Procedūra : 2015/2685(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0844/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0844/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 10/09/2015 - 8.5
CRE 10/09/2015 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0318

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 225kWORD 112k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0836/2015
7.9.2015
PE565.812v01-00
 
B8-0844/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES lomu Tuvo Austrumu miera procesā (2015/2685(RSP))


Victor Boştinaru, Richard Howitt, Eric Andrieu, Nikos Androulakis, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Biljana Borzan, Nicola Caputo, Andi Cristea, Miriam Dalli, Viorica Dăncilă, Monika Flašíková Beňová, Doru-Claudian Frunzulică, Eider Gardiazabal Rubial, Enrico Gasbarra, Adam Gierek, Neena Gill, Maria Grapini, Theresa Griffin, Roberto Gualtieri, Sergio Gutiérrez Prieto, Anna Hedh, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Jeppe Kofod, Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Javi López, Louis-Joseph Manscour, David Martin, Marlene Mizzi, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Norbert Neuser, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Kati Piri, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Daciana Octavia Sârbu, Peter Simon, Tibor Szanyi, Claudia Tapardel, Marita Ulvskog, Elena Valenciano, Julie Ward S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES lomu Tuvo Austrumu miera procesā (2015/2685(RSP))  
B8‑0844/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tuvo Austrumu miera procesu, jo īpaši 2014. gada 17. decembra rezolūciju par Palestīnas valsts statusa atzīšanu(1), 2014. gada 18. septembra rezolūciju par Izraēlu un Palestīnu pēc Gazas konflikta(2) un ES lomu un 2012. gada 5. jūlija rezolūciju par ES politiku attiecībā uz Jordānas Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi(3),

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni 2015. gada 7. maija paziņojumu par jauno Izraēlas valdību un viņas referenta paziņojumus par 2015. gada 31. jūlijā notikušo ļaunprātīgo dedzināšanu Jordānas Rietumkrastā, kā arī par nesenajiem Izraēlas 2013. gada 29. jūlija lēmumiem paplašināt apmetņu celtniecību,

–       ņemot vērā ES 2015. gada 24. augusta vietējo paziņojumu par nojaukšanas darbiem C zonā un aizsargvaļņa būvdarbiem Kremisānā,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ ES augstās pārstāves, kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra Johannesa Hāna un humānā palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Hrista Stiljanidisa 2015. gada 19. augusta kopīgo paziņojumu par ES atbalstu UNRWA,

–       ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses,

–       ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Pagaidu asociācijas nolīgumu par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīniešu pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses,

–       ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas un ANO Drošības padomes attiecīgās rezolūcijas,

–       ņemot vērā 1949. gada Ceturto Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā,

–       ņemot vērā Kneseta priekšsēdētāja vietnieka Yehiel Hilik Bar 2015. gada 27. jūlijā publiskoto „Diplomātisko pārskatu par Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšanu un pasākumiem diplomātiska dialoga radīšanai un konstruktīvam ieguldījumam virzībā uz vienošanos”,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā pēc nesekmīgās ASV valsts sekretāra John Kerry 2013.–2014. gada iniciatīvas un 2014. gada vasaras kara Gazas joslā Tuvo Austrumu miera procesa sarunas starp Izraēlu un Palestīnu kārtējo reizi nonāca strupceļā; tā kā ANO Drošības padome ir centusies atsākt miera procesu; tā kā Kneseta priekšsēdētāja vietnieks Yehiel Hilik Bar ar Izraēlas opozīcijas ietekmīgāko līderu atbalstu 2015. gada jūlijā publiskoja „Diplomātisko pārskatu par Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšanu un pasākumiem diplomātiska dialoga radīšanai un konstruktīvam ieguldījumam virzībā uz vienošanos”;

B.     tā kā Izraēlas un Palestīnas konflikts joprojām ietekmē visu Tuvo Austrumu reģionu; tā kā dramatiskā krīze Sīrijā, tā dēvētās ”islāma valsts” rašanās, pieaugošā radikalizēšanās un terorisma izplatīšanās Tuvajos Austrumos rada nopietnus draudus Izraēlai un visam reģionam un vēl vairāk pastiprina palestīniešu ciešanas, taču arī rada kopīgas arābu valstu un Izraēlas intereses, savukārt kodoldarījums ar Irānu sniedz vēl nebijušu izdevību miera procesam, ko nedrīkst palaist garām;

C.     tā kā Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ ES augstā pārstāve, kura 2014. gada novembrī pirmo reizi devās oficiālā vizītē uz Izraēlu un Palestīnu, apliecināja personīgu ieinteresētību atjaunot un nostiprināt ES iesaistīšanos Tuvo Austrumu miera procesā; tā kā par Tuvo Austrumu miera procesa jauno ES īpašo pārstāvi ir izraudzīts Fernando Gentilini; tā kā ES — lai gan tai ir tālejoši plāni un tā ir apņēmusies šajā jomā īstenot autonomu lomu — joprojām nav izstrādājusi visaptverošu un konsekventu redzējumu attiecībā uz tās iesaistīšanos Tuvo Austrumu miera procesā, kam būtu jāatspoguļo strauji mainīgais reģionālais konteksts;

D.     tā kā Parlaments vairakkārt ir paudis atbalstu divu valstu risinājumam, proti, Izraēlas valsts ar drošām un atzītām robežām miermīlīgi un droši pastāv kaimiņos ar neatkarīgu, suverēnu un dzīvotspējīgu Palestīnas valsti, ievērojot 1967. gada robežas, savstarpēji vienojoties par zemes maiņu un par abu valstu galvaspilsētu pasludinot Jeruzalemi; tā kā vairums no galvenajiem divu valstu risinājuma parametriem ir zināms no iepriekšējām abu pušu sarunām;

E.     tā kā apmēram 600 000 ebreju ir apmetušies uz dzīvi Jordānas Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē; tā kā šajā apgabalā starptautiskās tiesības nepārprotami pārkāpj un divu valstu risinājumu ievērojami apdraud tādas darbības kā palestīniešu mājokļu nojaukšana un palestīniešu ģimeņu pārvietošana, palestīniešu pārvietošanās brīvības un piekļuves lauksaimniecības zemei ierobežojumi, ebreju kolonistu vardarbība, aizsargvaļņa būvniecība aiz zaļās līnijas un Palestīnas dabas resursu izmantošana, ko īsteno Izraēla kā okupācijas vara;

F.     tā kā saskaņā ar Palestīniešu uzraudzības grupas datiem ebreju kolonisti kopš 2004. gada Jordānas Rietumkrastā ir veikuši 11 000 uzbrukumus palestīniešiem; tā kā saskaņā ar Izraēlas cilvēktiesību organizāciju Yesh Din laikposmā no 2005. līdz 2014. gadam tikai 1,9 % no tiesā iesniegtajām lietām par kolonistu vardarbību beidzās ar notiesājošu spriedumu;

G.     tā kā Jeruzalemes statuss joprojām ir galvenais Tuvo Austrumu miera procesa jautājums; tā kā ES un starptautiskā sabiedrība nekad nav piekritusi tam, ka Izraēla vienpusīgi anektē Austrumjeruzalemi; tā kā Austrumjeruzalemē dzīvojošajiem palestīniešiem joprojām nav droša un likumīga pastāvīgā iedzīvotāja statusa un Izraēlas valdības īstenotās politikas dēļ, kuras mērķis ir izmainīt demogrāfisko sastāvu šajā apgabalā, viņu zeme tiek konfiscēta un viņiem sistemātiski tiek liegta piekļuve sabiedriskajiem, projektēšanas un būvniecības pakalpojumiem, kā arī piekļuve kulta vietām un objektiem;

H.     tā kā vēl viens būtisks miera procesa jautājums ir palestīniešu bēgļi, kuru skaits saskaņā ar ANO Palīdzības un darba aģentūras (UNRWA) datiem pašlaik ir gandrīz pieci miljoni, no kuriem lielākā daļa ir otrās vai trešās paaudzes bēgļi;

I.      tā kā Palestīnas vienotība ir būtiska daļa no Tuvo Austrumu miera procesa un priekšnosacījums divu valstu risinājuma panākšanā; tomēr tā kā šo procesu joprojām apdraud palestīniešu iekšējās politiskās nesaskaņas un Izraēlas blokāde Gazas joslā, kā arī tas, ka Palestīniešu pašpārvalde šajā apgabalā nav pietiekami efektīva;

J.      tā kā Gazas joslā, ko faktiski kontrolē Hamas, blokāde ir kopš 2007. gada; tā kā blokāde ir iznīcinājusi Gazas joslas ekonomiku, izraisot augstu bezdarbu un pamatpreču deficītu, kā arī radot smagu psiholoģisko ietekmi uz iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem; tā kā Gazas joslā daudzi bērni jau ir pieredzējuši trīs karus un cieš no posttraumatiskām sekām; tā kā humanitāro krīzi Gazas joslā vēl vairāk saasināja 2014. gada vasaras karš un rekonstrukcijai nepieciešamo materiālu trūkums šajā apgabalā; tā kā ES vairakkārt ir nosodījusi no Gazas joslas veikto Izraēlas teritorijas apšaudi ar raķetēm un prasījusi efektīvi novērst kontrabandas ieroču iepludināšanu Gazas joslā;

K.     tā kā Izraēlas cietumos ir ieslodzīti 5 700 palestīnieši, tostarp 160 bērni, 26 sievietes un 400 par administratīviem pārkāpumiem aizturētas personas; tā kā desmit Palestīniešu likumdošanas padomes locekļi, no kuriem trīs personas ir aizturētas par administratīviem pārkāpumiem, ir ieslodzīti Izraēlas cietumos; tā kā 2015. gada 30. jūlijā Knesets pieņēma piespiedu ēdināšanas likumu, ar ko atļauj piespiedu kārtā ēdināt tos ieslodzītos palestīniešus, kuri pieteikuši badastreiku;

L.     tā kā gan Izraēlas, gan Palestīnas pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, cilvēktiesību aktīvisti, cīnītāji par mieru, mākslinieki, rakstnieki, akadēmisko un intelektuālo aprindu pārstāvji ir nozīmīgi savu kopienu sociālās un politiskās dzīves locekļi un viņu līdzdalībai ir izšķirīga nozīme demokrātiskā virzībā uz miera panākšanu; tā kā viedokļu un nostāju daudzveidība, dinamiska pilsoniskā sabiedrība un iekļaujošas sabiedriskās debates var nostiprināt abu pušu demokrātiskās institūcijas, palīdzot tuvināt miera un saskaņas panākšanu;

M.    tā kā UNRWA, kas nodrošina izdzīvošanai nepieciešamos pakalpojumus palestīniešu bēgļiem okupētajās palestīniešu teritorijās, kā arī Jordānā, Libānā un Sīrijā, piedzīvo vissmagāko finansējuma krīzi savas pastāvēšanas laikā; tā kā ES un tās dalībvalstis joprojām ir lielākās līdzekļu devējas UNRWA — tās nodrošina gandrīz 40 % no kopējā šai aģentūrai piešķirtā atbalsta,

1.      ir ļoti nobažījies par strupceļu Tuvo Austrumu miera procesa sarunās starp Izraēlu un Palestīnu un prasa abām pusēm nekavējoties atsākt konstruktīvus centienu panākt mieru, pamatojoties uz abu pušu skaidru apņemšanos atturēties no jebkādas starptautisko tiesību pārkāpšanas un cenšoties noteiktā termiņā panākt reālus un paliekošus rezultātus;

2.      atbalsta pašreizējos ANO Drošības padomes centienus, jo īpaši Francijas iniciatīvu, atsākt miera sarunas starp Izraēlu un Palestīnu, pieņemot rezolūciju, kurā noteikts šāda procesa satvars un termiņš; tomēr, ja netiek rasta izeja no pašreizējā strupceļa miera procesa sarunās, prasa pieņemt visaptverošu Eiropas miera iniciatīvu, kuru varētu izklāstīt starptautiskā miera konferencē, piedaloties abām pusēm un visiem attiecīgajiem ieinteresētajiem reģionālajiem un starptautiskajiem dalībniekiem; mudina izveidot starptautisku atbalsta grupu, par ko paziņoja Ārlietu padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos; atzīmē Kneseta priekšsēdētāja vietnieka Yehiel Hilik Bar izklāstīto diplomātisko plānu, ko uzskata par nozīmīgu ieguldījumu centienos panākt mieru;

3.      Izraēlas un Palestīnas konflikta sakarā vēlreiz pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam, proti, Izraēlas valsts ar drošām un atzītām robežām miermīlīgi un droši pastāv kaimiņos ar neatkarīgu, suverēnu un dzīvotspējīgu Palestīnas valsti, abpusēji ievērojot 1967. gada robežas, savstarpēji vienojoties par zemes maiņu un par abu valstu galvaspilsētu pasludinot Jeruzalemi;

4.      uzsver, ka dzīvotspējīga divu valstu risinājuma panākšana, veicot konkrētus pasākumus un pilnībā nodrošinot vietējo iedzīvotāju tiesību ievērošanu, ir jābūt neatliekamai ES un starptautiskās kopienas prioritātei; sagaida, ka ES sāks strukturētu dialogu ar Izraēlu par situāciju Jordānas Rietumkrastā un divu valstu risinājuma panākšanu, kurā jāietver arī apmetņu jautājums;

5.      vēlreiz uzsver, ka nevardarbīgi līdzekļi ir vienīgais veids, kā panākt mieru starp Izraēlu un Palestīnu, sarunās panākot vienošanos par galīgo statusu un pārtraucot visas savstarpējās prasības; nosoda visus vardarbības aktus, kuros uzbrūk un pakļauj briesmām abu pušu civiliedzīvotājus; vēlreiz pauž stingru apņēmību garantēt Izraēlas drošību; turpina atbalstīt Palestīnas prezidenta Mahmoud Abbas nevardarbīgas pretošanās politiku;

6.      uzsver, ka Izraēlas un Palestīnas konflikta ilglaicīgu risinājumu var panākt vienīgi reģionālā kontekstā un ar aktīvu un nepārtrauktu starptautiskās sabiedrības atbalstu; šajā saistībā uzsver, cik nozīmīga ir Arābu valstu miera iniciatīva un prasa Izraēlai sniegt oficiālu atbildi uz šo iniciatīvu; prasa miera procesā iesaistīties visiem attiecīgajiem reģionālajiem dalībniekiem, jo īpaši Arābu valstu līgai, kā arī Ēģiptei, Jordānijai un Libānai, kurām ir sevišķa ieinteresētība robežu un bēgļu jautājumā;

7.      uzsver, ka Tuvo Austrumu miera procesā tieši šobrīd ES ir jāuzņemas aktīva politiskā loma; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves personīgo apņemšanos un stingri atbalsta viņas centienus šajā jomā; atzinīgi vērtē Ārlietu padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos pausto ES apņemšanos aktīvi strādāt pie atjaunotas daudzpusējas pieejas miera procesam sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm un iesaistīties kopīgā darbā ar reģionālajiem partneriem, pamatojoties uz Arābu valstu miera iniciatīvu; tomēr uzsver, ka šajā procesā ES ir ne tikai jāiesaistās, bet arī jāuzņemas vadošā loma ciešā sadarbībā ar citiem galvenajiem starptautiskajiem dalībniekiem, īstenojot skaidru un konsekventu politiku, kuras pamatā ir plašāka stratēģija ar mērķi izmainīt ģeopolitisko kārtību Tuvajos Austrumos;

8.      mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi efektīvi izmantot visus spēkā esošos ES instrumentus, tostarp pozitīvos un negatīvus stimulus, kas atstāj sviras efektu uz Izraēlu un Palestīnu nolūkā panākt divu valstu risinājumu; uzsver, ka turpmākās ES attiecības gar ar Izraēlu, gan Palestīnu ir jābalsta uz skaidrām saistībām un rezultatīvu progresu virzībā uz miera panākšanu un starptautisko tiesību ievērošanu; šādā gaisotnē prasa pilnībā un efektīvi īstenot visus attiecīgos ES tiesību aktus un pamatnostādnes, kā arī ES divpusējos nolīgumus ar abām pusēm, tostarp ES un Izraēlas asociācijas nolīguma 2. pantu un ES un PAO pagaidu asociācijas nolīgumu;

9.      atgādina par Ārlietu padomes 2013. gada 13. decembra secinājumos paustajām saistībām, kas iepriekšējos divos gados vairākkārt citētas un ietver šādu tekstu: „Saistībā ar galīgā statusa nolīgumu ES abām pusēm nodrošinās Eiropas bezprecedenta politisko, ekonomisko un drošības atbalsta pasākumu kopumu. Ja tiks panākts galīgais miera nolīgums, Eiropas Savienība piedāvās Izraēlai un topošajai Palestīnas valstij īpašu privilēģiju partnerību, tostarp vieglāku piekļuvi Eiropas tirgiem, ciešākas kultūras un zinātnes saiknes, tirdzniecības un ieguldījumu atvieglojumus, kā arī attiecību veicināšanu starp uzņēmumiem. Abām valstīm arī piedāvās politisko dialogu un drošības sadarbību”;

10.    uzsver, ka ES finansējumu Izraēlai, Eiropas vai citām struktūrām nedrīkst izmantot tam, lai tieši vai netieši sekmētu Izraēlas apmetņu nelikumīgo būvniecību vai ekspansiju Jordānas Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē, vai lai sekmētu Izraēlas darbības, ar kurām pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības okupētajās palestīniešu teritorijās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas 2013. gada 19. jūlija pamatnostādnes par Izraēlas vienību un šo vienību darbību teritorijās, ko Izraēla okupējusi kopš 1967. gada jūnija, atbilstību ES finansētām dotācijām, godalgām un finanšu instrumentiem, sākot ar 2014. gadu, un prasa šīs pamatnostādnes pilnībā īstenot; uzsver attiecīgo ES iestāžu pienākumu nodrošināt, lai ES finansējums palestīniešiem tieši vai netieši netiktu izmantots teroristu organizācijām vai to darbībām;

11.    ir apņēmies nostiprināt sadarbību ar Izraēlas un Palestīnas politiskās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, apliecinot īstenu apņēmību panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos; atgādina par lēmumu sākt iniciatīvu „Parlamentārieši mieram”, kas būtu forums nolūkā aktivizēt dialogu ar demokrātiski ievēlētajiem Kneseta locekļiem un Palestīniešu likumdošanas padomi;

12.    uzsver, ka Izraēlas arābu tautības pilsoņiem varētu būt liela loma miera panākšanā starp Izraēlu un Palestīnu, ņemot vērā, ka Knesetā Apvienotais arābu saraksts ir trešais lielākais politiskais spēks, par kuru balsoja arī daudzi Izraēlas ebreju tautības pilsoņi; uzsver, ka divu valstu risinājumam ir jāgarantē pilnīga etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvju cieņa un individuālo un kolektīvo tiesību ievērošana, abās valstīs viņus uzskatot par līdztiesīgiem savu valstu pilsoņiem; šādā gaisotnē mudina Izraēlu strādāt pie tā, lai panāktu arābu iedzīvotāju plašāku integrāciju publiskajā sektorā, kā arī sociālā, ekonomiskā un politiskā ziņā; uzsver arī to, cik būtiski visā miera procesa laikā ir apspriesties ar abu pušu reliģiskajiem līderiem;

13.    atzīst, ka dzīvotspējīga un ilgstoša miera panākšanā starp Izraēlu un Palestīnu neatņemams elements būs ciešs abu tautu dialogs; prasa ES veikt pasākumus, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, cilvēktiesību organizācijas, cīnītājus par mieru, māksliniekus, rakstniekus, akadēmiskās aprindas un publiskā sektora intelektuāļus, kas cenšas veicināt dialogu, radošos sakarus, miera veidošanu, tautu saskarsmi un kultūras apmaiņu abās pusēs; aicina arī ES rīkoties, lai mudinātu Izraēlas un Palestīnas starpkultūru apmaiņu un tautu dialogu jauniešu starpā, ietverot izglītības projektus, sporta un mākslas iniciatīvas, kā arī jauniešu līderības programmas;

14.    nosoda to, ka Izraēla turpina nelegālo apmetņu būvniecību un ekspansijas darbības Jordānas Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē, un neseno Izraēlas premjerministra Benjamin Netanyahu paziņojumu par 300 jaunu apmetņu būvniecību Beitelā un 500 — Austrumjeruzalemē, kā arī 142 palestīniešiem piederošu māju un citu infrastruktūras objektu, tostarp 16 sponsoru finansētu objektu, nojaukšanu C zonā un Austrumjeruzalemē tikai 2015. gada augustā vien, kā rezultātā saskaņā ar Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) datiem pārvietots ir 201 palestīnietis, no tiem 121 bērns; atkal uzsver, ka Izraēlas apmetņu būvniecība okupētajās palestīniešu teritorijās no starptautisko tiesību viedokļa ir nelikumīga, ir pretrunā miera garam un milzīgs šķērslis centieniem panākt mieru; nosoda ES un tās dalībvalstu finansētos nojaukšanas projektus okupētajās palestīniešu teritorijās un mudina ES un dalībvalstis rast atbilstīgu risinājumu ar Izraēlu attiecībā uz kompensāciju par iznīcinātajiem vai konfiscētajiem materiālajiem līdzekļiem, ko finansējuši Eiropas nodokļu maksātāji;

15.    neliekot vienlīdzības zīmi starp Izraēlu un tās darbībām okupētajās palestīniešu teritorijās — atzinīgi vērtē ES apņemšanos nodrošināt, lai visos ES un Izraēlas nolīgumos tiktu nepārprotami un skaidri norādīts, ka tie nav piemērojami teritorijām, kuras Izraēla okupēja 1967. gadā, kā tas uzsvērts Ārlietu padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos; prasa pareizi marķēt Izraēlas koloniju produkciju ES tirgū, saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem un ES ilgstoši piemērotu politiku attiecībā uz šo jautājumu;

16.    atgādinot par savu 2012. gada 5. jūlija rezolūciju, ir ļoti nobažījies, ka palestīniešu stāvoklis Jordānas Rietumkrastā kļūs vēl sliktāks, jo īpaši C zonā un Austrumjeruzalemē, dēļ tā, ka Izraēla turpina apmetņu būvniecību un ekspansijas darbības, ierobežo palestīniešu pārvietošanās brīvību, nojauc palestīniešu mājas un pārvieto palestīniešu ģimenes, ebreju kolonisti pielieto vardarbību, aiz zaļās līnijas tiek būvēts aizsargvalnis un Izraēla kā okupācijas vara izmanto Palestīnas dabas bagātības, tādējādi apdraudot divu valstu risinājuma dzīvotspēju; aicina Izraēlas iestādes pārtraukt un nepieļaut palestīniešu iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu un palestīniešu māju un infrastruktūras objektu nojaukšanu, tostarp Abunavaras un Susijas ciematos;

17.    ļoti nosoda nesenos ebreju kolonistu uzbrukumus palestīniešiem, jo īpaši Ali Dawabshah, 18 mēnešus veca palestīniešu bērna, kā arī viņa vecāku nonāvēšanu Dumas ciematā un apliecina savu līdzjūtību; ir ļoti nobažījies par pieaugošo vardarbību Jordānas Rietumkrastā, kas ir tieši saistīta ar Izraēlas valdības pārvietošanas politiku; atzinīgi vērtē Izraēlas prezidenta Reuven Rivlin un premjerministra Benjamin Netanyahu paziņojumus, kuros viņi kritizē uzbrukumu Dawabshah ģimenei un dēvē to par terora aktu, taču atgādina Izraēlai, ka tā pilnībā atbild par palestīniešu aizsardzību okupētajās teritorijās no uzbrukumiem un ebreju kolonistu vajāšanas un ka tai visi kolonisti, kuri izdarījuši vardarbīgus pārkāpumus, ir jāsauc pie atbildības;

18.    atgādina par savu atbalstu palestīniešu tautas tiesībām uz pašnoteikšanos; turpina atbalstīt Palestīnas valstiskuma atzīšanu, kam ir izšķirīga nozīme, lai atbloķētu strupceļā nonākušās sarunas par Tuvo Austrumu miera procesu un lai gan Izraēla, gan Palestīna to savstarpēji atzītu un iekļautu galīgā statusa nolīgumā; atzinīgi vērtē Palestīnas dalību Starptautiskajā Krimināltiesā;

19.    vēlreiz prasa panākt reālu Palestīnas vienotību, kas ir būtisks Tuvo Austrumu miera procesa elements; pauž nožēlu, ka palestīniešu samierināšanas process ir cietis neveiksmi pēc tam, kad 2015. gada jūlija beigās notika izmaiņas nacionālā konsensa valdībā; atzīmē prezidenta Mahmoud Abbas paziņojumu par atkāpšanos no Palestīnas atbrīvošanas organizācijas vadītāja amata, kā arī atkāpušies vairāki PAO Izpildkomitejas locekļi; atgādina par savu prasību rīkot prezidenta un parlamenta vēlēšanas Palestīnā, kam jānostiprina Palestīnas politiskās vadības demokrātiskā leģitimitāte, jāveicina samierināšana Palestīnas iekšienē un jāsamazina ekstrēmistu grupējumu, tostarp Hamas, politiskā ietekme;

20.    atkārtoti pauž prasību nekavējoties atjaunot un atdzīvināt Gazas joslu pēc 2014. gada vasaras kara, kam vajadzētu būt ES un starptautiskās sabiedrības humānās palīdzības prioritātei; izsaka atzinību par UNRWA varonīgu darbu šajā jomā; aicina starptautiskos līdzekļu devējus pildīt 2014. gada oktobrī Kairas konferencē paustos solījumus;

21.    prasa nekavējoties izbeigt Gazas joslas blokādi, kas ir vietējo iedzīvotāju kolektīva sodīšana, un prasa atveseļot reģiona ekonomiku, jo pašreizējais status quo ir nestabils un ir izdevīgs ekstrēmistiem; atgādina, ka Gazas joslas stabilitāte un uzplaukums ir Izraēlas interesēs un dos tai drošību; atzinīgi vērtē Izraēlas nesenos konstruktīvos pasākumus blokādes mazināšanā un mudina Izraēlu turpināt šos centienus, kā arī aicina Palestīniešu pašpārvaldi uz šādiem centieniem reaģēt labvēlīgi; uzsver, ka Gazas joslas blokādes atcelšana, vienlaikus pievēršoties Izraēlas leģitīmajiem drošības apsvērumiem, ir jābūt vienam no galvenajiem ES un Izraēlas divpusējo attiecību jautājumiem;

22.    atkal mudina Palestīniešu pašpārvaldi uzņemties pārvaldes funkciju Gazas joslā, kas ir priekšnoteikums ilgtspējīgas politiskās konsolidācijas panākšanai šajā reģionā; atzinīgi vērtē ES apņemšanos, kā tas atkārtoti norādīts Ārlietu padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos, atbalstīt šos centienus, tostarp atjauninot un, iespējams, paplašinot misiju EU BAM Rafah un EUPOL COPPS darbības jomu un pilnvaras;

23.    prasa nekavējoties un pilnībā pārtraukt Izraēlas teritorijas apšaudi ar raķetēm no Gazas joslas un izbeigt visus pārējos šajā apgabalā sāktos terorisma aktus pret Izraēlu; vēlreiz uzsver, ka pilnīga starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību ievērošana gan no valsts, gan nevalstisko pārstāvju puses, ietverot to atbildību, ir pamats tam, lai panāktu ilgstošu mieru un drošību starp Izraēlu un Palestīnu, kā arī visā Tuvo Austrumu reģionā;

24.    atkārtoti prasa atbrīvot ieslodzītos palestīniešus, jo īpaši Palestīniešu likumdošanas padomes locekļus; prasa pilnībā ievērot Izraēlas cietumos nonākušo palestīniešu ieslodzīto un aizturēto tiesības, tostarp to tiesības, kuri pieteikuši bada streiku; pauž bažas par Kneseta 2015. gada 30. jūlijā pieņemto piespiedu ēdināšanas likumu un uzsver, ka šāds likums ir jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautiskās cilvēktiesību normas un standartus;

25.    pauž dziļas bažas par UNRWA smago finansējuma krīzi; prasa palielināt ES finansiālo atbalstu UNRWA un mudina visus pārējos līdzekļu devējus palielināt finansējumu šai aģentūrai, taču prasa arī risināt Palestīniešu bēgļu pamatjautājumu; izsaka atzinību un pateicību UNRWA par tās neaprakstāmajiem centieniem, pateicoties kuriem bija iespējams pasludināt 2015/2016. gadu par palestīniešu bēgļu bērnu mācību gadu;

26.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Knesetam, Izraēlas prezidentam un valdībai, Palestīniešu likumdošanas padomei un Palestīniešu pašpārvaldei, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Ēģiptes, Jordānijas un Libānas parlamentiem un UNRWA ģenerālkomisāram.

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0103.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0029.

(3)

OV C 349 E, 29.11.2013., 82. lpp.

Juridisks paziņojums