Procedūra : 2015/2973(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1357/2015

Iesniegtie teksti :

B8-1357/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 17/12/2015 - 9.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0474

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 409kWORD 87k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1348/2015
9.12.2015
PE573.400v01-00
 
B8-1357/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Burundi (2015/2973(RSP))


Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Piernicola Pedicini, Laura Agea EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Burundi (2015/2973(RSP))  
B8‑1357/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2000. gada 28. augusta Arušas Miera un samierināšanās nolīgumu attiecībā uz Burundi,

–  ņemot vērā Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu (ACDEG),

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību,

–  ņemot vērā Burundi 2005. gada konstitūciju,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra vietnieka Jan Eliasson, Āfrikas Savienības priekšsēdētājas Nkosazana Dlamini-Zuma un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini 2015. gada 12. novembra kopīgo paziņojumu par Burundi,

–  ņemot vērā paziņojumu par Burundi, ko Āfrikas Savienība pieņēma Miera un drošības padomes 2015. gada 13. jūnija 515. sanāksmē, kurā piedalījās valstu un valdību galvas,

–  ņemot vērā paziņojumu par stāvokli Burundi, ko pieņēma Austrumāfrikas Kopiena 2015. gada 6. jūlija 3. valstu galvu sanāksmē,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par stāvokli Burundi(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 23. jūlija deklarāciju, ko ES vārdā izteica PV/AP Federica Mogherini pēc prezidenta vēlēšanām Burundi,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2015. gada 20. augusta paziņojumu par Burundi,

–  ņemot vērā Starptautisko sūtņu un pārstāvju Āfrikas Lielo ezeru reģionā grupu 2015. gada 28. augusta paziņojumu par stāvokli Burundi,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 1. oktobra Lēmumu (KĀDP) Nr. 2015/1763 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Burundi(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 9. oktobra paziņojumu par apspriežu sākšanu ar Burundi saskaņā ar Kotonū partnerības nolīguma 96. pantu (COM(2015)0500),

–  ņemot vērā ES delegācijas Burundi 2015. gada 9. oktobra deklarāciju par politisko un drošības krīzi Burundi,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Burundi parlamentārās un prezidenta vēlēšanas notika attiecīgi 2015. gada 29. jūnijā un 21. jūlijā, neskatoties uz to, ka tās boikotēja 17 opozīcijas grupas, savu dalību atsauca Āfrikas Savienības un ES vēlēšanu novērotāji un starptautiskā sabiedrība paziņoja, ka brīvu un godīgu vēlēšanu priekšnoteikumi radīti nav;

B.  tā kā Pierre Nkurunziza tika ievēlēts par Burundi prezidentu uz trešo termiņu ar 69,4 % balsu un valdošā partija ieguva 77 no 100 pieejamām Nacionālās asamblejas vietām;

C.  tā kā Burundi prezidents Pierre Nkurunziza, stājoties prezidenta amatā uz trešo termiņu, ir pārkāpis gan 2000. gada 28. augusta Arušas miera un samierināšanās nolīgumu attiecībā uz Burundi, jo īpaši II protokola par demokrātiju un labu pārvaldību 7. panta 3. punktu, gan Burundi konstitūciju, jo īpaši tās 96. pantu, kurā ir noteikts, ka prezidentu ievēlē uz piecu gadu termiņu un prezidenta amatu var pildīt atkārtoti tikai vienreiz; neviens nevar stāties prezidenta amatā vairāk kā divas reizes;

D.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un opozīcijas partijas, kas boikotēja vēlēšanas, sūdzējās par vardarbību un iebiedēšanu, ko īsteno Imbonerakure (valdošās partijas jauniešu militārā vienība CNDD-FDD), par vienpusīgām valsts iestādēm, Burundi neatkarīgās vēlēšanu komisijas (CENI) pakļaušanos ietekmei un valdības stratēģijām, kas vērstas uz vēlēšanu procesa dalībnieku loka sašaurināšanu;

E.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vēlēšanu misija Burundi (MENUB) paziņoja, ka vispārējā vēlēšanu gaisotne neveicināja visaptverošu, brīvu un uzticamu vēlēšanu procesu;

F.  tā kā Burundi valdība neņēma vērā attiecīgi 2015. gada 13. jūnijā un 2015. gada 6. jūlijā Āfrikas Savienības un Austrumāfrikas Kopienas (AĀK) pieņemtos lēmumus un rekomendācijas, kuru pilnīga īstenošana būtu radījusi ticamu un visaptverošu vēlēšanu priekšnoteikumus;

G.  tā kā prezidents Pierre Nkurunziza kandidēja uz trešo amata termiņu un viņu pēc tam prezidenta amatā arī pārvēlēja, kā rezultātā valsts ieslīga smagā politiskā krīzē, kurai raksturīgi aizvien plašāki vardarbības uzliesmojumi visā valstī; tā kā krīzes dēļ bojā gājušas ir vairāk nekā 240 personas, tūktošiem cilvēku ir ievainoti un vairāk kā 200 000 Burundi iedzīvotāji dodas bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm, kā to ir fiksējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūra;

H.  tā kā saskaņā ar ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) un citu cilvēktiesību organizāciju izteikumiem, politiski motivētus cilvēktiesību pārkāpumus un cilvēktiesību noziegumus, un vardarbības aktus šajā valstī izdarīja gan laikā pirms, gan pēc vēlēšanām, īpaši uzbrūkot opozīcijas aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem, tostarp Pierre Claver Mbonnimpa; tā kā plaši izplatīts ir uzskats, ka šos pārkāpumus galvenokārt izdara valsts iestādes, bet ne tikai; tā kā Burundi valdībai ir jāuzņemas primārā atbildība par drošības nodrošināšanu Burundi un Burundi iedzīvotāju aizsardzību, pienācīgi ņemot vērā tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;

I.  tā kā Burundi bēgļi ir izraisījuši humanitāru ārkārtas situāciju kaimiņvalstīs: Ruandā, Demokrātiskajā Republikā Kongo un Tanzānijā, kur tiek ziņots par holēras uzliesmojumu;

J.  tā kā Āfrikas Savienība ir uzsvērusi, ka šā brīža krīzei varētu būt katastrofiskas sekas, ja tā netiks atrisināta miermīlīgi, jo drošības apstākļi un nestabilitāte var pārmesties arī uz kaimiņvalstīm, tādējādi nopietni apdraudot visu reģionu;

K.  tā kā Padome 2015. gada 1. oktobrī attiecībā uz četrām personām pieņēma lēmumu par ceļošanas ierobežojumiem un aktīvu iesaldēšanu, jo viņu darbības grauj demokrātiju vai kavē pašreizējās Burundi krīzes politiska risinājuma rašanu, proti, viņas pielieto vardarbību, represijas vai kūda uz vardarbību, tostarp veic darbības, ar kurām tiek nopietni pārkāptas cilvēktiesības; tā kā Āfrikas Savienība un ASV ir noteikušas līdzīgus pasākumus;

L.  tā kā ES 2015. gada 26. oktobrī pieprasīja apspriešanās sākšanu saskaņā ar ES un ĀKK Partnerattiecību nolīguma 96. pantā paredzēto procedūru, ko izmanto gadījumos, kad netiek ievēroti būtiski nolīguma nosacījumi, proti, cilvēktiesības, demokrātijas principi un tiesiskums; tā kā šī apspriešanās sākās 2015. gada 8. decembrī;

M.  tā kā, pamatojoties uz dekrētu Nr. 530/1597, Burundi iestādes apturēja 10 cilvēktiesību organizāciju: ACAT-Burundi, APRODH, AMINA, FOCODE, FORSC, Fontaine-ISOKO, Maison Shalom, PARCEM, RCP un SPPDF, darbību un iesaldēja to bankas kontus,

1.  pauž savas dziļās bažas par Burundi joprojām notiekošo krīzi, par vardarbības saasināšanos un humanitārās situācijas pasliktināšanos šajā valstī; stingri nosoda jebkuru vardarbības aktu, represijas, iebiedēšanu, cilvēktiesību pārkāpumus un konstitūcijas neievērošanu, ko pieļāvušas visas iesaistītās puses;

2.  aicina visus Burundi dalībniekus pielikt visas nepieciešamās pūles, lai atjaunotu nosacījumus, kas ir jāievēro nolūkā sākt dialogu un sasniegt ilgstošu un visaptverošu politisko risinājumu, ko nodrošina ar Burundi iekšēju procesu, kura pamatā ir Arušas nolīgums; atgādina par pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu šajā dialogā;

3.  mudina visas ieinteresētās personas un politiskos līderus iestāties pret visām darbībām, kuras veic, lai kūdītu uz cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību vai lai minētos pārkāpumus un vardarbības aktus izdarītu, jo šīs krīzes novēršanas līdzekļiem vajadzētu būt miermīlīgiem un politiskiem;

4.  aicina nekavējoties izbeigt vardarbību, cilvēktiesību pārkāpumus un politisko pretinieku iebaidīšanu un nekavējoties atbruņot visas bruņotās grupas, kas saistītas ar politiskajām partijām, stingri ievērojot starptautiskās tiesības un cilvēktiesības;

5.  īpaši norāda uz to, ka bruņotajos grupējumos, kas darbojas Burundi, ir iesaistījušies daudzi jaunieši, un aicina starptautisko sabiedrību veltīt īpašu uzmanību viņu reintegrācijai un veicināt šo jauniešu līdzdalību mierīgos politiskos procesos;

6.  stingri nosoda visas manipulācijas ar etnosu, kuras veic gan valdība, gan opozīcija, un jo īpaši jebkādas runas, kurās atspoguļojas valoda, ko lietoja Ruandā 1994. gada genocīda laikā; aicina visus politiskos dalībniekus atturēties no jebkādām deklarācijām, kas var musināt uz vardarbību vai naidu pret dažādām Burundi sabiedrības grupām;

7.  atbalsta starpniecības pūliņus, kurus īsteno Austrumāfrikas Kopiena, Āfrikas Savienība un Apvienoto Nāciju Organizācija nolūkā uzlabot politisko dialogu par visiem strīdīgajiem jautājumiem;

8.  atgādina Burundi varas iestādēm par to pienākumu nodrošināt drošību valsts teritorijā un garantēt cilvēktiesības, pilsoniskās un politiskās tiesības un pamatbrīvības, kā tas paredzēts Burundi konstitūcijā, Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartā un citos starptautiskos un reģionālos cilvēktiesību instrumentos;

9.  atgādina, ka Burundi kā vienai no Kotonū nolīgumu parakstījušajām valstīm ir jāievēro visi tā noteikumi, tostarp tie, kas ir saistīti ar 8. un 9. pantu par politisko dialogu un visu cilvēktiesību un pamatbrīvību un pamata sociālo tiesību un demokrātijas principu ievērošanu; atzinīgi vērtē ES lēmumu pieprasīt apspriešanās sākšanu par cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma neievērošanas gadījumiem, kā tas ir paredzēts Kotonū nolīguma 96. pantā;

10.  pauž savas dziļās bažas par krīzes ietekmi uz sociālo ekonomisko, drošības un humanitāro jomu šajā valstī un visā reģionā, jo tā varētu apdraudēt reģionālo stabilitāti un izraisīt vardarbības saasināšanos un tālāku infekcijas slimību izplatību;

11.  pauž dziļu norūpētību par smago situāciju, kādā atrodas Burundi bēgļi, kas pameta savu valsti pēc krīzes sākuma; aicina starptautisko sabiedrību nodrošināt atbilstošu humanitāro palīdzību;

12.  prasa, lai Burundi Senāts ātri apstiprinātu jauno Likumu par plašsaziņas līdzekļiem, kuru Nacionālā Asambleja pieņēma vienbalsīgi 2015. gada 4. martā, pateicoties kam, to tagad var izsludināt un ratificēt; aicina Burundi valdību dekriminalizēt plašsaziņas līdzekļu pārkāpumus un nodrošināt pilnīgu plašsaziņas līdzekļu brīvību un neatkarību;

13.  prasa atcelt dekrētu Nr. 530/1597, kurā paredzēts uz laiku pārtraukt desmit cilvēktiesību organizāciju darbību, un nekavējoties atcelt minēto organizāciju bankas kontu iesaldēšanu, nodrošinot tām iespēju brīvi īstenot savu darbību;

14.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot personas, kas tika arestētas par savu politisko un demokrātisko tiesību izmantošanu, tostarp politiskos oponentus, žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus;

15.  atzinīgi vērtē to, ka ĀS ir nosūtījusi cilvēktiesību novērotājus un ekspertus uzraudzīt stāvokli cilvēktiesību jomā, un uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar viņiem, lai veicinātu viņu pilnvarojuma izpildi; turklāt aicina Starptautisko Krimināltiesu izmeklēt visus iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, kas attiecas uz tās jurisdikciju un tika izdarīti nesenās krīzes laikā;

16.  prasa, lai Komisija un dalībvalstis no to centrālā atbalsta budžeta atvēlētu atbalsta līdzekļus Burundi nolūkā palielināt finanšu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un galvenokārt risināt humanitārās un sociāli ekonomiskās problēmas;

17.  uzsver, ka personas, kas tieši vai netieši piedalījās vardarbīgos uzbrukumos un pārkāpa cilvēktiesības, ir jāuzskata par atbildīgām katra atsevišķi un jāsauc pie atbildības likumā paredzētā tiesā, vienlaikus nepieļaujot necilvēcīgu un pazemojošu attieksmi; atbalsta ceļošanas ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanu, ko ES ir noteikusi attiecībā uz Burundi personām, organizācijām vai struktūrām, kas piedalījās tādu aktu plānošanā, vadīšanā vai veikšanā, ar kuriem tika pārkāptas starptautiskās cilvēktiesības vai humanitārās tiesības;

18.  atkārtoti pauž pārliecību, ka tikai dialogs un vienprātība, pamatojoties uz Arušas nolīgumu un Burundi konstitūciju, ļaus rast ilgstošu politisku risinājumu, nodrošinot miera iedibināšanos, kā arī demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt ĀKK-ES Padomei, Komisijai, Burundi valdībai, Austrumāfrikas Kopienas valstu valdībām, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini, Āfrikas Savienībai un ANO ģenerālsekretāram.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0275.

(2)

OV L 257, 2.11.2015., 37. lpp.

Juridisks paziņojums