kurās kokus audzē tajā pašā zemē, kurā piekopj lauksaimniecisku praksi;

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības:

c)  tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības, tostarp mobilas vai stacionāras pagaidu tehniskās iekārtas, jo īpaši iekšējās saimniecību brauktuves un dzirdinātavas, kā arī skābbarības ruļļu glabātuves un apūdeņotas platības, kas tiek izmantotas kultūru audzēšanai mitrājos, proti, platības:

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, ir izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai – ja platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām – ir izmantotas pārsvarā lauksaimnieciskām darbībām, un kas ir lauksaimnieka rīcībā. Ja ir pienācīgi pamatoti vidiski iemesli, atbalsttiesīgie hektāri var ietvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai reizi divos gados;

i)  kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, ir izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai – ja platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām – ir izmantotas pārsvarā lauksaimnieciskām darbībām, un kas ir lauksaimnieka rīcībā. Ja ir pienācīgi pamatoti vidiski iemesli, atbalsttiesīgie hektāri var ietvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai reizi trijos gados;

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %;

Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %;

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  “īstenu lauksaimnieku” definē tā, lai atbalstu nepiešķirtu personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir maznozīmīga daļa no šo personu vispārējās saimnieciskās darbības vai kuru galvenā darījumdarbība nav lauksaimnieciska, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus. Šī definīcija, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un/vai atrašanās reģistros, ļauj noteikt, kādus lauksaimniekus neuzskata par īsteniem;

d)  “aktīvu lauksaimnieku” dalībvalstis definē tā, lai atbalstu nepiešķirtu personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir tikai maznozīmīga daļa no šo personu vispārējās saimnieciskās darbības, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus. Šī definīcija jebkurā gadījumā saglabā Savienības ģimenes lauku saimniecības modeli ar individuālām vai grupas iezīmēm neatkarīgi no saimniecības lieluma, un, ja nepieciešams, var ņemt vērā LESD 349. pantā definētās reģionu īpatnības. Dalībvalstis no šīs definīcijas var izslēgt fiziskas personas vai uzņēmumus, kas veic liela mēroga lauksaimniecības produktu pārstrādi; izslēgšanu neattiecina uz lauksaimnieku grupām.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  “gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka:

e)  “gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu 40 gadu vecuma ierobežojumu un to, ka:

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  lauksaimnieka vecums nepārsniedz 40 gadus;

svītrots

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar vajadzīgajām prasmēm.

iii)  lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar attiecīgām prasmēm.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – 2. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Novērtējot atbilstību nosacījumiem saistībā ar lauku saimniecības vadītāja statusu, dalībvalstis ņem vērā partnerības īpatnības.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

e a)  “iesācēju lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka:

 

i) lauksaimnieks ir lauku saimniecības vadītājs;

 

ii) lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar vajadzīgajām prasmēm;

 

iii) lauksaimnieka vecums pārsniedz 40 gadus.

 

Saskaņā ar šo definīciju “iesācēju lauksaimnieku” neuzskata par “gados jaunu lauksaimnieku”, kā definēts e) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī nosaka kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un 1. punkta c) apakšpunktā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību.

(2)  Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar noteikumiem, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī nosaka kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus:

Saistībā ar LESD 39. pantā noteiktajiem KLP mērķiem ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus ekonomikas, vides un sociālajā jomā:

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  attīstīt gudru, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē uzturdrošību;

a)  attīstīt modernu, konkurētspējīgu, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē ilgtermiņa uzturdrošību, vienlaikus saglabājot ģimenes lauku saimniecības modeli;

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  balstīt vidprūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

b)  atbalstīt un uzlabot vides aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un rīcību klimata jomā un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.

c)  stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos, lai sekmētu darbvietu radīšanu un saglabāšanu, garantējot lauksaimniekiem dzīvotspējīgus ienākumus, cenšoties panākt pienācīgu dzīves līmeni visiem lauksaimniecībā iesaistītajiem un risinot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu, īpašu uzmanību pievēršot mazāk apdzīvotiem un mazāk attīstītiem reģioniem un līdzsvarotai teritoriālai attīstībai.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šos mērķus papildina horizontālais mērķis – ar zināšanām, inovāciju un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu.

Šos mērķus papildina un savstarpēji saista horizontālais mērķis, proti, modernizēt nozari, nodrošinot lauksaimniekiem piekļuvi pētniecībai, apmācībai, zināšanu kopīgošanai un zināšanu pārneses pakalpojumiem, inovācijai un digitalizācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, un veicinot šo iespēju izmantošanu.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  lai stiprinātu uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā;

a)  lai stiprinātu ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību, nodrošināt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām nolūkā novērst lauksaimnieku skaita samazināšanos un nodrošināt Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju;

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju;

b)  pastiprināt orientēšanos uz tirgu vietējos, valsts, Savienības un starptautiskajos tirgos, kā arī uzlabot tirgus stabilizāciju, riska un krīzes pārvaldību un palielināt lauku saimniecību ilgtermiņa konkurētspēju, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības iespējas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes diferenciācijai, pētniecībai, inovācijai, tehnoloģijām, zināšanu pārnesei un apmaiņai un digitalizācijai, kā arī atvieglinot lauksaimnieku piekļuvi aprites ekonomikas dinamikai;

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē;

c)  uzlabot lauksaimnieku sarunu pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs, mudinot veidot apvienības, ražotāju organizācijas un vest kolektīvas sarunas, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes un uzlabojot tirgus pārredzamību;

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku;

d)  dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un spējās pielāgoties globālajai sasilšanai, kā arī atbalstīt ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu, vienlaikus nodrošinot uzturdrošību nākotnē, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē, tostarp ar oglekļa dioksīda piesaisti augsnē un mežu aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem;

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu;

e)  veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu  ūdens, augsnes un gaisa  efektīvu pārvaldīšanu, vienlaikus samazinot atkarību no ķīmisko vielu lietošanas, lai sasniegtu attiecīgajos likumdošanas instrumentos noteiktos mērķus un atalgotu par tādām lauksaimniecības praksēm un sistēmām, kas sniedz daudzus ieguvumus videi, tostarp aptur pārtuksnešošanos;

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;

f)  palīdzēt apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, tostarp aizsargājot videi labvēlīgu faunu, arī apputeksnētāju sugas, veicinot agrobioloģisko daudzveidību, vides pakalpojumus, dabas aizsardzību un agromežsaimniecību, kā arī palīdzēt novērst dabas apdraudējumu un panākt lielāku izturētspēju, atjaunot un saglabāt augsni, ūdensobjektus, biotopus un ainavas un atbalstīt lauksaimniecības sistēmas ar augstu dabas vērtību (HNV);

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos;

g)  piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus un iesācējus lauksaimniekus, un veicināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē, jo īpaši vismazāk apdzīvotajos apvidos un apvidos ar dabas ierobežojumiem; veicināt apmācību un pieredzes uzkrāšanu visā Savienībā, ilgtspējīgu darījumdarbību un darbvietu radīšanu lauku apvidos;

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

h)  veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju lauku apvidos, tostarp radot darbvietas, un veicināt izaugsmi, investīcijas, sociālo iekļautību, apkarojot nabadzību lauku apvidos un panākot vietējo attīstību, tostarp sniedzot augstas kvalitātes vietējos pakalpojumus lauku kopienām, īpašu uzmanību pievēršot apvidiem ar dabas ierobežojumiem; veicināt pienācīgus dzīves, darba un ekonomiskos apstākļus; diversificēt darbības un ienākumus, tostarp agrotūrismu, bioekonomiku, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesību; atbalstīt iespēju vienlīdzību lauku apvidos, īstenojot konkrētus atbalsta pasākumus, un atzīt sieviešu darbu lauksaimniecībā, amatniecībā, tūrismā un vietējo pakalpojumu sniegšanā;

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību.

i)  uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu, augstas kvalitātes un ilgtspējīgi ražotu pārtiku, par bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas atkritumiem, kā arī par vides ilgtspēju, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un dzīvnieku veselības un labturības uzlabošanu, kā arī palielināt sabiedrības izpratni par lauksaimniecības un lauku teritoriju nozīmi, vienlaikus veicinot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Konkrēto mērķu īstenošanā dalībvalstis nodrošina KLP atbalsta vienkāršošanu un veikuma faktiskumu.

2.  Lai sasniegtu konkrētos mērķus, dalībvalstis un Komisija nodrošina KLP atbalsta veikuma faktiskumu un vienkāršošanu galasaņēmējiem, samazinot administratīvo slogu un vienlaikus nodrošinot saņēmēju nediskrimināciju.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kuri raksturo izlaidi, rezultātu un ietekmi. Kopējo rādītāju komplektā ietilpst:

To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kuri raksturo izlaidi, rezultātu un ietekmi, un balstoties uz oficiāliem informācijas avotiem. Kopējo rādītāju komplektā ietilpst:

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras īsteno ar attiecīgiem valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

b)  rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras sekmē to saistību izpildi, kas uzņemtas saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu un pašas KLP kontekstā.

c)  ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu kontekstā, ņemot vērā ārējos faktorus ārpus KLP.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis var sīkāk iedalīt I pielikumā noteiktos izlaides rādītājus un rezultāta rādītājus saistībā ar konkrētiem valsts un reģionālajiem aspektiem, kas iekļauti to stratēģiskajos plānos.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt I pielikumu grozošus deleģētos aktus, ar kuriem kopējos izlaides, rezultāta un ietekmes rādītājus koriģē, lai ņemtu vērā to piemērošanas pieredzi un vajadzības gadījumā pievienotu jaunus rādītājus.

2.  Līdz stratēģisko plānu piemērošanas trešā gada beigām Komisija veic I pielikumā noteikto izlaides, rezultāta un ietekmes rādītāju efektivitātes pilnīgu novērtējumu.

 

Pēc minētā novērtējuma Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā grozīt I pielikumu, lai vajadzības gadījumā koriģētu kopējos rādītājus, ņemot vērā pieredzi, kas gūta šajā regulā noteiktās politikas īstenošanā.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kad tās saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām nosaka šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.

Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā to reģioni, kad saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām tiek noteiktas šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem.

Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, būtu saderīgas ar iekšējo tirgu un nekropļotu konkurenci.

Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, un neradītu šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām.

Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Dzimumperspektīvas integrēšana

 

Dalībvalstis nodrošina dzimumperspektīvas integrēšanu savu KLP stratēģisko plānu sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un apkarotu diskrimināciju dzimuma dēļ.

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

10. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  Komisija nodrošina, ka dalībvalstu stratēģiskajos plānos tiek ievērotas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) saistības.

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem atbilstošās intervences, kuras ietver definīcijas, kas noteiktas 3. pantā vai formulējamas KLP stratēģiskajā plānā, kā noteikts 4. pantā, būtu saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma 1. punktu.

Šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem atbilstošās intervences, kuras ietver definīcijas, kas noteiktas 3. pantā vai formulējamas KLP stratēģiskajā plānā, kā noteikts 4. pantā, ir saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma 1. punktu.

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai intervences, kuru pamatā ir šīs sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu, būtu saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 6. panta 5. punktu.

svītrots

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējus administratīvi soda tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās:

1.  Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, kas atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām un KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem III pielikumā minētajiem laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartiem šādās konkrētās jomās:

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  klimats un vide;

a)  klimats un vide, tostarp ūdens kvalitāte, augsnes saglabāšana un bioloģiskā daudzveidība;

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par administratīvajiem sodiem ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām.

2.  Noteikumi par efektīvu administratīvo sodu sistēmu, kas paredzēti Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļā, ir piemērojami visiem saņēmējiem, kuri saņem tiešos maksājumus saskaņā ar šīs sadaļas II nodaļu vai 65., 66. un 67. pantā paredzētās gada piemaksas, ja viņi neievēro šā panta 1. punktā minētos nosacījumu sistēmas noteikumus.

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu attiecībā uz pagaidu atkāpēm no nosacījumu sistēmas noteikumiem slimību epidēmiju, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, katastrofālu notikumu vai dabas katastrofu laikā.

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, saglabātos labs lauksaimnieciskais un vidiskais stāvoklis. Dalībvalstis, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus, un ņemot vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības  tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru , valsts vai reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem.

1.  Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, saglabātos labs lauksaimnieciskais un vidiskais stāvoklis. Dalībvalstis, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus un iespēju robežās ņemot vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības  tostarp augsnes, ūdens un klimatiskos apstākļus, dažādu produktu specifiskās agronomiskās un ekoloģiskās īpašības, atšķirības starp viengadīgām kultūrām, ilggadīgām kultūrām un citiem specializētiem produktiem, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, vietējo un tradicionālo lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru —, un nodrošinot, ka zemes izmantojums palīdz sasniegt konkrētos mērķus, kas izvirzīti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā, valsts vai attiecīgā gadījumā reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem.

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Attiecībā uz III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem un ar tiem saistītajiem standartiem dalībvalstis var noteikt savus papildu standartus. Tomēr dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tādiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā.

2.  Lai aizsargātu KLP kopīgumu un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, attiecībā uz III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem dalībvalstis nosacījumu sistēmas ietvaros papildus standartiem, kas ietverti minētajā pielikumā, nenosaka savus standartus. Turklāt dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tādiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis izveido sistēmu, ar kuru ieinteresētajiem saņēmējiem nodrošina III pielikumā attiecībā uz barības vielām minēto Lauku saimniecības ilgtspējas rīku ar minimālo saturu un funkcijām, kas noteiktas minētajā pielikumā.

svītrots

Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka un ar datu glabāšanas un apstrādes pakalpojumu prasību izstrādi.

 

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis var atļaut prakses, kas ir līdzvērtīgas 1. punktā izklāstītajām praksēm un tiek izstrādātas saskaņā ar deleģētajā aktā noteiktajiem kritērijiem, kā paredzēts 4. punktā, ar nosacījumu, ka tās, salīdzinot ar vienu vai vairākām 1. punktā izklāstītajām praksēm, rada līdzvērtīgu vai lielāku labumu klimatam un videi. Šīs līdzvērtīgās prakses ietver:

 

a) saistības, kas uzņemtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 65. pantu vai 28. panta 2. punktu;

 

b) saistības, kas uzņemtas saskaņā ar šīs regulas 28. pantu;

 

c) valsts vai reģionālās vides sertifikācijas shēmas, tostarp shēmas atbilstības valsts vides tiesību aktiem sertifikācijai, un šādas shēmas pārsniedz obligātos standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs regulas III pielikumu nolūkā sasniegt mērķus saistībā ar augsnes un ūdens kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, ainavas saglabāšanu un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Lauksaimnieki, kuri ievēro Regulā (ES) 2018/848 noteiktās prasības bioloģiskās lauksaimniecības jomā, uzskatāmi par tādiem, kas ievēro šīs regulas III pielikuma 1., 8. un 9. noteikumu par zemes laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartiem.

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c  Savienības tālākajiem reģioniem, kas definēti saskaņā ar LESD 349. pantu, un Egejas jūras nelielajām salām, kas definētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktu, piemēro atbrīvojumu no šīs regulas III pielikumā noteikto standartu attiecībā uz zemes labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli 1., 2., 8. un 9. prasības

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.d  Dalībvalstis, vajadzības gadījumā izmantojot elektroniskus līdzekļus, attiecīgajiem? saņēmējiem izplata saimniecību līmenī piemērojamo prasību un standartu sarakstu, kā arī skaidru un precīzu informāciju par šīm prasībām un standartiem.

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumiem, tostarp noteikt III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) elementus, proti, atskaites gadu un pārveidojumu proporciju, kā arī noteikt attiecībā uz barības vielām izstrādātā Lauku saimniecības ilgtspējas rīka formātu un šo rīku papildinošo elementu un funkciju minimumu.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu attiecībā uz:

 

a) III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) papildu elementiem un pārveidojumu proporciju;

 

b) kritērijiem līdzvērtīgu pasākumu noteikšanai;

 

c) noteikumiem, ar kuriem paredz piemērotas prasības, kas piemērojamas 3.a punkta c) apakšpunktā minētajām valstu vai reģionālajām sertifikācijas shēmām, arī par šādu shēmu sniegto garantijas līmeni.

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā iekļauj pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu (“lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi”).

1.  Dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā iekļauj kvalitatīvu un neatkarīgu pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu (“lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi”), kas attiecīgā gadījumā balstās uz jau esošām sistēmām dalībvalstu līmenī. Šo pakalpojumu finansēšanai dalībvalstis piešķir atbilstīgu budžetu un valsts KLP stratēģiskajos plānos iekļauj pakalpojumu īsu aprakstu.

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju un sniedz pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Tos iestrādā saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauksaimniecības konsultanti, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS).

2.  Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju un sniedz pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju, ņemot vērā tradicionālos lauksaimniecības prakses veidus un paņēmienus. Tos iestrādā saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauku saimniecību konsultāciju tīkli, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas, kooperatīvi un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS).

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta.

3.  Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas, pielāgotas visam ražošanas un saimniecību veidu spektram un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis nodrošina, lai ar lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem konsultētu gan par ražošanu, gan arī par sabiedrisko labumu nodrošināšanu.

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver vismaz:

4.  Dalībvalstu ieviestie lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver vismaz:

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktiem saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumus un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmas paredzētās prasības un standartus, atbalsta shēmu nosacījumus, kā arī informāciju par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

a)  visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktiem saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumus un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmas un ekoshēmu paredzētās prasības un standartus, kā arī 65. pantā paredzētās vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības, atbalsta shēmu nosacījumus, kā arī informāciju par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  70. pantā minēto riska pārvaldību;

d)  riska novēršanu un pārvaldību;

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa)  paņēmienus, kā optimizēt ražošanas sistēmu ekonomisko sniegumu, uzlabot konkurētspēju, orientēties uz tirgu, veidot īsas piegādes ķēdes un veicināt uzņēmējdarbību;

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fb)  īpašas konsultācijas lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi sāk saimniecisku darbību;

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fc)  drošības standartus un labjutību lauksaimnieku kopienās;

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fd)  barības vielu ilgtspējīgu pārvaldību;

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fe apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fe)  agroekoloģiskās un agromežsaimniecības prakses un paņēmienu uzlabošanu gan lauksaimniecības, gan meža zemēs;

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – ff apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ff)  pievēršanos ražotāju organizācijām un citām lauksaimnieku grupām;

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fg)  palīdzību lauksaimniekiem, kuri vēlas mainīt ražošanu, jo īpaši saistībā ar patērētāju pieprasījuma izmaiņām, arī konsultācijas par nepieciešamajām jaunajām prasmēm un aprīkojumu;

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fh apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fh)  zemes mobilitātes un nomaiņas plānošanas pakalpojumus;

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fi apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fi)  visu veidu lauksaimniecības praksi, kas ļauj samazināt mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, popularizējot dabīgas metodes augsnes auglības uzlabošanai un kaitīgo organismu apkarošanai; un

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – fj apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fj)  izturētspējas uzlabošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

13. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Neskarot valsts tiesību aktus un citus attiecīgus Savienības tiesību aktu noteikumus, par konsultāciju pakalpojumiem atbildīgās personas un struktūras nevienai citai personai, kas nav konsultētais lauksaimnieks vai saņēmējs, neizpauž nekādu personisku vai uzņēmējdarbības informāciju vai datus, kuri attiecas uz konkrēto lauksaimnieku vai saņēmēju un ir iegūti konsultāciju sniegšanas gaitā, izņemot pārkāpumus, par kuriem obligāti jāziņo valsts iestādēm saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

13. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Ieviešot atbilstīgu valsts procedūru, dalībvalstis arī nodrošina, ka konsultanti, kuri strādā lauku saimniecību konsultatīvajā sistēmā, ir pienācīgi kvalificēti un sistemātiski tiek apmācīti.

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  klimatiskās un vidiskās shēmas.

d)  klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas; un

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  konkurences veicināšanas shēmas;

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tiešo maksājumu summu, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu un kuras apjoms pārsniedz 60 000 EUR, dalībvalstis samazina šādi:

1.  Tiešo maksājumu summu, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu un kuras apjoms pārsniedz sliekšņvērtību 100 000 EUR, dalībvalstis samazina.

a)  vismaz par 25 %, ja summa ir robežās no 60 000 līdz 75 000 EUR;

 

b)  vismaz par 50 %, ja summa ir robežās no 75 000 līdz 90 000 EUR;

 

c)  vismaz par 75 %, ja summa ir robežās no 90 000 līdz 100 000 EUR;

 

d)  par 100 %, ja summa pārsniedz 100 000 EUR.

 

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, atskaita:

Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, var atskaitīt:

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  lauksaimnieka deklarētās ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, un

a)  50 % no lauksaimnieka deklarētajām ar lauksaimniecisku darbību saistītajām algām, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas,

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  tādam regulāram un neapmaksātam darbam atbilstošās izmaksas, kuru saistībā ar lauksaimniecisku darbību veic attiecīgajā saimniecībā strādājošas personas, kas algu nesaņem vai saņem mazāku atalgojumu nekā to, kādu parasti maksā par sniegtajiem pakalpojumiem, bet kas tiek atalgotas ar lauksaimnieciskās darījumdarbības saimniecisko rezultātu starpniecību.

svītrots

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  27. un 28. pantā minēto tiešo atbalstu;

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iepriekš a) un b) punktā minētās summas dalībvalstis aprēķina, ar lauksaimniecisku darbību saistītās vidējās standartalgas, kādas tās ir valsts vai reģionālā līmenī, reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu.

Iepriekš a) punktā minētās summas dalībvalstis aprēķina, ar lauksaimniecisku un ar to saistītu darbību saistītās faktiskās algu izmaksas vai vidējās standartalgas, kādas tās ir valsts vai reģionālā līmenī, reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu. Dalībvalstis var izmantot rādītājus par standartalgu izmaksām, kas saistītas ar dažādiem lauku saimniecību veidiem, un atsauces datus par darbvietu radīšanu katrā no dažādajiem lauku saimniecību veidiem.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas galvenokārt izlieto ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm.

Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas prioritāri izmanto ilgtspēju sekmējoša pārdalošā ienākumu papildatbalsta finansēšanai un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm.

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētās summas dalībvalstis drīkst arī pilnībā vai daļēji izmantot, lai ar pārvietojuma palīdzību finansētu IV nodaļā paredzētās intervences, kuras ir saistītas ar ELFLA. Šādu pārvietojumu uz ELFLA atspoguļo KLP stratēģiskā plāna finanšu tabulās, un 2023. gadā to var pārskatīt saskaņā ar 90. pantu. Uz minēto pārvietojumu neattiecas saskaņā ar 90. pantu noteiktais maksimālais apmērs, ko piemēro līdzekļu pārvietojumiem no ELGF un ELFLA.

Minētās summas dalībvalstis drīkst arī pilnībā vai daļēji izmantot, lai ar pārvietojuma palīdzību finansētu IV nodaļā paredzētās intervences, kuras ir saistītas ar ELFLA. Šādu pārvietojumu uz ELFLA atspoguļo KLP stratēģiskā plāna finanšu tabulās, un 2024. gadā to var pārskatīt saskaņā ar 90. pantu.

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalstis var piemērot 1. punktā minēto samazinājumu šādu juridisku personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka katram loceklim jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību vadītāji, jo īpaši attiecībā uz viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Ja dalībvalsts saskaņā ar 26. pantu piešķir pārdalošo ienākumu papildatbalstu lauksaimniekiem un šajā nolūkā izmanto vismaz 10% no sava finansējuma tiešajiem maksājumiem, kā noteikts IV pielikumā, dalībvalsts var nolemt šo pantu nepiemērot.

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c  Netiek piešķirtas nekādas priekšrocības, ar ko ļautu izvairīties no maksājumu samazināšanas lauksaimniekiem, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka viņi mākslīgi radījuši nosacījumus, lai izvairītos no šā panta sekām.

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Lai nodrošinātu līdzekļu pareizu sadali atbalsttiesīgajiem saņēmējiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu pamatu, ko piemērot 1. punktā noteiktā maksājumu samazinājuma aprēķināšanā.

svītrots

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Atsaistītos tiešos maksājumus dalībvalstis piešķir saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.  Atsaistītos tiešos maksājumus dalībvalstis piešķir aktīviem lauksaimniekiem saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību un atsaistītos tiešos maksājumus piešķir tikai īsteniem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atbalsttiesīgā platība, par ko tiek pieprasīti atsaistītie tiešie maksājumi, ir lielāka nekā minētā platības sliekšņvērtība.

Dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību un/vai tiešo maksājumu minimālo apmēru un tiešos maksājumus piešķir tikai aktīviem lauksaimniekiem, kuru tiešo maksājumu platības un/vai apmēri atbilst šīm sliekšņvērtībām vai tās pārsniedz.

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kad dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību, tās cenšas nodrošināt, lai atsaistītos tiešos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķirtu tikai tad, ja:

Kad dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību vai maksājumu minimālo apmēru, tās cenšas nodrošināt, lai tiešos maksājumus aktīviem lauksaimniekiem piešķirtu tikai tad, ja:

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  attiecīgo maksājumu pārvaldība nerada pārmērīgu administratīvo slogu un

a)  to maksājumu pārvaldība, kuru apmērs atbilst minētajai sliekšņvērtībai vai to pārsniedz, nerada pārmērīgu administratīvo slogu un

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 2. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  attiecīgie maksājumi dod lietderīgu pienesumu to 6. panta 1. punktā nosaukto mērķu izpildē, kuru labad atsaistītie tiešie maksājumi tiek piešķirti.

b)  saņemtie maksājumi, kuri pārsniedz noteikto sliekšņvērtību, dod lietderīgu pienesumu to 6. panta 1. punktā nosaukto mērķu izpildē, kuru labad atsaistītie tiešie maksājumi tiek piešķirti.

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Attiecīgās dalībvalstis drīkst nolemt 1. punktu nepiemērot tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām.

3.  Attiecīgās dalībvalstis drīkst nolemt šo pantu nepiemērot tālākajiem reģioniem, Egejas jūras nelielajām salām un Baleāru salu arhipelāgam.

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Īpašās situācijās, kad lauksaimniecības sistēmas īpatnību dēļ lauksaimniekiem nav zemes, taču līdz ar šīs regulas stāšanos spēkā viņiem tiek piešķirts atbalsts pamata maksājuma veidā, ienākumu pamatatbalstu sniedz, izmaksājot noteiktu summu par katru saimniecību.

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neskarot 19.–24. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru īstena lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru.

3.  Neskarot 19.–24. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru aktīvā lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru.

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Attiecībā uz līdzīgos sociālekonomiskos un agronomiskos apstākļos esošām teritoriju grupām dalībvalstis var nolemt par hektāru izmaksājamā ienākumu pamatatbalsta summu diferencēt.

2.  Atbilstoši sociālekonomiskajiem, vides vai agronomiskajiem apstākļiem dalībvalstis var nolemt diferencēt par hektāru izmaksājamā ienākumu atbalsta summu dažādām teritoriju grupām. Dalībvalstis var nolemt palielināt izmaksājamās summas reģioniem ar dabas vai konkrētajam apvidum raksturīgiem ierobežojumiem un mazapdzīvotiem apvidiem.

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

18. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis var noteikt mehānismus, ar ko ierobežo to atbalsttiesīgo hektāru skaitu valstī, par kuriem var saņemt atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts noteiktu atsauces laikposmu.

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja dalībvalstis, kas ir piemērojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas I nodaļas 1. iedaļā noteikto pamata maksājuma shēmu, nolemj maksājumtiesības ienākumu pamatatbalsta piešķiršanā neizmantot, tad maksājumtiesības, kas iedalītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, zaudē spēku 2020. gada 31. decembrī.

2.  Ja dalībvalstis, kas ir piemērojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas I nodaļas 1. iedaļā noteikto pamata maksājuma shēmu, nolemj maksājumtiesības ienākumu pamatatbalsta piešķiršanā neizmantot, tad maksājumtiesības, kas iedalītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, zaudē spēku 2022. gada 31. decembrī. Dalībvalstis, kuras jau ir pabeigušas maksājumtiesību pielāgošanas iekšējo procesu, var nolemt no maksājumtiesībām atteikties agrāk.

Grozījums Nr.    185

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2020. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2020. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā.

1.  Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2021. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2021. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā.

Grozījums Nr.    186

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktas teritoriju grupas robežās nav vienāda, dalībvalstis nodrošina, lai vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam maksājumtiesību vērtība būtu konverģējusi, tuvinoties vienotai vienības vērtībai.

4.  Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktas teritoriju grupas robežās nav vienāda, dalībvalstis nodrošina, lai vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam maksājumtiesību vērtība būtu pilnībā konverģēta, tuvinoties vienotai vienības vērtībai.

Grozījums Nr.    187

Regulas priekšlikums

20. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai vēlākais par 2026. pieprasījumu gadu maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu vismaz 75 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2026. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

5.  Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai vēlākais par 2024. pieprasījumu gadu maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu vismaz 75 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2024. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    188

Regulas priekšlikums

20. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai ne vēlāk kā plānošanas perioda pēdējā pieprasījumu gadā maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu 100 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2026. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    189

Regulas priekšlikums

20. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Šā panta 6. punktā minēto samazināšanu veic, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Neskarot atbilstīgi 5. punktam noteikto minimumu, šādi kritēriji var ietvert samazinājuma maksimuma noteikšanu, un tas nedrīkst būt mazāks par 30 %.

7.  Šā panta 6. punktā minēto samazināšanu veic, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Neskarot atbilstīgi 5. punktam noteikto minimumu, šādi kritēriji var ietvert samazinājuma maksimuma noteikšanu, un tas nedrīkst būt mazāks par 30 % gadā.

Grozījums Nr.    190

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ienākumu pamatatbalstu īsteniem lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, dalībvalstis piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā īsteni lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus.

1.  Ienākumu pamatatbalstu lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, dalībvalstis piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā aktīvie lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus.

Grozījums Nr.    191

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ikviena dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, pārvalda valsts rezervi.

1.  Ikviena dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, izveido valsts rezervi, kas atbilst ne vairāk kā 3 % no VII pielikumā noteikto piešķīrumu apmēra.

Grozījums Nr.    192

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Vajadzības gadījumā dalībvalstis var pārsniegt 1. punktā minēto procentuālo daļu, lai apmierinātu piešķiršanas vajadzības saskaņā ar 4. punkta a) un b) apakšpunktu un 5. punktu.

Grozījums Nr.    193

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības no rezerves tiktu iedalītas vienīgi īsteniem lauksaimniekiem.

3.  Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības no rezerves tiktu iedalītas vienīgi aktīviem lauksaimniekiem.

Grozījums Nr.    194

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību;

a)  gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību; vai

Grozījums Nr.    195

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību, ir tās vadītāji un kuri ir atbilstoši apmācīti vai ieguvuši vajadzīgās prasmes, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem.

b)  lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību, ir tās vadītāji un kuri ir atbilstoši apmācīti vai ieguvuši vajadzīgās prasmes un zināšanas;

Grozījums Nr.    196

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītajos gadījumos dalībvalstis var piešķirt prioritāti sievietēm, lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto mērķi.

Grozījums Nr.    197

Regulas priekšlikums

22. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem var noteikt arī citus gadījumus, kuros lauksaimnieki saskaņā ar 96. pantā izklāstīto vajadzību novērtējumu ir mazāk aizsargāti vai ciešāk saistīti ar 6. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu, ietverot lauksaimniekus, kuri tikko sākuši izmantot kolektīvi pārvaldītas platības.

Grozījums Nr.    198

Regulas priekšlikums

22. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis iedala [jaunas] maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību īsteniem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Dalībvalstis nodrošina, lai minētie īstenie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņemtu termiņā, kuru nosaka pašas dalībvalstis.

5.  Dalībvalstis iedala [jaunas] maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību aktīviem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Dalībvalstis nodrošina, lai minētie aktīvie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņemtu termiņā, kuru nosaka pašas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    199

Regulas priekšlikums

22. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai visiem palielinātu ienākumu pamatatbalstu vai izpildītu 6. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, ar nosacījumu, ka pietiekamas summas atliek piešķīrumiem, kas paredzēti šā panta 4. un 5. punktā.

Grozījums Nr.    200

Regulas priekšlikums

23. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23. pants

svītrots

Deleģētās pilnvaras

 

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:

 

a)  rezerves izveidošanu;

 

b)  piekļuvi rezervei;

 

c)  deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām.

 

Grozījums Nr.    201

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi īsteniem lauksaimniekiem.

1.  Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi aktīviem lauksaimniekiem.

Grozījums Nr.    202

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Maksājumtiesībām nedrīkst piešķirt tirgus vērtību.

Grozījums Nr.    203

Regulas priekšlikums

25. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Fiksētas summas maksājums mazajiem lauksaimniekiem

Vienkāršota shēma mazajiem lauksaimniekiem

Grozījums Nr.    204

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Maksājumus pašu dalībvalstu definētiem mazajiem lauksaimniekiem dalībvalstis drīkst piešķirt fiksētas summas veidā, tādējādi aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus. Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Dalībvalstis ievieš vienkāršotu shēmu tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuru pieprasītā atbalsta summa nepārsniedz 1250 EUR. Šāda shēma var sastāvēt no vienreizēja maksājuma, aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus, vai arī var izmaksāt maksājumus par hektāru, kurus var diferencēt atkarībā no teritoriju veida, kā definēts 18. panta 2. punktā. Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Grozījums Nr.    205

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Lauksaimnieki, kuri vēlas piedalīties vienkāršotajā shēmā, iesniedz pieteikumu ne vēlāk kā dalībvalsts noteiktā termiņā, neskarot dalībvalstu spējas nosacījumiem atbilstīgos lauksaimniekus iekļaut automātiski un piedāvāt viņiem iespēju konkrētā termiņā no šīs shēmas izstāties.

Grozījums Nr.    206

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Lauksaimniekiem, kuri piedalās vienkāršotajā shēmā, dalībvalstis var piemērot vienkāršotas nosacījumu sistēmas pārbaudes, kā noteikts Regulas (ES) [HzR] 84. pantā.

Grozījums Nr.    207

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c  Dalībvalstis var izstrādāt noteikumus un pakalpojumus, ar ko samazināt administratīvās izmaksas, atbalstot mazo lauksaimnieku sadarbību.

Grozījums Nr.    208

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.d  Dalībvalstis nodrošina, lai nevienu šajā pantā paredzēto priekšrocību nepiešķirtu lauksaimniekiem, par kuriem konstatēts, ka viņi pēc 2018. gada 1. jūnija mākslīgi radījuši nosacījumus, kas viņiem ļauj saņemt maziem lauksaimniekiem paredzētos maksājumus.

Grozījums Nr.    209

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atbalsta pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām lauku saimniecībām dalībvalstis nodrošina, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu, proti, ikgadēju atsaistītu maksājumu, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

2.  Atbalsta taisnīgu pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām lauku saimniecībām dalībvalstis nodrošina, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu, proti, ikgadēju atsaistītu maksājumu, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

Grozījums Nr.    210

Regulas priekšlikums

26. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nosaka vienotu atbalsta summu par hektāru vai diferencē atbalsta summu atkarībā no hektāru kopskaita, kā arī nosaka, kāds ir maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimniekam ir iespējams saņemt pārdalošo ienākumu atbalstu.

3.  Dalībvalstis nosaka maksājumu, kas līdzvērtīgs atbalsta summai par hektāru, vai diferencē šo summu atkarībā no hektāru kopskaita. Dalībvalstis var diferencēt šīs summas atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.    211

Regulas priekšlikums

26. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Pārdalošais maksājums par hektāru nepārsniedz 65 % no ienākumu pamatatbalsta ilgtspējai atbilstīgi valsts vai teritorijas vidējam rādītājam, kas reizināts ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

Grozījums Nr.    212

Regulas priekšlikums

26. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Atbalsttiesīgo hektāru skaits vienam lauksaimniekam nepārsniedz lauku saimniecību vidējo lielumu valstī vai vidējo lielumu atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu. Dalībvalstis piekļuvi šim maksājumam piešķir, sākot no lauku saimniecības pirmā atbalsttiesīgā hektāra.

Grozījums Nr.    213

Regulas priekšlikums

26. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c  Dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā izvirzīto mērķi nosaka nediskriminējošus kritērijus, ar ko aprēķināt summu, kas KLP stratēģisko plānu kontekstā jāpiešķir kā pārdalošais papildu ienākums ilgtspējai, un nosaka arī finansējuma maksimālo apjomu, kuru pārsniedzot lauku saimniecībām nav tiesību saņemt pārdalošo maksājumu. Dalībvalstis ņem vērā lauku saimniecību ienākumu vidējo līmeni valsts vai reģionālā līmenī. Nosakot pārdalīšanas kritērijus, ņem vērā arī dabas un īpašos ierobežojumus, ar kādiem lauksaimnieciskās darbības izvēršanā saskaras atsevišķi reģioni, tostarp salu reģioni.

Grozījums Nr.    214

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Konkrētam pieprasījumu gadam plānotā summa par hektāru nepārsniedz tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru, kuru valstī maksā attiecīgajā pieprasījumu gadā.

svītrots

Grozījums Nr.    215

Regulas priekšlikums

26. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Valstī veikto tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru nosaka pēc valsts maksimālā apjoma, kas IV pielikumā tiešajiem maksājumiem noteikts par konkrētu pieprasījumu gadu, un ienākumu pamatatbalsta apjoma, kurš par minēto pieprasījumu gadu pienākas par hektāros izteiktu kopējo plānoto izlaidi.

svītrots

Grozījums Nr.    216

Regulas priekšlikums

26. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalstis var piemērot 3. punktā minēto maksimālo hektāru skaitu šādu juridisku personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka katram loceklim jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību vadītāji, jo īpaši attiecībā uz viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr.    217

Regulas priekšlikums

26. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Dalībvalstis nodrošina, ka šajā nodaļā noteiktās priekšrocības nepiešķir lauksaimniekiem, par kuriem konstatēts, ka viņi savu lauku saimniecību sadalījuši vienīgi tādēļ, lai saņemtu pārdalošos maksājumus. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuru saimniecības radušās šādas sadalīšanas rezultātā.

Grozījums Nr.    218

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.  Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri definēti saskaņā ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    219

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pildot 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos” un pienākumu vismaz 2 % no summām, ko dalībvalsts iedala tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar 86. panta 4. punktu atvēlēt šim mērķim, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību un kuri ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

2.  Pildot pienākumu piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteikto mērķi un pienākumu vismaz 2 % no summām, ko dalībvalsts iedala tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar 86. panta 4. punktu atvēlēt šim mērķim, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību un ir tās vadītāji un kuri ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

Grozījums Nr.    220

Regulas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja atsaistīta maksājuma veidā.

3.  Ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz septiņus gadus, sākot no dienas, kurā iesniegts pieteikums maksājuma gados jaunajiem lauksaimniekiem saņemšanai, un to sniedz kā ikgadēju atsaistītu maksājumu par atbalsttiesīgu hektāru. To var aprēķināt valsts līmenī vai atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.    221

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Gados jaunie lauksaimnieki, kuri Regulas (ES) Nr. 1307/2013 piemērošanas pēdējā gadā saņēmuši minētās regulas 50. pantā paredzēto atbalstu, var saņemt šajā pantā paredzēto atbalstu uz laikposmu, kas kopā nepārsniedz 3. punktā minēto laikposmu.

Grozījums Nr.    222

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Maksājumu piešķir par hektāru skaitu, kas nepārsniedz lauku saimniecību vidējo lielumu valsts līmenī, vai atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.    223

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c  Attiecībā uz gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri pieder pie lauksaimnieku grupām, ražotāju organizācijām vai kooperatīviem, dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, lai attiecīgie lauksaimnieki, pievienojoties šādām struktūrām, nezaudētu šajā pantā paredzēto atbalstu.

Grozījums Nr.    224

Regulas priekšlikums

28. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Klimatiskās un vidiskās shēmas

Klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas

Grozījums Nr.    225

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Brīvprātīgu klimatisko un vidisko shēmu (“ekoshēmu”) satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.  Brīvprātīgu klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu (“ekoshēmu”) satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis izveido un paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    226

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šā atbalsta mērķis ir saglabāt labvēlīgas prakses un/vai veicināt nepieciešamo pāreju uz praksēm un paņēmieniem, kas sniedz lielāku vidisko un klimatisko ieguldījumu.

 

Atbalstu var novirzīt lauksaimniecisku prakšu īstenošanai konkrētās nozarēs un/vai ģeogrāfiskos apvidos, kurus definējušas dalībvalstis. Apvidus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK vai Direktīvu 2009/147/EK, automātiski uzskata par tiesīgiem saņemt atbalstu no šīs shēmas.

Grozījums Nr.    227

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta īstenus lauksaimniekus, kuri apņemas savos atbalsttiesīgajos hektāros piekopt klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi.

2.  Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus vai lauksaimnieku grupas, kas apņemas piekopt klimatam, videi un dzīvnieku labturībai labvēlīgu lauksaimniecības praksi un sertificētas shēmas, ar kurām nodrošina viena vai vairāku 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu un kuras ir pielāgotas konkrētām valsts vai reģionālām vajadzībām.

Grozījums Nr.    228

Regulas priekšlikums

28. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis izveido klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses paņēmienu sarakstu.

3.  Komisija līdz ... [divi mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu un izveidot klimatam, videi un dzīvnieku labturībai labvēlīgas lauksaimniecības prakses paņēmienu katalogu, ņemot vērā šā panta 4. punktā minētos nosacījumus.

 

Lai ņemtu vērā savas konkrētās vajadzības, dalībvalstis sadarbībā ar valsts, reģionālām un vietējām ieinteresētajām personām var izveidot valsts papildu sarakstus vai izmantot kādu no piemēriem, kas iekļauti iepriekšējā punktā minētajā katalogā.

 

Šajos sarakstos iekļauj pasākumus, kas ir citāda veida pasākumi nekā 65. pantā paredzētie, vai pasākumus, kuri būtībā ir 65. pantā iekļautie pasākumi, taču ar citu vērienu. Lai varētu saņemt atbalstu, lauksaimniekiem jāizvēlas vismaz viens no šādiem pasākumiem.

Grozījums Nr.    229

Regulas priekšlikums

28. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Šajos sarakstos dalībvalstis iekļauj vismaz ekoshēmas, ar kurām nosaka minimālo lauksaimnieciskās platības daļu, kas jāatvēlē neproduktīvam izmantojumam vai platībām, kā arī ekoshēmas, ar kurām izmanto saimniecību instrumentu barības vielu ilgtspējīgai pārvaldībai un (attiecīgā gadījumā) nodrošina mitrāju un kūdrāju pienācīgu uzturēšanu.

Grozījums Nr.    230

Regulas priekšlikums

28. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šos praktiskos paņēmienus izstrādā tā, lai ar tiem sasniegtu vienu vai vairākus no 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem.

4.  Visus šos praktiskos paņēmienus izstrādā tā, lai ar tiem sasniegtu vienu vai vairākus no 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem, klimatiskajiem un dzīvnieku labturības mērķiem.

Grozījums Nr.    231

Regulas priekšlikums

28. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  pārsniegt prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dzīvnieku labturību, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

b)  pārsniegt prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz dzīvnieku labturību un mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu samazinātu izmantošanu, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    232

Regulas priekšlikums

28. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu.

d)  pildīt saistības vai papildsaistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu.

Grozījums Nr.    233

Regulas priekšlikums

28. pants – 5. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  veicināt videi labvēlīgu prakšu uzturēšanu.

Grozījums Nr.    234

Regulas priekšlikums

28. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma veidā, proti, vai nu

6.  Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma un/vai par lauku saimniecību piešķirama maksājuma veidā kā stimulējošu maksājumu, kas pārsniedz kompensāciju par papildu izmaksām un zaudētajiem ienākumiem, un to var izmaksāt kā vienreizēju maksājumu.

a)  maksājumus, kuri papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu, vai

 

b)  maksājumus, ar kuriem saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensē 65. pantā noteikto apņemšanos rezultātā radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

 

Grozījums Nr.    235

Regulas priekšlikums

28. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai efektīvi stimulētu līdzdalību, maksājumu līmenis, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, atšķiras atkarībā no katrai intervencei vai intervenču kopumam izvirzīto ilgtspējas mērķu vērienīguma.

Grozījums Nr.    236

Regulas priekšlikums

28. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 65. panta intervencēm.

7.  Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 65. panta intervencēm, un attiecīgi nošķir abu veidu intervences. Ja abiem pantiem atbilstīgās intervences nošķir atkarībā no vidisko mērķu vērienīguma, dalībvalstīm jānovērš dubulta finansēšana.

Grozījums Nr.    237

Regulas priekšlikums

28. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīkākus noteikumus par ekoshēmām.

svītrots

Grozījums Nr.    238

Regulas priekšlikums

28.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

28.a pants

 

Konkurētspējas veicināšanas shēmas

 

1.   Dalībvalstis saskaņā ar šajā pantā un dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos izklāstītajiem nosacījumiem atbalsta brīvprātīgas shēmas konkurētspējas veicināšanai (“veicināšanas shēmas”).

 

2.   Ar šāda veida intervenci dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus, kuri uzņemas izdevumu saistības, lai veicinātu lauksaimnieka konkurētspēju lauksaimniecības jomā.

 

3.   Dalībvalstis izveido sarakstu ar attiecināmo izdevumu kategorijām, kas veicina lauksaimnieka konkurētspēju.

 

4.   Šāda prakse ir izstrādāta tā, lai atbilstu vienam vai vairākiem konkrētiem ekonomikas mērķiem, kas noteikti 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un veicina 5. pantā izvirzītā horizontālā mērķa sasniegšanu.

 

5.   Šāda veida intervencēs dalībvalstis maksājumus piešķir tikai par tādu saistību segšanu, kas attiecībā uz šo regulu nerada dubultu finansēšanu.

 

6.   Veicināšanas shēmām atbalstu piešķir kā ikgadēju maksājumu, un atbalsta veidi ir šādi:

 

a)   maksājumi, kas balstīti uz atbalsttiesīgiem hektāriem un kas papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu; vai

 

b)   maksājumi, kas saņēmējiem kompensē visas radušās izmaksas vai to daļu; vai

 

c)  maksājumi, kas balstīti uz šāda veida intervencei raksturīgu izlaidi.

 

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka šajā pantā paredzētās intervences ir saskanīgas ar tām, kas piešķirtas saskaņā ar 27., 28., 65., 68., 69., 70., 71. un 72. pantu.

 

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar turpmākiem noteikumiem par veicināšanas shēmām.

Grozījums Nr.    239

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu īsteniem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.  Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu aktīviem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    240

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstu intervences 30. pantā uzskaitītajām atbalstāmajām nozarēm un produkcijai vai īpašajiem saimniekošanas veidiem palīdz tādā veidā, ka, uzlabojot konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti, ļauj tiem risināt aktuālās problēmas vai grūtības.

2.  Dalībvalstu intervences 30. pantā uzskaitītajām atbalstāmajām nozarēm un produkcijai vai īpašajiem saimniekošanas veidiem palīdz tādā veidā, ka, uzlabojot konkurētspēju, strukturējumu, ilgtspēju vai kvalitāti, ļauj tiem risināt aktuālās problēmas vai grūtības. Turklāt šīm intervencēm jābūt saskaņotām ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, kas izvirzīti 6. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    241

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Saistīto ienākumu atbalstu paredz par hektāru vai par dzīvnieku piešķirama ikgadēja maksājuma veidā.

3.  Saistītais atbalsts ir ražošanas limitu shēma ikgadēja maksājuma veidā, kas balstīts uz noteiktām platībām un ražas apjomiem vai noteiktu dzīvnieku skaitu un kas atbilst maksimālajam finansējumam, kuru dalībvalstis nosaka katram pasākumam un paziņo Komisijai.

Grozījums Nr.    242

Regulas priekšlikums

29. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis var nolemt mērķorientēt vai palielināt saistīto atbalstu atkarībā no saņēmēja uzņemtajām saistībām uzlabot konkurētspēju, kvalitāti vai nozares strukturējumu.

Grozījums Nr.    243

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm, kuru produkcijas un īpašo saimniekošanas veidu uzturēšanai ir svarīgi ekonomiski, sociāli vai vidiski iemesli: labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji un citas nepārtikas kultūras, kas nav kokaugi un ko izmanto tādas produkcijas ražošanai, ar kuru potenciāli varētu aizstāt fosilos materiālus.

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm un produkcijai vai īpašiem saimniekošanas veidiem: labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji.

Grozījums Nr.    244

Regulas priekšlikums

31. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Atkāpjoties no 1. punkta, saistīto atbalstu var piešķirt arī lauksaimniekiem, kuru rīcībā nav atbalsttiesīgu hektāru.

 

Piešķirot saistīto atbalstu, dalībvalstis nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

 

a)   pastāv acīmredzama vidiska vai sociālekonomiska vajadzība vai ieguvums;

 

b)  atbalsts nerada lielus izkropļojumus iekšējā tirgū; un

 

c)  atbalsts lopkopībai tiek piešķirts saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK.

Grozījums Nr.    245

Regulas priekšlikums

33. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr.    246

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īsteniem lauksaimniekiem, kuri audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00, dalībvalstis ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piešķir kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu.

Aktīviem lauksaimniekiem, kuri audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00, dalībvalstis ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piešķir kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu.

Grozījums Nr.    247

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Bulgārija: 624,11 EUR;

–  Bulgārija: X EUR;

Grozījums Nr.    248

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Grieķija: 225,04 EUR;

–  Grieķija: X EUR;

Grozījums Nr.    249

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Spānija: 348,03 EUR;

–  Spānija: X EUR;

Grozījums Nr.    250

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Portugāle: 219,09 EUR.

–  Portugāle: X EUR.

Grozījums Nr.    251

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  augļi un dārzeņi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā;

a)  augļi un dārzeņi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā, un šādi pārstrādei paredzētie produkti;

Grozījums Nr.    252

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā.

f)  citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā, kā arī proteīnaugi.

Grozījums Nr.    253

Regulas priekšlikums

40. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs.

3.  Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs, un pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētās nozares un intervenču veidus.

Grozījums Nr.    254

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pareizu šajā nodaļā paredzēto veidu intervenču darbību;

a)  pareizu šajā nodaļā paredzēto intervenču veidu darbību, jo īpaši nolūkā novērst konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū;

Grozījums Nr.    255

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  atbalsta sniegšanu ražotāju organizācijām saistībā ar ražotāju konkrēto uzdevumu izpildi, kā norādīts šajā nodaļā;

Grozījums Nr.    256

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz 46. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto izņemšanu no tirgus un attiecībā uz 52. panta 3. punktā minētajām intervencēm;

c)  Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz 46. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto izņemšanu no tirgus un attiecībā uz 52. panta 3. punktā minētajām intervencēm, kā arī bezmaksas izplatīšanai no tirgus izņemto produktu pakošanas un pārvadāšanas izmaksu fiksētām likmēm un izmaksām, kas saistītas ar produktu pārstrādi pirms to nodošanas bezmaksas izplatīšanai;

Grozījums Nr.    257

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  darbības fonda izveidošanas un pārvaldīšanas nosacījumiem, kā arī atbalsta un avansa maksājumu pieprasīšanas nosacījumiem.

Grozījums Nr.    258

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi:

Saskaņā ar 5. un 6. pantu augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi:

Grozījums Nr.    259

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt augļu un dārzeņu nozares produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu;

b)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt augļu un dārzeņu nozares produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu un īsas piegādes ķēdes, kā arī veicināt kolektīvās sarunas par līgumiem;

Grozījums Nr.    260

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa  – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt piemērošanas, pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

Grozījums Nr.    261

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem izstrādāt, ieviest vai veicināt vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas resursu aizsardzību;

d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem izstrādāt, ieviest vai veicināt vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas resursu aizsardzību;

Grozījums Nr.    262

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām;

f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot pārstrādei paredzētos produktus un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai citām publiskām vai privātām kvalitātes shēmām;

Grozījums Nr.    263

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

g)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

Grozījums Nr.    264

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu augļu un dārzeņu tirgu krīzes.

i)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska mazināšanas un pārvaldības instrumentus, ietverot fitosanitāros aspektus, lai novērstu un risinātu augļu un dārzeņu tirgu krīzes.

Grozījums Nr.    265

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia)  apsaimniekot blakusproduktus un atkritumus un samazināt to daudzumu;

Grozījums Nr.    266

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ib)  veicināt ģenētisko daudzveidību.

Grozījums Nr.    267

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, īpaši vērstas uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu un atkritumu daudzuma samazināšanu;

a)  investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, ietverot tās, kas vērstas uz ūdens ekonomiju un kvalitāti, enerģijas ražošanu un ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu un atkritumu plūsmu uzraudzību;

Grozījums Nr.    268

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  augļu un dārzeņu nozares produktu ražošanas plānošana un pielāgošana pieprasījumam, jo īpaši kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā;

Grozījums Nr.    269

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab)  rīcība produktu tirgus vērtības palielināšanai;

Grozījums Nr.    270

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ac)  ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kolektīva uzglabāšana;

Grozījums Nr.    271

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  pētniecība un eksperimentālā ražošana, īpaši vērsta uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu, kultūru noturību pret kaitēkļiem, pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšanu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanu un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšanu;

b)  pētniecība un eksperimentālā ražošana, kas vērsta uz tādiem pasākumiem kā ūdens ekonomija un kvalitāte, enerģijas ražošana un ekonomija, ekoiepakojums, atkritumu daudzuma samazināšana, izturētspēja pret kaitīgajiem organismiem, integrētā augu aizsardzība (IAA), pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšana, apputeksnētāju saglabāšana, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršana un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšana;

Grozījums Nr.    272

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  rīcība nolūkā uzlabot vidi, mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām;

Grozījums Nr.    273

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  integrētā ražošana;

d)  integrētā ražošana, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus samazinot atkarību no pesticīdiem un citiem ražošanas līdzekļiem;

Grozījums Nr.    274

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  augsni saglabājoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība;

e)  augsnes struktūru saglabājoša un atjaunojoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība, tostarp nolūkā nepieļaut augsnes degradāciju;

Grozījums Nr.    275

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  kultūru noturību pret kaitēkļiem uzlabojoša rīcība;

h)  rīcība izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošanai un kaitīgo organismu nodarītā kaitējuma mazināšanai, tostarp veicinot IAA;

Grozījums Nr.    276

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  rīcība, ar ko ievieš ražošanas sistēmas, kas sevišķi palielina bioloģisko un strukturālo daudzveidību;

Grozījums Nr.    277

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k)  augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

k)  augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša un īsas piegādes ķēdes veicinoša rīcība;

Grozījums Nr.    278

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

m)    Savienības un valstu kvalitātes shēmu īstenošana;

m)    Savienības un citu publiskā vai privātā sektora pārvaldītu publisku un privātu kvalitātes shēmu īstenošana;

Grozījums Nr.    279

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

n)    noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus un informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu;

n)    noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus, meklēt jaunus noieta tirgus, kā arī informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu;

Grozījums Nr.    280

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

o)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

o)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu, IAA, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, agroekoloģisku praksi, produktu kvalitātes un tirgus nosacījumu uzlabošanu, kā arī attiecībā uz vienošanos par fitosanitārajiem eksporta protokoliem un šādu protokolu piemērošanu trešām valstīm;

Grozījums Nr.    281

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – p apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

p)  apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

p)  apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu alternatīvām, pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

Grozījums Nr.    282

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – pa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

pa)  rīcība kvalitātes uzlabošanai ar inovāciju;

Grozījums Nr.    283

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – pb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

pb)  izsekojamības/sertifikācijas sistēmu ieviešana.

Grozījums Nr.    284

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

b)  tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kolektīvā uzglabāšanā;

Grozījums Nr.    285

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem;

d)  produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas, tostarp sedzot izņemto produktu pārstrādes izmaksas pirms to bezmaksas izplatīšanas, vai citiem mērķiem;

Grozījums Nr.    286

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  ražas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitēkļu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus;

g)  ražas apdrošināšana, tostarp uz rādītājiem balstītas apdrošināšanas rīcībpolitikas, kas sedz izmērāmu zaudējumu rašanos, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus;

Grozījums Nr.    287

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām vai individuāliem ražotājiem;

h)  profesionālas pieredzes apmaiņa un/vai padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām vai individuāliem ražotājiem;

Grozījums Nr.    288

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  reaģējot uz tirgus krīzēm — produktu popularizēšana un izpratnes veidošana par augļu un dārzeņu patēriņa labvēlīgo ietekmi uz veselību;

Grozījums Nr.    289

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  trešo valstu fitosanitāro protokolu ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem;

i)  vienošanās par trešo valstu fitosanitārajiem protokoliem, šādu protokolu ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai nodrošinātu piekļuvi trešo valstu tirgiem, ietverot tirgus izpēti;

Grozījums Nr.    290

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia)  fitosanitāro krīžu novēršana un pārvaldība;

Grozījums Nr.    291

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm un pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

k)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, piemēram, IAA, un pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu;

Grozījums Nr.    292

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ka)  apmācības pasākumi un apmaiņa ar paraugpraksi.

Grozījums Nr.    293

Regulas priekšlikums

44. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darbības programmas aptver vismaz trīs, bet ne vairāk kā septiņus gadus ilgu laikposmu. Ar tām tiecas sasniegt 42. panta d) un e) punkta mērķus un vēl vismaz divus citus minētā panta mērķus.

2.  Darbības programmas aptver vismaz trīs, bet ne vairāk kā septiņus gadus ilgu laikposmu. Ar tām tiecas sasniegt 42. panta b), d) un e) punkta mērķus un vēl vismaz divus citus minētā panta mērķus.

Grozījums Nr.    294

Regulas priekšlikums

44. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmas var būt daļējas darbības programmas vai pilnīgas darbības programmas. Pilnīgām darbības programmām jāatbilst tādiem pašiem pārvaldības noteikumiem un nosacījumiem, kādiem atbilst ražotāju organizāciju darbības programmas.

Grozījums Nr.    295

Regulas priekšlikums

44. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmā iekļauj tādas intervences, kuras nav paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmu dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām.

Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmā iekļauj tādas darbības, kuras nav paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmu dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām. Ražotāju organizāciju apvienības var iesniegt daļējas darbības programmas, kas sastāv no pasākumiem, kurus dalībniekorganizācijas iekļāvušas savās darbības programmās, taču vēl nav īstenojušas.

Grozījums Nr.    296

Regulas priekšlikums

44. pants – 6. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas intervences tiktu pilnībā finansētas no dalībniekorganizāciju iemaksām un šādu finansējumu iegūtu no minēto dalībniekorganizāciju darbības fondiem;

a)  ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas darbības tiktu pilnībā finansētas no dalībniekorganizāciju iemaksām un šādu finansējumu iegūtu no minēto dalībniekorganizāciju darbības fondiem;

Grozījums Nr.    297

Regulas priekšlikums

44. pants – 7. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  vismaz 20 % no darbības programmu izdevumiem būtu par intervencēm, kuras ir saistītas ar 42. panta d) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

a)  vismaz 15 % no darbības programmu izdevumiem būtu par intervencēm, kuras ir saistītas ar 42. panta d) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

Grozījums Nr.    298

Regulas priekšlikums

44. pants – 7. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  darbības programmas ietvertu 3 vai vairāk darbības, kas saistītas ar 42. panta d) un e) apakšpunktā izvirzītajiem mērķiem;

Grozījums Nr.    299

Regulas priekšlikums

44. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  vismaz % no darbības programmu izdevumiem būtu par intervencēm, kuras ir saistītas ar 42. panta c) punktā nosprausto mērķi;

b)  vismaz 1 % no darbības programmu izdevumiem būtu par intervencēm, kuras ir saistītas ar 42. panta c) punktā nosprausto mērķi;

Grozījums Nr.    300

Regulas priekšlikums

44. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Darbības programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz to pabeigšanai jāpārvalda saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem tās apstiprinātas, ja vien ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība nenolemj brīvprātīgi pieņemt šo regulu.

Grozījums Nr.    301

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  finansiālām iemaksām, ko veikuši:

svītrots

i)  ražotāju organizācijas biedri un/vai pati ražotāju organizācija vai

 

ii)  ražotāju organizāciju apvienības ar minēto apvienību dalībniekorganizāciju starpniecību;

 

Grozījums Nr.    302

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas un/vai to apvienības var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar:

1.  Augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas un/vai to apvienības var izveidot darbības fondu, lai finansētu dalībvalstu apstiprinātas darbības programmas. Šo fondu finansē ar ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības un/vai to partneru iemaksām, ko papildina 46. pantā paredzētā finansiālā palīdzība.

Grozījums Nr.    303

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības;

b)  4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības; un

Grozījums Nr.    304

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības:

 

-   ražotāju organizācijām, kuru tirgū laistās produkcijas vērtība un dalībnieku skaits darbības programmas iesniegšanas gadā ir par 25 % lielāks nekā vidējā tirgū laistās produkcijas vērtība un vidējais dalībnieku skaits, kāds reģistrēts iepriekšējās darbības programmas īstenošanas laikā;

 

-   pirmajai ražotāju organizācijas darbības programmai pēc apvienošanās;

 

-   katrai transnacionālai ražotāju organizācijai vai transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai.

Grozījums Nr.    305

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  5 % no katras transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības.

svītrots

Grozījums Nr.    306

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību var palielināt šādi:

Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību, kas paredzēta a), b) un ba) apakšpunktā, var palielināt par 0,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka šo procentuālo daļu izmanto vienīgi vienai vai vairākām intervencēm, kas saistītas ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) apakšpunktā minētajiem mērķiem;

a)  ražotāju organizācijas gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 4,6 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 4,1 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm;

 

b)  ražotāju organizāciju apvienības gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 4,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm, kuras ražotāju organizāciju apvienība īsteno savu biedru vārdā;

 

c)  transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 5,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm, kuras transnacionāla ražotāju organizācija vai transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība īsteno savu biedru vārdā.

 

Grozījums Nr.    307

Regulas priekšlikums

46. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  dažādās dalībvalstīs darbojošās ražotāju organizācijas transnacionāli īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 42. panta b) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

a)  dažādās dalībvalstīs darbojošās ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības transnacionāli īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 42. panta b) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

Grozījums Nr.    308

Regulas priekšlikums

46. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizāciju apvienība pirmo reizi īsteno darbības programmu;

d)  saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība, kas darbojas vienā dalībvalstī, vai ražotāju organizāciju apvienība, kas darbojas dažādās dalībvalstīs, pirmo reizi īsteno darbības programmu;

Grozījums Nr.    309

Regulas priekšlikums

46. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa)  ražotāju organizācijas darbojas kalnu apgabalos un salu reģionos;

Grozījums Nr.    310

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina, nevis aizstāj darbības fondu.

1.  Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, un salu un nomaļos reģionos, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina, nevis aizstāj darbības fondu.

Grozījums Nr.    311

Regulas priekšlikums

48. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vismaz vienu no 6. panta 1. punktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem.

Biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot attiecīgos 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr.    312

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz katru 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem biškopības produktu nozariskās intervences veidiem:

1.  Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem biškopības produktu nozariskās intervences veidiem:

Grozījums Nr.    313

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām;

a)  tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām, tostarp labas prakses, informētības un publicitātes veicināšana, kā arī pamatizglītība, tālākizglītība un tālākapmācība;

Grozījums Nr.    314

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  bišu parazītus un slimības, jo īpaši varrozi apkarojoša rīcība;

b)  bišu parazītus un slimības, jo īpaši varrozi, apkarojoša un preventīva rīcība, un epidēmiju izturētspēju uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr.    315

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  bišu veselības valsts tīklu izveide un/vai attīstība;

Grozījums Nr.    316

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  biškopības produktus analizējošo laboratoriju atbalstoša rīcība;

d)  rīcība biškopības produktus analizējošo valsts, reģionālo vai vietējo laboratoriju atbalstam, tostarp attiecībā uz bišu zaudēšanu vai produktivitātes samazināšanos un bitēm potenciāli toksiskām vielām;

Grozījums Nr.    317

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  bišu skaita atjaunināšana stropos Savienībā;

e)  rīcība nolūkā saglabāt vai palielināt līdzšinējo bišu populāciju skaitu;

Grozījums Nr.    318

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu pētnieciskās programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

f)  sadarbība ar specializētām struktūrām, lai piemērotu pētnieciskās un eksperimentālās programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

Grozījums Nr.    319

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

Grozījums Nr.    320

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hb)  rīcība ražošanas plānošanai un piedāvājuma pielāgošanai pieprasījumam;

Grozījums Nr.    321

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hc)  preventīvi pasākumi nelabvēlīgu klimatisko apstākļu problēmas risināšanai;

Grozījums Nr.    322

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hd)  rīcība nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām un nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem;

Grozījums Nr.    323

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – he apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

he)  pasākumi biškopju un lauksaimnieku sadarbības veicināšanai, jo īpaši nolūkā mazināt pesticīdu lietošanas ietekmi;

Grozījums Nr.    324

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hf apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hf)  energotaupība, energoefektivitātes palielināšana un ekoiepakojums;

Grozījums Nr.    325

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hg)  atkritumu radīšanas samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un apsaimniekošana;

Grozījums Nr.    326

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hh apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hh)  rīcība medus bišu apputeksnēšanas spēju un līdzāspastāvēšanas savvaļas apputeksnētājiem uzlabošanai, tostarp izveidojot un uzturot labvēlīgas dzīvotnes;

Grozījums Nr.    327

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hi apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hi)  ģenētisko daudzveidību uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr.    328

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hj apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hj)  pasākumi gados jaunu vai iesācēju biškopju atbalstam.

Grozījums Nr.    329

Regulas priekšlikums

49. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 50 % no attiecīgajiem izdevumiem. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis.

4.  Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 75 % no attiecīgajiem izdevumiem, izņemot tālāko reģionu gadījumā, attiecībā uz kuriem palīdzības robežvērtība ir 85 %. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis.

Grozījums Nr.    330

Regulas priekšlikums

49. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Kad dalībvalstis gatavo savu KLP stratēģisko plānu, tās konsultējas ar biškopības organizāciju pārstāvjiem.

5.  Kad dalībvalstis gatavo savu KLP stratēģisko plānu, tās konsultējas ar biškopības organizāciju pārstāvjiem un kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.    331

Regulas priekšlikums

49. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu saimju skaits to teritorijā.

6.  Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu saimju un/vai bišu stropu skaits to teritorijā.

Grozījums Nr.    332

Regulas priekšlikums

49. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Visas valstu programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz plānotajam to pabeigšanas termiņam tiek pārvaldītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr.    333

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz šo iedaļu nosaka papildu prasības:

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz šo iedaļu nosaka papildu prasības:

Grozījums Nr.    334

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  par 49. panta 6. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm katru gadu paziņot Komisijai, kāds ir bišu saimju skaits to teritorijā;

a)  par 49. panta 6. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm katru gadu paziņot Komisijai, kāds ir bišu saimju un/vai bišu stropu skaits to teritorijā;

Grozījums Nr.    335

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  par to, kāda ir bišu saimes definīcija un kā aprēķināms bišu saimju skaits;

b)  par to, kāda ir bišu saimes definīcija un kā aprēķināms bišu stropu un saimju skaits;

Grozījums Nr.    336

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vīna nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Saskaņā ar 5. un 6. pantu vīna nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Grozījums Nr.    337

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b)–f) un hapakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna ražotāju konkurētspēju, tostarp palīdzēt uzlabot ražošanas sistēmu ilgtspēju un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi;

a)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un capakšpunktu uzlabot ekonomisko ilgtspēju un Savienības vīna ražotāju konkurētspēju;

Grozījums Nr.    338

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, uzlabot ilgtspējīgas ražošanas sistēmas un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi, tostarp palīdzot vīnkopjiem samazināt ražošanas līdzekļu izmantojumu un īstenot vidiski ilgtspējīgākas metodes un audzēšanas paņēmienus, kā arī saglabāt tradicionālo Savienības šķirņu daudzveidību;

Grozījums Nr.    339

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veiktspēju un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu;

b)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veiktspēju un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to ilgtermiņa konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu;

Grozījums Nr.    340

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto mērķi uzlabot piedāvājuma koncentrāciju, lai veicinātu ekonomikas sniegumu un nozares strukturēšanu;

Grozījums Nr.    341

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi;

f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus un atliekvielas izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vai agronomiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi;

Grozījums Nr.    342

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs;

h)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs, ietverot vīna tirgu atvēršanu, diversificēšanu un konsolidēšanu;

Grozījums Nr.    343

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem nodrošināt vīnkopības ekonomisko ilgtspēju un rentabilitāti apvidos ar būtiskiem dabas ierobežojumiem, kalnu nogāzēs un mazāk attīstītos apvidos;

Grozījums Nr.    344

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

a)  vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai kad tie izarti brīvprātīgā kārtā, lai apstādītu no jauna saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ģenētiskās daudzveidības uzlabošanu, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

Grozījums Nr.    345

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  vīnogulāju stādīšana zemē, kuras apstādīšanai atļauja piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 3. nodaļas 1. iedaļā noteikto atļauju sistēmu, tradicionālajos vīndarības apgabalos, kuriem draud izzušana un kurus nosaka dalībvalstis kā vīndarības daudzveidību aizsargājošu pasākumu;

Grozījums Nr.    346

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab)  pētniecība un eksperimentālā ražošana un citi pasākumi, jo īpaši tādās jomās kā Eiropas vīnogu šķirņu starpšķirņu un iekššķirnes daudzveidības saglabāšana, pētīšana un uzlabošana, kā arī pasākumi šķirņu ekonomiskā pielietojuma veicināšanai;

Grozījums Nr.    347

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ac)  rīcība pesticīdu lietošanas samazināšanai;

Grozījums Nr.    348

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ad apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ad)  rīcība nolūkā samazināt risku vīnkopjiem, kuri apņemas fundamentāli mainīt metodes un ražošanas sistēmu, lai ražošanu padarītu ilgtspējīgāku, tostarp palielinot strukturālo un bioloģisko daudzveidību;

Grozījums Nr.    349

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  materiālas un nemateriālas investīcijas pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos;

b)  materiālas un nemateriālas investīcijas vīnkopju saimniecībās, tostarp kalnu nogāžu un terasveida apgabalos (izņemot investīcijas darbībās, kas atbilst 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajam intervences veidam), pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos; šādu investīciju mērķis var būt vīnadārzu aizsargāšana no klimatiskiem apdraudējumiem un saimniecību pielāgošana jaunajām Savienības tiesību aktu prasībām;

Grozījums Nr.    350

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  ražas apdrošināšana pret ienākumu zaudēšanu sakarā ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, ar [citiem] nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai ar dzīvnieku, augu slimību vai kaitēkļu invāzijas nodarītiem postījumiem;

d)  ražas apdrošināšana pret ienākumu zaudēšanu sakarā ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, ar [citiem] nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai ar dzīvnieku, augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas nodarītiem postījumiem, vienlaikus nodrošinot, lai atbalsta saņēmēji veiktu nepieciešamos riska novēršanas pasākumus.

Grozījums Nr.    351

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  materiālas un nemateriālas investīcijas inovācijā, proti, inovatīvu vīndarības produktu un blakusproduktu, procesu un tehnoloģiju izstrāde, un citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā;

e)  materiālas un nemateriālas investīcijas digitalizācijā un inovācijā, proti, inovatīvu vīndarības produktu un tehnoloģisko procesu, kas saistīti ar Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā minētajiem produktiem vai ar vīndarības blakusproduktiem, procesu un tehnoloģiju izstrāde, un citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā, un/vai palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr.    352

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa)  materiālas un nemateriālas investīcijas iekārtās un procedūrās saistībā ar vinifikācijas atliekvielu metanizāciju un kompostēšanu;

Grozījums Nr.    353

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  dalībvalstīs veikta, par Savienības vīniem informējoša rīcība, ar kuru aicina vīnu lietot atbildīgi vai popularizē Savienības kvalitātes shēmas, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

g)  dalībvalstīs veikta, par Savienības vīniem informējoša rīcība, ar kuru aicina vīnu lietot atbildīgi;

Grozījums Nr.    354

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ga)  rīcība nolūkā uzlabot zināšanas par tirgiem, piemēram, ekonomiski un regulatīvi pētījumi par tagadējiem tirgiem, kā arī pasākumi vīna tūrisma popularizēšanai, lai vairotu Eiropas vīnadārzu slavu;

Grozījums Nr.    355

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  noieta veicināšana trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākus no šādiem elementiem:

h)  noieta veicināšana un saziņa trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākas no šādām darbībām un pasākumiem nolūkā uzlabot vīna nozares konkurētspēju un atvērt, diversificēt un konsolidēt tirgus:

Grozījums Nr.    356

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv)  jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai;

iv)  jaunu vai tagadējo tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai un konsolidēšanai;

Grozījums Nr.    357

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi)  tehniskās dokumentācijas, tostarp laboratorisko analīžu un novērtējumu sagatavošana par vīndarības metodēm, fitosanitārajiem un higiēnas noteikumiem, kā arī citām trešo valstu prasībām attiecībā uz vīna nozares produktu importēšanu; dokumentācijas gatavošanas nolūks ir atvieglot piekļuvi trešo valstu tirgiem;

vi)  tehniskās dokumentācijas, tostarp laboratorisko analīžu un novērtējumu sagatavošana par vīndarības metodēm, fitosanitārajiem un higiēnas noteikumiem, kā arī citām trešo valstu prasībām attiecībā uz vīna nozares produktu importēšanu; dokumentācijas gatavošanas nolūks ir novērst piekļuves ierobežojumus vai nodrošināt piekļuvi trešo valstu tirgiem;

Grozījums Nr.    358

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia)  ūdens resursu izmantošanu un apsaimniekošanu uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr.    359

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ib)  bioloģiskā ražošana;

Grozījums Nr.    360

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ic apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ic)  integrētā ražošana;

Grozījums Nr.    361

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – id apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

id)  precīzā vai digitalizētā ražošana;

Grozījums Nr.    362

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ie apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ie)  augsnes saglabāšana un oglekļa vairošana augsnē;

Grozījums Nr.    363

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – if apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

if)  bioloģiskai daudzveidībai vai ainavas saglabāšanai labvēlīgu dzīvotņu izveidošana vai uzturēšana, tostarp ainavas vēsturiskās vērtības saglabāšana;

Grozījums Nr.    364

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ig apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ig)  vīnogulāju izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem un slimībām uzlabošana;

Grozījums Nr.    365

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ih apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ih)  atkritumu radīšanas samazināšana un labāka atkritumu apsaimniekošana.

Grozījums Nr.    366

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pirmās daļas h) apakšpunktā minētie veicināšanas pasākumi attiecas tikai uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai uz vīniem ar norādi uz vīnogu šķirni.

Grozījums Nr.    367

Regulas priekšlikums

52. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētos mērķus un intervences veidus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences.

2.  Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētos mērķus un intervences veidus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences. Dalībvalstis var paredzēt konkrētus noteikumus par informēšanas un veicināšanas rīcību, ko aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldības struktūras īsteno visu attiecīgo uzņēmumu vārdā, jo īpaši noteikumus attiecībā uz šādas rīcības maksimālo ilgumu.

Grozījums Nr.    368

Regulas priekšlikums

53. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām mazāk attīstītajos reģionos.

Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu brīvprātīgas pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu obligātas pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām.

Grozījums Nr.    369

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

a)  50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos, vīnadārzos kalnu nogāzēs un salu reģionos, kas nav minēti šā punkta c) un d) apakšpunktā;

Grozījums Nr.    370

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

c)  85 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

Grozījums Nr.    371

Regulas priekšlikums

53. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Savienības finansiālā palīdzība 52. panta 1. punkta aa), ab), ac), fa), j), k), l), m), n), o), p) un q) apakšpunktā minētajiem mērķiem nepārsniedz 50 % no tiešajām vai attiecināmajām izmaksām.

Grozījums Nr.    372

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

a)  50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos, vīnadārzos kalnu nogāzēs un salu reģionos, kas nav minēti šā punkta c) un d) apakšpunktā;

Grozījums Nr.    373

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

c)  85 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. panta 1. punktā minētajos tālākajos reģionos;

Grozījums Nr.    374

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas minēts pirmajā daļā, piemēro tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Ieteikumā 2003/361/EK; tomēr to var piemērot jebkuram uzņēmumam LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā definētajās nelielajās Egejas jūras salās.

svītrots

Grozījums Nr.    375

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļas 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, šā panta pirmajā daļā noteikto maksimālo apmēru samazina uz pusi.

Pirmajā daļā noteikto maksimālo apmēru var samazināt investīcijām, ko veic uzņēmumi, kas nav mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr to var piemērot visiem uzņēmumiem LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā definētajās Egejas jūras nelielajās salās.

Grozījums Nr.    376

Regulas priekšlikums

53. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem.

6.  Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem. Dalībvalstis palīdzību var diferencēt atkarībā no uzņēmumu lieluma, lai palielinātu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    377

Regulas priekšlikums

54. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Attiecīgās dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kādu procentuālo minimumu tās sedz no izdevumiem par rīcību, kuras mērķis ir vides aizsardzība, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošana, Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšana, enerģijas ietaupīšana un vispārējās energoefektivitātes uzlabošana vīna nozarē.

4.  Attiecīgās dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā nodrošina, ka vismaz 5 % no izdevumiem piešķir vai vismaz vienu pasākumu pieņem, lai saskaņā ar 51. panta aa), b) un f) punktā noteiktajiem mērķiem sasniegtu mērķus, kas saistīti ar vides aizsardzību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošanu, Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšanu, enerģijas ietaupīšanu un vispārējās energoefektivitātes uzlabošanu vīna nozarē.

Grozījums Nr.    378

Regulas priekšlikums

54. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Visas programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz plānotajam to pabeigšanas termiņam tiek pārvaldītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr.    379

Regulas priekšlikums

55. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tā izmantos, lai sasniegtu mērķus, kurus tā izraudzījusies no 1. punkta piedāvājuma. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalsts nosaka atbilstošās intervences. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tā izvēlējusies konkrētos mērķus, intervences veidus un minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgās intervences.

2.  Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tā izmantos, lai sasniegtu mērķus, kurus tā izraudzījusies no 1. punkta piedāvājuma. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalsts nosaka atbilstošās intervences. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tā izvēlējusies konkrētos mērķus, intervences veidus un minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgās intervences, taču tai nav pienākuma pabeigt ex ante novērtējumu vai stratēģisko vides novērtējumu (SVN) saskaņā ar 103. panta 1. punktu, nedz arī SVID analīzi saskaņā ar 103. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.    380

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. daļa – cpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un ar olīvu audzēšanas palīdzību strādāt klimata darbus;

c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un ar olīvu audzēšanas palīdzību veicināt rīcību klimata jomā, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu;

Grozījums Nr.    381

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti;

d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti;

Grozījums Nr.    382

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu pretkaitēkļu noturību un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes.

f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes, ietverot izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem un profilakses uzlabošanu.

Grozījums Nr.    383

Regulas priekšlikums

57. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tās izmantos, lai lūkotu sasniegt 56. panta mērķus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences.

1.  Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tās izmantos, lai lūkotu sasniegt 56. panta mērķus, kas jānosaka dalībvalstu līmenī. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences.

Grozījums Nr.    384

Regulas priekšlikums

57. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Intervences, ko noteikušas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis, īsteno ar tādu apstiprinātu darbības programmu palīdzību, kuras izstrādājušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas un/vai ražotāju organizāciju apvienības. Tālab piemēro šīs regulas 61. un 62. pantu.

2.  Intervences, ko noteikušas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis, īsteno ar tādu apstiprinātu darbības programmu palīdzību, kuras izstrādājušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas un/vai ražotāju organizāciju apvienības, un/vai starpnozaru organizācijas. Tālab piemēro šīs regulas 61. un 62. pantu.

Grozījums Nr.    385

Regulas priekšlikums

57. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, kas minētas 82. panta 4. punktā, var uzticēt darbības programmu īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantu atzītām starpnozaru organizācijām, ja šīs organizācijas jau īsteno līdzīgu programmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr.    386

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  75 % no faktiskajām izmaksām par 60. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētā veida intervenci, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas no vismaz divām ražotājdalībvalstīm; 50 % no faktiskajām izmaksām, ja šis nosacījums minētā veida intervencē nav izpildīts.

d)  85 % no faktiskajām izmaksām par 60. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētā veida intervenci, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības no vismaz divām ražotājdalībvalstīm; 50 % no faktiskajām izmaksām, ja šis nosacījums minētā veida intervencē nav izpildīts.

Grozījums Nr.    387

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  attiecībā uz salu reģioniem a) līdz d) apakšpunktā minēto procentu likmi palielina par 10 %;

Grozījums Nr.    388

Regulas priekšlikums

58. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina papildu finansējumu, kura apjoms ir līdz 50 % no izmaksām, kuras netiek segtas ar Savienības finansiālo palīdzību.

svītrots

Grozījums Nr.    389

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Saskaņā ar 5. un 6. pantu šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Grozījums Nr.    390

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes un daudzumu ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas;

a)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes, daudzumu un daudzveidības ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas;

Grozījums Nr.    391

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt attiecīgās produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū;

b)  koncentrēt attiecīgās produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū un veicināt kolektīvas sarunas par līgumiem; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

Grozījums Nr.    392

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem, inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c), d), e), f) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt piemērošanas, pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem, noturību pret dzīvnieku slimībām, noturību pret klimata pārmaiņām, ģenētisko daudzveidību, augsnes aizsardzību, biodrošības uzlabošanu un antimikrobiālo līdzekļu izmantojuma samazināšanu, kā arī inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ilgtermiņa ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

Grozījums Nr.    393

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt vai ieviest vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, noturību pret kaitēkļiem nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību;

d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt vai ieviest vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, noturību pret dzīvnieku slimībām, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību, emisiju samazināšanu un energoefektivitātes palielināšanu;

Grozījums Nr.    394

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām;

e)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām, tostarp novērst tropiskās un zoonozes slimības un veikt to pārvaldības pasākumus;

Grozījums Nr.    395

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām;

f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un tirgus segmentāciju un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām;

Grozījums Nr.    396

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

g)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

Grozījums Nr.    397

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru tirgus krīzes.

h)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska mazināšanas un pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru tirgus krīzes;

Grozījums Nr.    398

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  novērst plēsēju sugu uzbrukumus lauksaimniecības dzīvniekiem;

Grozījums Nr.    399

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – hb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hb)  sekmēt Savienības stratēģiju proteīnaugu popularizēšanai, jo īpaši attiecībā uz lopbarības kultūrām un pākšaugiem;

Grozījums Nr.    400

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

1.  Attiecībā uz 56. panta a)–f) punktā un 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Grozījums Nr.    401

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  augsnes saglabāšana, tostarp augsnes oglekļa krājumu vairošana,

i)  augsnes saglabāšana, tostarp augsnes degradācijas novēršana un augsnes spējas piesaistīt oglekli vairošana,

Grozījums Nr.    402

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  ūdens resursu izmantošanas un apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas un nosusināšanas uzlabošana,

ii)  ūdens resursu izmantošanas un pareizas apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas un nosusināšanas uzlabošana, veicinot laba ūdens baseinu stāvokļa panākšanu,

Grozījums Nr.    403

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv)  energotaupības un energoefektivitātes palielināšana,

iv)  energotaupības un energoefektivitātes palielināšana, tostarp atjaunojamo energoresursu izmantošana, piemēram, lauksaimniecības atlikumu ilgtspējīga izmantošana,

Grozījums Nr.    404

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iva)  piesārņojošo gāzu un siltumnīcefekta gāzu samazināšana,

Grozījums Nr.    405

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

v)  ekoiepakojums,

v)  ekoiepakojums un iepakojuma atkritumu daudzuma samazināšana,

Grozījums Nr.    406

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi)  dzīvnieku veselība un labturība,

vi)  biodrošība, dzīvnieku veselības aizsardzība un labturība,

Grozījums Nr.    407

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – viia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

viia)  tropisko un zoonozes slimību novēršana un pārvaldība;

Grozījums Nr.    408

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – viii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

viii)  kultūru pretkaitēkļu noturības uzlabošana,

viii)  izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošana, veicot pārvaldības pasākumus, un dzīvnieku slimību apkarošanas,

Grozījums Nr.    409

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ix punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ix)  pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmējuma samazināšana,

ix)  pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmes, kā arī atkarības no pesticīdu lietošanas samazināšana,

Grozījums Nr.    410

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – x punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

x)  bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošana un uzturēšana;

x)  bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošana un uzturēšana un vietējo šķirņu popularizēšana;

Grozījums Nr.    411

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

xa)  antimikrobiālo līdzekļu izmantojuma samazināšana,

Grozījums Nr.    412

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

xb)  audzēšanas, ražas novākšanas un piegādes apstākļu uzlabošana;

Grozījums Nr.    413

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

xc)  tirgus uzraudzības, zinātības veicināšanas un pārraudzības pasākumi;

Grozījums Nr.    414

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xd punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

xd)  plēsēju sugu uzbrukumu lauksaimniecības dzīvniekiem novēršana.

Grozījums Nr.    415

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu;

b)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, kaitīgo organismu un dzīvnieku slimību apkarošanu un izturētspējas pret tiem uzlabošanu, kā arī produktu kvalitātes uzlabošanu;

Grozījums Nr.    416

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  integrētā ražošana;

Grozījums Nr.    417

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  šīs regulas 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

e)  šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

Grozījums Nr.    418

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana, jo īpaši attiecībā uz galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzību.

h)  izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana visos ražošanas ķēdes posmos, jo īpaši attiecībā uz galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzību, tostarp attiecībā uz olīvu un olīveļļas izcelsmes izsekojamību dažādos ražošanas ķēdes posmos, kā arī informāciju par ražošanas metodēm;

Grozījums Nr.    419

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  trešo valstu fitosanitāro un veterināro protokolu īstenošana.

Grozījums Nr.    420

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Attiecībā uz 59. panta h) punkta mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

2.  Attiecībā uz 56. panta f) punkta un 59. panta h) punkta mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Grozījums Nr.    421

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

b)  tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, un piedāvājuma labāka pielāgošana pieprasījumam;

Grozījums Nr.    422

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana;

c)  ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana, kā arī produkcijas pārstrāde, lai atvieglotu tās uzglabāšanu;

Grozījums Nr.    423

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

d)  vajadzības gadījumā augļu dārzu vai olīvu audžu atjaunošana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr.    424

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  pasākumi dzīvnieku veselības un labturības veicināšanai;

Grozījums Nr.    425

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db)  ganāmpulka atjaunošana pēc piespiedu kaušanas veselības apsvērumu dēļ vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ;

Grozījums Nr.    426

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dc)  ģenētisko resursu uzlabošana;

Grozījums Nr.    427

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – dd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dd)  saimniecību obligātā sanitārā pārtraukuma pagarināšana pēc krīzēm, ko izraisījušas dzīvnieku slimības;

Grozījums Nr.    428

Regulas priekšlikums

61. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Dalībvalstis nodrošina, lai ar 59. panta h) punktā minēto mērķi saistīto intervenču izmaksas nepārsniegtu vienu trešdaļu no ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu kopējiem izdevumiem.

7.  Dalībvalstis nodrošina, lai ar 59. panta h) punktā minēto mērķi saistīto intervenču izmaksas nepārsniegtu 50 % no ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu kopējiem izdevumiem.

Grozījums Nr.    429

Regulas priekšlikums

62. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības fondi

Ražotāju organizāciju darbības fondi

Grozījums Nr.    430

Regulas priekšlikums

63. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Šā panta 1. punktā paredzēto 50 % ierobežojumu palielina līdz 60 % attiecībā uz ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, pirmajos piecos gados pēc atzīšanas gada, un attiecībā uz ražotāju organizācijām, kas darbojas tikai apvidos, kuros ir dabas ierobežojumi.

Grozījums Nr.    431

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības;

a)  agrovides ilgtspēja, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi un citas pārvaldības saistības;

Grozījums Nr.    432

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana;

e)  gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un attīstīšana;

Grozījums Nr.    433

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)  sievietes lauku apvidos;

Grozījums Nr.    434

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  zināšanu apmaiņa un informēšana;

h)  zināšanu apmaiņa un informēšana, un

Grozījums Nr.    435

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  digitālo tehnoloģiju ierīkošana;

Grozījums Nr.    436

Regulas priekšlikums

65. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības

Agrovides ilgtspēja, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi un citas pārvaldības saistības

Grozījums Nr.    437

Regulas priekšlikums

65. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var piešķirt vidisku, klimatisku un citu pārvaldības saistību maksājumus, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.  Dalībvalstis var piešķirt maksājumus agrovides ilgtspējas veicināšanas praksei, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem, tostarp dabas radītu risku novēršanai, kā arī citu pārvaldības saistību maksājumus, piemēram, mežsaimniecībai, ģenētisko resursu aizsardzībai un uzlabošanai un dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanai, saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    438

Regulas priekšlikums

65. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atkarībā no tā, kādas ir īpašās vajadzības valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, ar šā veida intervencēm saistīto atbalstu dalībvalstis var darīt pieejamu visā to teritorijā.

3.  Atkarībā no tā, kādas ir īpašās vajadzības valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, ar šā veida intervencēm saistīto atbalstu dalībvalstis dara pieejamu visā to teritorijā. Minētais atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr.    439

Regulas priekšlikums

65. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem un citiem saņēmējiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanai.

4.  Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām 6. panta 1. punktā nosaukto attiecīgo konkrēto mērķu sasniegšanai, tostarp nodrošināt mitrāju un organiskās augsnes pienācīgu aizsardzību. Prioritāti var piešķirt shēmām, kas īpaši paredzētas vietējiem vides apstākļiem un vajadzībām, un attiecīgā gadījumā veicina XI pielikumā minētajos tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    440

Regulas priekšlikums

65. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  pārsniegt prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dzīvnieku labturību, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

b)  pārsniegt attiecīgo prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, dzīvnieku labturību un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem novēršanu, kā arī citas attiecīgās obligātās prasības, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    441

Regulas priekšlikums

65. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu.

d)  pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu, vai pildīt saistības, kas papildina saistības, par kurām tiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu, vienlaikus izvairoties no dubultas finansēšanas.

Grozījums Nr.    442

Regulas priekšlikums

65. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā.

6.  Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Dalībvalstis nodrošina saņēmējiem arī finanšu stimulu, un vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību vai par dzīvnieku, bišu saimi vai citu noteiktu vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā.

Grozījums Nr.    443

Regulas priekšlikums

65. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Maksājumu līmenis atšķiras atkarībā no katras prakses vai prakšu kopuma ilgtspējas mērķu pakāpes, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, lai efektīvi stimulētu līdzdalību. Dalībvalstis var arī diferencēt maksājumus, ņemot vērā to, kādi ir lauksaimniecisko darbību ietekmējošie ierobežojumi, kas izriet no uzņemtajām saistībām, un atkarībā no dažādām lauksaimniecības sistēmām.

Grozījums Nr.    444

Regulas priekšlikums

65. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Lai stimulētu lauksaimniekus ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā un izmērāmā veidā, dalībvalstis var veicināt un atbalstīt kolektīvas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas.

7.  Lai stimulētu lauksaimniekus un lauksaimnieku grupas ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā un izmērāmā veidā, dalībvalstis var veicināt un atbalstīt brīvprātīgas kolektīvās shēmas un pārvaldības saistību kopumu kā vietējā līmenī vadītas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas, tostarp īstenojot teritoriālu pieeju. Dalībvalstis nodrošina visus vajadzīgos līdzekļus konsultāciju, mācību un zināšanu pārneses jomā, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri maina savas ražošanas sistēmas.

Grozījums Nr.    445

Regulas priekšlikums

65. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Saistības uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu. Tomēr, ja tas nepieciešams noteiktu vēlamu vidisko ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, dalībvalstis attiecībā uz konkrētiem saistību veidiem savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt ilgāku laikposmu, tostarp paredzot ikgadējas saistību pagarināšanas iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un attiecībā uz jaunām saistībām, kuras uzņemas tūlīt pēc sākotnējā laikposma saistību izpildes, dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var noteikt īsāku laikposmu.

8.  Saistības parasti uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu. Tomēr, ja tas nepieciešams noteiktu vēlamu vidisko ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, tostarp ņemot vērā mežsaimniecības ilgtermiņa raksturu, dalībvalstis attiecībā uz konkrētiem saistību veidiem savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt ilgāku laikposmu, tostarp paredzot ikgadējas saistību pagarināšanas iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām. Pienācīgi pamatotos gadījumos un attiecībā uz jaunām saistībām, kuras uzņemas tūlīt pēc sākotnējā laikposma saistību izpildes, dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var noteikt īsāku laikposmu.

Grozījums Nr.    446

Regulas priekšlikums

65. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Ja ar šā veida intervencēm atbalstu piešķir par agrovides un klimata saistībām, par apņemšanos pāriet uz Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu un par meža vidiskajiem un klimatiskajiem pakalpojumiem, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru.

9.  Ja ar šā veida intervencēm atbalstu piešķir par agrovides un klimata saistībām, tostarp par apņemšanos pāriet uz Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm, integrēto augu aizsardzību un agromežsaimniecības sistēmu aizsardzību vai turpināt to izmantošanu un par meža vidiskajiem un klimatiskajiem pakalpojumiem, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru.

Grozījums Nr.    447

Regulas priekšlikums

65. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.  Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu pieejamas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās zināšanas un informācija.

10.  Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu šādu darbību īstenošanai vajadzīgās attiecīgās zināšanas un informācija un lai personām, kuras to pieprasa, tiktu darīta pieejama atbilstīga apmācība, kā arī piekļuve specializētām zināšanām ar mērķi palīdzēt lauksaimniekiem, kuri apņemas mainīt savas ražošanas sistēmas.

Grozījums Nr.    448

Regulas priekšlikums

66. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt dabisku un citu platībatkarīgu ierobežojumu maksājumus, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par dabas un citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem, tostarp kalnu apgabaliem un salu reģioniem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    449

Regulas priekšlikums

66. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem [platībām], kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu.

2.  Šos maksājumus aktīviem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem [platībām], kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu, kā arī par kara skartiem apgabaliem Horvātijas Republikā.

Grozījums Nr.    450

Regulas priekšlikums

66. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Attiecībā uz juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr.    451

Regulas priekšlikums

66. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības dabiskajiem vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem.

3.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem. Tās saņēmējiem var sniegt arī finanšu stimulus, lai tie turpinātu lauksaimniecības darbību šajās platībās. Atbalsta summu var koriģēt, lai ņemtu vērā to dabas ierobežojumu nopietnību, kas ietekmē lauksaimniecisko darbību un lauksaimniecības sistēmu. Piešķirot maksājumus, vajadzības gadījumā var ņemt vērā arī sociāli ekonomiskos un vides kritērijus. Dalībvalstis nodrošina, ka aprēķini ir atbilstīgi, pareizi un noteikti iepriekš, pamatojoties uz taisnīgu aprēķina metodi.

Grozījums Nr.    452

Regulas priekšlikums

66. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru.

5.  Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru, un tos nosaka, ņemot vērā minimālās un maksimālās summas, kas paredzētas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr.    453

Regulas priekšlikums

67. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    454

Regulas priekšlikums

67. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šos maksājumus var piešķirt lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem un citiem zemes apsaimniekotājiem attiecībā uz platībām, kurās ir 1. punktā minētie platībatkarīgie traucēkļi.

2.  Šos maksājumus var piešķirt lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām, meža īpašniekiem un meža īpašnieku grupām. Pienācīgi pamatotos gadījumos tos var piešķirt arī citiem zemes apsaimniekotājiem.

Grozījums Nr.    455

Regulas priekšlikums

67. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Attiecībā uz juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr.    456

Regulas priekšlikums

67. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR2, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

b)  (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR 1, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    457

Regulas priekšlikums

67. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru.

6.  Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru, un tos nosaka, ņemot vērā maksimālās summas, kas paredzētas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr.    458

Regulas priekšlikums

68. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Lai par investīciju darbībām būtu tiesības pretendēt uz ELFLA atbalstu, pirms tām veic novērtējumu par paredzamo ietekmi uz vidi saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz šāda veida investīciju, ja investīcijai varētu būt negatīva ietekme uz vidi.

Grozījums Nr.    459

Regulas priekšlikums

68. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu.

2.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, tostarp kolektīvām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu, kurā iekļauta prasība nodrošināt, lai augu sugas būtu pielāgotas vietējām ekosistēmām, vai līdzvērtīgu instrumentu, ja atbalstu piešķir saimniecībām, kuras pārsniedz konkrētu lielumu, ko noteikušas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    460

Regulas priekšlikums

68. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis var piešķirt prioritāti investīcijām, ko saskaņā ar šo pantu īsteno gados jauni lauksaimnieki.

Grozījums Nr.    461

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  dzīvnieku iegāde, viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem;

d)  dzīvnieku iegāde, izņemot dzīvniekus, kurus izmanto mašīnu vietā, lai nodrošinātu ainavu saglabāšanu un aizsardzību pret lielajiem plēsējiem;

Grozījums Nr.    462

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem;

Grozījums Nr.    463

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktam, tostarp apūdeņošanas paplašināšana, kas ietekmē ūdensobjektus, kuru stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts par mazāk nekā labu;

svītrots

Grozījums Nr.    464

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas;

g)  investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas; dalībvalstis var arī paredzēt īpašas atkāpes attiecībā uz investīcijām platjoslas infrastruktūrā, ja tiek noteikti skaidri kritēriji, kas nodrošina papildināmību ar atbalstu no citiem Savienības instrumentiem;

Grozījums Nr.    465

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  investīcijas, kas neatbilst tiesību aktiem dzīvnieku veselības un labturības jomā vai Direktīvai 91/676/EEK;

Grozījums Nr.    466

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1. daļa – hb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hb)  investīcijas bioenerģijas ražošanā, kas neatbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;

Grozījums Nr.    467

Regulas priekšlikums

68. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atkāpjoties no pirmās daļas a) līdz h) apakšpunkta, dalībvalstis var noteikt atkāpes attiecībā uz salu reģioniem, tostarp tālākajiem reģioniem, lai novērstu traucēkļus saistībā ar atrašanos uz salām un nošķirtību.

Grozījums Nr.    468

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām.

Dalībvalstu atbalsts nepārsniedz maksimālo likmi no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr.    469

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana un neienesīgās investīcijas;

a)  ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana, agromežsaimniecības sistēmu izveide un neienesīgās investīcijas, tostarp zemes konsolidācija;

Grozījums Nr.    470

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar meža un lauku vidi.

c)  investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā, kam nodarīts kaitējums ugunsgrēku un citu dabas katastrofu vai katastrofālu notikumu dēļ, tostarp vētru, plūdu, kaitīgo organismu un slimību dēļ, kā arī mežu atjaunošanā, veicot atmīnēšanu, un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar mežu un lauku vidi, kā arī mežu veselības saglabāšanā.

Grozījums Nr.    471

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  investīcijas novatoriskās ražošanas metodēs un sistēmās, vienlaikus sekmējot 6. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.    472

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cb)  investīcijas ganāmpulku aizsardzībai pret plēsējiem;

Grozījums Nr.    473

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cc)  investīcijas tālākajos reģionos un apgabalos ar dabas ierobežojumiem, tostarp kalnu un salu reģionos;

Grozījums Nr.    474

Regulas priekšlikums

68. pants – 4. punkts – 2. daļa – cd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cd)  investīcijas, kas saistītas ar dzīvnieku labturību;

Grozījums Nr.    475

Regulas priekšlikums

68.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

68.a pants

 

Investīcijas apūdeņošanā

 

1.   Neskarot šīs regulas 68. pantu, attiecībā uz apūdeņošanu jaunās un pašreizējās apūdeņotās platībās un nosusinātās teritorijās par attiecināmām izmaksām uzskata vienīgi tādas investīcijas, kas atbilst šā panta nosacījumiem.

 

2.   Saskaņā ar Direktīvā 2000/60/EK paredzētajiem noteikumiem Komisijai jābūt paziņotam upes baseina apsaimniekošanas plānam attiecībā uz visu apgabalu, kurā ir plānotas investīcijas, kā arī pārējiem apgabaliem, kuru vidi investīcijas varētu ietekmēt. Attiecīgajā pasākumu programmā jābūt precizētiem pasākumiem, ko veic atbilstīgi upes baseina apsaimniekošanas plānam saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu un kas attiecas uz lauksaimniecības nozari.

 

3.   Jābūt uzstādītiem tādiem ūdens skaitītājiem vai daļa no investīcijas jāvelta tādu ūdens skaitītāju uzstādīšanai, kas ļauj mērīt ūdens patēriņu saistībā ar investīciju, kurai tiek piešķirts atbalsts.

 

4.   Par investīciju, ar ko uzlabo pastāvošās apūdeņošanas iekārtas vai kādu apūdeņošanas infrastruktūras elementu, atbalstu var saņemt tikai tad, ja ex ante novērtējumā tiek atzīts, ka tā ļauj nodrošināt potenciālu ūdens ietaupījumu vismaz 5–25 % apmērā saskaņā ar pastāvošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskajiem parametriem.

 

Ja investīcija ietekmē gruntsūdeņus vai virszemes ūdensobjektus, kuru stāvoklis tikai ar ūdens kvantitāti saistīto iemeslu dēļ attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts mazāk nekā labs:

 

a)   investīcijai jānodrošina ūdens patēriņa efektīvs samazinājums investīcijas līmenī,, kas sasniedz vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, kuru iespējams panākt ar investīcijas palīdzību;

 

b)   gadījumā, ja investīcija tiek veikta vienā lauku saimniecībā, ar investīciju arī jāsamazina attiecīgās lauku saimniecības kopējais ūdens patēriņš, sasniedzot vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, ko iespējams panākt investīcijas līmenī. Kopējais saimniecībā izmantotā ūdens apjoms ietver arī tās pārdoto ūdeni.

 

Neviens no 4. punktā minētajiem nosacījumiem neattiecas uz investīcijām jau pastāvošās iekārtās, kas skar tikai energoefektivitāti, vai uz investīcijām ūdenskrātuves izveidei, vai uz investīcijām reģenerēta ūdens izmantošanai, kas neietekmē gruntsūdeņus vai virszemes ūdensobjektus.

 

5.   Investīcijas, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē attiecīgos gruntsūdeņus vai attiecīgo virszemes ūdensobjektu, var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja:

 

a)  ūdensobjekta stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā tikai ūdens kvantitātes dēļ nav noteikts mazāk nekā labs, kā arī

 

b)   ex ante vides faktoru analīze liecina, ka investīcijai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes; šādu ietekmes uz vidi analīzi veic vai apstiprina kompetentā iestāde, un tā var attiekties arī uz lauku saimniecību grupām.

 

Programmā noteiktās un pamatotās neapūdeņotās platības, kurās iepriekš ir darbojušās apūdeņošanas iekārtas, var tikt uzskatītas par apūdeņotām platībām nolūkā izvērtēt apūdeņoto platību neto pieaugumu.

 

6.   Atkāpjoties no 5. punkta a) apakšpunkta, investīcijas, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, joprojām var pretendēt uz atbalstu, ja:

 

a)   investīciju apvieno ar investīciju pastāvošā apūdeņošanas iekārtā vai apūdeņošanas infrastruktūras elementā, kas ex ante novērtējumā atzīts par tādu, kurš dod iespēju potenciāli ietaupīt ūdeni vismaz 5–25 % apmērā saskaņā ar pastāvošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskajiem parametriem, un

 

b)   investīcija nodrošina ūdens patēriņa efektīvu samazinājumu investīcijas kopējā līmenī, sasniedzot vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, ko iespējams panākt ar investīciju pastāvošajā apūdeņošanas iekārtā vai infrastruktūras elementā.

 

7.   Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta maksimālo likmi var palielināt attiecībā uz investīcijām tālākajos reģionos un apgabalos ar dabas ierobežojumiem, tostarp kalnu un salu reģionos.

Grozījums Nr.    476

Regulas priekšlikums

68.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

68.b pants

 

Digitālo tehnoloģiju ierīkošana

 

1.   Neskarot šīs regulas 68. pantu, nolūkā palīdzēt sasniegt 5. pantā noteikto horizontālo mērķi un 6. pantā noteiktos konkrētos mērķus dalībvalstis var piešķirt atbalstu digitālo tehnoloģiju ierīkošanai lauku apvidos saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

 

2.   Ar šā veida intervenci dalībvalstis var piešķirt atbalstu, lai palīdzētu ierīkot digitālās tehnoloģijas un šādi cita starpā veicinātu precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanu, viedo ciemu veidošanu, darījumdarbību laukos, kā arī IKT infrastruktūru veidošanu saimniecību līmenī.

 

3.   Dalībvalstu atbalsta digitālo tehnoloģiju ierīkošanai maksimālā likme nepārsniedz attiecināmās izmaksas, kas noteiktas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr.    477

Regulas priekšlikums

69. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana

Gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un attīstīšana

Grozījums Nr.    478

Regulas priekšlikums

69. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt atbalstu gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšanai vai iekļaušanai pastāvošajās lauku saimniecībās, iesācēju lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, tostarp lauksaimnieciskās darbības dažādošanai, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts darījumdarbības plāns.

Grozījums Nr.    479

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu:

2.  Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu:

Grozījums Nr.    480

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  iesācējiem lauksaimniekiem uzsākt darījumdarbību;

Grozījums Nr.    481

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  ar lauksamniecību un mežsaimniecību vai lauku saimniecības ienākumu dažādošanu saistītiem lauku jaunuzņēmumiem uzsākt darījumdarbību;

b)  ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, bioekonomiku, aprites ekonomiku un agrotūrismu saistītiem lauku jaunuzņēmumiem uzsākt un attīstīt darījumdarbību vai dažādot ienākumus;

Grozījums Nr.    482

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  jaunuzņēmumiem uzsākt vietējā attīstības stratēģijā ietilpstošu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos.

c)  lauksaimniekiem, kuri dažādo savu darbību, kā arī mikrouzņēmumiem un fiziskām personām lauku apvidos uzsākt vietējā attīstības stratēģijā ietilpstošu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos.

Grozījums Nr.    483

Regulas priekšlikums

69. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, lai nodrošinātu, ka gados jauni lauksaimnieki un iesācēji lauksaimnieki, kuri iesaistās lauksaimnieku grupās, ražotāju organizācijās vai kooperatīvās struktūrās, nezaudē atbalstu darījumdarbības uzsākšanai. Šādi noteikumi atbilst proporcionalitātes principam un paredz gados jaunu lauksaimnieku un iesācēju lauksaimnieku dalību struktūrā.

Grozījums Nr.    484

Regulas priekšlikums

69. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā. Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz 100 000 EUR, un to drīkst apvienot ar finanšu instrumentiem.

4.  Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā, ko var diferencēt saskaņā ar objektīviem kritērijiem. Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz IXaa pielikumā paredzēto summu, un to drīkst apvienot ar finanšu instrumentiem.

Grozījums Nr.    485

Regulas priekšlikums

69. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Šajā pantā paredzēto atbalstu var izmaksāt vairākās daļās.

Grozījums Nr.    486

Regulas priekšlikums

70. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis piešķir atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.  Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, ņemot vērā savas vajadzības un SVID analīzi, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Dalībvalstis nodrošina, lai šie noteikumi nekaitētu privātiem vai publiskiem valstu mēroga riska pārvaldības instrumentiem.

Grozījums Nr.    487

Regulas priekšlikums

70. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanu, kuri īsteniem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

2.  Ar šā veida intervenci atbalstu var piešķirt tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanai, kuri aktīviem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus. Šie instrumenti var ietvert vairāku risku pārvaldības sistēmas.

 

Turklāt jāveicina riska mazināšanas stratēģijas, lai palielinātu saimniecību izturētspēju pret dabas radītiem un ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem, kā arī lai mazinātu ienākumu nestabilitātes radīto ietekmi.

Grozījums Nr.    488

Regulas priekšlikums

70. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  finansiālas iemaksas par apdrošināšanas shēmu prēmijām;

a)  finansiālas iemaksas apdrošināšanas shēmu prēmijām, sedzot zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas vai katastrofāli notikumi, dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojumi, vides incidents, bioloģisko kultūraugu piesārņojums vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitīgo organismu invāziju;

Grozījums Nr.    489

Regulas priekšlikums

70. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu.

b)  finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu, ar mērķi izmaksāt lauksaimniekiem finansiālu kompensāciju to zaudējumu segšanai, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas vai katastrofāli notikumi, dzīvnieku vai augu slimību izplatīšanās, vides incidents, bioloģisko kultūraugu piesārņojums vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju;

Grozījums Nr.    490

Regulas priekšlikums

70. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  finansiālas iemaksas ienākumu stabilizācijas instrumentā, kas izpaužas kā finansiāli ieguldījumi kopfondos, lai nodrošinātu:

 

i) kompensāciju visu nozaru lauksaimniekiem saistībā ar būtisku ienākumu kritumu;

 

ii) kompensāciju konkrētas nozares lauksaimniekiem saistībā ar būtisku ienākumu kritumu;

Grozījums Nr.    491

Regulas priekšlikums

70. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis ierobežo 3. punkta b) un c) apakšpunktā minētās finansiālās iemaksas kopfondos šādiem elementiem:

 

a) kopfonda izveidošanas administratīvās izmaksas, kas sadalītas maksimāli trim gadiem, pakāpeniski samazinot to apjomu;

 

b) summas, ko kopfonds izmaksājis lauksaimniekiem kā finanšu kompensāciju; turklāt finansiālās iemaksas var attiekties uz procentiem par komerciālajiem aizņēmumiem, kurus kopfonds ņēmis, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem krīzes gadījumā;

 

c) fondā veikto gada iemaksu papildināšana;

 

d) kopfonda sākotnējais kapitāls.

Grozījums Nr.    492

Regulas priekšlikums

70. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  atbalsttiesīgo apdrošināšanas shēmu un kopfondu veidi un darbības joma;

a)  atbalsttiesīgo apdrošināšanas shēmu, kopfondu un ienākumu stabilizācijas instrumentu veidi un darbības joma;

Grozījums Nr.    493

Regulas priekšlikums

70. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori;

b)  zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori, tostarp izmantojot bioloģiskos, klimatiskos vai ekonomiskos rādītājus, kas piemēroti saimniecību vai vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

Grozījums Nr.    494

Regulas priekšlikums

70. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām.

6.  Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz attiecināmās izmaksas, kas noteiktas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr.    495

Regulas priekšlikums

70. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Dalībvalstis, kuras ievieš valsts riska pārvaldības shēmas vai kurās šādas shēmas jau ir ieviestas pirms ... [šīs regulas stāšanās spēkā diena], var izmantot šajā pantā noteiktos instrumentus, lai segtu tādus riskus, kas nav ietverti minētajās shēmās.

Grozījums Nr.    496

Regulas priekšlikums

71. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.  Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas, tostarp tās, uz kuru produktiem attiecas Regula (ES) Nr. 1151/2012; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    497

Regulas priekšlikums

71. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai veicinātu tādas sadarbības formas, kura ietver vismaz divus subjektus un palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

2.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai veicinātu un turpinātu tādas sadarbības formas, kuras ietver vismaz divus subjektus, no kuriem vismaz viens ir iesaistīts lauksaimnieciskajā ražošanā, un palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr.    498

Regulas priekšlikums

71. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dalībvalstis var piešķirt ELFLA atbalstu vietējām rīcības grupām, kas īsteno vietēju attīstības stratēģiju, ar kuru sekmē 6. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    499

Regulas priekšlikums

71. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā veida intervencē dalībvalstis var segt ar jebkādiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas.

3.  Šā veida intervencē dalībvalstis var segt ar jebkādiem vajadzīgajiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas, tostarp sertifikācijas izmaksas saistībā ar dalību Savienības kvalitātes shēmā.

Grozījums Nr.    500

Regulas priekšlikums

71. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis drīkst piešķirt atbalstu, kura mērķis ir sekmēt kvalitātes shēmas, ražotāju organizācijas, ražotāju grupas vai citus sadarbības veidus, fiksētas summas veidā.

Grozījums Nr.    501

Regulas priekšlikums

71. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus, izņemot – pienācīgi pamatotos gadījumos – kolektīvus vidiskos un klimata darbus, kuri palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus.

8.  Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus, izņemot – pienācīgi pamatotos gadījumos – kolektīvas darbības vides un klimata jomā, kuru mērķis ir sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus.

Grozījums Nr.    502

Regulas priekšlikums

71. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Vietējās rīcības grupas var pieprasīt kompetentajai maksājumu aģentūrai avansa maksājumu, ja šāda iespēja paredzēta stratēģiskajā plānā. Avansa summa nepārsniedz 50 % no publiskā atbalsta, kas saistīts ar darbības un iedzīvināšanas izmaksām.

Grozījums Nr.    503

Regulas priekšlikums

71. pants – 8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.b  Atbalsta apjoms lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, tostarp informēšanas un noieta veicināšanas darbībām, kā arī ražotāju grupu un organizāciju izveidei ir ierobežots atbilstoši IXb pielikumā paredzētajai maksimālajai summai.

Grozījums Nr.    504

Regulas priekšlikums

71.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

71.a pants

 

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmu tematiskās apakšprogrammas

 

Dalībvalstis 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanai var izveidot lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmu tematiskas apakšprogrammas, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012.

Grozījums Nr.    505

Regulas priekšlikums

72. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par lauksaimniecisku, mežsaimniecisku un lauku darījumdarbības zināšanu apmaiņu un informēšanu, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.  Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par individuālu vai kolektīvu zināšanu apmaiņu un informēšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības, tostarp agromežsaimniecības, vides un klimata aizsardzības, lauku darījumdarbības, viedo ciemu un KLP intervences jomā, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr.    506

Regulas priekšlikums

72. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā veida intervencē dalībvalstis drīkst segt izmaksas par jebkādu attiecīgu rīcību, kas veicina inovāciju, piekļuvi apmācībai un konsultācijām, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu un kas palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

2.  Šā veida intervencē dalībvalstis un Savienība drīkst segt izmaksas par jebkādu attiecīgu rīcību, kas veicina inovāciju, piekļuvi apmācībai un konsultācijām, plānu izstrādi un pētījumu veikšanu, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu un kas palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr.    507

Regulas priekšlikums

72. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām.

Dalībvalstu atbalsts nepārsniedz maksimālo likmi, kas noteikta IXaa pielikumā.

Grozījums Nr.    508

Regulas priekšlikums

72. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu uzsākšanas gadījumā dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt fiksētas summas veidā, un šīs summas maksimālais apjoms ir 200 000 EUR.

Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu uzsākšanas gadījumā dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt, nepārsniedzot maksimālo summu, kas noteikta IXaa pielikumā.

Grozījums Nr.    509

Regulas priekšlikums

72. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Atkāpjoties no 3. punkta, tālākajos reģionos un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, lai sasniegtu 6. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis drīkst piemērot lielāku atbalsta likmi vai lielāku summu, nekā noteikts minētajā punktā.

svītrots

Grozījums Nr.    510

Regulas priekšlikums

72. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Šajā pantā paredzētais atbalsts neattiecas uz sagatavošanas vai mācību kursiem, kas ir daļa no standarta izglītības programmas vai sistēmas vidējās vai augstākās izglītības līmenī.

Grozījums Nr.    511

Regulas priekšlikums

72. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts