Procedūra : 2015/3032(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0077/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0077/2016

Debates :

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0018

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 584kWORD 102k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0068/2016
15.1.2016
PE575.979v01-00
 
B8-0077/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par asociācijas nolīgumu / padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu īstenošanu (2015/3032(RSP))


Petras Auštrevičius, Javier Nart, Marietje Schaake, Johannes Cornelis van Baalen, Dita Charanzová, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Norica Nicolai, Urmas Paet, Jozo Radoš, Pavel Telička, Ivo Vajgl ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par asociācijas nolīgumu / padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu īstenošanu (2015/3032(RSP))  
B8‑0077/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un to dalībvalstu, no vienas puses, un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, no otras puses, 2014. gada 27. jūnija asociācijas nolīgumus kopā ar saistītajiem padziļinātajiem un visaptverošajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem,

–  ņemot vērā minēto nolīgumu ratificēšanu Eiropas Parlamentā 2014. gada septembrī (Ukraina), novembrī (Moldova) un decembrī (Gruzija) un saistītās rezolūcijas, kuras pieņēma Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā ziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, kas pieņemts 2015. gada jūnijā, un tā attiecīgās rezolūcijas par politisko situāciju šajās trijās valstīs,

–  ņemot vērā asociācijas programmas 2014.–2016. gadam, ar ko aizstāja Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plānus šīm trijām valstīm,

–  ņemot vērā 2015. gada 18. decembra progresa ziņojumus par to, kā Gruzija un Ukraina īsteno vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) un Austrumu partnerība tika izveidota un izstrādāta ar mērķi veicināt mieru, stabilitāti un labklājību Eiropā, atbalstot demokrātiju, tiesiskumu un ekonomikas ilgtspējīgu attīstību; tā kā EKP un ES iesaistīšanās un partnerība ar austrumu kaimiņvalstīm nekad nav tikusi izstrādāta kā ģeopolitisks izaicinājums, kas vērsts pret kādu citu valsti;

B.  tā kā asociācijas nolīgumi ir spēkā jau vairāk nekā gadu kopā ar tirdzniecības nolīgumiem ar Gruziju un Moldovu; tā kā padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) izveide starp Ukrainu un ES pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī; tā kā padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) izveide starp ES un Gruziju, ES un Moldovu un ES un Ukrainu ir viens no vissvarīgākajiem nolīgumu sniegtajiem savstarpējiem ieguvumiem, jo tirdzniecības nozīmība izaugsmei, darbvietu radīšanai, labklājībai un stabilitātei ir neapstrīdama;

C.  tā kā bezvīzu režīms starp ES un Moldovu tika ieviests 2014. gada aprīlī un tā kā nesenākajos Komisijas ziņojumos 2015. gada decembrī norādīts, ka Gruzija un Ukraina tagad atbilst vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānos noteiktajām prasībām;

D.  tā kā ES sadarbība ar austrumu partneriem ir saskārusies ar pretestību no Krievijas Federācijas puses, kura, šķiet, uzskata ES iesaistīšanos tikai par ģeopolitisku konkurenci “nulles summas” kontekstā;

E.  tā kā Krievija ir tieši vai netieši iesaistīta konfliktos un iekšējā sašķeltībā, kas skar visas trīs asociācijas valstis — Abhāzijas un Dienvidosetijas konflikti Gruzijā, Piedņestras jautājums Moldovā un Krievijas veiktā Krimas aneksija un iesaistīšanās konfliktā Ukrainas austrumu reģionos; tā kā šie konflikti apdraud partnervalstu teritoriālo integritāti, ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un vājina vispārējo drošības situāciju Eiropas kontinentā;

F.  tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir pieņēmušas virkni sankciju un ierobežojošu pasākumu pret Krievijas Federāciju un Krievijas amatpersonām, jo īpaši pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas un Krievijas tiešas iesaistīšanās konfliktā Ukrainas austrumdaļā;

G.  tā kā asociācijas valstis ir panākušas izmērāmu progresu daudzās jomās, vienlaikus saskaroties ar iekšēju politisko spiedienu, ko rada politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas un attīstības posmā esošā demokrātiskā kultūra, kā arī ārējs spiediens;

H.  tā kā demokrātiskās institūcijas šajās trijās asociācijas valstīs joprojām ir vājas; tā kā ekonomisko interešu klātbūtne dažās politiskajās partijās un tādējādi arī valdībās un kabinetu iecelšanā izšķiroši ietekmē demokrātisko konfigurāciju šajās valstīs;

I.  tā kā asociācijas nolīgumu noslēgšana ir nevis pašmērķis, bet gan daļa no plašāka procesa, tiecoties pēc ciešākas sadarbības ar asociācijas valstīm ES tuvumā attiecībā uz tiesiskām, ekonomiskām, politiskām un sociālām reformām un konverģenci; tā kā šajā nolūkā būtiska ir īstenošana; tā kā šis process ir balstīts uz kopīgajām vērtībām, kas ir Eiropas Savienībai un asociētajām valstīm, kuras visas ir Eiropas Padomes locekles;

1.  atzinīgi vērtē asociācijas nolīgumu īstenošanā gūtos panākumus un brīvās tirdzniecības nolīgumu pozitīvo ietekmi, palielinot tirdzniecību un uzņēmējdarbības kontaktus, reformējot stimulus un veicinot ekonomikas izaugsmi, un atkārtoti apliecina ES gatavību turpināt centienus, lai atbalstītu veikto reformu pozitīvos rezultātus, cieši uzraudzītu brīvās tirdzniecības nolīgumu ietekmi un minimizētu jaunā brīvās tirdzniecības režīma iespējamo negatīvo ietekmi;

2.  uzsver, ka asociācijas valstis ir brīvi izvēlējušās līgumattiecības ar Eiropas Savienību un ka to izvēle ir pilnībā jāievēro; atkārtoti norāda, ka EKP un Austrumu partnerību nav ģeopolitisks izaicinājums, kas vērsts pret kādu trešo pusi, bet gan ilgtermiņa politika, kura veicina stabilitāti, labklājību un demokrātiju Eiropas kontinentā, balstoties uz cilvēktiesību ievērošanu, labu pārvaldību, tiesiskumu un tirgus ekonomiku;

3.  uzsver, ka Eiropas Savienības Padome vienprātīgi parakstīja asociācijas nolīgumus;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas pozitīvo novērtējumu attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju Ukrainā un Gruzijā pēdējā novērtējumā par vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu īstenošanu šajās divās valstīs; sagaida, ka Padome un dalībvalstis piešķirs abām valstīm bezvīzu ceļošanas režīmu bez liekas kavēšanās;

5.  pieņem zināšanai Padomes 2015. gada 21. decembra lēmumu pagarināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, jo Minskas vienošanās vēl nav pilnībā īstenota; uzsver, ka Minskas vienošanās pilnīgai īstenošanai joprojām ir centrāla nozīme Ukrainas austrumdaļas stabilizācijā un ka ES sankcijas paliks spēkā, kamēr Krievija neizpildīs savu daļu no šīs vienošanās; atgādina, ka sankcijas nav pašmērķis, un pauž cerību, ka Krievijas Federācija drīzumā ievēros starptautiskās tiesības un ES varēs atcelt sankcijas;

6.  uzsver, ka Eiropas Savienībai un visām daudzpusējās drošības organizācijām Eiropā, jo īpaši EDSO un Vācijas EDSO prezidentūrai, ir jāpievērš lielāka politiskā uzmanība konfliktiem austrumu kaimiņreģionā; aicina EĀDD, Padomi un dalībvalstis ieņemt proaktīvāku nostāju un izmantot visus diplomātiskos un politiskos mehānismus, kas izveidoti šo konfliktu atrisināšanai; norāda, ka gadījumā, ja ar konkrētu diplomātiskā noregulējuma mehānismu nav panākti nekādi rezultāti, neraugoties uz ilggadējiem pūliņiem, būtu jāparedz jauni formāti; atgādina, ka ES var visietekmīgāk darboties pasaules mērogā, ja tā ir vienota;

7.  aicina Komisiju un EĀDD kopā ar asociācijas valstīm izstrādāt uzticības veicināšanas pasākumus, kas varētu mazināt spriedzi saistībā ar sadalījuma robežlīnijām un atvieglot cilvēku ciešanas šajos konfliktos; šajā sakarā uzsver, cik svarīgs ir pastāvīgs darbs, ko veic ES KDAP misijas — Eiropas Savienības Robežu palīdzības misija (EUBAM) Moldovā un Ukrainā un Eiropas Savienības Pārraudzības misija (EUMM) Gruzijā;

8.  atkārtoti pauž atbalstu visu austrumu kaimiņreģiona valstu suverenitātei un teritoriālajai integritātei, tostarp attiecībā uz šīm trim asociācijas valstīm, un uzsver, ka nolīgumi, tostarp brīvās tirdzniecības noteikumi, būtu jāīsteno tādā veidā, kas veicina teritoriālo konfliktu atrisināšanu;

9.  uzsver, ka, tuvinot tiesību aktus ES tiesību aktiem tādās jomās kā konkurence, valsts iepirkums un intelektuālā īpašuma tiesību aizsargāšana, DCFTA veicinās šo valstu ekonomikas modernizāciju un diversifikāciju un tādējādi stimulēs reformas un cīņu pret korupciju; uzlabojumi pārtikas nekaitīguma jomā dos šīm valstīm iespēju saņemt atļauju eksportēt dzīvnieku izcelsmes produktus uz ES; norāda, ka sanitāro un fitosanitāro standartu un tehnisko noteikumu un standartu tuvināšanai ES prasībām būtu jāizraisa pozitīva ietekme uz lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes nozares izaugsmi;

10.  uzsver, ka tiesu sistēmai Gruzijā, Ukrainā un Moldovā ir jābūt pilnīgi neatkarīgai;

11.  uzsver arī nepieciešamību pēc patiesas preses brīvības; pauž bažas par visiem gadījumiem, kad ir apdraudēta vārda un preses brīvība;

12.  uzskata, ka parlamentārā kontrole ir pamata nosacījums, lai ES politikas nostādnēm nodrošinātu demokrātisku atbalstu; tāpēc aicina Komisiju palīdzēt Eiropas Parlamentam savlaicīgi veikt regulāru un detalizētu DCFTA īstenošanas uzraudzību; aicina Komisiju cieši uzraudzīt DCFTA īstenošanu nolūkā novērst sociālo un vides standartu pārmērīgu pazemināšanu, jo īpaši dažās nozarēs pārejas laikposmā; uzsver parlamentārās diplomātijas svarīgumu un šajā sakarā norāda uz acīmredzamo nepieciešamību reformēt Euronest parlamentāro asambleju;

13.  mudina visas trīs asociācijas valstis turpināt centienus šādās jomās:

attiecībā uz Gruziju:

i.  pieņem zināšanai premjerministra maiņu Gruzijā 2015. gada decembrī un atzinīgi vērtē paziņojumus par labu sadarbībai ar parlamenta opozīciju, lai atvieglotu saspīlēto politisko polarizāciju šajā valstī; tomēr uzskata, ka uzņēmējiem un politiķiem nevajadzētu būt savstarpēji saistītiem demokrātiskas valsts pārvaldīšanā;

ii.  atzinīgi vērtē Gruzijas iestāžu nesen veiktās reformas, lai turpinātu stiprināt valsts iestāžu stabilitāti, neatkarību un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestādēm, un centienus konsolidēt cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību; tomēr uzskata, ka šo reformu apjoms ir nepietiekams un tās neatrisina problēmas, ar kurām saskaras tiesu iestādes, jo īpaši jautājumu par neatkarību un institucionālo integritāti attiecībā pret nelabvēlīgu politisko ietekmi; konkrētāk, aicina izveidot pārredzamu un uz nopelniem balstītu atlasi tiesnešiem un mainīt 3 gadu termiņu tiesnešu pārbaudes laikam;

iii.  uzsver, ka visām apsūdzībām ir jābūt pārredzamām, balstītām uz pierādījumiem, samērīgām un bez politiskas motivācijas, tajās stingri jāievēro izmeklēšanas un tiesvedības procedūras un tās jāveic, pilnībā ievērojot Eiropas Cilvēktiesību konvencijā paredzētos taisnīgas tiesas principus; joprojām ir norūpējies par to, ka prokuratūra nav pārskatatbildīga un ka nav skaidri definēti prokuroru un izmeklētāju iecelšanas kritēriji; prasa turpināt centienus panākt pilnīgu neatkarību, efektivitāti, objektivitāti un profesionālismu tiesu iestādēs, prokuratūrā un Iekšlietu ministrijā, kā arī nesen izveidotajā drošības dienestā, un prasa veicināt politisko gribu izveidot mehānismus to pārskatatbildībai;

iv.  atzinīgi vērtē izmaiņas Gruzijas darba kodeksā; tomēr uzsver, ka veselības un drošuma tiesību aktiem attiecībā uz darba tiesībām joprojām ir jābūt prioritātei darba kārtībā;

v.  atkārtoti pauž bažas par to bērnu likteni, kuri atrodas reliģisku iestāžu mājokļos bez valsts uzraudzības, uzsver valdības atbildību saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām aizsargāt visus bērnus no vardarbības un prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu un rehabilitāciju bērniem, kas cietuši no sliktas izturēšanās un/vai seksuālas izmantošanas;

vi.  prasa skaidru, pārredzamu un uz cilvēktiesībām balstītu politiku un mehānismus, lai izmeklētu, sauktu pie atbildības un kompensētu cilvēktiesību pārkāpumus, un attiecībā uz to nodrošināt, ka šajā procesā tiek pilnībā ievērots tiesiskuma un lietu pienācīgas izskatīšanas princips;

vii.  uzsver nepieciešamību uzlabot politisko kultūru un nacionālās samierināšanas gaisotni; uzskata, ka iepriekšējās valdībās strādājušo amatpersonu un pašreizējās opozīcijas dalībnieku aizturēšanu un ieslodzīšanu varētu uzskatīt par selektīva tiesiskuma pazīmēm; pauž bažas par tiesu sistēmas iespējamu izmantošanu cīņā pret politiskajiem oponentiem, kas varētu kaitēt Gruzijas virzībai uz Eiropu un Gruzijas iestāžu centieniem demokrātiskas reformas jomā; aicina visus politiskos spēkus izvairīties no šāda veida instrumentu izmantošanas, vienlaikus nopietni apkarojot korupciju un publiska amata ļaunprātīgu izmantošanu;

viii.  aicina Gruzijas valdību, jo īpaši ņemot vērā 2016. gada parlamenta vēlēšanas, radīt vidi, kas būtu labvēlīga brīviem plašsaziņas līdzekļiem un veicinātu vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, un ļaut plašsaziņas līdzekļiem sniegt informāciju neatkarīgi un objektīvi bez politiska vai ekonomiska spiediena; pauž bažas par nesenajiem mēģinājumiem mainīt Gruzijas vispopulārākā neatkarīgās televīzijas kanāla Rustavi 2 īpašumtiesības un redakcijas politiku, kā arī par plašsaziņas līdzekļu brīvību valstī; šajā sakarā aicina pilnībā īstenot likumu par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību un atgādina, ka jebkādi tiesas nolēmumi nedrīkst apdraudēt plašsaziņas līdzekļu redakcionālās politikas neatkarību;

ix.  aicina Gruzijas valdību sākt vēlēšanu likuma reformu, lai labāk nodrošinātu proporcionālu un plurālistisku pārstāvību saskaņā ar starptautiskajām un Eiropas prasībām un Gruzijas Konstitucionālās tiesas nolēmumu;

x.  nosoda centienus veidot Josifa Staļina memoriālus un pieminekļus un aicina Gruzijas iestādes distancēties no šādām darbībām un izrādīt pienācīgu cieņu miljoniem staļinisma upuru;

xi.  uzsver, ka saskaņā ar Gruzijas Statistikas biroja (Geostat) datiem DCFTA pirmajos 12 īstenošanas mēnešos ES importa no Gruzijas pieaugums ir 15 %, savukārt ES eksports uz Gruziju nedaudz samazinājās — par 6,2 %; prasa Gruzijas pievienošanos Enerģētikas kopienas līgumam, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību DCFTA 11. nodaļai;

xii.  uzsver vajadzību paātrināti īstenot dzīvē pārtikas nekaitīguma noteikumus un uzlabot starpaģentūru sadarbību Gruzijā, lai sasniegtu vēlamos DCFTA rezultātus;

xiii.  aicina Gruzijas valdībai nodrošināt, ka pilsoniskā sabiedrība tiek pienācīgi iesaistīta reformu procesos;

attiecībā uz Moldovu:

i.  pauž nožēlu par to, ka Moldovas parlaments un tajā pārstāvētās politiskās partijas vēl nav sekmīgi izveidojušas jaunu valdību, kopš balsojums par neuzticības izteikšanu 2015. gada 29. oktobrī lika atkāpties premjerministra Valeriu Streleț valdībai; uzskata, ka pašreizējais politiskais strupceļš Moldovā ir sasniedzis kritisko punktu, kas var destabilizēt valsts iestādes un apdraudēt ekonomiku, visu politisko partiju politisko leģitimitāti un cīņu pret korupciju, kam ir negatīva ietekme uz ienākošajām ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI);

ii.  aicina visas Moldovas politiskās partijas nopietni iesaistīties sarunās, lai panāktu vairākumu tādas valdības izveidošanai, kas spētu īstenot nepieciešamās reformas, jo īpaši stabilizēt ekonomiku saskaņā ar Pasaules Bankas un SVF prasībām, lai nodrošinātu investīcijas un publisko iepirkumu;

iii.  uzsver, ka Moldindconbank, Moldova Agroindbank un Victoria Bank būtu jāveic diagnostikas revīzijas un ka konstatētās problēmas būtu jārisina nekavējoties; norāda, ka banku nozares uzraudzība joprojām ir nepietiekama; uzsver, ka ir uzņēmumi uzņemas finanšu krīzes radīto izmaksu segšanu, jo tiem ir apgrūtināta piekļuve aizdevumiem;

iv.  uzsver, ka DCFTA īstenošanas viena gada laikā Moldovas eksporta kopapjoms samazinājās par 14,8 %, tomēr tirdzniecība ar ES bija visstabilākā, jo eksports samazinājās tikai par 1,4 %, savukārt eksports uz NVS un citiem partneriem samazinājās daudz būtiskāk; it īpaši norāda uz lauksaimniecības pārtikas precēm, saistībā ar kurām bija lielas cerības un par kurām daudzi oponenti apgalvoja, ka Moldova nav konkurētspējīga, taču izmaiņas eksportā uz ES bija pozitīvas, palielinoties par 10,8 %;

v.  saistībā ar pakalpojumiem norāda, kas joprojām ir būtiski trūkumi iekšējos tiesību aktos attiecībā uz pamatdefinīcijām par speciālistu reģistrēšanu un pārvietošanos un apdrošināšanas nozari, pakļaujot Moldovu riskiem, kas līdzīgi tiem, kuri izraisīja globālo banku krīzi;

attiecībā uz Ukrainu:

i.  pauž nožēlu par to, ka Minskas vienošanās nav tikusi pilnībā īstenota, un mudina Ukrainas iestādes, kā arī Krievijas iestādes pielikt visas pūles pilnīgai un galīgai savu saistību izpildei saskaņā ar šo vienošanos; atzinīgi vērtē darbu pie tiesību aktu reformām, kas vajadzīgas Minskas vienošanās nosacījumu izpildīšanai, un darbu pie vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanas un asociācijas rīcības plāna izpildes, un uzsver, ka šīs reformas, kad tās būs pilnībā īstenotas, būtiski mainīs Ukrainas sabiedrību un uzlabos apstākļus Ukrainas pilsoņiem;

ii.  aicina dalībvalstis saglabāt EDSO misiju pilnā sastāvā un pilnībā darbotiesspējīgu; ņem vērā Ukrainas valdības aicinājumu palielināt gar Ukrainas un Krievijas robežu un Luhanskas un Doņeckas apgabalā izvietoto starptautisko miera uzturēšanas spēku skaitu; piekrīt, ka tiklīdz situācija to ļaus un Minskas vienošanās pilnīgas īstenošanas ietvaros konfliktā iesaistītajām pusēm būtu jāpiedāvā izvietot ES vadītu KDAP misiju, lai palīdzētu īstenot tādus uzdevumus kā atmīnēšana, palīdzība vietējo vēlēšanu sagatavošanā un brīvas piekļuves nodrošināšana humānā palīdzības organizācijām;

iii.  atkārto aicinājumu turpināt īpašu uzmanību pievērst tiesu sistēmas reformai un cīņai pret korupciju, jo tas ir kritiski svarīgs aspekts, lai pilnībā atjaunotu uzticēšanos Ukrainas parlamentam un Ukrainas politiskajām partijām un to leģitimitāti;

iv.  aicina Ukrainas iestādes, politiķus, vadītājus, politiskās partijas un citus sabiedriskās domas veidotājus pielikt lielākas pūles, lai vienotu valsti, pārvarētu iekšējo sašķeltību un izbeigtu bieži bija polarizēto politisko kultūru valstī; uzsver, ka politiskās partijas ir jāpārveido par pilnībā demokrātiskām un vietējā sabiedrībā balstītām organizācijām, kas nebūtu atkarīgas no oligarhu finansējuma un ietekmes; uzsver nepieciešamību stingri īstenot likumu par partiju finansēšanu;

v.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības nolīgums, un pauž nožēlu par Krievijas Federācijas lēmumu ierobežot tirdzniecību ar Ukrainu, pārkāpjot PTO un divpusējās saistības; atgādina, ka Komisija ir iesaistīta tehniskajās sarunās ar Ukrainu un Krieviju par brīvās tirdzniecības nolīguma sekām un tā ir pirmā reize, kad ES jelkad ir iesaistījusies sarunās ar kādu trešo valsti par divpusēju nolīgumu; cer, ka šīs sarunas varēs turpināties un panākt konkrētus rezultātus; tāpēc aicina Krievijas Federāciju atturēties no turpmākiem tirdzniecības ierobežojumiem un iesaistīties konstruktīvākā sadarbībā ar ES un Ukrainu;

vi.  norāda, ka Ukraina 2015. gada pirmajā pusē pieredzēja eksporta kopapjoma samazinājumu, bet eksporta reģionālās struktūras izmaiņas nozīmēja, ka eksports uz ES ir saglabājies stabils — apmēram 30 % no kopējā eksporta;

vii.  mudina Ukrainu saskaņot savus tiesību aktus ar ES tiesību aktiem tādās jomās kā uzņēmējdarbības tiesības, uzņēmumu vadība, grāmatvedība un revīzija un atcelt koksnes eksporta ierobežojumu pasākumus, kas ir pretrunā ar asociācijas nolīguma 35. pantu un PTO noteikumiem;

viii.  atzinīgi vērtē Ukrainas lēmumu atcelt aizsardzības pasākumus vieglajiem automobiļiem saskaņā ar PTO 2015. gada 20. jūlija nolēmumu un izsaka atzinību par to, ka ir atcelts īpašs erga omnes nodokļa uzrēķins, pamatojoties uz maksājumu bilances nelīdzsvarotību, ko Ukraina ieviesa 2014. gada beigās;

14.  aicina ātri pabeigt enerģētikas reformu, kas uzsākta 2015. gadā; norāda, ka no 2016. gada 1. aprīļa visām enerģijas cenām ir jābūt vienotām, lai turpmāk nepieļautu priviliģētu arbitrāžu atsevišķiem iekšējās informācijas lietotājiem un izveidotu īstu gāzes un elektroenerģijas tirgu, kuru uzraudzīs patiesi neatkarīgs regulators;

15.  uzsver nepieciešamību veicināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un vārda brīvību kā pamatu, vienlaikus pastiprinot centienus cīnīties pret dezinformāciju un uzlabot stratēģisko komunikāciju attiecībā uz ES politiku un darbību austrumu kaimiņreģionā, tostarp trijās asociācijas valstīs, kā arī pasākumus, ko veic jaunizveidota EĀDD struktūra — ES Austrumu stratēģiskās komunikācijas uzdevumgrupa;

16.  konstatē, ka saskaņā ar LES 49. pantu Gruzija, Moldova un Ukraina tāpat kā jebkura cita Eiropas valsts var iesniegt pieteikumu par pievienošanos Savienībai, ja tā ievēro demokrātijas principus, respektē pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošina tiesiskumu;

17.  atkārtoti prasa pārskatīt Eiropas kaimiņattiecību politiku, pamatojoties uz skaidru un vērienīgu politisko redzējumu un nepieciešamību paust vienotu politisko viedokli; atkārtoti prasa iecelt ES īpašos pārstāvjus attiecībā uz austrumu un dienvidu kaimiņreģioniem, paredzot tiem uzdevumu politiski koordinēt pārskatīto politiku;

18.  aicina priekšsēdētāju nosūtīt šo rezolūciju Gruzijas, Moldovas un Ukrainas prezidentiem, parlamentiem un valdībām, kā arī Padomei, Komisijai, EĀDD un Eiropas Padomei.

 

Juridisks paziņojums