REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS par divu Itālijas jūras kājnieku lietu

12.1.2015 - (2015/2512(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Karima Delli, Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā

B8‑0009/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par divu Itālijas jūras kājnieku lietu

(2015/2512(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

–       ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 9., 10. un 11. pantu,

–       ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un it īpaši tā 9., 10. un 14. pantu,

–       ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

–       ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra pārstāvja 2015. gada 6. janvāra paziņojumu, kurā viņš aicināja Itāliju un Indiju mēģināt panākt saprātīgu un abpusēji pieņemamu risinājumu,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 14. janvāra paziņojumu par divu Itālijas jūras kājnieku lietu,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā 2012. gada 15. februāra naktī Itālijas tirdzniecības kuģis Enrica Lexie bija ceļā no Singapūras uz Džibuti un tam, esot netālu no Keralas (Indija), pietuvojās zvejas kuģis St. Antony;

B.     tā kā uz Enrica Lexie bija seši Itālijas jūras kājnieki, lai aizsargātu kuģi no iespējamiem pirātu uzbrukumiem; tā kā, baidoties no pirātu uzbrukuma, jūras kājnieki raidīja šāvienus uz tuvojošos zvejas kuģi un nogalināja divus Indijas zvejniekus Valentine jeb Jelastine un Ajeesh Pink;

C.     tā kā 2012. gada 19. februārī Indijas policija apcietināja divus jūras kājniekus Massimiliano Latorre un Salvatore Girone, kuri, kā tika noskaidrots, bija vainīgi šaušanā uz zvejas kuģi;

D.     tā kā šie notikumi izraisīja diplomātisku saspīlējumu, ņemot vērā juridisko nenoteiktību, kas ir šajā Itālijas jūras kājnieku lietā attiecībā uz imunitāti, jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem; tā kā pat pēc trijiem gadiem Indijas iestādes joprojām nav izvirzījušas oficiālas apsūdzības;

E.     tā kā viens no jūras kājniekiem Massimiliano Latorre ir atstājis Indiju, lai pavadītu četrus mēnešus mājās pēc tam, kad viņam konstatēja smadzeņu išēmiju, un tā kā Indijas Augstākā tiesa nolēma atteikt pagarināt viņa uzturēšanos Itālijā medicīniskās aprūpes veikšanai; tā kā 2015. gada 5. janvārī viņam tika veikta sirds operācija un tiek gaidīta atbilde uz vēl vienu lūgumu pagarināt uzturēšanos; tā kā Salvatore Girone pašlaik atrodas apcietinājumā Itālijas vēstniecībā Indijā;

F.     tā kā Indijas Republika ir valsts, kas balstās uz tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu,

1.      pauž nopietnas bažas par Itālijas jūras kājnieku turēšanu apcietinājumā bez apsūdzības uzrādīšanas; uzsver, ka jūras kājnieki ir jāatbrīvo vai arī tiem jāsaņem taisnīga tiesa pieņemamā laikā, kas atbilstu cilvēktiesībām un nevainīguma prezumpcijai un balstītos uz objektīvu izmeklēšanu, ievērojot tiesības saņemt advokāta pakalpojumus; aicina Indijas valdību ļaut apcietinātajiem brīvi tikties ar ģimenes locekļiem un saņemt medicīnisko aprūpi;

2.      uzsver, ka ilgstoša kavēšanās un jūrnieku turēšana apcietinājumā bez tiesas ir nepieņemama un ir cilvēktiesību pārkāpums;

3.      pauž nožēlu par to, kādā veidā tiek risināts šis jautājums, un atbalsta visu iesaistīto pušu centienus turpināt darbu, lai panāktu saprātīgu un abpusēji pieņemamu risinājumu;

4.      mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lieta tiek atrisināta ātrā un apmierinošā veidā un tiek ievērotas cilvēktiesības;

5.      atgādina Komisijai cilvēktiesību stāvokļa nozīmi sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Indiju un mudina pievērsties šai lietai cilvēktiesību dialogā ar Indiju un līdz ar to apsvērt turpmākus pasākumus, lai veicinātu lietas pozitīvu atrisinājumu;

6.      atgādina, ka ir jāaizsargā ES pilsoņu tiesības un drošība trešās valstīs, izmantojot ES diplomātiskās pārstāvniecības, kurām ir aktīvi jāaizsargā ES pilsoņu cilvēktiesības, kas ir aizturēti un gaida tiesu jebkurā trešā valstī;

7.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, ANO ģenerālsekretāram un Itālijas un Indijas valdībām un parlamentiem.