Procedūra : 2015/2865(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1077/2015

Iesniegtie teksti :

B8-1077/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 27/10/2015 - 5.16
CRE 27/10/2015 - 5.16
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 487kWORD 90k
21.10.2015
PE570.908v01-00
 
B8-1077/2015

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8‑0764/2015, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par emisiju mērījumiem automobiļu nozarē (2015/2865(RSP))


Daniel Dalton, Julie Girling, Roberts Zīle, Vicky Ford, Evžen Tošenovský, Jørn Dohrmann ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par emisiju mērījumiem automobiļu nozarē (2015/2865(RSP))  
B8‑1077/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par emisiju mērījumiem automobiļu nozarē (O-000113/2015 – B8‑0764/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā automobiļu nozare ir viena no galvenajām izaugsmes un inovācijas veicinātājām un sekmē nodarbinātību daudzās dalībvalstīs;

B.  tā kā Euro 5 un 6 regula par pasažieru transportlīdzekļu emisiju līmeni (2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007, par kuru tika panākta vienošanās 2006. gada decembrī) paredz, ka ražotājiem ir jāaprīko transportlīdzekļi tā, lai tie normālos lietošanas apstākļos atbilstu emisiju līmeņa prasībām (5. panta 1. punkts) un konkrēti aizliedz izmantot pārveidošanas ierīces, kas definētas kā „jebkurš konstrukcijas elements, kas nosaka temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, dzinēja apgriezienus (RPM), pārnesumu, kolektora vakuumu vai citus parametrus, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai pārtrauktu jebkuras emisiju kontroles sistēmas daļas darbību, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti apstākļos, kas ir paredzami normālā transportlīdzekļa darbībā un izmantošanā”; tā kā regulā ir arī skaidrs aicinājums Komisijai ieviest pārbaudes un pieņemt pasākumus attiecībā uz pārveidošanas ierīču lietošanu;

C.  tā kā uzņēmums Volkswagen ir atzinis, ka ir uzstādījis manipulācijas ierīces vismaz 11 miljoniem no tā pārdotajiem transportlīdzekļiem ar dīzeļmotoru; tā kā kopš 2009. gada 8 miljoni šo transportlīdzekļu ir laisti Eiropas tirgū; tā kā uzņēmuma Volkswagen ES tirgū laistie dzinēji bija saņēmuši tipa apstiprinājumu par atbilstību Euro 5 standartam;

D.  tā kā emisijas prasību apiešana, izmantojot šādas ierīces, ir skaidri pretrunā tiesību normām, ko pieņēmusi Savienība, un attiecībā uz jebkādu šāda veida iespējamu ļaunprātīgu maldināšanu kompetentajām iestādēm skartajās dalībvalstīs ir jāveic pārbaude, tostarp arī vajadzības gadījumā tiesībaizsardzības iestādēm īstenojot izmeklēšanas procesu;

E.  tā kā automobiļiem ar dīzeļdzinēju Euro 5 robežvērtība slāpekļa oksīda (NOx) emisijām ir 180 mg/km un to piemēro laikā no 2009. gada 1. septembra līdz 2014. gada 1. septembrim tipa apstiprinājumu saņēmušajiem transportlīdzekļiem un visiem laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. septembrim pārdotajiem transportlīdzekļiem, un tā kā attiecīgā Euro 6 robežvērtība ir 80 mg, ko no 2014. gada 1. septembra piemēro jaunajiem transportlīdzekļu tipiem un visiem no 2015. gada 1. septembra pārdotajiem transportlīdzekļiem;

F.  tā kā Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra analītiskajā dokumentā (2011. gads) ir izdarīts secinājums, ka dīzeļdegvielas transportlīdzekļu NOx emisijas, kas tika mērītas ar pārnēsājamām emisiju mērīšanas sistēmām (PEMS), ievērojami pārsniedza attiecīgo Euro 3–5 standartu robežvērtības un to koeficients svārstījās no 2 līdz 4 vidējām NOx emisijām visā testa maršrutā un līdz pat 14 atsevišķos testa momentos;

G.  tā kā testiem, ar kuriem pārbauda ražošanas atbilstību un atbilstību ekspluatācijā, netika piemēroti kopēji ES līmeņa standarti; tā kā netiek prasīts sniegt Komisijai, dalībvalstu tipu apstiprinātājām iestādēm (TAA) vai jebkurai citai ieinteresētai pusei informāciju par kompetento TAA piemērotajiem testiem un to rezultātiem;

H.  tā kā pašreizējā ES tipa apstiprinājuma sistēma nepieļauj iespēju Komisijai vai citas dalībvalsts iestādēm pārvērtēt tipa apstiprinājumu vai atbilstības sertifikātu, atsaukt transportlīdzekļus vai apturēt to laišanu tirgū, ja attiecīgo tipu ir apstiprinājusi cita dalībvalsts; tā kā transportlīdzekļu ražotājiem ir tiesības izvēlēties jebkuru pārbaudes iestādi ES;

I.  tā kā Komisija patlaban pārskata tipa apstiprinājuma regulējumu;

J.  tā kā saskaņā ar direktīvu par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (1999/44/EK) patērētājiem ir tiesības saņemt vismaz 2 gadu garantiju iegādātajai precei un pārdevējam ir pienākums piegādāt patērētājam tādas preces, kas atbilst pārdošanas līgumam; tā kā, ja šāda atbilstība nav, patērētājam ir tiesības uz bezmaksas remontu vai nomaiņu vai cenas samazinājumu;

K.  tā kā Patērētāju tiesību direktīva (2011/83/ES) paredz, ka pirms uzņēmuma telpās/ ārpus uzņēmuma telpām noslēdzamu līgumu un distances līgumu noslēgšanas tirgotājam ir jāsniedz informācija par piedāvātās preces galvenajām īpašībām, un dalībvalstīm ir jāpieņem noteikumi par iedarbīgām, proporcionālām un atturošām sankcijām, kuras piemēro gadījumos, ja netiek ievēroti šīs direktīvas noteikumi;

L.  tā kā Uzņēmumu negodīgas komercprakses direktīvā (2005/29/EK) jo īpaši ir aizliegtas tādas darbības, kas “attiecībā uz produktu būtiski kropļo vai var būtiski kropļot tā vidusmēra patērētāja saimniecisko rīcību, kuru produkts sasniedz vai kuram tas adresēts”, un noteikts, ka komercprakse, kas jebkuros apstākļos uzskatāma par negodīgu, ir arī tad, “ja apgalvo, ka tirgotāju (tostarp viņa komercpraksi) vai produktu ir sertificējusi, ieteikusi vai atļāvusi lietot valsts vai privāta struktūra, bet tas neatbilst patiesībai, vai ja tādu apgalvojumu izsaka neatbilstīgi sertifikācijas, ieteikuma vai lietojuma atļaujas nosacījumiem”, kā arī paredzēta prasība dalībvalstīm pieņemt iedarbīgas, proporcionālas un atturošas sankcijas;

M.  tā kā iespējamai pārveidošanas ierīču plašai izmantošanai ir tieša ietekme uz sabiedrības veselību, Komisijai lēšot, ka slāpekļa oksīdi (NOx) un cietās daļiņas, kas ir divi galvenie dīzeļdzinēju izplūdes radītie elementi, ir atbildīgi par vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumiem gadā Eiropas Savienībā, un radījuši kopējās ar veselību saistītās gaisa piesārņojuma izmaksas ES ir EUR 330–940 miljardi gadā;

N.  tā kā NOx un tā atvasinājumi var iekļūt dziļi plaušās un izraisīt vēzi un hroniskas elpošanas problēmas; tā kā NOx emisijām ir arī būtiska ietekme uz vidi un tie veicina paskābināšanu un eitrofikāciju; tā kā dīzeļdzinēja izplūdes gāzes ir galvenais NOx piesārņojuma avots Eiropas pilsētās;

O.  tā kā gandrīz viena trešdaļa no visu ES pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju tiek pakļauta piesārņojuma līmeņiem, kas pārsniedz ES noteiktās robežvērtības vai mērķa vērtības; tā kā transports vēl joprojām ir galvenais piesārņojuma avots, kas samazina gaisa kvalitāti pilsētās un izraisa attiecīgās saslimšanas;

P.  tā kā slāpekļa oksīda (NOx) koncentrācija Eiropā regulāri pārsniedz gaisa kvalitātes standartus un tā kā 2010. gadā sešas dalībvalstis vēl joprojām nebija nodrošinājušas atbilstību valstīm noteiktajām NOx emisiju maksimālajām robežvērtībām;

Q.  tā kā pāreja uz starptautiski saskaņotajām vieglo transportlīdzekļu testa procedūrām (WLTP) Eiropas Savienībā paredz, ka ražotājiem esošās flotes vidējo CO2 emisiju mērķi jāpielāgo jaunajai testēšanai; tā kā šāda pielāgošana pašlaik tiek izstrādāta komitoloģijas procedūrā, un tai būtu attiecībā uz ražotājiem jānodrošina salīdzinoša stingrība,

1.  pauž nopietnas bažas, ka tirdzniecība ar tādiem produktiem, kas aprīkoti ar nelegālām sastāvdaļām un programmatūrām, kuras piedāvā būtiski atšķirīgus rādījumus salīdzinājumā ar tipa apstiprinājuma testēšanas oficiālajiem datiem, var būtiski ietekmēt Eiropas patērētājus;

2.  uzskata ka, manipulācijas ierīču izmantošana mazina spēka esošo gaisa piesārņojuma regulējuma un emisijas kontroļu efektivitāti; uzskata, ka šāda nelikumīga darbība var likt apšaubīt Tiesas uzsākto pienākumu neizpildes procedūru pret 17 dalībvalstīm par piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegšanu saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju un Direktīvu 2008/50/EK par apkārtējā gaisa kvalitāti;

3.  atzinīgi vērtē pētījumu uzsākšanu vairākās dalībvalstīs un citās valstīs visā pasaulē par transportlīdzekļu emisiju testa rezultātu manipulācijām; atbalsta Komisijas aicinājumu valsts uzraudzības iestādēm plašāk pārbaudīt dažādu marku un modeļu transportlīdzekļus; uzskata, ka jebkurā šādā pārbaudē būtu jāiesaista Komisija; uzstāj, ka izmeklēšana jāveic pārredzamā un efektīvā veidā, ņemot vērā vajadzību pienācīgi informēt patērētājus, kurus tieši tiek skarti jebkuru neatbilstību konstatēšanas gadījumā;

4.  uzskata — ja apstiprinās pierādījumi par pārkāpumiem, patērētāji būtu pienācīgi jāinformē par tiesībām uz atlīdzinājumu, tas būtu jāveic ātri un tam nevajadzētu nodarīt papildu kaitējumu patērētājam;

5.  pauž bažas par to, ka dalībvalstu iestādes un Komisija nespēs rīkoties, kamēr nav gūti pierādījumi emisiju robežvērtību pārsniegšanai, kuras noteiktas ES tiesību aktos (Regulā 715/2007/EK par Euro5/6) transportlīdzekļiem normālos ekspluatācijas apstākļos;

6.  atgādina par to, kāda loma ir ar dīzeļdegvielu darbināmiem transportlīdzekļiem atbilstības nodrošināšanā ES mērķiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām; uzskata, ka tie arī turpmāk būs svarīgs līdzeklis, lai sasniegtu mērķus laikposmam pēc 2021. gada, bet uzsver, ka ražotājiem jāizmanto pieejamās tīrās tehnoloģijas, lai samazinātu NOx, cieto daļiņu un citu piesārņotāju daudzumu;

7.  apstiprina J. Girling ziņojumu (par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām) (A8‑0249/2015), ko pieņēma Vides komitejas 2015. gada 15. jūlija sanāksmē, un jo īpaši komitejas nostāju, kurā pieprasīts Komisijai un dalībvalstīm steidzami pabeigt jauno Euro 6 priekšlikumu regulai par emisijām reālos braukšanas apstākļos (RDE), kas pašlaik tiek izskatīts;

8.  vērš uzmanību uz A. Deß ziņojumu (autotransporta līdzekļu piesārņotāju emisiju samazināšana), ko 2015. gada 23. septembrī pieņēma Parlamenta Vides komiteja, 66 locekļiem balsojot „par” un 2 balsojot „pret”, un jo īpaši uz Parlamenta nostāju, ar kuru pieprasīts, lai Komisija „līdz 2017. gadam ieviestu emisiju testēšanu reālos braukšanas apstākļos visiem transportlīdzekļiem, kuru tips apstiprināts vai reģistrēts no 2015. gada, lai nodrošinātu emisiju kontroles efektivitāti un nodrošinātu, ka līdz 2017. gadam transportlīdzeklis atbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem ar atbilstības koeficientu, kas raksturo tikai emisiju mērīšanas procedūras iespējamās pielaides”;

9.  attiecīgi mudina Padomi un Komisiju uz šā pamata panākt drīzu vienošanos par emisiju testēšanas reālos braukšanas apstākļos (RDE) sistēmu, un ātri pieņemt šo procedūru, izmantojot komitoloģiju pēc vienošanās par tiesību akta priekšlikumu; uzsver, ka sekundārajiem tiesību aktiem šajā jomā jābūt rūpīgi sagatavotiem un tiem pietiekamā laikā jānodrošina valsts iestādēm un izgatavotājiem skaidrība, lai uzlabotu atbilstību šīm prasībām, kad tās stājas spēkā; uzskata, ka ir būtiski ierobežot jebkuru atbilstības koeficientu kā pagaidu pasākumu un ka tā piemērošanas iemesli un modeļu uzskaitījums, kas gūst labumu no šādām pielaidēm, ir skaidri un nepārprotami jāizklāsta patērētājiem; uzskata, ka tiesību akti, kuru mērķis ir noteikt standartus, bet kuri pieļauj atšķirīgu atbilstības līmeni, neaizsargā patērētāju intereses; turklāt pauž bažas par tiesisko noteiktību, ja atbilstības koeficienti ražojumiem pieļauj dažādu līmeņu atbilstību;

10.  uzsver, ka pašreizējā ES tipa apstiprinājumu sistēmā attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir nepieciešami uzlabojumi, tostarp iespējas paredzēšana veikt salīdzinošus pārskatus par attiecīgajām testēšanas režīmiem ES; uzskata, ka jebkādu konstatētu nelikumīgu praksi jāanalizē, lai palīdzētu izstrādāt turpmākos tiesību aktus nolūkā novērst ļaunprātīgu rīcību šajā jomā; tomēr uzsver, ka jebkādiem iespējamiem tiesību aktiem, kas tiek ierosināti, nevajadzētu lieki pārslogot Eiropas automobiļu nozari;

11.  aicina Komisiju pašu uzlabot pārraudzību pār valsts iestādēm, lai nodrošinātu labāku transportlīdzekļu testēšanas īstenošanu ES mērogā;

12.  uzskata, ka, veicot jebkādu pārskatīšanu, būtu jānovērtē, vai Komisijai un visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir tiesības atkārtoti izvērtēt tipa apstiprinājumu un atbilstības sertifikātus, pieprasīt atsaukšanu un apturēt transportlīdzekļu laišanu tirgū, ja tās atrod likumīgus un pamatotus iemeslus aizdomām par neatbilstību ES emisijas robežvērtībām saskaņā ar Euro 5 un 6 regulu vai citām prasībām, ko paredz tipa apstiprināšanas sistēma mehāniskiem transportlīdzekļiem; aicina uzlabot ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu testēšanu, izmantojot procedūru emisiju testēšanai braukšanas apstākļos, lai verificētu ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu ar dažādu nobraukumu atbilstību saskaņā ar regulas prasībām;

13.  aicina valsts iestādes neizrādīt nekādu iecietību pret tā dēvēto “transportlīdzekļa testēšanas optimizāciju”, jo visai izplatīta ir tāda prakse kā riepu pārmērīga piepūšana, sānu skata spoguļu noņemšana, spraugu aiztaisīšana starp virsbūves paneļiem, lai mazinātu aerodinamisko pretestību, īpašas motoru un pārnesumkārbu eļļas izmantošana, kas citādi dzinējos netiek izmantota, palīgierīču, piemēram, stereo ierīču, noņemšana, un testēšana maksimāli pieļaujamā apkārtējās vides temperatūrā, tādējādi akcentējot atšķirību starp testēšanu laboratorijā un patērētāja pieredzi uz ceļa;

14.  aicina ātri ieviest vispārēji harmonizēto vieglo automobiļu testēšanas procedūru (WLTP), kas izstrādāta ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) gādību;

15.  uzsver, ka patērētājiem ir jāspēj viegli izmantot savas tiesības, kā paredzēts Direktīvā 1999/44/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES; prasa dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm sniegt konkrētus norādījumus patērētājiem, kas interesējas par šādām tiesībām;

16.  aicina pārskatīt ES automobiļu marķēšanas direktīvu (1999/94/EK), lai uzlabotu patērētājiem sniegtās informācijas precizitāti, atbilstību un salīdzināmību; uzskata, ka marķējumam būtu jābalstās uz emisiju vērtībām, kas iegūtas no testēšanas reālos braukšanas apstākļos;

17.  aicina panākt drīzu vienošanos par WLTP autoparka vidējo CO2 emisiju mērķa vērtību korelāciju bez pašreizējā testēšanas procedūrā pieļautajām atkāpēm, kas nav pamatotas, lai nepiekāptos attiecībā uz 2021. gadam noteikto mērķi;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

Juridisks paziņojums