Procedūra : 2015/2660(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0377/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0377/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 29/04/2015 - 10.67
CRE 29/04/2015 - 10.67
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 127kWORD 67k
27.4.2015
PE555.151v01-00
 
B8-0377/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Eiropadomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Eiropadomes ārkārtas sanāksmes (2015. gada 23. aprīlī) ziņojumu — pēdējā laikā notikušās traģēdijas Vidusjūrā un ES migrācijas un patvēruma politikas nostādnes (2015/2660(RSP))


Laura Ferrara, Ignazio Corrao EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropadomes ārkārtas sanāksmes (2015. gada 23. aprīlī) ziņojumu — pēdējā laikā notikušās traģēdijas Vidusjūrā un ES migrācijas un patvēruma politikas nostādnes (2015/2660(RSP))  
B8-0377/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–       ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–       ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā 1951. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,

–       ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju(1) par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai,

–       ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 9. oktobra rezolūciju(2) par ES un dalībvalstu pasākumiem Sīrijas konflikta radīto bēgļu plūsmu pārvaldīšanā,

–       ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem(3),

–       ņemot vērā runu, ko Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs teica savas vizītes laikā, apmeklējot Lampedūzu 2014. gada 2. un 3. oktobrī, lai pieminētu 2013. gada 3. oktobrī notikušās traģēdijas gadadienu,

–       ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumus par tās delegācijas vizīti Lampedūzā 2011. gada novembrī, Jordānijā 2013. gada februārī, lai izvērtētu situāciju attiecībā uz bēgļiem no Sīrijas, un Bulgārijā 2014. gada janvārī, lai izvērtētu situāciju attiecībā uz patvēruma meklētājiem un bēgļiem, jo īpaši no Sīrijas,

–       ņemot vērā debates 2013. gada 9. oktobra plenārsēdē par ES migrācijas politiku Vidusjūras reģionā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem,

–       ņemot vērā kopš pašreizējā sasaukuma sākuma Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā notiekošās debates: 2014. gada 22. jūlijā par paziņojumu par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupas darbu īstenošanu; 2014. gada 4. septembrī par Frontex darbībām Vidusjūras reģionā un par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupu; 2014. gada 24. septembrī par Komisijas Piekto gada pārskatu par imigrāciju un patvērumu (2013. gads) (3) un par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) gada ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā (2013. gads),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 4. decembra paziņojumu par Vidusjūras reģiona darba grupas darbu,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra secinājumus,

–       ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 22. maija darba dokumentu par paziņojuma par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupas darbu īstenošanu,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus, kuros tā noteica likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes turpmākajiem gadiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpā,

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 11. septembra atzinumu par Eiropas imigrācijas politiku,

–       ņemot vērā Padomes 2014. gada 10. oktobrī pieņemtos secinājumus „Rīcība migrācijas plūsmas labākai pārvaldībai”,

–       ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2012. gada aprīļa ziņojumu „Vidusjūrā zaudētās dzīvības”,

–       ņemot vērā ANO īpašā referenta migrantu cilvēktiesību jautājumos gada ziņojumus, jo īpaši 2013. gada aprīlī publicēto ziņojumu par ES ārējo robežu pārvaldību un tās ietekmi uz migrantu cilvēktiesībām, kā arī 2014. gada aprīlī publicēto ziņojumu par migrantu darbaspēka ekspluatāciju,

–       ņemot vērā Viņa Svētības pāvesta Franciska uzrunu, kuru viņš teica Parlamentā savas vizītes laikā 2014. gada 25. novembrī,

–       ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai (O-000078/2014 – B8-0037/2014 un O-000079/2014 – B8-0038/2014),

–       ņemot vērā 2014. gada 25. novembrī Parlamentā notikušās debates par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā jaunākajā traģēdijā Lībijas piekrastē nesen gāja bojā vismaz 800 migranti un daudzi joprojām nav atrasti;

B.     tā kā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas aplēsēm kopš 2000. gada, cenšoties sasniegt Eiropu, Vidusjūrā ir zaudējuši dzīvību vismaz 22 400 cilvēku, padarot to par migrantiem nāvējošāko jūru, un tā kā tas vēlreiz apliecina nepieciešamību darīt visu iespējamo, lai glābtu apdraudētu cilvēku dzīvības, un nepieciešamību dalībvalstīm ievērot savus starptautiskos pienākumus īstenot glābšanu jūrā;

C.     tā kā Itālijas sāktā Mare Nostrum patrulēšanas, glābšanas un uzraudzības operācija ir pastiprinājusi cilvēku glābšanas darbības Vidusjūrā — operācijas pēdējo 364 dienu laikā ir izglābti 150 810 migranti; tā kā pieņēmums, ka operācijas Mare Nostrum pārtraukšana samazinātu to migrantu skaitu, kuri iet bojā, mēģinot šķērsot jūru, tika pārprasts;

D.     tā kā Frontex koordinētā kopīgā programma Triton sāka pilnībā darboties 2014. gada 1.novembrī; tā kā programmai piešķirtās pilnvaras to ierobežo, ļaujot veikt vienīgi patrulēšanu un robežkontroli, un līdz ar to meklēšanas un glābšanas operācijas nav tās daļa; tā kā Triton darbība aptver tikai 30 jūdžu lielu apgabalu, kas ir maza daļa no Eiropas piekrastes; tā kā Triton rīcībā salīdzinājumā ar Mare Nostrum ir ierobežoti finanšu un tehniskie līdzekļi; tā kā, nemainot Triton pilnvaras un netrīskāršojot tās budžetu, kā ceturtdien, 2015. gada 23. aprīlī, nolēma Eiropadome, nesamazināsies jūrā bojā gājušo migrantu skaits;

E.     tā kā solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma princips ir noteikts LESD 80. pantā;

1.      pauž dziļas skumjas un nožēlu par traģisko dzīvības zaudēšanu Vidusjūrā; atgādina, ka ES solidaritātei būtu jāiet roku rokā ar atbildību; atgādina, ka migrācijas jautājums ir jārisina, jebkuras analīzes vai risinājuma pamatā izvirzot cieņu pret cilvēku;

2.      prasa Eiropas Savienībai un dalībvalstīm darīt vairāk, lai nepieļautu turpmāku dzīvības zaudēšanu jūrā, un prasa dalībvalstīm izmantot savas prerogatīvas, lai glābtu dzīvības jūrā atbilstoši saviem starptautiskajiem pienākumiem; prasa veikt ES līmenī saskaņotas plašas meklēšanas un glābšanas operācijas no Kipras līdz Spānijai ar pietiekamiem finanšu, tehniskajiem un cilvēku resursiem;

3.      prasa, balstoties uz solidaritāti un atbildību, pieņemt koordinētu pieeju, lai rastu Eiropas mēroga risinājumu šai būtiskajai Eiropas strukturālajai problēmai, un šā risinājuma pamatā vajadzētu būt solidaritātei un atbildības taisnīgam sadalījumam, kā norādīts LESD 80. pantā, un holistiskai pieejai, kurā tiek ņemti vērā visi šīs problēmas aspekti, tostarp jaunu drošu un likumīgu migrācijas iespēju ieviešana, humanitārās vīzas, obligātas pārvietošanas programmas dalībvalstīm un sadarbība ar trešām valstīm, kas varētu pozitīvi ietekmēt iekšējo drošību;

4.      aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai patvēruma meklētāji varētu drošā un godīgā veidā bez savas dzīvības apdraudējuma piekļūt Savienības patvēruma piešķiršanas sistēmai; aicina sniegt humanitāro palīdzību šādos traģiskos notikumos izdzīvojušajiem un prasa, lai ES un dalībvalstis uzņemtos saistības garantēt migrantiem vispārējās pamattiesības;

5.      atzīst to, ka tuvāko mēnešu laikā no 500 000 līdz vienam miljonam cilvēku varētu censties šķērsot Vidusjūru; aicina ES un dalībvalstis apsvērt iespējas izveidot ārkārtas pārvietošanas mehānismu un saistošu mehānismu nolūkā samazināt spiedienu uz tām dalībvalstīm, kurās ierodas lielāks skaits patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju, lai pienācīgi regulētu šo sagaidāmo migrācijas plūsmu;

6.      aicina dalībvalstis saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem un ES tiesību aktiem ievērot neizraidīšanas principu; aicina dalībvalstis nekavējoties pārtraukt jebkādu neatbilstīgu un paildzinātu aizturēšanas praksi, ar ko tiek pārkāpti starptautiskie un Eiropas Savienības tiesību akti; norāda, ka pasākumiem migrantu aizturēšanai vienmēr ir jānotiek saskaņā ar administratīvu lēmumu un jābūt pietiekami pamatotiem un īslaicīgiem;

7.      aicina īstenot labāku un efektīvāku sadarbību starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm, lai novērstu šādu traģisku notikumu atkārtošanos; uzskata, ka nolīgumu slēgšana starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm par migrācijas pārvaldību būtu jāapsver tikai tādā gadījumā, ja tranzītvalstis nodrošina bēgļu aizsardzību un ievēro pamattiesības; prasa palīdzēt tranzītvalstīm un migrantu izcelsmes valstīm dažādot un uzlabot to tautsaimniecību un uzsver, ka trešām valstīm ir jāievēro starptautiskie tiesību akti attiecībā uz dzīvības glābšanu jūrā;

8.      aicina ES turpināt sniegt humāno, finanšu un politisko palīdzību krīzes zonās Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, lai novērstu migrācijas un humanitāro problēmu pamatcēloņus; tādēļ aicina ES uzraudzīt un padarīt demokrātiski pārskatatbildīgāku šā finansējuma sadali tā, lai šiem līdzekļiem būtu pozitīva ietekme, kuras līdz šim trūka;

9.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO ģenerālsekretāram un ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0105.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0414.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0448.

Juridisks paziņojums