Procedūra : 2016/2727(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0633/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0633/2016

Debates :

PV 25/05/2016 - 18
CRE 25/05/2016 - 18

Balsojumi :

PV 26/05/2016 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0233

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 406kWORD 74k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0623/2016
23.5.2016
PE582.654v01-00
 
B8-0633/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,


par transatlantiskajām datu plūsmām (2016/2727(RSP))


Ignazio Corrao, Laura Ferrara, Beatrix von Storch EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par transatlantiskajām datu plūsmām (2016/2727(RSP))  
B8-0633/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tiesisko regulējumu, kas noteikts ar Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 2., 3., 4., 5., 6., 7., 10. un 21. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 1., 3., 6., 7., 8., 10., 11., 20., 21., 42., 47., 48. un 52. pantu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo īpaši tās 6., 8., 9., 10. un 13. pantu, un Eiropas tiesu judikatūru par drošību, privātumu un vārda brīvību,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(1) (“Datu aizsardzības direktīva”),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2000. gada 26. jūlija Lēmumu 2000/520/EK (Drošības zonas lēmums),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Uzticēšanās atjaunošana datu plūsmām starp ES un ASV” (COM(2013)0846), Komisijas 2013. gada 27. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par „drošības zonas” darbību no ES pilsoņu un uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību ES, viedokļa (Drošības zonas paziņojums) (COM(2013)0847),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-362/14 Maximillian Schrems pret Data Protection Commissioner (ES:C:2015:650),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par personas datu pārsūtīšanu no ES uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, izpildot Tiesas spriedumu lietā C-362/14 (Schrems) (COM(2015)0566),

–  ņemot vērā 29. panta darba grupas 2016. gada 3. februāra paziņojumu par sprieduma Schrems lietā radītajām sekām,

–  ņemot vērā 2015. gada Tiesiskās aizsardzības aktu, ko 2016. gada 24. februārī ar ASV prezidenta B. Obamas parakstu izsludināja par likumu (H.R.1428),

–  ņemot vērā 2015. gada ASV Brīvības aktu(5),

–  ņemot vērā Prezidenta politikas direktīvā Nr. 28 (PPD-28)(6) noteiktās ASV signālu pārtveršanas darbību reformas, Komisijas 2016. gada 29. februāra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Transatlantiskās datu plūsmas — uzticēšanās atjaunošana, paredzot spēcīgākas drošības garantijas” (COM(2016)0117),

–  ņemot vērā 29. panta darba grupas 2016. gada 13. aprīļa Atzinumu 01/2016 par ES un ASV privātuma aizsarga lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa 2015. gada 6. oktobra spriedumā lietā C-362/14 Maximillian Schrems pret Data Protection Commissioner atcēla “drošības zonas” lēmumu;

B.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā C-362/14 uzsvēra šādus apsvērumus:

i.  cik būtiskas ir pamattiesības uz personas datu aizsardzību, tostarp gadījumos, kad dati tiek nosūtīti ārpus ES,

ii.  ka Komisijas lēmums par “drošības zonu” neietver pietiekamus konstatējumus par ierobežojumiem attiecībā uz ASV valsts iestāžu piekļuvi datiem, kas pārsūtīti saskaņā ar minēto lēmumu, un par to, ka pastāv efektīva tiesiskā aizsardzība pret šādu iejaukšanos,

iii.  ka ASV valsts drošības, sabiedrības interešu vai tiesībaizsardzības prasības ir pārākas par drošības zonas shēmu un līdz ar to ASV uzņēmumiem ir pienākums neņemt vērā drošības zonu aizsardzības noteikumus, ja tie neatbilst minētajām prasībām,

iv.  ka valsts iestāžu vispārēja piekļuve elektroniskās komunikācijas saturam apdraud pamattiesības uz privāto dzīvi,

v.  ka Komisijas lēmums, kurā konstatēts, ka trešā valsts nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu, nevar atcelt vai samazināt valstu uzraudzības iestāžu pilnvaras neatkarīgi izskatīt personas datu nosūtīšanas uz trešo valsti atbilstību prasībām, kas noteiktas saskaņā ar datu aizsardzības direktīvu;

C.  tā kā tajā gadījumā, ja nav pieņemts “drošības zonas” lēmums, uzņēmumi, kas pārsūta datus no ES uz ASV, saskaras ar juridisko nenoteiktību un iespējamiem dalībvalstu izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem, bet var izmantot citus instrumentus, lai pārsūtītu datus uz ASV, piemēram, līguma standartklauzulas (Komisija uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ārvalstu datu apstrādātājiem, nodrošina līgumu noteikumiem atbilstošus paraugus) un saistošus uzņēmuma noteikumus (noteikumu kopumu, kas veido uzņēmuma politiku attiecībā uz personas datu starptautisko nosūtīšanu uzņēmumu grupas ietvaros);

D.  tā kā, lai gan ES un ASV privātuma aizsarga nolīgumu atbalstīja uzņēmēju kopienas pārstāvji, vēl nav skaidrs, vai jaunā sistēma nodrošinās stabilu tiesisko noteiktību uzņēmumiem, kuri nosūta datus no ES uz ASV,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas un ASV administrācijas centienus panākt būtiskus ES un ASV privātuma aizsarga uzlabojumus salīdzinājumā ar lēmumu par “drošības zonu” un uzsver transatlantiskās tirdzniecības un sadarbības nozīmi;

2.  uzsver, ka labu ES un ASV attiecību saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga abām pusēm; šajā kontekstā uzsver, ka ir jāpanāk visaptverošs diskusiju rezultātā iegūts risinājums starp ASV un ES, ievērojot tiesības uz datu aizsardzību un tiesības uz privātumu;

3.  atzīst sekas, ko rada EKT spriedums C-362/14 un ES noteikumi par tiesībām tikt aizmirstam, kā izklāstīts EKT 2014. gada 13. maija spriedumā lietā C-131/12 (Google Spain SL Google Inc. pret AEPD) un 17. pantā Vispārīgās datu aizsardzības regulā (GDPR), kas stāsies spēkā 2018. gadā un kas jau tagad rada būtisku juridisko, ekonomisko un kultūras plaisu starp ES un ASV tirdzniecības partneriem;

4.  atgādina, ka lēmumam par atbilstību un tā pielikumiem ir jāatbilst sprieduma C-362/14 prasībām, paredzot “stingrus noteikumus uzņēmumiem, kuri strādā ar Eiropas iedzīvotāju personas datiem, un nelokāmu to izpildi”, “stingrus aizsardzības pasākumus un pārredzamības pienākumus ASV valdības piekļuves gadījumā” un “ES pilsoņu tiesību efektīvu aizsardzību, paredzot vairākas pārsūdzības iespējas”;

5.  aicina Komisiju pilnībā īstenot ieteikumus, kas pausti 29. panta darba grupas Atzinumā 01/2016 par ES un ASV privātuma aizsarga lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību projektu;

6.  pauž bažas, ka vienošanās par privātuma aizsargu var nebūt pilnībā atbilstīga ES Pamattiesību hartas, Datu aizsardzības direktīvas, Vispārīgās datu aizsardzības regulas un attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu prasībām;

7.  aicina Komisiju nepārsniegt savas īstenošanas pilnvaras, pieņemot lēmumu, ka privātuma aizsarga noteikumi nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni ASV, neveicot ASV sistēmas pilnu novērtējumu un neņemot vērā šajā rezolūcijā uzsvērtos jautājumus;

8.  uzsver nepieciešamību iekļaut divu gadu turpināmības klauzulu attiecībā uz lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību darbības laiku un sākt jaunas sarunas ar ASV par labāku sistēmu, kuras pamatā būtu Vispārīgā datu aizsardzības regula;

9.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu valdībai un Kongresam.

(1)

OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)

OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

(3)

OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(4)

OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.

(5)

                                                                           https://www.congress.gov/114/plaws/publ23/PLAW-114publ23.pdf

(6)

  https://www.whitehouse.gov/the-press-office/2014/01/17/presidential-policy-directive-signals-intelligence-activities

Juridisks paziņojums