Procedūra : 2014/2845(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0113/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0113/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 18/09/2014 - 10.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 167kWORD 85k
16.9.2014
PE537.015v01-00
 
B8-0113/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Izraēlu un Palestīnu pēc kara Gazas reģionā un ES lomu (2014/2845(RSP))


Tamás Meszerics, Margrete Auken, Keith Taylor, Bart Staes, Ernest Maragall, Ernest Urtasun, Bodil Ceballos, Judith Sargentini, Barbara Lochbihler, Jordi Sebastià Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Izraēlu un Palestīnu pēc kara Gazas reģionā un ES lomu (2014/2845(RSP))  
B8‑0113/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Izraēlas un Palestīnas konfliktu, jo īpaši 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par vardarbības pastiprināšanos starp Izraēlu un Palestīnu(1),

–       ņemot vērā Parlamenta ad hoc delegāciju jautājumos par palestīniešu cietumnieku un apcietināto ieslodzījumu 2014. gada martā,

–       ņemot vērā 2014. gada 15. augustā pieņemtos ES Ārlietu padomes secinājumus par Tuvajiem Austrumiem un Eiropadomes 30. augusta secinājumus,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par stāvokli Izraēlā un Palestīnā, tostarp 2014. gada 2. septembra paziņojumu par Izraēlas īstenoto zemes piesavināšanos Rietumkrasta teritorijā,

–       ņemot vērā ES Pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas sekmēšanu,

–       ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 12. jūlija paziņojumu presei un ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 13. jūlija paziņojumu,

–       ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus, kā arī Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtus,

–       ņemot vērā ANO konvencijas cilvēktiesību jomā, kuru dalībvalstis ir Izraēla un Palestīna,

–       ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes nesen pieņemtos ziņojumus par okupēto palestīniešu teritoriju,

–       Ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch 2014. gada 11. septembra ziņojumu „In-Depth Look at Gaza School Attacks”,

–       ņemot vērā plašo pieredzi konfliktu atrisināšanas jomā, ko starptautiskā sabiedrība var izmantot, jo īpaši Ziemeļīrijas miera procesā gūto pieredzi,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā Izraēlas armija no 2014. gada 8. jūlija līdz 26. augustam sāka plaša mēroga triecienu pret Gazas joslu, kura oficiālais mērķis bija apturēt apšaudīšanu ar raķetēm no Gazas;

B.     tā kā šis karš ir sestā Izraēlas spēku ofensīva pret Gazas joslu kopš Izraēlas spēku izvešanas no šīs teritorijas 2005. gadā; tā kā šīs operācijas rezultātā minētajā anklāvā ir nodarīti vēl nebijuši postījumi un tajā ir līdz šim nepieredzēti liels skaits cietušo;

C.     tā kā 26. augustā starp Izraēlu un palestīniešiem ar Ēģiptes starpniecību tika panākta nenoteikta režīma uguns pārtraukšana; tā kā tiek apgalvots, ka, līdzīgi iepriekšējiem uguns pārtraukšanas noteikumiem, šoreiz uguns pārtraukšanas noteikumi paredz blokādes atcelšanu, buferzonas likvidēšanu pie Gazas robežas ar Izraēlu, zvejas zonas paplašināšanu, kā arī vienošanos mēneša laikā sarīkot tikšanos kairā, lai apspriestu ar robežām saistītus jautājumus, tostarp lidostas un ostas darbības atjaunošanu Gazā, ieslodzīto palestīniešu atbrīvošanu un palestīniešu kaujinieku grupēšanu atbruņošanu;

D.     tā kā pēdējais konflikts izcēlās pēc tam, kad 2014. gada aprīlī tika noslēgts Hamas un Fatah apstiprināts un ASV un ES atbalstīts līgums par palestīniešu valdības vienotību, kurā tika atzīts atteikšanās no vardarbības princips, pausta apņemšanās ievērot iepriekš panāktās vienošanās un atzīta Izraēlas valsts;

E.     tā kā 2014. gada 12. jūnijā tika nogalināti trīs Rietumkrasta apmetnēs dzīvojoši izraēliešu pusaudži, un 2. jūlijā atriebības nolūkos Austrumjeruzalemē tika nogalināts palestīniešu pusaudzis; tā kā Izraēlas spēki saistībā ar izraēliešu pusaudžu nogalināšanu sāka 18 dienas ilgu meklēšanas operāciju Rietumkrastā, kuras laikā tika arestēti 700 palestīnieši, tika pārmeklēts tūkstošiem māju, no kuriem daudzas tika iznīcinātas, Izraēlas drošības spēki meklēšanas operācijas laikā nogalināja sešus palestīniešus, bet 7. jūlijā — piecus Hamas locekļus, uz ko Hamas reaģēja, tajā pašā dienā pirmoreiz pēc 20 mēnešu pārtraukuma atsākot raķešu apšaudes;

F.     tā kā saskaņā ar ANO datiem pēdējā konfliktā ir gājuši bojā 2116 palestīnieši, no kuriem 80 procenti bija civiliedzīvotāji, tostarp 500 bērni un 11 Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūras (UNRWA) darbinieki; tā kā vismaz 11 231 palestīnieši ir tikuši ievainoti, ko kuriem divas trešdaļas ir sievietes un bērni; tā kā šā konflikta rezultātā 2000 bērni ir kļuvuši par bāreņiem;

G.     tā kā ir gājis bojā 71 izraēlietis, tostarp četri civiliedzīvotāji, no kuriem viens ir bērns; tā kā uz Izraēlu ir izšauti vairāki tūkstoši raķešu un šāviņu;

H.     tā kā Izraēlas gaisa uzbrukumā ir sabombardēti daudzi civili mērķi, tostarp 228 skolu ēkas un 58 slimnīcas un klīnikas, kam tika nodarīti postījumi triecienu rezultātā; tā kā 140 000 cilvēku ir zaudējuši pajumti; tā kā viena trešdaļa no Gazas 1,8 miljoniem iedzīvotāju ir tikuši pārvietoti; tā kā visa anklāva infrastruktūra — ceļi, publiskās ēkas, ūdensapgādes un elektroapgādes infrastruktūra — ir nolietojusies un to ir nepieciešama rekonstrukcija, kas vēl vairāk pasliktina jau tāpat ekstrēmi smago stāvokli, ko radījusi Izraēlas un Ēģiptes īstenotā blokāde; tā kā joprojām vēl jāatrod un jālikvidē liels daudzums nesprāgušas munīcijas;

I.      tā kā palestīniešu eksperti ir aplēsuši, ka Gazas joslas atjaunošana izmaksātu gandrīz 8 miljardus ASV dolāru; tā kā ANO un palestīniešu valdība 9. septembrī aicināja starptautiskos līdzekļu devējus nodrošināt 550 miljonus ASV dolāru kā tūlītēju palīdzību, lai pēc pēdējā konflikta sniegtu pārtikas atbalstu un nodrošinātu tīra ūdens, veselības aprūpes un izglītības pieejamību; tā kā starptautisko līdzekļu devēju konferenci par Gazas atjaunošanu tiek plānots rīkot Ēģiptē vai Norvēģijā;

J.      tā kā, neraugoties uz vienošanos par uguns pārtraukšanu, joprojām ir spēkā stingri ierobežojumi, kas attiecas uz būvmateriālu ievešanu un cilvēku pārvietošanās brīvību Gazā; tā kā palestīniešu zvejniekiem neļauj zvejot paplašinātajā zvejas joslā; tā kā robežšķērsošanas vieta starp Gazu un Ēģipti vēl nav pastāvīgi atvērta;

K.     tā kā Gazas joslas blokāde, ko Izraēla īsteno kopš 2006. gada, saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir nelikumīga, un tā kā organizācija Human Rights Watch uzskata šādu rīcību par civiliedzīvotāju kolektīvu sodīšanu, kas vēl vairāk padziļina vietējo iedzīvotāju ciešanas;

L.     tā kā ANO Cilvēktiesību padome iecēla neatkarīgu izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu visus cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus pēdējā Gazas konfliktā; tā kā Izraēlas militārās struktūras ir izsludinājušas faktu vākšanas un izvērtēšanas komitejas izveidi, lai izmeklētu „ārkārtējus incidentus” pēdējā konflikta laikā; tā kā organizācija Human Rights Watch ir uzsvērusi Izraēla “jau ilgu laiku neveic nekādu ticamu iespējamo kara noziegumu izmeklēšanu”;

M.    tā kā gan izraēliešu, gan palestīniešu grupas, iespējams, ir atbildīgas par bojājumiem, kas nodarīti ANO izmantotajām ēkām, tostarp skolām un citām ēkām, ko izmanto pārvietoto personu izmitināšanai; tā kā šādas ēkas aizsargā 1946. gada Konvencija par Apvienoto Nāciju organizācijas privilēģijām un imunitātēm, kuras dalībniece ir Izraēla;

N.     tā kā Izraēla samaksāja ANO 10,5 miljonus ASV dolāru lielu kompensāciju pēc tam, kad ANO izmeklēšanas padome atzina Izraēlu par vainīgu bojājumu nodarīšanā ANO ēkām Izraēlas 2008.–2009. gada ofensīvā Gazā;

O.     tā kā sarunas starp divām konflikta pusēm, lai panāktu šā Izraēlas un Palestīnas konflikta vispusīgu izlīgumu, ir pārtrauktas uz nenoteiktu laiku pēc tam, kad Izraēlas valdība 2014. gada aprīlī atkāpās no savām saistībām atbrīvot pēdējo palestīniešu ieslodzīto grupu;

P.     tā kā Izraēlas valdība 31. augustā pasludināja lēmumu konfiscēt 1000 akru palestīniešiem piederošas zemes Rietumkrastā, kas saskaņā ar Izraēlas NVO “Peace Now” ir lielākais zemes piesavināšanās akts pēdējo 30 gadu laikā; tā kā, kaut gan saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Izraēlas apmetnes okupētajās teritorijās ir nelegālas un grauj miera panākšanas centienus un divu valstu risinājuma iespējamību, arī pēc Oslo vienošanās šo apmetņu skaits un platība joprojām ir pieaugusi;

Q.     tā kā Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Abbas ir paudis nodomu ar ANO starpniecību noteikt grafiku, lai trīs gadu laikā izbeigtu Izraēlas okupāciju Palestīnas teritorijā; tā kā Arābu līga ir atbalstījusi šo rīcības plānu un aicinājusi sarīkot starptautisku konferenci, lai panāktu galīgo strīdu risinājumu, pamatojoties uz Arābu miera iniciatīvu;

R.     tā kā 2014. gada maijā Komisijas uzdevumā veiktajā novērtējumā par ES sadarbību ar okupēto palestīniešu teritoriju un par atbalstu palestīniešu tautai ir secināts, ka sadarbība tādā veidā, kā tā notiek pašreiz, ir sasniegusi savu iespēju robežas, jo ES nav izstrādāta paralēla politikas līnija, lai risinātu šķēršļus, kurus radījusi Izraēlas okupācijas un apmetņu politika, kā arī Rietumkrasta un Gazas politiskais sadalījums,

S.     tā kā ES dalībvalstu iepriekšējā konfliktu sekmīgas atrisināšanas pieredze, jo īpaši Ziemeļīrijas miera process, ļauj Eiropas Savienībai uzņemties vadošu lomu Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšanā, izmantojot gan institucionālos, gan politiskos risinājumus, kas izstrādāti iepriekšējo konfliktu noregulēšanai;

1.      nosoda abu bruņotā konflikta pušu pielietotās vardarbības nesamērīgumu un brutalitāti nesenās karadarbības laikā Gazas reģionā, kā arī daudzos smagos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus šā šausminošā 50 dienas ilgušā kara laikā;

2.      atzinīgi vērtē panākto vienošanos par nenoteikta režīma uguns pārtraukšanu, tomēr mudina visas puses faktiski īstenot noteikumus, kas paredzēti, pusēm vienojoties; jo īpaši mudina Izraēlas iestādes nekavējoties, neizvirzot nosacījumus un pilnībā pārtraukt kopš 2006. gada īstenoto nelikumīgo Gazas joslas blokādi, kas ir pret civiliedzīvotājiem vērsts kolektīvais sods;

3.      joprojām ir ārkārtīgi šokēts par to, ka palestīnieši, tostarp daudzi bērni, zaudējuši dzīvības tik traģiskā veidā, kā arī par civilās infrastruktūras iznīcināšanu Gazā; pauž solidaritāti ar abu pušu cietušajiem;

4.      uzsver, ka ir nepieciešams atļaut netraucēti piegādāt un izplatīt humāno palīdzību un atjaunošanai nepieciešamos materiālus visā Gazā; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī ES dalībvalstis palielināt diplomātisko spiedienu, lai nodrošinātu vienošanās par uguns pārtraukšanu efektīvu īstenošanu;

5.      pauž nožēlu par to, ka plānotais ES finansējums, kas UNRWA ir paredzēts ES 2015. gada budžetā, ir nepietiekams, un aicina, lai atbalsts būtu atbilstošs reālajām pamatvajadzībām;

6.      brīdina, ka visi atjaunošanas centieni būs veltīgi, ja netiks novērsti konflikta pamatcēloņi, un mudina puses turpināt pildīt vienošanos par uguns pārtraukšanu un drīz rīkot atkārtotu tikšanos Kairā;

7.      aicina līdzekļu devējus nepieļaut iepriekšējos atjaunošanas centienos pieļautu kļūdu un neizslēgt no procesa pārstāvjus no Gazas;

8.      ir nobažījies par to, ka ES un dalībvalstu finansētie attīstības projekti Gazā varētu būt sagrauti vai izpostīti izraēliešu ofensīvas rezultātā, un prasa, lai Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ziņotu par to, kā Komisijas dienesti ir novērtējuši postījumus un, ja tādi apstiprinātos, kā ir paredzēts reaģēt uz to, ka Izraēla atkārtoti ir sagrāvusi ES finansētos projektus; šajā sakarā atgādina, ka Izraēlas valdība kompensēja UNRWA radītos zaudējumus, kas šīs organizācijas telpām tika nodarīti 2008.–2009. gada konfliktā;

9.      uzsver — tas, ka abām pusēm jārespektē starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības jebkuros apstākļos, joprojām ir būtisks priekšnoteikums, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru; uzsver Izraēlas kā okupējošā spēka īpašo atbildību par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību ievērošanu;

10.    nosoda abu pušu neselektīvo mērķēšanu uz civiliedzīvotājiem un civilajiem mērķiem, kas ir kara noziegums un tāpēc būtu objektīvi jāizmeklē un pienācīgi jāsoda; pauž īpašu sašutumu par Izraēlas spēku tīšajiem vai neselektīvajiem uzbrukumiem skolām un ANO bēgļu patversmēm;

11.    uzsver, ka pirmskonflikta stāvokļa (status quo ante) atjaunošana būtu nepieņemama; mudina visas iesaistītās puses visā nopietnībā atsākt miera sarunas; atkārtoti pauž viedokli, ka nav citas alternatīvas kā visaptverošs konflikta atrisinājums sarunu ceļā, kā rezultātā tiktu panākts divu valstu risinājums, nodrošinot, ka Izraēla un Palestīnas valsts pastāvētu līdzās ar drošām un starptautiski atzītām robežām, kuru pamatā ir 1967. gada struktūra;

12.    pauž nosodījumu par nepārtraukto un nesodīto Palestīnas iedzīvotāju īpašuma atsavināšanas politiku, kuras visjaunākā izpausme ir lielākais Palestīnas Rietumkrasta zemes piesavināšanās akts pēdējo trīsdesmit gadu laikā, kas īstenots tikai dažas dienas pēc vienošanās par uguns pārtraukšanu; aicina Izraēlas iestādes nekavējoties apturēt kolonistu apmetņu paplašināšanas politiku, tostarp beduīnu ieplānoto piespiedu pārvietošanu, un pārorientēt to uz sagrābto zemes platību atdošanu;

13.    aicina Eiropas Savienību steidzami pieņemt vadlīnijas par apmetnēs ražoto produktu informatīvo marķējumu patērētājiem; aicina aizliegt ES tirgū pārdot apmetnēs ražotos produktus; pauž nožēlu par to, ka ES uzņēmumi turpina uzturēt lietišķas attiecības ar izraēliešu apmetnēm;

14.    pieprasa veikt Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves koordinētu novērtējumu par Eiropas Savienības uzņēmumu iesaistīšanos ar apmetnēm saistītos lietišķos darījumos un par to saderību ar starptautiskajiem un ES tiesību aktiem;

15.    atzinīgi vērtē veicinošos pasākumus ar mērķi panākt palestīniešu savstarpējo izlīgumu un tehnokrātiskas valdības izveidošanu, kas bija veikti pirms Izraēlas militārās ofensīvas; aicina palestīniešu spēkus atsākt centienus, lai panāktu izlīgumu; nosoda centienus traucēt šim, iespējams, vēsturiskajam procesam, un aicina Izraēlas iestādes atbrīvot kopš 12. jūnija apcietinātās personas vai izvirzīt tām apsūdzību par nodarījumu, kas atzīts kā krimināli sodāms;

16.    atzinīgi vērtē to, ka Spānija augustā pārtrauca ieroču eksportu uz Izraēlu, un ņem vērā Apvienotās karalistes lēmumu pārskatīt Apvienotās Karalistes ieroču eksportu uz Izraēlu; nolemj sastādīt ziņojumu par ieroču un citu drošības iekārtu tirdzniecību starp ES dalībvalstīm un Izraēlu/Palestīnu, un par šādas tirdzniecības atbilstību ES Kopējai nostājai; aicina aģentūru “FRONTEX” izslēgt no savu piegādātāju loka Izraēlas ieroču ražotājus, tostarp “Israel Aerospace Industries” un “Elbit”; aicina ANO noteikt visaptverošu ieroču embargo attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm reģionā, lai novērstu turpmākus starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus;

17.    pauž nožēlu par to, ka ES atturējās ANO Cilvēktiesību padomes balsojumā par neatkarīgas izmeklēšanas komisijas izveidi un dažu ES dalībvalstu pašreizējiem centieniem atturēt Palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Abbas no Palestīnas pašpārvaldes pievienošanās Starptautiskās krimināltiesas statūtiem; uzskata, ka šāda rīcība klaji diskreditē ES cilvēktiesību politiku un tās vēstījumus par pārskatatbildību un starptautisko tiesiskumu;

18.    aicina ES sniegt pilnīgu finansiālo un politisko atbalstu izmeklēšanas komisijas darbam; aicina Izraēlu nodrošināt neierobežotu piekļuvi visai konflikta skartajai teritorijai; aicina Palestīnas valdību nepārprotami lūgt Starptautisko krimināltiesu ietvert tās jurisdikcijā arī Rietumkrastu un Gazu, lai būtu iespējams veikt kriminālvajāšanu par abu pušu pastrādātiem nopietniem starptautiskiem noziegumiem;

19.    aicina ES pildīt savus ietekmīga spēka pienākumus un uzņemties skaidru un vispusīgu miera iniciatīvu reģionā, kas pamatota uz ES dalībvalstu iepriekšējiem panākumiem konfliktu stratēģiskas atrisināšanas jomā, jo īpaši, īstenojot Ziemeļīrijas miera procesu, izmantojot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, īpaši tiesiskos, ekonomiskos un diplomātiskos līdzekļus, lai sekmētu starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību efektīvu ievērošanu; aicina ES izstrādāt jaunu atskaites sākumpunktu un attiecīgu pieeju savai tagadējai iesaistīšanās politikai attiecībā uz nozīmīgākajiem spēkiem reģionā, lai Savienība varētu īstenot vērienīgu uz mieru orientētu darba kārtību;

20.    aicina ES izstrādāt stratēģiskās politikas dokumentu, kurā paredzēti uz starptautiskajiem tiesību aktiem pamatoti skaidri kritēriji ar tiem piesaistītiem termiņiem, kuri noteiks Savienības iesaistes līmeni un apmēru gan attiecībā uz Izraēlu, gan uz Palestīnu, kā arī palīdzēs nodrošināt, lai Savienības politika attiecībā uz šīm abām pusēm pilnībā atbilst starptautiskajam un ES tiesiskajam regulējumam;

21.    uzskata, ka cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu pakāpe konflikta laikā Gazā un pēdējā Izraēlas īstenotā zemes aneksija ir pamats ES rīcībai saskaņā ar ES un Izraēlas asociācijas nolīguma 2. pantu;

22.    nolemj nosūtīt ad hoc delegāciju uz Gazu/Palestīnu un uz Izraēlu, lai novērtētu reālo situāciju, uguns pārtraukšanas izpildi un konflikta ilgtspējīgas atrisināšanas perspektīvas;

23.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Ģenerālsekretāram, Tuvo Austrumu Kvarteta sūtnim, Izraēlas valdībai, Knesetam, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam, Palestīniešu likumdošanas padomei un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas struktūrām.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0012.

Juridisks paziņojums