REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Srebreņicas notikumu pieminēšanu
7.7.2015 - (2015/2747(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Miloslav Ransdorf, Kateřina Konečná, Barbara Spinelli GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 1995. gada jūlijā Bosnijas pilsēta Srebreņicā, ko ANO pasludināja par drošu patvērumu, tika zvērīgi nogalināti apmēram 8000 Bosnijas musulmaņu un tūkstošiem sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku tika piespiedu kārtā deportēti; tā kā tā bija vislielākā masveida slepkavošana un kara noziegums Eiropā pēc Otrā pasaules kara beigām; tā kā 2015. gada 11. jūlijā apritēs 20 gadi kopš šīm slepkavībām;
B. tā kā šis traģiskais notikums bija kulminācija virknei nacionālistisku motīvu vadītu nežēlīgu noziegumu, kas tika pastrādāti starp Bosnijas serbiem un musulmaņiem laikposmā no 1992. līdz 1995. gadam;
C. tā kā Dienvidslāvijas sadalīšanās rezultātā sākās asiņains karš un ārvalstu iejaukšanās Rietumbalkānu reģionā; tā kā notikumi Rietumbalkānu reģionā tajā laikā atspoguļoja arī ES, tās dalībvalstu un starptautiskās kopienas kopumā neveiksmīgos mēģinājumus īstenot krīžu novēršanas politiku;
D. tā kā Srebreņicas traģiskie notikumi izdzīvojušajiem atstāja dziļas emocionālas rētas un radīja paliekošus šķēršļus Bosnijas un Hercegovinas un apkārtējā reģiona etnisko grupu politiskās samierināšanās centieniem; tā kā, neraugoties uz centieniem atklāt un ekshumēt masu un individuālas apbedījuma vietas, gandrīz 1200 vīriešu un zēnu no Srebreņicas vēl nav atrasti un identificēti;
1. piemin un godā nežēlīgo noziegumu upuru piemiņu; pauž līdzjūtību un solidaritāti ar upuru ģimenēm, daudzas no kurām dzīvo neziņā par savu tēvu, dēlu, vīru vai brāļu likteni;
2. norāda, ka masveida slepkavošana, kas pirms 20 gadiem notika Srebreņicā, vēl joprojām ir kā atvērta brūce reģiona vēsturē; mudina visas valstis un kopienas turpināt samierināšanas un sadarbības centienus; uzsver to, cik svarīgas ir izglītības programmas, kas veicina sapratni par šādu nežēlīgu noziegumu cēloņiem un uzlabo informētību par vajadzību veicināt cilvēktiesības un toleranci starp tautām;
3. secina, ka starptautiskajiem spēkiem ANO pakļautībā bija traģiska loma, jo tie nespēja novērst kara noziegumus, kas tika pastrādāti Srebreņicā; secina, ka ir nepieciešams izstrādāt labākus krīžu novēršanas mehānismus;
4. aicina veikt turpmāku izmeklēšanu saistībā ar visu iesaistīto pušu to militāro komandieru atbildību, kas piedalījās konfliktā starp Bosnijas serbiem un musulmaņiem laikposmā no 1992. līdz 1995. gadam Srebreņicā;
5. uzsver, ka saukt pie atbildības atbildīgos par noziegumiem kara laikā Bosnijā un Hercegovinā ir svarīgs solis ceļā uz samierināšanu reģionā; ņem vērā līdz šim veiktos centienus un pauž nožēlu par nepilnīgo izmeklēšanu attiecībā uz visu iesaistīto pušu noziegumiem, tostarp Nazera Oriča lietā;
6. norāda, ka divdesmit gadus pēc Deitonas miera līguma parakstīšanas būtiskas politiskās problēmas vēl joprojām nav atrisinātas; uzskata, ka ir steidzami nepieciešama jauna politiskā iniciatīva attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu un ka ir jāatsakās no etnocentriskas pieejas, lai risinātu šīs problēmas un mazinātu atšķirības starp etniskajām grupām, rodot miermīlīgus, dzīvotspējīgus un noturīgus risinājumus, kuri var iegūt atbalstu visās dažādajās Bosnijas un Hercegovinas grupās; uzskata, ka ir pēdējais laiks pārtraukt ārvalstu militāro klātbūtni Bosnijā un Hercegovinā; aicina politisko eliti valstī uzņemties lielāku atbildību par savu rīcību;
7. pauž nopietnas bažas par ekonomisko un sociālo stāvokli; uzsver, ka šī būtiskā jautājuma atrisināšana ir galvenais elements, lai reģionā panāktu stabilu attīstību; aicina reģiona valstu valdības un ES atzīt, ka ekonomiskā un sociālā attīstība ir galvenā prioritāte reģiona iedzīvotājiem, un rīkoties atbilstīgi; uzsver, cik svarīgi ir uzlabot reģionālo un pārrobežu sadarbību;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Bosnijas un Hercegovinas valdībai, parlamentam un tās autonomo sastāvdaļu pārvaldei, kā arī Rietumbalkānu reģiona valstu valdībām un parlamentiem.