REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas 2016. gada darba programmas sagatavošanu
1.7.2015 - (2015/2729(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
Martina Michels, Inês Cristina Zuber, Merja Kyllönen, Pablo Iglesias, Fabio De Masi, Neoklis Sylikiotis, Marina Albiol Guzmán, Paloma López Bermejo, Lidia Senra Rodríguez, Javier Couso Permuy, Ángela Vallina, Takis Hadjigeorgiou, Stefan Eck, Tania González Peñas, Marisa Matias GUE/NGL grupas vārdā
B8‑0664/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2016. gada darba programmas sagatavošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2015. gadam (COM(2014)0910),
– ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām[1], jo īpaši tā IV pielikumu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai – ES programma" (COM(2015)215),
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā ES un tās dalībvalstis turpina cīnīties ar dziļāko ekonomisko un sociālo krīzi kopš Savienības dibināšanas; tā kā ekonomikas stagnācijas, augstā bezdarba, sociālo un darba tiesību līmeņa samazināšanās un arvien pieaugošās sociāli ekonomiskās nevienlīdzības dēļ ir nepieciešama būtiska politikas maiņa, aizstājot Komisijas pašlaik īstenotos politikas virzienus ar tādiem, kas stiprina Eiropas Savienības un dalībvalstu centienus panākt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu nodarbinātību un apkarot nabadzību, sociālo atstumtību un ienākumu nevienlīdzību;
B. tā kā Eiropas Komisija nav spējusi pienācīgi izvērtēt pašreizējās krīzes pamatcēloņus, tostarp EMS strukturālos trūkumus un mērķus; tā kā šo trūkumu radītais parādu slogs ir ārkārtīgi nesamērīgs un dažas valstis no tiem ir bijušas ieguvējas, savukārt citas nokļuvušas nopietnā depresijā; tā kā Komisija turpina īstenot neoliberālus un uz taupību vērstus politikas virzienus; tā kā šīs politikas rezultāti ir augošs bezdarbs, nabadzība, ievērojama algu samazināšana, pieaugošs pensionēšanās vecums un mazāki sabiedriskie izdevumi tādās jomās kā izglītība, kultūra un veselība; tā kā šīs politikas dēļ turpinās mazināties pieprasījums un tiks pavērta iespēja radikālai privatizācijas programmai;
C. tā kā Eiropas Komisijas atbilde uz ekonomikas, sociālo un demokrātijas krīzi, piemēram, ekonomikas pārvaldības sistēma, ir neatgriezeniski atņēmusi politikas izvēles iespējas suverēnām un demokrātiski ievēlētām valdībām un valstu parlamentiem, liedz Eiropas iedzīvotājiem demokrātiskas kontroles iespējas, kā arī ievieš pastāvīgu taupības režīmu;
D. tā kā nesamierināmajās Eiropas politiskajās debatēs pēc Grieķijas vispārējām vēlēšanām netiek ņemts vērā, ka iedzīvotāji demokrātiskā veidā ir noraidījuši trijotnes nostāju; tā kā Eiropas iestādēm būtu jāpārtrauc Grieķijas iedzīvotājiem uzspiestā nepieņemamā šantāža un jāņem vērā viņu lēmums virzīties uz attīstību, izaugsmi un sociālo kohēziju un pārtraukt neproduktīvo un sociāli postošo taupības politiku, kas uzspiesta ar trijotnes memorandu;
E. tā kā piecu priekšsēdētāju ziņojums ir saskaņots mēģinājums turpināt institucionalizēt taupības politiku Eiropas Savienībā un dalībvalstīs;
F. tā kā Komisijas atbilde uz t. s. "Lux Leaks" skandālu ir pilnīgi nepietiekama; tā kā jāturpina risināt jautājums par sociālo taisnīgumu, jo laikā, kad Eiropas iedzīvotāji cieš no taupības programmām un neoliberālām strukturālām reformām, vēl arvien pilnīgi likumīgi ir slepeni nodokļu nolīgumi, vispārēja izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un peļņas novirzīšana uz nodokļu oāzēm;
G. tā kā nodokļu sistēmas veidotas tā, ka sniedz priekšrocības nevis vienkāršajiem iedzīvotājiem, bet gan lielajiem uzņēmumiem; tā kā taupības un stingras fiskālās disciplīnas pasākumi, kā arī valdības ieņēmumu ievērojama samazināšanās, ko rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana, dalībvalstu budžetiem rada papildu slogu un kaitē Savienības nodokļu maksātāju un darba ņēmēju interesēm;
H. tā kā vairāk nekā 30 000 cilvēku ir gājuši bojā jūrā pēdējo divdesmit gadu laikā, mēģinot sasniegt Eiropas krastus; tā kā ES un tās dalībvalstis turpina veicināt noziedzīgo un bīstamo cilvēku kontrabandu, ceļot žogus un aizvien ciešāk noslēdzot savas ārējās robežas pret migrantiem un bēgļiem, taču neparedzot iespējas droši un likumīgi iekļūt ES;
I. tā kā klimata krīze turpina apdraudēt sabiedrību stabilitāti, veselību un iztiku visā pasaulē, kā arī dzīvnieku labturību un bioloģisko daudzveidību; tā kā nepietiekams ir ES ieguldījums, lai panāktu jaunu starptautiskā nolīgumu par klimata pārmaiņām ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21); tā kā netiek risināts jautājums par nepieciešamību veikt patiesas pārmaiņas ražošanas sistēmā;
J. tā kā Eiropas Savienībai ir nepieciešama vērienīga darba programma, ar kuru tā varētu veidot ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, kuras mērķis būtu nodarbinātības politikas virzieni ar sociālajām un darba tiesībām, miljoniem bezdarbnieku vai nepietiekami nodarbināto problēmas risināšana Eiropas Savienībā, kā arī augsta līmeņa sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšana, vienlaikus aizsargājot vidi;
K. tā kā lēmumi ES budžeta veidošanā neatspoguļo prioritātes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas, kvalitatīvas un sociāli līdzsvarotas izaugsmes veicināšanai;
L. tā kā milzums iedzīvotāju vēršas gan pret taupības politiku un pieaugošo demokrātijas deficītu ES lēmumu pieņemšanas procesā, gan arī pret ES iestādēm; tā kā Komisija nevis ņem vērā cilvēku prasību radikāli manīt neoliberālo politiku, bet gan pievienojas tiem politiskajiem spēkiem, kuri turpina dalībvalstīm uzspiest taupības politiku;
M. tā kā ir nepieciešama lielāka pārredzamība, atvērtība un demokratizācija, tostarp plašāka pilsoņu līdzdalība,
1. DAĻA
GALVENĀS PRIORITĀTES
1. mudina Komisiju iesniegt tādu darba programmu, kas risinātu galvenās pašreizējās ES problēmas, piemēram, ekonomikas stagnāciju, deflācijas risku, augsto bezdarbu, sociālo un darba tiesību ierobežošanu, pieaugošu sociāli ekonomisko nevienlīdzību un sociālo atstumtību, kā arī augsto publiskā parāda un ārējā parāda līmeni un klimata krīzi; pauž nopietnas bažas, ka Komisija turpinās fiskālās konsolidācijas, strukturālo reformu un deregulācijas politiku; uzsver, ka ekonomisko, sociālo, klimata un politisko krīzi iespējams pārvarēt tikai ar radikāli jaunu politiku, kuras visu virzienu centrā ir nevis finanšu tirgu intereses, bet gan cilvēki un vide, tostarp dzīvnieku labturība;
2. uzsver, ka valsts un ārējā parāda līmenis ES perifērās valstīs ir viens no augstākajiem pasaulē, un tas izriet no integrācijas procesa asimetriskuma; atgādina, ka šis parāds ir iegansts taupības pasākumu uzspiešanai, kuru patiesās sekas ir nabadzības un parādu pieaugums; uzskata, ka elementāra taisnīguma vārdā steidzami jārisina parāda sloga jautājums, to pārskatot (restrukturizējot un būtiski samazinot) un pazeminot līdz ilgtspējīgiem līmeņiem;
3. stingri noraida t. s. piecu priekšsēdētāju ziņojumu, jo tas nepiedāvā atteikšanos no valdošā vēstījuma par taupības nepieciešamību, bet tā vietā ierosina padziļināt esošos politikas virzienus, tostarp pastiprināt konkurētspēju un strukturālo konverģenci, prasot īstenot stingrus fiskālās politikas un taupības pasākumus; uzskata, ka priekšlikumi par sociālo kohēziju un sociālajiem rādītājiem, kā arī demokrātisko pārskatatbildību un pārredzamību ir tikai iegansts, lai vēl vairāk piesaistītu dalībvalstis vienam ekonomikas un fiskālās politikas modelim;
4. uzskata, ka ir jāatceļ Stabilitātes pakts, Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību EMS, ekonomikas pārvaldības tiesību akti, piemēram, sešu tiesību aktu kopums un divu tiesību aktu kopums, kā arī pakts "Euro plus"; mudina Komisiju uzņemties iniciatīvu par ievērojamām izmaiņām makroekonomikas politikā, lai nodrošinātu demokrātisku pārskatatbildību, pārredzamību un dalībvalstu spēju īstenot tādu politiku, ar kuru tiktu risinātas šo valstu konkrētās vajadzības, tostarp piemērot sociāli līdzsvarotus fiskālās stimulēšanas pasākumus;
5. atzinīgi novērtē apņemšanos pievienoties atjaunotajai Eiropas Sociālajai hartai; aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumu par pievienošanos Hartai kā pirmo soli ceļā uz labākām sociālajām un darba tiesībām;
6. pauž dziļu nožēlu par ES iestāžu pastāvīgajiem mēģinājumiem uzspiest taupības pasākumus Grieķijai pretēji šīs valsts iedzīvotāju 2015. gada janvāra vēlēšanās paustajai gribai; uzstāj, ka Eiropas iestādēm būtu jāņem vērā Grieķijas iedzīvotāju lēmums virzīties uz attīstību, izaugsmi un sociālo kohēziju un jāpārtrauc neproduktīvā un sociāli postošā taupības politika, kas uzspiesta ar trijotnes memorandu;
7. noraida vienošanos par ESIF, jo ar to paredzēts tieši finansēt privāto sektoru ar publiskajiem līdzekļiem, tādējādi privatizējot peļņu un socializējot riskus, un pār to ir nepietiekama demokrātiskā kontrole; turklāt pauž dziļas bažas, ka ESIF sekmēs vispārējas nozīmes pakalpojumu turpmāku privatizāciju; uzsver, ka ESIF būtu jāaizstāj ar visaptverošu un demokrātiski kontrolētu Eiropas Investīciju programmu ilgtspējīgai attīstībai, nodarbinātībai un sociālajai integrācijai, lai stimulētu kvalitatīvu un sociāli līdzsvarotu izaugsmi, kas balstītos uz taisnīgāku bagātības sadali; uzsver, ka neviena investīciju programma nevar aizstāt sociāli, ekoloģiski un teritoriāli līdzsvarotu kohēzijas politiku, kas stiprina reģionu potenciālu un veicina ilgtspējīgas strukturālas pārmaiņas;
8. pauž ļoti lielas bažas, ka Komisijas priekšlikums par kapitāla tirgus Savienību palīdz atkal atdzīvināt vērtspapīrošanas ideju, tostarp attiecībā uz MVU; uzsver, ka ierobežojumu atcelšanu finanšu tirgos bija viens no galvenajiem ekonomikas krīzes iemesliem; atkārtoti uzsver nepieciešamību pastiprināt publiskā finanšu sektora lomu, tostarp veicot nacionalizāciju; uzstāj, ka banku sektoram ir jāveicina ekonomiskā attīstību, jo īpaši produktīvas un darbvietu radīšanu veicinošas investīcijas, un jāatbalsta mikro, mazie un vidējie uzņēmumi un sociālais un kooperācijas sektors;
9. uzskata, ka ir jāuzlabo ES likumdošanas kvalitāte; tomēr uzstāj, ka lietpratīga regulējuma programma un Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT ) nedrīkstētu apdraudēt demokrātisko procesu, apejot Eiropas Parlamenta kā viena no likumdevējiem tiesības, vai būt par ieganstu ierobežojumu atcelšanai, kas vājinātu sociālo aizsardzību, patērētāju aizsardzību, vides standartus, dzīvnieku labturības standartus un sociālo dialogu; tāpēc noraida ierosināto ekspertu komiteju;
10. tā vietā mudina Komisiju nodrošināt, lai visi turpmākie tiesību akti tiktu pakļauti ietekmes novērtējumam no sociālo tiesību un pamattiesību viedokļa un tajos tiktu iekļauta turpināmības klauzula, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti tiek regulāri pārskatīti;
11. prasa, lai Komisija un dalībvalstis apliecinātu patiesu politisku apņēmību aplikt ar nodokļiem faktiskos bagātības turētājus un lai tiktu izstrādāta visaptveroša stratēģija ar konkrētiem un efektīviem juridiskiem pasākumiem, piemēram, aizliedzot nodokļu oāzes un brīvostas, izveidojot Eiropas un pasaules bagātību reģistru, stiprinot prasības par reālu saimniecisko darbību, apliekot ar nodokli peļņu tās rašanās vietā, atsaucot licences bankām, kas turpina veicināt manipulācijas ar nodokļiem, un atjaunojot valsts nodokļu administrācijas, kas tikušas samazinātas;
12. pauž nožēlu, ka Komisijas reakcija uz t. s. "Lux Leaks" skandālu ir nepietiekama; mudina Komisiju tās nodokļu tiesību aktu kopumā paredzēt vismaz pienākumu publiskot nodokļu nolēmumus, lai nodrošinātu pārredzamību un kontroli, kā arī bankām paredzēt pienākumu sagatavot ziņojumus pa valstīm, balstoties uz Kapitāla prasību direktīvas IV noteikumiem; pauž nožēlu, ka ar komercnoslēpumu direktīvu Komisija vēl vairāk vājina ziņotāju un darbinieku aizsardzību; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ziņotāji tiek juridiski un materiāli aizsargāti, ja var pamatoti pieņemt, ka tie aizsargā sabiedrības intereses;
13. mudina Komisiju īstenot patiesi holistisku pieeju migrācijas politikai un ierosināt pilnīgi jaunu migrācijas politiku, kas sniegtu drošus un likumīgus veidus, kā ES iekļūt visiem, kam nepieciešama aizsardzība, kuri tiecas pēc ģimenes atkalapvienošanās, kā arī nekvalificētiem migrējošiem darba ņēmējiem, kā to pieprasa UNHCR; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumus par patvēruma meklētāju pārvietošanu un pārcelšanu, kas ir daļa no Eiropas programmas migrācijas jomā; tomēr aicina uz sagatavot vērienīgāku priekšlikumu, kas paredzētu tūlītēju humanitāro vīzu izsniegšanu patvēruma meklētājiem dalībvalstu vēstniecībās un konsulārajos birojos, kā arī pašreizējās vāji strādājošās brīvprātīgās pārvietošanas programmas vietā ieviestu obligātu pārvietošanas programmu ES līmenī;
14. iebilst pret TTIP, CETA un TiSA nolīgumiem un pauž dziļas bažas par vispārējo virzību, ko Komisija piešķir ES starptautiskās tirdzniecības politikai, jo īpaši par tās nesaskaņotību ar tādiem svarīgiem mērķiem kā darbvietu radīšana, nabadzības novēršana, ekonomikas ilgtspējas nodrošināšana, spekulācijas ierobežošana, jo īpaši spekulācijas ar pārtiku ierobežošana, sabiedrības veselības aizsardzība, dzīvnieku veselība un labturība, ilgtspējīga lauksaimniecība un vide, kā arī kultūras daudzveidības nodrošināšana;
15. atzinīgi novērtē Komisijas izvirzīto mērķi atrasties digitālās revolūcijas priekšgalā; tomēr uzsver, ka internets nav tikai instruments vienotā tirgus stratēģijas īstenošanai; uzsver, ka digitalizācija ir mainījusi visu sabiedrību — tās ražošanas, saziņas, dzīves un pārvaldības veidus — un visas nozares, sākot no viedo tīklu enerģētikas sistēmām un beidzot ar veselības aprūpes sistēmu; uzsver, ka digitālā revolūcija ir arī kultūras un politisks jautājums par to, kā digitalizācija var radīt jaunu demokrātijas modeli, kura pamatā ir zināšanu apmaiņa un integrācija, tā vietā, lai šo pārmaiņu lomu samazinātu līdz jautājumam par ekonomikas infrastruktūru, varu un manipulāciju; pauž ciešu pārliecību, ka tīkla neitralitāte, datu aizsardzība un kopīga autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību sistēma jāpadara par galvenajiem jautājumiem, lai digitālo revolūciju pārvērstu par demokrātisku revolūciju;
16. visbeidzot uzsver to, ka pašreizējā ekonomikas un sociālā krīze radusies arī Komisijas neoliberālās politikas dēļ, kura sekmē finanšu tirgu deregulāciju, preču un pakalpojumu tirgu liberalizāciju un aizvien pieaugošu ekonomikas finansializāciju, kā arī publisko investīciju samazināšanu un arvien lielāku darba tirgus deregulāciju; uzsver, ka ir pilnīgi nepieciešami alternatīvi sociālās un ekonomikas politikas virzieni, kas pievērstos cilvēku pašu izvēlētiem attīstības ceļiem;
2. DAĻA
KOMISIJAS 2016. GADA DARBA PROGRAMMAS POLITISKĀS NOSTĀDNES KONKRĒTĀS NOZARĒS
Sociāli līdzsvarota nodarbinātības, izaugsmes un investīciju politika
17. mudina Komisiju ierosināt Eiropas Investīciju programmu ilgtspējīgai attīstībai, nodarbinātībai un sociālajai integrācijai, ar kuru varētu atjaunot ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, kuras mērķis būtu nodarbinātības politikas virzieni ar sociālajām un darba tiesībām un miljoniem bezdarbnieku vai nepietiekami nodarbināto problēmas risināšana Eiropas Savienībā;
18. šajā sakarībā aicina Komisiju nekavējoties iesniegt likumdošanas priekšlikumu, ar kuru Eiropas Savienībā tiktu ļauts ik gadu veikt papildu publiskās investīcijas vismaz 2 % no IKP, pamatojoties uz valsts investīciju programmām;
19. pauž nožēlu par Komisijas īstermiņa pieeju un nepilnvērtīgajiem pasākumiem jauniešu bezdarba problēmas risināšanā; aicina Komisiju iejaukties, lai ietekmētu jaunatnes bezdarbu veicinošos ilgtermiņa faktorus, liekot stingru uzsvaru uz ilgtspējīgu kvalitatīvu darbvietu izveidošanu gados jauniem cilvēkiem, tostarp izmantojot stingru ar tiesībām pamatotu pieeju;
20. aicina Komisiju pārskatīt noteikumus par valsts atbalstu, dodot iespējas veikt valsts iejaukšanos, lai labāk īstenotu no sociālā un vides viedokļa lietderīgus projektus un palīdzētu grūtībās nonākušiem MVU un nozarēm, dodot ieguldījumu to ražošanas jaudu rekonstrukcijā, kas smagi cietušas krīzē;
21. uzsver, ka reģionālā politika ir neaizstājams līdzeklis, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, kuras galvenais mērķis ir samazināt atšķirības starp reģioniem, jo īpaši nabadzīgākajiem un attālākajiem reģioniem, veicinot patiesu konverģenci un sekmējot izaugsmi un nodarbinātību; noraida Komisijas pieeju par kohēzijas politikas pakārtošanu Eiropas ekonomiskajai pārvaldībai, kā arī makroekonomisko nosacījumu izmantošanu Stabilitātes un izaugsmes paktā kā nosacījumu piekļuvei kohēzijas politikas un reģionālās attīstības līdzekļiem; uzstāj, ka kohēzijas politiku nedrīkst izmantot par finansiālas sodīšanas instrumentu, ja reģions vai dalībvalsts noraida deregulācijas un privatizācijas politiku;
22. uzstāj, ka ESIF īstenošanu nedrīkstētu finansēt no "Apvārsnis 2020" investīciju programmas;
Digitalizācijas politika, kas aizsargā iedzīvotāju intereses un tiesības
23. uzsver, ka internetam jāpaliek publiskā pārziņā un ka ES politikas centrā jābūt tīkla neitralitātes principam;
24. norāda, ka iedzīvotāju uzticēšanās internetam ir izšķiroši svarīga digitālās sabiedrības un ekonomikas panākumiem; uzskata, ka kiberdrošība ir svarīga, taču brīvība no aizdomām iedzīvotājiem ir vienlīdz nozīmīga; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt privātuma un privāto datu aizsardzību internetā gan no publiskajām, gan privātajām struktūrām;
25. uzskata — ņemot vērā jau tā arvien nestabilākos darba apstākļus digitālajā ekonomikā, digitālās savienības stratēģija ir jāpapildina ar aizsargpasākumiem, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus šajā nozarē; uzskata, ka viens no pirmajiem soļiem šā mērķa sasniegšanai varētu būt marķējums uz programmatūras produktiem (piemēram, spēlēm, lietojumprogrammām), kas liecina par taisnīgiem darba apstākļiem;
Jauna ilgtspējīga klimata politika un sociāli taisnīga enerģētikas savienība
26. uzskata, ka klimata krīze ir rezultāts kļūdainajai ražošanas sistēmai ar lielu enerģijas patēriņu, un ka risinājumu klimata pārmaiņām nevar atstāt tirgus ziņā, bet ir nepieciešamas ražošanas metožu un patēriņa radikālas pārmaiņas; aicina Komisiju pārskatīt klimata politiku un klimata pārmaiņu jautājumus iekļaut visos tās politikas virzienos;
27. pauž nožēlu par Komisijas līdzšinējo apņēmības trūkumu attiecībā uz saistošu mērķu noteikšanu, jo īpaši saistībā ar COP 21 Parīzē; uzskata, ka klimata jomā ir steidzami nepieciešami vērienīgāki mērķi, lai Eiropas Savienība turpinātu būt vadošās pozīcijās klimata pārmaiņu sarunās, atjaunojamās enerģijas izmantošanā, mudinot radīt videi draudzīgu nodarbinātību un uzņemoties taisnīgu daļu no pasaules mērogā veicamā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;
28. ņem vērā solījumu līdz 2015. gada beigām iesniegt tiesību aktu priekšlikumus 2030. gada klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma īstenošanai; atgādina priekšsēdētājam J. C. Juncker viņa apņemšanos īstenot mērķi par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, par 30 % uzlabot energoefektivitāti un līdz 30 % palielināt atjaunojamo energoavotu īpatsvaru enerģijas bilancē;
29. prasa Komisijai noteikt saistošus ilgtspējas kritērijus attiecībā uz enerģijas izmantošanu un biomasu; turklāt aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem par intensīvās lopkopības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, jo tām ir daudz lielāka ietekme uz klimata pārmaiņām nekā pārējām siltumnīcefekta gāzēm;
30. atkārtoti iebilst pret priekšlikumu par enerģētikas savienību, jo tas veicinātu privatizāciju un palielinātu nevienlīdzību; uzskata, ka enerģijai jābūt sabiedriskajam labumam, un ka sabiedrības kontrole ir būtiska, lai nodrošinātu zaļo revolūciju enerģētikas nozarē;
31. pieņem zināšanai solījumu līdz 2015. gada beigām iesniegt vērienīgāku likumdošanas priekšlikumu par aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu;
32. uzsver Biotopu direktīvas un Putnu direktīvas lomu un noraida jebkādus mēģinājumus mazināt to nozīmi; uzsver arī, ka jebkādas spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanas mērķim vajadzētu būt šo aktu atjaunināšanai un nostiprināšanai, nevis to vājināšanai;
Darba ņēmēju tiesību aizsardzība sociālekonomiski līdzsvarotā iekšējā tirgū
33. mudina Komisiju izmantot gaidāmo Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā mērķtiecīgo pārskatīšanu kā iespēju stiprināt darba ņēmēju tiesības pret sociālo dempingu;
34. uzskata, ka mobilitātei vajadzētu būt cilvēka izvēlei, nevis nepieciešamībai; atkārtoti uzsver, ka Komisijai vajadzētu koncentrēties uz kvalitatīvu darbvietu radīšanu vietās, kur cilvēki dzīvo, un ka šajā procesā jāparedz sociālās un darba tiesības, nevis arvien pieaugoša mobilitāte; uzstāj, ka gaidāmajā mobilitātes tiesību aktu kopumā jāaizsargā visu darba ņēmēju sociālās un darba tiesības;
35. nosoda Komisijas nodomu atsaukt Maternitātes atvaļinājuma direktīvu; pauž dziļu nožēlu par Komisijas lēmumu atteikties no vienošanās panākšanas ar sociālajiem partneriem par veselības aizsardzību un drošību frizieru profesijā, jo tas grauj sociālo dialogu Eiropas Savienībā; mudina Komisiju turpināt darbu pie šiem priekšlikumiem un nekavējoties atjaunināt tiesību aktus par arodveselību un drošību;
36. norāda, ka ir ļoti svarīgi sniegt lielāku atbalstu kooperatīviem, mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai nostiprinātu to darbību stabilā uzņēmējdarbības vidē, mazinātu nelabvēlīgo ietekmi, ko rada lielo uzņēmumu un konglomerātu dominējošais stāvoklis tirgū, un palīdzētu mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un kooperatīviem izveidoties un attīstīties;
37. aicina īstenot reģionāli līdzsvarotu pieeju rūpniecības politikai, lai visās dalībvalstīs un reģionos izveidotu diversificētu rūpnieciskās ražošanas bāzi, kas ir ļoti svarīga augsta nodarbinātības līmeņa un aktivitātes garantēšanai visā ES;
Demokrātiska ekonomikas un monetārā politika
38. pauž ciešu pārliecību, ka Eiropas Monetārās savienības ekonomiskā pārvaldība ir nepārredzama un nedemokrātiska; prasa, lai Stabilitātes un izaugsmes pakts tiktu aizstāts ar patiesu nodarbinātības un attīstības paktu, kurš būtu balstīts uz sociālajiem un vides kritērijiem, kas dod labumu visiem ES iedzīvotājiem; turklāt aicina sasaukt starpvaldību konferenci, kuras mērķis būtu atcelt fiskālo paktu un aicina to nekavējoties apturēt līdz šīs konferences sasaukšanai;
39. uzskata, ka tiesību akti par banku savienību kalpo tikai lielā finanšu kapitāla interesēm Eiropas Savienībā un pārkāpj demokrātijas pamatprincipus; prasa atcelt tiesību aktus par banku savienību un aicina nodrošināt banku sistēmas demokrātisku publisku kontroli;
40. prasa veikt būtiskas izmaiņas ECB statūtos un pilnvarās, lai nodrošinātu tās politisko un demokrātisko kontroli, ko vienlīdzīgi veiktu dalībvalstis; uzskata, ka ir svarīgi nodot atpakaļ dalībvalstīm tiesības lemt par būtiskiem ekonomikas politikas jautājumiem, piemēram, monetāro politiku; turklāt uzskata, ka ECB ir jāpārveido par primāro aizdevēju, kas var darboties kā normāla centrālā banka, un tādējādi stimulēt ekonomiku deflācijas un recesijas laikā; šajā sakarībā prasa, lai ECB un EIB tieši finansētu publiskās investīcijas reālās ekonomikas atbalstam, nevis sekmētu jaunus aktīvu cenu burbuļus;
41. atkārto aicinājumu nekavējoties pārtraukt trijotnes darbību valstīs, kur šī sistēma joprojām ir spēkā, jo tai trūkst leģitimitātes; pieprasa Komisijai rūpīgi un pārredzami novērtēt dažādos ekonomikas pārvaldības pasākumus, tostarp trijotnes noteiktās makroekonomikas korekciju programmas, kā arī izvērtēt kritiku, ko pauduši gan kritiski noskaņoti ekonomisti, gan arī paši trijotnes dalībnieki;
42. nosoda un aicina nekavējoties pārtraukt netaisnīgas nodokļu politikas īstenošanu, tostarp netaisnīgos un regresīvos nodokļus par ūdeni, kas dalībvalstīs noteikti saskaņā ar fiskālās korekcijas programmām un pārkāpj nodokļu noteikšanas proporcionālas vienlīdzības un progresivitātes principu, jo šiem pasākumiem ir īpaši nelabvēlīga ietekme uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem;
Jauna taisnīga tirdzniecības politika
43. pauž dziļas bažas par vispārējo virzību, ko Komisija piešķir ES starptautiskās tirdzniecības politikai, jo īpaši par tās nesaskaņotību ar tādiem svarīgiem mērķiem kā darbvietu radīšana, nabadzības novēršana, ekonomikas ilgtspējas nodrošināšana, spekulācijas ierobežošana (jo īpaši spekulācijas ar pārtiku ierobežošana), sabiedrības veselības aizsardzība, dzīvnieku veselība un labturība, ilgtspējīga lauksaimniecība un vide, kā arī kultūras daudzveidības nodrošināšana;
44. noraida mandātus, ko Padome devusi Komisijai sarunām par tādiem visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem kā Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP), visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgums (TiSA), kas citstarp nopietni apdraud pārtikas drošību un dod iespējas tajos paredzēt ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (ISDS); mudina Komisiju apturēt šīs starptautiskās tirdzniecības sarunas;
45. atgādina, ka Komisijas pasūtītajos ietekmes pētījumos, jo īpaši par TTIP, TiSA un CETA, kuros solīts darbs un labklājība visiem, ir nopietnas nepilnības un tie nav ticami, jo tajos izmantoti novecojuši ekonomiskie modeļi; aicina Komisiju izmantot ticamākus ekonomiskos modeļus un pārbaudīt rezultātus tiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas jau stājušies spēkā, un salīdzināt ar attiecīgajiem ietekmes novērtējumiem;
46. uzsver, ka ikvienā tirdzniecības nolīgumā jāparedz nosacījumi, ka esošajā līmenī tiks saglabāts darba, vides un sociālo tiesību aizsardzības regulējums un publiskā iepirkuma un vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanas aizsargpasākumi, tostarp valstu tiesības nākotnē šajās jomās noteikt augstākus standartus; pieprasa no sarunām par tirdzniecības nolīgumiem izslēgt jebkāda veida ISDS, lai saglabātu minēto regulējumu demokrātisko kontroli;
47. vēršas pret slepenību starptautiskās tirdzniecības darījumos un aicina Komisiju publiskot visus sarunu dokumentus, tos darot pieejamus deputātiem un visiem interesentiem; aicina uz publisku un demokrātisku apspriešanu ar visām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai nodrošinātu Komisijas brīvās tirdzniecības dienaskārtības pienācīgu uzraudzību;
48. uzskata, ka centieni paātrināti noslēgt jaunus brīvās tirdzniecības nolīgumus ir vērsti uz to, lai izvairītos no reāliem risinājumiem krīzes izbeigšanai, piemēram, ekonomisko atšķirību mazināšanu ES iekšienē, korporāciju un investoru ļaunprātīgu darbību ierobežošanu, publiskā parāda auditu un samazināšanu un nepieciešamo cīņu pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
49. atgādina, ka Komisija ņēma vērā dalībvalstu un Parlamenta nostāju un vienojās par kultūras izņēmuma principu, kas ietverts ANO Konvencijā par kultūras daudzveidību, un atbilstoši kuram kultūras produkti vērtējami atšķirīgi nekā citi komerciālie produkti un lielākā daļa kultūras preču un pakalpojumu sarunās nebūtu iekļaujami; uzskata, ka tam vajadzētu attiekties uz audiovizuālajiem mediju pakalpojumiem (AVMS) un galvenajiem jautājumiem AVMS direktīvā, publiskām subsīdijām, finanšu saistībām attiecībā uz raidorganizācijām (it īpaši, atbalstot Eiropas filmu ražošanu un izplatīšanu), kopražojumu līgumiem, valodas politikas pasākumiem, to kanālu darbību, kuriem ir piešķirts finansējums publisku pakalpojumu sniegšanai, ierobežojumu attiecībā uz piederošo daļu īpatsvaru kanālos un tīklos, intelektuālā īpašuma tiesībām kultūras, žurnālistikas un zinātnes jomā un īpašām sociālās nodrošināšanas sistēmām;
Patiesa tiesiskuma un pamattiesību politika
50. aicina Komisiju saskaņā ar Parlamenta nostāju aktīvi virzīt horizontālās direktīvas pieņemšanu par diskriminācijas novēršanu un iesaistīties cīņā pret diskrimināciju, tostarp pret uzbrukumiem romiem, migrantiem, patvēruma meklētājiem un citām neaizsargātām grupām;
51. prasa, lai Komisija novērtētu, kā dalībvalstīs tiek ieviestas valstu romu integrācijas stratēģijas (NRIS) un Padomes ieteikumi par pasākumiem romu efektīvai integrācijai, un, ja vajadzīgs, ierosina papildu pasākumus romu efektīvai integrācijai sabiedrībā;
52. aicina Komisiju iesniegt dalībvalstīm paredzētu pasākumu plānu apstākļu uzlabošanai ieslodzījuma vietās, īpaši ņemot vērā plaši izplatīto pirmstiesas aizturēšanu, arī ar Eiropas apcietināšanas ordera (EAW) izmantošanu saistītajos gadījumos; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru par apstākļiem cietumos;
53. ir dziļi vīlies par Komisijas bezdarbību attiecībā uz normatīvo patstāvīgo ziņojumu par Eiropas apcietināšanas ordera pārskatīšanu; aicina Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu, kurā ņemts Parlamenta ziņojums par šo jautājumu, īpaši attiecībā uz samērīguma pārbaudēm;
54. pauž nožēlu par to, ka Komisija savās jaunajās iniciatīvās nav iekļāvusi atjauninātu mūsdienu prasībām atbilstošu priekšlikumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kurā atspoguļota Parlamenta 2011. gadā panāktā vienošanās pirmajā lasījumā;
55. pauž dziļu vilšanos par Komisijas nesen iesniegto Eiropas Drošības programmu, kas atkal ļoti vienpusēji pievēršas represīvai politikai un ar kuru paplašina ES tiesībaizsardzības iestāžu pilnvaras;
56. mudina Komisiju reaģēt uz pieprasījumiem Eiropas Parlamenta rezolūcijās par iespējamo CIP veikto gūstekņu pārvadāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs, jo īpaši pēc ASV Senāta ziņojuma par CIP veiktu spīdzināšanu;
57. atzinīgi novērtē apņemšanos atkal pievienoties Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECHR); tomēr uzskata, ka Eiropas Savienības Tiesas (EST) atzinums par Eiropas Savienības pievienošanos ECHR ir ievērojams kaitējums cilvēktiesībām;
58. aicina Komisiju pilnībā ievērot EST 2014. gada 8. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C 293/12 un C 594/12; šajā sakarībā mudina Komisiju atteikties ierosināt jebkādus citus pasākumus, kuru pamatā ir visaptveroša datu saglabāšana;
59. uzskata, ka EST spriedums par datu saglabāšanu attiecas uz pasažieru datu reģistrā iekļauto datu vākšanu tiesībaizsardzības nolūkiem; tāpēc aicina Komisiju atsaukt priekšlikumu par ES pasažieru datu reģistru; prasa, lai Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam sprieduma ietekmes novērtējumu uz visiem tiesību aktu priekšlikumiem, kuros paredzēta visaptveroša personas datu vākšana un uzglabāšana;
60. aicina Komisiju sākt nopietni rīkoties, lai aizsargātu iedzīvotājus no arvien pieaugošās valsts uzraudzības;
Uz cilvēktiesībām balstīta migrācijas politika
61. aicina Komisiju 2015. gadā izstrādāt vērienīgus priekšlikumus par drošiem un likumīgiem veidiem, kā ES aizsardzību varētu iegūt visi, kam tā vajadzīga, un lai cilvēkiem ceļā uz Eiropu vairs nebūtu jāriskē ar dzīvību Vidusjūrā vai tuksnešos;
62. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu kā pirmo soli noteikt pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā, no kuriem iegūs Itālija un Grieķija; tomēr aicina Eiropas Komisiju līdz 2015. gada beigām iesniegt vērienīgāku priekšlikumu, kurā būtu ņemts vērā tas, ka 2015. gadā gan Grieķijā, gan Itālijā ieradās lielāks skaits bēgļu; atgādina, ka nosūtīšanas valsts jāizvēlas, balstoties uz bēgļu ģimenes, valodas un kultūras saitēm; prasa apturēt Dublinas regulas darbību;
63. nosoda to, ka Eiropas programmā migrācijas jomā liela uzmanība pievērsta nelegālās migrācijas profilaksei un novēršanai, tostarp veicot aizturēšanu, un pilnīgi neņemot vērā to, ka arvien pieaug no kara, vajāšanas un klimata katastrofām bēgošo patvēruma meklētāju skaits; tāpēc asi nosoda arvien vairāk represīvo priekšlikumu, kurus Eiropas Komisija iesniedza 2014. gadā, piemēram, EUNAVFOR MED operāciju, kuras mērķis ir mērķtiecīgi iznīcināt kontrabandistu laivas, FRONTEX budžeta palielinājumu, aktīvāku migrantu atpakaļnosūtīšanu un pamudinājumu izmantot piespiešanu un aizturēšanu, lai īstenotu pirkstu nospiedumu noņemšanu migrantiem; aicina Eiropas Komisiju novirzīt šo finansējumu meklēšanas un glābšanas pasākumiem, uzņemšanas centru atvēršanai, pārvietošanas un pārcelšanas programmu īstenošanai un integrācijai;
Mieru mīlošs pasaules mēroga partneris
64. aicina Komisiju un Padomi stiprināt ES attiecības ar stratēģiskajiem partneriem attiecīgajās jomās, tostarp Vidusjūras reģionu, Krieviju, Ķīnu un jaunietekmes globālajiem un reģionālajiem dalībniekiem;
65. noraida KĀDP un KDAP politikas virzienus, kas pilnībā saskaņoti ar NATO un transatlantiskajām attiecībām, turpmāku starptautisko attiecību militarizāciju, veicinot iejaukšanos un aktīvi atbalstot militāri rūpniecisko kompleksu; aicina ievērot starptautiskās tiesības un konfliktu risināšanai atgriezties pie politisko un diplomātisko līdzekļu izmantošanas;
66. uzskata, ka prioritātei vajadzētu būt miera un stabilitātes uzturēšanai un pamattiesību un cilvēktiesību ievērošanai, īstenojot miermīlīgu un uz civilo mērķu īstenošanu vērstu ārpolitiku, ievērojot starptautiskās tiesības un rīkojoties nediskriminējoši, kā arī uzņemties vadošo lomu konfliktu diplomātiskā un miermīlīgā atrisināšanā, tajā skaitā īstenojot starpniecības iniciatīvas un atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas (DDR) programmas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, uzsver to, cik svarīgi ir gan centieni uzlabot un stiprināt starptautisko (Ieroču tirdzniecības līgums, ATT) un ES ieroču eksporta kontroles režīmu, lai atbalstītu KNL režīmu un kodolatbruņošanos, gan arī pasākumi nabadzības izskaušanai, humānā palīdzība, ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība un Tūkstošgades attīstības mērķi, kas veicina līdzsvarotas ekonomiskās attiecības, godīgu tirdzniecību un godīgu resursu un bagātības sadali un ES kaimiņvalstīs un pasaulē;
67. norāda, cik svarīga ir savlaicīga Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšana; uzsver, ka pārskatītajai EKP ir jābūt tādai, ar ko var ātri un atbilstoši reaģēt konkrētajā situācijā, vienlaikus piedāvājot arī ilgtermiņa redzējumu par to, kā attīstīt attiecības ar kaimiņvalstīm un ņemt vērā pušu asimetriju; uzskata, ka jāizveido jauns regulējums attiecībām ar EKP valstīm un reģioniem, stingri ievērojot starptautiskās tiesības un ANO Hartu un balstoties uz neiejaukšanos to iekšējās lietās un suverenitātes ievērošanu, lai atbalstītu kaimiņu reģionu attīstību un veicinātu nodarbinātību un izglītību, nevis tikai noslēgtu tādus asociācijas nolīgumus, kuru vienīgais mērķis ir izveidot brīvās tirdzniecības zonas, kas kaitē EKP valstu iedzīvotājiem un kalpo vienīgi Eiropas uzņēmumu un EKP valstu elites interesēm;
68. noraida plānus paātrināt noteikumu pieņemšanu civilo misiju finansēšanai un plānus vienkāršot lēmumu pieņemšanas procedūru un īstenošanu, jo šādu misiju tīri civilais raksturs bieži ir apšaubāms, ņemot vērā, ka civilie un militārie aspekti ir arvien neskaidrāki un saplūst, jo īpaši drošības sektora reformu (SSR) un apmācības misiju jomā;
69. uzsver to, ka gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī trūkst parlamentārās kontroles un ir iebildumi attiecībā uz KDAP misijām; uzsver, ka demokrātijas trūkumu pastiprina resursu apvienošanas un koplietošanas koncepcija un tā sauktā visaptverošā pieeja, kā arī ciešā sadarbība starp ES, NATO un ATHENA mehānismu, turklāt ES kaujas grupu izvietošanu neapšaubāmi vēl vairāk palielina šo deficītu;
70. noraida KDAP izpētes izmēģinājuma projekta īstenošanu, ko kopīgi veica Komisija un Eiropas Aizsardzības aģentūra, un kas citstarp attiecās uz tālvadības gaisa kuģu sistēmām (RPAS); stingri iebilst, ka jebkāds finansējums no "Apvārsnis 2020" līdzekļiem vai ES budžeta kopumā tiek izmantots militāriem, civilmilitāriem vai drošības pētījumiem kopumā un jo īpaši RPAS attīstīšanai;
Pilsoņu tiesību nostiprināšana
71. aicina Komisiju iesniegt solīto priekšlikumu par iestāžu nolīgumu, kas attiektos uz visām ES iestādēm obligātu pārredzamības reģistru; vēlreiz apstiprina nepieciešamību uzlabot pārstāvības un līdzdalības demokrātiju, īstenojot Lisabonas līguma 9. līdz 12. pantu;
72. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvas pārskatīšanu, pamatojoties uz secinājumiem gaidāmajā Eiropas Parlamenta īstenošanas ziņojumā;
73. aicina Komisiju izpētīt iespēju ieviest pilsoņu sociālo veto kā mehānismu, ar kuru varētu novērst tādu ES tiesību aktu stāšanos spēkā, kuri varētu kaitēt nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, palielināt nevienlīdzību vai samazināt sociālās tiesības;
Citas politikas prioritātes
Zivsaimniecības politika
74. aicina izveidot tādu decentralizētu kopēju zivsaimniecības politiku (CFP), kas veicinātu zivsaimniecības nozares modernizāciju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot tās sociālekonomisko dzīvotspēju, resursu ilgtspēju, darbvietu saglabāšanu un radīšanu un zivsaimniecībā strādājošo dzīves apstākļu uzlabošanu;
75. aicina īstenot pasākumus, lai palielinātu zivju sākotnējās pārdošanas cenu un zivsaimniecībā nodarbināto ienākumus, veicinātu subsīdiju vai kompensācijas mehānismus zivsaimniecībā nodarbinātajiem, kas cietuši no atveseļošanas plānu sociālajām un ekonomiskajām ietekmēm, īstenotu daudzgadu pārvaldības un ekosistēmu aizsardzības pasākumus;
76. aicina pieņemt pasākumus valstu suverenitātes nodrošināšanai pār dalībvalstu ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām un to zivsaimniecības resursiem, ļaujot realizēt vietēju pārvaldību; uzskata, ka divpadsmit jūdžu zonai arī turpmāk jābūt katras dalībvalsts flotes ekskluzīvās piekļuves zonai un ierosina apsvērt iespējas to paplašināt uz blakus esošajām zonām, kas atbilst kontinentālajiem šelfiem;
77. aicina saglabāt jūras vides bioloģisko daudzveidību, nodrošinot labvēlīgus apstākļus zivju populāciju pieaugumam; šajā sakarībā aicina īstenot atbilstīgu ilgtspējīgas pārvaldības praksi, kas varētu ietvert no zivsaimniecības brīvu zonu radīšanu apgabalos, kur apdraudēti zivju krājumi un bioloģiskā daudzveidība, rīkojoties saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām;
78. atkārtoti pauž uzskatu, ka kopējā zivsaimniecības politikā ir jāatzīst maza apjoma un piekrastes zvejas īpatnības un jāanalizē, ciktāl spēkā esošie instrumenti ir piemēroti nozares vajadzībām, un tie attiecīgi jāpielāgo;
79. aicina Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EMFF) atbalstīt maza apjoma zivsaimniecības, lai risinātu visas šai nozarei specifiskās problēmas un veicinātu vietēju pārvaldību, ilgtspējīgu zivsaimniecību un piekrastes kopienu attīstību;
80. pauž nožēlu, ka apstiprinātā CFP un kopējā tirgus organizācija (CMO) ievērojami atpaliek no zivsaimniecības nozares reālajām vajadzībām un aicina šis abas regulas iespējami drīz pārskatīt;
81. kritizē to, ka pārlieku centīga un stingra kopējo pieļaujamo nozvejas kvotu samazināšana var nodarīt lielu ļaunumu nozarei, apdraudēt iztiku un lauku kopienas, un pieprasa Komisijai darīt visu iespējamo, lai novērstu tā atkārtošanos nākotnē;
Lauksaimniecības politikas virzieni
82. uzskata, ka Eiropas lauksaimniecība ir viena no nozarēm, kura pat par spīti krīzes ietekmei var saglabāt spēju radīt noteiktu vērtību; tomēr norāda, ka trūkst lauksaimnieku, jo īpaši gados jaunu lauksaimnieku un sieviešu lauksaimnieču; aicina ES veikt padziļinātu analīzi par šādas parādības iemesliem, lai varētu veikt būtiskus pasākumus tās novēršanai; pauž nožēlu, ka šī parādība apdraud pasaules mēroga nozīmes lauksaimniecības un lauku mantojumu, taču vienlaikus lielie agrorūpnieciskie uzņēmumi arvien paplašinās un uzspiež savu globālās pārtikas sistēmas modeli, kurš negatīvi ietekmē vidi; tāpēc uzsver, ka Eiropas lauksaimniecības un pārtikas politikas virzienu centrā jābūt nevis lielajiem uzņēmumiem, bet lauksaimniekiem, lai patiesi atbalstītu izaugsmi un darbvietas visos ES reģionos; pauž nožēlu, ka pašreizējās politikas dēļ ievērojami sarūk tradicionālo ģimenes saimniecību skaits visā ES un tādēļ mazinās sociālā un ekonomiskā aktivitāte laukos;
83. uzsver, ka ES ir jāstrādā pie audzēšanas tiesību taisnīgas pārdalīšanas starp ražotājiem un jāattīsta publiski instrumenti, kas pielāgojas piedāvājumam un pieprasījumam, lai saglabātu lauksaimnieku ienākumus un pārtikas ražošanas līmeni un aizsargātu lauksaimniekus pret cenu svārstībām; tāpēc aicina veikt nopietnu vidusposma pārskatu, kas efektīvi palīdzētu rast ilgtspējīgus risinājumus KLP problēmām;
84. uzsver, ka ES ir jāpiešķir prioritāte lauksaimniecības zemes aizsardzībai un piekļuvei šai zemei un jānovērš zemes sagrābšana, kas ir globālā mērogā svarīgs jautājums, aizstāvot lauksaimniekus, augsni un vidi;
85. uzsver, ka lauksaimniecības zemes aizsardzībai ilgtermiņā visā Eiropā ir jāīsteno efektīvas klimata pārmaiņu novēršanas un mazināšanas stratēģijas, lai dekarbonizētu lauksaimniecības nozari, vienlaikus cenšoties aizsargāt Eiropas lauku saimniecību ražīgumu;
86. aicina Eiropas Savienību aizliegt atļauju izsniegšanu ģenētiski modificētiem organismiem, to audzēšanu un laišanu tirgū un stingri atbalstīt Eiropas bioloģisko lauksaimniecību, kas ir vienīgā nozare, kurā aizvadītajos gadu desmitos bijusi izaugsme;
87. prasa Komisijai atsaukt priekšlikumus par klonēšanu un iesniegt jaunus priekšlikumus, kuros atspoguļota Eiropas Parlamenta nostāja, ļaujot arī piemērot parasto likumdošanas procedūru; iebilst pret piekrišanas procedūras izmantošanu saistībā ar direktīvu par tādas pārtikas laišanu tirgū, kas ražota no dzīvnieku kloniem, jo tādējādi Parlamentam tiktu atņemtas tiesības šo priekšlikumu grozīt;
88. aicina Eiropas Savienību aizliegt visus sēklu patentēšanas veidus, lai aizsargātu lauksaimniekus pret negodīgu konkurenci un lieku birokrātiju, kā arī lai aizsargātu vietējās šķirnes / bioloģisko daudzveidību un Eiropas ģenētisko un kultūras mantojumu;
89. pauž nožēlu par to, ka Eiropas lopkopībā pašlaik ir vērojama neatbilstība dzīvnieku labturības standartiem un prasa Komisijai nodrošināt, lai spēkā esošie tiesību akti tiktu pienācīgi īstenoti visās dalībvalstīs, vienlaikus ņemot vērā atbilstības nodrošināšanas izmaksas lauksaimniekiem, jo īpaši mazajiem lauksaimniekiem, kuri nevar panākt apjomradītus ietaupījumus; turklāt aicina Komisiju uzlabot dzīvnieku labturības noteikumus pašlaik spēkā esošajos ES tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību un atcelt visus dzīvnieku labturības noteikumu izņēmumus, piemēram, nepiemērotu šķirņu turēšanu, mājlopu piesiešanu un nevajadzīgu kastrēšanu;
90. atzinīgi vērtē Nīderlandes, Vācijas un Dānijas neseno iniciatīvu dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas maksimālo ilgumu ierobežot līdz astoņām stundām; aicina Komisiju steidzami pārskatīt Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā, lai tādējādi saīsinātu dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas maksimālo ilgumu;
91. aicina Komisiju publicēt tās paziņojumu „Veidojot ilgtspējīgu Eiropas pārtikas sistēmu”, ko jau ir apstiprinājuši trīs bijušie Komisijas locekļi, un nākt klajā ar rīcības plānu, kurā ņemti vērā šā paziņojuma secinājumi; šajā sakarībā atbalsta ES lauksaimniecības pāreju no intensīvas lopkopības uz taisnīgu, ilgtspējīgu un uz augu bāzes balstītu olbaltumvielu ražošanas veidu, kā arī to, lai Komisija atbalstītu un veicinātu vietējos tirgus un vietējo, sezonas un bioloģisko produktu patēriņu; turklāt pieprasa pārskatīt un veicināt ekoloģiskās dārzkopības nozari visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu to, ka uzturvielām bagātu pārtiku ražo iespējami tuvu patērētajiem;
92. prasa uzsākt diskusiju par tādas jaunas ES lauksaimniecības un pārtikas politikas izstrādi, kas darbotos visas sabiedrības interesēs; šajā sakarībā prasa uzsākt sabiedrisko apspriešanu par uztursuverenitāti un atbildīgu patēriņu;
93. asi kritizē jebkāda veida lauksaimniecības eksporta kompensāciju turpināšanos; aicina tās nekavējoties atcelt;
Attīstības politika
94. mudina Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju un rīcības plānu ar stingriem ieteikumiem, lai novērstu nelikumīgas kapitāla plūsmas, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, kā arī uzlabotu sadarbību nodokļu jomā un finanšu pārredzamību, tādējādi novēršot starptautisko uzņēmumu veiktu pārrobežu nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un veicinātu iekšzemes resursu mobilizāciju kā prognozējamu avotu attīstības finansēšanai jaunattīstības valstīs;
95. aicina Komisiju ar paziņojumu, kurš noteiktu pamatu saskaņotai ES rīcībai, atbalstīt ANO pārraudzībā notiekošo procesu par juridiski saistoša instrumenta izstrādi attiecībā uz starptautiskajām korporācijām, kā arī paredzēt efektīvu kompensācijas pasākumu izveidi cietušajiem gadījumos, kad vietējā jurisdikcija nepārprotami nespēj efektīvi saukt pie atbildības daudznacionālās korporācijas;
96. aicina Komisiju sadarbībā ar ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādi visos priekšlikumos stingri uzsvērt vīriešu un sieviešu līdztiesību un sieviešu iespēju veicināšanu, atzīstot, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir neatņemama sastāvdaļa nabadzības mazināšanas un ilgtspējīgas attīstības procesā;
97. aicina visās attīstību ietekmējošās politikas jomās, tostarp tirdzniecības, migrācijas, enerģētikas, vides un klimata pārmaiņu, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikā, ievērot principu par politikas saskaņotību attīstībai un saskaņot šos politikas virzienus ar attīstības mērķiem;
98. uzsver, ka oficiālā attīstības palīdzība (ODA) vēl arvien ir galvenais instruments attīstības finansēšanai; mudina ES un tās dalībvalstis nekavējoties vēlreiz apstiprināt mērķi atvēlēt 0,7 % no nacionālā kopienākuma ODA, iesniedzot daudzgadu budžeta grafikus šā mērķa sasniegšanai laikā līdz 2020. gadam un nosakot skaidru grafiku, lai izpildītu savas saistības attiecībā uz attīstības efektivitāti, tostarp saistības par atsaistīto atbalstu, vienlaikus stiprinot partnervalstu līdzdalību, saskaņotību ar partnervalstu attīstības stratēģijām, savstarpēju atbildību un līdzekļu devēju darbību saskaņotību, tādējādi mazinot atbalsta sadrumstalotību, jo labāk tiktu koordinēti dažādie atbalsta mehānismi un līdzekļu devēji;
99. aicina īstenot uz cilvēku vajadzībām balstītu pieeju jautājumā par parāda ilgtspēju, izmantojot saistošu standartu kopumu, lai definētu atbildīgu aizdošanu un aizņemšanos, veiktu parādu auditus un taisnīgu parādu pārskatīšanas mehānismu, kurā būtu jāizvērtē valstu parādu sloga likumība un ilgtspēja un neilgtspējīgu un netaisnīgu parādu iespējama atcelšana; mudina ES konstruktīvi iesaistīties ANO sarunās, kuru rezultātā tiktu izveidots daudzpusējs tiesiskais regulējums valstu parādu pārstrukturēšanas procesam ar mērķi atvieglot parādu slogu; mudina ES censties panākt to, lai gan aizdevuma ņēmēji, gan aizdevēji ievērotu UNCTAD izstrādātus principus par atbildīgiem darījumiem saistībā ar valsts parādu;
100. atkārtoti norāda, ka attīstības sadarbības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda maksājumus nedrīkst izmantot militārām un drošības programmām, policijas sadarbībai un bruņoto spēku reformai; uzsver, ka visām humānās palīdzības darbībām jābūt tikai civila rakstura;
Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība
101. aicina Komisiju un Padomi iesniegt priekšlikumu visaptverošai ES stratēģijai par cīņu ar vardarbību pret sievietēm, tostarp tiesību aktus par obligātajiem standartiem cīņā ar vardarbību pret sievietēm; uzskata, ka nav vajadzīgi atsevišķi pasākumu plāni, piemēram, cīņai ar sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, vardarbību ģimenē vai seksuālu vardarbību, bet ka visi dažādie vardarbības veidi pret sievietēm jāiekļauj visaptverošā un efektīvā stratēģijā, kuras pamatā ir dzimumu līdztiesības perspektīva, tostarp īstenojot ES pievienošanos 2011. gadā parakstītajai Stambulas konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; šajā sakarībā aicina Komisiju 2016. gadu pasludināt par Eiropas gadu vardarbības izbeigšanai pret sievietēm un piešķirt ievērojamus resursus, lai palielinātu informētību un atbalstītu pasākumus visos līmeņos, jo īpaši atbalstot sieviešu tiesību nevalstiskās organizācijas; aicina Komisiju pieņemt un īstenot ES stratēģiju par vīriešu un sieviešu līdztiesību laika posmam no 2015. līdz 2020. gadam;
102. pauž nožēlu par Komisijas nodomu REFIT programmas ietvaros atsaukt Maternitātes atvaļinājuma direktīvu; aicina sagatavot likumdošanas iniciatīvu Padomes Direktīvas 92/85/EEK pārskatīšanai un tāda paša līmeņa aizsardzības nodrošināšanai, kāda tika apstiprināta Parlamenta 2008. gada rezolūcijā, kas būtu tūlītēja rīcība, lai uzlabotu veselību un drošību strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti; aicina panākt progresu attiecībā uz ES līmeņa noteikumiem par bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp īpašus noteikumus par paternitātes atvaļinājumu;
103. mudina Komisiju pārskatīt tās attīstības palīdzības programmu, lai nodrošinātu, ka ES finansējums netiek pakļauts citu līdzekļu devēju ierobežojumiem saistībā ar nepieciešamo medicīnisko aprūpi, tostarp piekļuvi drošiem abortiem tām sievietēm un meitenēm, kuras cietušas no izvarošanas bruņotos konfliktos, tādējādi rīkojoties atbilstoši 3. pantam Ženēvas Konvencijā, kas garantē visu nepieciešamo medicīnisko aprūpi ievainotajiem un slimajiem; aicina Komisiju arī nodrošināt un iekļaut jautājumu par vispārēju piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar tām saistītām tiesībām visās attiecīgajās politikas jomās ES un ārpus tās;
104. aicina Komisiju dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības izvirzīt tās attīstības politikas virzienu uzmanības centrā; pauž pārliecību, ka dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu iespēju veicināšana ir būtiski svarīga, lai sasniegtu starptautiskās attīstības mērķus; aicina veidot feministisku, pret militārismu vērstu un uz mieru orientētu ES attīstības politiku;
_____________________
105. aicina Komisiju pārskatīt savu darba programmu saskaņā ar Parlamenta rezolūciju, tostarp ņemot vērā nostāju konkrētās nozarēs, kas izklāstīta šīs rezolūcijas 2. daļā;
106. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.