Rezolūcijas priekšlikums - B8-0125/2015Rezolūcijas priekšlikums
B8-0125/2015

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par terorisma apkarošanas pasākumiem

4.2.2015 - (2015/2530(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Laura Ferrara, Ignazio Corrao, Tiziana Beghin, Fabio Massimo Castaldo, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0122/2015

Procedūra : 2015/2530(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0125/2015
Iesniegtie teksti :
B8-0125/2015
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8‑0125/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par terorisma apkarošanas pasākumiem

(2015/2530(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–      ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3. un 6. pantu,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) attiecīgos pantus,

–       ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembra rezolūciju 2178 (2014) par terora aktu izraisītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai,

–       ņemot vērā 2005. gada ES pretterorisma stratēģiju[1],

–       ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par ES pretterorisma politiku — galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi[2],

–       ņemot vērā pārskatīto ES Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģiju[3],

–       ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm,

–       ņemot vērā 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs[4],

–       ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā (2012. gads)[5],

–       ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā[6],

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI[7],

–       ņemot vērā ES iekšējās drošības stratēģiju,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā daudzi Eiropas iedzīvotāji uzskatīja, ka 2015. gada 7. janvārī notikušais uzbrukums satīras žurnālam „Charlie Hebdo” ir uzbrukums arī viņu vērtībām un dzīvesveidam, un tā kā uzbrukums ir ievērojami ietekmējis ES iedzīvotāju vispārējo drošības sajūtu;

B.     tā kā terorisma mērķis – graut plurālistiskas pilsoniskās sabiedrības — nopietni apdraud starptautisko mieru, drošību un demokrātiju;

C.     tā kā rasisms un ksenofobija tieši pārkāpj brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, pamatojoties uz kuriem ir dibināta Eiropas Savienība un kas ir kopēji dalībvalstīm;

D.     tā kā terorisma apkarošana ir galvenokārt valstu kompetencē un visās dalībvalstīs jau ir spēkā atbilstīgi pret terorismu vērsti tiesību akti un ar tiem saistīti pasākumi;

E.     tā kā nav vajadzības ieviest jaunus terorisma apkarošanas pasākumus, bet drīzāk vajadzētu labāk izmantot esošos noteikumus, mehānismus un pasākumus; tā kā ES tiesībaizsardzības iestādēm būtu pilnībā jāizmanto esošās iespējas un jāpaplašina sava sadarbība, cita starpā jāstiprina tiesu iestāžu un policijas sadarbība, izveidojot kopīgas izmeklēšanas komandas un izmantojot ES aģentūru, piemēram, Eiropola, Eurojust un Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL), palīdzību;

F.     tā kā pamattiesību ievērošana ir būtisks elements veiksmīgā pretterorisma politikā; tā kā visiem terorisma apkarošanas pasākumiem vajadzētu būt pakļautiem saistošai prasībai ievērot cilvēktiesības, pamatbrīvības un tiesiskuma principu, un šādi pasākumi nekādā gadījumā nedrīkst atņemt iedzīvotājiem pilsoniskās brīvības un tiesības uz demokrātisku kontroli;

G.     tā kā pretterorisma politikas un darbību primārajam mērķim ir jābūt jebkuras demokrātiskas sabiedrības struktūru aizsardzībai un stiprināšanai, kas jāpanāk, stiprinot pilsoniskās brīvības un demokrātisko kontroli, garantējot iedzīvotāju drošību un drošumu, identificējot terora aktu īstenotājus un saucot viņus pie atbildības, reaģējot uz teroristu uzbrukumu sekām un pievēršoties vardarbīga ekstrēmisma un eskalācijas profilaksei;

H.     tā kā visaptverošā pretterorisma stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt sociālo iekļaušanu, nosodīt un sodīt jebkādu rīcību, kas aicina uz vardarbību vai kurina naidu, izstrādāt un īstenot pasākumus, kuru mērķis ir novērst radikalizāciju un cīnīties ar to, stiprināt tiesas iestāžu un policijas pārrobežu sadarbību un noteikt vienotu juridisku definīciju jēdzienam „profilēšana”, balstoties uz pamattiesībām un datu aizsardzības standartiem;

I.      tā kā pretterorisma politikas iedarbīgums ir jānosaka pēc tā, vai tiek sasniegti iepriekš minētie mērķi,

1.      izsaka līdzjūtību nesen Parīzē un citur pasaulē notikušo teroristu uzbrukumu upuriem un viņu ģimenēm;

2.      aicina visas dalībvalstis pareizi īstenot 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus;

3.      atkārtoti apliecina savu apņemšanos atbalstīt vārda brīvību, pamattiesības, demokrātiju, toleranci un tiesiskumu;

4.      atkārto, ka efektīvi pasākumi terorisma apkarošanas un cilvēktiesību ievērošanas jomā nav pretrunīgi, bet tie viens otru papildina un pastiprina;

5.      īpaši uzsver, ka ES, tās dalībvalstu un partnervalstu starptautiskā terorisma apkarošanas stratēģijas pamatā ir jābūt tiesiskumam un pamattiesību ievērošanai; turklāt uzsver, ka Eiropas Savienības ārējai darbībai starptautiskā terorisma apkarošanā pirmām kārtām ir jābūt vērstai uz preventīvajiem pasākumiem un ka ir jāveicina dialogs, iecietība un sapratne starp dažādām kultūrām un reliģijām;

6.      norāda uz to, ka tāpat kā pirms iepriekšējiem uzbrukumiem, arī Parīzes uzbrucēji drošības iestādēm jau bija zināmi un pret tiem jau tikušas veiktas izmeklēšanas un uzraudzības darbības; uzstāj, ka tas liecina, ka drošības un tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāstiprina sadarbība, uzlabojot šo iestāžu rīcībā jau esošo datu un informācijas apmaiņu, efektīvi izmantojot ES datu bāzes un sadarbojoties ar ES aģentūrām;

7.      aicina Komisiju un Padomi veikt vispārēju ES terorisma apkarošanas darbību un ar tām saistīto pasākumu novērtēšanu, jo īpaši saistībā ar to, kā dalībvalstis īsteno tos tiesību aktos un praksē, un apjomu, kādā dalībvalstis sadarbojas ar attiecīgajām ES aģentūrām, jo īpaši ar Eiropolu un Eurojust, un atbilstīgi novērtēt pastāvošās nepilnības, izmantojot LESD 70. pantā paredzēto procedūru un publicējot šo novērtējumu kopā ar Eiropas drošības programmu;

8.      pieprasa pretterorisma politikas virzieniem piemērot demokrātiskās un tiesiskās uzraudzības mehānismus, retrospektīvā uzsverot, ka ir jāatceļ terorisma apkarošanai nevajadzīgi, neefektīvi un nesamērīgi pasākumi; uzsver arī to, ka pamattiesību pārkāpumi ir jāizmeklē un jānodrošina tiesiskā aizsardzība, jāizveido jaunas demokrātiskās uzraudzības formas, izmantojot pilnvaras, kas Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem piešķirtas ar Lisabonas līgumu;

Visaptveroša pieeja radikalizācijas novēršanai un terorisma apkarošanai

9.      aicina pievērst uzmanību tam, kā sociālā kohēzija palīdz novērst cilvēku iesaistīšanos teroristu tīklos, un sociālo atstumtību un marginalizāciju veicinošo sociālo, psiholoģisko un ekonomisko faktoru izpētei un šajās jomās esošo problēmu pienācīgai risināšanai;

10.    aicina dalībvalstis ieguldīt izglītošanas programmās, kurās tiek ievērota iespēju vienlīdzība, samazinot sociālo diskrimināciju jau no izglītošanās paša sākuma, tostarp apmācot skolotājus par sociālajiem un daudzveidības jautājumiem;

11.    brīdina, ka ilgtermiņa perspektīvu trūkums nabadzības un bezdarba dēļ var likt cilvēkiem justies bezspēcīgiem vai pat pievērsties destruktīvai patvarīgai darbībai, iesaistoties džihādistu organizācijās vai galēji labējās kustībās;

12.    aicina dalībvalstis pastiprināt centienus samazināt nabadzību, nodrošināt minimālos ienākumus, palielināt nodarbinātības perspektīvas, iedrošināt un cienīt cilvēkus, samazināt šķēršļus nodarbinātībai un risināt ar diskrimināciju nodarbinātībā saistītās problēmas;

13.    uzsver, ka diskriminācija var pastiprināt radikalizācijas tendences un tieksmi uz vardarbību; uzsver, ka vienlīdzība un nediskriminēšanas standarti jāpapildina ar īpašām politikas stratēģijām cīņai pret visu veidu rasismu, tostarp antisemītismu un islamofobiju;

14.    izsaka atbalstu programmām, kas veicina etnisko un reliģisko minoritāšu iesaistīšanos savu kopienu sociālā un ekonomiskā stāvokļa uzlabošanā vidējā termiņā un ilgtermiņā;

15.    uzskata, ka cīņā pret nopietnu un organizētu starptautisko noziedzību vienai no ES prioritātēm vajadzētu būt cīņai pret šaujamieroču nelegālu tirdzniecību; jo īpaši uzskata, ka vēl vairāk jāuzlabo sadarbība saistībā ar informācijas apmaiņas mehānismiem un aizliegto ieroču izsekojamību un iznīcināšanu; turklāt uzsver, ka dalībvalstīm būtu stingri jāievēro Kopējā nostāja, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli;

16.    aicina ātri ieviest nesen pieņemto direktīvu par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ieviest svarīgus instrumentus, piemēram, ES finanšu ziņu vākšanas vienību tīklu un ES un ASV EU-US teroristu finansēšanas izsekošanas programma;

17.    uzstāj, ka dalībvalstīm būtu pilnībā un labāk jāizmanto esošās Šengenas sistēmas instrumenti un jāpiešķir aģentūrai „Frontex” nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu ES ārējo robežu efektīvu pārvaldību;

18.    aicina Komisiju pārskatīt priekšlikumu par ES pasažieru datu reģistru, ņemot vērā kritērijus, ko Eiropas Savienības Tiesa noteica spriedumā par datu saglabāšanas direktīvu;

19.    uzsver, ka pret terorismu vērstiem pasākumiem, kas ierobežo pamattiesības internetā, jābūt nepieciešamiem un proporcionāliem, un jo īpaši jābūt pamatotiem uz atbilstīgu terorisma definīciju, kuras patlaban vēl trūkst; turklāt uzsver, ka krimināla rakstura saturs no interneta būtu jāizņem, pamatojoties uz tiesas atļauju, nevis uz interneta pakalpojumu sniedzēju privāti veiktu uzraudzību, jo pretējā gadījumā cenzūra vērsīsies plašumā un tiks piemērota neskaitāmiem citiem izpausmes veidiem, kam nav nekāda sakara ar terorismu; norāda, ka ES pieeju šādā gadījumā noteikti centīsies atdarināt arī diktatoru režīmi trešās valstīs;

20.    aicina ātri pieņemt datu aizsardzības tiesību aktu kopumu, Padomē pieņemot vispārīgu pieeju, kurā tiek ievēroti Direktīvā 95/46/ES noteiktie minimālie standarti;

21.    aicina dalībvalstis veidot ciešāku sadarbību starp to tiesībaizsardzības iestādēm, izmantojot tādus jau pieejamus ES instrumentus kā Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS), Eiropas apcietināšanas orderi un Eiropas izmeklēšanas rīkojumu un ievērojot samērīgumu un pamattiesības; aicina dalībvalstis ātri panākt vienošanos par visiem ierosinātajiem pasākumiem saskaņā ar procesuālo tiesību ceļvedi un pēc tam pieņemt lēmumus par pirmstiesas aizturēšanu un cietuma apstākļiem;

22.    uzsver. ka mūsu krimināltiesību sistēmas mērķim vajadzētu būt personu rehabilitācijai un reintegrācijai sabiedrībā; aicina dalībvalstis izstrādāt politikas virzienus, kuru mērķis būtu sniegt notiesātajām personām nepieciešamas tehniskās prasmes, kas uzlabotu viņu iespējas iegūt darbu un veicinātu un atbalstītu viņu reintegrāciju sabiedrībā;

Ārējā dimensija

23.    brīdina nepaļauties kārdinājumam drošības, stabilitātes un cīņas vārdā pret ekstrēmismu atgriezties pie iepriekšējās tuvredzīgās un neefektīvās prakses slepeni vienoties ar autoritāriem režīmiem;

24.    aicina uzlabot sadarbību drošības jomā ar trešām valstīm, jo īpaši ar dienvidu kaimiņreģiona valstīm; uzstāj, ka šādā sadarbībā — no apmaiņas ar izlūkdatiem līdz sadarbībai tiesiskuma un tieslietu sistēmas reformas jomā un kriminālās tiesvedības programmās — būtu stingri jāievēro starptautiskie tiesību akti un tai nevajadzētu būt svarīgākai par citiem ārpolitikas mērķiem, jo īpaši cilvēktiesību, tiesiskuma un demokratizācijas veicināšanu;

25.    aicina ES (saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu) pārstrādāt savu stratēģiju attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm un koncentrēties uz atbalstu tām valstīm un dalībniekiem, kuri ir patiesi apņēmušies īstenot kopējas vērtības un reformas;

26.    aicina ES vērsties pret ekstrēmisma pamatcēloņiem, nevis veicinot vai atbalstot represīvas tendences, bet pastiprinot centienus atbalstīt iekļaujošas, plurālistiskas un funkcionējošas valstis, kas spēj saviem iedzīvotājiem garantēt tiesiskumu un drošību un risināt reliģiskā ekstrēmisma problēmu atbilstīgi tiesību aktiem cilvēktiesību jomā;

27.    aicina palielināt ar cīņu pret terorismu saistīto ārpolitikas lēmumu pārredzamību, likumību un pārskatatbildību par tiem;

28.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.