REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzību
10.12.2014 - (2014/2976(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Laura Agea, Dario Tamburrano, Rosa D’Amato, Eleonora Evi, Piernicola Pedicini EFDD grupas vārdā
B8‑0355/2014
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), kura sākotne meklējama Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā,
– ņemot vērā LESD 173., 174. un 153. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Kopienas Hartu par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām;
– ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”,
– ņemot vērā LESD 191. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvu 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)[2],
– ņemot vērā 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu,
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada jūnijā pieņemto rīcības plānu tērauda rūpniecībai un Komisijas augsta līmeņa ekspertu grupas tērauda rūpniecības jautājumos izveidi,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par tērauda rūpniecību un ES uzņēmumu restrukturizāciju, pārcelšanu un slēgšanu,
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 2. februāra paziņojumu „Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” (COM(2011)0025),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu un tai sekojošās 2014. gada 26. novembra diskusijas plenārsēdē par tēmu: „ES tērauda rūpniecības stāvoklis — darba ņēmēju un nozaru aizsardzība”,
– ņemot vērā tā 2012. gada 13. decembra rezolūciju par ES tērauda rūpniecību[3],
– ņemot vērā 2014. gada 22. janvārī pieņemto klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu 2030. gadam,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas tērauda rūpniecība pasaulē ieņem vadošo vietu, apgrozījumam sasniedzot EUR 190 miljardus un tieši nodarbinot aptuveni 360 000 augsti kvalificētus darbiniekus un daudzus citus visā tās ražošanas ķēdē, ražojot 178 miljonus tonnu tērauda gadā vairāk nekā 500 tērauda ražošanas vietās 23 dalībvalstīs;
B. tā kā tērauds ir viens no pasaules visplašāk tirgotajiem rūpniecības materiāliem, globālai produkcijai sasniedzot aptuveni 1500 miljonus tonnu;
C. tā kā tērauda rūpniecība ir stratēģiski svarīga ES ekonomikai, un tā kā tas ir visas Eiropas Savienības interesēs — saglabāt darbības, kas veido tās rūpniecisko satvaru, kā arī ar iekšzemes ražošanu nodrošināt piegādes pasūtījumu drošumu;
D. tā kā konkurētspējīga Eiropas tērauda rūpniecība ir attīstības un vērtību radīšanas stūrakmens daudzām galvenajām rūpniecības nozarēm, piemēram, automobiļu rūpniecībai, būvniecībai un mašīnbūvei;
E. tā kā Eiropas tērauda rūpniecību apdraud mazāks pieprasījums, augstākas enerģijas un izejmateriālu izmaksas un palielināta konkurence no valstīm, kuras atrodas ārpus ES;
F. tā kā pašreizējā krīze rada milzīgas sociālas grūtības darba ņēmējiem un skartajiem reģioniem, un tā kā pārstrukturēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem ir jārīkojas sociāli atbildīgi, jo veiksmīga pārstrukturēšana nav iespējama bez pietiekama sociālā dialoga;
G. tā kā pašlaik elektrības cenas Eiropā ir divreiz augstākas nekā Amerikas Savienotajās Valstīs un trīsreiz augstākas par tām, kuras ir Ķīnā;
H. tā kā Komisijas 2013. gada jūnijā pieņemtais rīcības plāns tērauda rūpniecībai, kurā iekļauti svarīgi ieteikumi dalībvalstīm problēmu risināšanai nozarē, nav panācis gaidītos rezultātus;
I. tā kā ES politika ir novedusi pie rūpniecības īpatsvara samazināšanās ES;
J. tā kā ES tērauda rūpniecība saskaras ar spēcīgu globālu konkurenci, kura izmanto ieguvumus no zemākās darba spēka un enerģijas izmaksām un elastīgākiem sociālajiem un vides noteikumiem;
K. tā kā jaunākajā reorganizācijas plānā, kuru ThyssenKrupp uzņēmums iesniedza Itālijas valdībai, iekļauta 550 darbinieku atlaišana un kausēšanas krāsns slēgšana, un tas nostāda riskantā pozīcijā vienu no vecākajām un progresīvākajām tērauda ražotnēm, proti, Acciai Speciali Terni (AST);
L. tā kā arī ILVA tērauda ražotne Taranto rada milzīgus vides postījumus un bojājumus, kā arī nopietnas sociālas, veselības un ekonomiskās problēmas vietējiem iedzīvotājiem un citām ekonomikas darbībām;
M. tā kā saistībā ar ES rūpniecības politiku ir liela stratēģiska nozīme tam, ka tiek novērsta turpmāka tērauda ražotņu pārvietošana un ražošana ārpus ES un ka tiek nodrošināta darbaspēka drošība, garantējot, ka ES vides standarti tiek piemēroti arī importētajiem tērauda produktiem,
1. uzsver, ka tērauda rūpniecības aktivitātes un konkurētspējas saglabāšanai ir būtiska nozīme Eiropas un tās iedzīvotāju nākotnē; uzsver arī to, ka ir būtiski aizsargāt un atbalstīt ES tērauda rūpniecības darbinieku prasmes, specializētās zināšanas un izcilību, kā arī nekavējoties sniegt operatīvus līdzekļus un konkrētus risinājumus, lai ļautu Eiropas tērauda uzņēmumiem izdzīvot un saglabāt savu konkurētspēju pasaules tirgū;
2. pauž dziļu nožēlu par ThyssenKrupp jaunāko reorganizācijas plānu, kurā iekļauta 550 darbinieku atlaišana un kausēšanas krāsns slēgšana; uzsver nepieciešamību rūpīgi sekot līdzi turpmākai AST attīstībai un aizsargāt nodarbinātību, saglabāt pietiekamu teritoriālo/reģionālo kohēziju un stiprināt ES tērauda rūpniecības konkurētspēju; pauž nožēlu, ka Komisija pilnībā nesekoja situācijai, ar kuru saskārās daudzas citas Eiropas nozares, kuras sajuta krīzes ietekmi un daudzos gadījumos tika slēgtas vai pārdotas konkurentiem ārpus Eiropas;
3. uzskata, ka ir svarīgi pārskatīt tērauda rūpniecības ilgtermiņa stratēģiju un mudina Komisiju iesniegt politikas ierosinājumus par to, kā atbalstīt ES tērauda rūpniecības restrukturizāciju un saglabāt tās konkurētspēju globalizētā pasaulē, nodrošinot augstākos vides un veselības aizsardzības standartus;
4. atzīmē, ka ir svarīgi reindustrializēt ES, lai veicinātu kvalitāti, ilgtermiņa investīcijas un ilgtspējīgu darbvietu radīšanu; atzīmē, ka tērauda rūpniecība var kalpot par atbalstu Eiropas reindustrializācijai, ar noteikumu, ka tiek ievēroti vides un veselības aizsardzības standarti;
5. aicina Komisiju modernizēt un vajadzības gadījumā pārskatīt atbilstošos ES fondus, iniciatīvas un politikas instrumentus un šajā sakarībā mudina pievērst īpašu uzmanību nepieciešamībai nodrošināt, ka tiek saglabātas un attīstītas attiecīgās darbinieku prasmes un izcilība;
6. atzīmē, ka Komisijai reindustrializācijas politikas ietvaros ir jāpieņem īpaši pasākumi, atbalstot ES vecās vai vides standartiem neatbilstošās tērauda ražotnes, lai palīdzētu tām pārejas periodā uz modernu, progresīvu, videi draudzīgu un mazoglekļa tērauda ražošanu; aicina dalībvalstis apsvērt apturēt darbību ražotnēs vai attiecīgajās to daļās, kas rada tūlītējas briesmas darbinieku veselībai vai rada risku tūlītējai negatīvai ietekmei uz vidi;
7. mudina Komisiju pārskatīt konkurences politiku, lai tā būtu saderīga ar visu ES pilsoņu un iedzīvotāju veselību un drošību; uzskata, ka tā ir jāorientē uz globālo problēmu risināšanu, pamatojoties uz konkurētspējīgu, antidempinga un videi draudzīgu politiku, kas starptautiskā līmenī nodrošina vienādus spēles noteikumus; uzsver, ka pašreizējā konkurences politika ir novecojusi un neņem vērā globālo konkurenci; šajā sakarībā atzīst tirdzniecības aizsardzības pasākumu nozīmi un atbalsta Komisijas mēģinājumus pārvarēt mazākā maksājuma noteikumu;
8. uzsver, ka ir svarīgi turpināt iekļaut konkurētspējas, jo īpaši rūpnieciskās konkurētspējas, jautājumu visās attiecīgās politikas iniciatīvās, ja ES vēlas panākt mērķi nodrošināt, ka rūpniecības daļa IKP sasniedz aptuveni 20 %;
9. atzīmē, ka viena no joprojām būtiskām tērauda rūpniecības problēmām ir saskaņošana starp vajadzību sasniegt augstus vides rādītājus un lielāku globālo konkurētspēju un nepieciešamību samazināt bažas par CO2 noplūdi, ņemot vērā to, ka ES konkurentus nesaista tie paši standarti un mērķi;
10. aicina Komisiju veikt rūpīgu izpēti attiecībā uz politikas instrumentiem, tostarp iespēju papildināt esošās emisijas kontroles sistēmas ar oglekļa robežu korekcijas pasākumiem, lai nodrošinātu vienādus spēles noteikumus ar konkurentiem ārpus ES, nolūkā arī turpmāk ierobežot oglekļa noplūdi un nodrošināt eksporta konkurētspēju;
11. aicina piemērot dzīves cikla novērtējuma pieeju nolūkā izvērtēt ietekmi uz vidi un samazināt resursu izmantojumu visos dzīves cikla posmos no izejvielu ieguves un pārveidošanas, tad ražošanas un izplatīšanas, līdz izmantošanai un/vai patēriņam, lai sekmētu atkārtotu izmantošanu, materiālu otrreizēju pārstrādi un enerģijas atgūšanu un lai samazinātu galīgi likvidējamo apjomu;
12. aicina steidzami reformēt ES pieeju „piesārņotājs maksā” principa piemērošanā attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un prasa, lai Komisija vēlākais līdz 2018. gadam izstrādātu jaunu tiesību aktu priekšlikumu, kas ļautu atteikties no emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmas kvotu apmaiņas trešā posma beigās, kā izklāstīts Direktīvā par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS); vienlaikus aicina Komisiju nodrošināt vienādus spēles noteikumus Eiropas Savienības tērauda nozarē un prasa dalībvalstīm izmantot daļu no saviem ETS ieņēmumiem, finansējot novatoriskus un mazoglekļa tehnoloģiskus pasākumus, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs, lai samazinātu to nozaru sarakstu, kuras saskaras ar oglekļa noplūdi;
13. atgādina, kas ir svarīga lūžņu tirgus laba darbība, un to ir jāturpina uzlabot un stimulēt, ņemot vērā stratēģiju ES aprites ekonomikas panākšanai, lai novērstu pārāk lielu cenu pieaugumu, kas rodas saistībā ar ES nepiederošu uzņēmumu klātbūtni ES tirgū; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt eksporta nodevu piemērošanu ES lūžņu tirgū, lai novērstu parasti sastopamo vides dempingu;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un citām attiecīgajām iestādēm.
- [1] OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.
- [2] OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0509.