REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par patentiem un augu selekcionāru tiesībām
14.12.2015 - (2015/2981(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu
Paolo De Castro, Evelyn Regner, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Eric Andrieu, Viorica Dăncilă, Nicola Caputo, Mary Honeyball, Marc Tarabella, Enrico Gasbarra, Michela Giuffrida, Karin Kadenbach, Momchil Nekov, Tibor Szanyi, Ricardo Serrão Santos, Juan Fernando López Aguilar, Doru-Claudian Frunzulică, Paul Brannen, Maria Noichl, Liisa Jaakonsaari, Christel Schaldemose S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1394/2015
B8‑1400/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par patentiem un augu selekcionāru tiesībām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2012. gada 10. maija rezolūciju par pēc būtības bioloģisku procesu patentēšanu[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīvu 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā[2], jo īpaši tās 4. pantu, kurā noteikts, ka nav patentējamas augu un dzīvnieku šķirnes un pēc savas būtības bioloģiski augu un dzīvnieku ražošanas procesi,
– ņemot vērā 1973. gada 5. oktobra Eiropas Patentu konvenciju (EPK), jo īpaši tās 53. panta b) punktu;
– ņemot vērā Eiropas Patentu iestādes (EPI) apelācijas valdes paplašinātā sastāvā pieņemtos 2015. gada 25. marta lēmumus lietās G2/12 (par tomātiem) un G2/13 (par brokoļiem),
– ņemot vērā EPI īstenošanas noteikumus, jo īpaši to 26. pantu, kurā noteikts, ka attiecībā uz Eiropas patentu pieteikumiem un patentiem attiecībā uz biotehnoloģijas inovācijām Direktīva 98.44/EK ir jāizmanto kā interpretācijas palīglīdzeklis,
– ņemot vērā 1961. gada 2. decembra Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju, kas pārskatīta Ženēvā 1972. gada 10. novembrī, 1978. gada 23. oktobrī un 1991. gada 19. martā (UPOV konvencija),
– ņemot vērā Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību[3] (Regula (EK) Nr. 2100/94), jo īpaši tās 15. panta c) un d) punktu,
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 19. februāra Nolīgumu par Vienoto patentu tiesu[4] (VPT nolīgums), jo īpaši tā 27. panta c) punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā bioloģiskā augu materiāla, tostarp augu raksturīgo īpašību, pieejamība ir absolūti nepieciešama, lai veicinātu izaugsmi un inovāciju, kā arī lai radītu jaunas šķirnes pasaules pārtikas nodrošinājuma garantēšanai, klimata pārmaiņu mazināšanai un monopolu nepieļaušanai selekcijas nozarē, tādējādi nodrošinot vairāk iespēju MVU;
B. tā kā intelektuālā īpašuma tiesības ir svarīgas, lai aizsargātu ekonomiskos stimulus jaunu augu produktu izstrādei un konkurētspējas nodrošināšanai;
C. tā kā pēc būtības bioloģiskos procesos iegūtu produktu, piemēram, augu, sēklu, vietējo iezīmju vai gēnu, patentspēja ir jāizslēdz no patentspējām;
D. tā kā Direktīva 98/44/EK reglamentē biotehnoloģiskās inovācijas un jo īpaši gēnu inženieriju; tā kā tomēr, kā norādīts tās 52. un 53. apsvērumā, likumdevēja mērķis šīs direktīvas darbības jomā nav atļaut pēc savas būtības bioloģiskos procesos iegūtu produktu patentspēju;
E. tā kā vairāki pieteikumi pēc būtības bioloģiskiem augu produktiem patlaban gaida Eiropas Patentu iestādes lēmumu, tāpēc steidzami nepieciešami precizējumi attiecībā uz Direktīvas 98/44/EK darbības jomu un interpretāciju, jo īpaši tās 4. pantu;
F. tā kā augu šķirņu aizsardzības starptautiskās sistēmas, kuras pamatā ir UPOV Konvencija un ES sistēmas, kuras pamatā ir Padomes Regula (EK) No 2100/94 pamatprincips paredz, ka auga šķirnes īpašnieks nevar liegt citiem izmantot aizsargāto šķirni turpmākam selekcijas darbam;
G. tā kā Direktīvā 98/44/EK saskaņā ar 12. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 13. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir skaidri noteiktas tiesības eksperimentāliem mērķiem izmantot materiālu uz kuru attiecas patents;
H. tā kā izņēmums attiecībā uz selekcionāriem, kas noteikts Vienotās Patentu tiesas nolīguma 27. panta c) punktā ir piemērojams vienīgi patentiem, kas piešķirti Vienotajā Patentu sistēmā un nav automātiski piemērojams valstu patentiem ES, kā rezultātā ir izveidojusies nesaskaņota situācija attiecībā uz selekciju ar bioloģisko materiālu uz kuru attiecas patents;
1. pauž bažas par EPI paplašinātās Apelācijas padomes Lēmumu G2/12 (par tomātiem) un G2/13 (par brokoļiem), kas var novest pie vēl daudziem citiem EPI piešķirtiem patentiem attiecībā uz dabiskām iezīmēm, kas ieviestas jaunās šķirnēs, izmantojot pēc būtības bioloģiskus procesus, piemēram, krustošanu un selekcionēšanu;
2. aicina Komisiju precizēt Direktīvas 98/44/EK darbības jomu interpretāciju, jo īpaši attiecībā uz tās 4. pantu, kā arī 12.panta 3. punkta b) apakšpunktu un 13. panta 3. punkta b) apakšpunktu, lai nodrošinātu juridisku skaidrību attiecībā uz patentspējas aizliegumu produktiem, kas iegūti pēc savas būtības bioloģiskos procesos un attiecībā uz to, ka selekcionēšana ar bioloģisko materiālu, uz kuru attiecas patenta darbības joma, ir atļauta;
3. aicina Komisiju paziņot EPI tās gaidāmo precizējumu attiecībā uz pēc būtības bioloģiskos procesos iegūtu produktu patentspēju, lai to varētu izmantot kā interpretācijas palīglīdzekli;
4. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka Savienībā tiek nosargāta garantēta piekļuve materiālam, kas iegūts pēc savas būtības bioloģiskos procesos, un tā izmantošana augu selekcionēšanai, lai tādējādi neliktu šķēršļus dalībvalstu praksei — garantēt izņēmumu attiecībā uz selekcionāriem;
5. aicina Komisiju ziņot par patentu tiesību biotehnoloģiju un gēnu inženierijas jomā attīstību un ietekmi, kā noteikts Direktīvas 98/44/EK 16. panta c) punktā un kā pieprasīts Parlamenta 2012. gada 10. maija rezolūcijā par pēc būtības bioloģisku procesu patentēšanu,
6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Patentu iestādei.