Procedūra : 2015/3035(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0050/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0050/2016

Debates :

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0020

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 613kWORD 125k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0050/2016
14.1.2016
PE575.952v01-00
 
B8-0050/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada sesijās (2015/3035(RSP))


Andrzej Grzyb, Cristian Dan Preda, Therese Comodini Cachia, Mariya Gabriel, László Tőkés, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Davor Ivo Stier, Bogdan Brunon Wenta, Fernando Ruas, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Theodoros Zagorakis, Ramón Luis Valcárcel Siso PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada sesijās (2015/3035(RSP))  
B8‑0050/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. 60/251, ar ko izveido Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā ES Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju (2015–2019),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par UNHRC,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp rezolūcijas par debatēm par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (saskaņā ar Reglamenta 135. pantu),

–  ņemot vērā 2015. gada 17. decembra rezolūciju par 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

–  ņemot vērā 2015. gada UNHRC ikgadējo ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību, miera un drošības ziņā 2015. un 2016. gadā atzīmējamas svarīgas gadadienas: Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas 70. gadadiena, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) 50. gadadiena, ANO Deklarācijas par tiesībām uz attīstību (1986) un Pekinas deklarācijas un rīcības platformas (1995) attiecīgi 40. un 20. gadadiena, kā arī ANO Drošības padomes svarīgās rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību (2000) un Tūkstošgades attīstības mērķu (2000) 15. gadadiena;

B.  tā kā visām valstīm ir pienākums nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu neatkarīgi no rases, izcelsmes, reliģiskās pārliecības, dzimuma vai ādas krāsas, tā kā tas atkārtoti apliecina atbalstu cilvēktiesību (pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo vai kultūras) nedalāmības principam, jo cilvēktiesības ir savstarpēji saistītas un atkarīgas, un tā kā vienu cilvēktiesību liegšana ietekmē pārējās cilvēktiesības; tā kā visām valstīm ir pienākums ievērot savu iedzīvotāju pamattiesības un saistības veikt konkrētus pasākumus šo tiesību ievērošanas uzlabošanai valsts līmenī un sadarboties starptautiskā līmenī, lai visās jomās novērstu šķēršļus cilvēktiesību realizācijai;

C.  tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošanas, veicināšanas un aizsardzības princips ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;

D.  tā kā Savienības rīcību attiecībās ar trešām valstīm nosaka Lisabonas līguma 21. pants, kurā atkārtoti uzvērts universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, un paredzēta cilvēka cieņas, vienlīdzības un solidaritātes principa ievērošana, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana;

E.  tā kā cilvēktiesību ievērošana būtu sistemātiski jāiekļauj visās politikas jomās, kas saistītas ar mieru un drošību, attīstības sadarbību, tirdzniecību un investīcijām, humānās palīdzības pasākumiem, klimata pārmaiņām un terorisma apkarošanu, jo šos jautājumus nevar risināt šķirti no cilvēktiesību ievērošanas;

F.  tā kā ANO dalībvalstis ir pieņēmušas un apņēmušās īstenot programmu 2030. gadam, kas paredz visur pasaulē ievērot cilvēktiesības un cilvēka cieņas, tiesiskuma, taisnīguma, vienlīdzības un nediskriminācijas principus;

G.  tā kā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) regulārās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējo periodisko pārskatu (UPR) mehānisms un īpašās procedūras, kas pievērstas situācijai konkrētās valstīs vai tematiskiem jautājumiem, dod ieguldījumu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma attīstībā un ievērošanā;

H.  tā kā dažām pašreizējām UNHRC loceklēm ir apšaubāma reputācija attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, tostarp sadarbību saistībā ar ANO īpašajām procedūrām un prasību ievērošanu par ziņošanu ANO cilvēktiesību līgumu iestādēs,

ANO Cilvēktiesību padome

1.  atzinīgi vērtē vēstnieka Choi Kyong-lim iecelšanu par UNHRC 2016. gada priekšsēdētāju;

2.  atzinīgi vērtē UNHRC gada ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai, kas attiecas uz 28., 29. un 30. sesiju;

3.  vēlreiz pauž savu nostāju, ka UNHRC locekles būtu jāievēl no to valstu vidus, kuras ievēro cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju, un atgādina ANO dalībvalstīm cita starpā sekmēt to, lai jebkuras valsts ievēlēšana par UNHRC locekli būtu atkarīga no kritērijiem, kuru pamatā ir sniegums cilvēktiesību jomā; prasa izstrādāt saistošas procedūras, kā pārbaudīt atbilstību UNHRC dalības kritērijiem; pauž bažas par cilvēktiesību stāvokli dažās nesen ievēlētās UNHRC dalībvalstīs un uzsver, ka ir svarīgi aizstāvēt UNHRC neatkarīgo statusu, lai tā arī turpmāk varētu īstenot savas pilnvaras efektīvi un objektīvi;

4.  atkārtoti pauž atbalstu īpašajām procedūrām un pilnvaru turētāju neatkarības statusam, kas viņiem dod iespējas pilnīgi objektīvi veikt savus pienākumus, un aicina visas valstis sadarboties ar šīm procedūrām;

5.  atkārtoti apliecina, cik svarīgs ir vispārējā periodiskā pārskata (UPR) visaptverošais raksturs, lai panāktu pilnīgu izpratni cilvēktiesību jomā visās ANO dalībvalstīs, un atkārtoti pauž atbalstu otrajam pārskata ciklam, kurā galvenā vērība ir pievērsta pirmajā ciklā pieņemto ieteikumu īstenošanai; tomēr vēlreiz aicina, lai ieteikumi, ko valstis nepieņēma pirmajā ciklā, tiktu vēlreiz pārskatīti turpmākajā UPR procesā;

6.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai UPR procesā pilnībā piedalītos plašs ieinteresēto personu loks un jo īpaši pilsoniskā sabiedrība, un nepieļaut ierobežojumus šajā jomā;

7.  prasa ES un Komisiju sekot līdzi UPR ieteikumu izpildei ES politikas dialogos ar attiecīgajām valstīm, lai izpētītu veidus un līdzekļus, kā šos ieteikumus īstenot ar valstu un reģionālām stratēģijām;

8.  atzinīgi vērtē ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārmaiņu iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot un nostiprināt ANO cilvēktiesību biroju globālo pārstāvību, izveidojot astoņus reģionālos centrus cilvēktiesību ievērošanas uzraudzībai un sekmēšanai tiešā sadarbībā ar partneriem, lai cilvēktiesību mehānismu ieteikumus īstenotu reālās pārmaiņās uz vietas;

Pilsoniskās un politiskās tiesības

9.  pauž bažas par dažās valstīs veiktajām konstitucionālajām izmaiņām, kuru mērķis ir mainīt prezidenta pilnvaru laika ierobežojumu un kuras dažos gadījumos ir izraisījušas ar vēlēšanām saistītu vardarbību; atkārto, ka rādītāji, kas liecina par demokrātisku, tolerantu un plurālistisku sabiedrību, ir pilsonisko un politisko tiesību, tostarp individuālās un kolektīvās vārda brīvības, un pulcēšanās un biedrošanās brīvības ievērošana;

10.  atkārto, ka brīva, patiesa ievēlēšana periodiskās, vispārējās un vienlīdzīgās vēlēšanās ir pamattiesības, kam vajadzētu būt visiem iedzīvotājiem saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (21. panta 3. punkts) un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (25. pants); vēlreiz apstiprina, ka vārda brīvība un aktīva un rosinoša vide neatkarīgai un plurālistiskai pilsoniskajai sabiedrībai ir priekšnosacījumi cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai;

11.  atgādina, ka domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvības ir cilvēka pamattiesības, kas atzītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un garantētas arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantā; pauž bažas par to, ka dažas valstis joprojām neievēro ANO standartus un piemēro valsts represijas, kas var ietvert fizisku sodu, cietumsodu, nesamērīgu naudassodu un pat nāvessodu, pārkāpjot tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību; pauž bažas par pieaugušo reliģijas vai ticības minoritāšu vajāšanu, tostarp kristiešu kopienu vajāšanu, kā arī prettiesiska kaitējuma nodarīšanu viņu pulcēšanās vietās; pauž atbalstu ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos sagatavotajam ziņojumam par reliģijas vārdā pastrādātu vardarbību; prasa ES īstenot ieteikumus par reliģisko kopienu savstarpēju dialogu iniciatīvām;

12.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos starptautiskos forumos veicināt reliģijas vai ticības brīvību, tostarp atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos mandātu; pilnībā atbalsta ES praksi uzņemties vadību par tematiskām rezolūcijām ANO Cilvēktiesību padomē un ANO Ģenerālajā asamblejā attiecībā uz šo jautājumu; prasa konkrētu rīcību un pasākumus, lai efektīvi īstenotu un uzlabotu ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību; uzskata, ka ir jāveic pasākumi gan starptautiskajos, gan reģionālajos forumos, uzturot atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar reliģiskajām apvienībām un kopienām, kā norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. pantā;

13.  nosoda to, ka vairākās trešās valstīs valdības spēki turpina vajāt un aizturēt cilvēktiesību aizstāvjus un opozicionārus; pauž bažas par negodīgiem un ierobežojošiem tiesību aktiem, tostarp ierobežojumiem attiecībā uz ārvalstu finansējumu, kas mazina pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas; aicina visas valdības veicināt un atbalstīt plašsaziņas līdzekļu brīvību, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvju darbību un ļaut tiem darboties bez bailēm, represijām vai iebiedēšanas;

14.  atkārto pastāvīgo nostāju pret nāvessodiem, spīdzināšanu un nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu visos gadījumos un apstākļos; vēlreiz uzsver, ka nāvessoda atcelšana veicina cilvēka cieņas principu ievērošanu, un atkārtoti apstiprina atbalstu ikvienas personas tiesībām uz dzīvību un cilvēka cieņu;

15.  atzinīgi vērtē līdz šim panākto ievērojamo progresu, jo daudzas valstis ir apturējušas nāvessodu izpildi, savukārt citās ir veikti likumdošanas pasākumi šā soda veida atcelšanai; tomēr pauž nožēlu, ka dažās valstīs pēdējo gadu laikā nāvessodu izpilde atjaunota; aicina tās valstis, kuras ir atcēlušas šo soda veidu vai jau ilgstoši noteikušas tā moratoriju, nemainīt savu apņemšanos;

16.  uzskata, ka mūsdienu digitālās tehnoloģijas rada gan iespējas, gan izaicinājumus privātuma tiesību aizsardzībai un vārda brīvības izmantošanai tiešsaistē visā pasaulē, kā arī drošībai, jo mūsdienu digitālās tehnoloģijas bieži tiek izmantotas ekstrēmistu un teroristu propagandai un rekrutēšanas kanāliem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ANO īpašā referenta jautājumos par privātumu digitālajā laikmetā iecelšanu, kura pilnvarās ietilpst novērošanas un privātuma jautājumi, kas skar cilvēkus gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

Sociālās un ekonomiskās tiesības

17.  atzīst UNHCR centienus īstenot visas cilvēktiesības uz vienlīdzīgiem pamatiem un pievērst tām līdzvērtīgu uzmanību, izveidojot ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību jomas speciālo procedūru mandātu turētāju amatu;

18.  pauž dziļas bažas par galējas nabadzības palielināšanos, kas neļauj pilnībā izmantot visas cilvēktiesības; šajā sakarībā atzinīgi vērtē UNHRC īpašā referente ziņojumu par galēju nabadzību un cilvēktiesībām (A/HRC/29/31) un atbalsta viņa priekšlikumus galējas nabadzības izskaušanai; uzskata, ka ir svarīgi pievērsties pieaugošai nevienlīdzībai, lai cīnītos ar nabadzību vispār, un veicināt sociālās un ekonomiskās tiesības, atvieglojot piekļuvi pārtikai, ūdenim, izglītībai, veselības aprūpei un mājokļiem;

19.  uzskata, ka korupcija, izvairīšanās no nodokļiem, sabiedriskā labuma nepareiza pārvaldība un pārskatatbildības trūkums traucē vienlīdzīgi izmantot cilvēktiesības un apdraud tādus demokrātiskus procesus kā tiesiskums un taisnīga tiesvedība; uzskata, ka korupcijas apkarošanā ir ļoti svarīgi nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz informāciju, vārda un pulcēšanās brīvību, tiesībām uz neatkarīgu tiesu varu un demokrātisku dalību sabiedriskajās lietās;

Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

20.  atbalsta ANO vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām efektīvu un visaptverošu īstenošanu Eiropas Savienībā un ārpus tās, tostarp ar valstu rīcības plānu izstrādi; uzsver, ka ir nepieciešams veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nepilnības ANO vadošo principu īstenošanā, tostarp attiecībā uz tiesu iestāžu un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību;

21.  prasa ANO un ES risināt problēmas, kas skar zemes tiesību aizstāvjus, kuri ir kļuvuši par upuriem represijām, tostarp draudiem, vajāšanai, patvaļīgai apcietināšanai, uzbrukumiem un slepkavībām; prasa cilvēktiesību projektos, ko īsteno saskaņā ar ANO mehānismiem un ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, iekļaut zemes tiesību aizstāvjus;

22.  atzinīgi vērtē ANO augstā cilvēktiesību komisāra iniciatīvu pastiprināt pārskatatbildības un tiesiskās aizsardzības projektu, lai palīdzētu izstrādāt taisnīgu un efektīvāku tiesiskās aizsardzības sistēmu vietējos tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz īpaši smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem uzņēmējdarbības nozarē; aicina visas valdības pildīt pienākumus attiecībā uz to, lai nodrošinātu šajos pārkāpumos cietušo personu cilvēktiesību ievērošanu un tiesības uz tiesu iestāžu pieejamību, ņemot vērā, ka šie cilvēki saskaras gan ar praktiskiem, gan juridiskiem šķēršļiem attiecībā uz tiesiskās aizsardzības pieejamību valsts un starptautiskajā līmenī;

23.  norāda, ka ar UNHRC 2014. gada 26. jūnija rezolūciju tika izveidota starpvaldību darba grupa ar neierobežotu sastāvu starptautiska juridiski saistošu instrumenta transnacionālo korporāciju un citu uzņēmumu jomā izstrādei un ka 2015. gada jūlijā notika tās pirmā sanāksme; prasa ES un tās dalībvalstīm sekot debatēm par šo starptautisko instrumentu;

Migrācija

24.  pauž satraukumu par to, ka pašlaik mēs piedzīvojam kopš Otrā pasaules kara lielāko migrācijas krīzi, kad vajāšanas, bruņotu konfliktu un vispārējas vardarbības dēļ aizvien vairāk cilvēku ir spiesti pamest savu dzīvesvietu un meklēt aizsardzību un labākus dzīves apstākļus, dodoties bīstamā ceļā, kurā viņi var zaudēt dzīvību;

25.  aicina visas valstis attiecībā uz migrāciju īstenot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, īpašu uzmanību pievēršot situācijai, kādā atrodas migranti no atstumtām un mazāk aizsargātām grupām, piemēram, sievietes un bērni; aicina visas valstis novērst ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm un meitenēm un uzsver, cik svarīgi ir migrācijas politiku izstrādāt no dzimumu perspektīvas, lai reaģētu uz viņu īpašajām vajadzībām;

26.  uzsver, ka pašreizējās nepieredzētās migrācijas krīzes risināšana ir starptautiskās sabiedrības atbildība, ņemot vērā šīs krīzes cēloņus un tās risināšanai nepieciešamos līdzekļus; aicina visas ANO dalībvalstis iesaistīties un palīdzēt reaģēt gan uz migrācijas krīzes cēloņu, gan seku novēršanu; atgādina, ka visām valstīm ir pienākums ievērot un aizsargāt visu to jurisdikcijā nonākušo personu cilvēktiesības neatkarīgi no viņu pilsonības vai izcelsmes; atgādina, ka visiem sadarbības un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ar trešām valstīm migrācijas jomā ir jāatbilst starptautiskajiem tiesību aktiem;

27.  prasa ES un dalībvalstis ārpolitikā palielināt atbalstu cilvēku tirdzniecības apkarošanai, īpašu uzmanību veltot cietušo, jo īpaši nepilngadīgo, aizsardzībai; uzskata, ka ES būtu jāstiprina sadarbība ar trešām valstīm un citiem atbilstošiem dalībniekiem, lai apmainītos ar labu praksi un palīdzētu izjaukt starptautiskos cilvēku tirdzniecības tīklus; atzinīgi vērtē 2015. gada 3. augusta ziņojumu, kuru sagatavojusi īpašā referente jautājumos par personu, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecību;

28.  aicina starptautisko sabiedrību veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu turpmāku migrācijas spiedienu, pastiprinot un uzlabojot attiecīgo aģentūru, piemēram, UNHCR un Frontex darbu;

Klimata pārmaiņas un cilvēktiesības

29.  atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ietvaros noslēgto Parīzes nolīgumu, kas attiecas uz pielāgošanos, ietekmes mazināšanu, tehnoloģiju attīstību un nodošanu un spēju veidošanu; aicina visas parakstītājvalstis pildīt savas apņemšanās;

30.  atgādina, ka klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme rada tūlītējus un potenciāli neatgriezeniskus pasaules mēroga draudus cilvēktiesību pilnīgai īstenošanai, un ka šīs pārmaiņas ievērojami ietekmē visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, kuru tiesību situācija jau tā ir nedroša; ar bažām atzīmē prognozes, ka ar klimatu saistīti negadījumi, piemēram, jūras līmeņa paaugstināšanās un ekstremālas laikapstākļu izmaiņas, kas vecina sausumu un plūdus, radīs vēl vairāk cilvēku bojāeju, iedzīvotāju pārvietošanos un pārtikas un ūdens trūkumu;

Sieviešu tiesības

31.  atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes nesen pieņemto rezolūciju Nr. 2242 par sievietēm, mieru un drošību, ar kuru sievietes tiek noteiktas par galveno komponentu visos centienos pievērsties globālajiem izaicinājumiem, tostarp arvien pieaugošajam vardarbīgajam ekstrēmismam, klimata pārmaiņām, migrācijai, ilgtspējīgai attīstībai, mieram un drošībai; atzinīgi vērtē ANO Globālā pētījuma secinājumus par to, kā tiek īstenota ANO Drošības padomes rezolūcija Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību, kuros uzsvērts, ka svarīga ir sieviešu vadība un līdzdalība konfliktu risināšanā un miera veidošanā, un ka viņu iesaistīšanās ir uzlabojusi humānās palīdzības sniegšanu, stiprinājusi miera uzturētāju centienus, veicinājusi miera sarunu pabeigšanu un palīdzējusi cīnīties pret vardarbīgu ekstrēmismu;

32.  pauž sašutumu par to, ka, kopš parādījušās vardarbīgas ekstrēmistu grupas, piemēram, Da’esh Sīrijā un Irākā un Boko Haram Rietumāfrikā, vardarbība pret sievietēm ir ieguvusi jaunu dimensiju, kas ir šausminošāka nekā jebkad agrāk, jo seksuālā vardarbība ir kļuvusi par šo ekstrēmistu grupu mērķu, ideoloģijas un ienākumu avotu neatņemamu sastāvdaļu, un tas starptautiskajai sabiedrībai nozīmē jaunu, kritiski svarīgu problēmu; aicina visas valdības un ANO iestādes pastiprināt apņemšanos cīnīties pret šiem noziegumiem un atjaunot sieviešu cieņu, lai viņas varētu saņemt tiesisku aizsardzību, nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu un atbalstu;

33.  uzsver, ka ir svarīgi garantēt sieviešu neatkarību, risinot pamatproblēmas saistībā ar sieviešu un vīriešu nevienlīdzību, kas sievietes un meitenes padara neaizsargātas konfliktu gadījumos, un aicina ANO un tās dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu neatkarību un saturīgu iesaistīšanu konfliktu novēršanā un risināšanā, miera sarunās un miera veidošanas procesā, palielinot sieviešu pārstāvību visos lēmumpieņemšanas līmeņos, tostarp valsts, reģionālajās un starptautiskajās iestādēs un mehānismos;

Bērnu tiesības

34.  atgādina, ka Konvencija par bērna tiesībām, kas pieņemta 1989. gadā un ir viens no visvairāk ratificētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem, nosaka vairākas bērna tiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, veselību, izglītību un rotaļāšanos, kā arī tiesības uz ģimenes dzīvi, aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju un tiesības uz sava viedokļa uzklausīšanu; aicina visas šā līguma parakstītājas pildīt savus pienākumus;

35.  atzinīgi vērtē ANO plānu veikt pasaules mēroga pētījumu, lai ar uzraudzības un novērtēšanas analīzi noteiktu, kā tiek īstenoti spēkā esošie starptautiskie tiesību akti un standarti, kā arī novērtētu valstu konkrētās iespējas uzlabot politiku un risinājumus; mudina visas valstis atbalstīt šo pētījumu un aktīvi piedalīties tajā;

Terorisma apkarošana

36.  atzinīgi vērtē EĀDD un Komisijas sagatavotās un Padomes apstiprinātās vadlīnijas par terorisma apkarošanu, kuru mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, plānojot un īstenojot pretterorisma palīdzības projektus ar trešām valstīm; šajā sakarībā atgādina, ka pamattiesību un brīvību ievērošana ir veiksmīgas terorisma apkarošanas politikas pamatā, ietverot digitālās novērošanas tehnoloģiju izmantošanu; uzsver nepieciešamību izstrādāt efektīvas, mūsdienu digitālajām tehnoloģijām piemērotas saziņas stratēģijas, lai apkarotu teroristu un ekstrēmistu propagandu un rekrutēšanas paņēmienus; atbalsta starptautiskos centienus izbeigt ISIL/Da’esh pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus;

Demokratizācija

37.  ierosina ES pastiprināt centienus, lai izstrādātu visaptverošāku pieeju demokratizācijas procesiem, kuros brīvas un godīgas vēlēšanas ir tikai viens no elementiem, ar mērķi sniegt pozitīvu ieguldījumu demokrātisko iestāžu stiprināšanā; uzskata, ka paplašināšanās un kaimiņattiecību politikā pārejas procesa paraugprakses apmaiņa būtu jāizmanto, lai atbalstītu un konsolidētu citur pasaulē notiekošos demokratizācijas procesus;

ES cilvēktiesību ievērošana

38.  aicina ES veicināt cilvēktiesību, tostarp pilsonisko tiesību un politisko, ekonomisko, sociālo un kulturālo tiesību, universālumu un nedalāmību atbilstīgi Lisabonas līguma 21. pantam un Vispārīgajiem noteikumiem attiecībā uz Savienības ārējo darbību;

39.  atkārtoti prasa ES pieņemt uz tiesībām balstītu pieeju un integrēt cilvēktiesību ievērošanu tirdzniecības, investīciju, sabiedrisko pakalpojumu un attīstības sadarbības jomā, kā arī kopējā drošības un aizsardzības politikā; uzsver arī to, ka ES cilvēktiesību politikai ir jānodrošina saskaņota iekšējā un ārējā politika atbilstīgi ES Līgumā noteiktajām saistībām;

40.  uzsver, to, ka ES lielu nozīmi piešķir 2030. gada programmas 16. ilgtspējīgas attīstības mērķim par mieru un tiesiskumu, kam vajadzētu būt prioritātei visos ārējos un iekšējos pasākumos, jo īpaši attiecībā uz attīstības sadarbības finansēšanu;

Vispārējā periodiskā pārskata (UPR) valstis

Gruzija

41.  atzinīgi vērtē Gruzijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē un nesen veikto UPR par Gruziju; pieņem zināšanai jēgpilnās leģislatīvās reformas, kuru rezultātā ir panākts zināms progress un uzlabojumi tieslietu un tiesībaizsardzības, prokuratūras, sliktas izturēšanās apkarošanas, bērnu tiesību, privātuma un personas datu aizsardzības, kā arī iekšzemē pārvietotu personu jomā;

42.  mudina Gruzijas iestādes pārtraukt jebkādu sliktu izturēšanos, jo īpaši attiecībā uz pirmstiesas apcietinājumu un darba kvalitātes uzlabošanu ierēdņiem, kas strādājuši iepriekšējā valdībā, kuras pilnvaru laikā ir notikuši selektīvā tiesiskuma gadījumi; pauž dziļas bažas par tieslietu sistēmas izmantošanu, lai cīnītos ar politiskajiem oponentiem; joprojām pauž bažas par vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu plurālismu un par to, ka novērotāji nevar iekļūt okupētajos Abhāzijas reģionos un Chinvalā/Dienvidosetijā, kur cilvēktiesību pārkāpumi joprojām ir ļoti izplatīti, un aicina Gruzijas valdību veikt pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu UPR procesā sniegto ieteikumu ievērošanu;

Libāna

43.  pauž atzinību Libānai par gadiem ilgi īstenoto atvērto robežu un uzņemšanas politiku attiecībā uz Palestīnas, Irākas un Sīrijas bēgļiem, uzsver, ka šajā valstī ir pasaulē augstākais bēgļu īpatsvars (viens no četriem iedzīvotājiem ir bēglis), un prasa ES piešķirt vairāk resursu un cieši sadarboties ar Libānas iestādēm, lai palīdzētu šai valstij nodrošināt bēgļu un patvēruma meklētāju tiesību aizsardzību; šajā sakarībā pauž bažas par ziņojumiem, ka Sīrijas bēgļu vidū esot ievērojams skaits bērnu un/vai piespiedu laulību gadījumu; mudina Libānas valdību apsvērt iespēju reformēt tiesību aktus, kas reglamentē iebraukšanu, uzturēšanos Libānā un izbraukšanu no tās;

44.  atbalsta ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas (CEDAW) ieteikumus, aicinot īstenot pasākumus mājsaimniecības pakalpojumu jomā nodarbināto sieviešu labākai informēšanai par viņu cilvēktiesībām saskaņā ar CEDAW konvenciju, kurai Libāna ir pievienojusies; it sevišķi uzsver, ka ir jālikvidē Kafala sistēma un jānodrošina tiesu iestāžu pieejamība mājsaimniecībās nodarbinātām sievietēm migrantēm, cita starpā garantējot viņām drošību un dzīvesvietu laikā, kad norit tiesiskas un administratīvas procedūras, kas saistītas ar viņu statusu;

Mauritānija

45.  uzsver, ka, lai gan Mauritānijas valdība ir panākusi progresu attiecībā uz leģislatīviem pasākumiem, kas vērsti pret jebkādu verdzību un verdzībai pielīdzināmiem paradumiem, efektīvas īstenošanas trūkums palīdz šādiem paradumiem saglabāties; aicina iestādes pieņemt verdzības apkarošanas likumu, sākt valsts mērogā, sistemātiski un regulāri vākt dezagregētus datus par visiem verdzības veidiem un veikt pamatīgu uz pierādījumiem balstītu pētījumu par verdzības vēsturi un dabu, lai to izskaustu;

46.  mudina Mauritānijas varas iestādes atļaut vārda un pulcēšanās brīvību saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un savas valsts likumiem; aicina arī atbrīvot Biram Dah Abeid, Bilal Ramdane un Djiby Sow, lai viņi varētu turpināt savu nevardarbīgo kampaņu pret verdzību, nebaidoties no vajāšanas vai iebiedēšanas;

Mjanma

47.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 8. novembrī notika uz konkurenci balstītas vēlēšanas — svarīgs punkts valsts pārejā uz demokrātiju; pozitīvi vērtē Mjanmas vēlētāju apņemšanos turpināt valsts demokratizācijas procesu; taču pauž bažas par šo vēlēšanu konstitucionālo satvaru, saskaņā ar kuru 25 % parlamenta vietu ir atvēlētas bruņotajiem spēkiem; atzīst līdz šim panākto progresu cilvēktiesību aspektā, tajā pašā laikā norādot uz vairākām jomām, kas joprojām rada bažas, tostarp uz minoritāšu tiesībām un vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību; atbalsta Mjanmas pašreizējo politisko pāreju uz demokrātiju, mieru, stabilitāti un ekonomikas attīstību;

48.  nosoda rohingu diskrimināciju, ko vēl pasliktina šīs kopienas juridiskā statusa trūkums un pret nebudistiem arvien biežāk vērstā naida runa; aicina veikt pilnīgu, pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu par visiem ziņotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret rohingiem un uzskata, ka četri likumi, ko parlaments pieņēma 2015. gadā „rases un reliģijas aizsardzībai”, ir diskriminējoši attiecībā uz dzimumu; vēlreiz prasa, lai Augstā cilvēktiesību komisāra birojam (OHCHR) tiktu atļauts izveidot biroju šajā valstī; uzsver, ka, pirms ir noslēgtas sarunas par ES un Mjanmas investīciju nolīgumu, ir nepieciešams veikt pilnīgu novērtējumu par ietekmi uz ilgtspēju;

Nepāla

49.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 20. septembrī stājās spēkā jaunā Nepālas konstitūcija, kam būtu jāliek pamati valsts turpmākajai politiskajai stabilitātei un ekonomikas attīstībai; pauž cerību, ka tuvākajā nākotnē tiks risināti atlikušie problēmjautājumi, kas saistīti ar minoritāšu, tostarp dalītu, politisko pārstāvību un pilsonības tiesību aktiem;

50.  pauž nožēlu par to, ka plaši izplatīta ir nesaukšana pie atbildības par pilsoņu kara laikā abu pušu izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, lai gan 2014. gada maijā tika pieņemts Likums par patiesību, izlīgumu un pazušanu; mudina Nepālas valdību pievienoties Starptautiskajai konvencijai par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu; nosoda ierobežojumus, kas piemēroti Tibetas bēgļu pamatbrīvībām; mudina Indiju atcelt neoficiālo Nepālas ekonomikas blokādi, kas apvienojumā ar postošo 2015. gada aprīļa zemestrīci ir izraisījusi humanitāro krīzi un dzen vēl gandrīz vienu miljonu nepāliešu nabadzības strupceļā;

Omāna

51.  uzteic Omānu par to, ka tika izveidota valdības Nacionālā Cilvēktiesību komisija (NHRC) un izteikts atbilstošs uzaicinājums, lai 2014. gada septembrī valstī vēsturiskā vizītē varētu ierasties ANO īpašais referents jautājumos par tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos; pauž cerību, ka šie konstruktīvie pasākumi sekmēs Omānas intensīvāku sadarbību ar ANO cilvēktiesību pārstāvjiem un neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām;

52.  mudina Omānu veikt vajadzīgos pasākumus, lai valstī novērstu vispārējo baiļu un iebiedēšanas atmosfēru — kā to raksturojis ANO īpašais referents, norādīdams, ka cilvēkiem „ir bail paust savu viedokli, bail runāt pa tālruni, bail satikties”; šajā kontekstā pauž bažas par — un aicina valdību pārskatīt — visu politisko partiju aizliegumu un jauno pilsonības likumu, kas pieņemts 2014. gada augustā un nosaka, ka personām, kuras pievienojušās grupām, kas atzītas par draudu valsts interesēm, var atņemt pilsonību; aicina ES iestādes un dalībvalstis piedāvāt tehnisko un juridisko atbalstu, lai palīdzētu Omānai izveidot pilsoniskās sabiedrības organizācijām drošu un labvēlīgu vidi;

Ruanda

53.  pauž bažas par cilvēktiesību stāvokli Ruandā, tostarp par vārda un biedrošanās brīvības ierobežojumiem, demokrātisko iespēju sarukumu politiskās opozīcijas partijām un neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības darbībām un par tiesu sistēmas neatkarībai labvēlīgas vides trūkumu; aicina Ruandas valdību izveidot demokrātijas telpu, kurā varētu brīvi darboties visas sabiedrības daļas;

54.  pauž bažas par konstitucionālajām izmaiņām, kuru mērķis ir ļaut pie varas esošajam prezidentam kandidēt vēl uz trešo pilnvaru termiņu; aicina Ruandas valdību ievērot Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu, kuras 5. pants paredz, ka valstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu konstitucionālo kārtību, it sevišķi konstitucionālu varas maiņu, un 23. pants paredz, ka jebkādi konstitūcijas grozījumi, kas ir pretrunā valdības demokrātiskas maiņas principiem, ir nelikumīgi;

Venecuēla

55.  pauž bažas par smago cilvēktiesību stāvokli šajā valstī, kas izriet no ekonomiskā, politiskā un sociālā klimata pasliktināšanās pēdējo gadu laikā; atkārto, ka jebkuras demokrātiskas sabiedrības neatņemami elementi ir vārda brīvība, neatkarīgas tiesu iestādes un tiesiskums; šajā saistībā aicina Venecuēlas varas iestādes pārtraukt jebkādu preses brīvības un informācijas tiesību ierobežošanu, visos tiesvedības procesos ievērot starptautiskos tiesību aktus un nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos; atzinīgi vērtē 2015. gada 6. decembra vēlēšanu rezultātus un jaunas Nacionālās asamblejas izveidi; nosoda jebkādus mēģinājumus traucēt vēlēšanu rezultātu īstenošanu, piemēram, atstādinot dažus demokrātiski ievēlētus deputātus; aicina ievēlētos deputātus iesaistīties konstruktīvā dialogā ar mērķi risināt Venecuēlas ekonomiskās, politiskās, sociālās un drošības problēmas;

Baltkrievija

56.  atzinīgi vērtē pārējo politieslodzīto atbrīvošanu 2015. gada augustā un aicina Baltkrievijas valdību reabilitēt atbrīvotos politieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības; ņem vērā neatkarīgo starptautisko novērotāju konstatētās 2015. gadā notikušo prezidenta vēlēšanu nepilnības un aicina Baltkrieviju rīkot gaidāmās parlamenta vēlēšanas, ievērojot starptautiski atzītus standartus; mudina Baltkrieviju, kas ir vienīgā valsts Eiropā, kas joprojām piemēro nāvessodu, ieviest vispārēju moratoriju nāvessoda izpildei kā pirmo soli pilnīgai tā atcelšanai;

o

o  o

57.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 69. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretāram.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0470.

Juridisks paziņojums