REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par saderīgu sistēmu ieviešanu lolojumdzīvnieku reģistrēšanai dalībvalstīs
17.2.2016 - (2016/2540(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Marco Zullo, Giulia Moi, Isabella Adinolfi, Eleonora Evi EFDD grupas vārdā
B8-0256/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par saderīgu sistēmu ieviešanu lolojumdzīvnieku reģistrēšanai dalībvalstīs
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. februāra paziņojumu par savietojamu sistēmu ieviešanu lolojumdzīvnieku reģistrēšanai dalībvalstīs,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. pantu par kopējās lauksaimniecības politikas darbību,
– ņemot vērā LESD 114. pantu par iekšējā tirgus izveidi un darbību,
– ņemot vērā LESD 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu par veterinārijas un fitosanitārijas pasākumiem,
– ņemot vērā LESD 169. pantu par pasākumiem patērētāju tiesību aizsardzībai,
– ņemot vērā LESD 13. pantu, kurā ir noteikts, ka, izstrādājot un īstenojot ES politikas virzienus, Savienībai un dalībvalstīm ir pilnībā jāņem vērā dzīvnieku labturības prasības, jo dzīvnieki ir jutīgas būtnes,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 576/20013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu[1] un Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem[2],
– ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā[3],
– ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzīvnieku veselību[4],
– ņemot vērā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2010. gada 29. novembra 3050. sanāksmes secinājumus par suņu un kaķu labturību,
– ņemot vērā Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību[5],
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 23. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 792/2012, ar ko paredz noteikumus par to atļauju, sertifikātu un citu dokumentu veidlapu paraugiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 865/2006[6],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību[7],
– ņemot vērā Dānijas, Vācijas un Nīderlandes 2014. gada decembra Kopīgo deklarāciju par dzīvnieku labturību,
– ņemot vērā 2015. gada 19. maija rezolūciju par drošāku veselības aprūpi Eiropā — pacientu drošības uzlabošana un cīņa pret mikrobu rezistenci[8],
– ņemot vērā Lolojumdzīvnieku daudznozaru, starparodu un starpdisciplinārās stratēģiskās ideju laboratorijas veiktā pētījum secinājumus par zoonozēm (Callisto projekts),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Komisija ir finansējusi pētījumu par komercpraksē iesaistītu suņu un kaķu labturību;
B. tā kā nevalstiskās organizācijas, tiesībaizsardzības iestādes, kompetentās iestādes un veterināri ir snieguši pierādījumus par arvien plašāku lolojumdzīvnieku nelegālo tirdzniecību, kuras laikā bieži tiek pārkāpti lolojumdzīvnieku pārvietošanas shēmas noteikumi, kā arī notiek izvairīšanās no kontroles un dokumentu viltošana;
C. tā kā tiek lēsts, ka lolojumdzīvnieku pārvietošanas shēmas ļaunprātīga izmantošana šobrīd ir trešais ienesīgākais nelegālas tirdzniecības paveids ES pēc narkotiku un ieroču tirdzniecības;
D. tā kā nevalstiskās organizācijas, tiesībaizsardzības iestādes un kompetentās iestādes lolojumdzīvnieku nelegālo tirdzniecību arvien biežāk saista ar smago un organizēto noziedzību;
E. tā kā, neraugoties uz nesen panāktajiem uzlabojumiem, joprojām pastāv nopietnas bažas attiecībā uz sniegto informāciju par lolojumdzīvnieku pasēm, īpaši par to, kā var pierādīt, ka norādītais dzīvnieka vecums ir pareizs;
F. tā kā Šengenas zona bez robežām ne vien paredz iespēju dalībvalstu pilsoņiem ceļot bez pases, bet arī ļauj Savienības teritorijā bez kontroles pārvadāt dzīvniekus, kurus parasti tur kā lolojumdzīvniekus;
G. tā kā lolojumdzīvnieki, kas tiek tirgoti nelegāli, bieži vien tiek izaudzēti sliktos apstākļos, tiem ir liegts kontaktēties ar saviem sugas brāļiem un pastāv lielāks risks saslimt;
H. tā kā 70 % no jaunajām, cilvēkus skarošajām slimībām, kas parādījušās pēdējo desmitgažu laikā, ir dzīvnieku izcelsmes slimības, un dzīvnieki, kas parasti tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, pārnēsā vairāk nekā 100 zoonožu, tostarp, trakumsērgu;
I. tā kā cilvēki, kas iegādājas sliktos apstākļos turētus lolojumdzīvniekus, bieži ir spiesti maksāt negaidīti lielus veterinārārstu rēķinus, vai viņu jauniegādātais dzīvnieks pēkšņi nobeidzas;
J. tā kā lielākajā daļā dalībvalstu jau pastāv prasības attiecībā uz lolojumdzīvnieku reģistrāciju un/vai identifikāciju; tā kā lielākā daļa šo datubāžu vēl nav savienotas ar ES datubāzi, tādējādi neļaujot nodrošināt pilnīgu izsekojamību gadījumos, kad lolojumdzīvnieki tiek pārvesti pār ES robežām;
K. tā kā nelegālā tirdzniecība ar savvaļas dzīvniekiem ir viena no visplašākajām transnacionālās organizētās noziedzības darbībām visā pasaulē,
L. tā kā gadījumos, kad izbēg eksotiski vai savvaļas dzīvnieki, kuriem nav dabisku ienaidnieku, var notikt to nekontrolēta izplatīšanās, kas ietekmē vidi, sabiedrības veselību un ekonomiku,
1. uzsver labvēlīgo ietekmi, kāda lolojumdzīvniekiem ir miljoniem to īpašnieku un ģimeņu dzīvē visā ES, un atkārtoti apliecina, ka īpašniekiem jābūt iespējai ceļot kopā ar saviem lolojumdzīvniekiem drošā un kontrolētā veidā visā Savienībā;
2. atzinīgi vērtē lolojumdzīvnieku pārvietošanas shēmas uzlabojumus, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 576/2013, tostarp papildu drošības elementu iekļaušanu lolojumdzīvnieka pasē;
3. ar bažām norāda uz nevalstisko organizāciju, tiesībaizsardzības iestāžu, kompetento iestāžu un veterināru sniegtajiem pierādījumiem, kas skaidri liecina, ka arvien biežāk tiek pārkāpti lolojumdzīvnieku pārvietošanas shēmas noteikumi, izmantojot šo shēmu komerciālos nolūkos;
4. norāda, ka nelegāli tirgotie lolojumdzīvnieki reti kad ir vakcinēti, bieži vien tas nozīmē, ka to ārstniecībā ir jāizmanto antibiotikas; uzsver, ka tas palielina risku, ka lolojumdzīvnieku vidū var palielināties mikrobu rezistence; pauž bažas par to, ka tas ir papildu riska faktors mikrobu rezistences attīstībai un pārnešanai uz cilvēkiem;
5. atzīst, ka slikta dzīvnieku socializācija ir galvenais lolojumdzīvnieku uzvedības problēmu cēlonis un ka patērētāji, kas iegādājas slikti socializētus dzīvniekus, riskē ar to, ka viņu dzīvnieks var uzbrukt vai sakost viņu pašu vai citus dzīvniekus;
6. atzīst, ka, lai arī daudzām dalībvalstīm ir obligātas lolojumdzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, pastāv atšķirības attiecībā uz informāciju, ko šajās sistēmās iekļauj, dzīvniekiem, uz kuriem attiecas identifikācijas un reģistrācijas prasības, un pārvaldības līmeni, kurā informācija tiek uzglabāta;
7. uzskata, ka saderīgas identificēšanas sistēmas un reģistrēšanas prasības suņiem (Canis lupus familiaris) un kaķiem (Felis silvestris catus) samazinātu dzīvnieku dokumentu viltošanu un nelegālu tirdzniecību, tādējādi tiktu aizsargāta sabiedrības un dzīvnieku veselība un nodrošināta efektīva dzīvnieku izsekojamība Savienībā;
8. ar bažām norāda uz to, ka palielinās tādu savvaļas dzīvnieku nelikumīgas tirdzniecības apjomi, kurus bieži tur kā lolojumdzīvniekus;
9. uzskata, ka to identificēšanas un reģistrēšanas prasību saskanošana, kas attiecas uz savvaļas dzīvniekiem, ko parasti tur kā lolojumdzīvniekus, samazinātu nelegālās tirdzniecības izplatību, tādējādi tiktu labāk aizsargāta sabiedrības un dzīvnieku veselība un bioloģiskā daudzveidība un nodrošināta efektīva dzīvnieku izsekojamība Savienībā;
10. aicina Komisiju, kad stāsies spēkā Regula par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, nekavējoties pieņemt deleģēto aktu, ar kuru atbilstīgi regulas 108., 109. un 118. pantam nosaka detalizētas un saskaņotas prasības attiecībā uz līdzekļiem un metodēm suņu (Canis lupus familiaris) un kaķu (Felis silvestris catus) identifikācijai un reģistrācijai;
11. aicina Komisiju, kad stāsies spēkā Regula par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, apsvērt iespēju pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem atbilstīgi regulas 108., 109. un 118. pantam paredz noteikumus ar detalizētām un saskaņotām prasībām attiecībā uz līdzekļiem un metodēm šādu minētās regulas I pielikumā iekļautu lolojumdzīvnieku identifikācijai un reģistrācijai: reptiļi, putni (to putnu sugu īpatņi, kas nav mājas pāvi, tītari, pērļu vistiņas, pīles, zosis, paipalas, baloži, fazāni, irbes un skrējējputni (Ratitae), grauzēji, kā arī truši, ko netur gaļas ieguvei;
12. aicina Komisiju panākt, ka 10. un 11. punkta prasības nodrošina, ka efektīvi tiek piemēroti Regulā par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām ietvertie slimību profilakses un kontroles pasākumi un ka tiek veicināta lolojumdzīvnieku izsekojamība, to pārvietošana dalībvalstī un starp dalībvalstīm un ievešana Savienībā;
13. aicina Komisiju izpētīt papildpasākumus nelikumīgas lolojumdzīvnieku tirdzniecības apkarošanai, kas iekļauti pētījuma par komercpraksē iesaistītu suņu un kaķu labturību secinājumos, un bez kavēšanās publicēt šos secinājumus;
14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
- [1] OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.
- [2] OV L 178, 28.6.2013., 109. lpp.
- [3] OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0381.
- [5] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.
- [6] OV L 242, 7.9.2012., 13. lpp.
- [7] OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.
- [8] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0197.