Procedūra : 2015/2747(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0722/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0722/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 09/07/2015 - 12.12
CRE 09/07/2015 - 12.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0276

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 153kWORD 68k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0716/2015
7.7.2015
PE565.700v01-00
 
B8-0722/2015

iesniegts, noslēdzot debates par priekšsēdētāja paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Srebreņicas notikumu pieminēšanu (2015/2747(RSP))


Cristian Dan Preda, Andrej Plenković, Eduard Kukan, Davor Ivo Stier, Dubravka Šuica, Ivana Maletić, Marijana Petir PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Srebreņicas notikumu pieminēšanu (2015/2747(RSP))  
B8-0722/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 7. jūlija(1) un 2009. gada 15. janvāra(2) rezolūcijas par Srebreņicu,

–       ņemot vērā 2008. gada 16. jūnijā Luksemburgā parakstīto un 2015. gada 1. jūnijā spēkā stājušos Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses,

–       ņemot vērā normas, kas paredzētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un kurās atzītas ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību un personas brīvību un drošību, un uz domas, pārliecības un ticības brīvību,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā pirms 20 gadiem Bosnijas pilsēta Srebreņica, kas tajā laikā bija izolēts anklāvs, kurš ar ANO Drošības padomes 1993. gada 16. aprīļa rezolūciju bija pasludināts par aizsargātu zonu, nonāca ģenerāļa Ratko Mladiča komandētu un Serbu Republikas (Republika Srpska) prezidenta Radovana Karadžiča vadībā darbojošos kaujinieku rokās;

B.     tā kā vairāku dienu ilgajā slaktiņā pēc Srebreņicas krišanas Bosnijas serbu spēki ģenerāļa Mladiča vadībā, kā arī paramilitārās vienības, tostarp nelikumīgas policijas vienības, kas Bosnijas teritorijā iekļuva no Serbijas puses, nogalināja vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu, kuri bija meklējuši drošību šajā teritorijā, ko aizsargāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Aizsardzības spēki (UNPROFOR); tā kā gandrīz 30 000 sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku tika piespiedu kārtā deportēti, padarot šo notikumu par vienu no lielākajiem kara noziegumiem Eiropā pēc Otrā pasaule kara beigām;

C.     tā kā, neraugoties uz centieniem atklāt un ekshumēt masu un individuālas apbedījuma vietas, gandrīz 1200 vīriešu un zēnu no Srebreņicas vēl nav atrasti un identificēti;

D.     tā kā Srebreņicas traģiskie notikumi izdzīvojušajiem atstāja dziļas emocionālas rētas un radīja paliekošus šķēršļus Bosnijas un Hercegovinas etnisko grupu politiskās samierināšanās centieniem;

E.     tā kā Srebreņicas masu slepkavības par genocīdu atzina gan Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), gan Starptautiskā Tiesa (ICJ);

F.     tā kā Eiropas Savienības mērķis ir veicināt mieru, un tā kā samierināšanās ir Eiropas integrācijas procesa pamatā,

1.      piemin un godā visus upurus un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm, daudzas no kurām vēl joprojām dzīvo neziņā par savu tuvinieku likteni, pauž solidaritāti ar tām;

2.      kategoriski nosoda genocīdu Srebreņicā; dziļā nopietnībā pauž stingru pārliecību par to, ka šādi šausminoši noziegumi nekad vairs nedrīkst atkārtoties, un norāda, ka darīs visu, kas ir tā spēkos, lai tādus nepieļautu; iebilst pret jebkādu genocīda noliegšanu un apšaubīšanu;

3.      tāpēc uzsver, ka genocīdu un noziegumu pret cilvēci nepieļaušana un efektīva sodīšana par tiem arī turpmāk būtu jāuzskata par vienu no Eiropas Savienības un starptautiskās sabiedrības svarīgākajām prioritātēm;

4.      uzsver to, ka ārkārtīgi nozīmīgs reģiona nākotnei ir samierināšanās process; uzsver to, cik nozīmīgs ir ICTY šajā virzienā paveiktais darbs; atkārtoti norāda, ka lielāka uzmanība jāpievērš tiesāšanai par kara noziegumiem vietējā līmenī;

5.      aicina visus Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājus izmantot Srebreņicas slaktiņa atceres 20. gadadienu, lai pastiprinātu samierināšanas procesu un sadarbību, kas ir galvenie priekšnoteikumi, lai visas šā reģiona valstis varētu turpināt savu attīstību Eiropas virzienā;

6:      mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes uzņemties iniciatīvu, godājot upurus un palīdzot sabiedrībai atzīt un samierināties ar Srebreņicā un tās apkaimē pastrādātajiem šausmīgajiem noziegumiem;

7.      uzsver to, cik nozīmīga pagātnes notikumu pieņemšanai un spriedzes pārvarēšanai ir Srebreņicas notikumu objektīva atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos un šiem notikumiem veltītu uz faktiem pamatotu izglītojošu programmu demonstrēšana visā Bosnijā un Hercegovinā;

8.      uzskata, ka vislabākais veids, kā pārvarēt naidu un nesaskaņas, ir reģionālā sadarbība un Eiropas integrācijas process; atkārtoti pauž ES atbalstu Bosnijas un Hercegovinas un visu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvai;

9.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Bosnijas un Hercegovinas valdībai, parlamentam un tās autonomo sastāvdaļu pārvaldei, kā arī Rietumbalkānu reģiona valstu valdībām un parlamentiem.

 

(1)

OV C 157 E, 6.7.2006., 468. lpp.

(2)

OV C 46 E, 24.2.2010., 111. lpp.

Juridisks paziņojums