Procedūra : 2015/2957(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1280/2015

Iesniegtie teksti :

B8-1280/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 26/11/2015 - 11.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0417

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 557kWORD 71k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1278/2015
24.11.2015
PE573.312v01-00
 
B8-1280/2015

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8‑1107/2015, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par dzīvnieku labturības stratēģiju 2016.-2020. gadam (2015/2957(RSP))


Albert Deß, Michel Dantin, Marijana Petir, Peter Jahr, Angélique Delahaye, Elisabeth Köstinger, Herbert Dorfmann, Norbert Lins, Sofia Ribeiro, Nuno Melo, Jarosław Kalinowski, Czesław Adam Siekierski, Annie Schreijer-Pierik, Mairead McGuinness, Vladimir Urutchev, Daniel Buda, Ramón Luis Valcárcel Siso, Anna Maria Corazza Bildt, Norbert Erdős PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par dzīvnieku labturības stratēģiju 2016.-2020. gadam (2015/2957(RSP))  
B8‑1280/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantu,

–  ņemot vērā LESD 43. pantu par kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas darbību,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. februāra paziņojumu par Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.-2015. gadam (COM(2012)0006/2),

–  ņemot vērā 2012. gada 4. jūlija rezolūciju par Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.-2015. gadam(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES tiesību akti dzīvnieku labturības jomā Savienībā nodrošina vienlīdzīgākus konkurences apstākļus un tādējādi uzlabo iekšējā tirgus darbību;

B.  tā kā Eiropas iedzīvotājus ļoti interesē dzīvnieku labturība un iedzīvotāji vēlas, lai kā patērētājiem viņiem būtu iespēja vairāk pārdomāti izdarīt savu izvēli;

C.  tā kā valstu noteikumi par dzīvnieku labturību nedrīkst būt pretrunā ES vienotā tirgus principiem;

D.  tā kā dzīvnieku labturība ir savstarpēji saistīta ar dzīvnieku un sabiedrības veselību;

E.  tā kā ES un valstu noteikumi par dzīvnieku labturību ir sarežģīti un tiek dažādi interpretēti un tas rada juridisku nenoteiktību un var atsevišķās dalībvalstīs radīt ražotājiem ļoti neizdevīgus konkurences apstākļus;

F.  tā kā Savienība dzīvnieku labturības līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē;

G.  tā kā dzīvnieku labturība būtu vēl vairāk jāuzlabo, pamatojoties uz pašreizējām zinātnes atziņām un pienācīgi ņemot vērā gan iedzīvotāju lolojumdzīvnieku labturību, gan lauksaimniecībā īstenotās lopkopības efektivitāti un konkurētspēju;

H.  tā kā augsts dzīvnieku labturības līmenis ir svarīgs, lai garantētu ilgtspēju, kaut arī tas nozīmē, ka ir vajadzīgas investīcijas un ka ir vairāk pamatdarbības izdevumu, kas netiek vienmērīgi sadalīti visā pārtikas aprites ciklā,

1.  mudina Komisiju nekavējoties īstenot pasākumus, kas vēl nav veikti saistībā ar Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam;

2.  mudina Komisiju izstrādāt jaunu un vērienīgu stratēģiju dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2016. –2020. gadam, lai turpinātu darbu, kas veikts saistībā ar līdzšinējām stratēģijām, un nodrošināt sistēmu, kas paredz augstus dzīvnieku labturības standartus visās dalībvalstīs;

3.  atzīst lauksaimnieku jau īstenotos centienus dzīvnieku labturības jomā dažādās dalībvalstīs;

4.  atgādina, ka Parlaments ir pieņēmis tiesību aktus, lai risinātu ar dzīvnieku labturību saistītus jautājumus, jo īpaši aizliedzot Savienībā klonētu dzīvnieku importu un komercializāciju un reformējot oficiālās kontroles;

5.  mudina Komisiju gadījumos, kad ir pieejami nepārprotami zinātniski pierādījumi, kas apliecina ar dzīvnieku labturību saistītas problēmas, pielāgot pašreizējos vai pieņemt jaunus politikas instrumentus šo problēmu novēršanai; lūdz Komisiju cieši uzraudzīt to ES tiesību aktu īstenošanu, kas saistīti ar dzīvnieku labturību;

6.  pauž bažas par to, vai efektīvi tiek īstenoti un piemēroti spēkā esošie ES tiesību akti par dzīvnieku labturību, un uzsver, ka spēkā esošo tiesību aktu īstenošana un ievērošana ir visu dzīvnieku veselības un labturības noteikumu galvenais mērķis;

7.  vienlaikus mudina Komisiju mērķtiecīgāk iekļaut un par prioritāti izvirzīt dzīvnieku labturības standartu savstarpīgumu kā nekomerciālu aspektu tās tirdzniecības politikā un sarunās par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem, kā arī veicināt dzīvnieku labturību trešās valstīs, pieprasot līdzvērtīgus labturības standartus attiecībā uz importētajiem dzīvniekiem un produktiem un īstenojot stingru kontroli;

8.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu finansējumu KLP, jo ir vajadzīgs budžets, kas atbilst noteikto mērķu vērienam, lai izvairītos no ražotņu pārvietošanas un tirdzniecības ar valstīm un kontinentiem, kuros ir zemāki dzīvnieku labturības standarti;

9.  atgādina, ka līdzsvara trūkums pārtikas aprites ciklā rada primārajam ražotājam neizdevīgus nosacījumus un ka tas ierobežo iespējas veikt ieguldījumus dzīvnieku labturībā lauku saimniecību līmenī;

10.  atgādina, ka ražotājiem ir jāievēro pārāk daudz administratīvo prasību un ka, cenšoties panākt administratīvo procedūru vienkāršošanu, šī Eiropas stratēģija nedrīkstētu vēl vairāk palielināt jau radīto slogu; uzsver nepieciešamību nodrošināt stabilitāti un prognozējamību ieguldījumiem šajā nozarē, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci starptautiskajā mērogā;

11.  uzsver, ka LESD 13. pants ir vispārēji piemērojams un horizontāls un tāpēc tikpat svarīgs kā lauksaimniecības, vides vai patērētāju aizsardzības noteikumi;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 349E, 29.11.2013., 62. lpp.

Juridisks paziņojums