REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Ķīnas kā tirgus ekonomikas statusu

10.5.2016 - (2016/2667(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Marine Le Pen, Matteo Salvini, Franz Obermayr, Edouard Ferrand, Barbara Kappel ENF grupas vārdā

B8-0605/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ķīnas kā tirgus ekonomikas statusu

(2016/2667(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1],

–  ņemot vērā Protokolu par Ķīnas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības Organizācijai (PTO),

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas 2016. gada 10. maija paziņojumus par Ķīnas tirgus ekonomikas statusu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība un Ķīna ir divi no lielākajiem tirdzniecības dalībniekiem pasaulē un Ķīna ir ES otrā lielākā tirdzniecības partnere, savukārt ES ir lielākā Ķīnas tirdzniecības partnere, turklāt ikdienas tirdzniecības plūsmas starp šīm valstīm vērtība pārsniedz EUR 1 miljardu;

B.  tā kā jebkuram lēmumam par to, kā rīkoties ar importu no Ķīnas pēc 2016. gada decembra, ir jānodrošina ES tiesību atbilstība PTO normām;

C.  tā kā Ķīnu, neraugoties uz tās pievienošanos PTO gandrīz pirms 15 gadiem, neviens no tās galvenajiem tirdzniecības partneriem joprojām neuzskata par tirgus ekonomiku un tā kā trūkstošo tirgus piedāvājuma un pieprasījuma spēku dēļ Pievienošanās protokolā tika iekļauta 15. sadaļa, kurā paredzēts pamats atšķirīgai attieksmei pret Ķīnas importu, lai nodrošinātu aizsardzību pret dempinga cenām;

D  tā kā Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļas a) punkta ii) apakšpunkta termiņa automātiska izbeigšanās nenozīmē, ka Ķīnas ekonomikai tiks automātiski piešķirts tirgus ekonomikas statuss; tā kā atlikušie 15. sadaļas a) punkta i) apakšpunkta noteikumi turpinās paredzēt juridisko pamatu nestandarta metodikas piemērošanai attiecībā uz importu no Ķīnas pēc 2016. gada;

E.  tā kā, ņemot vērā pašreizējo Ķīnas valsts ietekmi uz ekonomiku, uzņēmumu lēmumi par cenām, izmaksām, saņemtajiem un izdotajiem līdzekļiem neatbilst tirgus signāliem attiecībā uz pieprasījumu un piedāvājumu;

F.  tā kā Ķīnas jaudas pārpalikumam jau tagad ir spēcīga sociālā, ekonomiskā un vides ietekme uz ES, kā liecina nesen konstatētā kaitējošā ietekme uz ES tērauda nozari, un tā kā tirgus ekonomikas statusa piešķiršanas Ķīnai sociālā ietekme attiecībā uz ES darbvietām varētu būt ievērojama un saskaņā ar Ekonomikas politikas institūta veikto pētījumu apdraudēt vairāk nekā 3,5 miljonus darbavietu;

G.  tā kā nesen uzsāktā sabiedriskā apspriešana par iespējamo tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu Ķīnai varētu sniegt papildu informāciju, kas varētu būt noderīga šā jautājuma izskatīšanā,

1.  atkārtoti uzsver, cik nozīmīga ir ES dalībvalstu un Ķīnas sadarbība; norāda uz Ķīnas kā suverēnas valsts izvēli iejaukties ekonomikā un tirdzniecībā;

2.  uzsver, ka Ķīna nav tirgus ekonomika un ka tā nav izpildījusi piecus ES izvirzītos kritērijus šādu valstu noteikšanai;

3.  aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā ES rūpniecības un dažādu ieinteresēto personu paustās bažas par ietekmi uz ES darbvietām un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi visās skartajās ražošanas nozarēs, kā arī uz ES rūpniecību kopumā, un nodrošināt ES konkurētspēju globālā kontekstā;

4.  aicina Komisiju nostiprināt iedarbīgu tirdzniecības aizsardzību;

5.  šā iemesla dēļ aicina Komisiju nepiešķirt Ķīnai tirgus ekonomikas statusu;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

• [1]  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.