Procedūra : 2014/3017(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0012/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0012/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 15/01/2015 - 11.7
CRE 15/01/2015 - 11.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0012

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 168kWORD 80k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0012/2015
12.1.2015
PE545.692v01-00
 
B8-0012/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Ēģiptē (2014/3017(RSP))


Victor Boștinaru, Richard Howitt, Afzal Khan, Josef Weidenholzer, Elena Valenciano, Ana Gomes, Neena Gill, Jeppe Kofod, Arne Lietz, Alessia Maria Mosca, Goffredo Maria Bettini, Brando Benifei, Michela Giuffrida, Miroslav Poche, Tonino Picula, Alessandra Moretti, Liisa Jaakonsaari, Nicola Caputo, Marlene Mizzi, Sorin Moisă, Ricardo Serrão Santos, Andrejs Mamikins, Pier Antonio Panzeri, Tanja Fajon, Javi López, Victor Negrescu, Zigmantas Balčytis, Boris Zala S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ēģiptē (2014/3017(RSP))  
B8‑0012/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2014. gada 14. jūlija rezolūciju par stāvokli Ēģiptē(1),

–       ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–       ņemot vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas Ēģiptes prezidenta vēlēšanās 2014. gada 29. maija provizorisko paziņojumu,

–       ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon un ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2014. gada 23. jūnija paziņojumus par cietumsodiem, kas piespriesti vairākiem žurnālistiem, un apstiprinājumu, ka vairākiem Musulmaņu brālības dalībniekiem un atbalstītājiem ir piespriesti nāvessodi,

–       ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu, kurš stājās spēkā 2004. gadā un kuru papildināja 2007. gada rīcības plāns, kā arī Komisijas 2013. gada 20. marta progresa ziņojumu par tā īstenošanu,

–       ņemot vērā Ēģiptes konstitūciju, ko pieņēma referendumā 2014. gada 14. un 15. janvārī, un jo īpaši tās 65., 70., 73., 75. un 155. pantu,

–       ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Ēģipte,

–       ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir neatņemami demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības balsti; tā kā preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība ir būtisks demokrātijas un atvērtas sabiedrības elements; tā kā 2014. gadā pieņemtajā Ēģiptes konstitūcijā ir paredzētas pamatbrīvības, tostarp vārda un pulcēšanās brīvība;

B.     tā kā pēc 2013. gada jūlijā notikušā militārā apvērsuma Ēģiptē satraucoši plašā mērogā notiek pamatbrīvību un cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp aresti, vardarbība, kūdīšana, naida kurināšana, vajāšana, iebiedēšana un cenzūra, ko pret politiskajiem oponentiem, miermīlīgiem protestētājiem, žurnālistiem, blogeriem, arodbiedrību pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un minoritātēm vērš valsts iestādes, drošības spēki un dienesti un citas grupas;

C.     tā kā parlamenta darbība ir pārtraukta un prezidenta Abdel Fattah al-Sisi valdība ir izdevusi vairākus represīvus tiesību aktus, piemēram, ar 2014. gada prezidenta dekrētu apstiprināto likumu Nr. 136, kurā noteikts, ka viss sabiedriskais īpašums ir uzskatāms par militāriem objektiem, un kura vistiešākās sekas izpaužas tā, ka par jebkādu noziedzīgu darbību, kas vērsta pret publisko īpašumu, var iesniegt lietu izskatīšanai militārajās tiesās, turklāt ar atpakaļejošu spēku;

D.     tā kā saskaņā ar aplēsēm, drošības spēkiem pārmērīgi un patvaļīgi pielietojot spēku, kopš 2013. gada jūlija ir nogalināti 1400 protestētāji; tā kā 2013. gada 14. augustā, vardarbīgi izkliedējot prezidenta M. Morsī atbalstam sarīkoto "sēdošo" demonstrāciju dalībniekus, Raba'a al-Adawiya un al-Nahda laukumos tika nogalināti aptuveni 1000 protestētāju; tā kā pagājušā gada laikā neviens drošības spēku darbinieks nav saukts pie atbildības par šādiem nodarījumiem vai cita veida ļaunprātīgu izturēšanos pret protestētājiem;

E.     tā kā, pamatojoties uz likumu Nr. 136, militārie prokurori ir ierosinājuši lietas pret vairāk nekā 800 civiliedzīvotāju; tā kā likuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir pretrunā Ēģiptes konstitūcijas 95. pantam, kurā noteikts, ka sodus var piemērot tikai par nodarījumiem, kas veikti pēc tā likuma spēkā stāšanās, kurā minētie sodi ir paredzēti; tā kā, interpretējot Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, kurai Ēģipte ir pievienojusies, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisija ir paudusi, ka pret civiliedzīvotājiem ierosinātās lietas nekādā gadījumā nebūtu jāizskata militārajās tiesās; tā kā Ēģiptes konstitūcijas 93. pants paredz, ka tiem starptautiskajiem cilvēktiesību nolīgumiem un konvencijām, kuriem Ēģipte ir pievienojusies, ir likuma spēks; tā kā tādēļ ar prezidenta al-Sisi 2014. gada oktobra dekrētu apstiprinātais likums Nr. 136 nav konstitucionāls;

F.     tā kā Kasācijas tiesa, kas Ēģiptē ir augstākā līmeņa tiesu instance, savā spriedumā norādīja, ka Al-Jazeera žurnālistu Mohammed Fahmy, Pētera Grestes un Baher Mohamed tiesas procesā ir pieļauti procesuāli pārkāpumi; tā kā tomēr minēto trīs žurnālistu lieta tiks skatīta atkārtoti un viņiem izvirzītās apsūdzības par "ziņu falsifikāciju" un "līdzdalību Musulmaņu brālībā" nav atceltas;

G.     tā kā 2014. gada 2. decembrī Ēģiptes krimināltiesa piesprieda provizoriskus nāvessodus 188 apsūdzētām personām un 2014. gadā šī ir jau trešā šāda veida masu notiesāšana; tā kā šādas masu notiesāšanas ir vērstas galvenokārt pret Ēģiptē lielākās opozīcijas kustības — Musulmaņu brālības — dalībniekiem, un iestādes šo kustību 2013. gadā pasludināja par teroristu grupējumu; tā kā joprojām turpinās būtiskāko cilvēka pamattiesību pārkāpumi un uz aizdomu pamata par līdzdalību Musulmaņu brālībā vai par tās atbalstīšanu tiek patvaļīgi arestēti desmitiem tūkstoši personu; tā tiesvedībā tiek ignorēti pienācīga tiesas procesa principi un personas tiek turētas apcietinājumā bez apsūdzību uzrādīšanas, kā tas ir gāztā prezidenta Muhameda Morsī padomnieka Abdel Meguid Mashaly gadījumā;

H.     tā kā pašreiz apcietinājumā atrodas 167 parlamenta augšpalātas un apakšpalātas locekļi, kas tika ievēlēti 2011. gadā;

I.      tā kā šie nesenie tiesu prakses piemēri rada nopietnas šaubas par tiesu sistēmas neatkarību un tās spēju nodrošināt atbilstošu saukšanu pie atbildības; tā kā jo īpaši šie piespriestie nāvessodi apdraud Ēģiptes izredzes uz ilgtermiņa stabilitāti;

J.      tā kā Ēģiptes NVO un politiskajām apvienībām noteikto stingro darbības ierobežojumu dēļ pilnībā tiek apspiesta pilsoniskā sabiedrība;

K.     tā kā prezidenta al-Sisi valdība vairākkārt ir pārkāpusi pati savu noteikto demokrātijas atjaunošanas plānu, jo īpaši — nespējot pildīt solījumu rīkot brīvas un taisnīgas vēlēšanas sešu mēnešu laikā pēc konstitūcijas apstiprināšanas 2014. gada 15. janvāra referendumā;

L.     tā kā divu atsevišķu incidentu laikā Lībijā tika nolaupīti 20 Ēģiptes valstspiederīgie, kas bija koptu kristieši; tā kā kāds Lībijas cilts vadītājs ir paziņojis, ka 13 nolaupītie cilvēki ir atbrīvoti, taču Ēģiptes Ārlietu ministrija šos paziņojumus ir noraidījusi; tā kā šie incidenti raksturo Ēģiptes nestabilo ģeopolitisko vidi un norāda uz teroristu draudu saasināšanos, ko cita starpā izraisa Lībijas sabrukums;

M.    tā kā valsts atbalstītie cilvēku pamattiesību pārkāpumi Ēģiptē, jo īpaši Sinaja pussalā, saasina terorisma draudus, veicinot tādu ekstrēmistu organizāciju veidošanos, kuras pauž uzticību teroristiskajai "Islāma valstij";

N.     tā kā 2014. gada 7. decembrī tika arestēta liela grupa cilvēku, kuri kādā Kairas pirtī "piekopa izvirtību"; tā kā šo cilvēku vēlāka tīša un publiska pazemošana plašsaziņas līdzekļos ir piemērs tam, ka valdība pastiprina pasākumus pret lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienu Ēģiptē;

O.     tā kā saskaņā ar pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku un jo īpaši pieeju „vairāk par vairāk” ES iesaistes līmenis un apmērs Ēģiptē būtu jābalsta uz stimuliem un tādējādi tam jābūt atkarīgam no tā, kāds ir valsts progress demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanas jomā;

1.      pauž dziļu satraukumu par to, ka periodā kopš 2013. gada jūlija militārā apvērsuma ir jāpieredz Ēģiptes iestāžu nemitīgi uzbrukumi cilvēktiesībām, galvenokārt vārda brīvībai, pulcēšanās un biedrošanās brīvībai, politiskajam plurālismam un tiesiskumam, ko centās panākt Ēģiptes iedzīvotāji, veiksmīgi gāžot prezidentu Hosnī Mubaraku 2011. gada februārī;

2.      aicina Ēģiptes iestādes nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot visas personas, kas aizturētas tikai tāpēc, ka ir īstenojušas savas tiesības uz vārda brīvību un miermīlīgu pulcēšanos, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus Yara Sallam un Sanaa Ahmed Seif; aicina Ēģiptes iestādes atcelt organizācijas "Sestā aprīļa kustība" darbības aizliegumu, atcelt notiesājošos spriedumus pret organizācijas aktīvistiem un pārtraukt dēvēt galveno opozīcijas organizāciju "Musulmaņu brālība" par teroristu grupējumu; atkārto, ka tikai patiesi plurālistiskas sabiedrības izveide un atšķirīgu viedokļu un dzīvesveidu respektēšana var nodrošināt Ēģiptē ilgtermiņa stabilitāti un drošību;

3.      aicina Ēģiptes iestādes atcelt nāvessodus, kas piespriesti, neņemot vērā nepieciešamību pēc pienācīga tiesas procesa, kurā tiek ievērotas apsūdzēto personu tiesības, kā arī aicina atcelt represīvos un nekonstitucionālos likumus, kuri ārkārtīgi ierobežo cilvēku pamattiesības un brīvības, jo īpaši ar prezidenta dekrētu apstiprināto 2014. gada likumu Nr. 136; aicina minētās iestādes anulēt visus kopš 2013. gada jūlija izdotos militāro tiesu spriedumus pret civiliedzīvotājiem; prasa atbrīvot 167 parlamenta deputātus, kuri tika ievēlēti 2011. gadā un pašlaik atrodas apcietinājumā;

4.      ņem vērā Kasācijas tiesas nolēmumu, ka ir jāsāk pārskatīt Al-Jazeera žurnālistu Mohammed Fahmy, Pētera Grestes un Baher Mohamed lietas; tomēr norāda, ka šis nolēmums pamatojas tikai uz procesuāliem apsvērumiem un ka visi trīs žurnālisti būtu nekavējoties un bez nosacījumiem jāatbrīvo, kā arī būtu jāatceļ apsūdzības par "ziņu falsifikāciju" un "līdzdalību Musulmaņu brālībā";

5.      pauž satraukumu par to, ka Ēģiptes krimināltiesu sistēma ir zaudējusi neatkarību un objektivitāti un ir kļuvusi par valdības represiju īstenošanas rīku; uzsver varu nošķiršanas nozīmi, uzskatot to par demokrātijas pamatprincipu, un ierosina reformēt tiesu iestāžu likumu, lai nodrošinātu varu patiesu nošķiršanu, kas ļautu panākt neatkarīgu un objektīvu tiesvedību;

6.      aicina kompetentās Ēģiptes iestādes atcelt vai grozīt Protestu likumu un pārskatīt Sociālās solidaritātes ministrijas iesniegto jauno likumprojektu par NVO, ņemot vērā Ēģiptes konstitūcijas 65., 73. un 75. pantu, starptautiskās normas un valsts starptautiskos saistības, kā arī nodrošināt, ka visi valstī spēkā esošie un turpmākie tiesību akti atbilst konstitūcijai, kā arī minētajām normām un saistībām;

7.      asi nosoda un prasa nekavējoties izbeigt jebkāda veida vardarbību, kūdīšanu, naida kurināšanu, vajāšanu, iebiedēšanu vai cenzūru, ko pret politiskajiem oponentiem, protestētājiem, žurnālistiem, blogeriem, arodbiedrību pārstāvjiem, sieviešu tiesību aktīvistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un minoritātēm vērš Ēģiptes valsts iestādes, drošības spēki un dienesti un citas grupas; atgādina Ēģiptes valdībai par tās pienākumu garantēt drošību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem, piederības vai konfesijas un garantēt iespēju šajā valstī īstenot pulcēšanās, biedrošanās, vārda un preses brīvību bez patvaļīgiem ierobežojumiem un cenzūras; aicina Ēģiptes iestādes apņemties iesaistīties dialogā un pārtraukt vardarbību, kā arī izveidot iekļaujošu pārvaldību;

8.      uzsver, ka nekavējoties objektīvi un neatkarīgi ir jāizmeklē cilvēktiesību pārkāpumi un ka jāsauc pie atbildības par šiem pārkāpumiem atbildīgās personas; aicina Padomi apsvērt mērķtiecīgu sankciju noteikšanu pret tām personām, par kurām ir zināms, ka viņas ir iesaistītas smagos cilvēktiesību pārkāpumos;

9.      pauž nopietnas šaubas par, vēlākais, 2015. gada martā rīkoto parlamenta vēlēšanu taisnīgumu, iekļaušanas spēju un ticamību, ņemot vērā, ka joprojām tiek ierobežotas cilvēktiesības un brīvības un ka pārskatītā vēlēšanu sistēma negarantē pietiekami plurālistisku un pārstāvētu vēlēšanu procesu; ja ES saņems uzaicinājumu piedalīties šo vēlēšanu novērošanā, prasa, lai Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Savienības augstā pārstāve ziņotu Parlamentam par to, vai pašreizējā situācijā, kad netiek garantētas brīvas un taisnīgas vēlēšanas, ES novērošanas misijas īstenošana ir vēlama un iespējama;

10.    mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi īstenot ES politikas virzienus attiecībā uz Ēģipti saskaņā ar principiem "vairāk par vairāk" un "mazāk par mazāk", sniedzot Ēģiptes valdības jebkādu turpmāku palīdzību tikai tad, ja tā izpildīs konkrētus kritērijus, panākot uzlabojumus cilvēktiesību jomā;

11.    aicina visā ES noteikt aizliegumu eksportēt uz Ēģipti iejaukšanās un novērošanas tehnoloģijas, kuras varētu izmantot, lai izspiegotu pilsoņus un vērstos pret viņiem ar represijām, un saskaņā ar Vasenāras vienošanos noteikt aizliegumu eksportēt arī drošības aprīkojumu vai militāro atbalstu, ko varētu izmantot, lai apspiestu miermīlīgus protestus;

12.    pilnībā solidarizējas ar Ēģiptes tautu tās cīņā pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu; atzīst Ēģiptes būtisko nozīmi cīņā pret terorismu un valsts sabrukuma izraisītās sekas Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, galvenokārt Lībijā; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus nolaupītos Ēģiptes pilsoņus, kuri pašlaik atrodas Lībijā; tomēr brīdina par to, ka valsts atbalstīti cilvēktiesību pārkāpumi, jo īpaši Sinaja pussalā, pastiprina terorisma draudus, tuvinot aizvainotos un neapmierinātos cilvēkus teroristu organizācijām, no kurām dažas ir paziņojušas par savu saistību ar teroristisko "Islāma valsti";

13.    atzinīgi vērtē Ēģiptes aktīvo līdzdalību starpniecībā par miera nodrošināšanu starp Izraēlu un palestīniešu grupējumiem; taču norāda, ka šīs starpniecības pilnīgu potenciālu varēs izmantot tikai tad, ja pati Ēģipte kļūs par valsti, kas ievēro svarīgākās cilvēktiesības un brīvības, un nediskriminēs nevienu miermīlīgu politisku spēku valstī; pauž bažas arī par to, ka Ēģiptes buferzonas paplašināšanai Gazā, lai cīnītos pret ieroču kontrabandu, var būt pretējas sekas, jo šis process ir saistīts ar milzīgiem mājokļu postījumiem un ģimeņu padzīšanu no Rafas;

14.    mudina Ēģiptes iestādes pārtraukt krimināli sodīt lesbietes, gejus, biseksuāļus un transpersonas (LGBT), pamatojoties uz tā dēvēto izvirtības likumu, par to, ka viņi pauž savu seksuālo orientāciju un izmanto tiesības uz pulcēšanos, un atbrīvot visas LGBT, kuras saskaņā ar minēto likumu ir aizturētas un ieslodzītas; mudina Ēģiptes valdību pieņemt valsts stratēģiskās nostādnes par vardarbības pret sievietēm un LGBT apkarošanu un visu veidu diskriminācijas novēršanu, nodrošinot efektīvu apspriešanos ar sievietēm, LGBT tiesību grupām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un viņu iesaistīšanos visā procesā;

15.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Ēģiptes Arābu Republikas prezidentam un viņa pagaidu valdībai.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0007.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika