REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Burundi
1.7.2015 - (2015/2723(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Marie-Christine Vergiat, Malin Bjork, Pablo Iglesias, Lola Sánchez Caldentey, Sabine Lösing, Paloma Lopez Bermejo, Merja Kyllönen GUE/NGL grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0657/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Kotonū nolīgumu un tā klauzulu par demokrātiju un cilvēktiesībām,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un ANO Bērnu fonds (UNICEF) misiju ziņojumus un prioritārās rīcības jomas, jo īpaši attiecībā uz bada un nepietiekama uztura novēršanu,
– ņemot vērā Arušas 2000. gada 28. augusta miera līgumu, jo īpaši 7. panta 3. punktu,
– ņemot vērā dažādas ANO pārstāvju deklarācijas par cilvēktiesībām Burundi, gatavojoties 2015. gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo tematu, jo īpaši 2014. gada 18. septembra un 2015. gada 11. februāra rezolūcijas par stāvokli Burundi,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā tautas attīstības indeksā (UNDP) Burundi ir noslīdējusi par divām vietām, proti, no 178. vietas 2013. gadā uz 180. vietu 2014. gadā; tā kā četri no katriem pieciem iedzīvotājiem iztiek ar mazāk nekā USD 1,25 un 66,9 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa; tā kā nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā bija USD 280, kas ir viszemākais pasaulē pēc Malāvijas;
B. tā kā vismaz katram otrajam Burundi iedzīvotājam ir hroniski nepietiekams uzturs un gandrīz divas trešdaļas jeb 58 % no visiem bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, cieš no hroniski nepietiekama uztura; tā kā no 120 valstīm, kuras bija iekļautas pasaules bada indeksa aprēķinā 2012. gadā, augstākais bada līmenis ir tieši šajā valstī;
C. tā kā Burundi joprojām izjūt tā pilsoņu kara sekas, kurš notika no 1993. līdz 2005. gadam un kurā bojā gāja 300 000 cilvēki; tā kā pēc tam bija panākts progress kopš kara beigām, jo īpaši izglītības un veselības nozarēs, taču situācija no jauna kļuva saspringta kopš 2010. gada;
D. tā kā politisko situāciju laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam ir ietekmējušas parlamenta vēlēšanas, kurām jānotiek 2015. gada jūlijā un augustā;
E. tā kā politiskais saspīlējums Burundi ir pastiprinājies pēc tam, kad prezidents Nkurunziza izdarīja spiedienu, cenšoties iegūt trešo prezidenta pilnvaru laiku; tā kā jau 2010. gadā gandrīz visa opozīcija boikotēja prezidenta un parlamenta vēlēšanas, ļaujot valdošajai partijai CNDD-FDD gūt pārliecinošu uzvaru; tā kā opozīcija no jauna ir paziņojusi, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, vēlēšanas boikotēs;
F. tā kā, neraugoties uz iekšējo un starptautisko spiedienu, CNDD-FDD 25. aprīlī oficiāli izvirzīja Pierre Nkurunziza kā kandidātu uz trešo prezidenta pilnvaru laiku un viņš 8. maijā ir iesniedzis savu kandidatūru;
G. tā kā kopš tā laika vērienīgākas ir kļuvušas opozīcijas un varas partijas demonstrācijas un 26., 27. un 28. aprīlī tās pārauga masu nemieros; tā kā tika izmantota armija; tā kā kopš aprīļa raidstacijām ir aizliegts ziņot par demonstrācijām, pēc tam tās tika slēgtas; tā kā kopš tā laika protesti turpinās;
H. tā kā kopš protestu sākuma aptuveni 78 cilvēku ir nogalināti, vairāk nekā 500 ir ievainoti, 800 ir aizturēti un vairāk nekā 100 000 cilvēku bija spiesti pamest valsti;
I. tā kā vardarbību vēl palielina ar varas struktūrām saistīto paramilitāro grupējumu rīcība; tā kā vairākas NVO un cilvēktiesību aizstāvji nosoda CNDD-FDD paramilitāro grupējumu iefiltrēšanos policijas un militārajos spēkos; tā kā vairākas norādes liecina par šo grupējumu slepenu vienošanos ar Ruandas atbrīvošanas demokrātisko spēku (FDLR) hutu grupējumu; tā kā paramilitārie grupējumi un slepenie dienesti jau gadiem ir iesaistīti nāvessoda izpildē bez tiesas sprieduma;
J. tā kā pašreizējā situācijā var atsākties pilsoņu karš, jo tas, ka Pierre Nkurunziza vēlas kandidēt uz trešo termiņu, ir pārkāpj Arušas miera līgumu, kura 7. panta 3. punktā ir noteikts, ka Republikas prezidents „tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu, ko var atjaunot vienu reizi” un ka “neviens nedrīkst palikt amatā ilgāk par diviem termiņiem”; tā kā represijas pret opozīcijas partijām pastiprinās un padara vēlēšanu kampaņu neiespējamu;
K. tā kā starptautiskā sabiedrība kopumā ir nosodījusi varas struktūru nostāju un to, ka ir atceltas vēlēšanu novērošanas misijas, ko šajā valstī plānoja Āfrikas Savienība (ĀS) un Eiropas Savienība;
L. tā kā parlamenta un pašvaldību vēlēšanas notika pirmdien, 29. jūnijā, liela saspīlējuma un opozīcijas īstenotā boikota apstākļos,
1. ir stipri nobažījies par stāvokli Burundi, tuvojoties gaidāmo vēlēšanu laikam, un uzsver, ka šī situācija var radīt dramatiskas sekas visā reģionā;
2. prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas personas, kuras tika apcietinātas, kad tās īstenoja savas demokrātiskās tiesības;
3. atbalsta īpašās referentes Āfrikas cilvēktiesību aizstāvju jautājumos Reine Alapini-Gansou pieprasījumu sākt izmeklēšanu par apgalvojumiem, ka „Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos ir treniņu centri Burundi jauniešiem”, un prasa šo izmeklēšanu veikt ANO un ĀS vadībā; aicina arī izmeklēt apgalvojumus par nāvessoda izpildi bez tiesas sprieduma, par ko jau vairākus gadus ziņo vietējās un starptautiskās NVO;
4. turklāt aicina izmeklēt CNDD-FDD paramilitāro grupējumu iekļaušanu militārajos un policijas spēkos un apgalvojumus par šo grupējumu slepeno vienošanos ar Ruandas FDLR;
5. aicina Burundi valdību izbeigt vardarbību, iesaistīties patiesā politiskā dialogā par galvenajiem valsts jautājumiem un atcelt vārda un pulcēšanās brīvību ierobežojošos likumus, lai nodrošinātu labvēlīgu gaisotni demokrātijas izpausmei; šajā sakarībā uzsver, ka ir ļoti svarīgi atjaunot 2015. gada aprīlī slēgto un sagrauto radiostaciju darbību, lai ikviens varētu piekļūt informācijai;
6. atbalsta aicinājumu nekavējoties atsākt dialogu, ko formulējusi ĀS, ANO, Austrumāfrikas kopiena un Lielo Ezeru reģiona starptautiskā konference (ICGLR); atbalsta ĀS Miera un drošības padomes rezolūcijas par Burundi, pieprasot, lai vēlēšanu datumu puses nosaka vienprātīgi un lai paramilitāros grupējumus atbruņo, cik drīz vien iespējams;
7. uzsver, ka pirmdien, 29. jūnijā, notikušās vēlēšanas ir nelikumīgas; atbalsta prasību anulēt šīs vēlēšanas; uzskata, ka nav izpildīti nosacījumi prezidenta vēlēšanu norisei, un uzstāj, ka tās jāatliek līdz laikam, kad atslābst spriedze un tiek atjaunots tiesiskums valstī;
8. uzskata, ka pašreizējo krīzi var pārvarēt tikai ar politisku dialogu valsts un reģionālā līmenī un to nekādā gadījumā nedrīkstētu izmantot kā ieganstu jaunai militārai intervencei reģionā;
9. pauž nopietnas bažas par visu iedzīvotāju ekonomisko un sociālo stāvokli Burundi teritorijā, īpaši attiecībā uz bēgļiem un pārvietotām personām, kuru skaits turpinās pieaugt, ņemot vērā drošības problēmas valstī un spriedzi kaimiņvalstīs;
10. īpaši ir nobažījies par diskrimināciju homoseksualitātes dēļ un homoseksualitātes kriminalizāciju Burundi; atkārtoti norāda, ka seksuālā orientācija un dzimumidentitāte ir jautājumi, kas attiecas uz starptautiskajās cilvēktiesībās noteiktajām indivīda tiesībām uz privāto dzīvi — šajās tiesībās ir paredzēts pienākums aizsargāt līdztiesību un aizliegt diskrimināciju, vienlaikus nodrošinot vārda brīvības īstenošanu; tāpēc aicina Burundi parlamentu un valdību atcelt kriminālkodeksa pantus, kas skar LGBTI personas;
11. aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis piešķirt līdzekļus, kas nepieciešami, lai risinātu humanitāro situāciju šajā pasaules daļā un strādātu sadarbībā ar ANO struktūrām, jo īpaši saistībā ar ieilgušo nepietiekama uztura problēmu;
12. uzskata, ka Burundi problēmas valstī var atrisināt, tikai apņemoties nodrošināt visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības, risinot problēmas, kas saistītas ar auglīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kontroli, bezdarbu un nabadzību, cīnoties pret korupciju, nabadzību, nevienlīdzību un diskrimināciju, kā arī veicinot sociālās, politiskās un ekonomiskās reformas, lai radītu brīvu, demokrātisku un stabilu valsti;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Burundi valdībai, Āfrikas Savienības un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas institūcijām, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālajai asamblejai, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, kā arī Panāfrikas parlamentam.