Procedūra : 2014/2964(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0310/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0310/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 17/12/2014 - 10.22
CRE 17/12/2014 - 10.22
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0103

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 135kWORD 58k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0277/2014
10.12.2014
PE539.033v01-00
 
B8-0310/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Palestīnas valsts statusa atzīšanu (2014/2964(RSP))


Patrick Le Hyaric, Martina Anderson, Neoklis Sylikiotis, Ángela Vallina, Sofia Sakorafa, Teresa Rodriguez-Rubio, Younous Omarjee, Pablo Iglesias, Eleonora Forenza, Merja Kyllönen, Marisa Matias, Rina Ronja Kari, Josu Juaristi Abaunz, Gabriele Zimmer, Marie‑Christine Vergiat, Barbara Spinelli, Malin Björk, Anne-Marie Mineur, Liadh Ní Riada, Fabio De Masi, Matt Carthy, Lynn Boylan, Curzio Maltese, Georgios Katrougkalos, Dimitrios Papadimoulis, Kostadinka Kuneva, Emmanouil Glezos, Kostas Chrysogonos, Javier Couso Permuy, Marina Albiol Guzmán, Paloma López Bermejo, Lidia Senra Rodríguez, Lola Sánchez Caldentey GUE/NGL grupas vārdā

Priekšlikums Eiropas Parlamenta rezolūcijai par Palestīnas valsts statusa atzīšanu (2014/2964(RSP))  
B8‑0310/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem,

–       ņemot vērā 2014. gada 17. novembrī pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus,

–       ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 67/19,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–       ņemot vērā Ceturto Ženēvas konvenciju,

–       ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā 2012. gada novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālasambleja piešķīra Palestīnai "novērotājvalsts" statusu, kura nav ANO dalībvalsts;

B.     tā kā 2014. gada 30. oktobrī Zviedrijas valdība paziņoja, ka tā oficiali atzīst Palestīnas valsti; tā kā Zviedrija ir pirmā valsts, kura, būdama ES dalībvalsts, ir atzinusi Palestīnas valsti;

C.     tā kā septiņas citas dalībvalstis — Bulgārija, Čehijas Republika, Kipra, Malta, Polija, Rumānija un Ungārija— jau bija atzinušas Palestīnas valsti, pirms tās pievienojās Eiropas Savienībai;

D.     tā kā vairāk nekā 130 valstis visā pasaulē ir atzinušas Palestīnas valsti;

E.     tā kā 2014. gada 13. oktobrī Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta pieņēma priekšlikumu, kurā izklāstīts, ka "valdībai būtu jāatzīst Palestīnas valsts līdzās Izraēlas Valstij, kas būtu uzskatāms par ieguldījumu tāda risinājuma nodrošināšanai sarunu rezultātā, kurš paredz divu valstu pastāvēšanu";

F.     tā kā 2014. gada 22. oktobrī Īrijas Senāts pieņēma priekšlikumu, kurā tas "aicina valdību oficiāli atzīt Palestīnas valsti un darīt visu iespējamo starptautiskajā līmenī, lai palīdzētu nodrošināt dzīvotspējīgu tādu risinājumu izraēliešu un palestīniešu konfliktam, kurš paredz divu valstu pastāvēšanu";

G.     tā kā 2014. gada 18. novembrī Spānijas parlaments apstiprināja priekšlikumu, kurā tas mudina valdību atzīt Palestīnu kā valsti;

H.     tā kā Francijas Nacionālajā asamblejā balsošana par priekšlikumu, kurā tā aicina Francijas valdību atzīt Palestīnas valsti nolūkā pilnībā atrisināt izraēliešu un palestīniešu konfliktu, ir paredzēta 2014. gada 28. novembrī un tā kā tam vajadzētu sekot balsojumam par to pašu priekšlikumu Senātā 2014. gada 11. decembrī;

I.      tā kā līdzīgas iniciatīvas ir uzsāktas vairākās citās Eiropas valstīs;

J.      tā kā arvien lielāks skaits Izraēlas pilsoniskās sabiedrības organizāciju, miera kustību un intelektuāļu aicina atzīt Palestīnas valsti;

K.     tā kā panākt taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem un plašākā kontekstā starp arābiem un izraēliešiem ir uzdevums, kas jārisina starptautiskajai sabiedrībai;

L.     tā kā Palestīnas valsts atzīšana ir dalībvalstu kompetencē;

M.    tā kā ES iepriekšējos gados nav bijusi nozīmīga politiska loma miera procesa veicināšanā;

N.     tā kā Parlaments savās rezolūcijās aicināja dalībvalstis būt vienotām jautājuma risināšanā par palestīniešu likumīgo prasību tikt pārstāvētiem kā valstij Apvienoto Nāciju Organizācijā;

O.     tā kā Parlaments, pieņemot rezolūciju, paudis atbalstu Palestīnas valstij, kas kļuvusi par novērotājvalsti, kaura nav ANO dalībvalsts,

1.      mudina visas dalībvalstis, ES iestādes un ANO organizācijas atzīt Palestīnas valsti, pamatojoties uz 1967. gada robežām, kuras galvaspilsēta būtu Austrumjeruzaleme, kā tas ir paredzēts ANO rezolūcijās;

2.      uzsver, ka risinājuma pamatā, kurš paredz divu valstu pastāvēšanu, ir ANO 1948. gada rezolūcija un abu valstu atzīšana no starptautiskās sabiedrības puses;

3.      apstiprina, ka palestīniešu tiesības uz pašnoteikšanos un savu valsti, kā arī Izraēlas valsts tiesība pastāvēt ar drošām robežām ir neapstrīdamas;

4.      uzsver, ka Palestīnas valsts atzīšanai no dalībvalstu puses būtu jāsekmē miera sarunu atsākšanu starp izraēliešiem un palestīniešiem, un mudina ES uzņemties atbildību, kļūstot par reālu politisku partneri Tuvo Austrumu miera procesā;

5.      aicina abas puses atturēties no jebkurām darbībām, kas varētu graut risinājuma, kas paredz divu valstu pastāvēšanu, dzīvotspēju un izredzes, īpaši norādot uz izraēliešu apmetņu celšanu un paplašināšanu Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē, kā arī Izraēlas veikto palestīniešu zemju atsavināšanu un palestīniešu īpašumu demolēšanu;

6.      uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Tuvo Austrumu Kvarteta sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam, Palestīniešu nacionālās vienprātības valdības ministru priekšsēdētājam un Palestīniešu likumdošanas padomei.

Juridisks paziņojums