Procedūra : 2019/2028(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0017/2019

Iesniegtie teksti :

A9-0017/2019

Debates :

PV 22/10/2019 - 14
CRE 22/10/2019 - 14

Balsojumi :

PV 23/10/2019 - 11.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0038

<Date>{15/10/2019}15.10.2019</Date>
<NoDocSe>A9‑0017/2019</NoDocSe> (<RefVer>1. daļa</RefVer>)
PDF 531kWORD 258k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>

<Titre>par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(11734/2019 – C9‑0119/2019 – 2019/2028(BUD))</DocRef>

1. daļa. Rezolūcijas priekšlikums


<Commission>{BUDG}Budžeta komiteja</Commission>

Referentes:  <Depute>Monika Hohlmeier (III iedaļa — Komisija)</Depute>

 <Depute>Eider Gardiazabal Rubial (pārējās iedaļas)</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 ĀRLIETU KOMITEJAS ATZINUMS
 ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS ATZINUMS
 EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS KOMITEJAS ATZINUMS
 NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS ATZINUMS
 VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS
 RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS
 IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS
 REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 ZIVSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS ATZINUMS
 KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS ATZINUMS
 SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11734/2019 – C9‑0119/2019 – 2019/2028(BUD))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

 ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu[1],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012[2],

 ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[3],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[4],

 ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par 2020. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija[5],

 ņemot vērā 2019. gada 28. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2020. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi[6],

 ņemot vērā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2019. gada 5. jūlijā (COM(2019)0400),

 ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2019. gada 3. septembrī un nosūtīja Parlamentam 2019. gada 13. septembrī (11734/2019 – C9-0119/2019),

 ņemot vērā 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu Parīzes nolīgumā, ko Eiropas Savienība ratificēja 2016. gada 5. oktobrī,

 ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas vispārējā stāvokļa apskatu “ES rīcība enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā” (2017),

 ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

 ņemot vērā Reglamenta 94. pantu,

 ņemot vērā pārējo attiecīgo komiteju atzinumus,

 ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0017/2019),

III iedaļa

Vispārējs pārskats

1. atgādina, ka Parlaments 2019. gada 14. marta rezolūcijā par 2020. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm noteica skaidras politiskās prioritātes 2020. gada budžetam, kam jāveido tilts uz nākotnes Eiropu un jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība; no jauna apstiprina savu stingro apņemšanos īstenot minētās prioritātes un nosaka turpmāk izklāstīto nostāju, lai nodrošinātu atbilstošu finansējuma līmeni šo prioritāšu izpildei;

2. atkārtoti pauž Parlamenta viedokli, ka Savienības 2020. gada budžetam būtu jāpalīdz sagatavoties daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam īstenošanai un jānodrošina stabils izejas punkts jaunās paaudzes Savienības programmām un politikas pasākumiem; turklāt atgādina, ka 2020. gads ir pēdējais pašreizējās DFS darbības gads un līdz ar to Savienības pēdējā iespēja pietuvoties šim periodam noteikto politisko saistību izpildei, tostarp virzībā uz ES klimata mērķa sasniegšanu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu, kā arī Eiropas Sociālo tiesību pīlāra īstenošanu; šajā sakarībā uzsver, ka Savienības budžetā ir visā pilnībā jānovērtē un jāintegrē Savienības politikas ietekme uz dzimumu līdztiesību (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā), tādējādi veicinot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un vienlīdzīgas iespējas;

3. pieņem zināšanai Padomes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, proti, saistību apropriāciju samazināšanu par 1,51 miljardu EUR salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu; uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi ir klajā pretrunā Savienības prioritātēm, tos nepamato līdzekļu apguves spēja un tie ir paredzēti tam, lai likvidētu visus īpašos palielinājumus, ko Parlaments pieprasījis un saņēmis iepriekšējos budžeta gados; tādēļ nolemj visās pozīcijās, kuras Padome ir samazinājusi, principā atjaunot apropriācijas budžeta projektā ierosinātajā apmērā gan attiecībā uz darbības, gan attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem un savai nostājai par pamatu ņemt budžeta projektu;

4. pauž stingru pārliecību, ka ir obligāti risināt klimata problēmu un aizsargāt vidi tā, lai veicinātu nodarbinātību, radītu jaunas darbvietas, stiprinātu konkurētspēju, veicinātu ilgtspējīgu attīstību un nodrošinātu sociālo labklājību; uzsver jauno un topošo tehnoloģiju lielo nozīmi minētā mērķa sasniegšanā; uzsver, ka Savienībai ir jārāda piemērs un jāiedvesmo citas valstis visā pasaulē vēl vairāk ieguldīt ar klimatu saistītos izdevumos; atzinīgi vērtē dedzīgos aicinājumus rīkoties, ko Savienības vadītāji pauduši nesen notikušajā ANO klimata pārmaiņu samitā, kā arī vairāku dalībvalstu nesen pausto apņemšanos palielināt izdevumus tādās jomās kā energoefektivitāte, atjaunojamo energoresursu enerģija un ilgtspējīga transporta un enerģētikas infrastruktūra; uzskata, ka pēc šādiem paziņojumiem vajadzētu sekot konkrētai dalībvalstu rīcībai, tostarp arī apspriežoties Padomē;

5.  atgādina par Savienības saistībām, kas izriet no Parīzes nolīguma, un Savienības apņemšanos sasniegt mērķi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 20 % no Savienības izdevumiem atvēlēt ar klimatu saistītiem pasākumiem; norāda, ka 21,0 % no 2020. gada budžeta projektā ierosinātajām saistību apropriācijām ir saistīts ar klimatu un ka vēl vismaz 3,5 miljardi EUR būtu jāatvēl ar klimatu saistītiem izdevumiem, lai sasniegtu 20 % mērķi; pauž nožēlu, ka pašreizējās DFS ietvaros Savienības budžeta iespējas patstāvīgi risināt klimata problēmu ir ierobežotas, un norāda, ka šajā jomā ir nepieciešamas daudz lielākas investīcijas — saskaņā ar Komisijas aplēsēm 175 līdz 290 miljardi EUR gadā;

6.  uzsver, ka 2020. gada budžetam būtu jāsagatavo Savienība mērķim vēl vērienīgāk integrēt klimata pasākumus un bioloģisko daudzveidību DFS 2021.–2027. gadam, lai attaisnotu Eiropas iedzīvotāju cerības; prasa nodrošināt pārredzamāku, stingrāku un visaptverošāku metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm un ietver reformētus snieguma rādītājus, ar kuriem noteikt un izsekot ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītos izdevumus; ar nepacietību gaida konkrētu priekšlikumu attiecībā uz Eiropas zaļo kursu, kā norādīts Komisijas jaunievēlētās priekšsēdētājas politiskajās pamatnostādnēs; šajā sakarībā atgādina par savu stingro apņemšanos reformēt Savienības pašu resursu sistēmas, tostarp ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas būtu labāk saskaņots ar galvenajām Savienības politikas prioritātēm, tostarp ar cīņu pret klimata pārmaiņām;

7. tādēļ ierosina tādu 2020. gada budžetu, kas dod nozīmīgu ieguldījumu vides problēmu un klimata pārmaiņu novēršanā un pēc iespējas kompensē to, kas nav izdarīts līdz šim, lai sasniegtu mērķi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 20 % no Savienības izdevumiem atvēlēt ar klimatu saistītiem pasākumiem; ierosina ievērojami — par vairāk nekā 2 miljardiem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas — palielināt budžeta pozīcijas dažādās izdevumu kategorijās un galvenokārt 1.a izdevumu apakškategorijā, kura dod lielu ieguldījumu klimata izdevumu mērķa sasniegšanā; mērķtiecīgi novirza šos palielinājumus uz tām pozīcijām, kuru izpildes rādītāji ir izcili un kuru darbības spējas ir pietiekamas, lai apgūtu papildu apropriācijas 2020. gadā;

8. uzsver, ka jaunatne joprojām ir visaptveroša prioritāte Savienības budžetā; uzsver, ka, neraugoties uz pozitīvo jauniešu bezdarba samazināšanās tendenci Savienībā, nākotnes iespēju trūkums rada patiešām akūtu sociālās krīzes situāciju jauniešiem atsevišķās Savienības vietās (ar ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstīm un reģioniem); tādēļ nolemj palielināt līdzekļus Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI), pārsniedzot Komisijas ierosināto apmēru — arī tādēļ, lai nākamajā DFS nodrošinātu gludu pāreju uz Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+);

9. palielina finanšu resursus, lai apmierinātu turpmāko pieprasījumu pēc Erasmus+, kas ir galvenā programma izglītības, apmācības (tostarp profesionālās izglītības un apmācības), jaunatnes un sporta jomā Eiropā; uzsver, ka Erasmus+ ir viena no galvenajām Savienības pamatprogrammām, kas ir plaši pazīstama iedzīvotāju vidū un ir sniegusi konkrētus rezultātus ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību; atgādina savu apņemšanos DFS 2021.–2027. gadam trīskāršot finansējumu šai programmai; uzsver nepieciešamību turpināt un pastiprināt sagatavošanas darbību DiscoverEU, ņemot vērā tās plānoto integrāciju programmā Erasmus+ 2021.–2027. gadam; prasa īpašu uzmanību pievērst mobilitātes darbībām pieaugušo izglītībā, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem programmā Erasmus+;

10. ierosina vēl citus mērķtiecīgus līdzekļu palielinājumus citām budžeta pozīcijām, kas saistītas ar Parlamenta prioritātēm, tādās jomās kā MVU, digitalizācija, mākslīgais intelekts, vēža pētniecība, drošība un tiesu iestāžu sadarbība, muita, migrācija un ārpolitika, tostarp attīstības un humānā palīdzība;

11. principā atbalsta Komisijas aplēses par decentralizēto aģentūru budžeta vajadzībām; tādēļ uzskata, ka jebkādi Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un neļautu tām pildīt savus uzdevumus; ierosina mērķtiecīgi palielināt to aģentūru apropriāciju apmēru, kuras veiks papildu uzdevumus vai kuru darba slodze aizvien palielinās jaunu problēmu dēļ;

12. secina, ka, lai pienācīgi finansētu iepriekš minētās neatliekamās prioritātes un ņemot vērā atsevišķu izdevumu kategoriju ļoti mazās vai neesošās rezerves 2020. gadā, ir pilnībā jāizmanto elastības instruments un vispārējā saistību rezerve, bet neparedzēto izdevumu rezerve jāizmanto, daļu no tās atstājot pieejamu tādu neparedzētu notikumu finansēšanai, ar kuriem var nākties saskarties nākamā gada laikā; turklāt atgādina, ka DFS regulā iekļautās elastības iespējas beigsies minētā perioda beigās;

13.  uzsver, ka visā pilnībā ir atkārtoti jāizmanto pētniecības jomā atceltās saistības, kā noteikts Finanšu regulas 15. panta 3. punktā; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome atkal noraida šī tiesību akta noteikuma piemērošanu, ko Komisija budžeta projektā bija ierosinājusi daļēji izmantot; pauž nodomu uzstāt uz savu nostāju, kas atspoguļo gan Finanšu regulas burtu, gan garu; plāno atrisināt šo jautājumu šī gada budžeta samierināšanas sanāksmē; ierosina visā pilnībā atkārtoti izmantot šīs atceltās saistības, lai palielinātu līdzekļus četrās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijās, kuras ietver visvairāk ar klimatu saistītas pētniecības darbību;

14. kopējās apropriācijas 2020. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 170 971 519 973 EUR apmērā saistību apropriācijās, kas ir par 2 699 813 994 EUR vairāk nekā ierosināts budžeta projektā; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu nolemj darīt pieejamus vēl 280 700 000 EUR saistību apropriācijās; kopējās apropriācijas 2020. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 159 146 168 195 EUR apmērā maksājumu apropriācijās;

1.a izdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

15. norāda, ka “Apvārsnis 2020” nodrošina ļoti ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību un sniedz būtisku ieguldījumu videi nekaitīgu tehnoloģiju un klimatam un videi nekaitīgu inovāciju attīstībā, lai liktu pamatus dekarbonizētai nākotnei un atbalstītu pāreju uz aprites ekonomiku lielākā apmērā; uzsver arī šīs programmas svarīgumu citām nozīmīgām Eiropas pētniecības jomām, tādām kā digitalizācija, mākslīgais intelekts un vēža pētniecība; tāpēc ievērojami — par 737,8 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas — palielina pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” paredzētos līdzekļus; turklāt saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu pilnā apmērā — 280,7 miljoni EUR — dara pieejamas saistību apropriācijas, kas 2018. gadā atceltas, jo nav tikuši īstenoti pētniecības projekti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijās, kurām ir vislielākā nozīme ar klimatu saistītiem pētniecības projektiem, un aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst minēto līdzekļu taisnīgam ģeogrāfiskajam sadalījumam;

16. ir pārliecināts, ka cīņai pret vēzi jābūt Savienības absolūtai prioritātei un ka šajā virzienā ir jāiegulda daudz lielāks darbs; uzsver, ka vēža pētniecība ir svarīgs pamatelements šajā procesā; tādēļ pieņem vēža pētniecībai paredzētu finanšu resursu palielinājumu, kas jāiekļauj attiecīgajās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijās, kuras turklāt uzrāda ļoti augstu budžeta izpildi; uzsver, ka nekavējoties ir jāpanāk intensīvāka pētniecība šajā jomā, rēķinoties arī ar iespaidīgākiem ieguldījumiem, kas paredzami nākamajā DFS;

17. atgādina, ka Eiropas kā vadošās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nodrošinātājas stāvoklis ir atkarīgs no resursiem, kas atvēlēti jaunu IKT tehnoloģiju izstrādei un testēšanai, kā arī atbalsta sniegšanai jaunuzņēmumiem un tehnoloģiju uzņēmumiem, lai palielinātu attiecīgo tirgus jaudu; šajā sakarībā atkārtoti norāda uz nepieciešamību nodrošināt papildu finansējumu Eiropas pētniecības iestādēm un MVU, kas īpašu uzmanību pievērš tādu tehnoloģiju izstrādei un attīstīšanai kā meklētājprogrammas, tulkošanas pakalpojumi un līdzīgas revolucionāras tehnoloģijas;

18. uzsver Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) izšķirošo nozīmi tāda augstas veiktspējas Eiropas komunikāciju tīkla stratēģiskas izveides sekmēšanā, kas ir ilgtspējīgs un savstarpēji savienots transporta (īpašu uzmanību pievēršot dzelzceļa tīklam un cita starpā nakts vilcieniem), enerģētikas un IKT infrastruktūras jomā un dod nozīmīgu ieguldījumu pārejā uz klimatneitrālu sabiedrību; tādēļ ierosina palielināt EISI transporta sadaļas un EISI enerģētikas sadaļas finansējumu, kopumā par 545 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas;

19. uzskata, ka šajā apakškategorijā ir vairāk jāatbalsta vēl arī citas svarīgas prioritātes; šajā sakarībā vērš uzmanību uz MVU, kuri ir būtiska Savienības ekonomikas daļa un kuriem ir izšķiroša nozīme augstas kvalitātes investīciju realizēšanā un darbvietu radīšanā visās dalībvalstīs; šajā sakarībā pieņem programmai COSME paredzētu palielinājumu, lai vēl vairāk stiprinātu šīs programmas potenciālu veicināt uzņēmējdarbību, tostarp sieviešu uzņēmējdarbību, un uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem, un prasa īpašu uzmanību pievērst MVU digitālajai pārveidei; atgādina, ka programmai COSME budžeta projektā ierosinātais piešķīrums bija zemāks pat par finanšu plānojumā paredzēto finansējumu, un pieņem palielinājumu, par 50 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas;

20. uzsver, ka Erasmus+ joprojām ir ļoti augstu novērtēta un ārkārtīgi populāra programma ar tādu pieteikumu skaitu, kas ievērojami pārsniedz pieejamo finansējumu, un tā palīdz veicināt spēcīgu kopīgas Eiropas identitātes apziņu; tādēļ pieņem palielinājumu, par 123,4 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas, lai cīnītos pret zemo sekmīgo pieteikumu īpatsvaru un ļautu lielākam skaitam cilvēku gūt labumu no šīs programmas;

21.  ierosina mērķtiecīgi palielināt apropriācijas Eiropas Darba iestādei (EDI), Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrai (ENISA), kā arī apropriācijas un darbinieku skaitu Eiropas GNSS aģentūrai, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) birojam un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER);

22. tāpēc palielina saistību apropriācijas 1.a izdevumu apakškategorijā, par 1 503 766 221 EUR pārsniedzot budžeta projektu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu dara šai apakškategorijai pieejamus 280 700 000 EUR saistību apropriācijās;

1.b izdevumu apakškategorija — Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

23. atgādina, ka ilgtspējīga izaugsme un mērķtiecīgas investīcijas ir priekšnoteikums kvalitatīvu darbvietu radīšanai un lielākai vispārējai labklājībai un ka tāpēc struktūrfondu līdzekļi un investīcijas būtu efektīvāk jānovirza tam, lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi, mazinātu nevienlīdzību un stimulētu augšupēju sociālo konverģenci;

24. pauž nožēlu par to, ka jauniešu bezdarba līmenis, kas saskaņā ar aplēsēm 2019. gada aprīlī bija 14,2 %, joprojām ir nepieņemami augsts un joprojām ir īpaši akūta problēma vairākās Savienības dalībvalstīs un reģionos; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot jauniešu nodarbināmību un uzņēmējdarbības spējas un vienlaikus novērst nevienlīdzību; pauž pārliecību, ka cīņai pret bezdarbu ir nepieciešami ievērojami finansiāli ieguldījumi; pauž apņēmību nodrošināt papildu finansējumu JNI programmai pašreizējās DFS pēdējā darbības gadā; uzsver nepieciešamību paātrināt šīs programmas īstenošanu un vēl vairāk uzlabot tās efektivitāti, lai nodrošinātu, ka tā sniedz lielāku Eiropas pievienoto vērtību valstu nodarbinātības politikai; tāpēc ierosina palielināt JNI paredzētās saistību apropriācijas, par 363,3 miljoniem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas;

25. palielina finansējumu tehniskajai palīdzībai, lai risinātu ar projektu pārvaldības procedūru sarežģītību saistītās problēmas (no pieteikumu sagatavošanas līdz finanšu pārvaldībai un ietekmes uzraudzībai), kuras ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē struktūrfondu apguvi lielākā apmērā;

26. palielina saistību apropriācijas 1.b izdevumu apakškategorijā, par 373 278 264 EUR pārsniedzot budžeta projektu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot īpašos instrumentus;

2. izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

27. ar bažām norāda, ka atkal tikai 8,3 % kopējo saistību apropriāciju ir saistīti ar bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu, kas ir viszemākais rādītājs kopš 2015. gada, neraugoties uz novērojumu, ka sugu izzušana notiek vēl nepieredzētā un aizvien lielākā ātrumā; prasa piešķirt pietiekamus papildu resursus, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības konsekventu ilgtermiņa aizsardzību visā Savienībā, un nodrošināt šo resursu izsekojamību; ņemot vērā vispārējo prioritāti cīnīties pret klimata pārmaiņām, ievērojami — par 233 miljoniem EUR saistību apropriācijās — palielina ar programmu LIFE+ saistītās budžeta pozīcijas 7. un 34. sadaļā; sagaida, ka Komisija garantēs minēto papildu līdzekļu efektīvai izmantošanai nepieciešamo apguves spēju un nodrošinās šādu videi draudzīgu līdzekļu taisnīgāku ģeogrāfisko sadalījumu, kā tas būs nākamās DFS programmās;

28. ierosina atsevišķām budžeta pozīcijām vajadzīgos palielinājumus, jo īpaši tādu pasākumu finansēšanai, kas paredzēti Āfrikas cūku mēra ietekmes novēršanai vairākās dalībvalstīs; norāda, ka kopš 2019. gada sākuma ietekme ir bijusi būtiska un ir reģistrēts liels skaits slimības uzliesmojumu, kā rezultātā ir izbrāķēts desmitiem tūkstošu dzīvnieku; norāda, ka trešās valstis ir veikušas ieguldījumus pētījumos, lai izstrādātu vakcīnu pret Āfrikas cūku mēri, un uzskata, ka Savienībai būtu jāiegulda līdzekļi tādas vakcīnas pētniecībā un izstrādē, kas pēc iespējas īsākā laikā palīdzētu izskaust Āfrikas cūku mēra izplatīšanos un sastopamību;

29. atgādina, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) apropriāciju apmērs vēl būs jākoriģē, ņemot vērā piešķirtos ieņēmumus, kas varētu būt pieejami 2020. gadā, kā norādīts Komisijas grozījumu vēstulē;

30. ierosina mērķtiecīgi palielināt Eiropas Vides aģentūras apropriāciju apmēru un darbinieku skaitu;

31. kopumā palielina saistību apropriācijas 2. izdevumu kategorijā par 267,3 miljoniem EUR (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības) un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot maksimālā apjoma robežās pieejamo rezervi; uzsver, ka ir jāpārtrauc līdzekļu samazināšana lauksaimniecības budžetā, jo lauksaimniecības nozari bieži skar krīzes, kuru risināšanai ir jāpiešķir budžeta līdzekļi;

3. izdevumu kategorija — Drošība un pilsonība

32. ņemot vērā ārkārtīgi zemo maksimālo apjomu kopš pašreizējās DFS darbības sākuma, ko nav iespējams ievērot, palielina finansējumu Parlamenta prioritātēm iekšējās drošības, migrācijas, pamattiesību un tiesiskuma ievērošanas jomā, kā arī nediskriminācijas un līdztiesības veicināšanai un cīņai pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu; stingri iebilst pret Padomes veiktajiem Iekšējās drošības fonda (ISF) un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) līdzekļu samazinājumiem un noraida Padomes priekšlikumu pārvietot 400 miljonus EUR no AMIF saistību apropriācijām uz rezervi, kamēr nav panākts būtisks progress saistībā ar Dublinas III regulas[7] reformu, jo tas neļautu priekšposteņa dalībvalstīm saņemt humānai migrācijas spiediena pārvaldībai nepieciešamo atbalstu;

33. uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi ieguldīt līdzekļus, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu un darbinieku skaitu visām aģentūrām, kas darbojas migrācijas, drošības, robežkontroles un pamattiesību jomā, jo īpaši Eiropolam, Eurojust, EPPO, Frontex un Pamattiesību aģentūrai (FRA); uzsver, ka EPPO rīcībā jābūt līdzekļiem, kuri nepieciešami, lai rūpīgi izmeklētu un nodotu kriminālvajāšanai pārrobežu noziedzīgas darbības;

34. aicina Komisiju steidzami izveidot fondu, kura mērķis būtu atbalstīt meklēšanas un glābšanas operācijas, lai garantētu efektīvas meklēšanas un glābšanas iespējas Vidusjūrā;

35. atkārtoti apstiprina gatavību izmantot Savienības budžetu kā instrumentu, ar ko efektīvi apkarot pastāvošo nevienlīdzību un veicināt dzimumu līdztiesību, jo īpaši palielinot resursus programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” īpašajam ar Daphne saistītajam mērķim un attīstības sadarbības instrumenta ietvaros palielinot resursus cilvēces attīstībai; uzsver, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums, lai cīnītos pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un vardarbību pret sievietēm un meitenēm bēglēm un citām neaizsargātām grupām, piemēram, LGBTIK+;

36. ierosina par 10 % palielināt saistību apropriācijas programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammām “MEDIA” un “Kultūra”, lai novērstu to pastāvīgo finansējuma trūkumu un sekmīgo pieteikumu zemo īpatsvaru; turklāt palielina apropriācijas multivides darbībām, kurām ir izšķiroša nozīme dezinformācijas apkarošanā un neatkarīgas žurnālistikas veicināšanā;

37. ierosina arī mērķtiecīgi palielināt Savienības ieguldījumu Eiropas Zāļu aģentūrā;

38. tāpēc palielina saistību apropriācijas 3. izdevumu kategorijā, par 121 799 746 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, turpinot izmantot īpašos instrumentus;

4. izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

39. uzsver, ka vairāk Savienības budžeta līdzekļu ir jāiegulda klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, kā arī klimata diplomātijā valstīs, uz kurām attiecas attīstības sadarbības instruments un Savienības civilās aizsardzības mehānisms; norāda, ka Savienības budžetā ir paredzēta iespēja sniegt finansiālu palīdzību katastrofu riska mazināšanai un izmantot inovatīvus finanšu instrumentus, tostarp ES ārējo investīciju plānu, lai atbalstītu ar klimatu saistītu attīstības projektu sagatavošanu un finansēšanu Āfrikā;

40. ierosina Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta satvarā ievērojami palielināt finansējumu Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši funkcionējošu demokrātisku institūciju, tiesiskuma, labas pārvaldības un publiskās administrācijas jomā; uzsver jēgpilna finansējuma nozīmību, ņemot vērā daudzās problēmas, kas Savienībai kopā ar dalībvalstīm būs jārisina Eiropas kaimiņreģiona valstīs, lai atbalstītu politiskās reformas un panāktu atbilstību acquis Rietumbalkānu valstīs;

41. atgādina, ka, ņemot vērā pastāvīgo drošības apdraudējumu un drošības vides pasliktināšanos pie Savienības austrumu robežām, kā arī sarežģītās reformas, ar kurām nākas saskarties Austrumeiropas partneriem, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu krīzes un konfliktu novēršanas, stabilitātes, demokrātijas un uzticēšanās veidošanas atbalstam un intensīvāk strādāt, atbalstot nabadzības mazināšanu un ekonomikas attīstību šajā reģionā; atgādina arī to, ka dienvidu kaimiņreģiona valstīm ir nepieciešams papildu finansiāls atbalsts, jo tās ir pakļautas milzīgam spiedienam, ko cita starpā rada konflikti Sīrijā un Lībijā, ekstrēmisma pieaugums un ar to saistītās bēgļu un migrantu plūsmas;

42. uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai dotu izšķirošu ieguldījumu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darba turpināšanā un intensificēšanā, nodrošinātu to maronītu labklājību, kas vēlas tikt pārmitināti, un visu anklāva personu labklājību saskaņā ar 3. Vīnes nolīgumā paredzēto vienošanos un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un izlīgšanu;

43. uzsver, ka Savienībai ir pienākums atbalstīt Arktikas aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi veidot saskaņotāku ES politiku attiecībā uz Arktiku;

44. prasa palielināt finansējumu projektiem, kas vērsti uz to, lai sniegtu atbalstu bēgļiem no Venecuēlas, kuri ir devušies uz kaimiņvalstīm, tostarp dalībvalstu teritorijām Karību jūras reģionā;

45. uzskata, ka, ņemot vērā Turcijas nopietnos un pastāvīgos mēģinājumus apdraudēt reģionālo stabilitāti, agresīvi izturoties pret dalībvalstīm, kā arī tajā pastāvošos trūkumus demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā, ir pamatoti vēl vairāk samazināt līdzekļus, kurus Turcijai piešķir no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta; tādēļ nolemj neatjaunot Turcijai paredzēto finansējumu, ko Padome samazinājusi, samazināt šo finansējumu vēl par 5 miljoniem EUR un 100 miljonus EUR no šī finansējuma iekļaut rezervē;

46. pauž nožēlu par Parlamenta nenozīmīgo lomu EUTF uzraudzībā un pārvaldībā; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments varētu uzraudzīt rīcības komitejas darbības, un aicina Komisiju sniegt detalizētu informāciju par šīs komitejas pieņemtajiem lēmumiem un nodrošināt Parlamenta pārstāvību tās sanāksmēs;

47. palielina 4. izdevumu kategoriju, kopumā par 257 217 394 EUR pārsniedzot budžeta projektu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, turpinot izmantot īpašos instrumentus;

5. izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

48. atjauno administratīvo izdevumu pozīciju apmēru, kāds bija paredzēts budžeta projektā, tostarp administratīvos un pētniecības atbalsta izdevumus 1.–4. izdevumu kategorijā; ierosina palielināt konferencei par Eiropas demokrātiju / Eiropas nākotni paredzētos līdzekļus, par 5,5 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektu; norāda, ka minētajai konferencei būtu jādarbojas pietiekami autonomi un tās darbībā līdzvērtīgi ar citām Eiropas iestādēm būtu jāiesaista arī Parlaments; turklāt uzsver, ka būtu jāparedz, ka konferencē iesaistās un piedalās dažādu grupu pilsoņi, tostarp jaunieši;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

49. atgādina tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām un programmām; šajā sakarībā uzsver, ka, īstenojot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, kas paver ceļu jaunām programmām, kuras atbalsta pašreizējais Komisijas priekšsēdētājs un Parlaments, tādām kā Taisnīgas pārkārtošanās fonds, Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai iegūtu visplašāko atbalstu no Parlamenta; pēc visu iesniegto priekšlikumu rūpīgas analīzes un pilnībā ņemot vērā Komisijas vērtējumu par to vai, tie atbilst juridiskajām prasībām un ir īstenojami, pieņem tādu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu, kas atspoguļo Parlamenta politiskās prioritātes; aicina Komisiju ātri īstenot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības un nodrošināt atgriezenisko saiti, informējot par to sniegumu un uz vietas gūtajiem rezultātiem;

Maksājumi

50. norāda uz līdz šim nepieredzēto rezervi 20 067,6 miljonu EUR apmērā, kas budžeta projektā pieejama maksājumu maksimālā apjoma ietvaros, jo 2014.–2020. gada programmu īstenošana sākās ļoti novēloti un attiecīgi ir uzkrājušies neizlietoti maksājumi, jo īpaši 1.b izdevumu apakškategorijā; uzsver, ka nedrīkst pieļaut maksājumu pieprasījumu ievērojamu uzkrāšanos nākamās DFS darbības sākumā, jo tā varētu veidoties vēl viena maksājumu krīze Savienības budžetā, kā tas notika šajā periodā, un varētu tikt traucēta nākamās paaudzes, proti, 2021.–2027. gada, programmu darbības pienācīga uzsākšana;

51. tādēļ palielina Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem paredzētos maksājumus kopumā par 3 miljardiem EUR, sagaidot, ka dalībvalstis vēl vairāk paātrinās savu darbības programmu īstenošanu pašreizējās DFS pēdējā gadā un labāk ievēros savas prognozes; palielina ESIF galvojuma fonda finansējumu par 948 miljoniem EUR, lai, neietekmējot budžetu, pārceltu uz 2020. gadu tos gada maksājumus, kuri līdz šim bija plānoti 2021. līdz 2023. gadam, t. i., laikam, kad sagaidāma lielāka nepieciešamība pēc maksājumiem; visbeidzot, palielina maksājumu apropriācijas tajās pozīcijās, kurās ir palielinātas saistību apropriācijas;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

52. atjauno apropriācijas, kas iekļautas tāmē, pamatojoties uz rūpīgu un atbildīgu Parlamenta 2020. gada vajadzību analīzi, un apstiprinātas plenārsēdē, ar lielu balsu vairākumu pieņemot iepriekš minēto 2019. gada 28. marta rezolūciju; apzinās, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pants ļauj Komisijai koriģēt citu iestāžu tāmes projektus; tomēr pauž pārsteigumu un dziļas bažas par to, ka Komisija ir samazinājusi Parlamenta budžetu, tādējādi laužot abu iestāžu labas sadarbības tradīciju;

53. palielina divas pozīcijas, pārsniedzot budžeta projektu, jo ir jāņem vērā jauni faktori, kuri ietekmē pārejas pabalstus 2020. gada budžetā un kurus nebija iespējams paredzēt, proti: augstāks nepārvēlēto deputātu īpatsvars pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām (63 %, savukārt, veicot aprēķinus, par pamatu tika izmantots vidējais rādītājs — 50 %) un Brexit atlikšana līdz 2019. gada 31. oktobrim; palielina arī Eiropas politiskajiem fondiem paredzēto pozīciju, jo to darbam ir izšķiroša nozīme demokrātijas veicināšanā un cīņā pret viltus ziņām un dezinformāciju;

54. saskaņā ar Parlamenta pieņemto tāmi:

 aicina Prezidiju izstrādāt tehnisku risinājumu, lai EP deputāti varētu īstenot savas tiesības balsot grūtniecības un dzemdību, paternitātes vai ilgtermiņa slimības atvaļinājuma laikā;

 atkārtoti aicina nodrošināt pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu ēku politikas jomā; tādēļ nepiekrīt pašreizējai praksei gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu, lai veicinātu tobrīdējo ēku projektu īstenošanu, jo šis pārvietojums sistemātiski notiek vienās un tajās pašās nodaļās un sadaļās un bieži vien precīzi vienās un tajās pašās budžeta pozīcijās; uzskata, ka ēku politika būtu jāfinansē pārredzamā veidā no tai paredzētajām budžeta pozīcijām;

 atgādina aicinājumu Prezidijam veikt pasākumus, lai no 2020. gada 1. janvāra pilnībā saskaņotu piemaksu likmes, kas saistībā ar darba braucieniem starp Parlamenta trijām darba vietām tiek piemērotas ierēdņiem, pārējiem darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem;

 atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci pārskatīt Īstenošanas noteikumus, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Eiropas Savienības; uzsver, ka šādā pārskatīšanā būtu jāizskata iespēja ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos;

 aicina ģenerālsekretāru nekavējoties iesniegt īstenošanas noteikumus, tādējādi nodrošinot reģistrētu deputātu palīgu tiesību aktos paredzēto tiesību ievērošanu, lai izvairītos no patvaļīgas interpretācijas un pašreizējās nevienlīdzības, kas neļauj pilnībā īstenot Deputātu nolikumā un deputātu palīgu statusā paredzēto darbu;

 aicina pilnībā īstenot Parlamenta pasākumus, kuri ieteikti Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūcijā par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā[8], proti, rīkot visiem darbiniekiem un deputātiem paredzētas mācības par aizkarošas izturēšanās novēršanu, veikt abu pašreizējo aizskarošas izturēšanās novēršanas komiteju ārēju revīziju, kā arī pārveidot abas šīs komitejas par vienu neatkarīgu komiteju, kuras pastāvīgie locekļi būtu ārsti un juristi; pieprasa papildu atbalstu, lai segtu izmaksas par papildu personālu, kas būtu kompetents vadīt Parlamentā notikušu aizskarošas izturēšanās gadījumu izskatīšanu, īpašā dienestā sapulcinot darbiniekus, kuriem ir profesionāla pieredze medicīnā, psiholoģijā, tieslietās un cilvēkresursu pārvaldībā, kā arī saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu segt no aizskarošas izturēšanās cietušo personu tiesvedības izdevumus un medicīniskās izmaksas;

 atkārtoti aicina ģenerālsekretāru sniegt detalizētas aplēses un izmaksu sadalījumu attiecībā uz tehniskajiem sagatavošanas darbiem, kas saistīti ar SPAAK ēkas renovāciju un plānoti 12,4 miljonu apmērā;

 atkārtoti aicina plašāk izmantot videokonferences un citas tehnoloģijas, lai aizsargātu vidi un taupītu resursus un — jo īpaši — lai samazinātu darbinieku darba braucienus starp trijām darba vietām;

Citas iedaļas (IV–X iedaļa)

55. norāda, ka budžeta projekts lielā mērā atspoguļo to dažādo iestāžu tāmes, uz kurām attiecas pārējās budžeta iedaļas, un tādēļ — ar dažiem izņēmumiem — atbilst to finansiālajām prasībām; uzskata, ka Padomes ierosinātajiem samazinājumiem tādējādi būtu kaitīga ietekme uz attiecīgo iestāžu darbību un līdz ar to arī uz būtisko ieguldījumu, ko tās sniedz Savienības darbības nodrošināšanā; tāpēc ierosina gandrīz visos gadījumos atjaunot budžeta projektā ierosinātās summas, tostarp attiecībā uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Ārējās darbības dienesta štatu sarakstiem; saskaņā ar džentlmeņu vienošanos negroza Padomes lasījumu attiecībā uz Padomi un Eiropadomi;

56. uzskata, ka atsevišķos gadījumos un ņemot vērā iestāžu tāmes, ir jāpalielina pozīcijas, pārsniedzot budžeta projektu, un jāierosina papildu štata vietas; tāpēc ierosina:

a) saistībā ar Tiesu un ņemot vērā tās pieaugošo darba slodzi — atjaunot 11 štata vietas, kuras Tiesa bija ierosinājusi savā tāmē (7 AD un 4 AST vietas) un kuras Komisija nav iekļāvusi budžeta projektā, kā arī nodrošināt atalgojumam un piemaksām vajadzīgās apropriācijas;

b) saistībā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju — dažās pozīcijās palielināt apropriācijas, pārsniedzot budžeta projektu, lai saglabātu tādu apropriāciju līmeni, kas līdzinās iepriekšējā gada apropriācijām;

c) saistībā ar Eiropas Ombudu — pievienot divas AD štata vietas, pārsniedzot budžeta projektu, un nedaudz samazināt trīs budžeta pozīcijas, lai kompensētu summas, kas atjaunotas divās citās pozīcijas;

o

o o

57. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


 

ĀRLIETU KOMITEJAS ATZINUMS (1.10.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs: <Depute>Michael Gahler</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. ar bažām norāda, ka 4. izdevumu kategorijā (Globālā Eiropa) ir paredzēts samazināt saistību apropriāciju apmēru par vairāk nekā 1 miljardu EUR, un tā rezultātā ārējās darbības budžeta apmērs būtu mazāks nekā jebkurā no trim iepriekšējiem gadiem; uzskata, ka pašreizējā starptautiskajā situācijā, ņemot vērā neskaitāmās problēmas Eiropas kaimiņreģionos un citviet pasaulē, ES sadarbībā ar tās dalībvalstīm ir jāuzņemas lielāka, nevis mazāka atbildība, un ir jāpiešķir tai nepieciešamie finanšu resursi; prasa 4. izdevumu kategorijā piešķirt rezervi vairāk nekā 200 miljonu EUR apmērā, tostarp reaģēšanai krīzes situācijās, konfliktu novēršanai, miera veidošanai un gatavībai krīzēm;

2. uzskata, ka ir nepieciešams Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) satvarā vēl vairāk palielināt finansējumu Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši demokrātisku institūciju darbības, tiesiskuma, labas pārvaldības un publiskās administrācijas jomās; norāda, ka Komisija ir ieteikusi sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju; uzsver, ka ir svarīgi turēt solījumu un sākt pievienošanās sarunas jau 2019. gadā; šajā sakarībā nepiekrīt tam, ka tiek ierosināts samazināt Rietumbalkānu valstīm līdzekļus, kas paredzēti politisko reformu atbalstam un saskaņošanai ar acquis, un prasa tā vietā būtiski palielināt šo līdzekļu apmēru;

3. norāda, ka piešķīrumi Turcijai joprojām ir samazināti, un uzskata, ka tas ir pamatoti, ņemot vērā to, ka Turcijā pastāvīgi vērojami nopietni trūkumi demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā; aicina Komisiju cieši uzraudzīt situāciju un, ja nepieciešams, izdarīt korekcijas finansiālā atbalsta sniegšanā, vienlaikus saglabājot saiknes ar Turcijas iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē to, ka pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tam, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību, jo īpaši demokrātijas un tiesiskuma jomā, un turpinātu pāreju uz tiešo pārvaldību, un mudina Komisiju turpināt šo līdzsvara atjaunošanu;

4.  uzsver to, ka par prioritāti būtu jānosaka ES austrumu un dienvidu kaimiņreģionu stabilitāte; īpaši uzsver nepieciešamību atbalstīt tādas svarīgas valstis kā Ukraina, Moldova, Tunisija un Gruzija, kurās ir vērojams nozīmīgs progress, kas būtu jāatzīst un jāatbalsta; atgādina, ka ir svarīgi saglabāt augstu ES atbalsta un iesaistes līmeni Eiropas kaimiņreģionu stabilitātes nodrošināšanā, vienlaikus ņemot vērā partnervalstu apņemšanos īstenot savas visaptverošu reformu programmas, jo īpaši tādās jomās kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības; turklāt atgādina, ka, ņemot vērā pastāvīgo drošības apdraudējumu un drošības vides pasliktināšanos pie ES austrumu robežām, ir svarīgi turpināt uzticēšanās veidošanu ar austrumu partnervalstīm, un piešķirt pietiekamu finansējumu stabilitātes un demokrātijas veidošanai reģionā, jo īpaši attiecībā uz Ukrainu un pašreizējo konfliktsituāciju, ko Austrumukrainā izraisījusi Krievija; atbalsta to, ka ES Pārraudzības misija Gruzijā uzņemas spēcīgāku un pamanāmāku lomu, ņemot vērā aizvien lielāku Krievijas agresiju pret Gruziju; uzsver, ka Moldovas gadījumā ES vajadzētu izmantot politisko impulsu un nodrošināt spēcīgu finansiālo atbalstu, lai varētu notikt vajadzīgās demokrātiskās, ekonomiskās un sociālās reformas;

5. prasa palielināt finansējumu, kas paredzēts cīņai pret dezinformācijas kampaņām, kuras apdraud demokrātiskos procesus Savienības kaimiņreģionos;

6. atgādina, ka valstis dienvidu kaimiņreģionā saskaras ar milzīgu spiedienu, ko radījuši nemieri reģionā, tostarp konflikti Sīrijā un Lībijā, ekstrēmisma palielināšanās un ar to saistītās bēgļu un migrantu plūsmas, un uzskata, ka pašreizējās problēmas varētu atrisināt, palielinot centienus un piešķirot lielāku finansējumu uzticēšanās veidošanas pasākumiem; aicina atcelt dienvidu kaimiņreģionam paredzētā budžeta ierosināto samazinājumu Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) satvarā; atkārtoti norāda, ka Sīrijai izmaksātie līdzekļi no EKI un iemaksas ES trasta fondā Āfrikai nedrīkst notikt uz EKI galveno prioritāšu rēķina, un prasa pilnībā kompensēt šīs papildu saistības, piešķirot lielākus līdzekļus;

7.  atzinīgi vērtē apņemšanos, kas tika pausta Briseles III konferencē “Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei”, un uzsver, ka papildus piešķirtajiem 560 miljoniem EUR ES ir jāapņemas veidot ilgu un stabilu iesaisti reģionā; uzsver to organizāciju centienus, kuras Sīrijā strādā pierādījumu vākšanas jomā, un prasa saglabāt pierādījumus par visu konfliktā iesaistīto pušu izdarītajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, nosakot to par pamata prioritāti;

8.  prasa palielināt ES atbalstu divu valstu risinājuma dzīvotspējai, Palestīniešu pašpārvaldei, pilsoniskajai sabiedrībai Izraēlā un Palestīnā un ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA); ar bažām ņem vērā nesenos apgalvojumus par to, ka dažas UNRWA amatpersonas ir ļaunprātīgi izmantojušas savas pilnvaras, un sagaida, ka attiecībā uz šiem jautājumiem tiks veikta pilnīga un pārredzama izmeklēšana un rūpīga ārēja pārbaude; turpina paust satraukumu par joprojām notiekošu ES finansētas humānās palīdzības iznīcināšanu un konfiskāciju Rietumkrastā;

9. prasa atjaunot pilnvaras ES īpašajam pārstāvim Vidusjūras dienvidu reģionā, jo viņš būtu virzītājspēks ES sadarbībai ar šo reģionu un nodrošinātu lielāku ES pamanāmību;

10.  prasa piešķirt lielāku finansējumu Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam (EIDHR); atkārtoti, tostarp izmantojot cilvēktiesību aizstāvju mehānismu (ProtectDefenders.eu), pauž stingru atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem, jo īpaši tiem, kuri tiek visvairāk apdraudēti;

11. uzsver nepieciešamību atbalstīt un aizsargāt LGBTI+ kopienu visā pasaulē; prasa piešķirt ES finansējumu, lai atbalstītu LGBTI+ kopienas valstīs, kurās to tiesības ir apdraudētas;

12.  uzsver ES vēlēšanu novērošanas misiju svarīgo nozīmi demokrātisko institūciju stiprināšanā un sabiedrības uzticēšanās vēlēšanu procesam veidošanā, tādējādi sekmējot stabilitāti un palīdzot īstenot citus ārpolitikas mērķus, tostarp miera veidošanu; norāda, ka ir svarīgi uzlabot vēlēšanu novērošanas misijas un palielināt to finansējumu; norāda, ka ar ierosināto līdzekļu palielinājumu jo īpaši būtu jātiecas spēcīgāk atbalstīt vietējās pilsoniskās sabiedrības vēlēšanu novērošanas organizācijas, līdz 25 % no EIDHR kopējā budžeta atvēlot vēlēšanu novērošanas misiju finansēšanai; mudina Komisiju veicināt lielāku konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, lai palielinātu efektivitāti un lietderību;

13.  uzsver ES kopējās aizsardzības politikas pakāpeniskas izstrādes nozīmi un nepieciešamību atbalstīt turpmāku finansējumu, lai nodrošinātu tās īstenošanu; atkārtoti pauž stingru atbalstu Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmai (EDIDP) un atzinīgi vērtē to, ka tai budžeta projektā ir piešķirti 255 miljoni EUR; atgādina par Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) svarīgo lomu turpmāko gadu budžetos, jo īpaši nākamajā daudzgadu finanšu shēmā; aicina dalībvalstis vairāk izmantot šīs finansēšanas iespējas;

14. atkārtoti pauž viedokli, ka Eiropas Aizsardzības aģentūras administratīvo un darbības izdevumu un pastāvīgās strukturētās sadarbības finansēšana no Savienības budžeta ir vienīgā Līgumos paredzētā iespēja;

15. uzskata, ka vairāk līdzekļu būtu jāparedz civilo konfliktu novēršanas, mediācijas un samierināšanas centieniem, jo īpaši ES dienvidu un austrumu kaimiņreģionos;

16. uzsver sekas, ko attiecībā uz ES ārējo darbību radīs klimata pārmaiņas; uzsver nepieciešamību reaģēt uz ārkārtas stāvokli klimata jomā, ievērojami palielinot to fondu skaitu, kuri būtu paredzēti darbam pie klimata mērķu sasniegšanas un diplomātijas klimata jomā;

17. uzsver ES atbildību attiecībā uz atbalsta sniegšanu Arktikas aizsardzībai; uzsver to, ka ir svarīgi veidot saskaņotāku ES politiku attiecībā uz Arktiku;

18. uzsver izšķirošo nepieciešamību izskaust seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, nepieļaujot, ka to plaši un sistemātiski izmanto kā kara līdzekli; prasa izmantot ES finansējumu, lai atbalstītu visā pasaulē personas, kuras cietušas no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu, un sieviešu tiesības piekļūt droša un legāla aborta iespējām;

19. prasa palielināt finansējumu projektiem, kas vērsti uz to, lai sniegtu atbalstu bēgļiem no Venecuēlas, kuri ir devušies uz kaimiņvalstīm, tostarp dalībvalstu teritorijām Karību jūras reģionā;

20. pauž sarūgtinājumu par sieviešu zemo īpatsvaru vidējā un augstākā vadības līmeņa amatos (attiecīgi 25 % un 13 %); aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos rakstiski apņemties nodrošināt sieviešu pieņemšanu vadošos amatos, nosakot par mērķi to, ka līdz 2024. gadam 50 % delegāciju vadītāju amatu būtu jāieņem sievietēm;

21. norāda uz to, ka neparedzētu krīžu gadījumā ir vajadzīgs budžeta elastīgums un rīcības brīvība, un tādēļ atgādina par to, ka ir jānodrošina gatavība un spējas vajadzības gadījumā rīkoties ātri un efektīvi;

22. atgādina, ka pašreizējā budžeta priekšlikuma pamatā ir budžets, kurā visa 2020. gada garumā ir paredzētas Apvienotās Karalistes iemaksas pilnā apmērā.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.10.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

12

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Petras Auštrevičius, Traian Băsescu, Phil Bennion, Lars Patrick Berg, Anna Bonfrisco, Reinhard Bütikofer, Fabio Massimo Castaldo, Włodzimierz Cimoszewicz, Tanja Fajon, Michael Gahler, Giorgos Georgiou, Nathan Gill, Raphaël Glucksmann, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Sandra Kalniete, Stelios Kouloglou, David Lega, Nathalie Loiseau, Antonio López-Istúriz White, Jaak Madison, Claudiu Manda, Thierry Mariani, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Giuliano Pisapia, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Sergei Stanishev, Hermann Tertsch, Idoia Villanueva Ruiz, Viola Von Cramon-Taubadel, Irina Von Wiese, Isabel Wiseler-Lima, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Attila Ara-Kovács, Vladimír Bilčík, Loucas Fourlas, Neena Gill, Markéta Gregorová, Roman Haider, Sergey Lagodinsky, Hannah Neumann, Bert-Jan Ruissen, Tineke Strik, Mick Wallace

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Bloss, Liudas Mažylis, Philippe Olivier

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42

+

ECR

Hermann Tertsch

NI

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Traian Băsescu, Vladimír Bilčík, Loucas Fourlas, Michael Gahler, Sandra Kalniete, David Lega, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Liudas Mažylis, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Isabel Wiseler-Lima, Željana Zovko

RENEW

Petras Auštrevičius, Phil Bennion, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Irina Von Wiese

S&D

Attila Ara-Kovács, Maria Arena, Włodzimierz Cimoszewicz, Tanja Fajon, Neena Gill, Raphaël Glucksmann, Claudiu Manda, Sven Mikser, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Giuliano Pisapia, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos

VERTS/ALE

Michael Bloss, Reinhard Bütikofer, Markéta Gregorová, Sergey Lagodinsky, Hannah Neumann, Tineke Strik, Viola Von Cramon-Taubadel

 

12

-

ECR

Bert-Jan Ruissen

GUE/NGL

Giorgos Georgiou, Stelios Kouloglou, Idoia Villanueva Ruiz, Mick Wallace

ID

Lars Patrick Berg, Anna Bonfrisco, Roman Haider, Jaak Madison, Thierry Mariani, Philippe Olivier

NI

Nathan Gill

 

1

0

S&D

Sergei Stanishev

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


 

 

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (9.10.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs: <Depute>Charles Goerens</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, ka ar Eiropas Savienības vispārējo budžetu ir jānodrošina atbilstīgs ieguldījumu programmas 2030. gadam, tās ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) un Līguma par Eiropas Savienību 3. un 21. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā minētā nabadzības izskaušanas mērķa īstenošanā; uzsver, ka IAM ir jābūt stratēģiskai prioritātei un ka tie ir jāīsteno visos Eiropas Savienības iekšpolitikas un ārpolitikas virzienos; atgādina, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju organizācijas datiem IAM sasniegšanai būs vajadzīgi aptuveni 5–7 triljoni ASV dolāru gadā (no kuriem aptuveni 2,5–3 triljoni ir jāizlieto jaunattīstības valstīs); uzsver — lai Eiropas Savienība būtu uzticamāka pasaules mēroga dalībniece, tai ir jāuzņemas vadošā loma IAM īstenošanā un jāpalielina politikas saskaņotība attīstībai; uzsver, cik liela nozīme ir dialogam, iekļaujošai vietējo dalībnieku iesaistei un līdzdalībai un tam, ka ES atbalsts sasniedz cilvēkus; uzsver, ka IAM ir savā starpā cieši saistīti un nedalāmi, tomēr norāda, ka Eiropas Savienības 2020. gada vispārējā budžetā ir skaidrāk jāatspoguļo 3. IAM par veselību, 4. IAM par izglītību, 5. IAM par dzimumu līdztiesību, 13. IAM par rīcību klimata politikas jomā un 16. IAM par mieru, taisnīgumu un spēcīgām iestādēm;

2. uzsver, ka Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāievēro savas 2015. gadā vēlreiz apstiprinātās kolektīvās saistības, proti, līdz 2030. gadam palielināt savu oficiālo attīstības palīdzību (OAP) līdz 0,7 % no to NKI; aicina Komisiju un dalībvalstis iesniegt saistošus grafikus pakāpeniskiem palielinājumiem, lai sasniegtu minēto līmeni; atgādina par Savienības kolektīvajām saistībām 0,20 % no tās NKI piešķirt OAP vismazāk attīstītajām valstīm; atgādina Komisijas pausto apņemšanos vismaz 20 % no kopējiem OAP līdzekļiem paredzēt cilvēces attīstībai un sociālajai iekļaušanai; uzver nepieciešamību veicināt un aizsargāt seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības;

3. atkārtoti noraida attīstības finansējuma izmantošanu ar attīstību nesaistītiem mērķiem un uzsver, ka finansējums, kas neatbilst OAP kritērijiem, ir jāgūst no citiem instrumentiem, nevis no attīstības sadarbības instrumenta (ASI); uzsver, ka ir svarīgi visā ar ASI īstenotajā sadarbībā nodrošināt cilvēktiesību standartu ievērošanu un stingri norāda — lai ES varētu ilgtermiņā veiksmīgi apkarot nabadzību, tai ir jāpievēršas nabadzības un nevienlīdzības cēloņiem; atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Attīstības fonda iekļaušanai budžetā un prasa, lai Eiropas Savienības sniegtajam attīstības finansējumam tiktu veikta pietiekama parlamentārā uzraudzība;

4. prasa īstenot pieeju, kas balstās uz rezultātiem, ziņošanas mehānismu izpildi, efektivitāti un ES attīstības palīdzībai paredzēto līdzekļu uzraudzību;

5. pauž nopietnas bažas par to, kā tiek izmantots Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds Āfrikai (EUTF); konkrēti norāda, ka nabadzības izskaušanas un migrācijas pamatcēloņu risināšanas mērķos bieži vien vairs netiek piešķirta prioritāte migrācijas un robežu pārvaldības finansēšanai un tam var būt negatīvas sekas; uzskata, ka nav atbilstīgi ar šo instrumentu finansēt, piemēram, Lībijas krasta apsardzi, neņemot vērā Lībijā notiekošos ārkārtīgi nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus;

6. uzsver uz tiesībām balstīto pieeju attīstības jomā un principu “nevienu neatstāt novārtā”; stingri prasa, lai Savienības politikas virzieni un programmas nodrošināta cilvēktiesību standartus un palīdzētu apkarot pasaulē joprojām valdošo nevienlīdzību un diskrimināciju ienākumu, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģijas vai uzskatu, seksuālā orientācijas un dzimtiskās identitātes dēļ; uzsver nepieciešamību atbalstīt nediskriminēšanu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību;

7. pauž nožēlu par Eiropas Parlamenta mazo lomu EUTF uzraudzībā un pārvaldībā; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments varētu uzraudzīt rīcības komitejas darbības un aicina Komisiju sniegt detalizētu informāciju par šīs komitejas pieņemtajiem lēmumiem un nodrošināt Eiropas Parlamenta pārstāvību tās sanāksmēs;

8. stingri prasa sekmēt 5. IAM par dzimumu līdztiesību un aicina īstenot konkrētāku rīcību Savienības ārējā politikā, tostarp mērķtiecīgas darbības un pasākumus dzimumu līdztiesības nodrošināšanai; stingri prasa apkarot vardarbību pret sievietēm un meitenēm un veicināt seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pieejamību;

9. uzsver 16. IAM un atbalstu demokrātijai, labai pārvaldībai un tiesiskumam; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi atbalstīt dialogu, iekļaujošu vietējo līdzatbildību un pilsoņu līdzdalībai labvēlīgas vides radīšanu; uzsver jauniešu un sieviešu svarīgo lomu, jo viņi ir nozīmīgi pārmaiņu veicinātāji; uzsver, ka ir svarīgi miera veidošanā un konfliktu risināšanā iekļaut sievietes;

10. uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt civiliedzīvotājus konflikta zonās un atjaunot sabiedrību pēckonflikta situācijās; vērš uzmanību uz kurdu, jezīdu, kristiešu un citu etnisko un reliģisko minoritāšu situāciju Tuvajos Austrumos; uzsver, ka ir svarīgi, lai Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos pienācīgi darbotos un saņemtu pietiekamu atbalstu laikā, kad citi globālie dalībnieki savu atbalstu ir samazinājuši;

11. atbalsta Komisijas apņemšanos precizēt taktiku, ko tā ievēros attiecībā uz attīstības sadarbību ar valstīm, kas pārkāpj Eiropas Savienības ārējās politikas principus;

12. uzskata, ka 2020. gada attīstības budžetā būtu konsekventāk jāatspoguļo ES koncentrēšanās uz valstīm, kas ir vismazāk attīstītas izglītības un jaunatnes nodarbinātības jomā, attiecībā uz meiteņu un sieviešu pakļaušanu ar dzimumu saistītai vardarbībai un universālu piekļuvi ūdenim;

13. aicina Komisiju nodrošināt, ka ar klimata pārmaiņām saistīto pielāgošanās pasākumu un citu klimata pasākumu finansējums trešās valstīs papildina attīstības sadarbības instrumentu sniegto finansējumu; norāda, ka klimata pārmaiņas var smagāk ietekmēt jau tā neaizsargātas personas un ka tas var mazināt jau panākto progresu nabadzības un bada izskaušanā; pauž bažas, ka klimata pārmaiņas var radīt pastiprinošu negatīvu ietekmi, kas izraisītu vēl vairāk humanitāro krīžu, piemēram, palielinot konfliktu un karu skaitu;

14. uzsver, ka ir svarīgi veicināt pienācīgāku un zaļāku darbvietu radīšanu atbilstīgi 8. IAM; vērš uzmanību uz tirdzniecības un attīstības saikni, aicina Savienību sniegt lielāku atbalstu valstīm, lai tās varētu piedalīties starptautiskajā tirdzniecībā un pilnībā izmantot tās sniegtās priekšrocības; uzsver, ka ir svarīgi veicināt sociālo partneru dialogu un šajā sakarībā izceļ tādas iniciatīvas kā starptautiskā vienošanās pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un iekļaujošas izaugsmes jomā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt darba tiesību ievērošanu globālās vērtības ķēdēs un veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, pamatojoties uz Starptautiskās Darba organizācijas noteiktajiem darba standartiem;

15. uzskata, ka ir jārīkojas humanitāro krīžu jautājumā, īpaši koncentrējoties uz novēršanu, noturības veidošanu un sadarbību ar ieinteresētajām personām, lai rastu risinājumu tam, ka pasaulē trūkst humānās palīdzības finansējuma; norāda, ka būtu jāpalielina valdību, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora sadarbība; prasa, lai tiktu ievērojami palielināts finansējums humānas palīdzības budžeta pozīcijām, lai nodrošinātu gatavību jauniem negadījumiem un katastrofām, nevis tikai segtu jau esošās krīzes un vienlaicīgi nodrošināts pietiekams finansējums lielākai ilgtermiņa attīstības sadarbībai ar mērķi izveidot spēcīgu, noturīgu un iekļaujošu sabiedrību; norāda, ka krīžu skaits, visticamāk, nesamazināsies, un tās kļūs arvien ilgākas; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt labu saikni starp humāno palīdzību un attīstības sadarbību;

16. uzsver, ka ir svarīgi saglabāt maksājumu apropriācijas humānās palīdzības nodaļā vismaz saistību apropriāciju līmenī, lai izvairītos no kavētiem maksājumiem, kas var būtiski negatīvi ietekmēt cilvēkus un īstenošanas partnerus;

17. stingri prasa Savienībai neregresēt kā multilaterālisma un globālās sadarbības virzītājspēkam un prasa jaunajā daudzgadu finanšu shēmā piešķirt pietiekamu finansējumu attīstības sadarbībai un humānajai palīdzībai;


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

8.10.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hildegard Bentele, Udo Bullmann, Ryszard Czarnecki, Gianna Gancia, Mónica Silvana González, Pierrette Herzberger-Fofana, György Hölvényi, Martin Horwood, Rasa Juknevičienė, Pierfrancesco Majorino, Lukas Mandl, Marc Tarabella, Tomas Tobé, Chrysoula Zacharopoulou

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Manon Aubry, Stéphane Bijoux, Ellie Chowns, Ewa Kopacz, María Soraya Rodríguez Ramos

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sándor Rónai

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ECR

Ryszard Czarnecki

GUE/NGL

Manon Aubry

ID

Gianna Gancia

PPE

Hildegard Bentele, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Ewa Kopacz, Lukas Mandl, Tomas Tobé

Renew

Stéphane Bijoux, Martin Horwood, María Soraya Rodríguez Ramos, Chrysoula Zacharopoulou

S&D

Udo Bullmann, Mónica Silvana González, Pierfrancesco Majorino, Sándor Rónai, Marc Tarabella

Verts/ALE

Ellie Chowns, Pierrette Herzberger-Fofana

 

2

-

NI

Louis Stedman-Bryce, James Wells

 

2

0

ID

Dominique Bilde, Bernhard Zimniok

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


 

BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS ATZINUMS (26.9.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Corina Crețu</Depute>

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Finanšu pārvaldība

1. atgādina, ka Finanšu regulas 247. panta 1. punkta c) apakšpunkts nosaka, ka Komisijai ir pienākums katru gadu 31. jūlijā iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei integrētu finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopumu, tostarp ilgtermiņa prognozi par turpmākajām ienākošām un izejošām naudas plūsmām nākamajiem pieciem gadiem;

2. uzstāj, ka šajos ziņojumos būtu jāanalizē attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) saistību ietekme, raugoties uz uzkrājušos neizpildīto maksājumu apmēru;

Budžetam pievienotie programmu darbības izdevumu pārskati

3. atzinīgi vērtē programmu darbības izdevumu pārskatus, kas pievienoti Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējam budžetam (2020. gada budžetam) un kas saskaņā ar Finanšu regulas 41. panta 3. punkta h) apakšpunktu sniedz informāciju par katru izdevumu programmu;

4. atzinīgi vērtē to, ka 2020. gada programmu pārskatos ir atsauces uz tādu pārnozaru politikas mērķu sasniegšanu kā cīņa pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības integrēšana; atzinīgi vērtē to, ka Komisija arī iesniedz attiecīgās izdevumu programmas, kas palīdz īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātes, un uzsver visjaunākās un visatbilstošākās iniciatīvas, kuras veicina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu sadarbības un attīstības politikas jomā, lai gan bieži netiešā un skaitļos neizsakāmā veidā;

5. aicina Budžeta komiteju sadarbībā ar šī Parlamenta nozaru komitejām veicināt īstu uz rezultātiem vērstu kultūru, lai optimizētu līdzekļu izmantošanu, analizētu iemeslus, kas noved pie zemiem programmu snieguma rādītājiem, un veicinātu līdzekļu apguves un snieguma uzlabošanas pasākumu pieņemšanu;

Ziņošana par sniegumu

6. atgādina, ka pašreizējais programmu snieguma satvars, par ko tiek ziņots programmu pārskatos, ietver vairāk nekā 700 rādītāju, ar kuriem mēra sniegumu saistībā ar vairāk nekā 60 vispārīgiem mērķiem un vairāk nekā 220 konkrētiem mērķiem;

7. pauž neizpratni, kāpēc Komisija finanšu pārvaldības snieguma mērīšanai izmanto divus mērķu un rādītāju kopumus — no vienas puses, Komisijas ģenerāldirektori savu gada darbības pārskatu mērķos un rādītājos izvērtē pārvaldības plānā noteikto mērķu sasniegšanu, un, no otras puses, Komisija novērtē izdevumu programmu sniegumu, izmantojot budžeta projektam pievienotos programmu darbības izdevumu pārskatus; aicina Komisiju sagatavot ziņojumus, balsoties uz vienotu mērķu un rādītāju kopumu;

8. pauž nožēlu par to, ka Komisija savos snieguma ziņojumos nav paskaidrojusi, kā tā lēmumu pieņemšanas procesā ir izmantojusi informāciju par sniegumu;

9. aicina Komisiju:

a) racionalizēt ziņošanu par sniegumu, proti:

 turpināt samazināt to mērķu un rādītāju skaitu, ko Komisija izmanto dažādo snieguma ziņojumu sagatavošanai, un koncentrēties uz tiem, ar kuriem iespējams vislabāk izmērīt Savienības budžeta sniegumu;

 izklāstīt finanšu informāciju tā, lai to būtu iespējams salīdzināt ar informāciju par sniegumu, tā ļaujot skaidri saskatīt saikni starp izdevumiem un sniegumu;

b) norādīt, kā informācija par Savienības budžeta sniegumu ir tikusi izmantota lēmumu pieņemšanā;

c) izstrādāt datu apstrādes metodes darbam ar ārkārtīgi lielo datu apjomu, kas iegūts no snieguma ziņojumiem, par mērķi nosakot savlaicīga, godīga un patiesa priekšstata par sasniegumiem sniegšanu; uzstāj, ka ziņošana par sniegumu būtu jāizmanto, lai veiktu koriģējošus pasākumus, ja nav sasniegti programmu mērķi;

d) labāk līdzsvarot ziņošanu par sniegumu, skaidri izklāstot informāciju par galvenajiem sarežģījumiem, kuri vēl joprojām ir risināmi;

Laicīga apguve

10. aicina Komisiju uzlabot maksājumu prognožu precizitāti un likt lietā iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, lai mazinātu neizpildīto maksājumu uzkrājumu un nepieļautu, ka tas negatīvi ietekmē nākamo DFS, un iesniegt rīcības plānu par neizpildīto maksājumu apmēra samazināšanu daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības laikā;

11. aicina Komisiju sniegt pienācīgu tehnisko palīdzību dalībvalstu iestādēm, lai tās varētu apgūt piešķirtās summas;

12. uzsver, ka Savienības budžetā nav atļauts budžeta deficīts un ka neizpildīto maksājumu uzkrāšanās arvien lielākā apmērā faktiski ir finansiāls parāds;

Klimata pārmaiņas

13. norāda, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies 20 % no sava budžeta atvēlēt ar klimatu saistītiem pasākumiem; aicina Komisiju attīstīt pētniecību, izstrādi un inovāciju, lai sasniegtu šo 20 % mērķi;

Migrācija, robežu aizsardzība un cilvēktiesības

14. aicina Komisiju pārvaldības un ziņojumu sagatavošanas vajadzībām, kā arī turpmākās Savienības migrācijas plūsmu pārvaldības un integrācijas politikas vajadzībām ieviest tādu Savienības budžeta izdevumu uzskaiti, kas dotu iespēju ziņot par visu ar bēgļu un migrācijas jautājumiem saistīto finansējumu;

“Apvārsnis 2020”

15. norāda, ka programmai “Apvārsnis 2020” ir politiskais atbalsts no dalībvalstīm; norāda, ka pētniecība ir tiešs ieguldījums gudrā, ilgtspējīgā un integrējošā izaugsmē, kas veicina nodarbinātību; uzskata, ka tikai pieņemot vērienīgu budžetu, Savienība spēs iegūt vadošo pozīciju zinātnē, lai risinātu sabiedrības problēmas nodarbinātības, enerģētikas pārkārtošanas, digitalizācijas un medicīniskās un farmaceitiskās pētniecības jomā;

16. atgādina, ka katrai migrācijas krīzei ir humanitārs aspekts, kas parasti būs neizbēgami saistīts ar ārkārtas pasākumiem; aicina Komisiju rast ātrus veidus, kā reaģēt uz migrācijas krīzi un humanitārajām situācijām, kas to izraisa;

17. aicina Komisiju piešķirt vairāk līdzekļu migrācijas un bēgļu krīzes risināšanā iesaistītajām priekšposteņa dalībvalstīm, lai efektīvāk reaģētu uz šo migrācijas krīzi;

18. atkārtoti aicina izveidot atsevišķu budžeta pozīciju programmas “Daphne” īpašajam mērķim, kas ir daļa no programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, lai apliecinātu Savienības apņemšanos apkarot vardarbību pret sievietēm un meitenēm; prasa palielināt resursus šajā budžeta pozīcijā un vērsties pret tendenci samazināt programmas “Daphne” mērķim paredzētos līdzekļus 2014.–2020. gada plānošanas periodā; ierosina nākamajā DFS palielināt budžetu jaunajam Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondam, kas ietvers arī programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”; aicina pastāvīgi censties palielināt informētību par dotācijām, kas ietilpst programmas “Daphne” īpašajā mērķī, kā arī īstenot pasākumus, kas ļautu padarīt ar to saistītās administratīvās procedūras lietotājiem draudzīgākas;

Drošība un aizsardzība

19. aicina Komisiju ieviest atsevišķu izdevumu kategoriju drošības un aizsardzības jomā, lai nodrošinātu pārredzamāku kontroli;

20. uzsver ievērojamo budžeta un organizatorisko risku, kas saistīts ar aģentūru darbības ievērojamu paplašināšanu, piemēram, tādu, kāda DFS 2021.–2027. gadam ierosināta Frontex gadījumā; šī budžeta riska pārvaldības nolūkā mudina izstrādāt detalizētu pakāpeniskas paplašināšanas programmu saskaņā ar juridisko pamatu, kas apstiprināts nākamajai DFS, no kuras turpmākajos gados izrietēs budžeta pasākumi un tiks nodrošināta atbildība par tiem, kā arī sniegt ziņojumus par šo programmu un uzraudzīt to;

Finanšu instrumenti un trasta fondi

21. līdz ar Revīzijas palātu uzstāj, ka ir nepieciešama detalizētāka ziņošana par finanšu instrumentiem, un aicina Komisiju pēc slēgšanas iesniegt precīzu un pilnīgu informāciju par finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība, norādot Savienības budžetā atgrieztās summas un dalībvalstīs palikušās summas;

22. norāda, ka, sniedzot atbalstu trešām valstīm, arvien lielākā mērā tiek izmantoti tādi alternatīvi finansēšanas modeļi kā trasta fondi un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā un līdz ar to pastāvošās finanšu struktūras kļūst arvien sarežģītākas;

23. norāda, ka Eiropas Attīstības fonda, Savienības budžeta un citu līdzekļu devēju resursu apvienošanai trasta fondos nevajadzētu novest pie tā, ka attīstības un sadarbības politikai paredzētie līdzekļi netiek izmantoti sākotnējo mērķu īstenošanai, piemēram, nabadzības izskaušanai un pamattiesību veicināšanai;

24. uzsver, ka trasta fondi būtu jāveido tikai tad, ja ir pamatoti tos izmantot un nepieciešamo darbību nav iespējams īstenot ar citiem jau pastāvošiem finansēšanas paņēmieniem; turklāt aicina Komisiju saskaņā ar budžeta vienotības principu apsvērt iespēju pārtraukt to trasta fondu izmantošanu, kuri nespēj piesaistīt ieguldījumus no citiem līdzekļu devējiem vai nenodrošina pievienoto vērtību salīdzinājumā ar “tradicionāliem” Savienības ārējiem instrumentiem;

25. uzskata, ka Savienības trasta fondu darbību un pārskatatbildību vislabāk iespējams nodrošināt tad, ja tie tiek pārredzami pārvaldīti kā daļa no Savienības vispārējā budžeta;

Eiropas Prokuratūra

26. prasa, lai Eiropas Prokuratūrai (EPPO) tiktu nodrošināts atbilstošs finansējums un darbinieku skaits; norāda, ka EPPO ir jāsāk darboties jau no 2020. gada novembra; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt skaidru uzdevumu sadali un labu koordināciju starp EPPO un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF);

27. atgādina Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas nozīmību saistībā ar jauniešu līdzdalības un integrācijas darba tirgū veicināšanu;

28. norāda, ka 2020. gada budžeta projektā Savienības ieguldījuma kopējā summa ir 8 372 000 EUR;

29. atgādina, ka ir svarīgi piešķirt pietiekamus resursus un personālu OLAF, Eiropolam un Eurojust, lai nodrošinātu to spēju efektīvi sadarboties ar EPPO un izpildīt kopīgo uzdevumu aizsargāt Savienības finanšu intereses; šajā sakarībā pauž bažas par darbinieku skaita samazināšanos, kas norādīta OLAF 2018. gada pārskatā, lai gan biroja darba slodze ir strukturāli palielinājusies.


 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matteo Adinolfi, Olivier Chastel, Caterina Chinnici, Lefteris Christoforou, Corina Crețu, Tamás Deutsch, Raffaele Fitto, Daniel Freund, Isabel García Muñoz, Cristian Ghinea, Michael Heaver, Monika Hohlmeier, Joachim Kuhs, Claudiu Manda, Tsvetelina Penkova, Markus Pieper, Sabrina Pignedoli, Petri Sarvamaa, Angelika Winzig, Lara Wolters, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Katalin Cseh, Derk Jan Eppink, Mikuláš Peksa, Ramona Strugariu, Viola Von Cramon-Taubadel, Lucia Vuolo

 


 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ID

NI

EPP

Renew

S&D

Verts/ALE

Matteo Adinolfi, Joachim Kuhs, Lucia Vuolo

Sabrina Pignedoli

Lefteris Christoforou, Tamás Deutsch, Monika Hohlmeier, Markus Pieper, Petri Sarvamaa, Angelika Winzig, Tomáš Zdechovský

Olivier Chastel, Katalin Cseh, Cristian Ghinea, Ramona Strugariu

Caterina Chinnici, Corina Crețu, Isabel García Muñoz, Claudiu Manda, Tsvetelina Penkova, Lara Wolters

Daniel Freund, Mikuláš Peksa, Viola Von Cramon-Taubadel

 

2

-

ECR

NI

Derk Jan Eppink

Michael Heaver

 

1

0

ECR

Raffaele Fitto

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 


 

EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS KOMITEJAS ATZINUMS (6.9.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019-2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs: <Depute>Siegfried Mureşan</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. prasa, lai ar 2020. gada budžetu palīdzētu īstenot Eiropas pusgadā paredzētās prioritātes, proti, veikt kvalitatīvus privātos un publiskos ieguldījumus, piemēram, jaunuzņēmumos un MVU, un īstenot reformas, kas palielina ražīgumu un ilgtspējīgu, iekļaujošu un kohēziju veicinošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un tā elastīguma noteikumu ievērošanu; atgādina, ka ir svarīgi arī turpmāk nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti un stabilas publiskās finanses, īstenot līdzsvarotas strukturālās reformas, padziļināt un stiprināt vienoto tirgu, tostarp tā digitālo komponentu, kā arī pabeigt Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) izveidi;

2. uzskata, ka ar ES budžetu būtu jāturpina atbalstīt ekonomikas atveseļošanu Eiropas Savienībā un jānodrošina pietiekami resursi tādu transnacionālu problēmu risināšanai kā klimata pārmaiņas un migrācija;

3. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamus resursus makroekonomikas politikas koordinēšanai un uzraudzībai, finanšu noziegumu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un ekonomikas pārvaldības sistēmas ievērošanu, kā arī pārredzamu saziņu ar ES iedzīvotājiem un viņu informēšanu par šiem jautājumiem; atgādina, ka ir pastāvīgi jāuzlabo tiešsaistē sniegtās informācijas kvalitāte un valodas izvēle, lai tā vairāk atspoguļotu pilsoņu visbiežāk uzdotos jautājumus;

4. uzsver nepieciešamību veicināt sociāli līdzsvarotu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un izaugsmi un vienlaikus ņemt vērā klimata pārmaiņas un ilgtspēju, īstenojot strukturālas reformas nolūkā modernizēt Eiropas ekonomiku un atvieglojot MVU piekļuvi finansējumam, cita starpā īstenojot ar to saistītās budžeta prioritātes;

5. turklāt prasa, lai budžets palīdzētu īstenot politikas prioritātes saistībā ar kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanu, cita starpā veicinot ieguldījumu vidi, kas uzlabos tirgus dalībnieku, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumu, piekļuvi finansējumam;

6. aicina nodrošināt pienācīgus Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) finanšu resursus un cilvēkresursus, ņemot vērā to jaunos uzdevumus un pilnvaras, kas izriet no pārskatītās regulas, ar ko izveido EUI (2017/0230 (COD)), pieņemšanas; uzsver, ka EUI būtu pastāvīgi jācenšas palielināt savu efektivitāti, cita starpā attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī paralēlās banku sistēmas darbību uzraudzību, neapdraudot to darba kvalitāti un uzmanību pievēršot darba metožu pastāvīgai izvērtēšanai un cilvēkresursu un finanšu resursu efektīvai un pārredzamai izmantošanai; uzsver, ka ir svarīgi veicināt dzimumu līdzsvaru, jo īpaši EUI vadības līmenī; uzsver, ka EUI budžeta piesardzīgas izmantošanas interesēs EUI arī turpmāk vienmēr ir jāievēro Eiropas likumdevēja uzticētie uzdevumi un pilnvaras, cita starpā to ikdienas darbā pilnībā ievērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principu; norāda, ka EUI ir jāparedz atbilstīgi pasākumi, lai varētu ātri reaģēt uz iespējamām sekām saistībā ar smago Brexit;

7. uzsver, ka būtu jāturpina grāmatvedības struktūru un nodokļu iestāžu finansēšana, jo īpaši, lai atbalstītu tās cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ka šīm struktūrām būtu jāatskaitās Eiropas Parlamentam; tāpēc pauž bažas par Padomes priekšlikumu samazināt personāla izdevumus ar nodokļiem saistītajā Eiropas ģenerāldirektorātā, lai gan ir jāuzrauga nesen pieņemto tiesību aktu īstenošana un tiek īstenota jauna starptautiska nodokļu reforma gan G20, gan iekļaujošā satvara līmenī, un uzsver, ka ir nepieciešams atbilstīgs finansējums, lai Eiropas Komisija pienācīgi novērtētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas standartus dalībvalstīs un trešās valstīs;

8. uzsver, cik nozīmīga ir to struktūru pārskatatbildība un pārredzamība, kas saņem finansējumu.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

4.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

12

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gunnar Beck, Stefan Berger, Gilles Boyer, Cristian-Silviu Buşoi, Derk Jan Eppink, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Sven Giegold, Neena Gill, José Gusmão, Enikő Győri, Eero Heinäluoma, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, Herve Juvin, Othmar Karas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Luděk Niedermayer, Dimitrios Papadimoulis, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Dragoş Pîslaru, Luisa Porritt, Jake Pugh, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Manon Aubry, Carmen Avram, Niels Fuglsang, Eugen Jurzyca, Margarida Marques, Siegfried Mureşan, Ville Niinistö, Irene Tinagli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alice Kuhnke

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

PPE

Stefan Berger, Cristian-Silviu Buşoi, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Inese Vaidere

RENEW

Gilles Boyer, Engin Eroglu, Luis Garicano, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Dragoş Pîslaru, Luisa Porritt, Stéphanie Yon-Courtin

S&D

Carmen Avram, Jonás Fernández, Niels Fuglsang, Neena Gill, Eero Heinäluoma, Margarida Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Irene Tinagli

VERTS/ALE

Sven Giegold, Stasys Jakeliūnas, Alice Kuhnke, Ville Niinistö, Ernest Urtasun

 

12

-

ECR

Derk Jan Eppink, Eugen Jurzyca

GUE/NGL

Manon Aubry, José Gusmão, Dimitrios Papadimoulis

ID

Gerolf Annemans, Gunnar Beck, Herve Juvin, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni

NI

Jake Pugh

PPE

Enikő Győri

 

2

0

ECR

Johan Van Overtveldt

NI

Piernicola Pedicini

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


 

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS ATZINUMS (27.9.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Lucia Ďuriš Nicholsonová</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina, ka efektīvi un rūpīgi izsvērtā sociālajā un nodarbinātības politikā ir jāņem vērā sociālekonomiskie, demogrāfiskie un automatizācijas izaicinājumi, kā arī izaicinājumi saistībā ar Savienības apņemšanos īstenot dekarbonizāciju, un ka šie politikas virzieni būtu jāīsteno kopā ar mērķtiecīgām investīciju stratēģijām un arī turpmāk jāuzskata par svarīgu priekšnoteikumu ilgtspējīgai izaugsmei, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kurš veicina kvalitatīvu nodarbinātību, mazina nevienlīdzību un stimulē augšupējo sociālo konverģenci;

2. atzinīgi vērtē 8. sasaukuma laikā panākto politikas attīstību nodarbinātības un sociālo lietu jomā, tomēr uzsver, ka politikas iniciatīvas ir pienācīgi, atbilstoši un savlaicīgi jāfinansē, lai tās sāktu darboties;

3. uzsver, ka ar 2020. gada budžetu būtu jāpalīdz sasniegt “Eiropa 2020” mērķrādītāji sociālajā un nodarbinātības jomā, kas varētu tikt sasniegti nodarbinātības līmeņa ziņā, tomēr kuru īstenošana ievērojami atpaliek attiecībā uz nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu skaita samazināšanu, jo īpaši ņemot vērā to, ka nabadzības riskam ir pakļauti aizvien vairāk un vairāk strādājošo;

4. uzsver arī nepieciešamību pakāpeniski pielāgot Savienības politikas virzienu un programmu stratēģisko orientāciju ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Eiropas sociālo tiesību pīlāra ieskicētajiem sociālajiem principiem, kas būtu pilnībā jāiestrādā Savienības finansēšanas programmu un Eiropas pusgada noteikumos;

5. šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pēc visaptverošām politikas reformām un integrētām pieejām, ar kurām stiprināt sociālo iekļaušanu, mazināt jauniešu un ilgtermiņa bezdarbu un pievērsties bieži ignorētajam jautājumam par vecu cilvēku un personu ar invaliditāti nodarbināmību;

6. uzsver, ka šajā kontekstā ir svarīgi 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS) piešķirt pienācīgu finansējumu programmām un iniciatīvām, kas cenšas veicināt iekļaujošu izaugsmi, izskaust bezdarbu, nabadzību un sociālo atstumtību, mazināt nevienlīdzību un sekmēt augšupējo sociālo konverģenci, jo īpaši tām, kas paredzētas visneaizsargātākajai sabiedrības daļai;

7. uzsver, ka šīm programmām un iniciatīvām 2020. gadā un līdz brīdim, kad stājas spēkā nākamais DFS plānošanas posms, ir jāpiešķir pienācīgs finansējums;

8. tādēļ noraida samazinājumus budžeta plānojumā attiecībā uz 04 01 01., 04 01 02 01., 04 01 03., 04 03 02 01., 04 03 12., 04 03 13., 08 02 03 06. un 13 08 01. budžeta pozīciju;

9. atgādina, ka ir jārod pareizais līdzsvars starp saistību un maksājumu apropriācijām, lai varētu pilnībā realizēt šo programmu un iniciatīvu potenciālu;

10. uzsver, ka darba ņēmēju līdzdalība un iekļaušana uzņēmuma jautājumu risināšanā ievērojami labvēlīgi ietekmē viņu produktivitāti, veselību un labjutību, darbvietu kvalitāti un pienācīgu atalgojumu; turklāt uzsver, ka attiecībā uz sociālo partneru iesaisti, piemēram, Eiropas pusgadā un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, ir ļoti svarīgas budžeta pozīcijas, ar kurām atbalsta sociālo dialogu; tādēļ prasa palielināt apropriācijas attiecībā uz kolektīvajām darba attiecībām un sociālo dialogu;

11. uzsver — lai Savienības pilsoņiem sniegtu ekonomiski izdevīgāko risinājumu, ir svarīgi nodrošināt budžeta pārskatatbildību un veikt prioritarizāciju, tostarp vairāk koncentrēties uz pierādījumos balstītas politikas veidošanu un īpaši ņemt vērā sociālās, reģionālās un teritoriālās atšķirības;

12. uzskata, ka par visu turpmāko izdevumu pamatprincipu būtu jānosaka Eiropas pievienotās vērtības nodrošināšana; uzsver, ka tādēļ Savienības finansējumam būtu jāatspoguļo uz sniegumu vērstas budžeta plānošanas modelis, kurā katrai budžeta pozīcijai ir izmērāmi mērķi un rezultāti; šajā sakarībā uzsver Savienības finansējumu saņemošo struktūru pārskatatbildības un pārredzamības nozīmi;

13. atzīst Eiropas Sociālā fonda (ESF), Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (FEAD) svarīgo lomu un atkārto, ka šiem fondiem būtu jārada sinerģija, kas palīdzētu mazināt sociālās atšķirības un nevienlīdzību, lai nodrošinātu, ka šajā procesā neviens netiek atstāts novārtā; brīdina — jebkāds budžeta samazinājums minētajās jomās varētu mazināt šo politikas virzienu efektivitāti un traucēt tiem sasniegt izvirzītos mērķus;

14. šajā sakarībā uzsver, ka ir jāņem vērā mazo dalībvalstu un nomaļo reģionu (tostarp LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu) reālā situācija; konkrēti uzsver, ka ir jāuzlabo līdzekļu pieejamība aizjūras zemēm un teritorijām (kurām ir ierobežoti administratīvie resursi un zinātība to īpašā statusa un lieluma dēļ); sevišķi uzskata, ka EGF ir arī jāņem vērā mazo darba tirgu un mazo dalībvalstu tirgu reālā situācija, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem, kuros ir iesaistīti MVU, un gadījumos, kad darba ņēmēju atlaišana un darbvietu pārvietošana nopietni ietekmē nodarbinātības līmeni un vietējo vai reģionālo ekonomiku;

15. uzsver, ka ar šiem fondiem un programmām īstenotajām darbībām vienmēr būtu jāpanāk, ka tiek pieņemti stratēģiski pasākumi ar skaidri noteiktiem mērķiem un mērķrādītājiem, un ka efektīva un lietderīga līdzekļu izlietošana ir tikpat svarīga, cik budžeta maksimālais apjoms; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi veidot īstu uz rezultātiem vērstu kultūru, lai optimizētu līdzekļu izmantošanu, analizētu iemeslus, kas noved pie zemiem programmu snieguma rādītājiem, un veicinātu uzlabošanas pasākumu pieņemšanu;

16. šajā sakarībā atzīst centienus padarīt pārredzamākas un pieejamākas 2020. budžeta līdzekļu pieprasīšanas procedūras;

17. aicina Komisiju un dalībvalstis 2020. gadā nodrošināt Savienības programmu, jo īpaši EGF, elastīgu īstenošanu, lai kompensētu Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības radīto ietekmi uz darba ņēmējiem un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu grozīt pašreizējās EGF programmas darbības jomu, lai varētu sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas ir pārvietoti Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības radītā satricinājuma dēļ;

18. atzīst, ka no 2021. gada gaidāma pašreizējās ESF, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, FEAD, EaSI un Eiropas Veselības programmas apvienošana ESF+ satvarā; atkārtoti pauž nostāju, ka 2021.–2027. gada DFS ESF+ budžets ir jāpalielina līdz 120 457 000 000 EUR pašreizējās cenās; aicina Komisiju izklāstīt finanšu informāciju un budžeta piešķīrumus tā, lai ESF+ summas un attiecīgo programmu izdevumu apakškategorijas būtu iespējams salīdzināt ar to pašreizējo budžetu; nepiekrīt ievērojamajam līdzekļu samazinājumam (par 5 miljoniem EUR) 2020. gadā EaSI sadaļai “Progress” un iesaka šo budžetu noteikt vismaz tādu, kādu to ierosinājusi Komisija; šajā sakarībā uzsver, ka tiesību aktu un budžeta pārskatīšana vienmēr būtu jāveic, pamatojoties uz pierādījumiem un izpratni par tās ietekmi un ievērojot labāka regulējuma programmu, ņemot vērā kvantitatīvi nosakāmu un salīdzināmu rezultātu novērtējumu, nevis vienkāršus rezultātu rādītājus, kā arī pamatojoties uz visiem attiecīgajiem Eiropas Revīzijas palātas ieteikumiem;

19. uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējos budžeta ierobežojumus, būs svarīgi pēc iespējas labāk izmantot 2020. gada vispārējo budžetu, jo īpaši attiecībā uz politikas nostādnēm, ar kurām var atbalstīt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, piemēram, nākotnes prasmju politiku, profesionālās izglītības un apmācības politiku, kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas politiku un pasākumiem, ar kuriem atbalsta pienācīgi darbojošos darba tirgus un labāku pielāgošanos demogrāfiskajām pārmaiņām, jo īpaši palielinot neaizsargātu un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu, piemēram, vecu cilvēku un personu ar invaliditāti, integrāciju darba tirgū un īstenojot integrācijas un nabadzības mazināšanas pasākumus; norāda, ka Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir ierosinājusi vairākus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, kas paredzēti sociāli atstumtām kopienām;

20. stingri atbalsta visus ieguldījumus jauno tehnoloģiju ieviešanā visās ekonomikas un rūpnieciskās ražošanas nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot konkrētām programmām ar mērķi paātrināt savlaicīgu darbaspēka pāreju un ierobežot šādas pārejas iespējami nelabvēlīgās blaknes, piemēram, strukturālo bezdarbu, lielāku ienākumu nevienlīdzību un reģionālās vai teritoriālās atšķirības; šajā sakarībā norāda, ka Savienības instrumentiem ir jāatbalsta uzņēmumi un darba ņēmēji pārejā uz digitālu un zaļāku ekonomiku;

21. atkārtoti uzsver profesionālās izglītības un apmācības nozīmi digitalizācijā; aicina Komisiju izskatīt turpmākas iespējas atbalstīt profesionālās izglītības un apmācības programmas, jo īpaši programmatūras izstrādes un informācijas tehnoloģiju jomās;

22. uzsver, ka, neraugoties uz pozitīvo jauniešu bezdarba samazināšanās tendenci Savienībā, nākotnes iespēju trūkums jauniešiem dažos reģionos rada aktuālu sociālās krīzes situāciju (ar ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstīm un reģioniem) un ka jaunieši joprojām saskaras ar lielāku nabadzības un sociālās un ekonomiskās atstumtības risku; uzsver, ka tādēļ ir nepieciešami novatoriski un mērķtiecīgi risinājumi, kurus var steidzami īstenot, lai īsā laikā panāktu konkrētus uzlabojumus; tādēļ sagaida, ka Komisija un dalībvalstis prioritarizēs jauniešu bezdarba apkarošanu un to atspoguļos 2020. gada budžetā;

23. tādēļ atkārtoti norāda uz to, cik svarīgi ir fondi un citi instrumenti, ar kuriem veicina pasākumus, kas mazina nevienlīdzību un sekmē jauniešu nodarbināmību, proti, Garantija jauniešiem, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, ESF un “Erasmus+”;

24.  jo īpaši uzsver Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas nozīmi jauniešu bezdarba mazināšanā un pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu 2020. gadā palielināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai paredzētos piešķīrumus par 116 miljoniem EUR; tomēr uzskata šo summu par nepietiekamu; tādēļ prasa palielināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai paredzētās saistību apropriācijas par 600 miljoniem EUR;

25. atzinīgi vērtē arī Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātes Urzulas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs pausto apņemšanos stiprināt Garantiju jauniešiem, to padarot par pastāvīgu instrumentu ar lielāku budžetu un paredzot regulāru ziņošanu;

26. pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā ceturtajai daļai bērnu Savienībā draud nabadzība vai sociālā atstumtība;

27. gaida, kad tiks publicēta Garantijas bērniem priekšizpēte, uz kuru vajadzētu pamatoties turpmāku pasākumu īstenošanā, tomēr aicina Komisiju pilnībā ievērot 2017., 2018. un 2019. gada budžetā pieņemtos Garantijas bērniem sagatavošanas darbības īstenošanas priekšlikumus, kuriem ir tāds finansējuma līmenis, kurš ļaus nākamajā plānošanas periodā (2021–2027) īstenot pienācīgu Garantijas bērniem izmēģinājuma posmu;

28. šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātes Urzulas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs pausto apņemšanos izveidot Eiropas Garantiju bērniem, lai palīdzētu Eiropā nodrošināt to, ka katram bērnam, kuram draud nabadzība vai sociālā atstumtība, ir pieejamas galvenās pamattiesības, piemēram, veselības aprūpe un izglītība;

29. uzsver, ka ir jāveicina neaizsargātu bērnu sociālā iekļaušana un jo īpaši jālabo romu bērnu situācija, konkrēti sekmējot skolu pieejamību šiem bērniem; norāda, ka šīs problēmas risināšanai būtu lietderīgi paredzēt izmēģinājuma projektu;

30. uzsver aģentūru svarīgo ieguldījumu daudzu un dažādu nodarbinātības un sociālo jautājumu risināšanā un datu vākšanā; šajā sakarībā uzsver, ka to uzdevumi nepārtraukti attīstās un pieaug un ka tādēļ šīm aģentūrām ir jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi, lai tās varētu izpildīt savus uzdevumus un nodrošināt vislabākos iespējamos rezultātus Savienības likumdošanas un politisko mērķu atbalstam; tādējādi prasa rūpīgi izvērtēt aģentūrām piešķirtos jaunos uzdevumus un to vispārējo sniegumu, lai nodrošinātu, ka tām tiek paredzēti tikai pienācīgi un efektīvi budžeta piešķīrumi;

31. norāda, ka ir izveidota Eiropas Darba iestāde (EDI), kuras darbību paredzēts sākt 2019. gadā; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka tās izveidei ir paredzēti pietiekami finanšu līdzekļi; uzsver, ka šo finansējumu nevar nodrošināt, pārvietojot piešķīrumus no citām nodarbinātības un sociālo lietu aģentūrām un budžeta pozīcijām, un ka EDI ir jauna struktūra, kurai netraucētas darbības nodrošināšanai ir nepieciešami jauni līdzekļi; jo īpaši uzsver to, ka EDI izveidei nevajadzētu samazināt EURES resursus un spējas, jo šim portālam ir svarīga loma Savienības pilsoņu darba mobilitātes veicināšanā un tas sniedz pakalpojumus un partnerības iespējas darba meklētājiem un darba devējiem, valstu nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un vietējām iestādēm; tādēļ uzsver, ka EDI un EURES ir jāsaglabā konkrētas un skaidri nodalītas budžeta pozīcijas;

32. atgādina, ka rūpīgi izstrādāti izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir ļoti vērtīgi instrumenti, ar kuriem uzsākt jaunu pasākumu un politikas īstenošanu nodarbinātības (īpaši veicinot jauniešu nodarbinātību) un sociālās iekļaušanas jomā un kuri varētu tikt izmantoti datu un pierādījumu vākšanai ar mērķi uzlabot turpmāko Savienības nodarbinātības politiku; norāda, ka vairākas Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas idejas iepriekš ir veiksmīgi īstenotas kā izmēģinājuma projekti vai sagatavošanas darbības; aicina budžeta lēmējinstitūciju 2020. gada budžetā iekļaut astoņus komitejas ierosinātos izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības attiecībā uz īpaši neaizsargātu grupu (romu, jo īpaši romu bērnu, nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu, zemu ienākumu mājsaimniecību, vecu cilvēku) sociālo iekļaušanu, jauniešu bezdarbu, darba aizsardzību un minimālo darba algu; mudina pilnībā izmantot katrā izdevumu kategorijā pieejamo rezervi;

33. norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija regulāri informētu Parlamentu par dažādiem izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību posmiem, tostarp pienācīgi novērtējot to rezultātus un Savienības pilsoņiem sniegto pievienoto vērtību; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību novērtēšanā izmantotu pārredzamu pieeju.

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

9

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Atidzhe Alieva-Veli, Abir Al-Sahlani, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Jane Brophy, Sylvie Brunet, David Casa, Leila Chaibi, Estrella Durá Ferrandis, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Rosa Estaràs Ferragut, Nicolaus Fest, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Chiara Gemma, Helmut Geuking, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, France Jamet, Radan Kanev, Stelios Kympouropoulos, Katrin Langensiepen, Elena Lizzi, Radka Maxová, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Matthew Patten, Sandra Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Alexandra Louise Rosenfield Phillips, Dragoş Pîslaru, Manuel Pizarro, Dennis Radtke, Elżbieta Rafalska, Guido Reil, Daniela Rondinelli, Mounir Satouri, Monica Semedo, Beata Szydło, Eugen Tomac, Romana Tomc, Yana Toom, Nikolaj Villumsen, Marianne Vind, Maria Walsh, Tatjana Ždanoka, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alex Agius Saliba, José Gusmão, Jeroen Lenaers, Pierfrancesco Majorino, Anne Sander, Birgit Sippel

 


 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42

+

ECR

Lucia Ďuriš Nicholsonová, Helmut Geuking, Elżbieta Rafalska, Beata Szydło

NI

Chiara Gemma, Daniela Rondinelli

PPE

David Casa, Rosa Estaràs Ferragut, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Radan Kanev, Stelios Kympouropoulos, Jeroen Lenaers, Dennis Radtke, Anne Sander, Eugen Tomac, Romana Tomc, Maria Walsh, Tomáš Zdechovský

RENEW

Abir Al-Sahlani, Atidzhe Alieva-Veli, Jane Brophy, Sylvie Brunet, Radka Maxová, Dragoş Pîslaru, Monica Semedo, Yana Toom

S&D

Alex Agius Saliba, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Estrella Durá Ferrandis, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, Pierfrancesco Majorino, Manuel Pizarro, Birgit Sippel, Marianne Vind

VERTS/ALE

Katrin Langensiepen, Kira Marie Peter-Hansen, Alexandra Louise Rosenfield Phillips, Mounir Satouri, Tatjana Ždanoka

 

9

-

GUE/NGL

Leila Chaibi, José Gusmão, Sandra Pereira, Nikolaj Villumsen

ID

Nicolaus Fest, France Jamet, Elena Lizzi, Guido Reil

NI

Lefteris Nikolaou-Alavanos

 

1

0

NI

Matthew Patten

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (5.9.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs: <Depute>Pascal Canfin</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, ka 21,0 % no kopējām saistībām 2020. gada budžeta projektā (2020. gada BP) ir saistīts ar klimatu; pauž nožēlu par to, ka Savienības budžeta tendences liecina, ka pašreizējā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periodā tiks sasniegti tikai 19,7 %, lai gan mērķis, par kuru vienojās pirms 2014. gada, paredzēja “vismaz 20 %” 2014.–2020. gada laikposmā; uzsver, ka Komisija ir norādījusi — lai sasniegtu 20 % mērķi, 2020. gada budžetā būs nepieciešami papildu 3,5 miljardi EUR ar klimatu saistītiem izdevumiem; uzsver, ka būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka līdz 2020. gada beigām tiek sasniegts Savienības vispārējais budžeta mērķis; atkārtoti aicina nākamajā DFS periodā nodrošināt vērienīgāku klimata politikas aspektu integrēšanu, nosakot 40 % mērķi, ņemot vērā to, ka Parlaments 2018. gada novembra rezolūcijā mudināja sasniegt 30 % mērķi, uzlabot klimata pasākumu izsekošanas metodiku un pārbaudi un saskaņot šos pasākumus ar Parīzes nolīgumu un Savienības klimata rīcības mērķiem; uzsver, ka nākamajai DFS vajadzētu būt balstītai uz stingru metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm, lai sekotu līdzi finansējumam rīcībai klimata politikas jomā un novērstu pārāk lielu aplēšu risku attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā; uzskata, ka nākamās DFS ekoloģiska budžeta plānošana ir svarīga mūsu mērķu sasniegšanai klimata jomā;

2. ar bažām norāda, ka atkal tikai 8,3 % kopējo saistību apropriāciju ir saistīti ar bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu, kas ir viszemākais rādītājs kopš 2015. gada, neraugoties uz novērojumu, ka sugu izzušana notiek vēl nepieredzētā un palielinātā ātrumā; prasa piešķirt pietiekamus papildu resursus, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības ilgtermiņa konsekventu aizsardzību visā Savienībā, un nodrošināt šo resursu izsekojamību; uzsver, ka nākamajai DFS vajadzētu būt balstītai uz stingru metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm, lai sekotu līdzi bioloģiskajai daudzveidībai un novērstu pārāk lielu aplēšu risku attiecībā uz rīcību bioloģiskās daudzveidības jomā;

3. uzskata, ka jo īpaši DFS pēdējā gadā ir nepieciešams vērienīgs budžets ar rīcību klimata politikas jomā saistītām programmām un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, lai izveidotu saikni ar nākamo DFS, kura, paredzams, tiks uzsākta palēnām, līdz visas jaunās programmas varēs pilnībā darboties;

4. aicina Savienību apņemties nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai pilnībā un efektīvi īstenotu nākamo Eiropas zaļo kursu;

5. turklāt, ņemot vērā ievēlētās Komisijas priekšsēdētājas izveidotās politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai, ir īpaši steidzami jāpaātrina emisiju samazināšana;

6. ievērojot Programmu 2030. gadam un saistības, kuras Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā Savienība un tās dalībvalstis apņēmās īstenot, uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai 2020. gada budžetā ir jānodrošina pietiekami resursi;

7. ņem vērā palielinājumu 21,5 miljonu EUR apmērā programmas LIFE saistībām (+3,9 %); pauž pārliecību, ka programmas LIFE 2020. gada budžets ir nepietiekams (529,6 miljoni EUR); prasa ievērojami palielināt līdzekļus 2020. gadam, lai nodrošinātu sagatavotību un ievērotu Parlamenta prasību dubultot programmas LIFE līdzekļus DFS pēc 2020. gada; pauž dziļu nožēlu par to, ka programma LIFE veido tikai 0,3 % no 2020. gada BP;

8. atzinīgi vērtē to, ka jaunā RescEU programma saņems 156,2 miljonus EUR, lai palīdzētu uzlabot tās efektivitāti zemestrīču, dabas un mežu ugunsgrēku un citu dabas katastrofu gadījumos; uzsver, ka saistībā ar vides katastrofām un lai mazinātu videi nodarīto kaitējumu, ir nepieciešami tādi instrumenti kā civilās aizsardzības mehānisms un Solidaritātes fonds;

9. ņem vērā ierosināto summu 69,7 miljonu EUR apmērā saistību apropriācijās (+2,0 %) un 64,2 miljonu EUR apmērā maksājumu apropriācijās (+4,7 %) veselībai; pauž nožēlu par to, ka tas ir tikai 0,04 % no 2020. gada BP un 1,9 % no 3. izdevumu kategorijas (saistību apropriācijās);

10. uzsver, ka budžetā būtu jāpiešķir pietiekami līdzekļi, lai izstrādātu un īstenotu nākamo Eiropas plānu cīņai pret vēzi; uzsver, ka šāds plāns ir būtisks, lai veicinātu un uzlabotu profilaksi, pētniecību, inovāciju pieejamību un reintegrāciju;

11. ņem vērā ierosināto summu 280,0 miljonu EUR apmērā saistību apropriācijās (-3,3 %) un 244,7 miljonu EUR apmērā maksājumu apropriācijās (2,3 %) pārtikai un barībai; pauž nožēlu par to, ka tas ir tikai 0,17 % no 2020. gada BP un 7,5 % no 3. izdevumu kategorijas (saistību apropriācijās);

12. ņem vērā ierosināto summu 156,2 miljonu EUR apmērā saistību apropriācijās (+4,4 %) un 77,0 miljonu EUR apmērā maksājumu apropriācijās (-5,7 %) Savienības civilās aizsardzības mehānismam, kas ir Savienības solidaritātes stūrakmens;

13. norāda, ka 2020. gada BP apstiprināto pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaits salīdzinājumā ar 2019. gada budžetu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) paliek nemainīgs, savukārt šo amata vietu skaits ir palielināts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA) (+34 pēc vispārīgu pārtikas aprites tiesību aktu pārskatīšanas), Eiropas Vides aģentūrā (EVA) (+1) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA) (+2); uzsver, ka šīm aģentūrām attiecīgā gadījumā ir jāpiešķir lielāki finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, lai tās īstenotu savas pilnvaras un veiktu savus uzdevumus un lai veicinātu uz zinātni balstītu pieeju Savienībā; uzsver, ka koordinācijas uzlabošana starp aģentūrām optimizētu to darbu, kā arī publisko līdzekļu izmantošanu;

14. aicina Komisiju ātri īstenot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības;

15. norāda, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības būtu jāsaskaņo ar klimata mērķiem un tiem būtu jāsaņem pienācīgs finansējums visā to dzīves ciklā, lai varētu pilnībā īstenot to potenciālu un sagatavot pamatu turpmāko pasākumu pieņemšanai.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

4.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

60

10

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Aurelia Beigneux, Monika Beňová, Malin Björk, Delara Burkhardt, Cristian-Silviu Buşoi, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Nathalie Colin-Oesterlé, Miriam Dalli, Seb Dance, Esther de Lange, Marco Dreosto, Eleonora Evi, Agnès Evren, Fredrick Federley, Pietro Fiocchi, James Alexander Glancy, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Liudas Mažylis, Anthea McIntyre, Aileen McLeod, Tilly Metz, Silvia Modig, Alessandra Moretti, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Rory Palmer, Jutta Paulus, Rovana Plumb, Jessica Polfjärd, Frédérique Ries, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Caroline Voaden, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Michal Wiezik, Anna Zalewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Bloss, Christophe Hansen, Lídia Pereira, Susana Solís Pérez, Nikolaj Villumsen

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

60

+

ECR

Pietro Fiocchi, Joanna Kopcińska, Alexandr Vondra, Anna Zalewska

GUE/NGL

Malin Björk, Petros Kokkalis, Silvia Modig, Nikolaj Villumsen, Mick Wallace

NI

Eleonora Evi, Athanasios Konstantinou

PPE

Bartosz Arłukowicz, Cristian-Silviu Buşoi, Nathalie Colin-Oesterlé, Agnès Evren, Christophe Hansen, Ewa Kopacz, Esther de Lange, Peter Liese, Liudas Mažylis, Ljudmila Novak, Lídia Pereira, Jessica Polfjärd, Christine Schneider, Edina Tóth, Michal Wiezik

RENEW

Pascal Canfin, Catherine Chabaud, Fredrick Federley, Andreas Glück, Jan Huitema, Frédérique Ries, Susana Solís Pérez, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Véronique Trillet-Lenoir, Caroline Voaden

S&D

Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Javi López, César Luena, Alessandra Moretti, Rory Palmer, Rovana Plumb, Sándor Rónai, Günther Sidl

VERTS/ALE

Margrete Auken, Michael Bloss, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Aileen McLeod, Tilly Metz, Grace O'Sullivan, Jutta Paulus

 

10

-

ECR

Anthea McIntyre, Rob Rooken

ID

Simona Baldassarre, Aurelia Beigneux, Marco Dreosto, Catherine Griset, Teuvo Hakkarainen, Sylvia Limmer, Silvia Sardone

NI

James Alexander Glancy

 

0

0

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (26.9.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Adina-Ioana Vălean</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. pauž nožēlu par to, ka Komisijas ierosinātais budžets ir par 474,6 miljoniem EUR mazāks nekā 1.a izdevumu kategorijā noteiktais maksimālais apjoms, lai gan attiecīgās programmas ir pārsātinātas ar pieteikumiem un tās varētu viegli nodrošināt papildu līdzekļu izlietojumu; uzsver, ka 1.a izdevumu kategorijas programmas ir ārkārtīgi svarīgas, lai veicinātu inovācijas virzītu ekonomikas izaugsmi un veicinātu pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

2. uzsver, cik nozīmīga ir vadošās lomas inovācijā attīstība un papildinoši un revolucionāri pētījumi progresīvo tehnoloģiju jomā, lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, tādēļ noraida Padomes veiktos samazinājumus par kopējo summu 747,4 miljonu EUR apmērā 1.a izdevumu kategorijā, tostarp samazinājumu par 424,9 miljoniem EUR vienotajam stratēģiskajam satvaram pētniecībai un inovācijai, jo īpaši svarīgās budžeta pozīcijās attiecībā uz to, lai stiprinātu pētniecību nākotnē un jaunās tehnoloģijas, stiprinātu Eiropas pētniecības infrastruktūru, tostarp e-infrastruktūras, un līderību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, un tostarp arī samazinājumu par 28 miljoniem EUR Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta IKT daļai un par 20 miljoniem EUR COSME, kas var apdraudēt Savienības centienus radīt ilgtspējīgu izaugsmi un kvalitatīvas darbvietas, kā arī Savienības centienus sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, un to, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomiku, vienlaikus nevienu neatstājot novārtā;

3. uzskata, ka jo īpaši DFS pēdējā gadā 1.a izdevumu kategorijā ir nepieciešams vērienīgs budžets saiknes veidošanai ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, saistībā ar kuru visām jaunajām programmām būs vajadzīgs laiks to pilnvērtīgai darbībai, lai nodrošinātu šo programmu pilnīgu funkcionalitāti un arī turpmāk sekmētu Savienības politikas prioritāšu sasniegšanu;

4. tādēļ prasa palielināt saistību apropriācijas līdz 1.a izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam un turklāt izmantot visus iespējamos elastības instrumentus, kas pieejami saskaņā ar DFS regulu, un īpašo Finanšu regulā paredzēto noteikumu par atcelto līdzekļu atkārtotu izmantošanu pētniecības projektiem, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku saistību apropriāciju līmeni 2020. gada budžetam;

5. atgādina, cik svarīga ir pētniecība un inovācija, lai risinātu sabiedrības problēmas un veicinātu ilgtspējīgu attīstību; norāda uz pārmērīgi lielo pieteikumu skaitu dažādās programmās, piemēram, “Apvārsnis 2020” un COSME, kā rezultātā sekmīgu pieteikumu īpatsvars attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” ir mazāks salīdzinājumā ar iepriekšējo DFS periodu, kas nozīmē, ka pētniecības un inovācijas jomā varētu finansēt vēl vairāk kvalitatīvu projektu, ja varētu nodrošināt pietiekamu Savienības finansējumu; uzsver, ka minētais ir jārisina, paredzot vērienīgāku budžetu 2020. gadam un palielinot komplementaritāti ar citiem Savienības fondiem, finanšu instrumentiem, valstu programmām un privātajām investīcijām; uzskata, ka ar Savienības pētniecības un inovāciju finansējumu būtu jo īpaši jāatbalsta jomas, kurās ir nopietnas tirgus nepilnības un novārtā atstātas sabiedrības problēmas; tādēļ uzskata, ka līdzekļi, par kuriem saistības ir atceltas, atkal būtu jādara pieejami saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu; atkārtoti pauž savu nostāju — nākamajā DFS pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” ir vajadzīgi vismaz 120 miljoni EUR 2018. gada cenās;

6. uzsver, ka MVU ir būtiska Savienības ekonomikas daļa, jo tie nodrošina daudz darbvietu Savienībā; uzskata, ka ir jāizveido MVU draudzīga uzņēmējdarbības vide, kā arī jāatbalsta MVU kopas un tīkli; tādēļ atzinīgi vērtē palielinājumu MVU instrumentam; ar bažām norāda uz Padomes samazinājumiem attiecībā uz inovācijas palielināšanu MVU, kas sniedz pretrunīgu vēstījumu Savienības uzņēmumiem;

7. uzsver, ka ir svarīgi sasniegt digitālā vienotā tirgus mērķus, lai uzlabotu Savienības digitalizāciju un Savienības ekonomikas, publiskā sektora un iedzīvotāju digitālo iekļautību; šajā sakarībā atzīst tādu iniciatīvu kā WiFi4EU nozīmību; pauž nožēlu par to, ka Padome ir ierosinājusi samazinājumus šai iniciatīvai;

8. uzsver, ka ir jāreformē Savienības mobilitātes nozare, lai panāktu, ka Savienībā ir ilgtspējīgs, ekoloģiski tīrs un konkurētspējīgs transports, sagatavotu nākotnei Savienības autorūpniecību un sasniegtu mūsu mērķus klimata jomā; tāpēc uzsver, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums programmām, kas šos mērķus atbalsta, piemēram, “Apvārsnis”, EISI transporta sadaļai un kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (FCH 2); tādēļ pauž bažas par to, kā ierosinātie Padomes samazinājumi ietekmēs resursu ziņā efektīvas, videi draudzīgas, drošas un integrētas Savienības transporta sistēmas sasniegšanu;

9. pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisijas ierosinātais budžets atkal ir daudz zemāks par ACER pieprasīto budžetu un ka tas var apdraudēt ACER darbību un tās spēju veikt uzdevumus saistībā ar uzraudzību un tirgus pārredzamību, nemaz nerunājot par papildu uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar nesen pieņemtajiem tiesību aktiem;

10. atkārtoti uzsver, ka ir jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, lai uzlabotu piekļuvi zināšanām, veicinātu sociālo attīstību un paaugstinātu dzīves līmeņa kvalitāti;

11. prasa, lai visām komitejas kompetencē esošajām aģentūrām (ACER, BEREC, ENISA un GSA) tiktu nodrošināts tāds apropriāciju un personāla līmenis, kādu šīs aģentūras ir pieprasījušas; uzstāj, ka finanšu un personāla resursi jāpalielina, ņemot vērā attiecīgo aģentūru uzdevumu paplašināšanu un sagatavojot jaunu tiesību aktu īstenošanu, kā arī ņemot vērā nepieciešamību plānot turpmākos uzdevumus un pienākumus; norāda, ka GSA saskaras ar jaunām problēmām, kas saistītas ar drošību un citām sensitīvām jomām, kurās ārpakalpojumu izmantošana var mazināt drošību un izmaksu efektivitāti un izraisīt specializēto zināšanu zudumu; tādēļ ir jāpieņem un jānotur darbā īpaši specializēti eksperti;

12. atgādina par kopīgajā paziņojumā, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2017/1953[9], Parlamenta, Padomes un Komisijas pausto apņemšanos censties trīs gadu laikposmā nodrošināt kopējo finansējumu 120 miljonu EUR apmērā interneta savienojamības veicināšanai vietējās kopienās, lai šī iniciatīva kļūtu par īstenu Eiropas sasniegumu, kas kalpotu vietējām kopienām un iedzīvotājiem; šajā sakarībā uzsver, ka pēc diviem uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus WiFi4EU portālā ir reģistrējušies vairāk nekā 23000 pašvaldību no visas Savienības un ka 6200 pašvaldību jau ir piešķirti WiFi4EU kuponi, apliecinot iniciatīvas panākumus;

13. prasa piešķirt papildu līdzekļus, lai paātrinātu tīrāku tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kā arī papildu līdzekļus, lai veicinātu taisnīgu pārkārtošanu ogļu ieguves un oglekļietilpīgajos reģionos, nolūkā palīdzēt izpildīt saistības, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, cita starpā turpinot esošos projektus un sagatavošanas darbības un uzsākot jaunus; atgādina par Eiropas Parlamenta priekšlikumu saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam izveidot taisnīgas pārkārtošanas fondu, lai risinātu jautājumus saistībā ar sociālo un sociālekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi, kuru izjūt darba ņēmēji un kopienas, ko negatīvi ietekmē pāreja no tādām nozarēm, kuras atkarīgas no oglēm un ir oglekļietilpīgas; uzsver nepieciešamību turpināt atbalstīt ogļu ieguves un oglekļietilpīgos reģionus Savienībā, lai tie būtu gatavi izmantot jaunu enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas fondu;

14. uzsver, ka pētniecība un inovācija ir galvenie ilgtspējīgas attīstības virzītājspēki, un atgādina par Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus; atzinīgi vērtē Komisijas aplēses par to, ka izdevumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, sasniegs 21 % no 2020. gada budžeta, atgādina, ka šie centieni ir jāpalielina; pauž nožēlu par to, ka iespēja, ka ierosinātais budžets pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” sasniegs tai un tādējādi visam pašreizējās DFS periodam noteiktos klimata un ilgtspējas izdevumu mērķus, ir visai neliela; uzsver savu nostāju — ņemot vērā Savienības saistības, kas izriet no Parīzes nolīguma, ar klimatu saistītie izdevumi būtu atbilstīgi jāpalielina; šajā sakarībā atgādina par pieņemto principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kā arī par Savienības mērķi ieņemt līderpozīcijas atjaunojamo energoresursu jomā;

15. prasa piešķirt papildu apropriācijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, jo īpaši tā ilgtspējīgas enerģētikas un IKT virzienam, lai pabeigtu enerģētikas savienības izveidi un savienotu izolētus tirgus un novērstu atlikušos šķēršļus, kā arī izveidotu nākotnes izaicinājumiem gatavu ES enerģētikas tīklu;

16. pauž nopietnas bažas par pašreizējo nenoteiktību saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības; uzsver, ka ir nepieciešami finanšu piesardzības pasākumi gadījumā, ja Apvienotā Karaliste pilnībā vai daļēji neveiktu iemaksas 2020. gada budžetā, tāpēc aicina visas pārējās dalībvalstis iesaistīties un pilnībā kompensēt Apvienotās Karalistes ieguldījumu, jo visu programmu īstenošanā ir sasniegts to pēdējais posms un Savienības līdzekļu saņēmējiem ir nepieciešama noteiktība attiecībā uz to, ka Savienība ievēros savas saistības;

17. uzsver, ka Savienības nespēja izpildīt savas juridiskās un politiskās saistības saistībā ar maksājumu apropriācijām nopietni apdraudētu tās uzticamību un negatīvi ietekmētu uzticēšanos Savienības iestāžu spējai pildīt to uzdevumus; uzsver, ka vēl aktuālāku to padara fakts, ka Savienība drīzumā sasniegs spēkā esošās DFS beigu termiņu, un tāpēc ir ātri jāpanāk progress daudzgadu programmu īstenošanas procesā.

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

6

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Klaus Buchner, Carlo Calenda, Andrea Caroppo, Maria Da Graça Carvalho, Katalin Cseh, Ciarán Cuffe, Josianne Cutajar, Pilar del Castillo Vera, Martina Dlabajová, Christian Ehler, Valter Flego, Niels Fuglsang, Jens Geier, Nicolás González Casares, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Eva Kaili, Seán Kelly, Łukasz Kohut, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Marisa Matias, Eva Maydell, Joëlle Mélin, Iskra Mihaylova, Dan Nica, Ville Niinistö, Mauri Pekkarinen, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, John David Edward Tennant, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Isabella Tovaglieri, Adina-Ioana Vălean, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rasmus Andresen, Marco Dreosto, Giorgos Georgiou, Klemen Grošelj, Alicia Homs Ginel, Adam Jarubas, Janusz Lewandowski, Jutta Paulus, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Edina Tóth

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hannes Heide

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

54

+

ECR

Evžen Tošenovský

ID

Thierry Mariani, Joëlle Mélin

PPE

François-Xavier Bellamy, Maria Da Graça Carvalho, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, András Gyürk, Adam Jarubas, Seán Kelly, Andrius Kubilius, Janusz Lewandowski, Eva Maydell, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Edina Tóth, Adina-Ioana Vălean, Henna Virkkunen, Pernille Weiss

RENEW

Nicola Beer, Katalin Cseh, Martina Dlabajová, Valter Flego, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Iskra Mihaylova, Mauri Pekkarinen, Dominique Riquet

S&D

Carlo Calenda, Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Jens Geier, Nicolás González Casares, Robert Hajšel, Hannes Heide, Alicia Homs Ginel, Ivo Hristov, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula-Natri, Dan Nica, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

François Alfonsi, Rasmus Andresen, Michael Bloss, Klaus Buchner, Ciarán Cuffe, Henrike Hahn, Ville Niinistö, Jutta Paulus

 

6

-

ECR

Jessica Stegrud

ID

Paolo Borchia, Andrea Caroppo, Marco Dreosto, Isabella Tovaglieri

NI

John David Edward Tennant

 

6

0

ECR

Grzegorz Tobiszowski

GUE/NGL

Manuel Bompard, Marc Botenga, Giorgos Georgiou, Marisa Matias

ID

Markus Buchheit

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 


 

IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (3.9.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Svenja Hahn</Depute>

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas (IMCO) atbildība budžeta procedūrā ietver budžeta pozīcijas 2. sadaļā (Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU), 14. sadaļā (Nodokļu politika un muitas savienība) un 33. sadaļā (Tiesiskums un patērētāji);

2. uzsver, ka iekšējais tirgus joprojām ir viens no Savienības lielākajiem un taustāmākajiem sasniegumiem, kas sniedz labumu uzņēmumiem, tostarp mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, patērētājiem un iedzīvotājiem visā Eiropā; 2020. gada budžetā par prioritāti būtu jānosaka vienotā tirgus turpmāka padziļināšana, tādu birokrātisku šķēršļu samazināšana, kas kavē preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti un darbaspēka brīvu pārvietošanos, un digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana, lai nodrošinātu Savienības uzņēmumu pastāvīgu konkurētspēju un patērētāju aizsardzību visā Savienībā; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi sistemātiski uzraudzīt sasniegumus šajā jomā, konstatēt jaunas problēmas un sniegt politikas ieteikumus digitālā vienotā tirgus turpmākai attīstībai;

3. uzsver iekšēja pakalpojumu tirgus nozīmīgumu; aicina Savienību piešķirt papildu finansējumu iekšējā pakalpojumu tirgus izveides pabeigšanai un mudina izstrādāt jaunus novatoriskus pakalpojumus;

4. prasa, lai ar 2020. gada budžetu palīdzētu īstenot Eiropas pusgadā paredzētās prioritātes, proti, nodrošināt kvalitatīvus ieguldījumus un reformas, kas palielina uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu, konkurētspēju un ražīgumu, un turpināt vienotā tirgus padziļināšanu un vienotā digitālā tirgus attīstību;

5. atzinīgi vērtē to, ka budžeta projektā Komisija ir piešķīrusi pienācīgu budžetu lielākajai daļai IMCO komitejas galveno prioritāšu, tostarp iekšējam preču un pakalpojumu tirgum, atbalsta sniegšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), patērētāju aizsardzībai un konkurētspējai, un aicina Padomi un Parlamentu vienoties par šīm apropriācijām 2020. gada budžetā;

6. atzinīgi vērtē apropriāciju palielinājumu preču un pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai un attīstībai (02 03 01. budžeta pozīcija) tirgus uzraudzības un ES ražojumu atbilstības tīkla izveides nolūkā, tam, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU (02 02 02. budžeta pozīcija), kā arī COSME atbalsta finansējumam (02 01 04 01. budžeta pozīcija), jo šīm trim darbībām ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā Savienībā; pauž dziļu nožēlu par Padomes veikto samazinājumu 02 03 01. un 02 02 02. budžeta pozīcijā;

7. šajā sakarībā uzsver, ka MVU ir būtiska Savienības ekonomikas daļa un tiem ir būtiska nozīme darbvietu radīšanā visā Savienībā, un uzskata, ka ir nepieciešams radīt un turpmāk veicināt MVU labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi; tādēļ uzsver, ka uzlabota MVU piekļuve finansējumam joprojām ir viena no IMCO galvenajām prioritātēm 2020. gada budžetā;

8. uzsver, ka Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma (COSME) ir nozīmīgs instruments, lai veicinātu uzņēmējdarbības kultūru, atbalstītu esošos MVU un nodrošinātu konkurētspēju, ilgtspējību un izaugsmi; jo īpaši prasa stiprināt Eiropas Inovācijas padomes instrumentu Accelerator (MVU instruments), jo tas nodrošina nozīmīgu atbalstu MVU, sniedzot pilnīgi jaunas idejas un realizējamus inovatīvus risinājumus; uzskata, ka Savienības budžets un tā atbalstītā finansējuma pieejamība ir nozīmīgs instruments, ar ko jaunuzņēmumus, mikrouzņēmumus un MVU padarīt konkurētspējīgākus un novatoriskākus, un veicina uzņēmējdarbības garu Savienībā;

9. uzsver, cik svarīga ir spēcīga un efektīvi īstenota patērētāju politika, kas nodrošina patērētājiem aizsardzību un paredzamību un apkaro negodīgu komercpraksi gan bezsaistē, gan tiešsaistē, kā arī nodrošina uzticēšanos uzņēmumiem, lai tie varētu piedāvāt savas preces un pakalpojumus visā iekšējā tirgū, un kas nodrošina to, lai tirgū tiktu ievēroti un īstenoti ES un valstu tiesību akti, vienlaikus līdz minimumam samazinot MVU birokrātisko slogu; uzsver, ka gan digitālajā, gan fiziskajā sfērā joprojām pastāv ar patērētāju aizsardzību saistītas problēmas un tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi palielināt patērētāju un iedzīvotāju izglītošanas un informētības palielināšanas centienus;

10. atzinīgi vērtē maksājumu apropriāciju palielinājumu patērētāju interešu aizsardzībai un to drošības un informēšanas uzlabošanai (33 04 01. budžeta pozīcija), jo patērētāju tiesību uzlabošana un informētības veicināšana par šīm tiesībām ir svarīgs veids, kā palielināt patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum un Savienības spējai sniegt reālus ieguvumus;

11. uzsver, ka ir svarīgi pienācīgi finansēt pāreju uz pilnībā automatizētām muitas operācijām, lai palielinātu Eiropas uzņēmumu efektivitāti, nodrošinātu godīgu konkurenci un pilnveidotu patērētāju tiesību aizsardzību; tādēļ ir būtiski palielināt finansējumu programmai „Muita 2020”, kas ietver sadarbības mehānismus, kuri ļauj muitas iestādēm un darbiniekiem visā Savienībā apmainīties ar informāciju un paraugpraksi un dalīties ar to, un ir svarīgi arī nodrošināt finansējumu, lai iegādātos un uzturētu mūsdienīgu un efektīvu muitas kontroles aprīkojumu;

12. atgādina, ka Komisija un dalībvalstis jau tagad atpaliek no plānotā Savienības Muitas kodeksa īstenošanas grafika, un tādēļ pauž dziļu nožēlu par budžeta apropriāciju samazinājumu muitas savienības darbības un modernizācijas atbalstam (14 02 01. budžeta pozīcija), kas varētu radīt papildu kavēšanos, apdraudēt muitas kontroles efektivitātes palielināšanu visā Savienībā un kavēt iekšējā tirgus darbību; atgādina, ka kodeksa pilnīga un vienāda īstenošana ir būtiska, lai uzlabotu pilsoņu un Savienības finanšu interešu aizsardzību, un e-muita ir prioritāra politika, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību;

13. konstatē, ka 2020. gads ir pēdējais pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) gads, un tādēļ aicina Komisiju 2020. gada budžetā pilnībā izmantot pieejamās DFS rezerves politikas jomās, par kurām ir atbildīga IMCO komiteja;

14. uzsver — ir svarīgi, lai Komisija pilnībā ievērotu Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus nolūkā nodrošināt efektīvāku budžetu un lielākus ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem;

15. aicina Komisiju finansēt visus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, ko apstiprinājusi IMCO komiteja.

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alex Agius Saliba, Andrus Ansip, Pablo Arias Echeverría, Alessandra Basso, Adam Bielan, Hynek Blaško, Vlad-Marius Botoş, Markus Buchheit, Dita Charanzová, David Cormand, Petra De Sutter, Dinesh Dhamija, Carlo Fidanza, Alexandra Geese, Svenja Hahn, Virginie Joron, Eugen Jurzyca, Arba Kokalari, Marcel Kolaja, Andrey Kovatchev, Maria Manuel Leitão Marques, Morten Løkkegaard, Adriana Maldonado López, Antonius Manders, Beata Mazurek, Leszek Miller, Brian Monteith, Dan-Ştefan Motreanu, Kris Peeters, Anne-Sophie Pelletier, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Ivan Štefanec, Róża Thun und Hohenstein, Kim Van Sparrentak, Marion Walsmann, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Aguilera, Claudia Gamon, Lucy Elizabeth Harris, John Howarth

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Delara Burkhardt, Predrag Fred Matić

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ECR

Adam Bielan, Carlo Fidanza, Eugen Jurzyca, Beata Mazurek

GUE/NGL

Anne-Sophie Pelletier

NI

Marco Zullo

PPE

Pablo Arias Echeverría, Arba Kokalari, Andrey Kovatchev, Antonius Manders, Dan-Ştefan Motreanu, Kris Peeters, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Ivan Štefanec, Róża Thun und Hohenstein, Marion Walsmann

RENEW

Andrus Ansip, Vlad-Marius Botoş, Dita Charanzová, Dinesh Dhamija, Claudia Gamon, Svenja Hahn, Morten Løkkegaard

S&D

Alex Agius Saliba, Clara Aguilera, Delara Burkhardt, John Howarth, Maria Manuel Leitão Marques, Adriana Maldonado López, Predrag Fred Matić, Leszek Miller, Christel Schaldemose

VERTS/ALE

David Cormand, Petra De Sutter, Alexandra Geese, Marcel Kolaja, Kim Van Sparrentak

 

6

-

ID

Alessandra Basso, Hynek Blaško, Markus Buchheit, Virginie Joron

NI

Lucy Elizabeth Harris, Brian Monteith

 

0

0

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (26.9.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs: <Depute>Daniel Freund</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. pieņem zināšanai Komisijas ierosināto budžeta projektu transporta jomā; pauž nožēlu par Padomes pieprasītajiem neselektīvajiem samazinājumiem; prasa ES transporta nozarei paredzēt vērienīgu budžetu, kurā ņemti vērā jaunie izaicinājumi un pašreizējās politiskās prioritātes saistībā ar ES transporta politiku;

2. uzskata, ka ir pienācis laiks pamatīgāk mainīt ES finansēšanu transporta jomā, lai līdz 2050. gadam panāktu nulles emisiju līmeni transporta nozarē un nodrošinātu pilnīgu atbilstību Parīzes nolīgumam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem; uzsver, ka ļoti liela nozīme ir lielam finansējuma apjomam, uz rezultātiem orientētai un efektīvai “Horizonts 2020” transporta nozarei paredzēto līdzekļu izmantošanai, kā arī šos mērķus īstenojošām programmām un kopuzņēmumiem; uzsver dekarbonizācijas un digitalizācijas jomā īstenoto projektu un programmu nozīmību, prasa piešķirt tiem pienācīgu finansējumu un noteikt tos par prioritāriem; mudina Komisiju veicināt digitalizāciju loģistikas jomā; uzskata — lai nodrošinātu taisnīgu un iekļaujošu pāreju, šajā reformā ir pilnībā jāņem vērā neaizsargātu sociālo grupu un reģionu vajadzības; uzsver, ka ar finansējumu ir jānodrošina labāka transporta savienojamība un efektivitāte;

3. uzstāj, ka ES transporta politika ir ļoti svarīga ekonomikas, sociālajai un vides ilgtspējai un tādēļ prioritāte būtu jāpiešķir nevis līdzfinansēto projektu skaitam vai apmēram, bet gan kvalitātei, ilgtspējai un noderībai pilsoņiem un uzņēmumiem; uzsver, ka ES transporta politikai ir vajadzīgs pienācīgs un pietiekams finansējums, lai nodrošinātu izaugsmi, darbvietas un konkurētspēju Eiropā, arī attālākajos reģionos, kā arī ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi pētniecībā un inovācijā un sociālajā un teritoriālajā kohēzijā; uzsver — lai palielinātu svarīgu infrastruktūras projektu efektivitāti, ir jāattīsta politikas, finansiālo un administratīvo procedūru transversalitāte;

4. uzsver ES transporta politikas un investīciju ļoti svarīgo lomu ES teritoriālās, sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšanā un palielināšanā un visu ES reģionu — arī attālu reģionu, tālāko reģionu, salu, nomaļu reģionu, kalnu reģionu un pierobežas reģionu, kā arī depopulētu un mazapdzīvotu apgabalu — teritoriālās piekļūstamības un savienojamības nodrošināšanā;

5. norāda, ka publiskās investīcijas autoceļu, dzelzceļa, gaisa un jūras transporta nozarē labvēlīgi ietekmē iekšējo tirgu un Eiropas ekonomiku, kurai ir jākļūst par pasaulē vadošo ekonomiku;

6. uzsver, ka ES transporta infrastruktūras politikā ir vairāk jāintegrē šie trīs aspekti:

 

- savienojamībai starp koridoriem un visaptverošo tīklu un pārrobežu savienojumiem ir jābūt vienai no prioritātēm;

- lēmumi par projektiem būtu jāpieņem, pamatojoties uz intermodalitāti;

- savstarpējai izmantojamībai ir jābūt vienam no transporta projektu līdzfinansēšanas priekšnosacījumiem;

7. atkārtoti norāda, ka provizoriskā vienošanās par regulu, ar ko izveido programmu InvestEU, ietver vispārīgu noteikumu, kurš jāpiemēro visam ar transportu saistītajam finansējumam un ar kuru nodrošina, ka “projekti, kas nav saderīgi ar klimata mērķu sasniegšanu, nav tiesīgi saņemt atbalstu” un ka finansēšanas un investīciju darbības pārbauda, lai noskaidrotu, vai tām “ir ietekme uz vidi, klimatu vai sociālo jomu, un, ja tāda ir, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējības jomā”; atgādina, ka ar fondu InvestEU būtu jāatbalsta investīcijas, kas veicina Savienības ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju, un ka, lai pēc iespējas palielinātu ES finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi maksimāli palielināt “sinerģiju starp attiecīgajām Savienības programmām, piemēram, transporta, enerģētikas un digitālajā jomā”;

8. uzsver, ka papildus Eiropas Investīciju bankas (EIB) nozīmīgajai lomai Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un programmas InvestEU īstenošanā ir ļoti svarīgi, lai 2020. gadā plānotā EIB transporta politikas pārskatīšana pavērtu ceļu pamatīgākai reformai attiecībā uz bankas sniegto finansējumu transporta jomā; atgādina, ka EIB laikposmā no 2007. gada līdz 2018. gadam ir aizdevumos izsniegusi aptuveni 140 miljardu EUR transporta projektiem, no kuriem apmēram 80 % attiecas uz autoceļu infrastruktūru; aicina EIB savlaicīgi ziņot Parlamentam par visiem posmiem tās transporta politikas pārskatīšanā;

9. uzsver Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) lielo nozīmi tāda augstas veiktspējas Eiropas komunikāciju tīkla (TEN-T) izveides sekmēšanā, kas ir ilgtspējīgs un savstarpēji savienots transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu infrastruktūras jomā; atkārtoti norāda, ka TEN-T izveides ātra pabeigšana ievērojami veicinās ES sociālekonomisko un teritoriālo kohēziju un ES dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu; uzsver, ka EISI ir ārkārtīgi svarīgs investīcijām ilgtspējīgā ilgtermiņa izaugsmē, inovācijā, kohēzijā, konkurētspējā un jaunu darbvietu radīšanā Eiropas Savienībā;

10. uzskata, ka EISI izdevumus transporta jomā var uzlabot, vēl vairāk palielinot nulles emisiju transporta veidiem paredzētā finansējuma daļu; atgādina, ka EISI ir ārkārtīgi svarīgs un nozīmīgs transporta nozares finanšu instruments un ka īstermiņa un ilgtermiņa izdevumu plānošanā būtu jāņem vērā uz rezultātiem orientēta pieeja un jācenšas radīt ES pievienoto vērtību, jo īpaši attiecībā uz TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla izveidi un pabeigšanu; atzinīgi vērtē Komisijas pieeju līdzfinansēt demontēto vai pamesto reģionālo pārrobežu dzelzceļa savienojumu atjaunošanu un mudina dalībvalstis, pārrobežu reģionus un Komisiju vēl vairāk intensificēt šos augšupējos projektus, kas dod ieguldījumu to robežu atkalatvēršanā, kuras Eiropas Savienībā joprojām pastāv; aicina Komisiju būtiski palielināt summu, kas EISI budžeta pozīcijā rezervēta to trūkstošo reģionālo dzelzceļa savienojumu atjaunošanai, kuri ir demontēti vai pamesti, prioritāti piešķirot apvidiem, kas atrodas neizdevīgā ģeogrāfiskajā situācijā; aicina Komisiju ņemt vērā aizvien pastāvošās krasās atšķirības ES transporta infrastruktūrā; norāda, ka ir jāintensificē dzelzceļa infrastruktūras turpmāka elektrifikācija un ka vajadzīgs ātrāk izvērst Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS); EISI budžetā būtu jāņem vērā arī pasākumi dzelzceļa kravu pārvadājumu radītā trokšņa vājināšanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu kravas pārvadājumu sistēmu; uzskata, ka EISI būtu jādara vairāk, lai integrētu un veicinātu jūras transportu; prasa transporta nozarei pieejamo līdzekļu sadalē saglabāt EISI paredzēto finansējumu;

11. aicina Komisiju līdz 2019. gada beigām iesniegt novērtējumu par visu to projektu īstenošanu, par kuriem ir noslēgti līgumi, tostarp norādot pašreizējo situāciju un prognozes attiecībā uz projektu pabeigšanu, kā arī iesniegt priekšlikumus par to, kā būtu iespējams sasniegt 100 % izdevumu līmeni, arī ar līdzekļu pārvietošanu;

12. atgādina, ka ar transporta infrastruktūrai paredzēto kohēzijas politikas finansējumu būtu jācenšas īstenot Līgumos paredzētais ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis; uzsver, ka decentralizētas pieejas ir svarīgas un ka joprojām problēma ir lauku apgabalu nepietiekamā savienotība un piekļūstamība, kas būtu steidzami jārisina; pauž bažas, ka Eiropas Reģionālā atbalsta fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda izmantošanā pārāk maz uzmanības tiek veltīts modālajai pārejai; uzsver nepieciešamību izmantot ES finansējumu arī tam, lai dekarbonizētu transporta nozari; iesaka palielināt investīcijas riteņbraukšanā un iešanā kājām; atkārtoti prasa nodrošināt ES finansējuma pārredzamību transporta nozarē, jo īpaši attiecībā uz dalītās pārvaldības resursiem; aicina Komisiju visaptveroši darīt pieejamu informāciju par transporta projektiem, kas ir saņēmuši ERAF un Kohēzijas fonda finansējumu;

13. aicina Komisiju līdz gada beigām iesniegt novērtējumu par EISI, Kohēzijas fonda un ERAF ES līdzekļu daļas izmantošanu transporta projektos, arī par to, cik lielā mērā ir ievērotas transporta stratēģijas un partnerības nolīgumos iekļautie ex ante nosacījumi;

14. aicina Komisiju līdz 2019. gada beigām iesniegt novērtējumu par pašreizējo situāciju attiecībā uz finanšu instrumentiem piešķirto līdzekļu izlietošanu, prognozes par galīgo apguves līmeni un priekšlikumus par to, lai tiktu sasniegts 100 % līmenis, cita starpā izmantojot līdzekļu pārvietošanu uz citām EISI budžeta pozīcijām;

15. prasa Komisijai iesniegt novērtējumu par SESAR izvēršanai paredzēto līdzekļu izlietojumu, pašreizējo situāciju, turpmākajām darbībām un ar šiem līdzekļiem finansēto projektu ieguldījumu SESAR izvēršanā dalībvalstīs;

16. mudina Komisiju veicināt ērtu Eiropas nakts vilcienu atdzimšanu, kas būtu iespējama un ilgtspējīga alternatīva īsiem lidojumiem un gariem braucieniem ar automašīnu; aicina Komisiju izskatīt iespējas apvienot EiroVelo tīkla līdzfinansēšanu ar visaptverošu dzelzceļa tīklu;

17. uzskata, ka jūras transports ir alternatīva pieejai visu pārvadāt pa autoceļiem; uzskata, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/802 noteikumi par sēra satura ierobežošanu kuģu degvielā galu galā palielinās šā transporta veida ilgtspēju un ka šo nozari var vēl vairāk dekarbonizēt; norāda, ka Eiropas ostas ir multimodāli transporta mezgli, caur kuriem Eiropas Savienībā nonāk vairāk nekā 90 % tās importēto preču; aicina Komisiju darīt vairāk, lai veicinātu un finansētu šo transporta veidu;

18. uzsver, ka digitalizācija var ES transporta nozari padarīt iekļaujošāku, inovatīvāku, savstarpēji savienotāku un ilgtspējīgāku; atgādina Komisijai, cik svarīgi ir izstrādāt jaunu ES stratēģiju, kurā par prioritāti ir jāizvirza taisnīga pāreja un to personu pārkvalifikācija, kuru darbvietas ir kļuvušas liekas transporta nozares digitalizācijas dēļ;

19. ņemot vērā to, ka satiksmes negadījumos joprojām iet bojā un gūst ievainojumus ļoti liels skaits cilvēku un ka jaunajā Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības direktīvā, kurā noteikts, ka “dalībvalstis nodrošina, ka (..) tiek ņemtas vērā mazaizsargātu satiksmes dalībnieku vajadzības”, uzstāj, lai Komisija un dalībvalstis piešķirtu lielāku prioritāti finansējumam, kas paredzēts transporta pasažieru drošības nodrošināšanai dažādos transporta veidos, un pievērstu uzmanību mazaizsargātu satiksmes dalībnieku, piemēram, gājēju, personu ar invaliditāti, velosipēdistu un citu mikromobilitātes dalībnieku, drošībai, kā arī modālajai pārejai uz drošākiem un tīrākiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko un administratīvo palīdzību attiecībā uz pienācīgu esošo ceļu uzturēšanas pasākumu iekļaušanu to visaptverošajos transporta plānos, lai palielinātu ceļu kvalitāti un drošumu;

20. uzskata, ka spēcīgākai saiknei starp pilsētu transporta finansēšanu un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem ir būtiska nozīme pilsētu mobilitātes transformācijas sekmēšanā; prasa ar minētajiem pilsētu mobilitātes plāniem sekmēt multimodalitāti starp dažādiem ilgtspējīgiem transporta veidiem un paredzēt līdzsvarotus sociālekonomiskus risinājumus, lai nodrošinātu, ka ES pilsoņi netiek diskriminēti;

21. uzsver, ka pilsētu mobilitātes sistēmām ir jāsniedz savs ieguldījums attiecībā uz svārstsatiksmes (mājas–darbs–mājas) maršrutu saīsināšanu, savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu, sabiedriskā transporta padarīšanu pievilcīgāku iedzīvotājiem un privātā transporta pārsvara samazināšanu, tādējādi sekmējot vides un klimata ilgtspēju un sabiedrības attīstību; uzskata, ka, ņemot vērā daudzveidīgos sabiedriskā transporta veidus ES lielpilsētās (dažām no tām ir izkliedētas transporta sistēmas un dezorganizēta biļešu sistēma, kas to lietošanu padara dārgāku), 2020. gada budžetā būtu jācenšas koncentrēties uz problēmām, ko rada sarežģīta sabiedriskā transporta biļešu sistēma, un jāatbalsta rīcības plāna ieviešana ar mērķi īstenot vienotu multimodālu biļešu sistēmu;

22. prasa nodrošināt pilnībā pārredzamu finansēšanas ainu un pārredzamākus projektu novērtējumus, īpašu uzmanību pievēršot pilsoņu, pilsoniskās sabiedrības un NVO līdzdalībai pārredzamā lēmumu pieņemšanā un tādu lielu projektu izstrādes uzraudzībā, kuru kopējais investīciju apjoms pārsniedz 1 miljardu EUR; uzskata, ka finansējums būtu jākoncentrē mērķiem, kas garantē reālu pievienoto vērtību dalībvalstīm, jo īpaši sociālajā un vides līmenī;

23. atgādina, ka publiskās investīcijas infrastruktūrā ir īpaši pakļautas korupcijas riskam; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pārredzamus un konkurētspējīgus līgumtiesību piešķiršanas procesus attiecībā uz ES finansētiem liela mēroga transporta infrastruktūras projektiem; uzstāj, ka līgumslēdzējām iestādēm un pretendentiem saistībā ar šiem liela mēroga projektiem ir jāslēdz integritātes pakti, saskaņā ar kuriem trešās personas uzrauga, vai tiek ievērotas saistības īstenot labāko praksi un pārredzamību; atgādina, ka dalībvalstis ir galvenās atbildīgas par to, lai tiktu izveidota pārvaldības sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt investīciju projektu efektīvu un lietderīgu īstenošanu, un mudina Komisiju nodrošināt vajadzīgo administratīvo un tehnisko atbalstu, lai sekmētu to īstenošanu; norāda, ka iepirkuma procedūrās ir svarīgi ņemt vērā arī darba ņēmēju sociālos apstākļus; norāda, ka šobrīd visai transporta nozarei ir grūti atrast darbiniekus un ka, lai atrisinātu darbinieku trūkuma problēmu, ir jāuzlabo darba apstākļi;

24. uzskata, ka transporta projektu izmaksu un ieguvumu analīze vairs nedrīkst būt vērsta tikai uz īstermiņa ekonomisku analīzi, bet tā jāvērš uz visaptverošu izpratni par visām īstermiņa un ilgtermiņa ārējām izmaksām, vadoties pēc nesenā Komisijas pasūtītā pētījuma par ārējām izmaksām un izmaksu internalizāciju, kurā atklāts, ka transporta ārējo izmaksu kopējais apjoms tiek lēsts tuvu 1000 miljardiem EUR gadā;

25. aicina Komisiju izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību atlases kritēriju izstrādē izmantot vairāk uz rezultātiem orientētu pieeju, centies panākt ES pievienoto vērtību un vairāk koncentrēties uz politiskajiem mērķiem un atgādina, ka ir svarīgi šos projektus un darbības pareizi īstenot;

26. atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA), kurai būtu pienācīgs finansējums, lai globāli nodrošinātu un vadītu ES pilsoņu drošumu un drošību (piemēram, tādās jomās kā jauno tehnoloģiju radītie izaicinājumi, kiberdraudi, GNSS bloķēšana), kā arī gaisa transporta nozares vides ilgtspēju, uzlabojot tās vides pēdu (mazāks troksnis un emisijas, dekarbonizācija, aprites ekonomika), veicinot vides aizsardzību (ietekmes mazināšanas pasākumi), izstrādājot inovatīvas un ilgtspējīgas tehnoloģijas (droni, elektriskie un hibrīda gaisa kuģi, ilgtspējīga aviācijas degviela), ekomarķējuma programmu un multimodālo mobilitāti (piemēram, savienojumi uz/starp dzelzceļa un lidostas infrastruktūru);

27. pauž nožēlu par to, ka 2020. gada budžetā nav ņemts vērā tas, ka ir paplašinājušies ar transportu saistīto ES aģentūru (EASA, Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (ERA)) pienākumi un līdz ar to pieaugusi nepieciešamība pēc finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem, lai tās šos pienākumus varētu pilnībā īstenot; norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas atzinumu centralizētas ERA mītnesvietas izveide varētu samazināt attiecīgās ES budžeta izmaksas;

28. uzsver, ka ir svarīgi, lai projekti sekmētu tūrisma veicināšanu, jo tā ir nozare, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu dalībvalstu IKP un kam ir ekonomiska ietekme uz izaugsmi, konkurētspēju, nodarbinātību un sociālo attīstību; pauž nožēlu par to, ka budžetā nav iekļauts tūrisms kā atsevišķa politikas joma, un atkārtoti aicina nākamajā finanšu shēmā paredzēt atsevišķu budžeta pozīciju ar tikai un vienīgi tūrismam veltītu finansējumu; norāda, ka dalībvalstis tūrisma nozarē saskaras ar kopīgiem problēmjautājumiem, cita starpā krīzes pārvaldību, trešu valstu konkurenci, tūrisma darbību ilgtspēju, vietējo un izolēto kopienu stiprināšanu un pāreju uz bezoglekļa ekonomiku, un tāpēc kopīga Eiropas politika sniegtu būtisku pievienoto vērtību.

 


 

PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, NO KURĀM ATZINUMA SAGATAVOTĀJS SAŅĒMIS IEGULDĪJUMU

 

 

 

 

Struktūra un/vai persona

Eiropas transporta un vides federācija — 58744833263-19

 

 

Eiropas dzelzceļa un infrastruktūras uzņēmumu kopiena — 7574621118-27

 

 

 

 

 

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

6

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Marco Campomenosi, Ciarán Cuffe, Johan Danielsson, Andor Deli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Mario Furore, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Kateřina Konečná, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Caroline Nagtegaal, Bill Newton Dunn, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Tomasz Piotr Poręba, Dominique Riquet, Sven Schulze, Vera Tax, Cristian Terheş, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Petar Vitanov, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paolo Borchia, Gina Dowding, Ilhan Kyuchyuk, Ljudmila Novak, Andrey Novakov, Anne-Sophie Pelletier, Catherine Rowett

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

GUE/NGL

Kateřina Konečná, Elena Kountoura, Anne-Sophie Pelletier

NI

Mario Furore

PPE

Andor Deli, Gheorghe Falcă, Jens Gieseke, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Ljudmila Novak, Andrey Novakov, Sven Schulze, Barbara Thaler

RENEW

José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Ilhan Kyuchyuk, Caroline Nagtegaal, Bill Newton Dunn, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet

S&D

Andris Ameriks, Johan Danielsson, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Bogusław Liberadzki, Vera Tax, Cristian Terheş, István Ujhelyi, Petar Vitanov

VERTS/ALE

Ciarán Cuffe, Anna Deparnay-Grunenberg, Gina Dowding, Tilly Metz, Catherine Rowett

 

6

-

ECR

Peter Lundgren

ID

Paolo Borchia, Marco Campomenosi, Julie Lechanteux, Philippe Olivier, Lucia Vuolo

 

3

0

ECR

Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Kosma Złotowski

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


 

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (7.10.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs: <Depute>Younous Omarjee</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina, ka kohēzija ir viens no Savienības mērķiem, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, definēts LESD 174. pantā un ir Savienības un dalībvalstu dalītā kompetencē; uzsver, ka kohēzijas politika ir viena no svarīgākajām ES politikas jomām un tās galvenā publisko investīciju politika, kuras budžets 2014.–2020. gada DFS ir 351,8 miljardi EUR (trešā daļa no DFS), ka tai būtu tādai jāpaliek arī nākamajā DFS bez turpmākiem samazinājumiem un ka jaunām Savienības iniciatīvām ir jāpiešķir jauni un pietiekami finanšu resursi, un uz tām jāattiecina koplēmuma procedūra;

2. uzsver, ka kohēzijas politikas pamatā ir solidaritātes politika, tās Līgumā noteiktais mērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu un reģionu vispārēju saskanīgu attīstību, tā sekmē sadarbību starp reģioniem un ar to tiecas samazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības starp Savienības reģioniem un to iekšienē un nodrošināt, ka neviens reģions netiek atstāts novārtā, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas; uzskata, ka kohēzijas politika rada izaugsmi un darbvietas visā Savienībā, kā arī palīdz sasniegt galvenos Savienības mērķus un prioritātes, cita starpā tās klimata un enerģētikas mērķrādītājus, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi; norāda, ka ar papildināmību var panākt strukturālo fondu līdzsvarotu izmantošanu apvienojumā ar visiem pieejamajiem avotiem, arī finanšu instrumentiem;

3. atzinīgi vērtē to, ka vairs nav maksājumu vajadzību attiecībā uz 2007.–2013. gadu, uzlabotā maksājumu izpilde un uzlabotais projektu atlases rādītājs pieaug optimālā tempā un vietējās projektu atlases temps beidzot neatpaliek no iepriekšējā plānošanas perioda līmeņiem un turpina pieaugt, sasniedzot 83 % 2019. gada septembrī; tomēr norāda uz lielajām atšķirībām starp dalībvalstīm saistībā ar šo rādītāju un aicina Komisiju vairāk palīdzēt atpaliekošajām dalībvalstīm uzlabot rezultātus;

4. norāda, ka 2020. gada budžeta projektā 1.b izdevumu apakškategorijai paredzētās saistību apropriācijas ir palielinātas par 2,5 % salīdzinājumā ar 2019. gada ES budžetu, savukārt maksājumu apropiācijas kopumā ir palielinātas par 6,4 %;

5. aicina Komisiju un Padomi ņemt vērā šajā plānošanas periodā gūto pieredzi un nepieļaut turpmākas maksājumu krīzes un turpmākus maksājumu kavējumus; vērš uzmanību uz to, ka novēlotās programmu sākšanas un īstenošanas dēļ uzkrājās daudz maksājumu pieprasījumu;

6. uzsver, ka LESD 349. pantā minētie tālākie reģioni gūst labumu no īpašiem pasākumiem, jo īpaši kohēzijas politikas kontekstā, attiecībā uz nosacījumiem, kurus piemēro piekļuvei finansējumam, kas ir ļoti vajadzīgs un būtiski nepieciešams, lai veicinātu šo reģionu ilgtspējīgu attīstību un tādējādi sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, ņemot vērā to ekonomisko un sociālo situāciju, to ģeogrāfiskās nošķirtības lielo strukturālo ietekmi un to īpašo pakļautību ar klimata pārmaiņām saistītajai ietekmei;

7. atgādina, ka kohēzijas politika ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kuriem pievēršas Komisijas 2020. gada budžeta projektā izklāstītajām prioritātēm; uzsver kohēzijas politikas ieguldījuma atdevi, proti, katrs investētais 1 EUR dod 2,74 EUR vērtu rezultātu izaugsmes un darbvietu izveides ziņā;

8. vēlreiz apstiprina, ka, lai sasniegtu kohēzijas politikas mērķus, reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām pašvaldībām ir jāstrādā kopā un jāveido dialogs ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, to skaitā augstskolām, vides organizācijām un grupām, kas pārstāv etnisko un reliģisko daudzveidību vai dažāda vecuma iedzīvotājus, cilvēkus ar invaliditāti, dažādu seksuālo orientāciju vai dzimtisko identitāti;

9. atgādina, ka kohēzijas politika ir noderīgs instruments migrantu uzņemšanas un integrācijas atbalstam, un uzstāj, ka 2020. gada ES budžetam būtu jādod ieguldījums ar migrāciju saistīto problēmu risināšanā solidaritātes garā;

10. prasa pārplānot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu pēc vienošanās panākšanas 2019. gada budžeta procedūrā, lai ievērojami palielinātu saistību apropriāciju līmeni; uzstāj, ka ir jāfinansē īpaši pasākumi ar mērķi ierobežot jauniešu masveida aizplūšanu no mazāk attīstītajiem reģioniem;

11. ir nobažījies par sekām gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par Brexit, un jo īpaši uz iespējamo negatīvo ietekmi uz kohēzijas politiku un pārrobežu reģioniem; uzsver, ka sarunas par nākamo DFS ir ļoti svarīgas, un šajā saistībā mudina pēc iespējas ierobežot Brexit ietekmi uz kohēzijas politikas budžetu;

12. vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi stiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvo spēju, kas ir svarīgs elements pareizas projektu sagatavošanas un praktiskās īstenošanas nodrošināšanai;

13. norāda, ka 2020. budžeta gads ir pēdējais gads pašreizējā DFS periodā, un tāpēc uzsver, cik svarīgi ir sagatavoties un raiti pielāgoties jaunajam finanšu periodam;

14. pauž bažas par to, ka netiks sasniegts mērķis 20 % no ES budžeta 2014.–2020. gada DFS veltīt ar klimatu saistītiem izdevumiem, un mudina Komisiju būtiski palielināt ar klimatu saistīto izdevumu procentuālo daļu 2020. gadā; aicina dalībvalstis un reģionus pienācīgi ņemt vērā kohēzijas politikas svarīgo devumu ieguldījumā klimata aizsardzībai un mērķa attiecībā uz Savienības izdevumiem klimata jomā sasniegšanā, vienlaikus uzsverot, ka nepieciešams samazināt klimata budžeta deficītu 3,5 miljardu EUR apmērā un netērēt publiskos līdzekļus fosilajam kurināmajam, un vairāk pievērsties cīņai ar klimata pārmaiņām, lai īstenotu Parīzes nolīgumu;

15. uzskata, ka būtu jāsniedz pietiekams atbalsts darbībām, kas īpaši vērstas uz veselības un vides aspektu un kas varētu izrietēt arī no prasībām saistībā ar enerģētikas pārkārtošanu, piemēram, kodolspēkstaciju ekspluatācijas izbeigšanu; atgādina, ka ir nepieciešams dekarbonizēt 41 no ogļu ieguves atkarīgu reģionu, pārkvalificējot ogļu nozares darba ņēmējus un uzlabojot viņu prasmes, un nodrošināt taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, izveidojot Taisnīgas pārkārtošanās fondu ar pietiekamu budžeta līdzekļu piešķīrumu, lai nodrošinātu taisnīgu un godīgu pāreju uz bezoglekļa ekonomiku līdz 2050. gadam;

16. norāda, ka attiecībā uz pārvietojumiem uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2020. gads būs otrais gads, kurā var pieprasīt papildu priekšfinansējumu darbībām, kas sāktas 2014., 2015. vai 2016. gadā, un pēdējais gads neizmantoto līdzekļu pārdalei;

17. uzsver, ka attiecībā uz kohēzijas politiku nebūtu jāveic nekādi pārvietojumi, kas varētu apdraudēt strukturālo un investīciju fondu spēju sasniegt to mērķus;

18. norāda, ka Strukturālo reformu atbalsta programma tiks finansēta, izmantojot vispārējo rezervi saistībām; brīdina, ka finansējuma palielināšana nedrīkstētu notikt uz kohēzijas politikas rēķina; atgādina, ka jaunas Savienības iniciatīvas būtu jāfinansē ar jauniem papildu līdzekļiem, nevis uz ilglaicīgu Savienības rīcībpolitiku rēķina; norāda, ka kohēzijas politikai un ekonomikas pārvaldībai var būt dažādi mērķi un ka, īstenojot reformas, būtu pienācīgi jāņem vērā teritoriālā ietekme;

19. pauž nožēlu par Kohēzijas fonda apropriāciju samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu un norāda uz attīstības līmeņa atšķirību palielināšanās risku pamata infrastruktūras, jo īpaši transporta infrastruktūras, jomā; pieprasa elastīgākus budžeta mehānismus, lai atvieglinātu finansējuma pārdali papildu investīcijām pamata infrastruktūrā, jo īpaši TEN-T infrastruktūrā, kas ir Savienības līmeņa ekonomiskās, sociālās un teritoriālās iekļautības virzītājspēks tajās dalībvalstīs, kurās attīstība nepārprotami atpaliek;

20. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai Savienības līdzekļi tiktu izmantoti pārredzami, taisnīgi un atbildīgi.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

2.10.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mathilde Androuët, Pascal Arimont, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Stéphane Bijoux, Franc Bogovič, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Francesca Donato, Jill Evans, Raffaele Fitto, Cristian Ghinea, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Manolis Kefalogiannis, Ondřej Knotek, Constanze Krehl, Elżbieta Kruk, Naomi Long, Cristina Maestre Martín De Almagro, Pedro Marques, Martina Michels, Andżelika Anna Możdżanowska, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Alessandro Panza, Tsvetelina Penkova, Caroline Roose, André Rougé, Susana Solís Pérez, Monika Vana, Julie Ward

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ciarán Cuffe, Barbara Ann Gibson, Tomislav Sokol, Maria Spyraki

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ECR

Raffaele Fitto, Elżbieta Kruk, Andżelika Anna Możdżanowska

GUE/NGL

Martina Michels, Younous Omarjee

ID

Mathilde Androuët, Francesca Donato, Alessandro Panza, André Rougé

NI

Rosa D'Amato

PPE

Pascal Arimont, Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Franc Bogovič, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Manolis Kefalogiannis, Andrey Novakov, Tomislav Sokol, Maria Spyraki

RENEW

Stéphane Bijoux, Cristian Ghinea, Barbara Ann Gibson, Ondřej Knotek, Naomi Long, Susana Solís Pérez

S&D

Adrian-Dragoş Benea, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Constanze Krehl, Cristina Maestre Martín De Almagro, Pedro Marques, Tsvetelina Penkova, Julie Ward

VERTS/ALE

Ciarán Cuffe, Jill Evans, Caroline Roose, Monika Vana

 

0

-

 

 

 

1

0

PPE

Tamás Deutsch

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (6.9.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs: <Depute>Paolo De Castro</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. pieņem zināšanai, ka Komisija 2020. gada budžeta projektā 2. izdevumu kategorijai ierosina 59 994,9 miljonus EUR saistībās un 58 014,3 miljonus EUR maksājumos, no šiem līdzekļiem nedaudz palielinot Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda apropriācijas, kuras salīdzinājumā ar 2019. gada budžetu tagad sasniedz 43 531,8 miljonus EUR saistību apropriācijās (+0,8 %) un 43 501,7 miljonus EUR (+0,9 %) maksājumu apropriācijās; pauž dziļu nožēlu par to, ka Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apropriācijas salīdzinājumā ar 2019. gada budžetu ir samazinātas līdz 14 708,7 miljoniem EUR (-0,1 %) saistību apropriācijās un 13 141,2 miljoniem EUR (-0,1 %) maksājumu apropriācijās — galvenokārt saistībā ar ELFLA stagnāciju nominālā izteiksmē un ievērojamu atbalsta izdevumu samazināšanu;

2. prasa, lai visi Savienības budžeta ieņēmumi, kas gūti no piešķirtajiem ieņēmumiem vai atmaksājumiem saistībā ar iepriekšējos gados notikušiem pārkāpumiem lauksaimniecības jomā, paliktu 2. izdevumu kategorijā;

3. prasa, lai tiktu pārtraukta līdzekļu samazināšana lauksaimniecības budžetā, jo īpaši ņemot vērā to, ka lauksaimniecības nozari bieži skar krīzes, kuru risināšanai ir jāpiešķir budžeta līdzekļi;

4. norāda, ka 2020. budžeta gads ir pēdējais pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas darbības gads, un tādēļ uzsver, ka ir svarīgi sagatavoties un sekmīgi pielāgoties jaunajam finanšu periodam, kurā jānodrošina taisnīgs dzīves līmenis lauksaimniekiem;

5. pauž dziļas bažas par ietekmi uz budžetu bezlīguma Brexit gadījumā un, tā kā lauksaimniekiem ir laikus jāplāno sava darbība, stingri iebilst pret jebkādu neparedzētu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piešķīrumu samazināšanu 2020. gadā gadījumā, ja starp Savienību un Apvienoto Karalisti vienošanās nebūs panākta;

6. uzsver, ka Savienības budžetam ir jāatbilst 2015. gada decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma mērķiem;

7. pauž nožēlu par Komisijas ierosināto apropriāciju samazinājumu ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē (-14,6 miljoni EUR), kas varētu negatīvi ietekmēt to pieaugošo ieguldījumu, kura mērķis ir līdzsvarot iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus pārtikas piegādes ķēdē, jo tieši skars lauksaimniekus; šajā sakarībā uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, ka maksājumi šai nozarei netiks samazināti; pauž nožēlu par to, ka nav apropriāciju mājputnu gaļas nozarei, un ierosina piešķirt līdzekļus pozīcijā “Citi pasākumi attiecībā uz cūkgaļu, mājputnu gaļu, olām, biškopību un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem” mājputnu gaļas nozares atbalstam, jo tā cieš no negodīgas tirdzniecības ar Ukrainu radītiem traucējumiem;

8. pauž nožēlu par to, ka nav nodrošināta kompensācija saistībā ar Komisijas ierosināto apropriāciju samazinājumu augļu un dārzeņu ražotājiem Savienībā, jo šī nozare saskaras ar nopietnu krīzi saistībā ar fitofāgiem vai patoloģiskiem aģentiem, piemēram, tristēzas vīrusu apelsīniem, mal secco citroniem, tuta absoluta tomātiem un xylella fastidiosa olīvkokiem; tādēļ prasa, lai, neraugoties uz apropriāciju samazinājumiem, tiktu paredzēts citrusaugu finansēšanas plāns, kas palīdzētu segt izmaksas esošo citrusaugu un olīvu audžu atjaunošanai ar izturīgākām tādu pašu augu šķirnēm un ļautu reāli atjaunot šo nozari;

9. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt 50 miljonus EUR pozīcijā “Citi pasākumi attiecībā uz liellopu un teļa gaļu”, lai atbalstītu liellopu gaļas nozari Īrijā, ja rastos tirgus grūtības saistībā ar Apvienotās Karalistes iespējamo izstāšanos no Savienības; uzsver, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības arī būtiski negatīvi ietekmēs vairākas lauksaimniecības nozares Savienībā; aicina Komisiju ierosināt atbalsta plānu, kura pamatā ir pienācīgs ietekmes novērtējums attiecībā uz katru nozari un katru dalībvalsti, visām Savienības lauksaimniecības nozarēm, kuras varētu ietekmēt Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un minēto plānu uz skartajām dalībvalstīm attiecināt atkarībā no šīs ietekmes apmēra; uzskata, ka, lai šis plāns būtu efektīvs, tajā ir jāiekļauj strukturāli pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt minēto nozaru organizāciju un veicināt tirdzniecības plūsmu dažādošanu;

10. uzskata, ka tirdzniecības nolīgums starp Savienību un Mercosur radīs papildu spriedzi minētajām lauksaimniecības nozarēm, un tādēļ aicina Komisiju līdz 2019. gada beigām sīki izklāstīt 2019. gada 28. jūnijā paziņotā 1 miljarda EUR lielā Savienības atbalsta plāna saturu, kura mērķis ir nodrošināt jutīgām Savienības lauksaimniecības nozarēm iespēju tikt galā ar šā tirdzniecības nolīguma iespējamo negatīvo ietekmi, ja to ratificēs;

11. uzsver budžeta nespēju atbalstīt jutīgas nozares, vienlaikus tās atverot turpmākai konkurencei un pakļaujot tirgus nestabilitātes riskam, jo īpaši ar divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem; turklāt norāda uz Savienības budžeta tradicionālo pašu resursu samazināšanos ilgtermiņā, ko jo īpaši izraisa muitas nodokļu samazinājums brīvās tirdzniecības nolīgumu dēļ;

12. pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu atbalstīt lauksaimniekus ar finansiālā atbalsta paketi līdz 1 miljardam EUR, ja Savienības tirdzniecības nolīgums ar Mercosur radītu tirgus traucējumus; uzstāj, ka šie līdzekļi nebūtu jāiegūst no jau esošām lauksaimniecības budžeta pozīcijām;

13. pauž bažas par pašreizējo krīzi cukura nozarē pēc kvotu sistēmas atcelšanas un neseno paziņojumu par astoņu rūpnīcu slēgšanu Savienībā; pauž nožēlu par to, ka nav piešķirti līdzekļi šīs nozares atbalstam; uzskata, ka tad, ja publiskās iestādes neiejaucas, ir jāļauj privātā sektora dalībniekiem brīvprātīgi uzsākt privātas iniciatīvas ražošanas regulēšanai; šajā sakarībā ierosina, lai Komisija saistībā ar jauno ražošanas sezonu izvērtētu iespēju īstenot budžeta ziņā neitrālus pasākumus, kas ir pieejami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013[10] 222. pantu un kas ļauj lauksaimniekiem, to organizācijām un atzītām starpnozaru organizācijām slēgt koplīgumus, lai saskaņoti izņemtu no tirgus ražojumus, glabātu tos vai samazinātu ražošanu;

14. atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto finansējuma palielināšanu veicināšanas pasākumiem, kas liecina par iepriekšējā reformā veikto uzlabojumu efektivitāti; uzskata, ka Komisijai būtu jāturpina veicināšanas kampaņu pastiprināšana, lai atvērtu jaunus tirgus kvalitatīviem produktiem, jo veicināšanas pasākumiem ir izšķiroša nozīme Savienības eksporta daļas paplašināšanā tirgos visā pasaulē;

15. pauž nožēlu par to, ka lauksaimniekiem netiek sniegts atbalsts pasākumiem, jo īpaši piena un piena produktu nozarē, kas saskaras ar pastāvīgām tirgus grūtībām importa aizlieguma dēļ, ko Krievija noteikusi attiecībā uz vairākiem Savienības lauksaimniecības produktiem (“Krievijas noteiktais embargo”);

16. atgādina, ka pēdējos piecos gados Savienības lauksaimniecības nozares cieš no Krievijas noteiktā embargo sekām; uzsver, ka jebkāda papildu ietekme uz lauksaimniecības produktu tirdzniecības plūsmām, kas saistītas ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, var radīt turpmākus tirgus traucējumus, un prasa vajadzības gadījumā piešķirt papildu apropriācijas ārkārtas pasākumiem;

17. uzskata, ka Savienība var dot būtisku ieguldījumu veselīgu ēšanas paradumu veicināšanā, jo īpaši bērnu vidū, un tādēļ uzskata, ka ir svarīgi pilnībā izlietot maksimālos apjomus, kas paredzēti Savienības skolu apgādes programmām, kā arī pašreizējā regulējumā izstrādāt ilgtspējīgam patēriņam paredzētas papildu shēmas; tādēļ aicina dalībvalstis pilnveidot savas valsts programmas, lai nodrošinātu maksimāli pieejamo piešķīrumu (250 miljoni EUR) pilnīgu izlietojumu, veidojot mazāk birokrātiskas programmas;

18. atzinīgi vērtē lielāku atbalstu pētniecībai un inovācijai, kas paredzēta nekaitīgas un augstas kvalitātes pārtikas piegādei un pārtikas nodrošinājumam; uzsver, ka ir svarīgi, lai līdzekļi, kas paredzēti pētniecībai lauksaimniecības pārtikas produktu nozarē, īpaši no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta, paliktu pilnībā pieejami šim nolūkam, lai stimulētu inovāciju un viedus risinājumus, jo īpaši ar agroekoloģiskiem pētījumiem un visas agroekosistēmas pieeju, lauksaimniecības un lauku attīstības nozarē; uzsver to, ka ir svarīga rezultātu praktiska piemērojamība lauku saimniecību līmenī, un uzsver lauksaimniecības papildināšanas pakalpojumu nozīmi; uzsver, ka pētniecības politikā būtu jāsaglabā saskaņotība ar vides, klimata, bioloģiskās daudzveidības, veselības un labklājības politikas mērķiem, kā arī jāstimulē un jāatbalsta iniciatīvas, kas pielāgotas bez apjomradītiem ietaupījumiem strādājošu mazo lauku saimniecību vajadzībām, lai tās varētu gūt labumu no jaunajām tehnoloģijām; uzsver nepieciešamību uzlabot saikni starp pētniecību un praksi, iesaistot primāros ražotājus un izplatot zināšanas un paraugpraksi;

19. aicina Komisiju sniegt pietiekamu finansiālo atbalstu turpmākai viedu un inovatīvu risinājumu ieviešanai lauksaimniecības nozarē, ņemot vērā to radītos pierādītos ieguvumus videi un nepieciešamību nodrošināt lielāku lauksaimniecības efektivitāti; uzskata, ka būtu jāturpina analizēt un veicināt precīzo lauksaimniecību un digitalizācijas izmantošanu;

20. ņemot vērā to, ka Savienība joprojām ir neaizsargāta pret dzīvnieku un augu slimību uzliesmojumiem, pauž nožēlu par to, ka fonda ārkārtas pasākumiem dzīvnieku un augu veselības jomā apropriācijas ir samazinātas par 60 %;

21. ar nopietnām bažām norāda uz Āfrikas cūku mēra izplatīšanās smago ietekmi vairākās dalībvalstīs un kopš 2019. gada sākuma reģistrēto uzliesmojumu lielo skaitu; pauž bažas par to, ka ir skartas lielās cūku audzēšanas saimniecības un tajās ir izbrāķēti desmitiem tūkstoši dzīvnieku; tādēļ pauž nožēlu par piešķīrumu trūkumu Āfrikas cūku mēra profilaksei un apkarošanai, uzsverot, ka Savienības 2019. gada budžetā šim mērķim ir piešķirti 28 miljoni EUR; uzsver, ka vismaz līdzīgs piešķīrums būtu jāiekļauj Savienības 2020. gada budžetā; pieņem zināšanai, ka trešās valstis ir veikušas ieguldījumus pētījumos, lai izstrādātu vakcīnu pret Āfrikas cūku mēri; uzskata, ka Savienībai būtu jāiegulda līdzekļi tādas vakcīnas pētniecībā un izstrādē, kas pēc iespējas īsākā laikā palīdzētu izskaust Āfrikas cūku mēra izplatību un sastopamību;

22. mudina dalībvalstis palielināt atbalstu, kas paredzēts gados jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai, tādējādi ievērojot mērķi sniegt labāku ieguldījumu lauksaimnieku paaudžu nomaiņā Savienībā;

23. uzsver lauku attīstības saistību un ieguldījumu agrovides pasākumos un plašākā lauku ekonomikā nozīmi, jo īpaši to iniciatīvu nozīmi, kas paredzētas tieši gados jauniem lauksaimniekiem un viņu atbalstam;

24. atzinīgi vērtē tādu jaunu izmēģinājuma projektu finansēšanu, kuri ir būtiski pārdomām par KLP nākotni, proti, projektu, kuru mērķis ir izstrādāt lauksaimniekiem integrētas augu aizsardzības instrumentus, veicināt viedus ciematus un izveidot darbības programmu lopkopības nozarē;

25. prasa, lai POSEI programmām paredzētās apropriācijas tiktu saglabātas maksimālā līmenī, kā paredzēts Savienības tiesību aktos, uzsverot šo programmu nozīmīgumu lauksaimniecības produktu ražotāju izturētspējai, un īpaši uzsver to tālāko reģionu nestabilo ekonomisko situāciju, kurus joprojām smagi ietekmē krīze.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

4.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mazaly Aguilar, Álvaro Amaro, Eric Andrieu, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Benoît Biteau, Mara Bizzotto, Daniel Buda, Matt Carthy, Asger Christensen, Dacian Cioloș, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Dino Giarrusso, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Jarosław Kalinowski, Elsi Katainen, Gilles Lebreton, Norbert Lins, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Juozas Olekas, Sheila Ritchie, Bronis Ropė, Bert-Jan Ruissen, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Annie Schreijer-Pierik, Veronika Vrecionová, Sarah Wiener, Juan Ignacio Zoido Álvarez

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Atidzhe Alieva-Veli, Franc Bogovič, Lena Düpont, Estrella Dura Ferrandis, Ivo Hristov, Jan Huitema, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Daniela Rondinelli, Christine Schneider, Marc Tarabella, Irène Tolleret

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ECR

Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel, Anthea McIntyre, Veronika Vrecionová

GUE/NGL

Matt Carthy, Luke Ming Flanagan

ID

Mara Bizzotto, Gilles Lebreton, Joëlle Mélin

NI

Diane Dodds, Dino Giarrusso

PPE

Álvaro Amaro, Franc Bogovič, Daniel Buda, Herbert Dorfmann, Lena Düpont, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Marlene Mortler, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Annie Schreijer-Pierik, Juan Ignacio Zoido Álvarez

Renew

Asger Christensen, Dacian Cioloș, Jérémy Decerle, Martin Hlaváček, Elsi Katainen, Ulrike Müller, Sheila Ritchie

S&D

Eric Andrieu, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Paolo De Castro, Estrella Dura Ferrandis, Ivo Hristov, Juozas Olekas, Marc Tarabella

 

5

-

Verts/ALE

Benoît Biteau, Martin Häusling, Tilly Metz, Bronis Ropė, Sarah Wiener

 

1

0

ID

Ivan David

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


 

ZIVSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (5.9.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs: <Depute>Chris Davies</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina, ka ir vajadzīgi pienācīgi finanšu pasākumi, lai garantētu dzīvotspējīgu zivsaimniecības nozari, norāda, ka KZP mērķi ir sasniedzami vienīgi tad, ja ir pietiekams budžets; norāda, ka minētais budžets ir koncentrēts III iedaļā un 11. sadaļā “Jūrlietas un zivsaimniecība”; atgādina, ka budžeta lielākā daļa ir paredzēta Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF) un obligātajām iemaksām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem;

2. uzsver, ka būtu jāpanāk līdzsvars starp vides prioritātēm un sociālo un ekonomisko stabilitāti, lai sasniegtu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, jo īpaši kopienām, kas ir atkarīgas no mazapjoma piekrastes zvejas;

3. uzsver, ka ar KZP galvenajiem mērķiem būtu jārod līdzsvars starp šīs Eiropas Savienībai stratēģiski nozīmīgās nozares dzīvotspēju un nepieciešamību saglabāt jūras ekosistēmas, attīstot ekonomiskā un vides ziņā ilgtspējīgu zivsaimniecību;

4. uzskata, ka ir īstenoti ievērojami centieni, lai palielinātu zinātniski pamatotas zināšanas par jūras bioloģiskajiem resursiem. Lai arī zināšanas ir uzlabojušās, tomēr tās joprojām nav pietiekamas, lai varētu sniegt pienācīgu situācijas novērtējumu; uzskata, ka tādēļ būtu jāpalielina starptautiskajām un dalībvalstu zinātniskās pētniecības organizācijām piešķirtie Savienības līdzekļi, lai vēl vairāk uzlabotu krājumu novērtēšanas kvalitāti, un jāpilnveido zināšanas par jūru, tostarp pētot klimata pārmaiņu un piesārņojuma ietekmi uz krājumiem; plašākā aspektā uzskata, ka zvejnieki būtu jāmudina palīdzēt iegūt zināšanas par jūru un ka šim mērķim būtu jānodrošina finansējums instrumentiem mērījumu veikšanai uz kuģa;

5. norāda, ka vairāk nekā puse no Savienībā piegādātajiem zvejniecības produktiem nāk no starptautiskajiem ūdeņiem un trešo valstu ekskluzīvajām ekonomikas zonām; uzsver, ka tas, ka ES veicina ilgtspējīgu zivsaimniecību trešo valstu ūdeņos, ir būtiski svarīgi ES flotei un ES un trešo valstu piekrastes kopienu labklājībai, zvejas resursu un jūras vides saglabāšanai, vietējo industriju attīstībai, nodarbinātībai, ko rada zveja, apstrāde un tirdzniecība, un zvejas ieguldījumam pārtikas nodrošinātībā; atgādina, cik liela stratēģiskā nozīme ir ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem un — plašākā skatījumā — KZP ārējai dimensijai; uzskata, ka 2020. gada budžeta vajadzībām ir jāaprēķina atbilstošs un uzticams budžeta nodrošinājums un ka pašreizējais budžets būtu jāsaglabā nesamazināts, lai pildītu starptautiskajos zivsaimniecības nolīgumos paredzētos pienākumus un nodrošinātu Savienības līdzdalību reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās;

6. atgādina, ka ES ir līgumslēdzēja puse tādos starptautiskos nolīgumos kā Parīzes nolīgums un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, tostarp mērķis Nr. 14 — saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai — un ka tai ir jāpilda savas saistības, izstrādājot politikas jomas, tostarp kopējo zivsaimniecības politiku;

7. atgādina, ka viens no KZP mērķiem ir veicināt Eiropas Savienībā pārtikas nodrošinājumu; atgādina, ka būtiska daļa ES patērēto zivsaimniecības produktu tiek ievesti; uzsver, ka akvakultūra kļūst par aizvien svarīgāku elementu centienos sasniegt šo mērķi un samazina ES atkarību no zivsaimniecības produktu importa;

8. uzsver, ka 2020. gada budžetā īpaša nozīme būtu jāpiešķir finanšu resursiem, kas vajadzīgi, lai palīdzētu zvejas nozarei, kamēr tiek īstenotas izkraušanas pienākuma shēmas;

9. atkārtoti norāda uz piekrastes un mazapjoma nerūpnieciskās zvejas flotu nozīmi; uzsver, ka minētais sektors aptver gandrīz 75 % no visiem Savienībā reģistrētajiem zvejas kuģiem un nodrošina gandrīz pusi no visām zivsaimniecības nozares darbvietām, un tāpēc ir svarīgs ekonomiskais un sociālais faktors daudzās piekrastes kopienās; norāda, ka mazapjoma piekrastes zvejas operatori ir atkarīgi no veselīgiem zivju krājumiem, kas ir to galvenais ienākumu avots;

10. uzsver zvejniecības sociālo un ekonomisko aspektu nozīmi vietējām kopienām un atsevišķiem piejūras reģioniem, kuri ir īpaši atkarīgi no zvejniecības, piemēram, piekrastes teritorijām un salām; atgādina, ka šajos reģionos zivsaimniecības uzņēmumiem bieži vien sagādā grūtības papildu izmaksas un pastāvīgi nākas saskarties ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, un tādēļ tie būtu jāatbalsta ar papildu resursiem;

11. aicina Komisiju un dalībvalstis palīdzēt no zvejniecības atkarīgām kopienām diversificēt savu ekonomiku ar citām jūrniecības darbībām, piemēram, tūrismu, jūras resursu saglabāšanu, datu vākšanu un pētniecību, un palielināt šo kopienu zvejniecības darbību pievienoto vērtību, piemēram, nodrošinot nepieciešamos stimulus;

12. norāda, ka līdztekus pašreizējo daudzgadu plānu pieņemšanai un jaunu tehnisko pasākumu īstenošanai ar mērķi panākt ilgtspējīga līmeņa zveju ir jāparedz stingra un pienācīgi finansēta kontroles politika;

13. atgādina, cik vitāli svarīgi ir sociālie un ekonomiskie pasākumi, kas papildina pārvaldības lēmumus par zvejas darbības ierobežošanu, lai saglabātu pienācīgus ilgtspējas līmeņus;

14. norāda, ka KZP koordinēšanā un īstenošanā nozīmīga loma ir Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA) un ka finansējums būtu attiecīgi jāsaglabā pašreizējā līmenī;

15. uzsver jūras plastmasas piedrazojuma problēmu; uzskata, ka būtu vajadzīgi papildu centieni un jāparedz pienācīgi resursi, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti attiecīgie noteikumi par plastmasas produktu ietekmes samazināšanu jūrā;

16. vērš uzmanību uz Apvienotās Karalistes pašreizējo nodomu izstāties no Savienības, kas ietekmēs EJZF īstenošanu 2014.–2020. gadā; norāda, ka Brexit gadījumā ārkārtīgi liela nozīme būtu jāpievērš jaunas finanšu shēmas izveidei 2021.–2027. gadam; uzskata, ka Savienības budžetam ir jākļūst vēl elastīgākam, lai varētu pienācīgi reaģēt uz šādu situāciju; norāda, ka Brexit dēļ nekādā gadījumā nevar tikt samazināti līdzekļi attiecībā uz pašreizējo EJZF (2014–2027); gluži otrādi — prasa budžetu 2021.–2027. gadam palielināt, lai ekonomikas dalībnieki spētu pārvarēt nopietnās Brexit sekas;

17. norāda, ka 2014.–2020. gada EJZF apguves līmenis sešus gadus pēc pašreizējā fonda pieņemšanas joprojām ir ļoti zems un ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpaātrina pārvaldības un kontroles procesi un jāatvieglo administratīvais slogs, lai nozarei nodrošinātu pienācīgu un savlaicīgu labumu;

18. vērš uzmanību uz nepieciešamību palielināt finansējumu konsultatīvajām padomēm, ņemot vērā to plašāko iesaistīšanos — saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu — reģionalizācijas politikas jomās, kas skaidrāk izceļas daudzgadu pārvaldības plānos, kā arī jaunajā regulā par “tehniskajiem pasākumiem”;

19. atgādina par to, ka zvejnieki pilda arī jūras aizsardzības aktīvistu lomu, un aicina Komisiju piešķirt pienācīgu finansējumu pasākumiem, ar kuriem veicina zvejas un vides aizsardzības darbību apvienošanu, kombinējot tādas darbības kā plastmasas savākšana jūrā, ūdens paraugu ņemšana vai pētnieku atrašanās uz kuģa, tādējādi vēl vairāk samazinot ietekmi uz krājumiem.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

4.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Aguilera, Christian Allard, Pietro Bartolo, Izaskun Bilbao Barandica, Rosanna Conte, Richard Corbett, Rosa D’Amato, Chris Davies, Filip De Man, Diane Dodds, João Ferreira, Søren Gade, Niclas Herbst, France Jamet, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Nosheena Mobarik, Grace O’Sullivan, Annie Schreijer-Pierik, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Theodoros Zagorakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Catherine Chabaud, Nicolás Gonzalez Casares, Ivo Hristov, Brian Monteith, June Alison Mummery, Manuel Pizarro, Caroline Roose, Raffaele Stancanelli, Maria Walsh

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ECR

Nosheena Mobarik, Ruža Tomašić

ID

Filip De Man, France Jamet

NI

Rosa D'Amato, Diane Dodds

PPE

Peter van Dalen, Niclas Herbst, Francisco José Millán Mon, Annie Schreijer-Pierik, Maria Walsh, Theodoros Zagorakis

RENEW

Izaskun Bilbao Barandica, Catherine Chabaud, Chris Davies, Søren Gade

S&D

Clara Aguilera, Pietro Bartolo, Richard Corbett, Nicolás Gonzalez Casares, Ivo Hristov, Predrag Fred Matić

VERTS/ALE

Christian Allard, Grace O'Sullivan, Caroline Roose

 

0

-

 

 

 

1

0

GUE/NGL

João Ferreira

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 


 

KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (2.10.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Petra Kammerevert</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina, ka programma “Erasmus+” ir stratēģisks ieguldījums, kas galvenokārt paredzēts Eiropas jaunajai paaudzei un atbalsta izglītības un apmācības iespējas visā Eiropā, palīdz palielināt sociālo kohēziju un veidot Eiropas piederības sajūtu, un tādējādi ir būtisks ieguldījums Savienības nākotnē; uzsver to, ka, kaut arī programmas “Erasmus+” budžets ir relatīvi mazs — tikai 1,8 % no pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) —, tā ir viena no vispazīstamākajām Savienības programmām; atkārtoti apstiprina, ka ārkārtīgi svarīgi ir būtiski palielināt programmas “Erasmus+” budžetu, lai labāk pielāgotu to lielajam pieprasījumam, par kura apmēru liecina saņemto pieteikumu skaits, kas ievērojami pārsniedz pieejamo finansējumu; tādēļ aicina par 10 % palielināt finansējumu 2020. gada budžeta projektā visās programmas “Erasmus+” budžeta pozīcijās, lai cīnītos pret zemajiem panākumu rādītājiem un dotu lielākam skaitam cilvēku iespēju gūt labumu no programmas; atkārtoti pauž Parlamenta atbalstu programmas “Erasmus+” budžeta trīskāršošanai nākamās DFS satvarā un savu nodomu uzstāt uz šo palielinājumu;

2. stingri iebilst pret Padomes ierosinātajiem programmas “Radošā Eiropa” finansējuma samazinājumiem, kas negatīvi ietekmēs iespējas sasniegt tās mērķi — Savienības kultūras un radošo industriju atbalstīšanu un tādējādi Eiropas piederības izjūtas, sociālās kohēzijas, nodarbinātības un izaugsmes sekmēšanu; uzstāj, ka finansējuma līmeņiem būtu jāatbilst programmas mērķiem, un atgādina, ka programma pastāvīgi nesaņem pietiekamu finansējumu; tādēļ tā vietā, lai samazinātu, prasa par 10 % palielināt līdzekļus budžeta pozīcijās, kas paredzētas programmai “Radošā Eiropa”, lai veicinātu centienus kultūras un radošo industriju nostiprināšanā; atkārtoti pauž Parlamenta atbalstu programmas “Radošā Eiropa” budžeta dubultošanai nākamās DFS satvarā un savu nodomu uzstāt uz šo palielinājumu; aicina Komisiju turpināt atbalstīt kvalitatīvu Eiropas kultūras TV programmu daudzvalodu piedāvājumu visā Eiropā, izmantojot programmu “Radošā Eiropa”;

3. atzīst, ka ir ievērots Iestāžu nolīgums par Eiropas Solidaritātes korpusa finansēšanu un ir piešķirts atbilstīgs budžets programmas darbībai; norāda, ka programmas brīvprātīgā darba sadaļa ir izraisījusi lielu dalībnieku un organizāciju interesi; 

4. uzsver programmas “Eiropa pilsoņiem” nozīmi pilsoņu izpratnes par ES uzlabošanā un pilsoniskuma apziņas veicināšanā; tādēļ pauž nožēlu par Padomes ierosinātajiem budžeta samazinājumiem; prasa atjaunot un palielināt attiecīgās budžeta pozīcijas, lai veicinātu pilsoņu iesaisti un demokrātisko līdzdalību; uzsver, ka nākamajā DFS laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam nākamajai programmai “Eiropa pilsoņiem” ir nepieciešams pienācīgs finansējums, lai gan tas būtu jāiekļauj Pilsoņu, vienlīdzības, tiesību un vērtību programmas satvarā; uzskata, ka Eiropas un pasaules līmenī būtu vēl vairāk jāstiprina pilsoniskā audzināšana, lai sniegtu informāciju, kas ir nepieciešama Savienības iestāžu struktūru izpratnei, un veidotu aktīvus pilsoņus, kas spētu iesaistīties pasaules mēroga jautājumu risināšanā un stāties pretī pašreizējām starptautiskajām sociāli politiskajām pārmaiņām;

5. aicina Komisiju izmantot uzmanību, ko piesaistīja Eiropas Kultūras mantojuma gads (2018. gads), lai izstrādātu saskaņotu un ilgtspējīgu ilgtermiņa stratēģiju kultūras mantojuma popularizēšanai un aizsardzībai Eiropā, tostarp veicot pētījumus, un šim nolūkam 2020. gadā un turpmākā periodā piešķirt nepieciešamos līdzekļus; šajā sakarībā prasa, izmantojot attiecīgās DFS programmas, darīt pieejamu īpašu finansējumu;

6. atzinīgi vērtē to, ka ar kultūru un izglītību saistītiem projektiem un infrastruktūru tiek atbalstīta virkne Savienības programmu un instrumentu, jo īpaši ESI fondi, ESIF un pamatprogramma “Apvārsnis 2020”; atkārtoti aicina Komisiju veicināt saskaņotu sinerģiju starp visām Savienības programmām, piemēram, pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, programmu “Erasmus+”, EaSI, programmu “Radošā Eiropa” un COSME, ESIF un ESI fondiem, lai palielinātu atbalstu projektiem izglītības, jaunatnes un sporta jomā, kā arī kultūras un radošajās industrijās; uzstāj, ka sinerģijas meklēšana nebūtu jāinterpretē kā Parlamenta apstiprinājums jebkādu līdzekļu pārdalei vai budžeta samazināšanai;

7. ņemot vērā to, ka tika veiksmīgi īstenota programmas “Erasmus+” sporta sadaļa, aicina Komisiju arī pievērst uzmanību dalībvalstu aizjūras teritorijām, kurās dzīvo vairāk nekā 5 miljoni Savienības pilsoņu; šajā sakarībā DFS 2021.–2027. gadam ir vajadzīgas sporta sadaļai paredzētas reālas un pielāgotas budžeta pozīcijas, tostarp tādas, kurās ir paredzēti līdzekļi transnacionālām sanāksmēm programmas “Erasmus+” sporta programmas ietvaros;

8. aicina Komisiju uzlabot ārējo saziņu un saiknes ar iedzīvotājiem, lai cīnītos pret viltus ziņām un dezinformāciju un uzlabotu informācijas sniegšanu par Savienības veiktajām darbībām; uzsver multivides darbību nozīmi kopējas Eiropas sabiedriskās telpas un daudzvalodības veicināšanā; atzīst, ka Eiropas sabiedrībai ir vajadzīga spēcīga un neatkarīga žurnālistika, kas sniedz informāciju no Eiropas skatupunkta; tādēļ mudina Komisiju nodrošināt un palielināt 2020. gada budžeta projektā paredzētos līdzekļus multivides darbībām; šajā sakarībā prasa 2020. gada budžeta projektā par 5 % palielināt līdzekļus multivides darbībām paredzētajā budžeta pozīcijā, lai nodrošinātu, ka “Euranet Plus” atlikušajā DFS periodā veic savu svarīgo darbu; vienlaikus mudina Komisiju palielināt pārredzamību un pārskatatbildību multivides darbībām paredzētā budžeta izmantošanā, jo īpaši izveidojot dažādajām darbībām atbilstīgas konkrētas budžeta pozīcijas, kā arī veikt multivides darbībām izmantotā budžeta pilnīgu pārskatīšanu;

9. pauž satraukumu par secinājumiem, kas izklāstīti Eiropas Revīzijas palātas ātrajā stāvokļa apskatā par Euronews, kurā ir uzsvērts, ka 85 % Euronews pieder privātiem investoriem un tikai 15 % — Savienības un trešo valstu raidorganizācijām un vietējās pašvaldības iestādēm, ka Euronews paredzētā Savienības finansiālā atbalsta sniegšanā trūkst pārredzamības un pārskatatbildības, ka uzraudzības un novērtēšanas mehānismi nav pietiekami stabili un ka Euronews nav pieejams lielākajai daļai Savienības iedzīvotāju; pauž īpašas bažas par konstatējumu, ka pēc Finanšu regulas pārskatīšanas 2018. gadā, kad no tās tika svītrota atsauce uz struktūrām, kuras īsteno mērķi, kam ir vispārēja Savienības nozīme, dotācijas Euronews tiek piešķirtas saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta pirmās daļas c) un f) punktu (struktūras ar de facto monopolu/ specifisku tehnisko kompetenci), nevis saskaņā ar Finanšu regulas 180. pantu (pasākumi, kas paredzēti, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķi / tādu struktūru darbība, kuru mērķis ietilpst Savienības politikā un atbalsta to), tādējādi netieši norādot, ka Euronews vairs neīsteno mērķi, kam ir vispārēja Savienības nozīme; ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, mudina Komisiju reaģēt uz visām bažām, ko Revīzijas palāta paudusi, veicot kanālam Euronews piešķirto līdzekļu uzraudzību, un atkārtoti izvērtēt savu pieeju sadarbībai ar Euronews; turklāt gadījumā, ja pamatlīgums ar Euronews tiek pagarināts uz laikposmu pēc 2020. gada, prasa, lai līguma termiņš nepārsniegtu divus gadus; turklāt mudina Komisiju apsvērt jaunus veidus, kā Eiropas skatītājiem sniegt neatkarīgu un visaptverošu informāciju par Eiropas lietām, ņemot vērā jauno tehnoloģisko attīstību un izmaiņas patērētāju ieradumos; tādēļ aicina Komisiju investēt līdzekļus dažādos informācijas instrumentos, kuru vidū varētu ietvert Euronews;

10. norāda uz izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību potenciālu; uzskata, ka atzinumus sniedzošajām Eiropas Parlamenta komitejām ir ļoti maz laika, lai izskatītu novērtējumus un piezīmes Komisijas veiktajos izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību sākotnējos izvērtējumos; turklāt pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos Komisijas sniegtie novērtējumi un piezīmes nav pilnībā objektīvi un tos šķietami ir ietekmējušas institucionālas vai personīgas vēlmes; atgādina, ka nespēja īstenot izmēģinājuma projektu vai sagatavošanas darbību Komisijā nekad nevar būt par iemeslu zemam novērtējumam; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt sākotnējo izvērtējumu procedūru, lai atvēlētu komitejām pietiekamu laiku izskatīt Komisijas sākotnējo izvērtējumu rezultātus; turklāt aicina Komisiju sniegt atgriezenisku informāciju par komitejas izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanu, koncentrējoties uz veiksmīgiem un neveiksmīgiem projektiem.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.10.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Isabella Adinolfi, Christine Anderson, Andrea Bocskor, Judith Bunting, Gianantonio Da Re, Laurence Farreng, Claire Fox, Romeo Franz, Catherine Griset, Irena Joveva, Petra Kammerevert, Niyazi Kizilyürek, Ryszard Antoni Legutko, Predrag Fred Matić, Dace Melbārde, Shaffaq Mohammed, Niklas Nienaß, Peter Pollák, Domènec Ruiz Devesa, Andrey Slabakov, Massimiliano Smeriglio, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Julie Ward, Salima Yenbou, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabel Benjumea Benjumea, Ibán García Del Blanco, Iuliu Winkler

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ECR

Ryszard Antoni Legutko, Dace Melbārde, Andrey Slabakov

GUE/NGL

Niyazi Kizilyürek

NI

Isabella Adinolfi

PPE

Asim Ademov, Isabel Benjumea Benjumea, Andrea Bocskor, Peter Pollák, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Iuliu Winkler, Milan Zver

RENEW

Judith Bunting, Laurence Farreng, Irena Joveva, Shaffaq Mohammed

S&D

Ibán García Del Blanco, Petra Kammerevert, Predrag Fred Matić, Massimiliano Smeriglio, Julie Ward

VERTS/ALE

Romeo Franz, Niklas Nienaß, Salima Yenbou

 

4

-

ID

Christine Anderson, Gianantonio Da Re, Catherine Griset

NI

Claire Fox

 

1

0

S&D

Domènec Ruiz Devesa

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 


 

PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS ATZINUMS (9.9.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Gwendoline Delbos-Corfield</Depute>

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. ņem vērā AMIF saistību apropriāciju vispārējo samazinājumu par 15,4 % (proti, par 172 miljoniem EUR) salīdzinājumā ar 2019. gadu; pauž nožēlu par to, ka salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinātas (par 29,5 %) saistību apropriācijas, kuru mērķis ir stiprināt un attīstīt kopēju Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS) un veicināt atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm; tomēr atzīst, ka saistību apropriācijas joprojām ievērojami pārsniedz 2018. gada budžetā noteikto līmeni, un konstatē, ka samazinājums vismaz daļēji ir saistīts ar to, ka Padomes politiskās inerces dēļ Dublinas regulas reforma ir bloķēta; atgādina, ka ir svarīgi Savienībā nodrošināt augstus patvēruma standartus, kā arī pienācīgas finansiālās spējas, lai atbalstītu patvēruma meklētāju un migrantu uzņemšanu, izmitināšanu un integrēšanu dalībvalstīs, efektīvas atgriešanas stratēģijas, pārmitināšanas programmas, patvēruma pieteikumu izskatīšanas efektivitāti, ar patvēruma pieteikumiem saistītu lēmumu izpildi un lai reaģētu uz to dalībvalstu ārkārtas palīdzības vajadzībām, kuras uzņem lielu skaitu patvēruma meklētāju, un/vai pirmās ierašanās dalībvalstu ārkārtas palīdzības vajadzībām; norāda uz to, ka AMIF budžetā nav iekļautas dažas finanšu rezerves, lai finansētu reformēto Dublinas regulējumu un jaunās Savienības pārvietošanas shēmas, ja šāds regulējums tiktu pieņemts 2020. gadā; ierosina rezervē paredzēt summu izkāpšanas pagaidu kārtībai Savienībā un Vidusjūrā izglābto cilvēku pārvietošanai; nolūkā atbrīvot finanšu resursus ierosina ES trasta fondu Āfrikai un reģionālās attīstības aizsardzības programmas Ziemeļāfrikai, kas galvenokārt atbalsta Savienības ārpolitiku, finansēt no Savienības budžeta IV izdevumu kategorijas (Globālā Eiropa), nevis no AMIF līdzekļiem III izdevumu kategorijā (Drošība un pilsonība); atgādina par nepieciešamību nodrošināt saistībā ar III izdevumu kategoriju un IV izdevumu kategoriju veikto pasākumu saskaņotību;

2. aicina Komisiju palielināt AMIF budžeta pozīciju skaitu, lai veicinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz to, kā Fonda finanšu līdzekļi tiek piešķirti dažādiem tā mērķiem; jo īpaši prasa nošķirt izdevumus godīgu atgriešanas stratēģiju veicināšanai no izdevumiem, kas saistīti ar legālo migrāciju un trešo valstu valstspiederīgo efektīvas integrācijas sekmēšanu;

3. atgādina, ka pietiekami daudz līdzekļu no Savienības budžeta ir jāpiešķir tam, lai stiprinātu migrācijas ārējo dimensiju un garantētu pienācīgu Savienības ārējo robežu aizsardzību;

4. uzsver nelielo summu (8,5 miljoni EUR), kas paredzēta ārkārtas palīdzībai Iekšējās drošības fondā (IDF); prasa Komisijai rūpīgi un ar lielāku reālistiskumu pārskatīt šo summu, ņemot vērā ārkārtas palīdzības vajadzības, kas dalībvalstīm var rasties saistībā ar IDF, piemēram, ar drošību saistītu incidentu pārvaldība;

5. prasa palielināt finansējumu programmai “Eiropa pilsoņiem”, ņemot vērā tās būtisko lomu eiropeiska dēmosa un tā pilsonības stiprināšanā;

6. ņem vērā saistību apropriāciju palielinājumu TI aģentūrām, piemēram, EASO (41,5 %), EBCG (34,6 %), CEPOL (14 %), EMCDDA (7,7 %), FRA (5,4 %), Eurojust (5,2 %) un Eiropolam (2,1 %), salīdzinājumā ar 2019. gada budžetu; atzinīgi vērtē no programmas “Tiesiskums” pieejamo līdzekļu kopējo palielinājumu; tomēr pauž nožēlu par saistību samazinājumu (proti, par 23,6 %) kategorijai “Tiesiskās sadarbības civillietās un krimināllietās atvieglošana un atbalstīšana”;

7. norāda, ka pēc Eiropas Robežu un krasta apsardzes (EBCG) jauno pilnvaru pieņemšanas 2020. gadā EBCG budžets ir palielināts par 34,8 % (proti, par 108 miljoniem EUR), kas ir visnotaļ lielākais palielinājums visu TI aģentūru vidū; atgādina, ka Revīzijas palāta saistībā ar 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu atzina, ka dalībvalstis bija pārāk augsti novērtējušas EBCG 2017. gada finansiālās vajadzības; ņem vērā mērķi palielināt EBCG cilvēkresursus (10 000 robežsargu līdz 2027. gadam) un to, ka jūrā bojā gājušo skaits turpina pieaugt sakarā ar to, ka Vidusjūrā netiek nodrošināti meklēšanas un glābšanas pasākumi; ierosina — šāds līdzekļu palielinājums būtu jānodrošina arī dzīvību glābšanai jūrā; aicina Komisiju steidzami izveidot fondu, kura mērķis būtu atbalstīt meklēšanas un glābšanas operācijas, lai garantētu efektīvas meklēšanas un glābšanas iespējas Vidusjūrā; pauž nožēlu par ievērojamo atšķirību starp EBCG piešķirtajām saistību apropriācijām (420 miljonu EUR) 2020. gadā un summu, kas piešķirta EASO (133 miljoni EUR); prasa pārveidot EASO par pilntiesīgu decentralizētu Savienības aģentūru, ievērojami palielinot tās pilnvaras, un uzskata, ka EASO budžets un darbinieku skaits būtu jāpalielina, lai šī aģentūra varētu pienācīgi pildīt tai uzticētos pienākumus; ņem vērā ISF saistību apropriāciju samazinājumu par 6,1 % (proti, par 32,6 miljoniem EUR) salīdzinājumā ar 2019. gadu; atgādina, ka ir jāpalielina atbalsts policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās;

 8. atzinīgi vērtē EPPO saistību apropriāciju palielinājumu (70,5 %); atgādina, ka EPPO ir svarīga loma saistībā ar tādas krāpšanas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kas saistīta ar Savienības līdzekļiem, un ir jānodrošina pietiekami finanšu resursi, lai jau pirms 2020. gada decembra tā varētu pilnībā darboties; aicina Komisiju turpināt izvērtēt EPPO finansiālās vajadzības saistībā ar tās darbības paplašināšanos, iekļaujot pārrobežu terorisma jautājumus atbilstīgi tās 2018. gada 12. septembra paziņojumam;

9. pauž nožēlu par to, ka Komisija neņēma vērā Eiropola un Eurojust budžeta pieprasījumus un ierosināja samazināt Eiropola un Eurojust līdzekļus 2020. gadā attiecīgi par 33,5 miljoniem EUR un 3,7 miljoniem EUR, salīdzinot ar to finanšu mērķiem; uzsver, ka šāds samazinājums varētu ietekmēt abu aģentūru operatīvās darbības; norāda, ka Eiropola atbalstam ir bijusi izšķiroša nozīme, veicot kopīgu izmeklēšanu visā Savienībā, un tam ir svarīga nozīme cīņā pret organizēto noziedzību; atbalsta Eiropola Stratēģijas 2020 + īstenošanu, kuras mērķis ir stiprināt Eiropola operatīvo atbalstu un analītiskās spējas dalībvalstu vajadzībām, un ierosina veikt jaunus ieguldījumus svarīgās noziedzības apkarošanas jomās, piemēram, cīņā pret narkotiku tirdzniecību un finanšu noziegumiem; norāda, ka eu-LISA saistību apropriāciju samazinājums par 18,7 % (proti, par 55 miljoniem EUR) atbilst ieceļošanas/izceļošanas sistēmas izveides beigām; atkārtoti norāda, ka jānodrošina, lai TI aģentūras saņemtu pienācīgu finansiālo atbalstu, personālu un tā apmācību nolūkā efektīvi veikt tām uzticētos uzdevumus pilnīgā pārredzamībā un cīnīties pret smagiem noziegumiem pārrobežu mērogā, pilnībā ievērojot pamattiesības;

10. atzinīgi vērtē EDAU piešķirto summu (19 miljoni EUR); norāda, ka vairāk nekā 30 % no šīs summas tiek izmantoti, lai nodrošinātu EDAK sekretariāta vajadzības; uzsver nepieciešamību nodrošināt EDAU atbilstīgus budžeta līdzekļus un darbinieku skaitu, lai tas varētu pilnībā neatkarīgi veikt papildu uzdevumus, kas izriet no jaunā Savienības datu aizsardzības pamatregulējuma (Vispārīgā datu aizsardzības regula); tādēļ uzsver, ka piešķirtais budžets ir absolūts minimums;

11. pauž bažas par to, ka Komisijas budžeta projekts CEPOL (finansējuma deficīts 1,5 miljoni EUR) neļauj CEPOL pietiekamā apmērā apmierināt dalībvalstu pieprasījumu attiecībā uz tiesībaizsardzības kopienu izglītību un apmācību Savienībā un tās kaimiņvalstīs; pauž nožēlu par to, ka CEPOL nesaņem pietiekamu finansējumu, lai risinātu jaunas problēmas saistībā ar jaunajām informācijas sistēmām, piemēram, SIS II, un ka tā nevar nodrošināt tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību tādās jomās, kas attiecas uz korupciju un krāpšanu akcīzes nodokļa jomā, lai gan ES stratēģisko apmācības vajadzību novērtējumā tās ir atzītas par tādām, kas nepieciešamas tiesībaizsardzībai Savienības līmenī; turklāt sakarā ar budžeta ierobežojumiem tai nācās atteikt dalībvalstīm 54 pamatotus un leģitīmus mācību pieteikumus tiesībaizsardzības vadības, nelikumīgas imigrācijas, naida noziegumu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā; uzskata, ka CEPOL paredzētais 2020. gada budžeta pieprasījums (12 miljoni EUR) ir vajadzīgs, lai varētu apmierināt dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu, jo īpaši kibernoziedzības un digitalizācijas jomā; norāda, ka uzticēšanos, tīklus un informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm pārrobežu mērogā varētu uzlabot vēl vairāk, pašreizējai CEPOL apmaiņas programmai pievienojot papildu viena mēneša elementu un piedāvājot Eiropola mācību apmeklējumus un savstarpējas apmaiņas programmas dalībvalstu un Eiropola darbiniekiem; tomēr, lai to nodrošinātu, CEPOL būtu vajadzīgi atbilstoši papildu finanšu līdzekļi un cilvēkresursi;

12. ņem vērā to, ka Savienības aģentūrās salīdzinoši arvien vairāk darbā tiek pieņemti pagaidu darbinieki, nevis līgumdarbinieki; uzskata, ka attiecībā uz TI jomas aģentūru darbiniekiem pieejamās informācijas sensitivitāti ir jāievēro stingra konfidencialitātes politika, jo īpaši attiecībā uz darbinieku pieņemšanu darbā un vadību;

13. mudina Komisiju, izmantojot īpašu finansējumu, pastiprināt atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai, tostarp pārrobežu pētnieciskajai žurnālistikai, un plašsaziņas līdzekļu brīvībai, kas cita starpā palīdz konstatēt un apkarot noziedzību un palielināt Savienības pilsoņu informētību;

14. atgādina par savu atbalstu cīņai pret diskriminējošu praksi un ar dzimumu saistītas vardarbības un naida noziegumu apkarošanai, kā arī programmām saistībā ar to, lai pilnībā īstenotu tiesības, līdztiesību un tiesiskumu; uzsver, ka liela nozīme ir apropriācijām, kas paredzētas diskriminācijas novēršanas instrumentiem un līdztiesības atbalsta programmām, lai īstenotu minoritāšu tiesības, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti un LGBTIK+ personu tiesībām;

15. aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis īstenot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā attiecībā uz visiem publiskajiem izdevumiem, jo īpaši plānojot, apspriežot, īstenojot un pārvērtējot nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS); norāda, ka ir svarīgi apņemties nodrošināt dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu tiesību veicināšanu un aizsardzību 2020. gada budžeta procedūrā; tāpēc dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā būtu jāintegrē visās budžeta pozīcijās un jānodrošina: 1) atbildības un pārredzamības veicināšana fiskālajā plānošanā; 2) uz dzimumu līdztiesības principu balstītas līdzdalības palielināšana budžeta plānošanas procesā un 3) dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšana;

16. prasa rezervēt ilgtspējīgu un atbilstošu finansējumu pasākumiem, kas paredzēti, lai efektīvi īstenotu Stambulas konvenciju un Direktīvu par cietušo tiesībām kā būtiskus tiesību aktus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, kā arī sniegt pienācīgu atbalstu upuriem, izveidojot visaptverošu tiesisko regulējumu un pieeju ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai, nodrošinot izpratnes veicināšanas kampaņas un veidojot pienācīgu valsts infrastruktūru, lai apkarotu šādu vardarbību;

17. pauž nožēlu par to, ka kopš 2015. gada saistībā ar Savienības augsta līmeņa politisko un juridisko saistību izpildi attiecībā uz dzimumu līdztiesību un integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai piemērošanu budžeta procesā, kā arī lēmumiem par izdevumiem nav gūti vērā ņemami panākumi, uz ko cita starpā norāda tas, ka nedz 2014.–2020. gada DFS vidusposma novērtēšanā, nedz Komisijas priekšlikumā par 2021.–2027. gadu dzimumu līdztiesība netika ņemta vērā.

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

5.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

10

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Malik Azmani, Katarina Barley, Pernando Barrena Arza, Pietro Bartolo, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Saskia Bricmont, Jorge Buxadé Villalba, Damien Carême, Caterina Chinnici, Clare Daly, Anna Júlia Donáth, Lena Düpont, Cornelia Ernst, Sylvie Guillaume, Balázs Hidvéghi, Antony Hook, Evin Incir, Sophia in ‘t Veld, Marina Kaljurand, Fabienne Keller, Peter Kofod, Moritz Körner, Alice Kuhnke, Jeroen Lenaers, Juan Fernando López Aguilar, Magid Magid, Roberta Metsola, Claude Moraes, Nadine Morano, Javier Moreno Sánchez, Maite Pagazaurtundúa, Kostas Papadakis, Nicola Procaccini, Paulo Rangel, Terry Reintke, Ralf Seekatz, Michal Šimečka, Birgit Sippel, Sylwia Spurek, Tineke Strik, Ramona Strugariu, Annalisa Tardino, Dragoş Tudorache, Milan Uhrík, Tom Vandendriessche, Bettina Vollath, Jadwiga Wiśniewska, Javier Zarzalejos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bartosz Arłukowicz, Gwendoline Delbos-Corfield, Claire Fox, Raphaël Glucksmann, Lívia Járóka, Kris Peeters, Anne-Sophie Pelletier, Sabrina Pignedoli, Loránt Vincze, Maria Walsh, Juan Ignacio Zoido Álvarez

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

46

+

NI

Sabrina Pignedoli

PPE

Bartosz Arłukowicz, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Lena Düpont, Balázs Hidvéghi, Lívia Járóka, Jeroen Lenaers, Roberta Metsola, Kris Peeters, Paulo Rangel, Ralf Seekatz, Loránt Vincze, Maria Walsh, Javier Zarzalejos, Juan Ignacio Zoido Álvarez

RENEW

Malik Azmani, Anna Júlia Donáth, Antony Hook, Sophia in 't Veld, Fabienne Keller, Moritz Körner, Maite Pagazaurtundúa, Michal Šimečka, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache

S&D

Katarina Barley, Pietro Bartolo, Caterina Chinnici, Raphaël Glucksmann, Sylvie Guillaume, Evin Incir, Marina Kaljurand, Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Birgit Sippel, Sylwia Spurek, Bettina Vollath

VERTS/ALE

Saskia Bricmont, Damien Carême, Gwendoline Delbos-Corfield, Alice Kuhnke, Magid Magid, Terry Reintke, Tineke Strik

 

10

-

GUE/NGL

Pernando Barrena Arza, Clare Daly, Cornelia Ernst, Anne-Sophie Pelletier

ID

Peter Kofod, Annalisa Tardino, Tom Vandendriessche

NI

Claire Fox, Kostas Papadakis, Milan Uhrík

 

4

0

ECR

Jorge Buxadé Villalba, Nicola Procaccini, Jadwiga Wiśniewska

PPE

Nadine Morano

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


 

KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS ATZINUMS (4.9.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs: <Depute>Antonio Tajani</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē ierosināto finansējuma palielinājumu komunikācijas darbībām par 1,9 % saistību apropriācijās un 2,2 % maksājumu apropriācijās salīdzinājumā ar 2019. gada budžetu; būtu jāsekmē komunikācija ar pilsoņiem, lai nodrošinātu plašas publiskas debates un pilsoņu iesaistīšanu sarunās par Eiropas nākotni; atgādina par labajiem rezultātiem, ko snieguši līdzīgi pilsoņu konsultāciju pasākumi, kuri rīkoti ES dalībvalstīs;

2. tādēļ atzinīgi vērtē ierosināto finansējuma palielinājumu Komisijas pārstāvniecību, pilsoņdialogu un partnerību darbību komunikācijai par 8,8 % saistību apropriācijās un 7,9 % maksājumu apropriācijās; tomēr pauž nožēlu par Padomes nostāju samazināt komunikācijas darbībām paredzēto finansējumu;

3. uzsver nepieciešamību turpināt viltus ziņu un dezinformācijas apkarošanu, šīm darbībām paredzot pienācīgu finansējumu un vienlaikus nodrošinot pienācīgu iestāžu sadarbību;

4. atzinīgi vērtē ierosināto finansējuma palielinājumu programmai “Eiropa pilsoņiem” par 3,1 % saistību apropriācijās, tomēr pauž nožēlu par 3,8 % samazinājumu maksājumu apropriācijās (budžeta pozīcija 18 04 01 01); pauž nosodījumu Padomei par nostāju par 4,4 % samazināt šim mērķim paredzētās saistību apropriācijas, ņemot vērā, ka minētajai programmai ir svarīga institucionāla nozīme demokrātiskas Savienības sekmēšanā; atzinīgi vērtē palielinājumu par 5,3 % saistību apropriācijās un 21,3 % maksājumu apropriācijās programmai “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (budžeta pozīcija 33 02 01), tomēr pauž nožēlu par Padomes nostāju par 3,5 % samazināt saistību apropriācijas; atzinīgi vērtē to, ka budžeta pozīcijai “Eiropas pilsoņu iniciatīva” ir piešķirts konkrēts līdzekļu apjoms;

5. uzsver, ka Pārredzamības reģistra kopīgais sekretariāts ir jānodrošina ar pietiekamiem un atbilstīgiem administratīvajiem un finanšu līdzekļiem, lai tas varētu izpildīt savus uzdevumus, jo tam ir svarīga loma nodrošināt, ka interešu pārstāvju darbības ir godīgas un pārredzamas;

6. aicina Komisiju iesniegt vajadzīgos priekšlikumus, lai finansētu ierosināto konferenci par Eiropas nākotni; norāda, ka minētajai konferencei būtu jādarbojas pietiekami autonomi un tās darbībā līdzvērtīgi ar citām Eiropas iestādēm būtu jāiesaista arī Eiropas Parlaments; turklāt uzsver, ka būtu jāparedz, ka konferencē iesaistās un piedalās dažādu grupu pilsoņi, tostarp jaunieši;

7. uzskata, ka ES būtu jāpalielina ES pilsoņu uzticība ES budžetam un tā pievienotajai vērtībai, kā arī viņu zināšanas par šo jomu, veicot budžeta analīzi par katru jaunu programmu un uzdevumu, tajā norādot gūtos ietaupījumus valsts līmenī un radīto pievienoto vērtību ES līmenī; uzskata, ka ar šādu rīcību mēs varētu iegūt ES pilsoņu un dalībvalstu atbalstu, mainīt uzskatus par ES budžeta ieguldījumiem un palīdzēt īstenot Eiropas projektu.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Gerolf Annemans, Catherine Bearder, Gabriele Bischoff, Damian Boeselager, Richard Corbett, Pascal Durand, Daniel Freund, Charles Goerens, Maria Grapini, Brice Hortefeux, Laura Huhtasaari, Giuliano Pisapia, Paulo Rangel, Antonio Maria Rinaldi, Domènec Ruiz Devesa, Antonio Tajani, László Trócsányi, Guy Verhofstadt, Loránt Vincze

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vladimír Bilčík, Gwendoline Delbos-Corfield, Othmar Karas, Miapetra Kumpula-Natri

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

GUE/NGL

Martina Anderson

PPE

Vladimír Bilčík, Brice Hortefeux, Othmar Karas, Paulo Rangel, Antonio Tajani, László Trócsányi, Loránt Vincze

RENEW

Catherine Bearder, Pascal Durand, Charles Goerens, Guy Verhofstadt

S&D

Gabriele Bischoff, Richard Corbett, Maria Grapini, Miapetra Kumpula Natri, Giuliano Pisapia, Domènec Ruiz Devesa

VERTS/ALE

Damian Boeselager, Gwendoline Delbos-Corfield, Daniel Freund

 

3

-

ID

Gerolf Annemans, Laura Huhtasaari, Antonio Maria Rinaldi

 

0

0

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 


 

SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (2.10.2019)

<CommissionInt>Budžeta komitejai</CommissionInt>


<Titre>par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu</Titre>

<DocRef>(2019/2028(BUD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Frances Fitzgerald</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā viena no vērtībām, uz kurām balstās Savienība, ir dzimumu līdztiesība, un Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā ir noteikts, ka, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību, un tāpēc dzimumu līdztiesība ir jāintegrē visās tās politikas nostādnēs un jāņem vērā visos budžeta procedūras posmos, īstenojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un ievērojot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā; tā kā Parlamenta un citu Savienības iestāžu uzticamībai ir būtiski, lai to iekšējās budžeta un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras saskanētu ar to ārējām darbībām dzimumu līdztiesības veicināšanas jomā;

B. tā kā dzimuma aspektā budžeti nav neitrāli un tāpēc tie ir jāveido ar skaidru mērķi novērst diskrimināciju un panākt, ka sievietes un vīrieši no tiem gūst vienlīdz lielu labumu; 

C. tā kā Savienība ir apņēmusies īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus, to skaitā 5. mērķi par dzimumu līdztiesību;

D. tā kā Parlaments ir atkārtoti aicinājis nodrošināt pietiekamu finansējumu programmai “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un panākt, ka minētās programmas īpašais mērķis saistībā ar programmu Daphne ir pēc iespējas pamanāmāks; tā kā Parlaments ir aicinājis turpināt visas darbības, kas saistītas ar vardarbības pret sievietēm apkarošanu, piešķirot neatkarīgu budžeta finansējumu minētā mērķa sasniegšanai arī programmā “Tiesības un vērtības” daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam;

E. tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas darba tirgū, kā arī sabiedriskajā un politiskajā dzīvē un velta daudz vairāk laika nekā vīrieši neapmaksātiem mājsaimniecības darbiem un aprūpei;

F. tā kā priekšlikuma par Eiropas Savienības 2020. gada vispārējā budžeta projektu mērķis ir turpināt atbalstu stratēģiskām investīcijām un ilgtspējīgai izaugsmei, lai uzlabotu ekonomikas kohēziju un radītu darbvietas, jo īpaši jauniešiem, gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti; tā kā šajā sakarībā ir svarīgi arī pievērsties sieviešu, tostarp LGBTI sieviešu, dalībai darba tirgū, cita starpā investējot līdzekļus infrastruktūrā un sabiedriskajos pakalpojumos, lai atbalstītu darba un privātās dzīves līdzsvaru, un palielinot sieviešu iespējas visās ekonomikas nozarēs, arī digitālajā ekonomikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomā, kā arī iespējas ieņemt vadošus amatus, un atšķirību samazināšanai attiecībā uz sieviešu un vīriešu nodarbinātību un darba samaksu;

G. tā kā digitalizācija būtiski ietekmē darba tirgu, cita starpā radot jaunas darba iespējas un elastīgus darba apstākļus, piemēram, tāldarbu, kas varētu būt instruments labākai profesionālo un ģimenes pienākumu saskaņošanai gan sievietēm, gan vīriešiem;

H. tā kā dzimumu līdztiesība ir viens no Savienības pamatmērķiem, taču joprojām saņem stipri par maz finansējuma; 2019. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts konstatēja, ka tikai 1 % no 2020. gada Savienības budžetā paredzētā Savienības strukturālo un investīciju fondu finansējuma ir rezervēts dzimumu līdztiesības veicināšanai; tā kā dzimumu nevienlīdzība un diskriminācija dzimuma dēļ nes smagus ekonomiskos zaudējumus gan sievietēm, gan visai sabiedrībai: Pasaules Banka lēš, ka sieviešu un vīriešu darba samaksas nevienlīdzības dēļ ir zaudēti ap 145 triljoniem EUR no cilvēkkapitāla vērtības; saskaņā ar UN Women 2016. gadā sniegto informāciju Anglijā un Velsā vien vardarbība ģimenē nes ap 33 miljardiem dolāru lielus zaudējumus gadā,

1. vēlreiz stingri prasa veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, visos līmeņos atbalstot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta procedūrā, arī sarunu par nākamo DFS noslēguma posmā, un izmantot budžeta izdevumus kā efektīvu instrumentu pašreizējās nevienlīdzības apkarošanai un dzimumu līdztiesības, arī LGBTI sieviešu un vīriešu līdztiesības, veicināšanai; atgādina, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir metodika, kas jāpiemēro visām Savienības budžeta pozīcijām; atgādina, cik svarīgi ir piešķirt vairāk līdzekļu dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, lai gūtu būtiskus panākumus, un to, ka šajā saistībā ir labāk jāvirza un jāuzrauga Savienības finansējums, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kuras pārkāpj tiesiskumu un kurās vērojama pretreakcija uz sieviešu tiesībām;

2. uzsver, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā ir jākļūst par budžeta procedūras neatņemamu daļu visās budžeta pozīcijās, ne tikai programmās, kurās dzimuma jautājumam ir vispamanāmākā ietekme, lai budžeta izdevumi tādējādi kļūtu par efektīvu instrumentu dzimumu līdztiesības veicināšanai;

3. atgādina, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir viens no aspektiem plašākā stratēģijā integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, un norāda, ka ir svarīgi integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai īstenot visos politikas cikla posmos;

4. atgādina, ka viena no prasībām dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā ir paredzēt neatkarīgas budžeta pozīcijas mērķtiecīgām darbībām, kas saistītas ar dzimumu līdztiesības mērķiem; tāpēc atkārtoti prasa arī paredzēt neatkarīgu budžeta pozīciju programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” mērķim, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības veicināšanu un integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai sekmēšanu;

5. pauž nožēlu par pēdējo gadu tendenci samazināt Savienības finansējumu, ko sniedz nolūkā apkarot visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, un atkārtoti prasa palielināt programmas Daphne īpašajam mērķim paredzētos līdzekļus pašreizējā programmā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un saglabāt šo palielinājumu programmā “Tiesības un vērtības”; aicina nodrošināt pietiekama finansējuma pieejamību darbībām, kuru mērķis ir apkarot gan vardarbību pret sievietēm un meitenēm, arī sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, gan cilvēku tirdzniecību (jo īpaši seksuālas izmantošanas nolūkā), efektīvi īstenojot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; aicina Komisiju atbalstīt programmas un pasākumus, ar kuriem īpaši apkaro aizskarošu izturēšanos, jo īpaši seksuālu uzmākšanos;

6. aicina dalībvalstis nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, īpašu uzmanību pievēršot konvencijas nozīmei sieviešu un meiteņu aizsardzībā pret vardarbību un no tās izrietošajai ekonomiskajai ietekmei uz cietušajām un sabiedrību; aicina attiecīgos Savienības līdzekļus izmantot, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavoties vai turpināt gatavošanos Stambulas konvencijas īstenošanai;

7. uzsver, ka programmā, ar ko nākamajā DFS periodā tiks aizstāta programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, ir jāturpina visas darbības, kuras vērstas uz visu veidu vardarbības pret sievietēm apkarošanu, piešķirot neatkarīgu budžeta finansējumu dzimumbalstītas vardarbības pret sievietēm apkarošanai un īpašu uzmanību pievēršot cilvēku tirdzniecības un seksuālās izmantošanas, kā arī t. s. goda kultūras un ar godu saistītas vardarbības apkarošanai;

8. uzsver, ka ir vajadzīgs īpašs finansējums, lai atbalstītu visneaizsargātākās sievietes un meitenes mūsu sabiedrībā, jo īpaši sievietes ar invaliditāti, sievietes bēgles un sievietes, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības un ļaunprātīgas izmantošanas; šajā sakarībā atbalsta saistību un maksājumu apropriāciju palielināšanu abās programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” sadaļās;

9. uzsver, ka ir jāpalielina budžeta piešķīrumi, ar kuriem tiek atbalstītas sieviešu iespējas saņemt seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi un izmantot ar to saistītās tiesības gan Savienībā, gan ārpus tās, jo šīs iespējas tiek aizvien vairāk apdraudētas;

10. aicina Savienību atbalstīt sieviešu tiesību organizācijas, aktīvistus un to darbu, kā arī palielināt to pārstāvību ES lēmumu pieņemšanas procesos;

11. atkārtoti prasa palielināt no Savienības struktūrfondiem piešķirtos līdzekļus sieviešu ekonomisko un sociālo tiesību aizsardzībai, jo īpaši īstenojot pasākumus nolūkā palielināt sieviešu dalību darba tirgū un veicot investīcijas kvalitatīvos sabiedriskajos aprūpes pakalpojumos;

12. uzsver, ka ir svarīgi izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF), lai veicinātu sieviešu nodarbinātību, cita starpā finansējot kvalitatīvus un cenas ziņā pieejamus aprūpes pakalpojumus;

13. prasa piešķirt budžeta finansējumu sieviešu uzņēmējdarbības un sieviešu ekonomiskās neatkarības atbalstam, kā arī nodrošināt un veicināt sieviešu piekļuvi specializētai profesionālajai apmācībai, izmaksu ziņā pieņemamiem aizdevumiem un pašu kapitāla finansējumam, izmantojot Savienības programmas un fondus, piemēram, COSME, “Apvārsnis 2020” un ESF, lai pēc iespējas palielinātu sieviešu dalību darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz vientuļajām mātēm, aprūpētājām un sievietēm, kas atgriežas darba tirgū pēc ilgāka pārtraukuma, uzlabojot viņu nodarbinātības iespējas; attiecībā uz minētajiem fondiem, kam būtu jānodrošina pietiekami līdzekļi, prasa atbalstīt dzimumu līdztiesības veicināšanu ar izglītības un veselības aprūpes starpniecību un katrā programmā vairāk integrēt dzimumperspektīvu un dzimumu līdztiesības sasniegšanas mērķi;

14. ar bažām norāda uz to, ka ar IKT saistītus priekšmetus studē maz sieviešu, un atkārtoti uzsver, ka ir jāatjauno Komisijas ierosinātais budžets šajā jomā; piebilst — lai novērstu digitālo plaisu starp sievietēm un vīriešiem, ir nepieciešams pienācīgs finansējums, kas ļautu uzlabot izglītību, atbalstīt sievietes uzņēmējas digitālajā nozarē un īstenot plašākas izpratnes veicināšanas kampaņas;

15. uzsver, ka ir jānovērš digitālā plaisa starp sievietēm un vīriešiem, kuras dēļ darba tirgū pastāv būtiskas atšķirības, un tādēļ ir jāpiešķir līdzekļi izglītībai un apmācībai, kā arī pašnodarbinātu sieviešu atbalstam;

16. uzsver, ka ir jāpiešķir līdzekļi sieviešu intereses par digitālo ekonomiku un tādām nozarēm kā IKT un STEM veicināšanai un viņu atbalstam šajā saistībā;

17. uzsver, ka ir svarīgi piešķirt pietiekamu finansējumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, lai cīnītos pret ārkārtīgi augstajiem jauniešu bezdarba rādītājiem; prasa nodrošināt meiteņu un jaunu sieviešu vienlīdzīgu dalību minētās iniciatīvas pasākumos un pievērst īpašu uzmanību viņām paredzētam kvalitatīvam apmācības un nodarbinātības piedāvājumam, jo īpaši digitālajā ekonomikā un IKT un STEM nozarē, kur sievietes ir ļoti maz pārstāvētas gan izglītībā un apmācībā, gan nodarbinātībā, un tā rezultātā starp sievietēm un vīriešiem veidojas digitālā plaisa; uzskata, ka tādiem pasākumiem kā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva būtu ne vien jāpalīdz jauniešiem pievienoties darbaspēkam, bet arī jāveicina kvalitatīva nodarbinātība; ir pārliecināts, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī tam, lai tiktu finansēta kvalitatīva apmācība tādos jautājumos kā seksisms, seksuāla uzmākšanās, personas aizskaršana darba vietā un naida runa, un jāatbalsta meiteņu, jaunu sieviešu, zēnu un jaunu vīriešu vienlīdzīga dalība;

18. atgādina, ka ļoti daudz bēgļu un patvēruma meklētāju, kas ierodas Savienībā, ir sievietes un bērni; uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir arī viens no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) pamatprincipiem, un atkārtoti prasa migrācijas un patvēruma politikā ņemt vērā arī dzimuma aspektu un piešķirt līdzekļus īpaši tam, lai novērstu vardarbību dzimuma dēļ, kā arī nodrošināt piekļuvi veselības un reproduktīvās veselības aprūpei un ar to saistīto tiesību ievērošanu;

19. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstīgu budžetu cilvēces attīstībai, lai īstenotu programmu 2030. gadam un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, to skaitā 5. IAM; atgādina par Savienības apņemšanos 20 % no oficiālās attīstības palīdzības investēt cilvēces attīstībā un aicina piešķirt atbilstīgu finansējumu cilvēces attīstībai, lai atbalstītu pasākumus un projektus, kuru mērķis ir izskaust sieviešu un bērnu nabadzību, panākt labāku integrāciju darba tirgū, novērst sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirību, apkarot vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, bērniem un jauniešiem, un uzlabot piekļuvi veselības aprūpei, arī attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām, un šādas aprūpes sniegšanu, izglītību, dzimumu līdztiesību un sociālo aizsardzību saskaņā ar programmu “Vispārējie sabiedriskie labumi un problēmas”;

20. prasa arī turpmāk ārējās darbības programmās, arī izmantojot attīstības sadarbības instrumentu, piešķirt budžetu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas novēršanai;

21. uzsver, ka pēdējās desmitgades laikā līdz ar ekonomiskās un finanšu krīzes sākšanos ir palielinājusies ekonomiskā, sociālā, darba tirgus un dzimumu nevienlīdzība dalībvalstīs un starp tām; atgādina par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta svarīgo lomu, veicinot informētību par dzimumu nevienlīdzības apmēru Savienībā un tās cēloņiem, un prasa gādāt par to, lai institūtam būtu atbilstīgs budžets, personāls un neatkarība, tādējādi nodrošinot netraucētu institūta darbību un vērienīgu projektu īstenošanu; turklāt prasa piešķirt vairāk līdzekļu diskriminācijas aizlieguma un līdztiesības veicināšanai veltītajai budžeta pozīcijai;

22. norāda, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts 2019. gadā atzina, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai tiek uzskatīta par jautājumu, kam ir maza ietekme uz finansēšanas programmu faktisko saturu; tāpēc prasa īstenot stingrus un visaptverošus pasākumus nolūkā uzlabot dzimuma aspekta integrēšanas centienus, cita starpā no jauna vairāk uzmanības pievērst pārskatatbildības un pārredzamības veicināšanai saistībā ar fiskālo plānošanu un veicināt uz dzimumu līdztiesības principa balstītu līdzdalību budžeta procesā;

23. jo īpaši iesaka palielināt finansējumu maternitātes, vecāku stāvokļa un agrīnas bērnības aizsardzības veicināšanai, īstenojot attiecīgās programmas; šajā nolūkā prasa īpašu nozīmi ES 2020. gada budžetā piešķirt mātes un bērna veselībai; turklāt iesaka nodrošināt finansējumu barošanas ar krūti aizsardzībai, veicināšanai un atbalstam, tādējādi sekmējot centienus sasniegt Pasaules Veselības organizācijas mērķi līdz 2025. gadam panākt, ka 50 % bērnu visā pasaulē savos pirmajos sešos dzīves mēnešos tiek baroti tikai ar krūti, un tādēļ līdz ar citiem pasākumiem būtu jānodrošina, ka maternitātes un paternitātes atvaļinājums ir gana ilgs un pietiekami labi apmaksāts;

24. prasa ar budžeta piešķīrumiem mērķtiecīgi pievērsties īpašajām vajadzībām, ko izjūt dažādas sieviešu grupas, kuras saskaras ar visdažādākajām ekonomiska rakstura problēmām, cita starpā (bet ne tikai) menstruālās higiēnas preču nabadzību meiteņu vidū, vientuļo pensionāru sieviešu ekonomisko nenodrošinātību, sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību, neatalgotiem aprūpes pienākumiem un laika trūkumu, no kā cieš mātes un aprūpētājas, kā arī afrikāņu, aziātu vai etnisko minoritāšu izcelsmes sieviešu sociāli ekonomisko atstumtību un diskrimināciju nodarbinātībā.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.9.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christine Anderson, Annika Bruna, Belinda De Lucy, Frances Fitzgerald, Jackie Jones, Sandra Pereira, Pina Picierno, Samira Rafaela, Elżbieta Rafalska, Evelyn Regner, María Soraya Rodríguez Ramos, Christine Schneider, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Lena Düpont, Lina Gálvez Muñoz, Marina Kaljurand, Elena Kountoura, Alessandra Moretti, Alexandra Louise Rosenfield Phillips, Pernille Weiss

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mazaly Aguilar, Enikő Győri, Pär Holmgren, Kathleen Van Brempt

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

PPE

Lena Düpont, Frances Fitzgerald, Christine Schneider, Pernille Weiss, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

S&D

Lina Gálvez Muñoz, Jackie Jones, Marina Kaljurand, Alessandra Moretti, Pina Picierno, Evelyn Regner, Kathleen Van Brempt

RE

Samira Rafaela, María Soraya Rodríguez Ramos

GREENS/EFA

Pär Holmgren, Alexandra Louise Rosenfield Phillip

GUE/NGL

Elena Kountoura, Sandra Pereira

NI

Isabella Adinolfi

 

5

-

ID

Christine Anderson, Annika Bruna

ECR

Mazaly Aguilar, Elżbieta Rafalska

NI

Belinda De Lucy

 

1

0

PPE

Enikő Győri

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 


STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

Johan Van Overtveldt

BRISELĒ

Temats: <Titre>Atzinums par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējo budžetu — visas iedaļas</Titre> <DocRef>COM(2019)0400 – C9-0000/2019 – 2019/2028(BUD)</DocRef>

Godātais priekšsēdētāj!

Saistībā ar iepriekš minēto procedūru Starptautiskās tirdzniecības komiteja ir nolēmusi iesniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai. 2019. gada 24. septembra sanāksmē tā nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.

Šajā sanāksmē Starptautiskās tirdzniecības komiteja izskatīja konkrēto jautājumu un nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

Bernd Lange


IEROSINĀJUMI

1. atzīmē, ka Savienības vērienīgās tirdzniecības programmas īstenošanai ir nepieciešami pietiekami līdzekļi; tādēļ uzsver, ka Tirdzniecības ģenerāldirektorātam būtu jāsaņem atbilstošs finansējums, lai nodrošinātu tirdzniecības nolīgumu ātru apspriešanu un noslēgšanu un noslēgto tirdzniecības nolīgumu un tirdzniecību reglamentējošo tiesību aktu īstenošanas pienācīgu uzraudzību, vienlaikus nodrošinot pietiekamu finansējumu tam, lai galvenais tirdzniecības nolīgumu īstenošanas uzraugs varētu efektīvi pildīt savus pienākumus; atbalsta to, ka Tirdzniecības ģenerāldirektorātam būtu jāsaņem budžeta līdzekļi, kas nepieciešami, lai īstenotu regulu par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, sākot no tās spēkā stāšanās dienas 2020. gada oktobrī;

 

2. norāda — lai gan tirdzniecības politika pirmkārt veicina savstarpēji izdevīgu ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, cita starpā nodrošinot labāku piekļuvi tirgum un starptautisku noteikumu izstrādi investēšanas jomā, tirdzniecības politika ir arī viens no Savienības ārpolitikas pamatinstrumentiem, kas var palīdzēt iestāties par ES vērtībām, it īpaši par cilvēktiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesību, klimata aizsardzību, tiesiskumu un starptautisko darba standartu īstenošanu, starptautiskā līmenī un palīdzēt nodrošināt IAM sasniegšanu pasaules mērogā, vienlaikus mudinot ES tirdzniecības partnerus savu ekonomikas politiku balstīt uz sociālajām tiesībām un ilgtspēju; tādēļ rosina paredzēt pietiekamu finansējumu, lai nodrošinātu atbilstošu uzraudzību, starpposma un ex post izvērtēšanu — šajā procesā izmantojot datus dalījumā pa dzimumiem — un trešo valstu uzņemto saistību izpildi;

 

3. uzsver, ka ES tirdzniecības politikas pieņemšanai ir nepieciešama aktīva ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana; tādēļ uzsver, ka būtu jāparedz vairāk līdzekļu informēšanai par tirdzniecības politiku, pilsoņu dialogam, palīdzības dienestiem un palīdzības sniegšanai MVU un patērētājiem, kā arī vietējām konsultatīvajām grupām — galvenajiem instrumentiem pilsoniskās sabiedrības efektīvas līdzdalības panākšanai tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības ilgtspējas nodaļu noteikumu īstenošanā un tās uzraudzībā, kas ir būtiska tirdzniecības struktūras daļa;

 

4. prasa pilnībā izmantot pieejamos līdzekļus, lai atbalstītu MVU internacionalizāciju, īpašu uzmanību pievēršot tām dalībvalstīm, kuras pašlaik šajā jomā atpaliek, un lai ļautu tām piedalīties tirdzniecības politikas lēmumu pieņemšanā;

 

5. uzsver parlamentu ļoti svarīgo lomu diskusijās par pasaules tirdzniecības politiku; atzīmē, ka šajā sakarā vērtīgs instruments ir Parlamentārā konference par PTO un ka ir nepieciešams atbilstošs finansējums, lai pilnībā izmantotu tās potenciālu; tādēļ uzsver, ka tāpat kā 2019. gadā būtu jādara pieejami pietiekami līdzekļi, lai Parlaments varētu piedalīties šajā forumā un lai nodrošinātu konferences pasākumiem atbilstošu infrastruktūru.

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

14.10.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rasmus Andresen, Clotilde Armand, Anna Bonfrisco, Jonathan Bullock, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Valentino Grant, Valerie Hayer, Monika Hohlmeier, John Howarth, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Ioannis Lagos, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Jan Olbrycht, Henrik Overgaard Nielsen, Karlo Ressler, Nils Torvalds, Nils Ušakovs

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eero Heinäluoma, Fabienne Keller, Aušra Maldeikienė, Jake Pugh

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agnes Jongerius, Anne-Sophie Pelletier, Viola Von Cramon-Taubadel, Javier Zarzalejos

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26

+

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

NI

Ioannis Lagos

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Ausra Maldeikiene, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Javier Zarzalejos

RENEW

Clotilde Armand, Olivier Chastel, Valerie Hayer, Fabienne Keller, Moritz Körner, Nils Torvalds

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Eero Heinäluoma, John Howarth, Agnes Jongerius, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Nils Ušakovs

VERTS/ALES

Rasmus Andresen, David Cormand, Viola Von Cramon-Taubadel

 

8

-

GUE/NGL

Anne-Sophie Pelletier

ID

Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Joachim Kuhs, Hélène Laporte

NI

Jonathan Bullock, Henrik Overgaard Nielsen, Jake Pugh

 

0

0

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

[1] OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

[2] OV L 193. 30.7.2018., 1. lpp.

[3] OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

[4] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

[5] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0210.

[6] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0326.

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

[8] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0417.

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regula (ES) 2017/1953, ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (OV L 286, 1.11.2017., 1. lpp.).

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 21. oktobrisJuridisks paziņojums