Procedūra : 2015/2894(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0309/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0309/2016

Debates :

PV 09/03/2016 - 19
CRE 09/03/2016 - 19

Balsojumi :

PV 10/03/2016 - 7.10
CRE 10/03/2016 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0092

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 513kWORD 118k
2.3.2016
PE579.735v01-00
 
B8-0309/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par 2015. gada ziņojumu par Melnkalni (2015/2894(RSP))


Charles Tannock Ārlietu komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2015. gada ziņojumu par Melnkalni (2015/2894(RSP))  
B8-0309/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem un to pielikumu „Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”,

–  ņemot vērā 2010. gada 29. marta Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Septītās ES un Melnkalnes pievienošanās konferences sanāksmes ministru līmenī 2015. gada 21. decembrī rezultātus,

–  ņemot vērā 2015. gada 16. un 17. decembrī Strasbūrā notikušajā ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 11. sanāksmē pieņemto paziņojumu un ieteikumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 22. maija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Melnkalnes panākumiem reformu īstenošanā (COM(2012)0222) un Padomes 2012. gada 26. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus par lēmumu 2012. gada 29. jūnijā uzsākt pievienošanās sarunas ar Melnkalni,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. novembra paziņojumu „ES paplašināšanās stratēģija” (COM(2015)0611), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments „Melnkalnes 2015. gada ziņojums” (SWD(2015)0210),

–  ņemot vērā Vīnes 2015. gada 27. augusta augstākā līmeņa sanāksmes par Rietumbalkāniem priekšsēdētāja noslēguma deklarāciju,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2015. gada 15. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā NATO ārlietu ministru sanāksmes 2015. gada 2. decembrī pieņemto lēmumu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Melnkalni,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas pastāvīgā referenta jautājumos par Melnkalni Charles Tannock veikto darbu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ir gūti turpmāki panākumi pievienošanās sarunās ar Melnkalni un starpvaldību konferencē 2015. gada 21. decembrī Briselē tika atvērtas vēl divas sarunu sadaļas, kas attiecas uz transportu un enerģētiku; tā kā attiecībā uz sarunu procesu Melnkalne ir visvairāk progresējusī paplašināšanās valsts;

B.  tā kā, lai saglabātu gūtos panākumus pievienošanās procesā, būtiska nozīme ir ilgtspējīgam dialogam un konstruktīvai sadarbībai starp valdošo koalīciju un opozīciju;

C.  tā kā brīvas, godīgas un pārredzamas parlamenta vēlēšanas ir izšķirīgi svarīgas Melnkalnes demokrātiskai nākotnei;

D.  tā kā Melnkalnei būtu tālāk jāizstrādā stabils izsekojamības reģistrs attiecībā uz tiesiskumu, kas ir galvenais priekšnoteikums, lai tā varētu pievienoties ES;

E.  tā kā spēcīga pilsoniskā sabiedrība uzlabo politisko pārskatatbildību, stiprina solidaritāti valstī un veicina labāku sapratni un atbildību par reformām, kas saistītas ar ES;

F.  tā kā korupcija joprojām ir nopietna problēma un tā kā joprojām pastāv bažas attiecībā uz organizēto noziedzību un apdraudējumiem vārda brīvībai,

G.  tā kā ir jāveic turpmāki pasākumi, lai apkarotu bezdarbu, sociālo diskrimināciju un nabadzību un nostiprinātu darba tiesības un arodbiedrību tiesības atbilstoši ES standartiem,

1.  atzinīgi vērtē pievienošanās sarunu ar Melnkalni pastāvīgo progresu, norādot uz to, ka līdz šim ir atvērtas 22 sarunu sadaļas, tostarp 23. un 24. sadaļa, no kurām divas tika provizoriski slēgtas; mudina gūt konkrētus panākumus, izpildot kritērijus to sadaļu slēgšanai, par kurām jau notiek sarunas, un jaunu sadaļu atvēršanai; uzsver, ka līdztekus sarunu virzībai ir pilnībā jāīsteno attiecīgie rīcības plāni un stratēģijas; atkārtoti norāda, ka panākumi sarunās ir atkarīgi no panākumiem tiesiskuma īstenošanā un saskatāmiem to rezultātiem;

2.  mudina īstenot lielāku parlamentāro uzraudzību pār pievienošanās procesu; atzinīgi vērtē rīcības plāna 2015. gadam pieņemšanu nolūkā stiprināt parlamentāro uzraudzību, bet uzsver nepieciešamību stiprināt Melnkalnes parlamenta spējas un uzlabot tā piekļuvi ar pievienošanos saistītai informācijai; atzinīgi vērtē nesen pieņemto ētikas kodeksu un aicina veikt papildu pasākumus, lai uzlabotu sabiedrības uzticēšanos Melnkalnes parlamentam;

3.  pauž dziļas bažas par polarizēto politisko klimatu valstī un parlamenta darbības boikotēšanu no opozīcijas puses; mudina visus politiskos spēkus — gan valdībā, gan opozīcijā, iesaistīties noturīgā dialogā un konstruktīvi sadarboties Melnkalnes parlamentā; pieņem zināšanai neveiksmīgo balsojumu par neuzticības izteikšanu Melnkalnes parlamentā 2016. gada 27. janvārī un tam sekojošo koalīcijas valdības pārkārtošanos; atgādina, ka dialogs un kompromiss veido pamatu jebkurā demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā; uzskata, ka labi funkcionējošai demokrātijai ir būtiski svarīgi, lai jebkāda veida protesti noritētu miermīlīgi un atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem; sagaida, ka kompetentās iestādes rūpīgi un nevilcinoties izmeklēs visus vardarbības gadījumus, kuri notikuši protestu laikā, tostarp visus apgalvojumus par pārmērīga spēka lietošanu no dažu policijas darbinieku puses; ņem vērā, ka 2015. gada decembrī ir pieņemti grozījumi likumā par publisku pulcēšanos;

4.  aicina valdību pilnībā īstenot jaunos vēlēšanu tiesību aktus pirms jebkurām jaunām vēlēšanām un vēl vairāk nostiprināt valsts vēlēšanu komisiju, kam ir nepieciešams efektīvi pildīt savas pilnvaras; atkārtoti mudina veikt atbilstošas politiskas turpmākās darbības attiecībā uz „audio ierakstīšanas lietu”, vienlaikus atzīstot gūto progresu tiesu iestāžu turpmākajos pasākumos;

5.  atzīmē, ka ir panākts zināms progress valdības 2011. –2016. gada valsts pārvaldes reformā, un aicina laikus pieņemt stratēģiju laika posmam no 2016. līdz 2020. gadam; mudina tālāk depolitizēt valsts pārvaldi; uzskata, ka ir ļoti svarīgi ievērot principus par nopelnu ņemšanu vērā, depolitizāciju, pārskatatbildību un valsts pārvaldes pārredzamību, kā arī — nodrošināt pilsoņu tiesības uz labu pārvaldību; atzinīgi vērtē grozījumus likumā par ombudu; pauž bažas, ka Ombuda biroja spējas efektīvi izskatīt sūdzības joprojām ir ierobežotas; uzsver, ka ir nepieciešams lielāks skaits specializētu neatkarīgu valsts aģentūru;

6.  atzinīgi vērtē gūtos panākumus tiesiskā regulējuma stiprināšanā, lai palielinātu tiesu neatkarību, pārskatatbildību un profesionalitāti, un sagaida, ka tiks pilnībā īstenoti attiecīgie noteikumi praksē; ar gandarījumu atzīmē, ka iekavētais darbs saistībā ar konkrētiem lietu veidiem ir vēl vairāk samazinājies; aicina nodrošināt tiesu neatkarību un atzinīgi vērtē efektivitātes pieaugumu; joprojām pauž bažas par pārmērīgu ietekmi uz tiesu neatkarību, jo īpaši attiecībā uz tiesnešu iecelšanu; uzsver nepieciešamību nostiprināt Tiesnešu padomes un Prokuroru padomes veiktspēju, lai turpinātu uzlabot Konstitucionālās tiesas efektivitāti, stiprināt izpildi civillietās un administratīvajās lietās un pilnībā īstenot jauno darbā pieņemšanas un profesionālās novērtēšanas un amatā paaugstināšanas sistēmu;

7.  aicina uzlabot likumdošanas un administratīvās spējas patvēruma un migrācijas jomā un mudina Komisiju sniegt atbalstu šajā jautājumā; pauž atzinību Melnkalnei par valdības veiktajiem soļiem, lai palīdzētu bezvalstniekiem tās teritorijā atrisināt viņu statusa jautājumu; mudina Melnkalni turpināt centienus šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz bērniem, tostarp turpinot atvieglot dzimšanas reģistrāciju un vēlāku pārreģistrēšanu iedzīvotāju reģistros;

8.  aicina valdību un prokuratūru pastiprināt centienus cīņā pret nesodāmību par kara noziegumiem un demonstrēt aktīvāku pieeju, sekojot līdzi neatrisinātām apsūdzībām kara noziegumos, jo īpaši attiecībā uz vadošo amatpersonu atbildību komandķēdes augstākajos posmos, lai nodrošinātu atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ka tiek īstenoti tiesas nolēmumi, garantējot godīgu un taisnīgu kompensāciju, un ka upuriem ir piekļuve tiesu iestādēm un viņi saņem kompensāciju par kaitējumu; aicina pilnībā aizsargāt lieciniekus; atgādina par nepieciešamību atrisināt visus jautājumus, kas neatbilst ES kopējai nostājai par Romas statūtu integritāti vai ar tiem saistītajiem ES pamatprincipiem attiecībā uz divpusējiem imunitātes nolīgumiem;

9.  atzinīgi vērtē nesen veikto ES bērnu tiesību salīdzinošo pārskatīšanu un aicina pilnībā īstenot un pārraudzīt ar bērniem saistītās politikas un tiesību aktus visos līmeņos; uzsver nepieciešamību piešķirt pienācīgus resursus ar bērniem saistītām politikām un pakalpojumiem valsts un vietējā līmenī un uzlabot spējas iegūt un izmantot kvalitatīvus, sadalītus, uz bērniem orientētu datus, lai veidotu ar pierādījumiem pamatotu politiku un plānošanu;

10.  atzinīgi vērtē valdības apņemšanos paplašināt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību un atzinīgi vērtē pieteikšanās palielināšanos pirmsskolas iestādēs, kas notiek pēc mērķtiecīgas kampaņas; atzinīgi vērtē centienus uzlabot izglītības kvalitāti kopumā un jo īpaši pirmsskolas izglītību, nosakot standartus, uzlabojot izglītības sniedzēju spējas un izveidojot pārraudzības un kvalitātes nodrošināšanas mehānismus; atzinīgi vērtē novatorisko darbu, lai attīstītu pamatskolas audzēkņiem sociāli emocionālās un citas vispārīgās prasmes;

11.  atzinīgi vērtē valdības saistības un rezultātus, kas gūti sociālās un bērnu aprūpes sistēmas reformā, un uzsver, ka ir nepieciešams, lai šīs reformas efektīvi īstenotu sociālās labklājības centri, izmantojot atsevišķu gadījumu vadību un pakalpojumu koordināciju; norāda, ka nesenie juridiskie grozījumi, kas ļauj pieaugušajiem izmantot dienas aprūpes centru pakalpojumus kopā ar bērniem ar invaliditāti, neatbilst starptautiskajiem standartiem; atzinīgi vērtē valdības apņemšanos nodrošināt līdz 2017. gadam, ka bērni vecumā līdz trim gadiem netiek ievietoti audzināšanas valsts iestādēs; atzinīgi vērtē ierosinātos grozījumus Melnkalnes ģimenes likumā, lai aizliegtu miesassodus ģimenē; aicina palielināt centienus iekļaut visos civiltiesisko un administratīvo lietu procesos principu par bērna vislabāko interešu nodrošināšanu, vienlaikus sekmējot plašāku piekļuvi tiesiskumam;

12.  norāda, ka, neraugoties uz izmaiņām tiesību aktos, korupcija joprojām ir nopietna problēma, jo īpaši saistībā ar publisko iepirkumu, veselības aprūpi, izglītību, teritoriālo plānošanu, privatizāciju un būvniecību; uzsver nepieciešamību izskaust korupciju visos līmeņos, jo tā grauj demokrātijas vērtības un negatīvi ietekmē sociālo un ekonomisko attīstību; aicina valdību noteikt korupcijas apkarošanu par vienu no savām prioritātēm, piešķirot tai pietiekamus cilvēkresursus un budžeta līdzekļus; atzinīgi vērtē īpašā Īpašās prokuratūras izveidošanu, pie kuras uzdevumiem pieder korupcijas noziegumu apkarošana, un mudina, lai tā pēc iespējas drīz spētu darboties visa pilnībā; atzinīgi vērtē korupcijas novēršanas aģentūras izveidošanu, ko sāka 2016. gada 1. janvārī; aicina nodrošināt tās neatkarību un tās spēju veikt administratīvu izmeklēšanu; atgādina par to, cik svarīgi ir aizsargāt trauksmes cēlējus; aicina iestādes atvieglot un paplašināt piekļuvi informācijai par uzņēmumu, nekustamā īpašuma īpašniekiem un informācijai par valsts izdevumiem, jo īpaši publiskā iepirkuma un privatizācijas procesa gadījumā;

13.  aicina valdību vēl vairāk nostiprināt tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu cīņai pret korupciju un nodrošināt efektīvu aizsardzību ziņotājiem; aicina visus sabiedriskās dzīves sektorus un pilsonisko sabiedrību aktīvāk piedalīties un efektīvāk sadarboties ar valdību korupcijas novēršanā; atgādina par nepieciešamību pastiprināt korupcijas apkarošanas rezultātu reģistrēšanu attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesāšanu visos līmeņos, lai stiprinātu prokuroru, tiesnešu un policijas institucionālo un darbības spēju, un sistemātiski izmantot finanšu izmeklēšanu un pilnvaras arestēt un konfiscēt aktīvus; aicina noteikt kriminālatbildību par materiālā stāvokļa nelikumīgu uzlabošanu;

14.  atzīmē, ka Melnkalnes valsts prokuratūra atsevišķās Melnkalnes pašvaldībās ir izvirzījusi apsūdzību pret vairākām amatpersonām attiecībā uz augsta līmeņa korupciju; atzinīgi vērtē to kā pozitīvu zīmi, kas veido rezultātus augsta līmeņa korupcijas izskaušanā, un aicina Melnkalni turpināt šo praksi; atkārtoti norāda, ka jāturpina uzlabot rezultātus attiecībā uz izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības augsta līmeņa korupcijas lietās; pauž atzinību par labo sniegumu Podgoricas Augstajā tiesā attiecībā uz kriminālsodiem par nodarījumiem, kas saistīti ar korupciju;

15.  pauž bažas par to, ka joprojām ir ļoti mazs paziņoto galīgo notiesājošu spriedumu skaits lietās par organizēto noziedzību un par noziedzīgi iegūtu aktīvu izņemšanu un konfiskāciju; mudina uz ciešāku un labāku sadarbību starp tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm; atzinīgi vērtē Melnkalnes un tās kaimiņvalstu labo sadarbību plašā jautājumu lokā; atzinīgi vērtē Nolīgumu par sadarbību starp Eurojust un Melnkalni; atzīmējot, ka plašā mērā pastāv tiesiskais regulējums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tomēr aicina ievērojami pastiprināt attiecīgo uzraudzības sistēmu, kā arī palielināt izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesājošu spriedumu skaitu lietās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

16.  mudina veikt tālākus pasākumus, kas vērsti pret cilvēku tirdzniecību, papildinot attiecīgos juridiskos un institucionālos aspektos, tostarp — daudzpusējas koordinācijas grupas izveidošanu; aicina atbildīgās iestādes palielināt finanšu izmeklēšanu un līdzekļu izņemšanu un konfiskāciju skaitu, kā arī efektīvāk identificēt un aizsargāt cietušos un veikt lietās kriminālvajāšanu; atzinīgi vērtē 70 apcietināšanas par cilvēku nelikumīgu pārvadāšanu uz Itāliju pēc izmeklēšanas, ko veica Melnkalnes iestādes;

17.  atzīmē, ka Melnkalnes policija ir pastiprinājusi kontroli visā valstī, lai novērstu iespējamos terora aktus un Melnkalnes valstspiederīgo vervēšanu džihādistu organizācijās; atzinīgi vērtē pretterorisma stratēģijas laikposmam no 2016. līdz 2018. gadam pieņemšanu un to, ka ir izveidota starpministriju grupa, lai uzraudzītu situāciju un novērtētu terorisma draudus; aicina kompetentās iestādes pienācīgi īstenot attiecīgos tiesību aktu noteikumus, lai novērstu un uzraudzītu jebkādus iespējamus draudus tās iedzīvotāju drošībai; mudina kompetentās iestādes nostiprināt reģionālo un starptautisko sadarbību, arī apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, lai novērstu radikalizāciju un reaģētu uz teroristu darbībām; uzskata, ka visiem pasākumiem, kas veikti šajā virzienā, būtu jānodrošina cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un instrumentiem; uzskata, ka politiskajai stabilitātei reģionā, etnisko grupu un konfesiju tolerances un dialoga veicināšanai un turpmākajai virzībai uz ES ir būtiska nozīme, lai stiprinātu kohēziju un drošību Rietumbalkānos;

18.  atzinīgi vērtē Melnkalnes valdības centienus pastiprināt cīņu pret nelegālu tirdzniecību ar ieročiem un sprāgstvielām; aicina nodrošināt ciešu koordināciju un paraugprakses apmaiņu par šo jautājumu starp iniciatīvām Melnkalnē, kā arī visā reģionā, un Komisiju;

19.  atzinīgi vērtē centienus uzlabot mehānismus, kas dod iespēju konsultēties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) un nodrošināt lielāku pārredzamību politikas veidošanā un tiesību aktu pieņemšanā, arī iesaistot tos tiesiskuma reformu procesā un vēlēšanu procesa un reformu īstenošanas uzraudzīšanā; atzinīgi vērtē PSO nozares motivētību un centienus, kas izrādījās sadzirdēta un efektīva daudzās jomās; uzsver nepieciešamību uzlabot PSO piekļuvi informācijai, kura attiecas uz pievienošanos, kā arī turpināt uzlabot sadarbību starp vietējām pašvaldībām un PSO; aicina kompetentās iestādes tālāk attīstīt ilgtspējīgu PSO publiskā finansējuma sistēmu un radīt tādus apstākļus, kas veicina brīvprātīgo darbu un sociālo uzņēmējdarbību;

20.  atgādina, cik svarīga ir plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms, kā arī vārda brīvība, kas ir viena no ES pamatvērtībām un ikvienas demokrātijas stūrakmens; joprojām pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu brīvību Melnkalnē; kuru organizācija „Reportieri bez robežām” ir ierindojuši 114 vietā ikgadējā vērtējumā attiecībā uz preses brīvību; mudina panākt progresu saistībā ar vārda brīvību un lēmumu saskaņotību ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru vārda brīvības jautājumos; prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu sabiedriskās raidorganizācijas „RTCG” neatkarību; prasa taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem visām pusēm, kas piedalās vēlēšanās; uzsver, ka svarīga nozīme ir plašsaziņas līdzekļu pašregulācijai; atzinīgi vērtē veiktos centienus informācijas sabiedrības un tehnoloģiju nozarē;

21.  atzinīgi vērtē to, ka pārskata periodā nav notikuši jauni uzbrukumi žurnālistiem; tomēr pauž bažas par nepilnībām, izmeklējot agrāk pret žurnālistiem vērstos vardarbības un iebiedēšanas gadījumus; mudina kompetentās iestādes atrisināt vēl neizskatītās lietas par vardarbību un draudiem pret žurnālistiem, tostarp 2004. gadā notikušo Duško Jovanović slepkavību, uzlabojot izmeklēšanu, atklājot un saucot pie atbildības ne tikai nozieguma izdarītājus, bet arī tos, kas plānoja uzbrukumus, un īstenojot ieteikumus, ko izstrādājusi ad hoc komisija, kas izveidota, lai uzraudzītu izmeklēšanas lietās par vardarbību pret žurnālistiem; apšauba pašreizējo komisijas sastāvu, kurā drošības dienestu darbinieki veido vairāk nekā 50 %, kas ļauj viņiem bloķēt progresu un ziņojumu pieņemšanu, ja viņi rīkojas kopīgi; aicina valdību pagarināt šīs komisijas pilnvaru laiku un sniegt tai daudz vairāk informācijas un piešķirt vairāk pilnvaru; pauž bažas par to, ka žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu iebiedēšanas gadījumi var ievērojami veicināt pašcenzūru un ierobežot jomu pētnieciskajai žurnālistikai; nosoda notiekošās personu nomelnošanas kampaņas, galvenokārt vienā dienas laikrakstā, kuras vēršas pret prominentiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un dažiem politiķiem personisku iemeslu dēļ; atgādina, ka visiem plašsaziņas līdzekļiem ir pilnībā jāievēro vispārpieņemtie noteikumi par profesionālu reportāžu veidošanu; norāda, ka plašsaziņas līdzekļu sabiedrība ir ļoti politizēta un sašķelta, ka profesionālie un ētikas standarti ir vāji un ka žurnālistu darbs ir slikti apmaksāts un viņu darbvietas ir nedrošas; uzskata, ka žurnālistiem ir būtiski svarīgi būt pilnīgi neatkarīgiem no jebkāda veida iejaukšanās, tostarp no plašsaziņas līdzekļu īpašnieku puses; atzinīgi vērtē vienošanos starp plašsaziņas līdzekļu speciālistiem uzlabot spēkā esošo ētikas kodeksu, lai veicinātu kvalitatīvu žurnālistiku; aicina turpināt dialogu ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas palīdzību par ētikas un profesionālo standartu uzlabošanu plašsaziņas līdzekļos;

22.  atzinīgi vērtē tiesiskā regulējuma uzlabojumus attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām; tomēr pauž bažas par to, ka cilvēkiem ar invaliditāti joprojām nav iespējama piekļūt lielākajai daļai sabiedrisko ēku, tostarp visām 13 prioritārajām sabiedriskajām ēkām, piemēram, parlamentam, skolām, slimnīcām, sociālās labklājības centriem un tiesām, neraugoties uz valdības pausto apņemšanos mainīt situāciju līdz 2013. gada 31. augustam; aicina pilnībā izmantot profesionālās reabilitācijas un nodarbinātības fondu personām ar invaliditāti;

23.  aicina kompetentās iestādes veicināt etnisko minoritāšu labāku pārstāvību valsts sektorā nodarbināto vidū, tostarp policijā un tiesu iestādēs; mudina tās arī pieņemt jaunu likumu par minoritātēm un likumu par reliģisko kopienu juridisko statusu saskaņā ar Eiropas standartiem un pēc pienācīgas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, turpināt centienus aizsargāt Boka Kotorska (Kotoras līča) daudznacionālo identitāti un risināt problēmu, kas saistīta ar pārredzamības trūkumu attiecībā uz minoritāšu jautājumiem paredzētajiem līdzekļiem; atzinīgi vērtē Melnkalnes politiku, kas ir vērsta uz iecietības gaisotnes veidošanu un visu nacionālo minoritāšu iekļaušanu;

24.  atzīmē romu skolēnu līdzdalības uzlabošanos visos izglītības līmeņos, bet vēlreiz aicina veikt papildu pasākumus, lai sekmētu romu, ēģiptiešu minoritāšu un aškalu piekļuvi veselības aprūpei, mājoklim un nodarbinātībai; mudina gan politikas, gan pilsoniskās sabiedrības dalībniekus apkarot izplatīto diskrimināciju un naida noziegumus pret LGBTI kopienu, jo īpaši ar centieniem izglītot un informēt sabiedrību, lai izmainītu attieksmi, un apmācot policiju, prokuratūru un tiesnešus; prasa saukt pie atbildības šādā diskriminācijā un vardarbībā vainīgos; mudina iestādes turpināt un pastiprināt centienus, lai aizsargātu LGBTI personu tiesības un nodrošinātu pulcēšanās brīvību; atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 13. decembrī trešais Melnkalnes praida gājiens bija labi aizsargāts un risinājās bez būtiskiem starpgadījumiem; tomēr pauž nožēlu par praida gājiena aizliegšanu Nikšičā;

25.  joprojām pauž bažas par vardarbību ģimenē un seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm, par nepietiekamu ziņošanu par to, par to, ka nenotiek kriminālvajāšana, un par to, ka atbalsts cietušajiem un viņu aizsardzība ir neefektīva, kā arī par vieglākiem sodiem, ko piespriež vainīgajiem, vai pilnīgu nesodāmību; mudina kompetentās iestādes vardarbību ģimenē uztvert nopietni, izveidojot aizsardzības pakalpojumus, uzlabojot koordināciju starp valsts iestādēm un efektīvi īstenojot Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; mudina kompetentās iestādes izglītot darbiniekus valsts iestādēs (sociālos darbiniekus, policistus, utt.) darbam ar cietušajiem; uzsver, cik svarīgi ir palielināt sieviešu pārstāvību politikā arī nākamajās vēlēšanās, kā arī sieviešu piekļuvi darba tirgum;

26.  aicina valdību vēl vairāk nostiprināt cilvēktiesību iestādes, piemēram, ombudu un Cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ministriju, un piešķirt pienācīgus resursus, lai īstenotu cilvēktiesības;

27.  uzteic makroekonomikas stabilitāti un labvēlīgas pārmaiņas ekonomikā; norāda arī, ka saskaņā ar Pasaules Bankas Uzņēmējdarbības ziņojumu 2016. gadam, kurā tiek aprēķināts, cik viegli kādā valstī ir veikt uzņēmējdarbību, Melnkalne ir 46. vietā pasaulē, kas to ierindo otrajā vietā Rietumbalkānos; tomēr norāda, ka Melnkalne ierindojas 136. vietā 188. valstu vidū līgumu izpildes ziņā un tas noved pie juridiskas nenoteiktības; norāda uz centieniem uzlabot konkurētspēju rūpniecības un lauksaimniecības produktiem; mudina valdību sākt tālākas strukturālās reformas, lai nodrošinātu labvēlīgu regulatīvo vidi, vienlaikus aizsargājot patērētāju un sociālās tiesības, pielikt pūles, lai samazinātu korupciju ekonomikā, īstenot ekonomikas reformas, kas palīdzēs radīt darbavietas un izaugsmi, un pievērsties jautājumam par valsts lielo tekošā konta deficītu un valsts kopbudžeta deficītu un par valsts finanšu ilgtspējību, kā arī īstenot tādu politiku, kas palīdzēs dažādot ekonomiku;

28.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt MVU nozari un nodrošināt atbalstu ar tiesību aktu labāku izstrādi, finansēšanu, rūpniecības politikas īstenošanu un ēnu ekonomikas samazināšanu, kā arī uzņēmumu elektroniskās reģistrācijas paātrināšanu visa valstī;

29.  ar bažām atzīmē, ka Melnkalne nav saskaņojusies ar 3. enerģētikas tiesību kopumu un nav panākts progress attiecībā uz gāzes tirgus attīstīšanu; norāda, ka ir nepieciešams atvēlēt pietiekamus resursus, lai sasniegtu mērķus, un izveidot specializētu energoefektivitātes aģentūru;

30.  atzīmē, ka valsts atbalsta joma joprojām rada bažas, jo īpaši attiecībā uz valsts atbalsta kontroles komisijas un valsts atbalsta kontroles vienību, paziņošanu un jauno tiesību aktu saderību un valsts atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem un attiecībā uz KAP alumīnija rūpnīcu; joprojām pauž bažas par aizkavēšanos, risinot KAP bankrota procedūru, jo tas ir valsts saistību saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu pārkāpums; atkārtoti aicina valdību un iesaistītās puses panākt ilgtspējīgu un sarunu ceļā rastu risinājumu KAP bankrota procedūrai saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem un SAN, balstoties uz pārredzamību un tiesiskumu; aicina uzdot veikt pilnīgu un neatkarīgu KAP finanšu revīziju, no brīža, kad to 2005. gadā iegādājās CEAC, līdz mūsdienām; aicina īpašu uzmanību veltīt plāniem būvēt jaunu automaģistrāli, kas kļūs par visu laiku lielāko publisko projektu un izdevumu Melnkalnes vēsturē; aicina iestādes nodrošināt lietderīgu publiskā finansējuma izmantošanu un atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem;

31.  atkārtoti pauž bažas, ka dažās valsts daļās daudzi dzīvo relatīvā nabadzībā un jauniešu un ilgtermiņa bezdarba līmenis saglabājas nemainīgi augsts; uzsver, ka ir svarīgi iekļaut pilsoniskās sabiedrības organizācijas un Sociālo padomi darba politikas izstrādē; aicina uzlabot sociālo dialogu; norāda uz prasmju neatbilstību starp izglītības sistēmu un darba tirgu un uz arvien plašāko sociālekonomisko plaisu starp valsts ziemeļiem un dienvidiem; aicina veikt aktīvus darba tirgus pasākumus, lai palielinātu nodarbinātību, it īpaši jauniešu vidū; atzīmē, ka ir nepieciešams efektīvāk cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un izveidot sociāli taisnīgāku nodokļu sistēmu; mudina valdību paātrināt darbu, lai risinātu Melnkalnes galvenās problēmas saistībā ar sociālo integrāciju, nabadzības mazināšanu un ēnu ekonomiku; atzinīgi vērtē 2016. gada rīcības plāna pieņemšanu attiecībā uz sociālo iekļautību; atzinīgi vērtē saprašanās memoranda ar Starptautisko Darba organizāciju pieņemšanu;

32.  aicina turpināt centienus saglabāt bioloģisko daudzveidību jo īpaši Ulcinas sālslauku objektā „Saline in Ulcinj” kā vissvarīgākajā putnu dzīvotnē un ziemošanas vietā Adrijas austrumu krastā; aicina valdību turpināt un pastiprināt centienus šīs unikālās ekosistēmas ilgtspējīgai valsts un starptautiskajai aizsardzībai, atzīstot sālslauka darbību kā vienu no labākajiem ekonomikas attīstības un vides aizsardzības sinerģijas piemēriem, jo vienīgi tad, ja šie sālslauki ir funkcionāli, tie var nodrošināt katru gadu reprodukciju miljoniem putnu; mudina ilgtspējīgi attīstīt piekrasti un aizsargāt dabas vidi un bioloģisko daudzveidību saskaņā ar Eiropas standartiem; atkārtoti uzsver, ka vajadzīgi turpmāki centieni, lai pieņemtu jaunu tiesību aktu attiecībā uz vidi saistībā ar nepieciešamību novērtēt ietekmi uz vidi un stiprināt attiecīgo administratīvo un koordinācijas veiktspēju; atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada septembrī tika pieņemta stratēģija klimata jomā; norāda uz Melnkalnes valdības ieceri būvēt jaunas hidroelektrostacijas; atgādina, ka ir nepieciešams pareizs ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar ES acquis un starptautiskajiem standartiem;

33.  uzteic Melnkalnes proaktīvo līdzdalību un konstruktīvo lomu reģionālajā un starptautiskajā sadarbībā, tostarp reģionālās samierināšanas procesā, un tās devumu krīzes pārvaldības operācijās Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros; uzsver Melnkalnes konstruktīvo lomu saistībā ar „Berlīnes procesu” un sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvu; apsveic Melnkalni ar saskaņotību visā pilnībā ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un mudina valdību turpināt pašreizējo 100 % saskaņošanu; pauž gandarījumu par panākumiem, kas gūti, pieņemot likumu par starptautiskiem ierobežojošiem pasākumiem, tostarp saistībā ar Krievijas nelikumīgo Krimas aneksiju un notikumiem Ukrainas austrumos; mudina citas reģiona valstis strādāt kopā ar ES attiecībā uz ārpolitikas saskaņotību un sekot Melnkalnes piemēram; aicina Melnkalnes iestādes ātri īstenot „nesaistošos pasākumus”, par kuriem vienojās Vīnes 2015. gada augstākā līmeņa sanāksmē par Rietumbalkāniem (piemēram, vienkāršojot/saskaņojot robežšķērsošanas procedūras, dzelzceļa reformas, informācijas sistēmas) pirms nākamās Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmes, kas notiks 2016. gadā Francijā;

34.  atzinīgi vērtē NATO lēmumu aicināt Melnkalni pievienoties aliansei un mudina piemērot ātru un efektīvu pievienošanās sarunu procesu; šajā sakarībā mudina turpināt drošības sektora reformu; atzinīgi vērtē Melnkalnes dalību ES vadītās kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās;

35.  atzinīgi vērtē robežlīgumus ar Bosniju un Hercegovinu un ar Kosovu un mudina Melnkalni turpināt darbu uz šā pamata un paātrināt darbu attiecībā uz neatrisinātajiem robežu jautājumiem ar Horvātiju un Serbiju un, ja nav iespējams rast risinājumu, savstarpēji vienojoties, aicina strīdu risināt Starptautiskajā Tiesā Hāgā saskaņā ar starptautisko tiesību noteikumiem un principiem; atkārtoti aicina iestādes palīdzēt atrisināt mantošanas jautājumus, kas saistīti ar bijušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federālās Republikas (DSFR) mantojumu, tajā skaitā militāro un jūrniecības mantojumu; mudina Melnkalni pievienošanās procesā, cik ātri vien iespējams, konstruktīvi un labu kaimiņattiecību gaisotnē risināt vēl neatrisinātos divpusējos jautājumus ar tās kaimiņvalstīm; turklāt aicina Melnkalnes iestādes paplašināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, daloties informācijā par pieredzi, kas gūta pirmspievienošanās sarunās; aicina Melnkalnes iestādes pilnībā ievērot noteikumus par pēctecību no bijušās DSFR, jo īpaši militārā īpašuma jomā;

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Melnkalnes valdībai un parlamentam.

(1)

Pieņemtie teksti, OV L 108, 29.4.2010., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika