Procedūra : 2015/2979(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1398/2015

Iesniegtie teksti :

B8-1398/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 17/12/2015 - 9.10
CRE 17/12/2015 - 9.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0471

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 472kWORD 305k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1362/2015
14.12.2015
PE574.468v01-00
 
B8-1398/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Deitonas miera līguma 20. gadadienu (2015/2979(RSP))


Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Deitonas miera līguma 20. gadadienu (2015/2979(RSP))  
B8-1398/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Deitonas miera līgumu, tā kopēju sistēmu un divpadsmit pielikumus,

–  ņemot vērā 2005. gada 7. jūlija(1), 2009. gada 15. janvāra(2) un 2015. gada 9. jūlija(3) rezolūciju par Srebreņicu,

–  ņemot vērā daudzās Parlamenta rezolūcijas par progresa ziņojumiem par Bosniju un Hercegovinu,

–  ņemot vērā 2008. gada 16. jūnijā Luksemburgā parakstīto un 2015. gada 1. jūnijā spēkā stājušos Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2005. gada 11. marta atzinumu par konstitucionālo situāciju Bosnijā un Hercegovinā un Augstā pārstāvja pilnvarām;

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 1995. gada 21. novembrī Deitonā, Ohaio, parafēja Deitonas miera līguma tekstu; tā kā Deitonas miera nolīgums tika parakstīts 1995. gada 14. decembrī Parīzē, ar ko tika izbeigts asiņainākais karš Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām;

B.  tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm Bosnijā un Hercegovinā notikušā kara laikā tika nogalināti aptuveni simts tūkstoši cilvēku, daudzi tūkstoši tika smagi ievainoti, starp kuriem desmitiem tūkstošu bija cietuši no seksuālās vardarbības; tā kā Bosnijā un Hercegovinā notikušās karadarbības rezultātā tika pārvietoti vairāk nekā divi miljoni personu;

C.  tā kā Deitonas miera līgums bija nepieciešams, lai apturētu asinsizliešanu, taču diemžēl tas neradīja pašpietiekamu un funkcionējošu Bosnijas un Hercegovinas valsti, par ko liecina šajā valstī pēdējos gados pastāvošā politiskā krīze, jo iesaistītās puses nespēj rast kompromisus;

D.  tā kā Eiropas Komisija par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas komisija) ir izstrādājusi detalizētus, vienkāršus un praktiskus priekšlikumus, kā visaptveroši reformēt Bosnijas un Hercegovinas konstitūciju;

E.  tā kā 2009. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa D. Sejdić un J. Finci lietā pieņēma nolēmumu, ka vairākas spēkā esošās Bosnijas un Hercegovinas konstitūcijas daļas neatbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumiem; tā kā 2014. gadā šī tiesa pieņēma līdzīgu nolēmumu A. Zornic lietā;

F.  tā kā tā saukto 2006. gada „aprīļa konstitucionālo grozījumu paketi”, kuru atbalstīja Bosnijas un Hercegovinas lielākās daļas vadošo partiju pārstāvji un kurā ir ietverti vairāki priekšlikumi, kam būtu jāstiprina pilnvaras valsts līmenī un jānovērš konkrēti trūkumi Bosnijas un Hercegovinas likumdošanas un izpildvaras jomā, neizdevās pieņemt, jo šo konstitucionālo grozījumu pieņemšanai pietrūka divu balsu;

G.  tā kā Deitonas Miera līguma 7. pielikums vēl aizvien nav pilnībā īstenots; tā kā ir jārod taisnīgs, visaptverošs un ilgstošs risinājums attiecībā uz iekšzemē pārvietotām personām, bēgļiem un citiem konflikta skartajiem cilvēkiem, turklāt tas vajadzīgs arī, lai panāktu virzību, uzlabojot to cilvēku sociāli ekonomisko integrāciju, kas ir atgriezušies;

H.  tā kā saskaņā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas sniegto informāciju, joprojām ir aptuveni 11 000 bezvēsts pazudušu personu, kuru liktenis nav zināms,

1.  atgādina par šo vēsturisko notikumu, kad 1995. gada 21. novembrī Deitonā un 14. decembrī Parīzē tika parafēts un parakstīts Deitonas miera līgums, kā rezultātā tika izbeigts asiņains bruņots konflikts pašā Eiropas centrā, kura laikā tika īstenota liela mēroga etniskā tīrīšana, genocīds un pastrādāti daudzi kara noziegumi;

2.  izsaka līdzjūtību Bosnijā un Hercegovinā notikušā kara laikā daudzo bojā gājušo un pazudušo personu ģimenēm; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes turpināt sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai un pastiprināt centienus, lai efektīvi risinātu neizskatīto kara noziegumu iztiesāšanu ar mērķi saukt pie atbildības nežēlīgu noziegumu izdarītājus un cilvēktiesību pārkāpējus;

3.  atgādina, ka Deitonas miera līgumam ir 12 pielikumi, kuri veltīti dažādiem jautājumiem, piemēram, militārajiem aspektiem (1. A pielikums), reģiona stabilizācijai (1. B pielikums), konstitūcijai (4. pielikums), cilvēktiesībām (6. pielikums) un bēgļiem un pārvietotajām personām (7. pielikums); uzsver, ka līguma 20. gadadiena ir jāizmanto kā iespēja izvērtēt visu šo atsevišķo pielikumu īstenošanas līmeni;

4.  ir cieši pārliecināts, ka spēkā esošajai Bosnijas un Hercegovinas konstitūcijai, kas iekļauta Deitonas miera līguma 4. pielikumā, ir steidzami vajadzīga reforma, lai valsts varētu darboties visu tās iedzīvotāju labā un sākt pievienošanās sarunas ar ES; uzsver, ka ir nepieciešams būtisks konstitūcijas pārskatīšanas un reformu process, lai valsts iestāžu sistēma varētu darboties efektīvi un rezultatīvi;

5.  atkārtoti pauž ES atbalstu Bosnijas un Hercegovinas un visu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvai un turpmākajam pievienošanās procesam; uzskata, ka vislabākais veids, kā veicināt samierināšanos un pārvarēt naidu un nesaskaņas, ir reģionālā sadarbība un Eiropas integrācijas process;

6.  uzskata, ka būtu jāņem vērā šādi ilgtermiņa mērķi:

•  galīgais mērķis ir pieņemt demokrātiski leģitīmu konstitūciju, kas izstrādāta atklātā un pārredzamā procesā ar visu politisko spēku un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

•  ilgtermiņa perspektīva pakāpeniskai virzībai no valsts, kas pamatojas uz trīs to veidojošo tautu vienlīdzību, uz valsti, kas balstīta uz pilsoņu vienlīdzību;

•  pakāpeniska Augstā pārstāvja lomas samazināšana tiklīdz būs īstenoti visi nosacījumi, tam no lēmumu pieņēmēja kļūstot par starpnieku,

7.  atgādina par saviem agrākajiem paziņojumiem saistībā ar to, kā reformēt Deitonas konstitūciju un neatlaidīgo prasību, ka:

•  valstij jābūt pietiekami spēcīgai izpildvarai, likumdevējvarai un tiesu varai, lai tā varētu darboties kā ES dalībvalsts, izveidot un saglabāt funkcionālu vienoto tirgu un veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju;

•  valsts pārvaldē iesaistīto administratīvo līmeņu skaitam jābūt proporcionālam Bosnijas un Hercegovinas finanšu resursiem un balstītam uz racionālu, saskaņotu un efektīvu pienākumu sadali;

•  būtiski svarīgo valsts interešu aizsardzībai Bosnijā un Hercegovinā jābūt savienojamai ar valsts spējām rīkoties; ir nepieciešams skaidrs, pilnīgs un vienlaikus šaurs jēdziena „būtiski svarīgas nacionālās intereses” skaidrojums, lai novērstu attiecīgā veto instrumenta jebkādu etniski motivētu ļaunprātīgu izmantošanu vienīgi obstrukcionistiskiem mērķiem;

•  ir padziļināti jāpārskata federālās vienības veto mehānisms, paredzot, ka tas būtu jāpiemēro tikai jautājumos, kuri saistīti ar valsts un federālo vienību kopīgo atbildību;

•  visām minoritāšu kopienām ir jābūt tādām pašām tiesībām kā pamattautai, un tas ietver uz etnisko izcelsmi pamatotu ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz tiesībām tikt ievēlētam, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumus un Eiropas Komisijas par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas Komisijas) attiecīgos atzinumus,

8.  aicina visas politiskās partijas šajā procesā piedalīties konstruktīvi un atklāti un izmantot padomus un norādījumus, ko šajā procesā var sniegt Venēcijas komisija; atzinīgi vērtē un atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju centienus ietekmēt konstitucionālo reformu procesu; atzinīgi vērtē Ministru padomes 2015. gada septembra lēmumus par rīcības plānu, lai īstenotu Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus D. Sejdić un J. Finci, kā arī A. Zornic lietā, un par komisijas izveidi, kas izstrādās konstitūcijas grozījumiem;

9.  šajā sakarībā atgādina par pienākumu īstenot Deitonas miera līguma 7 pielikumu, lai nodrošinātu iekšzemē pārvietotu personu, bēgļu un citu konfliktā cietušo personu stabilu atgriešanos un lai viņiem sniegtu taisnīgus, visaptverošus ilgtermiņa risinājumus; ar bažām norāda, ka Bosnijā un Hercegovinā vēl joprojām ir 84 500 iekšzemē pārvietotu personu; aicina efektīvi īstenot pārskatīto stratēģiju attiecībā uz Vispārējā pamatlīguma par mieru 7. pielikumu;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Bosnijas un Hercegovinas un tās autonomo sastāvdaļu valdībām un parlamentiem, kā arī Rietumbalkānu reģiona valstu valdībām un parlamentiem.

 

(1)

OV C 157 E, 6.7.2006., 468. lpp.

(2)

OV C 46 E, 24.2.2010., 111. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0276.

Juridisks paziņojums