Procedūra : 2015/2685(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0840/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0840/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 10/09/2015 - 8.5
CRE 10/09/2015 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0318

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 194kWORD 110k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0836/2015
7.9.2015
PE565.808v01-00
 
B8-0840/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES lomu Tuvo Austrumu miera procesā (2015/2685(RSP))


Martina Anderson, Neoklis Sylikiotis, Patrick Le Hyaric, Ángela Vallina, Sofia Sakorafa, Younous Omarjee, Marisa Matias, Tania González Peñas, Lola Sánchez Caldentey, Estefanía Torres Martínez, Pablo Iglesias, Marina Albiol Guzmán, Paloma López Bermejo, Javier Couso Permuy, Lidia Senra Rodríguez, Josu Juaristi Abaunz, Malin Björk, Stelios Kouloglou, Kostas Chrysogonos, Takis Hadjigeorgiou, Eleonora Forenza, Merja Kyllönen, Marie-Christine Vergiat, Kateřina Konečná GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES lomu Tuvo Austrumu miera procesā (2015/2685(RSP))  
B8‑0840/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par palestīniešu un izraēliešu konfliktu,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2012. gada 29. novembra lēmumu piešķirt Palestīnai tādas novērotājas valsts statusu, kas nav ANO dalībvalsts,

–       ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. 194, kā arī ANO Drošības padomes rezolūcijas 242 (1967), 252 (1968), 338 (1972), 476 (1980), 478 (1980) un 1860 (2009),

–       ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 67/19,

–       ņemot vērā ANO tās konvencijas cilvēktiesību jomā, kuru dalībvalstis ir Izraēla un Palestīna;

–       ņemot vērā ar vienbalsīgu ES atbalstu 2015. gada 3. jūlijā pieņemto ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju A/HRC/29/L.35 par atbildības nodrošināšanu un taisnīgumu attiecībā uz visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem okupētajā palestīniešu teritorijā, tostarp Austrumjeruzalemē,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–       ņemot vērā Ceturto Ženēvas konvenciju,

–       ņemot vērā Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC), jo īpaši tās 9. un 37. pantu,

–       ņemot vērā ANO Ģenerālajā asamblejā 1984. gada 10. decembrī ar rezolūciju 39/46 pieņemto Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

–       ņemot vērā 1993. gada 13. septembra Oslo vienošanos (Deklarāciju par pagaidu pašpārvaldes kārtības principiem),

–       ņemot vērā Starptautiskās Tiesas 2004. gada 9. jūlija konsultatīvo atzinumu ar nosaukumu "Juridiskās sekas, kādas varētu būt robežmūra celtniecībai okupētajās palestīniešu teritorijās",

–       ņemot vērā ES un Izraēlas Asociācijas nolīgumu, un jo īpaši tā 2. pantu,

–       ņemot vērā Padomes secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu, kas pieņemti 2013. gada 16. decembrī, 2012. gada 14. maijā, 2011. gada 23. maijā un 18. jūlijā un 2009. gada 8. decembrī,

–       ņemot vērā 2015. gada 20. jūlijā pieņemtos ES Ārlietu padomes secinājumus par Tuvajiem Austrumiem,

–       ņemot vērā ES Pamatnostādnes starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanai,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni paziņojumus par stāvokli Izraēlā un Palestīnā,

–       ņemot vērā Zviedrijas valdības 2014. gada 30. oktobra lēmumu atzīt Palestīnas valsti, un to, ka Vatikāns atzina Palestīnu 2015. gada jūnijā,

–       ņemot vērā 16 ES valstu ārlietu ministru 2015. gada 13. aprīlī PV/AP nosūtīto vēstuli, kurā tika prasīts ES mērogā ieviest vadlīnijas apmetnēs ražoto produktu pareizai marķēšanai,

–       ņemot vērā PV/AP Federikas Mogerīni 2015. gada 7. maija paziņojumu par jauno Izraēlas valdību un viņas referenta paziņojumus par 2015. gada 31. jūlijā notikušo ļaunprātīgo dedzināšanu Jordānas Rietumkrastā, kā arī par nesenajiem Izraēlas 2013. gada 29. jūlija lēmumiem paplašināt apmetņu celtniecību,

–       ņemot vērā ES 2015. gada 24. augusta vietējo paziņojumu par nojaukšanas darbiem C zonā un atdalīšanas barjeras būvdarbiem Kremisānā,

–       ņemot vērā ES dalībvalstu misiju vadītāju 2012. gada janvāra ziņojumu par Austrumjeruzalemi, 2011. gada jūlija ziņojumu „C zona un Palestīnas valsts veidošana” un 2011. gada aprīļa ziņojumu par kolonistu vardarbību, kā arī tam pievienoto ES dalībvalstu misiju vadītāju 2012. gada februāra vēstuli par apmetņu iedzīvotāju vardarbību,

–       ņemot vērā ES "Pamatnostādnes par Izraēlas struktūru un to īstenoto pasākumu Izraēlas kopš 1967. gada jūnija okupētajās teritorijās, tiesībām saņemt ES dotācijas, balvas un finanšu instrumentus, kurus ES finansē no 2014. gada un turpmāk",

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā 48 gadus pēc 1967. gada kara Izraēla joprojām okupē Palestīnu, pārkāpjot Starptautiskās tiesības, kā arī ANO Drošības padomes un Ģenerālās asamblejas visas attiecīgās rezolūcijas, un tā kā Palestīnas valsts atbilstīgi ANO 1948. gada rezolūcijai — ar tās 1967. gada robežām un galvaspilsētu Austrumjeruzalemi — vēl aizvien nav kļuvusi par pilntiesīgu ANO dalībvalsti saskaņā ar ANO 1948. gada rezolūciju;

B.     tā kā 2012. gada novembrī ANO Ģenerālā asambleja piešķīra Palestīnai tādas novērotājvalsts statusu, kura nav ANO dalībvalsts; tā kā panākt taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem un plašākā kontekstā starp arābiem un izraēliešiem ir uzdevums, kas jārisina starptautiskajai sabiedrībai, un tā ir arī ES deklarēta nostāja;

C.     tā kā Parlaments ir atkārtoti paudis atbalstu divu valstu risinājumam — ar Izraēlas valsti un neatkarīgu, demokrātisku, līdzāspastāvošu un dzīvotspējīgu Palestīnas valsti ar galvaspilsētu Austrumjeruzālemi un 1967. gada robežām, mierā pastāvot blakus viena otrai;

D.     tā kā 20 gadus pēc Oslo vienošanās un Izraēlas atteikšanās tos īstenot, palestīnieši vairs neuzticas sarunām;

E.     tā kā Palestīnas valsts prezidents Mahmoud Abbas ir paudis nodomu ar ANO starpniecību izstrādāt grafiku, lai trīs gadu laikā izbeigtu Izraēlas okupāciju palestīniešu teritorijās; tā kā Arābu valstu līga ir atbalstījusi šo rīcības plānu un aicinājusi sarīkot starptautisku konferenci, lai uz Arābu valstu miera iniciatīvas pamata panāktu konflikta pilnīgu noregulējumu; tā kā Francija ANO Drošības padomē patlaban vada paralēlus centienus;

F.     tā kā neveiksmi ir piedzīvojuši vairāki sekojoši ASV vadīti centieni, tostarp 2014. gada pasākumi, lai panāktu saturīgu miera procesu starp Izraēlu un Palestīnu, un ir ļoti maz ticams, ka šis formāts turpmāk varētu gūt panākumus;

G.     tā kā Izraēlas valdības politika situāciju tikai vēl vairāk pasliktina un tā pilnīgi izposta divu valstu risinājuma iespējamību, kā pausts visās attiecīgajās ANO rezolūcijās, kā arī ES Padomes secinājumos;

H.     tā kā Izraēlas koalīcijas valdības, kas darbību sāka 2015. gada maijā, pirmie soļi likumdošanā ir apliecinājuši tās nacionālistiskās, apmetņu paplašināšanas un galēji labējās ideoloģiskās tendences, tostarp pieņemot piespiedu barošanas likumu, nosakot skarbākas sankcijas pret akmeņu metējiem un ierosinot izvērst nāves soda piemērošanu; tā kā tiek gatavoti likumprojekti, lai ierobežotu Augstākās tiesas pilnvaras un ierobežotu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku publiskās darbības iespējas; tā kā Izraēlas valdība ir paziņojusi par simtiem jaunu koloniju būvēšanu Austrumjeruzālemē un Rietumkrastā, un ir atsākusi drošības mūra būvniecību, neraugoties uz Starptautiskās tiesas 2004. gada spriedumu par tā nelikumību;

I.      tā kā palestīniešu tiesības Rietumkrasta teritorijā, proti C zonā un Austrumjeruzālemē, tiek rupji pārkāptas, tostarp viņi cieš no kolonistu vardarbības, ūdens aizvadīšanas, nežēlīgiem brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, māju nojaukšanas un piespiedu izlikšanas no mājokļiem; tā kā okupētas teritorijas iedzīvotāju pārvietošana ir smags starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums; tā kā plānošanas politika tiek izmantota, kā līdzeklis, lai aizdzītu palestīniešus un paplašinātu kolonizētās teritorijas; tā kā militārās mācības arī tiek izmantotas, kā līdzeklis simtiem palestīniešu piespiedu pārvietošanai, proti, no Jordānas ielejas; tā kā saskaņā ar ANO datiem izraēlieši, kas sagrābj teritorijas kolonijām kopš 2015. gada sākuma ir veikuši vismaz 120 uzbrukumus palestīniešiem Austrumjeruzālemē un Rietumkrasta teritorijā; tā kā saskaņā ar Izraēlas NVO B'Tselem datiem 2015. gada pirmajā pusgadā okupētajās palestīniešu teritorijās Izraēlas drošības spēki ir nogalinājuši 13 palestīniešus un palestīnieši ir nogalinājuši trīs Izraēlas civiliedzīvotājus;

J.      tā kā Izraēlas cietumos ir ieslodzīti 5 700 palestīnieši, tostarp 160 bērni, 26 sievietes un 400 administratīvi aizturēto; tā kā desmit Palestīniešu likumdošanas padomes locekļi, no kuriem trīs personas ir aizturētas par administratīviem pārkāpumiem, ir ieslodzīti Izraēlas cietumos; tā kā 2015. gada 30. jūlijā Knesets pieņēma piespiedu barošanas likumu, ar ko atļauj piespiedu kārtā barot tos ieslodzītos palestīniešus, kas pieteikuši badastreiku;

K.     tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Izraēlas kolonijas ir nelikumīgas un jau vairākus gadus ir galvenais šķērslis miera centieniem; tā kā Izraēlas kolonijās ražoti produkti joprojām tiek importēti ES tirgū saskaņā ar preferenciālu režīmu, neraugoties uz to, ka spēkā esošie ES tiesību akti neļauj importēt šādus produktus, piemērojot ES un Izraēlas asociācijas nolīgumā paredzētos preferenciālos noteikumus;

L.     tā kā saskaņā ar Palestīniešu uzraudzības grupas datiem, ebreju kolonisti kopš 2004. gada Rietumkrasta teritorijā ir veikuši 11 000 uzbrukumus pret palestīniešiem; tā kā saskaņā ar Izraēlas cilvēktiesību organizācijas Yesh Din datiem laikposmā no 2005. līdz 2014. gadam tikai 1,9 % no tiesā iesniegtajām lietām par kolonistu vardarbību beidzās ar notiesājošu spriedumu;

M.    tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām jebkurai trešai pusei, tostarp dalībvalstīm, ir pienākums neatzīt kolonijas, neatbalstīt tās un nepalīdzēt tām, kā arī pienākums efektīvi iestāties pret tām;

N.     tā kā PV/AP solīja līdz 2013. gada jūlijam nākt klajā ar vadlīnijām visai ES attiecībā uz to importēto produktu marķēšanu, kuru izcelsme ir no teritorijām, kas neatbilst Izraēlas robežām pirms 1967. gada; tā kā 2015. gada aprīlī nepārprotams vairākums dalībvalstu vēstulē pauda sarūgtinājumu par to, ka PV/AP atkārtoti atliek šo vadlīniju izdošanu, un mudināja viņu rīkoties; tā kā trīs dalībvalstis — Apvienotā Karaliste, Dānija un Beļģija — ir izdevušas savas valsts līmeņa brīvprātīgās vadlīnijas;

O.     tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) sniegto informāciju 2015. gada augustā C zonā un Austrumjeruzālemē tika nojauktas 142 palestīniešu īpašumā esošas ēkas, tostarp 16 ar līdzekļu devēju finansējumu uzceltas būves; tā kā šīs nojaukšanas dēļ tika pārvietots 201 cilvēks, tostarp 121 bērns, un citādi skarti 426 cilvēki, tostarp 233 bērni; tā kā šī bija plašākā reģistrētā nojaukšana šajās teritorijās kopš 2013. gada janvāra;

P.     tā kā gadu pēc Izraēlas pret Gazu vērstās militārās operācijas Protective Edge, kas prasīja vairāk nekā 2100 palestīniešu un 66 izraēliešu dzīvības (tostarp attiecīgi 1462 un 5 civiliedzīvotāju dzīvības), puses nepakļāvās pienākumam veikt patiesu izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem un saukt vainīgos pie atbildības; tā kā ANO izmeklēšanas komisija, kas izmeklēja šo operāciju, 2015. gada jūnijā secināja, ka gan Izraēla, gan kustība Hamas ir īstenojušas kara noziegumus un ka teritorijā ir nepieredzēti postījumi; tā kā Izraēla atteicās sadarboties ar šo izmeklēšanas komisiju un neļāva tai piekļūt Gazai;

Q.     tā kā 2014. gada 26. augustā panāktais pamiers nav īstenots, jo īpaši attiecībā uz blokādes atcelšanu; tā kā neviena no 19 000 pilnībā iznīcinātajām mājām nav līdz šim atjaunota, jo pastāv ārkārtīgi stingri ierobežojumi celtniecības materiālu ievešanai; tā kā 100 000 cilvēku joprojām ir pārvietoti; tā kā 95 % ūdens nav droši dzert; tā kā Gazas nepārtrauktā izolācija katastrofāli ietekmē tur dzīvojošos 1,8 miljonus cilvēku; tā kā saskaņā ar Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (SSKK) sniegto informāciju Gazas izolācija ir "kolektīvs sods, kas tiek piemērots, skaidri pārkāpjot Izraēlas saistības atbilstīgi starptautiskajām humanitārajām tiesībām"; tā kā ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) 2015. gada 1. septembra ziņojumā ir secināts, ka blokāde ir novedusi pie krasām negatīvām pārmaiņām Gazas attīstībā un ka līdz 2020. gadam Gaza vairs nebūs apdzīvojama;

R.     tā kā ANO Palīdzības un darba aģentūra (UNRWA), kas nodrošina izdzīvošanai nepieciešamos pakalpojumus palestīniešu bēgļiem okupētajās palestīniešu teritorijās, kā arī Jordānā, Libānā un Sīrijā, piedzīvo vissmagāko finansējuma krīzi savas pastāvēšanas laikā; tā kā ES un tās dalībvalstis joprojām ir lielākās līdzekļu devējas UNRWA — tās nodrošina gandrīz 40 % no šai aģentūrai piešķirtā atbalsta;

S.     tā kā 2014. gada aprīlī tika izveidota Hamas un Fatah atbalstīta palestīniešu vienotības valdība, kuras izveidē tika ņemti vērā Kvarteta ierosinātie principi — atteikšanās no spēka lietošanas, iepriekšējo nolīgumu ievērošana un Izraēlas Valsts atzīšana, un kuru atbalsta ASV un ES; tā kā pūliņi panākt izlīgumu palestīniešu jautājumā tomēr nav devuši taustāmus rezultātus;

T.     tā kā kopš Oslo Principu deklarācijas parakstīšanas 1993. gadā līdzekļu devēju kopiena ir investējusi okupētajās palestīniešu teritorijās vairāk nekā EUR 23 miljardus miera un attīstības mērķiem; tā kā šajā pašā laikposmā palestīniešu nevienlīdzības, bezdarba un nabadzības rādītāji ir pastāvīgi pieauguši;

U.     tā kā 2014. gada maijā Komisijas uzdevumā veiktajā novērtējumā par ES sadarbību ar okupēto palestīniešu teritoriju un par atbalstu palestīniešu tautai ir secināts, ka pašreizējais sadarbības modelis ir sasniedzis savu iespēju robežas, jo ES nav izstrādāta paralēla politikas līnija, lai novērstu šķēršļus, kurus radījusi Izraēlas okupācijas un apmetņu politika un politiska šķelšanās Rietumkrastā un Gazas joslā;

V.     tā kā Jeruzalemes statuss joprojām ir galvenais Tuvo Austrumu miera procesa jautājums; tā kā ES un starptautiskā sabiedrība nekad nav piekritusi tam, ka Izraēla vienpusīgi anektē Austrumjeruzalemi; tā kā Austrumjeruzalemē dzīvojošajiem palestīniešiem joprojām nav droša un likumīga pastāvīgā iedzīvotāja statusa un Izraēlas valdības īstenotās politikas dēļ, kuras mērķis ir izmainīt demogrāfisko sastāvu šajā apgabalā, viņu zeme tiek konfiscēta un viņiem sistemātiski tiek liegta piekļuve sabiedriskajiem, projektēšanas un būvniecības pakalpojumiem, kā arī piekļuve kulta vietām un objektiem;

W.    tā kā vēl viens būtisks miera procesa jautājums ir palestīniešu bēgļi, kuru skaits saskaņā ar UNRWA datiem pašlaik ir gandrīz pieci miljoni, no kuriem lielākā daļa ir otrās vai trešās paaudzes bēgļi;

X.     tā kā ES un Izraēlas asociācijas nolīguma 2. pantā ir skaidri noteikts, ka: tā kā ES un Izraēlas Asociācijas nolīguma 2. pantā ir noteikts, ka "pušu attiecību pamatā būs cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana, kas ir to iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un viens no būtiskākajiem šī nolīguma elementiem";

Y.     tā kā uz Rietumkrastu, tostarp Austrumjeruzalemi un Gazas joslu, attiecas visas starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības, arī Ceturtā Ženēvas konvencija;

1.      pieprasīt izbeigt Rietumkrasta, Gazas un Austrumjeruzalemes okupāciju, ko īsteno Izraēla;

2.      uzsver, ka divu valstu risinājums ir pamatots ar ANO 1948. gada rezolūciju un to, ka starptautiskā sabiedrība atzīst abas valstis, tāpēc aicina visas ES dalībvalstis, ES iestādes un ANO organizācijas saskaņā ar ANO 2012. gada novembra lēmumu atzīt Palestīnas valsti tās 1967. gada robežās ar galvaspilsētu Austrumjeruzalemi, kā noteikts ANO rezolūcijās, mierā un drošībā līdzās Izraēlas valstij;

3.      uzsver, ka, atzīstot Palestīnas valsti, dalībvalstis dotu savu ieguldījumu tūlītējā Izraēlas un Palestīnas tiešo miera sarunu atsākšanā, un mudina ES kļūt par patiesu politisko spēku Tuvo Austrumu miera procesā, atbalstot saturīgus centienus ANO satvarā visaptveroša risinājuma panākšanai, tostarp attiecībā uz visiem galīgā statusa jautājumiem; uzskata, ka panākumi Tuvo Austrumu miera procesā palīdzētu arī visam problēmu plosītajam reģionam;

4.      atkārtoti apliecina, ka ES un Izraēlas attiecību pamatā jābūt stingriem nosacījumiem attiecībā uz cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, kā noteikts asociācijas nolīguma 2. pantā;

5.      stingri nosoda turpmāku Izraēlas koloniju paplašināšanu, kas ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem un veicina palestīniešu aizvainojumu, kā arī apdraud izredzes panākt divu valstu risinājumu; aicina Izraēlas varas iestādes nekavējoties izbeigt koloniālisma politiku un vērst par labu jau nodarīto kaitējumu, izbeigt zemes konfiscēšanu, un sākt šo procesu, nekavējoties atbrīvojot zemi uz dienvidiem no Betlēmes;

6.      pauž visdziļākās bažas par to, ka Izraēla ekspluatē Palestīnas dabas resursus un veic piespiedu pārvietošanu, jo īpaši C zonā, kas ir smags starptautisko tiesību pārkāpums; jo īpaši pauž sašutumu par nesenajiem Izraēlas tiesas lēmumiem, ar kuriem apstiprināja beduīnu kopienu mītņu nojaukšanu un cilvēku piespiedu pārvietošanu Rietumkrastā, lai būvētu ebreju kolonijas; aicina Izraēlas varas iestādes pilnībā ievērot beduīnu tiesības un nekavējoties atcelt nojaukšanas un pārvietošanas rīkojumus attiecībā uz Susya un Abu Nwar kopienām;

7.      pauž absolūtu sašutumu par kolonistu aizvien pieaugošo vardarbību, tostarp par 18 mēnešus veca palestīniešu bērna noslepkavošanu ļaunprātīgā dedzināšanā palestīniešu Douma ciemā 2015. gada 28. jūlijā; atzinīgi vērtē Izraēlas vadības plaši pausto nosodījumu šim noziegumam, tomēr neraugoties uz to, vadība lielākoties nav atzinusi šādas kolonistu vardarbības endēmisko dabu, ko gadu desmitiem ir veicinājusi nesodāmība un naida kurināšana;

8.      prasa nekavējoties izbeigt Gazas joslas pretlikumīgo blokādi, kas ir vietējo iedzīvotāju kolektīva sodīšana; aicina visas puses efektīvi īstenot nosacījumus, kas panākti saskaņā ar 2014. gada augusta pamiera nolīgumu; aicina ES veikt konkrētus pasākumus, lai piespiestu Izraēlu izbeigt blokādi, jo īpaši — nosakot grafiku; pauž nožēlu par to, ka Izraēla joprojām ierobežo būvniecības materiālu ievešanu Gazā; aicina Izraēlas valdību izbeigt tās patvaļīgo un nepārredzamo praksi — veidot "divējāda lietojuma" materiālu sarakstus un aicina nodrošināt, ka šis "divējāda lietojuma" saraksts atbilst starptautiskiem standartiem, jo īpaši svītrojot no tā kokmateriālus, iekārtas, tērauda stieņus un cementu; uzsver, ka Izraēla kā okupācijas vara, un saskaņā ar Ceturto Ženēvas Konvenciju ir vienīgā un galvenā puse, kas atbildīga par minimālo dzīves apstākļu nodrošināšanu Gazas iedzīvotājiem;

9.      atkārtoti pauž prasību nekavējoties atjaunot un atdzīvināt Gazas joslu pēc 2014. gada vasaras kara, kam vajadzētu būt ES un starptautiskās sabiedrības humānās palīdzības prioritātei; izsaka atzinību par UNRWA varonīgu darbu šajā jomā; aicina starptautiskos līdzekļu devējus pildīt 2014. gada oktobrī Kairas konferencē paustos solījumus;

10.    atkārtoti prasa atbrīvot ieslodzītos palestīniešus, jo īpaši Palestīniešu likumdošanas padomes locekļus; prasa pilnībā ievērot palestīniešu politieslodzīto un visu Izraēlas cietumos ieslodzīto tiesības, tostarp tiesības uz bada streiku; uzskata, ka Knesetā 2015. gada 30. jūlijā pieņemtais piespiedu barošanas likums ir starptautisko cilvēktiesību pārkāpums, un tas nekavējoties jāatsauc;

11.    uzskata, ka ES ir jāuzņemas atbildība, kļūstot par patiesu politisko spēku un vidutāju Tuvo Austrumu miera procesā, un prasa ES:

•     nosodīt politiku, kas paredz kolektīvu sodīšanu, kuru Izraēla īsteno pret palestīniešu tautu un aicina pielikt punktu Izraēlas nesodāmībai par ilgstošajiem un nopietnajiem starptautisko un humanitāro tiesību, ANO hartas un Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas pārkāpumiem;

•     īstenot ES un Izraēlas asociācijas nolīguma 2. pantu, iesaldējot šo nolīgumu, kamēr Izraēla turpina pārkāpt cilvēktiesības;

•     noteikt ieroču eksporta aizliegumu no ES uz Izraēlu; noteikt aizliegumu jebkādam ieroču importam no Izraēlas uz ES un nekavējoties izbeigt jebkādu sadarbību ar Izraēlu Eiropas Aizsardzības aģentūras ietvaros;

•     nepiešķirt Izraēlas struktūrām nekādu finansējumu no "Apvārsnis 2000";

•     pieprasīt no Izraēlas kompensācijas par sagrautajiem ES finansētajiem projektiem atkārtotas agresijas rezultātā gan Gazā, gan Rietumkrastā;

•     atbalstīt Palestīnas prezidenta Mahmoud Abbas prasību piešķirt Palestīnai starptautisku aizsardzību;

•     aicina dalībvalstu valdības īstenot 2013. gada 19. jūlija pamatnostādnes, pieprasīt aizliegt visu to izraēliešu produktu importu uz ES, kas ražoti nelegālajās Izraēlas kolonijās okupētajās palestīniešu teritorijās;

12.    prasa ES reaģēt uz nepārtraukto Izraēlas koloniju izplešanos, stingri izslēdzot ES un Izraēlas nolīgumu piemērošanu okupētajās palestīniešu teritorijās, vairāk informēt ES iedzīvotājus un uzņēmumus par kolonijām un kolonistu rīcību, veicot pasākumus pret tiem ES uzņēmumiem, kas līdzvainīgi kolonizatoru pārkāpumos, veicot konkrētus pasākumus pret kolonistiem, tostarp pieņemot politiku, kas izslēdz jebkādus kontaktus, kā arī nosakot vīzu aizliegumu, izslēdzot koloniju produktus no ES iekšējā tirgus, un iesaldējot ES un Izraēlas attiecības saskaņā ar asociācijas nolīguma 2. pantu;

13.    atzinīgi vērtē ES apņemšanos, nodalot Izraēlu no tās darbībām okupētajās palestīniešu teritorijās, nodrošināt, ka visos ES un Izraēlas nolīgumos ir nepārprotami un skaidri norādīts, ka tie nav piemērojami teritorijām, kuras Izraēla okupēja 1967. gadā, kā uzsvērts Ārlietu Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos; prasa pareizi marķēt Izraēlas koloniju produkciju ES tirgū, saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem un ES ilgstoši piemērotu politiku attiecībā uz šo jautājumu;

14.    pauž dziļas bažas par UNRWA smago finansējuma krīzi; prasa palielināt ES finansiālo atbalstu UNRWA un mudina visus pārējos līdzekļu devējus palielināt finansējumu šai aģentūrai, bet prasa arī risināt Palestīniešu bēgļu galveno pamatjautājumu, proti, jautājumu par viņu tiesībām atgriezties; izsaka atzinību un pateicību UNRWA par tās neaprakstāmajiem centieniem, pateicoties kuriem bija iespējams pasludināt 2015/2016. gadu par palestīniešu bēgļu bērnu mācību gadu;

15.    atzinīgi vērtē ES dalībvalstu vienprātību balsojumā par ANO Cilvēktiesību padomes 2015. gada 3. jūlija rezolūciju par atbildības nodrošināšanu un taisnīgumu attiecībā uz visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem okupētajā palestīniešu teritorijā, tostarp Austrumjeruzalemē, un aicina ES nodrošināt ANO neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojumā pausto ieteikumu pilnīgu īstenošanu, tostarp ieteikumus aktīvi atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas darbu saistībā ar okupēto Palestīnas teritoriju;

16.    atkārtoti pauž atzinību par to, ka Palestīna ratificēja Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus; izsaka nožēlu par PV/AP atteikšanos pat atzīt šo nozīmīgo soli ceļā uz atbildības nodrošināšanu turpmāku abu pušu īstenotu pārkāpumu gadījumā; uzskata, ka šāda rīcība klaji diskreditē ES cilvēktiesību politiku un tās vēstījumus par pārskatatbildību un starptautisko tiesiskumu;

17.    pauž bažas par ziņojumiem par to, ka tiek ierobežotas NVO tiesības Izraēlā un par tagadējās valdības aizvien pieaugošiem mēģinājumiem apspiest opozicionāru un neatkarīgu mākslu, tostarp pieņemot likumprojektus, ar kuriem nežēlīgi ierobežot NVO darbību; aicina ES diplomātiskās misijas sazināties ar Izraēlas iestādēm par šo steidzamo un sāpīgo jautājumu, un turpināt atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus šajā valstī;

18.    atzinīgi vērtē "Kopīgā saraksta" izveidošanu un tā labos rezultātus pēdējās likumdošanas vēlēšanās Izraēlā, jo tādējādi savu gribu var paust tie spēki un iedzīvotāji Izraēlā, kas cīnās par okupācijas izbeigšanu un miermīlīgu divu valstu risinājumu;

19.    cer, ka palestīniešu politiskie spēki spēs panākt izlīgumu un nacionālo vienotību, kas palīdzētu izbeigt okupāciju;

20.    nolemj sagatavot ziņojumu par ieroču un cita drošības aprīkojuma tirdzniecību starp ES dalībvalstīm un Izraēlu un Palestīnu, un par šādas tirdzniecības atbilstību ES kopējai nostājai; prasa noteikt ANO visaptverošu ieroču embargo attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm šajā reģionā, lai novērstu turpmākus starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus;

21.    atgādina par savu lēmumu sākt iniciatīvu „Parlamentārieši par mieru”, kuras mērķis būtu apvienot Eiropas, Izraēlas un palestīniešu deputātus, lai palīdzētu virzīt programmu mieram un papildinātu ES diplomātiskos centienus;

22.    pauž sašutumu par nepārtrauktajiem un neattaisnojamajiem Izraēlas valdības noteiktajiem aizliegumiem Eiropas Parlamenta deputātu jebkādiem Gazas apmeklējumiem; brīdina — ja nekādi uzlabojumi nebūs vērojami līdz 2015. gada 1. novembrim, tiks veikti pasākumi;

23.    nolemj nosūtīt ad hoc delegāciju uz Palestīnu, tostarp Gazu, un Izraēlu, lai novērtētu situāciju uz vietas attiecībā uz ES finansēto projektu izpostīšanu C zonā un Gazā, kā arī attiecībā uz iespējām ilgtspējīgi atrisināt šo konfliktu;

24.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Knesetam, Palestīniešu likumdošanas padomei, Palestīnas valsts prezidentam un valdībai, Izraēlas prezidentam un valdībai, Izraēlas prezidentam un valdībai, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un UNRWA ģenerālkomisāram.

 

Juridisks paziņojums