Procedūra : 2015/3035(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0065/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0065/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 21/01/2016 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 435kWORD 114k
14.1.2016
PE575.967v01-00
 
B8-0065/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada sesijās (2015/3035(RSP))


Charles Tannock, Raffaele Fitto, Edward Czesak, Angel Dzhambazki ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada sesijās (2015/3035(RSP))  
B8‑0065/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un to fakultatīvos protokolus, tostarp Konvenciju par bērna tiesībām un Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/251, ar ko izveido Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015–2019),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību padomi,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp steidzamās rezolūcijas par šiem jautājumiem,

–  ņemot vērā 2015. gada 17. decembra rezolūcija par 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

–  ņemot vērā 2015. gada UNHRC ikgadējo ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību, miera un drošības ziņā 2015. un 2016. gadā atzīmējamas svarīgas gadadienas: Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas 70. gadadiena, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) 50. gadadiena, ANO Deklarācijas par tiesībām uz attīstību (1986) un Pekinas deklarācijas un rīcības platformas (1995) attiecīgi 40. un 20. gadadiena, kā arī ANO Drošības padomes svarīgās rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību (2000) un Tūkstošgades attīstības mērķu (2000) 15. gadadiena;

B.  tā kā visām valstīm ir pienākums nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu neatkarīgi no rases, izcelsmes, dzimuma vai ādas krāsas; tā kā visām valstīm ir pienākums ievērot savu iedzīvotāju pamattiesības un saistības veikt konkrētus pasākumus šo tiesību ievērošanas uzlabošanai valsts līmenī un sadarboties starptautiskā līmenī, lai visās jomās novērstu šķēršļus cilvēktiesību realizācijai;

C.  tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošanas, veicināšanas un aizsardzības princips ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;

D.  tā kā Savienības rīcību attiecībās ar trešām valstīm nosaka Lisabonas līguma 21. pants, kurā atkārtoti uzsvērts universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību princips un paredzēta cilvēka cieņas, vienlīdzības un solidaritātes principa ievērošana, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana;

E.  tā kā cilvēktiesību ievērošana būtu jāņem vērā visās politikas jomās, kas saistītas ar mieru un drošību, attīstības sadarbību, tirdzniecību un investīcijām, humānās palīdzības pasākumiem, klimata pārmaiņām un terorisma apkarošanu;

F.  tā kā UNHRC kārtējās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējo regulāro pārskatu (VRP) mehānisms un īpašās procedūras, kas pievērstas vai nu situācijai konkrētās valstīs, vai tematiskiem jautājumiem, dod ieguldījumu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma attīstībā un ievērošanā;

G.  tā kā diemžēl patlaban ir atzīts, ka dažas no Cilvēktiesību padomes pašreizējām loceklēm ir starp smagākajiem cilvēktiesību pārkāpējiem un ar apšaubāmu reputāciju attiecībā uz sadarbību ar ANO īpašajām procedūrām un atbilstību prasībām par ziņošanu ANO cilvēktiesību līgumu iestādēm,

1.  atzinīgi vērtē sūtņa Choi Kyong-lim iecelšanu par UNHRC 2016. gada priekšsēdētāju;

2.  atzinīgi vērtē UNHRC gada ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai, kas attiecas uz 28., 29. un 30. sesiju;

3.  vēlreiz pauž savu nostāju, ka UNHRC locekles būtu jāievēl no to valstu vidus, kuras ievēro cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju, un mudina ANO dalībvalstis censties panākt, ka jebkuras valsts ievēlēšana par UNHRC locekli ir atkarīga no kritērijiem, kuru pamatā ir sniegums cilvēktiesību jomā; pauž bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem dažās valstīs, kuras nesen ievēlētas par UNHRC loceklēm;

4.  atkārtoti pauž atbalstu īpašajām procedūrām un pilnvaru turētāju neatkarības statusam, kas dod iespējas pilnīgi neitrāli veikt savus pienākumus, un aicina visas valstis sadarboties ar šīm procedūrām;

5.  atkārtoti apliecina, cik svarīgs ir vispārējā regulārā pārskata (VRP) visaptverošais raksturs, lai rastu pilnīgu izpratni par cilvēktiesību stāvokli visās ANO dalībvalstīs, un atkārtoti pauž savu atbalstu otrajam pārskata ciklam, kurā galvenā vērība ir pievērsta pirmajā ciklā pieņemto ieteikumu īstenošanai; tomēr atkārtoti aicina, lai ieteikumi, ko valstis nepieņēma pirmajā ciklā, tiktu vēlreiz pārskatīti, VRP procesam turpinoties;

6.  aicina ES un Komisiju sekot līdzi VRP ieteikumu izpildei visos ES politikas dialogos ar attiecīgajām valstīm, lai izpētītu veidus un līdzekļus, kā šos ieteikumus īstenot ar valstu un reģionālām stratēģijām;

7.  uzsver, ka vispārējā regulārā pārskata (VRP) procesā ir pilnīgi jāiesaista plašs ieinteresēto personu loks, it sevišķi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, un pauž bažas par smagajiem ierobežojumiem, kas dažās valstīs kavējuši pilsoniskās sabiedrības dalību VRP procesos;

8.  atzinīgi vērtē ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārmaiņu iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot un nostiprināt ANO cilvēktiesību biroju globālo pārstāvību, izveidojot astoņus reģionālos centrus cilvēktiesību ievērošanas uzraudzībai un sekmēšanai tiešā sadarbībā ar partneriem, lai cilvēktiesību mehānismu ieteikumus īstenotu reālās pārmaiņās uz vietas;

9.  pauž bažas par dažās valstīs veiktajām konstitucionālajām izmaiņām, kuru mērķis ir mainīt prezidenta pilnvaru laika ierobežojumu un kuras dažos gadījumos ir izraisījušas ar vēlēšanām saistītu vardarbību; atkārto, ka vienīgie rādītāji, kas liecina par demokrātisku, tolerantu un plurālistisku sabiedrību, ir pilsonisko un politisko tiesību, tostarp individuālās un kolektīvās vārda brīvības, un pulcēšanās un biedrošanās brīvības ievērošana;

10.  atkārto, ka brīva politisko vadītāju ievēlēšana periodiskās, īstās, vispārējās un vienlīdzīgās vēlēšanās ir pamattiesības, kam vajadzētu būt visiem iedzīvotājiem saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (21. panta 3. punkts) un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (25. pants); vēlreiz apstiprina, ka vārda brīvība un aktīva un rosinoša vide neatkarīgai un plurālistiskai pilsoniskajai sabiedrībai ir priekšnosacījumi cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai;

11.  nosoda to, ka vairākās trešās valstīs valdības spēki turpina vajāt un aizturēt cilvēktiesību aizstāvjus un opozicionārus; pauž bažas par negodīgiem un ierobežojošiem tiesību aktiem, tostarp ārvalstu finansējuma ierobežojumiem, kas samazina pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas; aicina visas valdības veicināt un sekmēt mediju brīvību, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvju darbību un ļaut tiem darboties bez bailēm, represijām un iebiedēšanas;

12.  uzskata, ka mūsdienu digitālās tehnoloģijas rada gan iespējas, gan izaicinājumus privātuma tiesību aizsardzībai un vārda brīvības izmantošanai tiešsaistē visā pasaulē; šajā kontekstā atzinīgi vērtē to, ka ir iecelts ANO īpašais referents jautājumos par privātumu digitālajā laikmetā, kura pilnvarās ietilpst novērošanas un privātuma jautājumi, kas skar cilvēkus gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

13.  atgādina, ka domas, apziņas, reliģijas un pārliecības brīvība ir cilvēka pamattiesības, kas atzītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un ko garantē ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pants; atgādina arī par šīs brīvības savstarpējo saistību ar citām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kas ietver tiesības ticēt vai neticēt, brīvību paust teistisku, neteistisku un ateistisku pārliecību, kā arī tiesības pieņemt, mainīt un pamest vai atgriezties pie ticības pēc paša izvēles; pauž bažas par to, ka dažas valstis joprojām neievēro ANO standartus un piemēro valsts represijas, kas var ietvert fizisku sodu, cietumsodu, nesamērīgu naudassodu un pat nāvessodu, pārkāpjot tiesības uz reliģijas vai pārliecības brīvību; pauž bažas par pieaugušo reliģijas vai pārliecības minoritāšu vajāšanu, tostarp kristiešu kopienu vajāšanu, kā arī prettiesiska kaitējuma nodarīšanu viņu pulcēšanās vietām;

14.  aicina ES un dalībvalstis, sadarbojoties ar trešām valstīm, pastiprināt centienus ANO līmenī veicināt visu veidu reliģiskās diskriminācijas izskaušanu un dialogu starp reliģijām; pieprasa veikt konkrētus pasākumus, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes un neticīgos, apostatus un ateistus, pret kuriem vērsti likumi par zaimošanu; atzinīgi vērtē ES apņemšanos starptautiskos forumos veicināt reliģijas un pārliecības brīvību, tostarp atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas un pārliecības brīvības jautājumos mandātu; pilnībā atbalsta ES praksi uzņemties vadību par tematiskām šīs jomas rezolūcijām ANO Cilvēktiesību padomē un ANO Ģenerālajā asamblejā;

15.  uzskata, ka tirdzniecība un cilvēktiesības var iet roku rokā un ka uzņēmējiem ir nozīmīga loma cilvēktiesību un demokrātijas sekmēšanā;

16.  stingri atbalsta ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām efektīvu un visaptverošu īstenošanu Eiropas Savienībā un ārpus tās, tostarp ar valstu rīcības plānu izstrādi; uzsver, ka ir nepieciešams veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nepilnības ANO vadošo principu īstenošanā, tostarp attiecībā uz tiesu iestāžu un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību;

17.  aicina ANO un ES risināt problēmas, kas skar zemes tiesību aizstāvjus, kuri kļuvuši par upuriem represijām, tostarp draudiem, vajāšanai, patvaļīgai apcietināšanai, uzbrukumiem un slepkavībām, jo ir kritizējuši liela mēroga zemes platību iepirkumus, kas trešās valstīs apdraud lauku iedzīvotāju tiesības uz zemi un pārtiku; aicina cilvēktiesību projektos, ko īsteno saskaņā ar ANO mehānismiem un ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, sistemātiski iekļaut zemes tiesību aizstāvjus;

18.  atzinīgi vērtē Parīzes nolīgumu atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver pielāgošanos, ietekmes mazināšanu, tehnoloģiju izstrādi un tālāknodošanu, kā arī spēju veidošanu; uzstāj, ka klimata pārmaiņu jautājums būtu jāintegrē visās ekonomikas politikas jomās; mudina visas valstis, kas ir parakstījušas minēto nolīgumu, pieņemt steidzamus un vērienīgus ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, integrējot klimata pārmaiņu jautājumu visās politikas jomās;

19.  atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes nesen pieņemto rezolūciju Nr. 2242 par sievietēm, mieru un drošību, ar kuru sievietes tiek noteiktas par galveno komponentu visos centienos pievērsties globālajiem izaicinājumiem, tostarp arvien pieaugošajam vardarbīgajam ekstrēmismam, klimata pārmaiņām, migrācijai, ilgtspējīgai attīstībai, mieram un drošībai; atzinīgi vērtē ANO globālā pētījuma secinājumus par to, kā īstenot ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību, kurā uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt sieviešu līderību un lomu konfliktu risināšanā un miera veidošanā un ka to iesaistīšanās ir uzlabojusi humānās palīdzības sniegšanu, nostiprinājusi miera uzturētāju centienus, veicinājusi miera sarunas un palīdzējusi novērst vardarbīgu ekstrēmismu;

20.  pauž sašutumu par to, ka kopš vardarbīgu ekstrēmistu grupējumu, piemēram, Daesh Sīrijā un Irākā un Boko Haram Rietumāfrikā, izveidošanās vardarbība pret sievietēm ir ieguvusi jaunus apmērus un ir drausmīgāka nekā jebkad iepriekš, jo seksuāla vardarbība ir kļuvusi par šo ekstrēmistu grupu mērķu un ideoloģijas neatņemamu sastāvdaļu un ienākumu avotu un rada jaunu smagu problēmu starptautiskajai sabiedrībai; aicina visas valdības un ANO iestādes pastiprināt savu apņēmību cīņā pret šiem šausmīgajiem noziegumiem un atjaunot sieviešu cieņu, lai tām nodrošinātu tiesiskumu, nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu un atbalstu;

21.  atgādina, ka Konvencija par bērna tiesībām, kas pieņemta 1989. gadā un ir viens no visvairāk ratificētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem, nosaka vairākas bērna tiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, veselību, izglītību un rotaļāšanos, kā arī tiesības uz ģimenes dzīvi, aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju un tiesības uz sava viedokļa uzklausīšanu; aicina visas šā līguma parakstītājas pildīt savus pienākumus;

22.  pauž bažas par to, ka dažādās valstīs joprojām ir diskriminējoši tiesību akti un prakse un notiek vardarbība pret personām, pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti; mudina rūpīgi uzraudzīt LGBTI personu stāvokli valstīs, kur nesen pieņemtie pret LGBTI personām vērstie likumi apdraud seksuālo minoritāšu pārstāvju dzīvību; mudina ES un tās dalībvalstis UNHRC ietvaros pievērsties LGBTI personu kriminalizācijas gadījumiem;

23.  aicina uz efektīvu un saskaņotu rīcību migrācijas pamatcēloņu risināšanai; turklāt aicina ANO līmenī darīt vairāk, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu UNHCR, WFP un citām ANO struktūrām, kas piedalās pamatpakalpojumu nodrošināšanā bēgļiem konfliktu zonās un ārpus tām;

Vispārējā regulārā pārskata (VRP) valstis

Gruzija

24.  atzinīgi vērtē Gruzijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē un nesen veikto VRP par Gruziju; pieņem zināšanai jēgpilnās leģislatīvās reformas, kuru rezultātā ir panākts zināms progress un uzlabojumi tādās jomās kā tieslietas un tiesībaizsardzība, prokuratūra, sliktas izturēšanās apkarošana, bērnu tiesības, privātuma un personas datu aizsardzība, iekšzemē pārvietotas personas;

25.  taču norāda, ka vajadzīgs papildu darbs attiecībā uz sliktu izturēšanos, it sevišķi pirmstiesas apcietinājumu un cietušo reabilitāciju; joprojām pauž bažas par vārda un mediju brīvību un par to, ka novērotāji nevar iekļūt okupētajos Abhāzijas reģionos un Chinvalā/Dienvidosetijā, kur cilvēktiesību pārkāpumi joprojām ir ļoti izplatīti; aicina Gruzijas valdību veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu VRP procesa ieteikumu izpildi;

Ukraina

26.  nosoda to, ka notiekošās Krievijas agresijas dēļ Donbasā ir izveidojusies smaga humanitārā situācija un ka Ukrainas un starptautiskajām humanitārajām organizācijām ir liegta piekļuve okupētajiem reģioniem; pauž dziļas bažas par humanitārajām problēmām, ko rada apstākļi, kādos ir vairāk nekā 1,5 miljoni iekšzemē pārvietoto personu; pauž dziļas bažas arī par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas okupētajā Krimā, it īpaši par Krimas tatāru smago situāciju, kā arī par situāciju, kādā ir citas minoritātes un Ukrainas varas atbalstītāji; mudina ES un tās dalībvalstis pievērsties šiem jautājumiem ANO Cilvēktiesību padomē;

Libāna

27.  atzinīgi vērtē Libānas atvērto robežu un uzņemšanas politiku, ko tā gadiem piemērojusi bēgļiem no Palestīnas, Irākas un Sīrijas, un aicina Eiropas Savienību piešķirt vairāk resursu ciešai sadarbībai ar Libānas iestādēm, lai palīdzētu šai valstij arī turpmāk aizsargāt bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības; šajā kontekstā pauž bažas par to, ka saskaņā ar pieejamām ziņām Sīrijas bēgļu vidū tiek slēgts ievērojams skaits bērnu un/vai piespiedu laulību; mudina Libānas valdību apsvērt reformēt tiesību aktus, kas regulē ieceļošanu un uzturēšanos Libānā un izceļošanu no tās, bet kas nenošķir patvēruma meklētājus un bēgļus no migrantiem;

28.  atbalsta ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas (CEDAW) ieteikumus, kas aicina pieņemt pasākumus ar mērķi palielināt mājsaimniecībās nodarbināto sieviešu migranšu informētību par savām tiesībām saskaņā ar Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kuras puse ir arī Libāna; it sevišķi uzsver, ka ir jālikvidē Kafala sistēma un jānodrošina tiesu iestāžu pieejamība mājsaimniecībās nodarbinātām sievietēm migrantēm, cita starpā garantējot viņām drošību un dzīvesvietu laikā, kad norit tiesiskas un administratīvas procedūras, kas saistītas ar viņu statusu;

Mauritānija

29.  uzsver, ka, lai gan Mauritānijas valdība ir panākusi progresu attiecībā uz leģislatīviem pasākumiem, kas vērsti pret jebkādu verdzību un verdzībai pielīdzināmiem paradumiem, efektīvas īstenošanas trūkums palīdz šādiem paradumiem saglabāties; aicina iestādes pieņemt verdzības apkarošanas likumu, sākt valsts mērogā, sistemātiski un regulāri vākt dezagregētus datus par visiem verdzības veidiem un veikt pamatīgu uz pierādījumiem balstītu pētījumu par verdzības vēsturi un dabu, lai to izskaustu;

30.  mudina Mauritānijas iestādes atļaut vārda un pulcēšanās brīvību saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un pašas Mauritānijas tiesību aktiem; aicina arī atbrīvot Biram Dah Abeid, Bilal Ramdane un Djiby Sow, lai viņi varētu turpināt savu nevardarbīgo kampaņu pret verdzību, nebaidoties no vajāšanas vai iebiedēšanas;

Mjanma

31.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 8. novembrī notika uz konkurenci balstītas vēlēšanas — svarīgs punkts valsts pārejā uz demokrātiju; taču pauž bažas par šo vēlēšanu konstitucionālo satvaru, saskaņā ar kuru 25 % parlamenta vietu ir atvēlētas bruņotajiem spēkiem; atzīst līdz šim panākto progresu cilvēktiesību aspektā, tajā pašā laikā norādot uz vairākām jomām, kas joprojām rada bažas, tostarp uz minoritāšu tiesībām un vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību;

32.  nosoda rohingu diskrimināciju, ko vēl smagāku padara tas, ka šai kopienai nav juridiska statusa, un pret nebudistiem vērstās naida runas intensifikācija; aicina veikt pilnīgu, pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu par visiem ziņotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret rohingiem un uzskata, ka četri likumi, ko parlaments pieņēma 2015. gadā „rases un reliģijas aizsardzībai”, ir diskriminējoši attiecībā uz dzimumu; vēlreiz prasa, lai Augstā cilvēktiesību komisāra birojam (OHCHR) tiktu atļauts izveidot biroju šajā valstī; uzsver, ka, pirms ir noslēgtas sarunas par ES un Mjanmas investīciju nolīgumu, ir nepieciešams veikt pilnīgu novērtējumu par ietekmi uz ilgtspēju;

Nepāla

33.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 20. septembrī stājās spēkā jaunā Nepālas konstitūcija, kam būtu jāliek pamati valsts turpmākajai politiskajai stabilitātei un ekonomikas attīstībai; pauž cerību, ka tuvākajā nākotnē tiks risināti atlikušie problēmjautājumi, kas saistīti ar minoritāšu, tostarp dalītu, politisko pārstāvību un pilsonības tiesību aktiem;

34.  pauž nožēlu par to, ka vispārizplatīta ir nesaukšana pie atbildības par pilsoņu kara laikā abu pušu izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, lai gan 2014. gada maijā tika pieņemts Likums par patiesību, izlīgumu un pazušanu; mudina Nepālas valdību pievienoties Starptautiskajai konvencijai par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu; nosoda ierobežojumus, kas piemēroti Tibetas bēgļu pamatbrīvībām; mudina Indiju atcelt neoficiālo Nepālas ekonomikas blokādi, kas apvienojumā ar postošo 2015. gada aprīļa zemestrīci ir izraisījusi humanitāro krīzi un dzen vēl gandrīz vienu miljonu nepāliešu nabadzības strupceļā;

Omāna

35.  atzinīgi vērtē to, ka Omāna ir izveidojusi valdības līmeņa Valsts cilvēktiesību komisiju, un ielūgumu, pēc kura 2014. gada septembrī nebijušā vizītē valstī varēja ierasties ANO īpašais referents jautājumos par tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos; pauž cerību, ka šo konstruktīvo soļu rezultātā Omāna intensīvāk sadarbosies ar ANO cilvēktiesību pārstāvjiem un neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām;

36.  mudina Omānu veikt vajadzīgos pasākumus, lai valstī novērstu vispārējo baiļu un iebiedēšanas atmosfēru — kā to raksturojis ANO īpašais referents, norādīdams, ka cilvēkiem „ir bail paust savu viedokli, bail runāt pa tālruni, bail satikties”; šajā kontekstā pauž bažas par — un aicina valdību pārskatīt — visu politisko partiju aizliegumu un jauno pilsonības likumu, kas pieņemts 2014. gada augustā un nosaka, ka personām, kuras pievienojušās grupām, kas atzītas par draudu valsts interesēm, var atņemt pilsonību; aicina ES iestādes un dalībvalstis piedāvāt tehnisko un juridisko atbalstu, lai palīdzētu Omānai izveidot pilsoniskās sabiedrības organizācijām drošu un labvēlīgu vidi;

Ruanda

37.  pauž bažas par cilvēktiesību stāvokli Ruandā, tostarp par vārda un biedrošanās brīvības ierobežojumiem, demokrātisko iespēju sarukumu politiskās opozīcijas partijām un neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības darbībām un par tiesu sistēmas neatkarībai labvēlīgas vides trūkumu; aicina Ruandas valdību izveidot demokrātijas telpu, kurā varētu brīvi darboties visas sabiedrības daļas;

38.  pauž bažas par konstitucionālajām izmaiņām, kam iespēju pavēris 2015. gada 18. decembra referendums, ļaujot pie varas esošajam prezidentam kandidēt vēl uz trešo pilnvaru termiņu; aicina Ruandas valdību ievērot Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu, kuras 5. pants nosaka, ka valstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu konstitucionālo kārtību, it sevišķi konstitucionālu varas maiņu, un kuras 23. pants paredz, ka jebkādi konstitūcijas grozījumi, kas ir pretrunā valdības demokrātiskas maiņas principiem, ir nelikumīgi;

Dienvidsudāna

39.  atzinīgi vērtē miera līgumu, ko, lai izbeigtu pilsoņu karu, karojošās puses parakstīja 2015. gada 28. augustā un kas paredz pagaidu varas dalīšanu, drošības pasākumus un hibrīdtiesas izveidi nolūkā tiesāt par visiem kopš konflikta sākuma izdarītajiem noziegumiem; atgādina, ka konfliktā gājuši bojā tūkstošiem cilvēku un tā dēļ pārvietoti un par bēgļiem kļuvuši simtiem tūkstošiem cilvēku;

40.  aicina visas puses atturēties no cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp no starptautiskiem noziegumiem, piemēram, sodīšanas ar nāvi bez tiesas sprieduma, etniskas vardarbības, ar konfliktu saistītas seksuālās vardarbības, tostarp izvarošanas, kā arī uz dzimumu balstītas vardarbības, bērnu vervēšanas un izmantošanas, piespiedu pazušanas un patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas;

Sīrija

41.  uzsver, cik svarīgs ir darbs, ko veic ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā; ar dziļām bažām norāda uz izmeklēšanas komisijas pamatsecinājumu, ka civiliedzīvotāju upuru, patvaļīgas pārvietošanas un iznīcināšanas galvenie cēloņi joprojām ir tīša vēršanās pret civiliedzīvotājiem, neselektīvi un nesamērīgi uzbrukumi, uzbrukumi civiliedzīvotājiem un aizsargātiem kultūras mantojuma objektiem un aplenkumu un blokāžu izmantošana par soda metodi;

42.  aicina ES un dalībvalstis palīdzēt nodrošināt, ka izmeklēšanas komisija saņem pietiekamu finansējumu, lai varētu pildīt savas pilnvaras, t. i., noskaidrot faktus un apstākļus attiecībā uz visiem smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un, kad iespējams, identificēt vainīgos, lai panāktu, ka personas, kas izdarījušas pārkāpumus, tostarp tādus, kuri varētu būt noziegumi pret cilvēci, tiktu sauktas pie atbildības;

Venecuēla

43.  atzinīgi vērtē to, ka Venecuēlā 2015. gada 6. decembrī notika brīvas un taisnīgas vēlēšanas; atzinīgi vērtē to, ka gan valdība, gan opozīcijas spēki pieņēma vēlēšanu rezultātus; atgādina, cik svarīgi ir ievērot konstitūciju un cilvēktiesības un pildīt Venecuēlas tautas gribu, un uzsver, ka jaunajam parlamenta sasaukumam jāvar darīt savu darbu un ka valsts iestādēm jāspēj sadarboties;

44.  atgādina, ka jaunajai valdībai būs jārisina plašs cilvēktiesību jautājumu klāsts, sākot ar nesodīšanu un nesaukšanu pie atbildības par sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma, tostarp no drošības spēku puses, līdz patvaļīgai apcietināšanai un aizturēšanai, politieslodzīto tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesu sistēmu neatkarībai, pulcēšanās un biedrošanās brīvībai un mediju brīvībai;

Ķīna

45.  norāda, ka cilvēktiesību stāvoklis Ķīnā nesen ir pasliktinājies; pauž dziļas bažas par daudzu cilvēktiesību aktīvistu, cilvēktiesību aizstāvju un valdības kritizētāju apcietināšanu, tiesāšanu un notiesāšanu; pauž bažas par to, ka joprojām pastāv smagi vārda, biedrošanās, pulcēšanās un reliģijas brīvības, kā arī cilvēktiesību organizāciju darbības ierobežojumi, un nosoda to, ka Ķīnā ir izplatīta reliģisko un etnisko minoritāšu diskriminācija; aicina ES un Cilvēktiesību padomi savos dialogos sadarboties ar Ķīnas iestādēm, lai sekmētu cilvēktiesību universāluma ievērošanu;

Krievija

46.  pauž dziļas bažas par cilvēktiesību stāvokli Krievijā, it sevišķi politiskās varas manipulācijām ar tiesu sistēmu; atgādina par aizdomām, ka daži Krievijas opozīcijas likumdevēji un pētnieciskie žurnālisti ir nogalināti, kamēr veikuši izmeklēšanu par valsts iestāžu vai FDD korupciju un iespējamiem noziegumiem; nosoda to, ka prese un citi mediji joprojām ir ļoti atkarīgi no politiskās varas; pauž nožēlu par to, ka Krievija joprojām īsteno pret ārvalstu NVO naidīgu politiku, piespiežot tām pārreģistrēties par Krievijas organizācijām, kas ietilpst Krievijas jurisdikcijā, tādejādi pakļaujot tās stingrākiem finansiāliem un juridiskiem ierobežojumiem;

Irāna

47.  pauž dziļas bažas par cilvēktiesību stāvokli Irānā, it sevišķi nāvessoda izpildi ārkārtīgi lielam skaitam ieslodzīto, tostarp, iespējams, nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, kā arī politieslodzītajiem un reliģisko minoritāšu pārstāvjiem;

o

o      o

 

48.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 69. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretāram.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0470.

Juridisks paziņojums