Procedūra : 2014/3017(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0026/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0026/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 15/01/2015 - 11.7
CRE 15/01/2015 - 11.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0012

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 182kWORD 97k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0012/2015
12.1.2015
PE547.449v01-00
 
B8-0026/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Ēģiptē (2014/3017(RSP))


Marietje Schaake, Marielle de Sarnez, Beatriz Becerra Basterrechea, Frédérique Ries, Ivan Jakovčić, Jozo Radoš, Louis Michel, Gérard Deprez, Pavel Telička, Alexander Graf Lambsdorff, Fredrick Federley ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ēģiptē (2014/3017(RSP))  
B8‑0026/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2014. gada 6. februāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē(1) un 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par vārda un pulcēšanās brīvību Ēģiptē(2),

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Ban Ki-moon un ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2014. gada 23. jūnija paziņojumus par cietumsodiem, kas piespriesti vairākiem žurnālistiem, un apstiprinājumu tam, ka vairākiem Musulmaņu brālības dalībniekiem un atbalstītājiem ir piespriests nāvessods,

–       ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu, kurš stājās spēkā 2004. gadā un kuru papildināja 2007. gada rīcības plāns, kā arī Komisijas 2013. gada 20. marta progresa ziņojumu par tā īstenošanu,

–       ņemot vērā Ēģiptes konstitūciju, ko pieņēma 2014. gada 14. un 15. janvāra referendumā, un jo īpaši tās 65., 70., 73., 75. un 155. pantu,

–       ņemot vērā Ēģiptes 2013. gada 24. novembra Likumu Nr. 107 par tiesībām uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgām demonstrācijām,

–       ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā(3),

–       ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību pasaulē(4),

–       ņemot vērā ES 2014. gada 12. maija pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

–       ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2013. gada īpašo ziņojumu „ES sadarbība ar Ēģipti pārvaldības jomā”,

–       ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–       ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Ēģipte,

–       ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir neatņemami demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības balsti; tā kā preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība ir ļoti svarīgs demokrātijas un atvērtas sabiedrības elements; tā kā 2014. gadā pieņemtajā Ēģiptes konstitūcijā ir paredzētas pamatbrīvības, tostarp vārda un pulcēšanās brīvība;

B.     tā kā kopš armijas iejaukšanās 2013. gada jūnijā Ēģiptes valdība ir izvērsusi plašu kampaņu pret valdības kritiķiem, tostarp žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī politiskajiem oponentiem, arī pret Musulmaņu brālības dalībniekiem, veicot patvaļīgus arestus, vajāšanu, iebiedēšanu un ieviešot cenzūru; tā kā ziņojumi liecina, ka kopš 2013. gada jūlija pēc nepieredzēti plašiem masveida arestiem ir apcietināti vairāk nekā 40 000 cilvēku un ap 1400 protestētāju ir gājuši bojā, drošības spēkiem pārmērīgi un patvaļīgi lietojot spēku; tā kā kopš 2013. gada jūlija joprojām īpašas bažas raisa biedrošanās, pulcēšanās un vārda brīvības apdraudējums; tā kā organizācijas Freedom House 2014. gada ziņojumā par brīvību pasaulē Ēģipte ir raksturota kā nebrīva valsts;

C.     tā kā, kopš Ēģiptes armija 2013. gadā sagrāba varu, Ēģiptē ir aizturēti tūkstošiem iedzīvotāju, kas piedalījušies protestos vai pauduši savu pārliecību; tā kā pēc prezidenta al-Sisi ievēlēšanas 2014. gada maijā cilvēku apcietināšana un patvaļīga aizturēšana nav mitējusies; tā kā 2014. gada 11. jūnijā tiesa ievērojamam aktīvistam Alaa Abdul Fattah, kam bija izšķiroša nozīme 2011. gada revolūcijā, un citām personām piesprieda 15 gadu cietumsodu, uzrādot apsūdzību saistībā ar 2013. gada Likuma Nr. 107 par tiesībām uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgām demonstrācijām (Protestu likuma) pārkāpumiem; tā kā arī citi prominenti aktīvisti, piemēram, Mohamed Adel, Ahmed Douma un Ahmed Maher, kā arī tādas vadošās sieviešu tiesību aizstāves kā Yara Sallam un Sana Seif vēl joprojām atrodas ieslodzījumā; tā kā 2014. gada 28. aprīlī Kairas tiesa, kas izskata steidzamas lietas, nolēma aizliegt jaunatnes organizāciju „Sestā aprīļa kustība”;

D.     tā kā Ēģiptes Baheira provinces tiesa Nīlas deltā 2015. gada 10. janvārī piesprieda 21 gadu vecam studentam Karim al-Banna triju gadu cietumsodu par paziņojumu Facebook kontā, ka viņš ir ateists, un par islāma zaimošanu;

E.     tā kā prezidents al-Sisi ir pilnvarojis armiju aizstāvēt valsts iestādes un tiesāt cilvēkus, ja pastāv aizdomas, ka viņi veikuši uzbrukumu valsts iestādēm; tā kā ar Likumu Nr. 136/2014 militārajām tiesām ir piešķirtas lielākas pilnvaras; tā kā šis likums tiks vērsts pret valdības oponentiem un atkal ļaus militārajām tiesām skatīt civillietas;

F.     tā kā ANO Vispārējā periodiskajā pārskatā ir formulēti 300 ieteikumu, tostarp ieteikums atbrīvot ikvienu cilvēku, kas apcietināts par vārda brīvības izmantošanu; tā kā septiņas Ēģiptes cilvēktiesību grupas, baidoties no vajāšanas, atteicās piedalīties ANO pārskata sagatavošanā par šīs valsts paveikto;

G.     tā kā preses brīvība Ēģiptē joprojām ir pakļauta lielam spiedienam un turpinās žurnālistu aresti, izmantojot nepamatotas apsūdzības; tā kā Kasācijas tiesa, kas ir Ēģiptes augstākā tiesu instance, savā spriedumā norādīja, ka Al-Jazeera žurnālistu Mohammed Fahmy, Pētera Grestes un Baher Mohamed tiesas prāvā ir pieļauti procesuāli pārkāpumi; tā kā minēto triju žurnālistu lieta tomēr tiks skatīta atkārtoti un viņiem izvirzītās apsūdzības par „ziņu falsifikāciju un līdzdalību Musulmaņu brālībā nav atceltas;

H.     tā kā kopš 2014. gada oktobra Ēģiptes varasiestādes ir apcietinājušas vairāk nekā 110 studentus un 18 studenti ir izslēgti no augstskolas par līdzdalību protestos, kuros viņi pieprasīja akadēmisko brīvību; tā kā minētie apcietināšanas gadījumi ir uzskatāmi par preventīviem uzbrukumiem, kas vērsti pret vārda un pulcēšanās brīvību; tā kā vairāk nekā 30 augstskolu mācību spēki no visas Ēģiptes ir nākuši klajā ar paziņojumu, kurā viņi nosoda drošības spēku klātbūtni augstskolu teritorijā;

I.      tā kā turpinās Ēģiptes varasiestāžu izrēķināšanās ar Musulmaņu brālību, kas Ēģiptē kopš 2013. gada 21. decembra ir uzskatāma par teroristu organizāciju, kā arī aizliegtas ar to saistītas organizācijas un politiskās partijas; tā kā 2014. gada 2. decembrī Ēģiptes krimināltiesa piesprieda provizorisku nāvessodu 188 apsūdzētām personām; tā kā šādi sodi ir pēdējie no virknes sodu un tiesas prāvu, kurās konstatēts daudz procesuālu pārkāpumu un kas ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem; tā kā šāda masveida notiesāšana 2014.gadā ir notikusi jau trešo reizi; tā kā vēl neviens nav saukts pie atbildības par pārmērīgo spēka lietošanu 2013. gada augustā, kad drošības spēki ieņēma apmetnes Rabaa al-Adawiya laukumā;

J.      tā kā 2014. gada 29. novembrī atbrīvoja bijušo prezidentu Mubarak, viņa iekšlietu ministru Habib al-Adly un sešus citus palīgus, uzskatot, ka apsūdzība slepkavībā un korupcijā ir bijusi tehniska kļūda;

K.     tā kā tiesu neatkarība, tiesiskums un tiesību aktu ievērošana ir būtisks ikvienas demokrātijas balsts; tā kā nesenie tiesu prakses piemēri rada nopietnas šaubas par tiesu sistēmas neatkarību un tās spēju nodrošināt vainīgo saukšanu pie atbildības; tā kā tieši minētie spriedumi rada nāvessoda ieviešanas risku, kas ilgtermiņā apdraud stabilitātes iespējamību Ēģiptē;

L.     tā kā Ēģiptē pastāv nopietnas problēmas ekonomikā, kas cita starpā ietver ārvalstu kapitāla izvešanu, pieaugošo inflāciju, bezdarbu un valsts parādu straujo pieaugumu, kā arī drošības problēmas, ņemot vērā vispārējos terorisma draudus; tā kā drošības apstākļi Sinajā ir kritiskā stāvoklī, jo džihādistu grupējumi, kas darbojas šajā teritorijā, nogalina simtiem karavīru; tā kā 2014. gada 24. oktobrī teroristu uzbrukumā gāja bojā vismaz 33 karavīri; tā kā kopš 2014.gada 24. oktobra šajā pussalā ir izsludināts ārkārtas stāvoklis;

M.    tā kā Ēģiptes konstitūcijas 75. pantā noteikts, ka visiem pilsoņiem ir tiesības uz demokrātiskiem pamatiem veidot nevalstiskas apvienības un fondus; tā kā 2014. gada 10. novembrī varasiestādes noteica termiņu, līdz kuram visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāreģistrējas saskaņā ar Mubarak valdīšanas laikā pieņemto ļoti represīvo Likumu Nr. 84/2002 par nevalstiskajām organizācijām (NVO), jo pretējā gadījumā draud kriminālatbildība; tā kā minētā likuma mērķis ir pakļaut visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas Ēģiptē tiešajai valdības kontrolei, kas lika daudzām Ēģiptes cilvēktiesību organizācijām apsvērt iespēju tā vietā reģistrēties kā juridiskajam birojam vai civiltiesību uzņēmumam; tā kā pašlaik tiek spriests par minētā likuma pārskatīšanu;

N.     tā kā tiesiskuma, pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošana, kā arī sociālais taisnīgums un augstāks iedzīvotāju dzīves līmenis ir izšķiroši faktori virzībā uz atvērtu, brīvu, demokrātisku un plaukstošu Ēģiptes sabiedrību; tā kā neatkarīgām arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir izšķiroša nozīme šajā procesā un brīviem plašsaziņas līdzekļiem ir izšķiroša loma jebkurā demokrātiskā sabiedrībā; tā kā Ēģiptes sievietes joprojām ir īpaši neaizsargātas pašreizējā periodā, kad valstī notiek politiskās un sociālās pārmaiņas; tā kā pēdējos mēnešos ir pieaudzis apcietināto homoseksuālo vīriešu skaits; tā kā policija visā Ēģiptē sistemātiski rīko reidus iespējamās homoseksuāļu tikšanās vietās; tā kā tiek vajāti un publiski kaunināti LGTB kopienas pārstāvji;

O.     tā kā, neraugoties uz to, ka 2008. gadā ir pieņemts likums, kas paredz kriminālatbildību par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, šī parādība joprojām ir ļoti izplatīta un nav izdevies sekmīgi saukt pie atbildības tos, kas ir vainīgi meiteņu kropļošanā;

P.     tā kā saskaņā ar ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos un Vidusjūras reģiona cilvēktiesību tīkla datiem bēgļu un patvēruma meklētāju stāvoklis Ēģiptē ir kritisks un to negatīvi ietekmē grūtie sociālekonomiskie apstākļi un vispārējā situācijas pasliktināšanās drošības jomā politiskās nestabilitātes dēļ; tā kā turpina darboties noziedznieku tīkli cilvēku tirdzniecības un kontrabandas maršrutos Sinaja pussalā un ap to;

Q.     tā kā 2013. gada 8. jūlija konstitucionālā deklarācijā ir noteikts politiskais ceļvedis Ēģiptei; tā kā pretēji tam, kas noteikts ceļvedī, Ēģiptes prezidenta pienākumu izpildītājs Adly Mansour aicināja vispirms sarīkot prezidenta vēlēšanas; tā kā pagaidu valdības programmā ir pausta apņemšanās nodrošināt virzību uz demokrātiskas sistēmas izveidi, kas visiem Ēģiptes iedzīvotājiem garantē tiesības un brīvības, un īstenot ceļvedī noteiktos uzdevumus, kas paredz visu politikā iesaistīto dalībnieku pilnīgu līdzdalību un referendumu par jauno konstitūciju, kam sekos brīvas un taisnīgas parlamenta vēlēšanas, kuras tiks rīkotas 2015. gada 22. un 23. martā, un prezidenta vēlēšanas, kam jānotiek laikus un saskaņā ar visām tiesību aktu normām;

R.     tā kā Ēģiptes naftas nozare jau vēsturiski piesaista vislielāko interesi ārvalstu investoru vidū un ieņem pirmo vietu Ēģiptes eksportpreču klāstā; tā kā Persijas līča valstis piešķīra Ēģiptei bezmaksas naftas sūtījumus, atbalstot jauno valdību; tā kā valdība grasās pieņemt jau izziņotu plānu, lai piecu gadu laikā, skaitot no 2014. gada jūlija, atteiktos no subsīdijām enerģētikas jomā, un tās mērķis ir īstenot degvielas apgādes plānu 2015. gada aprīlī, izmantojot viedkartes, lai apzinātu uz kaimiņvalstīm kontrabandas veidā izvestās naftas apmērus un precīzi noteiktu vajadzīgos degvielas daudzumus;

S.     tā kā 2014. gada 22. jūnijā ASV paziņoja, ka tās ir gatavas sniegt USD 575 miljonus Ēģiptes militārajam atbalstam, kas tika iesaldēti pēc prezidenta Mohammed Morsi atstādināšanas 2013. gadā; tā kā šos līdzekļus galvenokārt izmantos maksājumiem saistībā ar jau noslēgtajiem aizsardzības līgumiem un tiks piegādāti 10 Apache triecienhelikopteri armijas vajadzībām, ko tā izmantos pret kaujiniekiem Sinaja pussalā;

T.     tā kā Ēģipte pēc 2011. gada janvāra revolūcijas ne vienu reizi vien rīkoja sarunas ar SVF un vēlējās saņemt USD 4,8 miljardu aizdevumu, bet sarunas tika pārtrauktas pēc 2013. gada 30. jūnija; tā kā ir bijuši atsevišķi kontakti un SVF eksperti 2014. gada novembrī apmeklēja Ēģipti, lai apspriestos par IV pantu — SVF ekspertu novērtējumu par stāvokli valsts finanšu un ekonomikas jomā;

U.     tā kā saskaņā ar pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku un jo īpaši pieeju „lielāks atbalsts lielākām reformām” ES iesaistes līmenis un apmērs Ēģiptē būtu jābalsta uz stimuliem un tādējādi tam jābūt atkarīgam no tā, kāds ir valsts progress demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanas jomā;

V.     tā kā ES jau tradicionāli ir Ēģiptes galvenais tirdzniecības partneris, tās īpatsvars veido 22,9 % no Ēģiptes kopējā tirdzniecības apjoma un ES ir lielākais Ēģiptes partneris gan importa, gan eksporta jomā; tā kā pēc ES un Ēģiptes darba grupas izveides Komisija ir apņēmusies sniegt Ēģiptei papildu finansiālu atbalstu par kopējo summu, kas sasniedz gandrīz EUR 800 miljonus; tā kā minēto summu veido dotācijas EUR 303 miljonu apmērā (EUR 90 miljoni no SPRING fondiem, 50 miljoni — mikrofinansiālās palīdzības neatmaksājamais piešķīrums, bet pārējos līdzekļus nodrošina kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisms) un aizdevumi 450 miljonu apmērā (makrofinansiālā palīdzība); tā kā ES tomēr sniegs savu finansiālo atbalstu tikai tad, ja tiks izpildīti vajadzīgie politiskie un demokrātiskie nosacījumi un tiks pastiprināti īstenota pāreja uz demokrātiju, pilnībā nodrošinot cilvēktiesību un sieviešu tiesību ievērošanu;

W.    tā kā 2014. gada 16. jūnijā Eiropas Savienības īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos S. Lambrinidis apmeklēja Kairu un tikās ar prezidenta dienestu, Konsultatīvās padomes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; tā kā apspriedes galvenokārt bija veltītas jaunajam NVO likumam un tika uzsvērts, cik lielu nozīmi ES piešķir pilsoniskās sabiedrības izšķirošajai lomai Ēģiptē,

1.      pauž nopietnas bažas par to, ka Ēģiptē joprojām tiek ierobežotas demokrātiskās pamattiesības, proti, vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvība, politiskais plurālisms un tiesiskums; prasa izbeigt jebkādu vardarbību, kūdīšanu, naida kurināšanu, vajāšanu, iebiedēšanu un cenzūru, ko pret politiskajiem oponentiem, protestētājiem, žurnālistiem, blogeriem, studentiem, arodbiedrību pārstāvjiem, sieviešu tiesību aktīvistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un minoritātēm vērš Ēģiptes valsts iestādes, drošības spēki un dienesti un citas grupas; nosoda pārmērīgo spēka lietošanu pret protestētājiem;

2.      uzsver, ka preses, informācijas un viedokļu brīvība (tiešsaistē un bezsaistē) un politiskais plurālisms ir demokrātijas pamatelementi; aicina Ēģiptes varasiestādes garantēt minētās brīvības, atsakoties no patvaļīgiem ierobežojumiem un cenzūras, un aicina varasiestādes nodrošināt vārda brīvību;

3.      aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēkus, kuri miermīlīgi izmantojuši savas tiesības uz vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ieskaitot žurnālistus Mohammed Fahmy, Pēteri Gresti un Baher Mohamed, kā arī tos, kuri apcietināti saistībā ar iespējamo piederību Musulmaņu brālībai; aicina Ēģiptes varasiestādes nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu saskaņā ar starptautiskajām normām;

4.      mudina Ēģiptes varasiestādes veikt ātru, objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu saistībā ar sūdzībām par pārmērīgu spēka lietošanu, nežēlīgu izturēšanos un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp tiesībaizsardzības spēku pārstāvju pieļauto seksuālo vardarbību protestu laikā, sodīt vainīgos, nodrošināt cietušajiem kompensāciju un izveidot neatkarīgu mehānismu drošības spēku uzvedības uzraudzīšanai un noskaidrošanai; aicina Ēģipti ratificēt Romas statūtus un kļūt par Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalsti;

5.      aicina varasiestādes atcelt prezidenta dekrētu (Likumu Nr. 136/2014) un mudina Ēģiptes varasiestādes izbeigt civiliedzīvotāju lietu izskatīšanu militārajās tiesās, kā arī atzīt par neesošiem visus militāro tiesu spriedumus pret civiliedzīvotājiem, kas pasludināti kopš 2013. gada jūlija;

6.      aicina Ēģiptes varasiestādes atcelt 2013. gada novembrī pieņemto Protestu likumu un iesaistīties patiesā dialogā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tieslietu ekspertiem, lai pieņemtu tiesību aktus par apvienībām un pulcēšanās brīvību saskaņā ar starptautiskajām normām, kā arī nodrošināt tiesības veidot apvienības, kā tas paredzēts Ēģiptes konstitūcijas 75. pantā, ieskaitot tiesības saņemt un piešķirt finansējumu;

7.      aicina atbildīgās iestādes pārskatīt jauno likumprojektu par nevalstiskajām organizācijām, ko iesniegusi Sociālās solidaritātes ministrija; mudina saskaņot jauno likumprojektu ar Ēģiptes konstitūciju un visiem Ēģiptes parakstītajiem starptautiskajiem līgumiem;

8.      atgādina Ēģiptes valdībai par tās pienākumu garantēt drošību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem, piederības un konfesijas; uzskata, ka tikai patiesi plurālistiskas sabiedrības izveide un atšķirīgu viedokļu un dzīvesveidu respektēšana var nodrošināt Ēģiptē ilgtermiņa stabilitāti un drošību, un aicina Ēģiptes varasiestādes iesaistīties dialogā un pārtraukt vardarbību, kā arī izveidot iekļaujošu pārvaldību;

9.      uzsver Ēģiptes nozīmi starptautiskajā arēnā un cer, ka tā turpinās aktīvi darboties tādu patiesu miera sarunu sākšanā, kas pieliks punktu arābu un izraēliešu konfliktam; turklāt uzsver Ēģiptes konstruktīvo ieguldījumu centienos panākt stabilitāti Vidusjūras reģionā, pašlaik jo īpaši Lībijā pēc 20 koptu nolaupīšanas 2015. gada 3.janvārī, un Tuvajos Austrumos; atkārtoti pauž ES gatavību sadarboties ar Ēģipti kā ar reģionālo partneri, lai novērstu šo nopietno apdraudējumu;

10.    pilnībā solidarizējas ar Ēģiptes tautu tās cīņā pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu; nosoda teroristu uzbrukumus Ēģiptes civiliedzīvotājiem un militārpersonām; izsaka visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm;

11.    pauž bažas par to, ka netiek pietiekami respektētas tiesu varas normas un neatkarība, kā tas noteikts valsts un starptautiskajos tiesību aktos; aicina ES par prioritāti noteikt varas nošķiršanas jautājumu Ēģiptē; šajā sakarībā atgādina, ka tiesu reformai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu patiesu varas atzaru nošķiršanu, aizliedzot izpildvarai patvaļīgi iejaukties tiesu varas jautājumos;

12.    uzsver, ka arī Ēģiptes pretterorisma likumi ir izmantoti, lai panāktu notiesāšanu dažās tiesas prāvās; mudina prezidentu nekavējoties rīkoties, cita starpā izmantojot savas konstitucionālās tiesības uz apžēlošanu, panākt nāvessodu izpildes atcelšanu un to, lai Ēģiptē neviens netiktu ieslodzīts, pamatojoties uz spriedumu, kurš pasludināts tiesas procesā, kas neatbilst minētajām prasībām; aicina varasiestādes nekavējoties noteikt nāvessodu izpildes moratoriju, kas būtu pirmais solis virzībā uz nāvessoda atcelšanu;

13.    aicina ES pievērsties jau ieilgušām strukturālajām problēmām saistībā ar Ēģiptes izturēšanos pret bēgļiem, piemēram, aizturēšanas politikai un atzīto bēgļu nepietiekamai piekļuvei izglītībai un darbam; aicina Ēģipti saskaņot patvēruma tiesību regulējumu ar konstitūciju un starptautiskajām normām; aicina steidzami nodrošināt bēgļu aizsardzību pret vardarbību un ekspluatāciju, jo īpaši pret seksuālu vardarbību un vardarbību dzimuma dēļ;

14.    norāda, ka naftas cenu kritums tieši ietekmēs subsīdiju piešķiršanu enerģētikas jomā, tām kļūstot mazākām, kas ir vislielākais izaicinājums pēcrevolūcijas režīmam kopš 25. janvāra revolūcijas; pauž bažas, ka minētajam kritumam var būt milzīga ietekme uz valdības plāniem, no kuriem vissvarīgākais mērķis ir censties saglabāt drošu svārstības rezervi attiecībā pret ārvalstu valūtām;

15.    mudina Ēģiptes valdību apkarot nabadzību, oficiālo nevērību un vietējo beduīnu cilšu neapmierinātību Sinajā un aicina Ēģiptes varasiestādes pielikt visas pūles, lai likvidētu noziedznieku tīklus, kas joprojām darbojas cilvēku tirdzniecības un kontrabandas maršrutos Sinaja pussalā un ap to;

16.    mudina Ēģiptes varasiestādes pārtraukt krimināli sodīt lesbietes, gejus, biseksuāļus un transpersonas (LGBT), pamatojoties uz tā dēvēto izvirtības likumu, par to, ka viņi pauž savu seksuālo orientāciju un izmanto tiesības uz pulcēšanos, un atbrīvot visas LGBT, kuras saskaņā ar minēto likumu ir aizturētas un ieslodzītas; mudina Ēģiptes valdību pieņemt valsts stratēģiskās nostādnes par vardarbības pret sievietēm un LGBT apkarošanu un jebkādas diskriminācijas novēršanu, nodrošinot efektīvu apspriešanos ar sievietēm, LGBT tiesību grupām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un viņu iesaistīšanos visā procesā;

17.    atgādina, ka ES norīkotās prezidenta velēšanu novērošanas misijas Ēģiptē 2014. gada maijā sākotnējā ziņojumā teikts, ka, lai gan jaunajā konstitūcijā ir ietverts plašs pamattiesību klāsts, šo tiesību ievērošana neatbilsts konstitūcijas principiem un vispārējais klimats, kurš vērojams valstī liecina par vārda brīvības ierobežojumiem, kas mudina žurnālistus uz pašcenzūru; aicina Ēģiptes varasiestādes novērst prezidenta vēlēšanās konstatētos trūkumus, gatavojoties 2015. gada 22. un 23. martā paredzētajām parlamenta vēlēšanām;

18.    vēlreiz pauž solidaritāti ar Ēģiptes tautu pašreizējā sarežģītajā pārejas posmā; aicina dalībvalstis izstrādāt kopīgu stratēģiju attiecībā uz Ēģipti; atkārtoti mudina Padomi, PV/AP un Komisiju aktīvi strādāt saskaņā ar nosacītības principu („lielāks atbalsts lielākām reformām”) un attiecībās ar šo valsti, kā arī sniedzot tai atbalstu, ņemt vērā Ēģiptes nopietnās ekonomiskās problēmas; atkārtoti prasa noteikt skaidrus un kopīgi pieņemtus kritērijus šajā jomā; atkārtoti apstiprina savu apņemšanos palīdzēt Ēģiptes iedzīvotājiem virzībā uz demokrātijas un ekonomikas reformu;

19.    mudina Kairā esošo ES delegāciju un ES dalībvalstu vēstniecību pārstāvjus piedalīties politiski sensitīvās tiesas prāvās pret Ēģiptes un ārvalstu žurnālistiem, blogu autoriem, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem;

20.    aicina PV/AP precizēt konkrētos pasākumus, kas veikti, reaģējot uz Ārlietu padomes lēmumu pārskatīt ES atbalstu Ēģiptei, atsaucoties arī uz Revīzijas palātas 2013. gada ziņojumu; pieprasa, konkrētāk, precizēt, kas notiek ar: i) plānotās tiesu iestāžu reformas projektu, ii) ES budžeta atbalsta programmām, iii) tirdzniecības un iekšējā tirgus nostiprināšanas programmu un iv) Ēģiptes piedalīšanos ES reģionālās programmās, piemēram, programmās „Euromed Police” un „Euromed Justice”;

21.    prasa visā ES aizliegt uz Ēģipti eksportēt iejaukšanās un novērošanas tehnoloģijas, kuras varētu izmantot, lai izspiegotu pilsoņus un vērstos pret viņiem ar represijām; prasa saskaņā ar Vasenāras vienošanos aizliegt eksportēt drošības aprīkojumu un sniegt militāro atbalstu, ko varētu izmantot, lai apspiestu miermīlīgus protestus;

22.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Ēģiptes Arābu Republikas prezidentam un pagaidu valdībai.

 

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0100.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0007.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0274.

Juridisks paziņojums