Procedūra : 2015/2933(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1146/2015

Iesniegtie teksti :

B8-1146/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 11/11/2015 - 16.2
CRE 11/11/2015 - 16.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0394

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 412kWORD 89k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1146/2015
4.11.2015
PE570.960v01-00
 
B8-1146/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par gaidāmo aviācijas tiesību aktu paketi (2015/2933(RSP))


Wim van de Camp, Marian-Jean Marinescu, Deirdre Clune, Georges Bach, Markus Pieper PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gaidāmo aviācijas tiesību aktu paketi (2015/2933(RSP))  
B8‑1146/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā 2014. gada 12. martā pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādāta redakcija)(1),

–  ņemot vērā tā 2014. gada 26. februārī pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru un Regulas (EK) Nr. 881/2004 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā rezolūciju par ES ārējo aviācijas politiku — nākotnes problēmu risinājums(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2012. gadā gaisa transporta ekonomikas nozares Eiropā bija tieši saistītas ar 2,6 miljoniem darbvietu un nodrošināja vairāk nekā 2,4 % no ES IKP;

B.  tā kā kopš 2012. gadā Eiropas aviosabiedrības samazināja vai paziņoja par plāniem samazināt darbvietu skaitu par vairāk nekā 20 000;

C.  tā kā ES aviosabiedrību konkurētspēju gan iekšējā un ārējā tirgū ietekmē daudzas problēmas;

D.  tā kā ES un tās dalībvalstis ir ieviesušas dažādus juridiskos un finansiālos noteikumus, kuri Eiropā vienpusēji palielinājuši slogu Eiropas aviācijas nozarei (piemēram, ES iekšēja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, paplašinātas pasažieru tiesības, valstu nodokļi, darbības stundu ierobežojumi);

E.  tā kā Komisija līdz 2015. gada beigām plāno iesniegt aviācijas tiesību aktu paketi, kurā paredzēts identificēt problēmas ES aviācijas nozarē,

1.  uzskata, ka aviācijas tiesību aktu paketei vajadzētu būt tik ļoti nepieciešamajam stimulam Eiropas aviācijas nozarei, ar to būtu jāuzlabo nozares konkurētspēja, jārada līdzvērtīgi konkurences apstākļi un jāizstrādā Eiropas aviācijas nozares ilgtermiņa stratēģija;

2.  aicina Komisiju aviācijas tiesību aktu paketes izstrādē ņemt vērā un tajā iekļaut Eiropas Parlamenta viedokli par pirmajā lasījumā izskatītajiem vienotas Eiropas gaisa telpas 2+ (SES2+) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) tiesību aktiem, kā arī Eiropas Parlamenta ziņojumu par ES ārējo aviācijas politiku — nākotnes problēmu risinājums;

3.  uzsver, ka aeronautikas nozare dod ievērojamu ieguldījumu ES izaugsmē un nodarbinātībā un tā ir cieši saistīta ar ES aviācijas nozares konkurētspēju (piemēram, nodrošinot pozitīvu eksporta bilanci, videi draudzīgākas tehnoloģijas Eiropas lidaparātiem, SESAR ieviešanu, SES, divpusējus aviācijas drošības nolīgumus, uzturēšanas ķēdes), turklāt šīs nozares apgrozījums ir aptuveni EUR 100 miljardi gadā un ar to tieši saistītas aptuveni 500 000 darbvietas; tādēļ prasa īstenot proaktīvu politiku, lai atbalstītu un attīstītu aeronautikas nozari;

4.  uzsver, ka konkurence ir tieši saistīta ar inovāciju; tādēļ iesaka Komisijai ņemt vērā un atbalstīt inovācijas tādās jomās kā gaisa satiksmes pārvaldība (automatizēta gaisa satiksmes kontrole (GSK), brīva maršrutu noteikšana), tālvadības gaisa kuģu sistēmas (RPAS), alternatīvas degvielas risinājumi, gaisa kuģu un dzinēju konstrukcija (labāka efektivitāte, mazāks trokšņa līmenis), lidostu drošība (bezkontakta risinājumi, vienas pieturas drošības sistēma) digitalizācija un multimodāli risinājumi (datorizēti lidlauka pakalpojumi); turklāt iesaka tai sniegt atbalstu globāla mēroga vides risinājumiem, piemēram, globāliem tirgū balstītiem pasākumiem, lai mazinātu starptautiskās aviācijas CO2 emisiju, un atteiktos no reģionālām shēmām (piemēram, aviācijas ETS), kā arī lidostu darbības vides ietekmes mazināšanai (ar vides ietekmi saistīti nodokļu pasākumi) un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem (Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) jaunās izplatīšanas spējas (NDC) iniciatīva, patstāvīgi savienojumi vai integrētas biļetes);

5.  aicina Komisiju sākt rīkoties savas kompetences ietvaros un novērst pastāvošos ES un valstu mēroga apgrūtinājumus Eiropas aviosabiedrībām, lai stiprinātu Eiropas gaisa transporta nozares konkurētspēju;

6.  uzsver, ka ES lidostas zaudē konkurētspēju salīdzinājumā ar ārpussavienības valstu lidostām; aicina īstenot proaktīvu politiku, lai stiprinātu to spējas un savienojamību;

7.  prasa Komisijai vēlākais līdz 2015. gada oktobrim veikt Regulas (EK) Nr. 868/2004 pārskatīšanu attiecībā uz tās neīstenošanas cēloņiem un novērst visus tajā esošos traucējošos noteikumus, lai regula kļūtu par efektīvu līdzekli cīņai pret konkurences izkropļojumiem aviācijas nozarē;

8.  pauž nožēlu, ka Regula (EK) Nr. 868/2004 par aizsardzību pret negodīgas cenu noteikšanas praksi gaisa satiksmes nozarē nav tikusi īstenota, un prasa Komisijai pārskatīt šo regulu, lai nodrošinātu godīgu konkurenci ES ārējā aviācijas politikā, nostiprinātu ES aviācijas nozares konkurētspēju, efektīvāk novērstu negodīgu konkurenci, nodrošinātu savstarpīgumu un likvidētu negodīgu praksi, tajā skaitā subsīdijas un tirgu kropļojošu valsts atbalstu trešo valstu aviosabiedrībām, un tādējādi tiktu uzlabota politiskā stratēģija Eiropas līmenī šā konflikta ātrai atrisināšanai, galvenokārt pamatojoties uz to, ka tiek piemērota pārredzama godīgas konkurences klauzula;

9.  atzīmē, ka Eiropas lidostas izjūt ievērojamu konkurences spiedienu gan no aviosabiedrībām, gan konkurējošām lidostām, un tā rezultātā lietotāji nemaksā pilnu cenu par infrastruktūras izmantošanu; tādēļ mudina Komisiju ņemt šīs tendences vērā, īstenojot Lidostu maksu direktīvu;

10.  uzsver to, cik svarīgas Savienībā ir mazās un reģionālās lidostas, jo tas ir viens no veidiem, kā atslogot lielās un centrālās lidostas, izmantojot netiešos savienojumus; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm sagatavot ES ilgtermiņa stratēģisko plānu par reģionālo lidostu problēmu risināšanu un iespējām ES kontekstā, jo būtu jāveicina gaisa satiksmes savienojamība un tai vajadzētu kļūt par vienu no ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas pīlāriem;

11.  uzsver, ka par stratēģisku mērķi jāizvirza sarunas par visaptverošiem aviācijas nolīgumiem ar ES galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, kaimiņvalstīm, BRIC un ASEAN valstīm, Japānu un Turciju, un šādas sarunas jāpaātrina vai jāuzsāk; norāda, ka ar tām vajadzētu nodrošināt jaunas iespējas ES gaisa pārvadātājiem, veicināt finanšu pārredzamību un nodrošināt godīgu konkurenci, tādējādi panākot Eiropas aviosabiedrību un to konkurentu no trešām valstīm līdzvērtīgus konkurences apstākļus; uzsver — lai šie visaptverošie aviācijas nolīgumi efektīvi darbotos praksē, tajos jāiekļauj drošības klauzula, kurā definē pārkāpumu, ar nolīguma pārkāpšanu saistītas tiesiskās sekas un strīdu izšķiršanu;

12.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk veikt sarunas par ES gaisa satiksmes nolīgumu ar Persijas līča valstīm; uzsver, ka šāda nolīguma pamatā jābūt prasībai par finansējuma pārredzamību un stingrai godīgas konkurences klauzulai;

13.  atzīmē, ka gaisa transporta nozare netiek regulēta pasaules mērogā, jo tā nav PTO ietekmes jomā; aicina Komisiju veikt sarunas ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO), lai censtos panākt pasaules mēroga regulējuma ieviešanu attiecībā uz piemērojamiem godīgas konkurētspējas noteikumiem; uzsver, ka ICAO ietvaros ir svarīgi pieņemt arī globāli saskaņotus noteikumus aviācijas emisiju samazināšanai; atzīst, ka ICAO ir apņēmusies izstrādāt globālu tirgū balstītu mehānismu;

14.  aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt Eiropas vienotās gaisa telpas ieviešanu, pieņemot SES2+ tiesību aktu kopumu un pilnībā īstenojot un iedarbinot funkcionālos gaisa telpas blokus (FAB), kā arī precizējot valsts atbalsta pamatnostādnes vai labāk īstenojot un ātrāk apstiprinot procedūras un darbības plānus, jo pašreizējā Eiropas gaisa telpas sadrumstalotība ir liels slogs Eiropas aviopārvadātājiem;

15.  sagaida, ka aviācijas tiesību aktu paketē būs noteikumi par drošību, kas ir tieši saistīta ar darba apstākļiem aviācijas nozarē, jo ES ir jāizmanto visi pieejamie iekšējie un ārējie līdzekļi, lai aizstāvētu Eiropas aviācijas nozari pret negodīgu praksi;

16.  prasa uzlabot un saskaņot drošības ķēdi, piesaistot un saglabājot kvalificētu, labi apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku;

17.  iesaka MOVE ĢD un EMPL ĢD sadarboties un aviācijas tiesību aktu paketē iekļaut sociālos noteikumus, kā tas tika apspriests Komisijas 2015. gada 4. jūnijā rīkotajā augsta līmeņa konferencē par transporta nozares sociālo programmu;

18.  iesaka stingri noteikt jēdzienu "galvenā uzņēmējdarbības vieta", lai valsts izdotu darbības atļauju tikai tad, ja gaisa transporta apjoms tajā ir būtisks, turklāt saistībā ar sociālās drošības sistēmu un darba tiesību koordinēšanu prasa "mājas bāzes" definīciju saskaņot ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 83/2014 un Regulu (ES) Nr. 465/2012; turklāt iesaka arī saīsināt pārejas periodu un precizēt situāciju par gaisa kuģu apkalpēm, kurām ir vairākas mājas bāzes;

19.  iesaka pārskatīt direktīvas par pagaidu darbu piemērošanu, lai kā standarta modeli sekmētu tiešu nodarbinātību un ierobežotu netipiskas nodarbinātības izmantošanu;

20.  ierosina veikt pasākumus, lai apkarotu no sociālā viedokļa problemātisku uzņēmējdarbības prakses veidu arvien plašāku izmantošanu, piemēram, t. s. „ērto karogu” un netipisku nodarbinātības veidu, tostarp fiktīvas pašnodarbinātības, pilota pašfinansētu lidojumstundu shēmas un nulles stundu līgumu piemērošanu; uzskata, ka minētie veidi būtu jāaizliedz, jo tie var ietekmēt drošību; aicina pārskatīt definīciju par uzņēmuma galveno uzņēmējdarbības vietu, lai aviosabiedrībām būtu jāpierāda, ka tās valstī veic būtiskas aviācijas darbības;

21.  aicina pilnībā īstenot SESAR programmas, kas paredz ciešu sadarbību starp Komisiju, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa pārvadātājiem un lidostām, kā arī to finansiālas saistības; tāpēc prasa ikvienā aviācijas jomā īstenot vispārēju sistēmisku pieeju, kas aptvertu visus lidojuma posmus un sāktos jau uz zemes, un atvēlēt Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai nozīmīgāku lomu Eiropas vienotās gaisa telpas un SESAR vidē, kas ir daļa no ES un EASA sistēmas, ar kuru reglamentē drošumu, drošību, kā arī vides un veiktspējas aspektus;

22.  atzinīgi vērtē ieceri paplašināt EASA pienākumu loku un tādēļ sagaida grozījumus Regulā (EK) Nr. 216/2008 (Pamatregulā), lai nodrošinātu visaptverošas drošības pārvaldības sistēmas izveidi un uzticētu EASA atbildību par ES drošības pasākumu drošuma aspektiem un komerciāliem kosmosa transportlīdzekļiem un tālvadības gaisa kuģiem; aicina Komisiju EASA piešķirt vienīgās aviācijas iestādes statusu Eiropā, ņemot vērā plašo pienākumu klāstu, ko tai uzticēs likumdevējs;

23.  aicina Komisiju stiprināt EASA starptautisko lomu līdz tādam pašam līmenim kā tās galvenajiem partneriem, piemēram, Federālajai aviācijas pārvaldei (FAA), un nodrošināt tās oficiālo atzīšanu ICAO, lai ES varētu paust vienotu viedokli, kas sniegs augstāku drošības līmeni ES iedzīvotājiem visā pasaulē, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju un ES aviācijas nozares eksportu;

24.  aicina Komisiju atcelt regulatīvos šķēršļus uz satelītiem balstītai gaisa satiksmes uzraudzībai, lai būtu iespējami ES iedzīvotāju dzīvības glābšanas pakalpojumi, un aicināt Starptautisko Telekomunikāciju savienību (ITU) piešķirt nepieciešamo radiofrekvenču spektru, jo ICAO ADS-B satelītus ir noteikusi par vienu no tehnoloģijām, ko var izmantot gan lidojumu izsekošanai, gan arī gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) mērķiem ārpus visblīvāk apdzīvotām vietām, kur citu veidu zemes ATM uzraudzības metožu iespējas ir ierobežotas; norāda, ka tas varētu palīdzēt valdībām, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem (ANSP) un aviosabiedrībām Eiropā un visā pasaulē palielināt gaisa satiksmes pārvaldības efektivitāti un jaudu, tādējādi samazinot aviācijas emisiju un būtiski uzlabojot aviācijas drošību, vienlaikus pazeminot infrastruktūras izmaksas un nodrošinot Eiropas gaisa telpu ar vēl vienu uzraudzības līmeni, kas varētu papildināt pašreizējo uzraudzību;

25.  aicina Komisiju veikt pasākumus, lai uzlabotu pilotu medicīnisko novērtējumu un tās drošības, iekļuves un izkļuves procedūras, kas attiecas uz kabīnes durvīm, ņemot vērā EASA darba grupas ziņojumā iekļauto riska novērtējumu;

26.  uzstāj, ka ir jāīsteno nevis reaģējoši, bet uz risku balstīti drošības pasākumi saistībā ar pasažieru un kravu pārvadājumiem, nodrošinot taisnīgu un līdzsvarotu pieeju attiecībā uz sensitīvo aviācijas drošības jautājumu, lai, no vienas puses, apmierinātu dalībvalstu vajadzības un vēlmes un, no otras puses, izvairītos no neapmierinošas pasažieru pieredzes lidostās, kā arī prasa nostiprināt Aviācijas drošības komitejas (AVSEC) un Ieinteresēto personu padomdevējas grupas aviācijas drošības jomā (SAGAS) sistēmu drošības pasākumu noteikšanai; tāpēc mudina Komisiju veikt priekšizpēti par iespēju Eiropā ieviest tādu pašu iepriekšējas reģistrēšanās sistēmu, kāda jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs;

27.  aicina budžeta iestādes saglabāt konkurētspējīgu EASA budžetu, kurā būtu ņemti vērā šie jaunie pienākumi, lai ES gaisa transporta uzņēmumu rīcībā būtu elastīgi un efektīvi instrumenti un tie varētu konkurēt visā pasaulē; turklāt aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt valsts un publisku finansiālu atbalstu aviācijas drošībai, kas uzskatāms par normu citos pasaules reģionos, tostarp ASV, un tādējādi ļautu Eiropas lidostām samazināt lidostu maksas un palielināt konkurētspēju; aicina Komisiju nodrošināt sākotnējā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) budžeta izpildi, ko ietekmēja Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EFSI) izveide;

28.  aicina Komisiju risināt visus minētos jautājumus aviācijas tiesību aktu paketē, kas jāiesniedz līdz 2015. gada beigām;

29.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

 

(1)

OV C 74 E, 20.3.2008., 658. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0151.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0290.

Juridisks paziņojums