Procedūra : 2015/2543(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0357/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0357/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 29/04/2015 - 10.65
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0174

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 178kWORD 101k
22.4.2015
PE555.115v01-00
 
B8-0357/2015

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0108/2015, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par stratēģiju alkohola jomā (2015/2543(RSP))


Alberto Cirio PPE grupas vārdā
Glenis Willmott S&D grupas vārdā
Marcus Pretzell ECR grupas vārdā
José Inácio Faria ALDE grupas vārdā
Younous Omarjee GUE/NGL grupas vārdā
Bas Eickhout Verts/ALE grupas vārdā
Piernicola Pedicini EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stratēģiju alkohola jomā (2015/2543(RSP))  
B8-0357/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā jautājumu Komisijai par ES stratēģiju alkohola jomā (O-000008/2015 – B8-0108/2015),

–       ņemot vērā Lisabonas līguma 168. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK(1),

–       ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 6. maija rezolūciju par nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā Eiropas Savienībā(2),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu, kurā noteikts, ka Savienības rīcība vienīgi papildina dalībvalstu rīcību sabiedrības veselības jautājumos,

–       ņemot vērā 2011. gada ziņojumu par ES rīcības programmu uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā,

–       ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 5. septembra rezolūciju par Eiropas Savienības stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai(3),

–       ņemot vērā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padomes 2011. gada 1. un 2. decembra sanāksmi par nevienlīdzības veselības jomā izskaušanu Eiropas Savienībā, īstenojot saskaņotu rīcību veselīgu dzīvesveida paradumu veicināšanai,

–       ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā alkohola pārmērīga lietošana ir otrs izplatītākais ar dzīvesveidu saistītais cēlonis, kas izraisa saslimšanas vairākās dalībvalstīs, un alkohola atkarība ir riska faktors saistībā ar vairāk nekā 60 hroniskām slimībām, tajā skaitā alkohola izraisītu aknu saslimšanu (ALD), alkohola izraisītu aizkuņģa dziedzera hronisku saslimšanu un gandrīz visām pārējām gremošanas trakta slimībām, vēzi, diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, aptaukošanos, alkohola fetopātijas traucējumiem (FASD) un neiropsihiskiem traucējumiem, piemēram, alkohola atkarību;

B.     tā kā kompetentās iestādes dalībvalstīs ir vislabāk sagatavotas izmantot individuāli pielāgotus politikas virzienus, lai nepieļautu alkohola pārmērīgu lietošanu;

C.     tā kā pastāv cēloņsakarība starp alkohola pārmērīgu lietošanu un dažādiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem, citām neinfekcijas slimībām un traumatismu;

D.     tā kā ir aplēsts, ka 2010. gadā ar alkohola pārmērīgu lietošanu saistītās tiešās un netiešās sociālās izmaksas Eiropā bija EUR 155,8 miljardi, no kuriem lielākā daļa (EUR 82,9 miljardi) neattiecās uz veselības aprūpes sistēmu;

E.     tā kā pasaulē ik gadu no alkohola pārmērīgas lietošanas mirst 3,3 miljoni cilvēku, kas ir 5,9 % no mirušo kopskaita; tā kā vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem gandrīz 25 % no kopējā nāves gadījumu skaita ir saistīti ar alkohola pārmērīgu lietošanu; tā kā šie nāves gadījumi bieži saistīti ar nelaimes gadījumiem, vardarbību vai aknu slimībām;

F.     tā kā apmēram pieci līdz deviņi miljoni bērnu dzīvo ģimenēs, kuras negatīvi ietekmē alkohola lietošana;

G.     tā kā alkohola lietošanai var būt dažādas sekas, jo tās ir ļoti atkarīgas no patēriņa modeļa, tostarp tā, kāda veida alkohols tiek lietots un kā tas notiek; tā kā alkohola patēriņa modeļi un tendences ievērojami atšķiras Eiropas Savienības reģionos, un veselībai kaitīgā alkohola lietošanā Savienībā vērojamas arī būtiskas apakšreģionālas atšķirības attiecībā uz patēriņu un ietekmi uz veselību; tā kā sociālās, kultūras, ģeogrāfiskās un ekonomiskās atšķirības ES valstīs liek nošķirt dažādus patēriņa modeļus un tendences;

H.     tā kā konkrētām vietēja un reģionāla mēroga situācijām pielāgota politika alkohola lietošanas radītā kaitējuma mazināšanai un alkohola atbildīga patēriņa atbalstam ļautu samazināt veselības aprūpes un sociālos izdevumus, kas saistīti ar alkohola radītā kaitējuma tiešo un netiešo ietekmi, piemēram, alkohola atkarībām, hroniskām slimībām, mirstību un vardarbību ģimenē, kā arī ar alkohola lietošanu saistītās izmaksas; tā kā alkohola radītā kaitējuma mazināšanas politikā būtu jāiesaista ne tikai veselības aprūpes nozare, bet arī citas ieinteresētās personas, tostarp atbalsta apvienības cilvēkiem, kuri cieš no alkoholisma, un tai pilnībā būtu jāatbilst subsidiaritātes principam un principam par veselības aizsardzības pasākumu iekļaušanu visās politikas jomās, vienlaikus nodrošinot sabiedrības veselības ievērojamus uzlabojumus;

I.      tā kā pārmērīga un veselībai kaitīga alkohola lietošana var izraisīt alkohola atkarību, kas ir jārisina, pievēršot tai paaugstinātu uzmanību un sniedzot atbalstu dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu ietvaros;

J.      tā kā būtu jāuzsver, ka dažām iedzīvotāju grupām ir lielāka tendence rīkoties nepareizi saistībā ar alkohola lietošanu, tostarp gados jauniem cilvēkiem, jo ar alkoholu saistīti apmēram 25 % no visiem nāves gadījumiem 15 līdz 29 gadu vecu vīriešu grupā un viens no katriem desmit nāves gadījumiem gados jaunu sieviešu vidū; tā kā pārmērīga alkohola lietošana jauniešu vidū dalībvalstīs kļūst arvien populārāka, tostarp izplatās īpašas patēriņa metodes, piemēram, uzdzīves dzeršana; tā kā vairumā gadījumu vīriešu aknas pārstrādā alkoholu vairākas reizes ātrāk nekā sievietēm, un tas nozīmē, ka sievietes var kļūt par hroniskām alkoholiķēm daudz ātrāk un ar mazāku izdzertā alkohola daudzumu;

K.     tā kā alkohola radītais kaitējums mēdz būt saistīts ar dažādiem faktoriem, piemēram, sociālekonomisko līmeni, kultūras līmeni, alkohola lietošanas modeļiem un vecāku un vienaudžu ietekmi, kā arī to, cik lielā apjomā ieviesti un īstenoti attiecīgi šīs jomas politikas virzieni; tā kā dažreiz riska faktoru atšķirības viena sabiedrības slāņa ietvaros ir tikpat lielas, kā starp dažādiem sabiedrības slāņiem;

L.     tā kā dažos Eiropas reģionos alkoholisko dzērienu amatnieciska ražošana ir vietējās tūrisma nozares pamatā;

M.    tā kā reklāmas un tirgzinības līdzekļi ietekmē alkohola patēriņa līmeni, jo īpaši jauniešu vidū; tā kā ir būtiski īstenot Direktīvu 2010/13/ES par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu nolūkā efektīvi aizsargāt bērnu un nepilngadīgo fizisko, garīgo un morālo attīstību; tā kā pastāv saistība starp agrīnu dzeršanas uzsākšanu un iespējamību, ka pieaugušā vecumā varētu rasties ar alkoholu saistītas problēmas; tā kā izglītības, informācijas un profilakses kampaņas ir visefektīvākie līdzekļi, lai novērstu pārmērīgu alkohola lietošanu jauniešu vidū; tā kā šā iemesla dēļ Komisijai nekavējoties vajadzētu sākt izstrādāt jaunu Eiropas stratēģiju alkohola jomā, kas palīdzētu ierobežot pārmērīgu alkohola patēriņu, un sabiedrība izpratnes veidošanas kampaņā būtu jāinformē par alkohola lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz veselību;

N.     tā kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver nepieciešamību turpināt izplatīt zināšanas un rīkoties attiecībā uz tādām tēmām kā, piemēram, saistība starp alkohola patēriņu un vēl nedzimuša bērna veselību, alkohols un vecāka gadagājuma cilvēki, tā ietekme uz sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem un alkohola atkarības radīta sociālā atstumtība;

O.     tā kā dažādie sociālie, kultūras, ģeogrāfiskie un ekonomiskie faktori Eiropas Savienībā veicina alkohola patēriņa paradumus un tendences, kas atšķiras pat vietējā līmenī, radot atšķirīgu attieksmi pret alkohola lietošanu;

P.     tā kā skaidri jānošķir atbildīga alkohola lietošana no pārmērīgas lietošanas; tā kā atbildīga alkohola lietošana ir savienojama ar veselīgu dzīvesveidu;

Q.     tā kā apmēram viens no četriem ceļu satiksmes negadījumiem var būt saistīts ar braukšanu reibumā un ES vismaz 5200 cilvēku ik gadu iet bojā alkohola lietošanas izraisītos ceļu satiksmes negadījumos; tā kā auto vadīšana reibumā ir otrs biežākais iemesls cilvēku bojāejai uz ES ceļiem;

R.     tā kā daudzi ES iedzīvotāji, jo īpaši jaunieši, ir nepietiekami informēti par draudiem veselībai, ko rada pārmērīga alkohola lietošana un atkarība, un tā kā profilakse un informētības veicināšana ir būtiska jaunajā Eiropas stratēģijā alkohola jomā; tā kā efektīva ir bijusi cilvēku ar kaitīgiem alkohola lietošanas ieradumiem agrīna apzināšana un konsultēšana; tā kā vēl iespējams ievērojami uzlabot nepilngadīgo aizsardzību no alkohola reklāmas;

S.     tā kā 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002(4) secināts, ka pārtikas produkts nav uzskatāms par nekaitīgu, ja tas var kaitēt veselībai;

T.     tā kā dažādās vecuma grupās ir dažādi alkohola lietošanas ieradumi, kas līdz šim pienācīgi nav pētīti;

U.     tā kā 2011. gada 25. oktobrī Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem(5) noteikts, ka divus šā tiesību akta noteikumus neattiecina uz dzērieniem ar spirta saturu, kas pārsniedz 1,2 % tilpumprocentus, proti, uz tiem neattiecas noteikumi par obligātu sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību; tā kā ar alkohola lietošanu saistīto risku dēļ tomēr būtu nepieciešama visaptveroša informācija par alkoholiskajiem dzērieniem;

V.     tā kā Regulā (ES) Nr. 1169/2011 Komisijai bija prasīts līdz 2014. gada decembrim sagatavot ziņojumu ar izvērtējumu par to, vai uz alkoholiskajiem dzērieniem nākotnē būtu attiecināma prasība sniegt informāciju par enerģētisko vērtību, un pamatojumu iespējamam atbrīvojumam no šādas prasības, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot likumdošanas priekšlikumu, kas paredzētu noteikumus par minēto produktu obligātu sastāvdaļu sarakstu vai paziņojumu par uzturvērtību;

W.    tā kā ES stratēģija alkohola jomā ir bijusi veiksmīga, gan atbalstot dalībvalstu darbības alkohola pārmērīgas lietošanas radītā kaitējuma samazināšanai, jo īpaši apmainoties ar labāko praksi tādās jomās kā jauniešu aizsardzība, alkohola lietošanas izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšana, izpratni veidojoša izglītošana par alkohola lietošanu un kopīga datu bāze un uzraudzība ES līmenī, gan arī veicinot koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm, kuras rezultātā tika pieņemts Nacionālās alkohola politikas un rīcības komitejas (CNAPA) Rīcības plāns par jauniešu dzeršanu un epizodisku pārmērīgu alkohola lietošanu (2014–2016);

X.     tā kā daudzu ieinteresēto personu iesaistīšanās gan Eiropas Alkohola un veselības forumā (EAHF), gan citās iniciatīvās ir sekmējusi konkrētu un izmērāmu pasākumu izstrādi, ar kuriem vietējā līmenī samazināt alkohola nodarīto kaitējumu visā Eiropas Savienībā;

Y.     tā kā trešajā Savienības rīcības programmā veselības jomā (2014.–2020. gads) mudināts pārņemt pārbaudītu labāko praksi attiecībā uz izmaksu ziņā efektīviem profilakses pasākumiem, ar kuriem pievēršas galvenajiem riska faktoriem, tostarp pārmērīgai alkohola lietošanai;

Z.     tā kā 2012. gadā veiktajā stratēģijas ārējā novērtējumā tika apstiprināta esošās stratēģijas un tās galveno virzienu nozīme un pieejas lietderība,

1.      atzīmē, ka 2013. gada 22. oktobra CNAPA sanāksmē Komisija paziņoja par savu nodomu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt Eiropas rīcības plānu, lai samazinātu alkohola lietošanas radīto kaitējumu; atzīmē 2014. gada septembrī pieņemto rīcības plānu par jauniešu dzeršanu un epizodisku pārmērīgu alkohola lietošanu (uzdzīves dzeršanu) (2014–2016) un aicina Komisiju uzraudzīt tā īstenošanu dalībvalstīs;

2.      aicina Komisiju sniegt norādes par cīņu pret alkohola radīto kaitējumu un turpināt atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tas sniedz pievienoto vērtību, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

3.      uzsver, ka alkohola lietošanas radīto veselības, drošības un sociālekonomisko problēmu samazināšanai būtu nepieciešama rīcība gan attiecībā uz alkohola patēriņa apjomu, modeļiem un kontekstu, gan arī plašākiem saistītajiem sociālajiem faktoriem, izmantojot tādus līdzekļus kā izglītība un informācijas kampaņu uzsākšana;

4.      aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie jaunas ES stratēģijas alkohola jomā (2016–2022), kurā būtu paredzēti tādi pat mērķi, atjaunināt tiesisko regulējumu, lai palīdzētu valstu valdībām mazināt alkohola radīto kaitējumu, atbalstīt novērošanu un uzticamu datu apkopošanu, lai sekmētu profilaksi, veselības veicināšanas pasākumus un izglītošanu, agrīnu diagnostiku, uzlabotu piekļuvi ārstēšanai, turpināt sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri nonākuši problēmās saistībā ar alkohola lietošanu viņu ģimenēm, tostarp īstenot konsultāciju programmas, lai samazinātu alkohola lietošanas izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un labāk nošķirtu alkohola lietošanas modeļus, uzvedību un attieksmi pret alkohola lietošanu;

5.      uzskata, ka pašreizējā ES stratēģija dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai būtu jāatjauno būtībā tādā pašā veidā un ar tādiem pašiem mērķiem, proti, alkohola radīto kaitējumu mazināt dalībvalstu līmenī, orientēt stratēģiju uz rezultātu sasniegšanu un veicināt dažādu ieinteresēto personu līdzdalību;

6.      mudina Komisiju nekavējoties izstrādāt ziņojumu, ko Regulā (ES) Nr. 1169/2011 bija prasīts iesniegt līdz 2014. gada decembrim, un izvērtēt to, vai turpmāk uz alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāattiecina prasība sniegt informāciju par sastāvdaļām un uzturvērtību; uzskata, ka patērētājiem vajadzētu saņemt informāciju par sastāvdaļām un uzturvērtību;

7.      mudina Komisiju nekavējoties lūgt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) atkārtoti novērtēt acetaldehīda izmantošanu par aromātvielu alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienos;

8.      uzsver, ka pēc iespējas drīzāk uz alkoholisko dzērienu etiķetes precīzi jānorāda vismaz kaloriju daudzums, un aicina Komisiju ne vēlāk kā 2016. gadā nākt klajā ar atbilstošu likumdošanas priekšlikumu;

9.      aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie jaunās ES stratēģijas alkohola jomā laika posmam no 2016. līdz 2022. gadam, ņemot vērā CNAPA rīcības plānu un secinājumus, kas izdarīti neatkarīgā novērtējumā par ES stratēģiju alkohola radītā kaitējuma novēršanai, lai nodrošinātu līdz šim gūto rezultātu ilgstošu ietekmi un turpinātu atbalstīt valstu valdības, tām ilgtermiņā risinot alkohola radītā kaitējuma problēmas;

10.    uzsver — lai nodrošinātu nepilngadīgo efektīvu aizsardzību, ir nepieciešama savstarpēja papildināmība starp tiesību aktiem un rīcības kodeksu par nepilngadīgo aizsardzību no pārmērīga alkohola patēriņa negatīvajām sekām; aicina dalībvalstis stingri piemērot spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz alkohola lietošanas vecuma ierobežojumiem un izvērtēt nepieciešamību ieviest vēl citas juridiski saistošas prasības, lai nodrošinātu nepilngadīgo efektīvu aizsardzību;

11.    aicina dalībvalstis savās veselības aprūpes sistēmās īstenot tādus politikas un ārstēšanas virzienus, kas samazinātu indivīdu alkohola atkarību;

12.    aicina dalībvalstis aktīvāk rīkoties, lai sabiedrību un jo īpaši nepilngadīgos un grūtnieces izglītotu par alkohola lietošanas kaitīgo ietekmi, un nepieciešamības gadījumā pieņemt attiecīgus tiesību aktus;

13.    atzīst, ka alkohola patēriņa modeļi dalībvalstīs atšķiras un ir dažādi kultūras aspekti, kas nosaka atbildīgu alkohola lietošanu;

14.    uzsver nepieciešamību ES mērogā ieviest etiķetes ar brīdinājumu grūtniecēm nelietot alkoholu un aicina Komisiju ne vēlāk kā 2016. gadā nākt klajā ar atbilstošu likumdošanas priekšlikumu;

15.    mudina dalībvalstis kā galvenās atbildīgās šajā jomā izstrādāt, īstenot un novērtēt sabiedrības veselības politikas virzienus, kuru mērķis ir samazināt pārmērīgu alkohola lietošanu un ieviest stingrus noteikumus par alkoholisko dzērienu tirgvedību, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem;

16.    aicina dalībvalstis aktīvāk rīkoties, lai informētu iedzīvotājus par atbildīgas alkohola lietošanas kultūru, mērenas alkohola lietošanas pozitīvo ietekmi uz veselību un tā saderību ar veselīgu un līdzsvarotu dzīvesveidu;

17.    aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest ES mēroga etiķetes ar brīdinājumu par briesmām, kas saistītas ar transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā;

18.    aicina Komisiju izvērtēt un, ja nepieciešams, reformēt EAHF lomu un darbību, lai nodrošinātu, ka tajā līdzsvarotā veidā patiešām pārstāvētas visas attiecīgās ieinteresētās personas, nodrošinot pienācīgu uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvniecību, un strādāt, lai veicinātu un atbalstītu viņu dalību šajā forumā un viņu apņēmību attīstīt konkrētus un efektīvus pasākumus, lai samazinātu alkohola lietošanas radīto kaitējumu un atbalstītu mērķtiecīgas darbības, kas ir nozīmīgas valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

19.    aicina Komisiju turpināt uzlabot pašreizējās ES stratēģijas īstenošanu, piemēram, paplašināt visu attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvniecību EAHF; ES līmenī uzlabot sadarbību ar CNAPA; veicināt labu praksi attiecībā uz saistību noteikšanu, uzraudzību un novērtēšanu; apkopot labākus rādītājus, kas sniegtu objektīvu, aktuālu un reālistisku priekšstatu par dzeršanas paradumiem un alkohola lietošanas radīto kaitējumu; atbalstīt mērķtiecīgas darbības, kas ir svarīgas vietējā līmenī, taču pilnībā ievērojot ES līguma pamatnoteikumus;

20.    uzsver, ka jaunajai ES stratēģijai alkohola jomā nav jānosaka jauni mērķi, bet drīzāk tajā jāatbalsta tie, par kuriem jau panākta vienošanās un kuri ir daļa no PVO Eiropas rīcības plāna pārmērīgas alkohola lietošanas samazināšanai (2012–2020);

21.    atzīmē, ka jaunā ES stratēģija var būt vērtīga, piedāvājot dalībvalstīm uz pierādījumiem balstītus rīcības variantus, jo tieši valsts, reģionālo un vietējo iestāžu atbildība ir izmantot vispiemērotāko pieeju, lai mazinātu alkohola lietošanas radīto kaitējumu; mudina Komisiju turpināt vērtīgo rīcību, kas paredz pētniecības veicināšanu un iegūto secinājumu nodošanu kopīgai izmantošanai;

22.    vēlreiz uzsver, cik būtiska ir Komisijas, Padomes un dalībvalstu stingra politiska apņemšanās palielināt centienus novērst alkohola lietošanas nodarīto kaitējumu un atbilstīgi reaģēt, īstenojot ar pierādījumiem pamatotus politikas pasākumus, kas atspoguļotu alkohola lietošanas nodarītā kaitējuma smago un daudzveidīgo ietekmi uz veselību un sociālekonomiskās sekas, kā arī alkohola un citu riska faktoru savstarpējo saistību;

23.    atgādina, cik svarīgi ir izmērāmi un stingri politikas mērķi un atbilstīgi daudzgadu mehānismi sasniegtā uzraudzībai, lai efektīvi īstenotu stratēģijas īstenošanu dalībvalstīs; uzsver nepieciešamību uzraudzīt to, kā tiek īstenoti ar alkoholu saistītie valstu tiesību akti;

24.    aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt rādītāju uzlabošanu, ticamu datu vākšanu, salīdzināmību un savlaicīgu analīzi saistībā ar alkohola patēriņu un tā ietekmi uz veselību un sociālo jomu, piešķirt atbilstošus resursus, lai samazinātu slogu, kas saistīts ar alkohola pārmērīgu lietošanu un tās tiešajām un netiešajām izmaksām sabiedrībai, kā arī veicinātu attiecīgo datu efektīvu iekļaušanu ES un valstu alkohola politikas virzienos, izmantojot vienotu pierādījumu bāzi;

25.    mudina dalībvalstis aktīvāk rīkoties, lai aizsargātu jauniešus no alkohola radītā kaitējuma, it īpaši paaugstinot vecuma limitu tā lietošanas uzsākšanai vismaz līdz 18 gadiem un nodrošinot atbildīgu reklāmu;

26.    aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt izglītībā, lai uzsvērtu pārmērīgas alkohola lietošanas ietekmi uz veselību un sabiedrību, vienlaikus popularizējot mērenību un atbildību alkoholisko dzērienu lietošanā;

27.    uzsver, ka sabiedriskos līdzekļus nekādā gadījumā nedrīkst izmantot, lai veicinātu alkohola lietošanu;

28.    uzsver nepieciešamību dalībvalstīm ierobežot alkohola pārdošanu tiem, kuri nav sasnieguši atļauto vecumu alkohola iegādei, veicot regulāras kontroles pasākumus, jo īpaši skolu tuvumā; aicina Komisiju pienācīgi risināt jautājumu par alkohola pārrobežu pārdošanu internetā; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt kampaņas, lai palielinātu informētību par briesmām, ko rada t. s.  uzdzīves dzeršana, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem, un veikt turpmākus pasākumus, lai samazinātu alkohola lietošanas izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaitu;

29.    mudina Komisiju rūpīgi uzraudzīt Direktīvas 2010/13/ES par audiovizuālo mediju pakalpojumiem īstenošanu un apsvērt tās pārskatīšanu attiecībā uz alkohola tirgvedību attiecībā uz jauniešiem un alkohola ražotāju veiktu sponsorēšanu, lai samazinātu alkoholisko dzērienu tirgvedības pasākumu ietekmi uz jauniešiem;

30.    aicina dalībvalstis, Komisiju un visas citas ieinteresētās personas pārskatīt un nostiprināt izpratnes veidošanas kampaņas par pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu, jo īpaši alkohola lietošanu grūtniecības laikā un alkohola ietekmi uz vēl nedzimušu bērnu;

31.    aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt konkrētus pasākumus alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanai, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem un tiem, kas cieš no nopietnām problēmām, hroniskām slimībām vai smagām atkarībām, kas saistītas ar alkohola lietošanu;

32.    aicina Komisiju savā stratēģijā arī turpmāk paredzēt finansiālu atbalstu efektīviem un zinātniski pamatotiem projektiem, ar kuriem jaunās Veselības programmas un programmas „Apvārsnis 2020” ietvaros pievēršas pārmērīgas alkohola lietošanas radītā kaitējuma novēršanai un ļauj izprast šādas lietošanas iemeslus; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās finansiālais atbalsts tiek sniegts tikai projektiem ar zinātniski pamatotu metodiku un objektīvu īstenotāju;

33.    aicina dalībvalstis, Komisiju un citas ieinteresētās personas dažādot savas informācijas kampaņas par alkohola lietošanas bīstamību dažādās vecuma grupās, kā arī par to, kāda ir alkoholisko dzērienu ietekme uz transportlīdzekļa vadīšanu un kādi rezultāti var būt tā vadīšanai reibumā, pielāgot šādas kampaņas dažādām vecuma grupām un īstenot tās aktīvāk;

34.    aicina dalībvalstis kā daļu no savas stratēģijas pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas novēršanai īstenot jauniešiem paredzētus informēšanas un izglītošanas pasākumus un izplatīt paraugpraksi;

35.    aicina dalībvalstis balstīties uz PVO izstrādāto stratēģiju alkohola jomā un uzlabot pārmērīgas alkohola lietošanas agrīnu diagnostiku primārajā veselības aprūpē, veicinot profilaktiskas pārbaudes un sniedzot pienācīgus atbalsta pakalpojumus, ar kuriem ārstēt alkohola lietošanas izraisītos traucējumus un ar to saistītās hroniskās saslimšanas;

36.    uzsver, ka dalībvalstu attiecīgo iestāžu izmantotajiem noteikumiem ir jāveicina informētība par pārmērīgas alkohola lietošanas sekām un jānodrošina, ka tiem, kuri cieš no šādas lietošanas radītiem traucējumiem, ir pieejama ārstēšanās un tā ir par pieņemamu samaksu, kā arī jāievieš profilaktiskas programmas un kārtība, kā veikt īstermiņa iejaukšanos gadījumos, kad notikusi pārmērīga un bīstama alkohola lietošana; aicina dalībvalstis sadarboties, lai rastu risinājumus un palīdzētu tiem, kas cieš no traucējumiem, hroniskām slimībām vai smagas atkarības, kas saistīta ar alkohola lietošanu, un tādējādi palīdzētu viņiem rūpēties par sevi un tikt vaļā no atkarības;

37.    pauž nožēlu, ka vairākās dalībvalstīs samazināts atkarīgajiem sniedzamo pakalpojumu apjoms;

38.    aicina dalībvalstis un visas pārējās ieinteresētās personas turpināt pastiprināt un/vai izstrādāt politikas virzienus un darbības veselīgu dzīvesveida paradumu veicināšanai, tostarp attiecībā uz veselīgu uzturu un veselīgiem sporta un atpūtas pasākumiem, vienlaikus atzīstot, ka mērens alkohola patēriņš ir būtisks daudzu dalībvalstu kultūras dzīves elements, kas ir savienojams ar veselīgu dzīvesveidu;

39.    aicina dalībvalstis rūpīgi apsvērt to, cik lietderīgi ir ieviest valsts politiku, kuras mērķis ir novērst ļoti lēta alkohola pārdošanu, ja šādi pasākumi varētu nodrošināt efektīvu veselības aizsardzību un to īstenošanā pienācīgi tiktu ņemts vērā proporcionalitātes un subsidiaritātes princips un gaidāmais Eiropas Savienības Tiesas spriedums par Skotijas valdības minimālās cenas politikas atbilstību ES tiesību aktiem;

40.    mudina dalībvalstis pārskatīt to spēkā esošos tiesību aktus un iniciatīvas par patērētāju informēšanu un pienācīgu alkohola lietošanas kultūru, lai izglītotu un palielinātu izpratni par pārmērīgas lietošanas sekām un samazinātu alkohola nodarīto kaitējumu; jo īpaši iesaka dalībvalstīm uzraudzīt alkohola reklāmu un tās ietekmi uz jauniešiem, un attiecīgi rīkoties, lai mazinātu viņu pakļaušanu šādai reklāmai;

41.    aicina Komisiju izvērtēt spēkā esošos Eiropas tiesību aktus attiecībā uz nepieciešamību uzlabot patērētāju informēšanu par alkoholu, nodrošinot, ka patērētāji ir informēti par alkohola saturu un kaloriju daudzumu, vienlaikus neradot šķēršļus vienotajam tirgum; uzsver, cik svarīga ir skaidra, lakoniska un efektīva informācija par alkohola patēriņa ietekmi un tā radītajiem riskiem veselībai; aicina Komisiju apsvērt iespēju ES mērogā ieviest etiķetes ar brīdinājumu patērētājiem par briesmām, kas saistītas ar stipro alkoholisko dzērienu pārmērīgu lietošanu grūtniecības laikā un saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanu;

42.    aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt atbilstošas stratēģijas un pastiprināt kontroli, lai risinātu alkohola viltošanas problēmu, kā arī tā nelikumīgu tirdzniecību un pārdošanu melnajā tirgū, kas īpaši negatīvi ietekmē nelabvēlīgākā stāvoklī esošo sabiedrības daļu un jauniešus, kā arī lai Savienībā un pasaulē aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izmantojot starptautiskās tirdzniecības nolīgumus;

43.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai.

 

(1)

OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.

(2)

OV C 199 E, 7.7.2012., 25. lpp.

(3)

OV C 187 E, 24.7.2008., 160. lpp.

(4)

OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(5)

OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

Juridisks paziņojums