Procedūra : 2015/3035(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0064/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0064/2016

Debates :

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0020

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 457kWORD 132k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0050/2016
14.1.2016
PE575.966v01-00
 
B8-0064/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,


par EP prioritātēm 2016. gada ANO Cilvēktiesību padomes sesijās (2015/3035(RSP))


Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par EP prioritātēm 2016. gada ANO Cilvēktiesību padomes sesijās  
B8-0064/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un to fakultatīvos protokolus, tostarp Konvenciju par bērnu tiesībām un Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019.gads),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp steidzamās rezolūcijas par šo jautājumu,

–  ņemot vērā 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (A8-0344/2015)(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

–  ņemot vērā UNHRC ikgadējo ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai par 2015. gadu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. pantu,

A.  tā kā 2015. un 2016. gadā ir nozīmīgas jubilejas attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, mieru un drošību: Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas 70. gadadiena, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) 50. gadadiena, ANO Deklarācijas par tiesībām uz attīstību (1986. g.) 40. gadadiena un Pekinas deklarācijas un rīcības programmas (1995.g.) 20 gadadiena, kā arī vēsturiski unikālās Rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību (2000. g.) un Tūkstošgades attīstības mērķu (2000. g.) 15. gadadiena;

B.  tā kā atbalstīt cilvēktiesību ievērošanu neatkarīgi no rases, izcelsmes, dzimuma vai ādas krāsas ir pienākums visās valstīs; un atkārtoti uzsverot savu atbalstu nedalāmām cilvēktiesībām — pilsoniskām, ekonomiskām, sociālām vai kultūras —, kas ir savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas, un ņemot vērā, ka jebkuras no tām atņemšana rada tiešu un nelabvēlīgu ietekmi uz citām; tā kā visām valstīm ir pienākums ievērot savu iedzīvotāju pamattiesības un tām ir saistības veikt konkrētus pasākumus šo tiesību ievērošanas uzlabošanai valsts līmenī un sadarboties starptautiskā līmenī, lai visās jomās novērstu šķēršļus cilvēktiesību īstenošanai;

C.  tā kā cilvēktiesību universāluma principa veicināšana un aizsardzība ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;

D.  tā kā Savienības rīcību attiecībās ar trešām valstīm nosaka Lisabonas līguma 21. pants, kurā atkārtoti uzsvērts universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips un paredzēta cilvēka cieņas, vienlīdzības un solidaritātes principa ievērošana, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana;

E.  tā kā cilvēktiesību ievērošana būtu jāintegrē visās politikas jomās, kas saistītas ar mieru un drošību, attīstības sadarbību, tirdzniecību un ieguldījumiem, humānās palīdzības pasākumiem, klimata pārmaiņām un cīņu pret terorismu, jo tās nevar aplūkot izolēti no cilvēktiesību ievērošanas;

F.  tā kā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) regulārās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējo regulāro pārskatu (VRP) mehānisms un īpašās procedūras, kas pievērstas konkrētai situācijai valstīs vai tematiskiem jautājumiem, veicina cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma attīstību un ievērošanu;

G.  tā kā diemžēl ir atzīts, ka dažas pašreizējās Cilvēktiesību padomes locekles ir vienas no tām valstīm, kurās notiek smagākie cilvēktiesību pārkāpumi, un tām ir apšaubāma reputācija attiecībā uz sadarbību ANO īpašo procedūru ietvaros un atbilsmi prasībām par ziņošanu ANO Cilvēktiesību līguma iestādēm,

ANO Cilvēktiesību padome

1.  atzinīgi vērtē vēstnieka un pastāvīgā pārstāvja Choi Kyong-lim iecelšanu par UNHRC 2016. gada priekšsēdētāju;

2.  atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes ikgadējo ziņojumu, kas iesniegts ANO Ģenerālajai asamblejai un aptver 28., 29. un 30. sesiju;

3.  atkārtoti uzsver savu viedokli, ka UNHRC locekles jāievēl no to valstu vidus, kas atbalsta cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas ievērošanu, un mudina ANO dalībvalstis attiecībā uz jebkuru valsti, ko paredzēts ievēlēt par UNHRC locekli, izvirzīt kritērijus, kuru pamatā ir cilvēktiesību izpilde; pauž bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem dažās valstīs, kas nesen ievēlētas par UNHRC loceklēm, un uzsver, ka ir svarīgi aizstāvēt UNHRC neatkarību, lai nodrošinātu, ka tā var turpināt izmantot savas pilnvaras efektīvi un objektīvi;

4.  atkārtoti uzsver atbalstu īpašajām procedūrām un pilnvaru īpašnieku neatkarīgajam statusam, kas ļauj tiem pildīt savas funkcijas objektīvi, pauž dziļu nožēlu par sadarbības trūkumu, ko demonstrēja dažas dalībvalstis, piemēram, Venecuēla, Saūda Arābija un Etiopija, un novērotājas valstis, piemēram, Zimbabve, Uzbekistāna un Turkmenistāna, attiecībā uz tematiskajām īpašajām procedūrām, kā arī par attiecīgo valstu sadarbības trūkumu konkrētai valstij izstrādātu īpašo procedūru ietvaros, un aicina visas valstis pilnīgi sadarboties šo procedūru īstenošanā;

5.  atkārtoti apliecina, cik svarīgs ir vispārējā regulārā pārskata (VRP) visaptverošais raksturs, lai sasniegtu pilnīgu izpratni par situāciju cilvēktiesību jomā visās ANO dalībvalstīs, un atkārtoti uzsver atbalstu otrajam pārskata ciklam, kurā galvenā vērība ir pievērsta pirmajā ciklā pieņemto ieteikumu īstenošanai; tomēr atkārtoti aicina, lai ieteikumi, ko valstis nepieņēma pirmajā ciklā, tiktu vēlreiz pārskatīti, VRP procesam turpinoties;

6.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai VRP procesā pilnīgi piedalītos plašs ieinteresēto personu loks, jo īpaši pilsoniskā sabiedrība, un pauž bažas, ka stingri aizliegumi un aizvien pieaugošie ierobežojumi kavē pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos VRP procesā;

7.  aicina Eiropas Savienību (ES) un Komisiju ievērot VRP ieteikumus visos ES politiskajos dialogos ar attiecīgajām valstīm, lai izpētītu ieteikumu īstenošanas veidus un līdzekļus, izmantojot valsts un reģionālās stratēģijas;

8.  atzinīgi vērtē ANO augstā cilvēktiesību komisāra Pārmaiņu iniciatīvu, kas paredzēta, lai uzlabotu un pastiprinātu ANO cilvēktiesību biroju klātbūtni pasaules mērogā, izveidojot astoņus reģionālus centrus cilvēktiesību ievērošanas uzraudzīšanai un veicināšanai, strādājot tieši ar partneriem, lai cilvēktiesību mehānismu ieteikumus pārvērstu īstās izmaiņās uz vietas;

Pilsoniskās un politiskās tiesības

9.  izsaka bažas par dažās valstīs veiktajiem konstitucionālajiem labojumiem, kuru mērķis ir mainīt prezidentam noteiktās pilnvaras, tas ir jautājums, kas dažos gadījumos izraisījis ar vēlēšanām saistītu vardarbību; atkārtoti apliecina, ka pilsonisko un politisko tiesību, tostarp individuālās un kolektīvās vārda brīvības, pulcēšanās un biedrošanās brīvības, ievērošana ir vienīgie demokrātiskas, tolerantas un plurālistiskas sabiedrības rādītāji;

10.  atkārtoti uzsver, ka brīva politisko līderu ievēlēšana regulārās patiesās vēlēšanās, pamatojoties uz vispārējām un vienādām vēlēšanu tiesībām, ir viena no pamattiesībām, kam vajadzētu būt visiem pilsoņiem atbilstoši Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai (21. panta 3. punkts) un Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (25. pants); atkārtoti apliecina, ka vārda brīvības nodrošināšana un neatkarīgu un plurālistisku pilsonisko sabiedrību veicinoša vide ir priekšnoteikumi, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu;

11.  nosoda vadības spēku ilgstošu uzmākšanos cilvēktiesību aizstāvjiem un opozīcijas personībām, kā arī to aizturēšanu vairākās trešās valstīs; pauž bažas par negodīgiem un ierobežojošiem tiesību aktiem, tostarp ārvalstu finansējuma ierobežojumiem, kā rezultātā samazinās telpa pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm; aicina visas valdības veicināt un atbalstīt plašsaziņas līdzekļu brīvību, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvju aktivitātes un ļaut tiem darboties bez bailēm, apspiešanas vai iebaidīšanas;

12.  uzskata, ka mūsdienu digitālās tehnoloģijas rada gan priekšrocības, gan problēmas tiesību uz privātumu aizsardzībai un vārda brīvības īstenošanai tiešsaistē visā pasaulē; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka ir iecelts ANO īpašais referents par tiesībām uz privātumu digitālajā laikmetā, kura mandātā ietilpst uzraudzība un privātuma jautājumi, kas ietekmē cilvēkus tiešsaistē un bezsaistē;

13.  atkārtoti uzsver savu pastāvīgo nostāju pret nāvessodu, spīdzināšanu, nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos kā soda veidu jebkurā gadījumā un jebkādos apstākļos; atkārtoti uzsver, ka nāves soda atcelšana veicina cilvēka cieņas principu ievērošanu, un atkārtoti apliecina savu atbalstošo nostāju attiecībā uz katra indivīda tiesībām uz dzīvību un cilvēka cieņu;

14.  izsaka atzinību par sasniegto būtisko progresu šajā jomā, jo daudzas valstis ir pārtraukušas nāvessoda izpildi, savukārt citas īstenojušas likumdošanas pasākumus virzībā uz nāvessoda atcelšanu; tomēr pauž nožēlu, ka dažās valstīs pēdējo gadu laikā atjaunota nāves soda izpildīšana; aicina valstis, kuras atcēlušas nāvessodu vai kurām ir pastāvīgs moratorijs par nāvessodu, to atkārtoti neieviest;

Sociālās un ekonomiskās tiesības

15.  pauž nožēlu, ka vairāk nekā 20 gadus pēc Vīnes deklarācijas pieņemšanas par to, ka visas cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas, Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) netiek uzskatīts par tikpat fundamentālu un svarīgu kā Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR); atzīst UNHRC centienus nodrošināt, lai pret visām cilvēktiesībām būtu vienāda attieksme un lai tās tiktu uzskatītas par vienlīdz nozīmīgām, un šajā nolūkā noteikt īpašo procedūru pilnvaru turētājus attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

16.  pauž nopietnas bažas par galējās nabadzības pieaugumu, kas apdraud visu cilvēktiesību pilnīgu izmantošanu; šajā saistībā atzinīgi vērtē UNHRC īpašā referenta ziņojumu par galējo nabadzību un cilvēktiesībām (A/HRC/29/31) un atbalsta viņa priekšlikumus galējās nabadzības izskaušanai, kuros ietverts turpmāka minētais: ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām piešķirt tādu pašu nozīmi un prioritāti kā pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; atzīt tiesības uz sociālu aizsardzību; īstenot fiskālo politiku, kura īpaši paredzēta nevienlīdzības mazināšanai; atjaunot un iedzīvināt tiesības uz vienlīdzību un diskusijās par cilvēktiesībām galveno uzmanību pievērst jautājumiem par resursu pārdali;

17.  uzskata, ka korupcija, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nesaimnieciska darbība ar sabiedriskajiem labumiem un atbildības trūkums veicina pilsoņu cilvēktiesību pārkāpšanu, jo mazina to valsts budžeta līdzekļu apmēru, kas būtu jāatvēl cilvēktiesību attīstībai ļoti nepieciešamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, izglītībai, veselības pamatpakalpojumiem un citai sociālajai infrastruktūrai; uzskata, ka cilvēktiesību, jo īpaši tiesību uz informāciju, vārda un pulcēšanās brīvību, neatkarīgu tiesu varu un demokrātisku dalību sabiedriskajās lietās, ievērošana ir izšķirīga cīņai ar korupciju;

Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

18.  stingri atbalsta efektīvu un visaptverošu ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām īstenošanu ES un ārpus tās, tostarp izstrādājot valstu rīcības plānus; uzsver nepieciešamību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu trūkumus ANO Vadošo principu efektīvā īstenošanā, tostarp nodrošināt taisnīgumu un tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

19.  aicina ANO un ES risināt jautājumu par zemes tiesību aizstāvjiem, kas cieš no atriebības, tostarp draudiem, aizskaršanas, patvaļīgiem arestiem, uzbrukumiem un slepkavībām, par to, ka kritizē plaša mēroga zemes iegādi, kas samazina trešo valstu lauku iedzīvotāju tiesības uz zemi un pārtiku; aicina izmantot ANO mehānismus un ES rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju, lai cilvēktiesību projektos sistemātiski iekļautu zemes tiesību aizstāvjus;

20.  atzinīgi vērtē ANO augstā cilvēktiesību komisāra iniciatīvu uzlabot projektu par juridisko atbildību un tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamību, lai sekmētu godīgu un efektīvāku valsts tiesību aktu tiesisko aizsardzības līdzekļu sistēmu, jo īpaši nopietnos cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos uzņēmējdarbības nozarē; aicina valdības izpildīt savus pienākumus saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem uzņēmējdarbības jomā un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskuma pieejamību upuriem, kas sastopas gan ar praktiskām, gan ar tiesiskām problēmām, kad cenšas piekļūt tiesiskās aizsardzības līdzekļiem valsts un starptautiskā līmenī;

21.  norāda, ka saskaņā ar Cilvēktiesību padomes (HRC) 2014. gada 26. jūnija rezolūciju ir izveidota atklātā starpvaldību darba grupa (IGWG) par starptautiska, juridiski saistoša instrumenta izstrādi attiecībā uz starptautisku uzņēmējsabiedrību un citu uzņēmumu atbildību saistībā ar cilvēktiesībām, un tās pirmā sesija notika 2015. gada jūlijā; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi iesaistīties sarunās par iepriekš minētajiem juridiski saistošajiem starptautiskajiem instrumentiem;

Migrācija

22.  ir nobažījies par nopietnāko humanitāro krīzi kopš Otrā pasaules kara, ko rada pieaugošs to personu skaits, kuras vajāšanas, bruņotu konfliktu un vispārējas vardarbības rezultātā un meklējot aizsardzību un labāku dzīvi spiestas pamest savas mājas un riskē ar savu dzīvību, dodoties bīstamā ceļojumā; aicina Cilvēktiesību padomi izmantot tās mehānismus, lai pievērstu nepieciešamo uzmanību krīzes ietekmei uz cilvēktiesībām, un šajā saistībā izstrādāt ieteikumus;

23.  aicina visas valstis pieņemt uz cilvēktiesībām pamatotu pieeju migrācijai, kas migrācijas politikas un pārvaldības centrā izvirza migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības, īpašu uzmanību pievēršot atstumtu un nelabvēlīgā situācijā esošo migrantu grupu stāvoklim, piemērām, sievietēm un bērniem; aicina visas valstis pievērst uzmanību ar dzimumu saistītai vardarbībai pret sievietēm un meitenēm un uzsver, cik svarīgi ir migrācijas politikas plānošanā ņemt vērā dzimuma perspektīvu, lai varētu reaģēt uz to īpašajām vajadzībām;

24.  atgādina, ka visām valstīm to jurisdikcijā ir pienākums ievērot un aizsargāt visu personu cilvēktiesības neatkarīgi no viņu valstspiederības vai izcelsmes un neatkarīgi no viņu imigrācijas statusa; atgādina, ka migranti jāsūta atpakaļ tikai tad, ja pilnīgi ievērotas migrantu tiesības, pamatojoties uz brīviem un apzinātiem lēmumiem, un tikai tad, ja viņu valstī ir garantēta tiesību aizsardzība; aicina valdības izbeigt migrantu patvaļīgu arestēšanu un aizturēšanu;

Klimata pārmaiņas un cilvēktiesības

25.  atzinīgi vērtē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pieņemto Parīzes nolīgumu, kurā ietverta pielāgošanās, pārmaiņu mazināšana, tehnoloģiju attīstība un nodošana un spēju veidošana; uzstāj, ka klimata pārmaiņu jautājums būtu jāintegrē visās ekonomikas politikas jomās; mudina visas nolīguma parakstītājas puses pieņemt steidzamus un vērienīgus pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas pasākumus, integrējot klimata pārmaiņas visās politikas jomās;

26.  atgādina, ka klimatu pārmaiņu negatīvā ietekme rada tūlītējus un iespējami neatgriezeniskus pasaules mēroga draudus pilnīgai cilvēktiesību ievērošanai un būtiski ietekmē neaizsargātās iedzīvotāju grupas, kuru tiesības jau ir apdraudētas; ar bažām norāda, ka gaidāms, ka ar klimatu saistīti notikumi, piemēram, jūras līmeņa celšanās un ekstrēmas laikapstākļu izmaiņas, kas rada sausumu un plūdus, izraisīs vēl vairāk dzīvību zaudējumu, iedzīvotāju pārvietošanos un pārtikas un ūdens trūkumu;

27.  aicina starptautisko kopienu risināt termina „klimata bēglis” juridiskās nepilnības, tostarp iekļaut tā iespējamo definīciju starptautiskajās tiesībās vai jebkuros juridiski saistošos starptautiskajos nolīgumos;

Sieviešu tiesības

28.  atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes neseno Rezolūciju Nr. 2242 par sievietēm, mieru un drošību, kurā sievietēm ir pievērsta galvenā uzmanība visos centienos risināt vispasaules mēroga problēmas, tostarp pieaugošo vardarbīgo ekstrēmismu, klimata pārmaiņas, migrāciju, ilgtspējīgu attīstību, mieru un drošību; pauž atzinību saistībā ar ANO pasaules mēroga pētījumā iegūtajiem datiem par ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību īstenošanu, kurā uzsvērts, cik svarīga ir sieviešu līderība un dalība konfliktu risināšanā un miera veidošanā, un ka viņu iesaistīšanās ir uzlabojusi humāno palīdzību, stiprinājusi miera uzturētāju centienus, sekmējusi miera sarunu noslēgšanu un palīdzējusi cīnīties ar vardarbīgu ekstrēmismu;

29.  pauž bailes par faktu, ka kopš vardarbīgu ekstrēmistu grupu parādīšanās, piemēram, „DAIŠ“ Sīrijā un Irākā un „Boko Haram“ Rietumāfrikā, vardarbība pret sievietēm sasniegusi jaunu dimensiju, kas ir biedējošāka nekā jebkad agrāk, jo seksuāla vardarbība kļuvusi par neatņemamu daļu šo ekstrēmistu grupu mērķos, ideoloģijā un ienākumu avotos, un kas starptautiskajai kopienai rada jaunu kritisku izaicinājumu; aicina visas valdības un ANO iestādes pastiprināt savas saistības cīnīties ar šiem riebīgajiem noziegumiem un atjaunot sieviešu cieņu, lai viņas saņemtu taisnīgumu, atlīdzinājumu par ciešanām un atbalstu;

30.  uzskata, ka viens no veidiem, kā pretoties ekstrēmismam, ir sieviešu pašnoteikšanās tiesību garantēšana, risinot pamatā esošo nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem, kas sievietes un meitenes padara neaizsargātas konfliktu laikā; un aicina ANO un visas tās dalībvalstis veikt konkrētas darbības, lai nodrošinātu sieviešu pašnoteikšanās tiesības, to jēgpilnu iekļaušanu konfliktu novēršanā un atrisināšanā, kā arī miera sarunu un miera veidošanas procesā, palielinot to pārstāvību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, tostarp valsts, reģionālās un starptautiskās organizācijās un mehānismos;

Bērnu tiesības

31.  atgādina, ka Konvencijā par bērna tiesībām, kas tika pieņemta 1989. gadā un ir visvairāk ratificētais starptautiskais cilvēktiesību līgums, izklāstītas vairākas bērnu tiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, veselību, izglītību un rotaļāšanos, kā arī tiesības uz ģimenes dzīvi, tiesības tikt aizsargātam pret vardarbību un diskrimināciju un tikt uzklausītam; aicina šā līguma parakstītājus ievērot savus pienākumus;

32.  atzinīgi vērtē ANO plānoto pasaules mēroga pētījumu, lai ar uzraudzību un novērtējuma analīzi gūtu priekšstatu par to, kā pastāvošie starptautiskie tiesību akti un standarti tiek īstenoti uz vietas, un novērtētu konkrētās valstu iespējas uzlabot to politiku un reaģēšanas veidus; mudina visas valstis atbalstīt un aktīvi piedalīties pētījumā;

LGBTI personu tiesības

33.  pauž bažas, ka joprojām pastāv diskriminējoši tiesību akti un prakse, kā arī vardarbība pret personām dažādās valstīs to seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ; mudina rūpīgi uzraudzīt LGBTI personu situāciju valstīs, kur nesen pieņemtie pret LGBTI personām vērstie likumi apdraud seksuālo minoritāšu pārstāvju dzīvību; pauž nopietnas bažas par tā dēvētajiem „pretpropagandas” likumiem, ar ko ierobežo vārda un pulcēšanās brīvību, tostarp arī Eiropas valstīs;

34.  atkārtoti apliecina atbalstu augstā cilvēktiesību komisāra pastāvīgajiem centieniem, jo īpaši viņa izstrādātajiem paziņojumiem, ziņojumiem un brīvības un vienlīdzības kampaņai, kuru mērķis ir veicināt un aizsargāt LGBTI personu iespējas izmantot visas cilvēktiesības; mudina augsto komisāru turpināt cīņu pret diskriminējošiem likumiem un praksi;

Bezpilota gaisa kuģi (droni) un autonomie ieroči

35.  atkārtoti aicina ES Padomi izstrādāt vienotu ES nostāju attiecībā uz bruņotu dronu izmantošanu, vislielāko nozīmi piešķirot cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanai un risinot tādus jautājumus kā tiesiskais regulējums, samērīgums, atbildība, civiliedzīvotāju aizsardzība un pārredzamība; vēlreiz mudina ES aizliegt tādu pilnīgi autonomu ieroču ražošanu, izstrādi un izmantošanu, kas ļauj izdarīt uzbrukumu bez cilvēka iejaukšanās; uzsver, ka cilvēktiesības būtu jāiekļauj visos dialogos par terorisma apkarošanu, kas tiek risināti ar trešām valstīm;

ES cilvēktiesību integrēšana

36.  aicina ES veicināt izpratni par universālu un nedalāmu cilvēktiesību principu, tostarp pilsoniskām, politiskām, ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām, atbilstīgi Lisabonas līguma 21. pantam un Vispārīgajiem noteikumiem attiecībā uz Savienības ārējo darbību;

37.  atkārtoti aicina ES pieņemt uz tiesībām pamatotu pieeju un integrēt cilvēktiesību ievērošanu tirdzniecības, ieguldījumu politikās, sabiedriskajos pakalpojumos, attīstības sadarbībā un kopējā drošības un aizsardzības politikā; uzsver arī to, ka ES cilvēktiesību politikai vajadzētu nodrošināt, ka tās iekšējās un ārējās politikas ir saskaņotas un atbilstošas ES līguma saistībām;

ES prioritātes ar atsevišķām valstīm saistītos jautājumos

Baltkrievija

38.  pauž dziļas bažas, ka turpinās vārda brīvības un biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvības ierobežošana, nosoda neatkarīgo un opozīcijas žurnālistu aizskaršanu, kā arī cilvēktiesību aktīvistu un kritiķu aizskaršanu un aizturēšanu, pamatojoties uz neīstām apsūdzībām; nosoda nepārtrauktu nāvessoda piemērošanu; aicina padomes 32. sesijā atjaunot ANO īpašā referenta pilnvaras attiecībā uz situāciju cilvēktiesību jomā Baltkrievijā un aicina valdību pilnīgi sadarboties ar īpašo referentu un apņemties sākt jau sen nepieciešamās reformas, lai aizsargātu cilvēktiesības, tostarp, īstenojot īpašā referenta un citu cilvēktiesību mehānismu izstrādātos ieteikumus;

Ukraina

39.  pauž nopietnas bažas par nepārtrauktiem neselektīviem uzbrukumiem civiliedzīvotāju apdzīvotos reģionos, mērķtiecīgiem uzbrukumiem skolām un par to, ka abas puses skolas izmanto militāriem mērķiem; nosoda konfliktā pastrādātos nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus un pilnīgi atbalsta ANO cilvēktiesību uzraudzības misiju un EDSO Īpašo novērošanas misiju Ukrainā; aicina Ukrainas valdību veikt pasākumus, lai atļautu piegādāt konkrētus medikamentu veidus, tostarp medikamentus opioīdu aizstāšanas terapijai (OST), uzlabotu reģistrācijas procedūru un veidus, kā nodarbinātības un valsts pabalstiem var piekļūt tie, kas pārvietoti konflikta dēļ, atceltu tiesību aktus, kas var negatīvi ietekmēt vārda un biedrošanās brīvību, veikt konkrētus pasākumus, lai atturētu no tā, ka gan valdības kontrolētajā teritorijā, gan nemiernieku pārņemtajos reģionos bruņotie spēki un bruņotās grupas izmanto skolas, un ratificēt Romas statūtus, kā arī pievienoties Starptautiskajai Krimināltiesai kā pilntiesīgai loceklei; aicina ES dalībvalstis atbalstīt visus iespējamos centienus ANO līmenī, lai cīnītos pret nesodāmību un veiktu objektīvu izmeklēšanu par vardarbīgiem notikumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar bargo vēršanos pret Maidana demonstrācijām un par to, ka valdību atbalstošie spēki un Krievijas atbalstītie nemiernieki Austrumukrainā bruņoto konfliktu laikā izmantoja šķembu munīciju, un risināt cilvēktiesību situāciju Krimā un citus pārkāpumus saistībā ar bruņotajiem konfliktiem Austrumukrainā;

Azerbaidžāna

40.  atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes 29. sesijas laikā iesniegto kopīgo paziņojumu par situāciju cilvēktiesību jomā Azerbaidžānā, bet pauž nožēlu, ka vairākas ES dalībvalstis neatbalstīja šo kopīgo paziņojumu; aicina ES dalībvalstis un citus padomes locekļus rūpīgi uzraudzīt situāciju cilvēktiesību jomā Azerbaidžānā un turpināt darbu, lai pieņemtu rezolūciju, kurā aicina nekavējoties atbrīvot cilvēktiesību aizstāvjus, politiskos un pilsoniskos aktīvistus, žurnālistus un emuāristus, kas tikuši arestēti vai ieslodzīti, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām, pilnīgi izmeklēt apgalvojumus par spīdzināšanu apcietinājuma vietā un atcelt likumus, kuros pārmērīgi ierobežota vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvība Azerbaidžānā;

Uzbekistāna

41.  mudina ES dalībvalstis turpināt izstrādāt ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju, ar ko izveidotu īpašu ANO mehānismu Uzbekistānai, lai nodrošinātu ANO uzraudzību, publiskus ziņojumus un diskusijas Cilvēktiesību padomē par situāciju cilvēktiesību jomā Uzbekistānā, lai risinātu jautājumu par Uzbekistānas sadarbības trūkumu ar ANO cilvēktiesību mehānismu, nepārtraukto politisko oponentu, tostarp cilvēktiesību aizstāvju, aizturēšanu lielā skaitā, nepārtrauktu biedrošanās brīvības, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežošanu un nepārtraukto bērnu darba izmantošanu;

Sīrija

42.  mudina Cilvēktiesību padomi aicināt ANO Drošības padomi (ANO DP) veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie, kas izdarījuši cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp pārkāpumus, kas var tikt uzskatīti par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, tiek saukti pie atbildības, tostarp, nododot Sīrijas situāciju Starptautiskajai Krimināltiesai;

Jemena

43.  pauž lielas bažas par nopietno krīzi, kas valsti skar kopš 2014. gada septembra, kad husīti un citas jemeniešu bruņotās grupas veica nopietnus kara tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus, un kopš 2015. gada marta, kad Saūda Arābijas vadītā koalīcija darīja to pašu; īpaši nosoda pēdējās minētās koalīcijas veiktos neselektīvos un nesamērīgos gaisa uzbrukumus, kuros nogalināti un ievainoti daudzi civiliedzīvotāji un iznīcināts liels civiliedzīvotāju īpašumu skaits; tā kā gaidāms, ka augstais cilvēktiesību komisārs ziņos padomei par situāciju Jemenā tās nākamajā sesijā 2016. gada martā, aicina ES atbalstīt to, ka Cilvēktiesību padomē izveido starptautisku izmeklēšanu, lai dokumentētu visu pušu kopš 2014. gada septembra izdarītos pārkāpumus;

Bahreina

44.  pauž nožēlu, ka Bahreinas valdība nav progresējusi, lai atrisinātu jautājumus saistībā ar nepārtraukto daudzo cilvēku, tostarp cilvēktiesību aizstāvju, politisko aktīvistu un žurnālistu, aizturēšanu par tiesību uz mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību izmantošanu, atbildības trūkumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp spīdzināšanu, un neatkarīguma un objektivitātes trūkumu Bahreinas tiesu sistēmā; aicina ES dalībvalstis Cilvēktiesību padomē aktualizēt situāciju cilvēktiesību jomā Bahreinā, izmantojot individuālus paziņojumus, kopīgu paziņojumu vai rezolūciju, kurā Bahreinu mudina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus, politiskos aktīvistus un citas personas, kas aizturētas un apsūdzētas par varbūtējiem pārkāpumiem saistībā ar tiesībām uz vārda brīvību, mierīgu pulcēšanos un biedrošanos, ieviest un nodrošināt objektīvu izmeklēšanu par visām apsūdzībām spīdzināšanā un sliktu izturēšanos un ātri veicināt īpašā referenta par spīdzināšanu apmeklējumu un citus ANO cilvēktiesību mehānismus; atkārtoti aicina ES izstrādāt visaptverošu stratēģiju attiecībā uz to, kā ES un tās dalībvalstis varētu censties aktīvi panākt ieslodzīto aktīvistu un pārliecības dēļ ieslodzīto atbrīvošanu;

Dienvidsudāna

45.  aicina Cilvēktiesību padomi atbalstīt īpašā referenta par Dienvidsudānu iecelšanu, kura pilnvarās ietilptu uzraudzīt un publiski ziņot par pārkāpumiem, tostarp bērnu kareivju vervēšanu un izmantošanu, un par skolu izmantošanu militāriem mērķiem, kā arī izstrādāt ieteikumus efektīvas atbildības nodrošināšanai;

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

46.  atzinīgi vērtē Ģenerālās Asamblejas pieņemto rezolūciju, kurā nosodīti „ieilgušie un notiekošie sistemātiskie, plašie un nopietnie cilvēktiesību pārkāpumi“ KTDR un ANO Drošības padome mudināta veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu atbildību, tostarp, apsverot Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas situācijas nodošanu Starptautiskajai Krimināltiesai, un aicina Cilvēktiesību padomi atkārtoti uzsvērt atbildības pieprasīšanu, tostarp no tiem, kas izdarījuši noziegumus pret cilvēci atbilstoši valsts augstākajā līmenī desmitiem gadu ilgi noteiktajai politikai;

Valstis saskaņā ar vispārējo regulāro pārskatu (VRP)

Gruzija

47.  atzinīgi vērtē Gruzijas dalību UNHRC un neseno VRP par Gruziju; norāda uz nozīmīgām tiesību aktu reformām, kuru rezultātā ir panākts neliels progress un uzlabojumi attiecībā uz tiesiskumu un tiesībaizsardzības sektoru, prokuratūru, cīņu pret sliktu izturēšanos, bērnu tiesībām, privātuma un personas datu aizsardzību un iekšzemē pārvietotām personām (IDP); tomēr norāda, ka nepieciešami turpmāki centieni saistībā ar sliktu izturēšanos, jo īpaši attiecībā uz pirmstiesas aizturēšanu un upuru rehabilitēšanu, atbildību par tiesībsargājošo iestāžu īstenoto ļaunprātīgu izmantošanu, valdības amatpersonu iepriekš īstenotās ļaunprātīgās izmantošanas izmeklēšanu un minoritāšu un sieviešu tiesībām; joprojām pauž bažas par vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un uzraudzītāju piekļuves trūkumu okupētajiem Abhāzijas reģioniem un Chinvali reģionam / Dienvidosetijai, kur cilvēktiesību pārkāpumi joprojām ir plaši izplatīti; aicina Gruzijas valdību veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu VRP procesā izstrādāto ieteikumu izpildes pārbaudīšanu;

Libāna

48.  pauž atzinību Libānai par atvērto robežu un uzņemšanas politiku, kas tiek piekopta vairākus gadus attiecībā uz bēgļiem no Palestīnas, Irākas un Sīrijas, un aicina Eiropas Savienību piešķirt vairāk resursu un ciešāk sadarboties ar Libānas iestādēm, lai palīdzētu šai valstij atbalstīt bēgļu un patvēruma meklētāju tiesību aizsardzību; šajā saistībā ir nobažījies par ziņojumos sniegto informāciju par bērnu un/vai piespiedu laulību gadījumu būtiski lielo skaitu starp Sīrijas bēgļiem; mudina Libānas valdību apsvērt tā likuma reformu, kurš reglamentē iebraukšanu, uzturēšanos Libānā un izbraukšanu no šīs valsts un kurā nav iekļauts nošķīrums starp patvēruma meklētājiem un bēgļiem, no vienas puses, un migrantiem, no otras puses; atbalsta ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas (CEDAW) ieteikumus, kurā aicināts īstenot pasākumus, lai veicinātu informētību mājsaimniecībā nodarbinātu migranšu vidū par viņu cilvēktiesībām saskaņā ar CEDAW Konvenciju, kurā Libāna ir viena no parakstītājām pusēm; īpaši uzsver nepieciešamību atcelt „Kafala“ sistēmu un nodrošināt efektīvu mājsaimniecībā nodarbinātu migranšu piekļuvi taisnīgumam, tostarp, tiesisko un administratīvo procedūru laikā garantējot viņu drošību un uzturēšanos saistībā ar viņu statusu;

Mauritānija

49.  uzsver, ka, lai gan Mauritānijas valdība ir daudz paveikusi tādu tiesību aktu izstrādes jomā, kuru mērķis ir cīnīties pret visiem verdzības veidiem un praksi, kas atgādina verdzību, efektīvas īstenošanas trūkums sekmē šādas prakses pastāvēšanu; aicina iestādes ieviest pret verdzību vērstu likumu, valsts līmenī sākt sistemātisku un regulāru sadalītu datu vākšanu par visiem verdzības veidiem un veikt rūpīgu, uz pierādījumiem pamatotu pētījumu par verdzības vēsturi un būtību, lai izskaustu šo praksi;

50.  mudina Mauritānijas varas iestādes atļaut vārda un pulcēšanās brīvību saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un savas valsts likumiem; aicina arī atbrīvot Biram Dah Abeid, Bilal Ramdane un Djiby Sow, lai viņi varētu turpināt nevardarbīgo kampaņu pret verdzības turpināšanos, nebaidoties no aizskaršanas un iebiedēšanas;

Mjanma

51.  atzinīgi vērtē konkurējošu vēlēšanu rīkošanu 2015. gada 8. novembrī, kas ir svarīgs pavērsiens valsts pārejā uz demokrātiju; tomēr joprojām pauž bažas par šo vēlēšanu konstitucionālo regulējumu, kurā 25 % no vietām parlamentā rezervētas militārpersonām; atzīst panākto progresu attiecībā uz cilvēktiesībām, vienlaikus nosakot vairākas īpaši nozīmīgas atlikušās jomas, tostarp minoritāšu tiesības un vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanas brīvība;

52.  nosoda pret rohingiem vērstu diskrimināciju, kuru saasina fakts, ka šai kopienai trūkst juridiskā statusa un pieaug naidu kurinoši izteikumi pret tiem, kas nav budisti; aicina pilnīgi, pārredzami un neatkarīgi izmeklēt visus ziņojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem pret rohingiem un uzskata, ka visos četros tiesību aktos, ko parlaments pieņēma 2015. gadā ar mērķi „aizsargāt rasi un reliģiju“, ir diskriminējoši aspekti attiecībā uz dzimumu; atkārto prasību Augstā cilvēktiesību komisāra birojam (OHCHR) atļaut izveidot biroju šajā valstī; uzstāj, ka ir jāveic pilns ilgtspējas ietekmes novērtējums, pirms tiek noslēgtas sarunas par ieguldījumu nolīgumu starp ES un Mjanmu;

Nepāla

53.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 20. septembrī spēkā stājās jaunā Nepālas Konstitūcija, ar ko būtu jāizveido pamats valsts politiskajai stabilitātei un ekonomiskajai attīstībai nākotnē; cer, ka tuvākajā nākotnē tiks risināti atlikušie jautājumi par minoritāšu, tostarp dalītu, politisko pārstāvību un pilsonības likumiem; pauž nožēlu par plašo atbildības trūkumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pilsoņu kara laikā veica abas puses, lai gan 2014. gada maijā tika pieņemts Likums par patiesību, samierināšanos un pazušanu; mudina Nepālas valdību pievienoties Starptautiskajai konvencijai par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu; nosoda tibetiešu bēgļu pamatbrīvību ierobežojumus; mudina Indiju atcelt neoficiālo Nepālas ekonomikas blokādi, kas kopā ar postošo zemestrīci 2015. gada aprīlī izraisīja humanitāro krīzi un gandrīz vienu miljonu nepāliešu iegrūda nabadzības strupceļā;

Omāna

54.  pauž atzinību Omānai par valdības Valsts cilvēktiesību komisijas (NHRC) izveidošanu un par ielūgumu, kas darīja iespējamu ANO īpašam referentam par tiesībām uz mierīgu pulcēšanos pirmo reizi apmeklēt valsti 2014. gada septembrī; pauž cerību, ka šie konstruktīvie pasākumi novedīs pie intensīvākas Omānas sadarbības ar ANO cilvēktiesību jomas pārstāvjiem un neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām; mudina Omānu veikt nepieciešamās darbības, lai mazinātu visaptverošu baiļu un iebaidīšanas gaisotni valstī, kā to raksturoja ANO īpašais referents, apgalvojot, ka personām bija „bailes paust savas domas, bailes runāt pa tālruni, bailes satikties”; joprojām pauž bažas par visu politisko partiju aizliegšanu, kā arī 2014. gada augustā pieņemto jauno valstspiederības likumu, kurā noteikts, ka pilsoņiem, kas pievienojas grupām, kuras uzskatāmas par kaitīgām valsts interesēm, varētu atcelt pilsonību, un aicina valdību pārdomāt šos lēmumus; aicina ES iestādes un dalībvalstis piedāvāt tehnisku un juridisku atbalstu, lai palīdzētu Omānai radīt drošu un labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

Ruanda

55.  pauž bažas par situāciju cilvēktiesību jomā Ruandā, tostarp vārda un biedrošanās brīvības ierobežošanu, demokrātiskās telpas samazināšanos attiecībā uz politiskajām opozīcijas partijām un neatkarīgajām pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm, un tiesu varas neatkarību veicinošas vides trūkumu; aicina Ruandas valdību atvērt demokrātisku telpu, kur visi sabiedrības segmenti var brīvi darboties;

56.  ir nobažījies par ierosinātajām konstitucionālajām izmaiņām, kuru mērķis ir ļaut pašreizējam prezidentam izvirzīt kandidatūru trešajam termiņam; aicina Ruandas valdību atbalstīt Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu, kuras 5. pantā noteikts, ka pusēm jāveic visi piemērotie pasākumi, lai nodrošinātu konstitucionālo varu, jo īpaši konstitucionālo pilnvaru nodošanu, un kuras 23. pantā paredzēts, ka jebkādi konstitūcijas grozījumi, kas pārkāpj demokrātiskas valdības maiņas principus, ir pretlikumīgi;

°

°  °

57.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 69. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un Eiropas Padomes Ģenerālās asamblejas ģenerālsekretāram.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0470.

Juridisks paziņojums