Procedūra : 2014/2842(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0107/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0107/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 18/09/2014 - 10.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0026

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 358kWORD 59k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0107/2014
16.9.2014
PE537.009v01-00
 
B8-0107/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu (2014/2842(RSP))


Nirj Deva, Jan Zahradil ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu (2014/2842(RSP))  
B8‑0107/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2014. gada 8. augusta paziņojumu par starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju,

–       ņemot vērā PVO 2014. gada 28. augusta vadlīnijas reaģēšanai uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu,

–       ņemot vērā Eiropas Slimību kontroles centra 2014. gada 27. augusta riska novērtējumu par Ebolas vīrusu,

–       ņemot vērā veselības komisāra Tonio Borg 2014. gada 8. augusta paziņojumu par Ebolas vīrusa uzliesmojumu Rietumāfrikā,

–       ņemot vērā ES attīstības komisāra Andra Piebalga un par humāno palīdzību un reaģēšanu krīzes situācijās atbildīgās ES komisāres Kristalina Georgieva 2014. gada 5. septembra paziņojumu par ES veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu,

–       ņemot vērā 2014. gada 21. augustā izveidoto Āfrikas Savienības (ĀS) misiju „ĀS palīdzība cīņai pret Ebolas vīrusa uzliesmojumu Rietumāfrikā”,

–       ņemot vērā ANO 2014. gada 2. septembra īpašo paziņojumu par Ebolas vīrusu, ko sniedza starptautiskās organizācijas „Médecins Sans Frontières” [„Ārsti bez robežām”] prezidents Dr. Joanne Liu,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā pašreizējā Ebolas vīrusa uzliesmojumā, kas skar Rietumāfrikas reģionu, Gvinejā, Libērijā, Sjerraleonē, Senegālā un Nigērijā līdz šim ir miruši 2000 cilvēki un tas ir vēsturē lielākais reģistrēto gadījumu un mirušo personu skaita un ģeogrāfiskās izplatības ziņā;

B.     tā kā Ebolas vīrusa izraisītā krīze joprojām rada ārkārtīgi lielas bažas ne tikai attiecībā uz pieaugošo saslimšanas gadījumu skaitu, bet arī attiecībā uz plašākām problēmām, ko tā rada reģionā saistībā ar politisko un ekonomisko nestabilitāti un ūdens, sanitārijas un pārtikas trūkumu;

C.     tā kā Ebolas vīrusa pandēmija ir izplatījusies jau tā neaizsargātās un politiski nestabilās valstīs, kas sociālo pakalpojumu vai visaptverošas veselības aprūpes sistēmu trūkuma dēļ ir īpaši neaizsargātas pret šādiem uzliesmojumiem;

D.     tā kā situāciju pasliktina vietējo iedzīvotāju padziļināta neuzticēšanās savām valdībām, starptautiskajām iestādēm un ārvalstu veselības aprūpes darbiniekiem; tā kā šāda neuzticēšanās un to pavadošās sazvērestības teorijas mudina vietējos iedzīvotājus nepakļauties karantīnas pasākumiem un pretoties visiem medicīniskā personāla mēģinājumiem uzlabot sabiedrības informētību;

E.     tā kā savvaļas dzīvnieku gaļa, kas ir viens no galvenajiem slimības izplatības avotiem, joprojām ir galvenais proteīnu avots, kas pieejama Rietumāfrikas iedzīvotājiem; tā kā iepriekšējos valdības aizliegumus attiecībā uz savvaļas dzīvnieku gaļas tirdzniecību un patēriņu vietējie iedzīvotāji ir lielā mērā ignorējuši;

F.     tā kā humāno palīdzību pilnībā koordinē starptautiskā sabiedrība, proti, organizācija „Ārsti bez robežām”, Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka, kā arī Eiropas Savienība un tās dalībvalstis;

G.     tā kā Eiropas Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības departaments ir apņēmies piešķirt vairāk nekā EUR 147 miljonus humānās un attīstības palīdzības, lai finansētu medicīnas iekārtas diagnožu noteikšanai, sterilus instrumentus, gaisu necaurlaidīgus aizsargtērpus un norobežojošas iekārtas;

H.     tā kā uz šo reģionu ir norīkoti ES humānās palīdzības eksperti, kas uzrauga situāciju un sadarbojas ar partnerorganizācijām un vietējām iestādēm,

1.      atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Eiropas Komisija pašreiz palielina savas finansiālās saistības humānās un attīstības palīdzības veidā, lai reaģētu uz krīzi un jo īpaši tās atbalstu Āfrikas Savienības ASEOWA misijai;

2.      uzskata, ka prioritāro darbību pamatā ir jābūt PVO vadlīnijām reaģēšanai uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu, jo īpaši diferencētai rīcībai valstīs ar plašu vīrusa izplatību un iespējamiem saslimšanas gadījumiem kaimiņvalstīs, kuru jaudas ir jāstiprina;

3.      mudina rīkot Eiropas Savienības Padomes ministru sanāksmi, lai izstrādātu stratēģiju medicīniskās palīdzības mobilizēšanai un dalībvalstu humāno palīdzību sniegtu koordinēti;

4.      norāda, ka šobrīd nav pieejama vakcīna un ka labākā pieeja ir pacientu izolēšana un sekundāro simptomu novēršana;

5.      aicina īstenot nevalstisko organizāciju organizētus izglītošanas un informatīvus pasākumus, lai palielinātu informētību par simptomiem un preventīvajiem pasākumiem, tā veicinot iedzīvotāju uzticību un iesaistīšanos Ebolas vīrusa apkarošanā;

6.      aicina turpināt atbalsta novirzīšanu neatliekamās palīdzības un karantīnas centriem, uzraudzības mehānismiem, riska novērtēšanai un pētījumiem Ebolas vīrusa vakcīnas izstrādei; atzīst, ka jau ir veikta eksperimentālā ārstēšana, bet, ņemot vērā zāļu izstrādes agrīno stadiju, vēl nepastāv sistēma, lai tās ražotu un izplatītu, pat ja tās būtu izrādījušās iedarbīgas;

7.      prasa Āfrikas Savienībai, izmantojot spēcīgu PVO ekspertu atbalstu un Eiropas Komisijas piešķirto finansējumu, mudināt ECOWAS izveidot neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību, kuras daļas varētu izvietot starptautiskajās lidostās un svarīgākajos robežpunktos, lai identificētu un izolētu visas ar vīrusu iespējami inficētās personas;

8.      prasa īstenot ilgtermiņa pasākumus, lai novērstu turpmākus vīrusa uzliesmojumus, veicot būtiskus ieguldījumus vietējās veselības aprūpes sistēmās, jo atbilstošs personāls, labi apgādātas klīnikas palīdzētu vīrusa skartajām valstīm cīnīties ne tikai ar pagaidu krīzēm, bet arī ar daudz parastākām slimībām, piemēram, malāriju (3200 nāves gadījumu pasaulē ik dienas) un caurejas slimībām (5000 cietušo dienā, no kuriem daudzi ir bērni);

9.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Āfrikas Savienības valstu valdībām un parlamentiem un Pasaules Veselības organizācijai.

Juridisks paziņojums