Procedūra : 2015/2833(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0834/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0834/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 10/09/2015 - 8.4
CRE 10/09/2015 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0317

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 178kWORD 78k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0832/2015
7.9.2015
PE565.802v01-00
 
B8-0834/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par migrāciju un bēgļiem Eiropā (2015/2833(RSP))


Guy Verhofstadt, Cecilia Wikström, Angelika Mlinar, Gérard Deprez, Filiz Hyusmenova, Louis Michel, Frédérique Ries, Ramon Tremosa i Balcells, Marielle de Sarnez, Hilde Vautmans, Marian Harkin ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par migrāciju un bēgļiem Eiropā (2015/2833(RSP))  
B8‑0834/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–       ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–       ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā 1951. gada Ženēvas konvenciju un tās protokolu,

–       ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2012. gada aprīļa ziņojumu par rīcību migrācijas plūsmu labākai pārvaldībai,

–       ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par migrantu cilvēktiesībām 2013. gada aprīļa ziņojumu par ES ārējo robežu pārvaldību un tās ietekmi uz migrantu cilvēktiesībām,

–       ņemot vērā 2013. gada 9. oktobra rezolūciju par ES un dalībvalstu pasākumiem Sīrijas konflikta radīto bēgļu plūsmu pārvaldīšanā(1),

–       ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem(2),

–       ņemot vērā 2014. gada 17.decembra rezolūciju par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai(3),

–       ņemot vērā Apvienotās ārlietu un iekšlietu padomes 2015. gada 20. aprīļa desmit punktu rīcības plānu par migrāciju,

–       ņemot vērā Eiropadomes īpašā samita 2015. gada 23. aprīļa secinājumus par bēgļu krīzi Vidusjūrā,

–       ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par pēdējā laikā notikušajām traģēdijām Vidusjūrā un ES migrācijas un patvēruma politikas nostādnēm(4),

–       ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. maija paziņojumu „Eiropas programma migrācijas jomā” COM(2015)0240,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā saskaņā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (ESAO) datiem 2015. gada jūnijā ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Šveicē tika iesniegti 123 294 pieteikumi starptautiskajai aizsardzībai, un šis skaitlis pirmo reizi pārsniedza 100 000 un kopumā bija par 28 % lielāks nekā 2015 gada jūnijā(5);

 

B.     tā kā 2015. gada jūlijā Sīrijas iedzīvotāju iesniegto pieteikumu starptautiskajai aizsardzībai skaits palielinājās par 59 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, Afganistānas iedzīvotāju iesniegto pieteikumu skaits salīdzinājumā ar 2015. gada jūliju pieauga par 44 %, bet Albānijas iedzīvotāju iesniegto pieteikumu skaits — par 33 %;

C.     tā kā 2015. gada vasara pierādīja, ka migrācija nav pagaidu jautājums, liekas, ka vispārējās tendences, kas noveda pie bēgļu skaita strauja pieauguma, vēl kādu laiku paliks nemainīgas Tuvajos Austrumos un Subsahāras Āfrikā notiekošo konfliktu un klimata pārmaiņu dēļ;

D.     tā kā saskaņā ar Frontex 2015. gada statistikas datiem lielākā daļa ES ieradušos bēgļu ir cilvēki, kas bēg no konflikta zonām vai vajāšanas Sīrijā, Eritrejā, Afganistānā un Irākā; tā kā vairāk nekā divām trešdaļām no viņiem ir tiesības uz patvērumu vai alternatīvo aizsardzību;

E.     tā kā Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) pētījums norāda, ka Eiropa ir pasaulē bīstamākais nelegālo imigrantu galamērķis(6), vēlreiz apliecinot, ka ir jādara viss iespējamais, lai glābtu šo briesmām pakļauto cilvēku dzīvības un izpildītu starptautiskās aizsardzības pienākumus;

F.     tā kā saskaņā ar 1951. gada Ženēvas Konvenciju cilvēki var meklēt patvērumu citā valstī, ja viņiem ir labi pamatotas bailes no vajāšanas pēc rases, reliģijas, tautības, piederības īpašai sociālai grupai pazīmēm vai politiskās pārliecības dēļ;

G.     tā kā 2015. gada jūnija Eiropadomes sanāksmē Briselē ES valdību vadītāji nespēja vienoties par saistošiem bēgļu pārcelšanas un pārmitināšanas mehānismiem;

H.     tā kā 2015. gada vasarā vairākās dalībvalstīs notikušie incidenti, kurās bija iesaistītas bēgļu grupas, liecina pa to, ka dalībvalstu darbības nav koordinētas un saskaņotas; tā kā koordinācijas trūkums un ad hoc „ugunsgrēka dzēšanas” pieeja ir radījušas haosu un šīs kritiskās situācijas tālāku pasliktināšanos;

I.      tā kā šī rezolūcija ir atbilde uz to, ka 2015. gada vasarā strauji pieauga to cilvēku skaits, kuri dalībvalstīs meklē starptautisko aizsardzību; tā kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas stratēģiskajā ziņojumā par holistisku pieeju migrācijai tiks pilnībā izskatīta ES patvēruma piešķiršanas un migrācijas politika,

1.      pauž dziļu nožēlu un bēdas par to, ka vēl arvien traģiski iet bojā cilvēki, kuri meklē patvērumu ES; mudina ES un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai turpmāk novērstu dzīvību zaudēšanu;

2.      atkārtoti pauž atbalstu 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijai par pēdējā laikā notikušajām traģēdijām Vidusjūrā un ES migrācijas un patvēruma politikas nostādnēm; mudina Padomi un Komisiju izmantot šo rezolūciju un darbu pie Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas stratēģiskā ziņojuma par holistisku pieeju migrācijai par pamatu visaptverošam globālam risinājumam, kurš pievēršas gan ekonomiskajai migrācijai, gan patvēruma politikai;

3.      atkārtoti norāda, ka ES, reaģējot uz bēgļu pašreizējo situāciju, ir jābalstās uz solidaritāti un taisnīgu atbildības sadalījumu, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 80. pantā, un ir jāpieņem visaptveroša Eiropas pieeja;

4.      pauž nožēlu par dažu dalībvalstu veiktajām darbībām pret patvēruma meklētāju grupām un to, ka Eiropadomei neīstenoja Komisijas sāktās iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot uzticamu un ES mērogā saistošu dalībvalstu solidaritātes mehānismu, kurā obligāto pārmitināšanas shēmu apvienotu ar ārkārtas pārcelšanas pasākumiem;

5.      atzinīgi vērtē to iedzīvotāju darbības, kuri mobilizējās, lai uzņemtu cilvēkus, kas ES meklē starptautisko aizsardzību, un palīdzētu viņiem;

6.      norāda, ka ir jāizmanto Padomes lēmumi, lai pieņemtu ārkārtas pārcelšanas shēmas cilvēkiem, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

7.      atkārtoti aicina Komisiju grozīt spēkā esošo Dublinas regulu, lai iekļautu tajā pastāvīgu un saistošu sistēmu, saskaņā ar kuru sadalīt patvēruma meklētājus starp 28 dalībvalstīm, ar obligātiem izvietošanas nosacījumiem, pamatojoties gan uz kvantitatīviem, gan kvalitatīviem datiem un ņemot vērā integrācijas iespējas;

8.      atgādina, ka tiesības pieprasīt patvērumu ir vienas no cilvēka pamattiesībām, ko garantē starptautiskie tiesību akti un saistības, kuri ir saistoši visām dalībvalstīm; pauž bažas par Komisijas un dalībvalstu priekšlikumiem atzīt dažas izcelsmes trešās valstis par drošām, jo tas varētu liegt šo trešo valstu iedzīvotājiem iespēju iesniegt patvēruma pieprasījumu;

9.      aicina nekavējoties izveidot legālus un drošus koridorus patvēruma meklētājiem uz ES, izmantojot tādus pasākumus kā humanitāro vīzu izsniegšana ES vēstniecībās un konsulārajos birojos trešās valstīs un plaša mēroga pārcelšanas shēmas; aicina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt Padomes Direktīvu 2001/51/EK, lai patvēruma meklētājiem nodrošinātu drošu iekļūšanu ES;

10.    atgādina, ka migrācija ir komplekss un globāls fenomens, kam vajadzīga arī ilgtermiņa pieeja, pievēršoties tā pamatcēloņiem, piemēram, nabadzībai, nevienlīdzībai, netaisnībai un bruņotiem konfliktiem; uzsver, ka ir vajadzīga holistiska ES pieeja, kas nostiprinātu tās iekšpolitikas un ārpolitikas nostādņu saskaņotību, jo īpaši kopējās ārpolitikas un drošības politikas, attīstības politikas un migrācijas politikas jomā;

11.    mudina Komisiju un dalībvalstis darboties, lai sāktu realizēt visaptverošu un globālu šīs problēmas risinājumu; atgādina, ka šīs rezolūcijas mērķis īstenot Komisijas jau izsludinātās iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm;

12.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0414.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0448.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0105.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0176.

(5)

ESAO, Jaunākās tendences patvēruma pieprasīšanas jomā, 2015. gada jūlijs.

(6)

http://missingmigrants.iom.int/en/latest-global-figures

Juridisks paziņojums