Procedūra : 2015/3034(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0058/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0058/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 21/01/2016 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0019

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 480kWORD 74k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0043/2016
14.1.2016
PE575.960v01-00
 
B8-0058/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par savstarpējās palīdzības klauzulas (Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punkta) īstenošanu (2015/3034(RSP))


Urmas Paet, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Pavel Telička, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Guy Verhofstadt, Ivo Vajgl ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par savstarpējās palīdzības klauzulas (Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punkta) īstenošanu (2015/3034(RSP))  
B8‑0058/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā teroristu uzbrukumus 2004. gadā Madridē, 2005. gadā Londonā, 2014. gadā Briselē, kā arī vairākkārtējos teroristu uzbrukumus 2015. gadā Parīzē,

–  ņemot vērā Francijas Republikas prezidenta 2015. gada 16. novembra runu kopīgās sanāksmes laikā Francijas Parlamentā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu un tā 42. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 222. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju un ziņojumu par tās īstenošanu, ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksmē,

–  ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par ES savstarpējās aizsardzības un solidaritātes noteikumiem — politiskie un darbības aspekti(1),

 

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un jo īpaši VII nodaļas un 51. panta noteikumus,

 

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembrī pieņemtos secinājumus par aizsardzību un drošību,

 

–  ņemot vērā Eiropadomes 2015. gada 25. un 26. jūnijā pieņemtos secinājumus par aizsardzību un drošību,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2015. gada 16. un 17. novembra sanāksmi, kurā piedalījās aizsardzības ministri un kuru vadīja Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā kopš 2004. gada ES ir piedzīvojusi vairākus teroristu uzbrukumus, kuros gājuši bojā simtiem, bet ievainoti tūkstošiem cilvēku;

B.  tā kā nesenajos teroristu uzbrukumos, kas Parīzē 2015. gada 13. novembrī tika organizēti pret ES un tās iedzīvotājiem, gāja bojā 130 cilvēki un 368 tika ievainoti;

C.  tā kā terorisma draudi visā ES turpinās un palielinās, radot dramatiskas pārmaiņas ES iedzīvotāju brīvību jomā;

D.  tā kā, reaģējot uz teroristu uzbrukumiem Parīzē 2015. gada 13. novembrī, Francijas valdība oficiāli pieprasīja izmantot savstarpējās palīdzības klauzulu (Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 7. punktu);

E.  tā kā NATO Ziemeļatlantijas līguma V pantā ietvertajam kolektīvās aizsardzības principam un LES 42. panta 7. punktam vajadzētu būt vienlīdz svarīgiem ES;

F.  tā kā ES dalībvalstu solidaritāte, atbalsts un savstarpējā palīdzība, kas tiek nodrošināta, tostarp ar Savienības līdzekļiem, veido daļu no ES pamata;

G.  tā kā ES prioritāte ir iekšējā drošība un cīņa pret terorismu; tā kā visām dalībvalstīm ir nepieciešama vienota un kopēja stratēģija;

H.  tā kā ES un tās dalībvalstīm ir jābeidz uzticēt savas drošības un aizsardzības stratēģijas un spēju īstenošanu ārējiem dalībniekiem;

I.  tā kā Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ir atbildīga par koordināciju un proaktīvu rīcību tik svarīgos jautājumos kā iepriekš minētie;

J.  tā kā Līgumos paredzētā drošības un aizsardzības veidošanas spēja aizvien ir jāpilnveido; tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par Eiropas drošības un aizsardzības savienības izveidi; tā kā ar Eiropas drošības un aizsardzības savienības palīdzību būs iespējams nostiprināt Ziemeļatlantijas līguma organizāciju, tādējādi vēl vairāk uzlabojot un padarot efektīvāku Eiropas, transatlantisko un globālo drošību un aizsardzību,

1.  apliecina pilnīgu solidaritāti ar visiem tiem, kas cietuši teroristu uzbrukumos, kuri ES notikuši kopš 2014. gada, kā arī ar viņu ģimenēm un draugiem;

2.  apliecina un atzinīgi vērtē visu ES dalībvalstu vienprātīgo atbalstu Francijai; atzinīgi vērtē visu dalībvalstu gatavību sniegt visu nepieciešamo atbalstu un palīdzību;

3.  ar gandarījumu norāda uz nodrošinātajām papildu spējām, kas izmantojamas cīņā pret terorismu; aicina visas dalībvalstis sniegt beznosacījuma un pastāvīgu atbalstu; atzinīgi vērtē Franciju kā šo kopējo centienu rosinātāju;

4.  vērš uzmanību uz to, ka šī ir pirmā reize, kad ir izmantota savstarpējās palīdzības klauzula (Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punkts); uzskata, ka šis gadījums būs precedents minētās klauzulas turpmākai izmantošanai;

5.  pauž nožēlu par to, ka Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos nav proaktīvi vadījusi vai koordinējusi LES 42. panta 7. punkta piemērošanu, tādējādi neizmantojot iespēju veidot patiesu Eiropas atbildi; atgādina, ka ir tikuši ievēroti daudzi darbību ierobežojošie nosacījumi un ka dažas ES iestādes, jo īpaši Eiropadome, nespēj rīkoties koordinēti un neizmanto visas iespējas, lai nodrošinātu kolektīvu un efektīvu atbildi attiecībā uz savstarpējās palīdzības klauzulas piemērošanu;

6.  aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos cieši sadarboties ar Eiropadomi un Komisiju, lai savstarpējās palīdzības klauzulas (42. panta 7. punkta) darbības jomā noteiktu atbilstīgus Savienības līdzekļus un procedūras šādu operāciju koordinēšanai un vadīšanai;

7.  pauž nožēlu par to, ka nav izstrādātas pamatnostādnes un nav veikta analīze par savstarpējās palīdzības klauzulas izmantošanu un ka tādēļ pašlaik ir jāizmanto ad-hoc pasākumi, ad-hoc vadība un ad-hoc sadarbība;

8.  uzskata, ka savstarpējās palīdzības klauzulas izmantošana ir vienreizīga izdevība izveidot pamatu spēcīgai un ilgtspējīgai Eiropas drošības un aizsardzības savienībai; uzskata, ka tikai tad, ja Eiropas Savienībai būs autonomas drošības un aizsardzības spējas, tā varēs un būs gatava stāties pretī lielajiem draudiem un grūtībām iekšējās un ārējās drošības jomā;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, NATO ģenerālsekretāram un ANO ģenerālsekretāram.

(1)

OV C 419, 16.12.2015., 138. lpp.

Juridisks paziņojums