Procedūra : 2016/2727(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0639/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0639/2016

Debates :

PV 25/05/2016 - 18
CRE 25/05/2016 - 18

Balsojumi :

PV 26/05/2016 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0233

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 413kWORD 85k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0623/2016
23.5.2016
PE582.660v01-00
 
B8-0639/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par transatlantiskajām datu plūsmām (2016/2727(RSP))


Claude Moraes, Birgit Sippel, Emilian Pavel, Ana Gomes S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par transatlantiskajām datu plūsmām (2016/2727(RSP))  
B8-0639/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(1) (turpmāk “Datu aizsardzības direktīva”), jo īpaši tās 25. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK(2) (turpmāk “Vispārīgā datu aizsardzības regula”), kura stājās spēkā 2016. gada 24. maijā un kuru piemēros divus gadus pēc minētā datuma,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk “Harta”) un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 4. decembra spriedumu lietā Roman Zakharov pret Krieviju,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 12. janvāra spriedumu lietā Zsabó un Vissy pret Ungāriju,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-362/14 Maximillian SchremsData Protection Commissioner,

–  ņemot vērā 2016. gada 29. februāra projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par pienācīgu aizsardzību, ko nodrošina ES un ASV privātuma aizsargs, un tam pievienotos pielikumus ASV administrācijas un ASV Federālās tirdzniecības komitejas vēstuļu veidā,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 29. februāra paziņojumu par šo tematu (COM(2016)0117), Komisijas 2013. gada 27. novembra paziņojumu par “drošības zonas” darbību no ES pilsoņu un uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību ES, viedokļa (COM(2013)0847) un Komisijas 2013. gada 27. novembra paziņojumu “Uzticēšanās atjaunošana datu plūsmām starp ES un ASV” (COM(2013)0846),

–  ņemot vērā ar Direktīvas 29. pantu izveidotās darba grupas 2016. gada 13. aprīlī pieņemto atzinumu (WP 238) un iepriekš sniegtos atzinumus par šo pašu jautājumu (WP 12, WP 27 un WP 32),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(3), un jo īpaši tās 5. pantu, kas attiecas uz pārbaudes procedūru,

–  ņemot vērā 2000. gada 5. jūlija rezolūciju par Komisijas lēmuma projektu par pienācīgu aizsardzību, kas noteikta ar privātuma “drošības zonas” principiem un attiecīgajiem visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, kurus izdevusi ASV Tirdzniecības ministrija(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā(5) un 2015. gada 29. oktobra rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūciju par ES pilsoņu elektronisko masveida novērošanu(6),

–  ņemot vērā Amerikas un Eiropas pilsonisko brīvību organizāciju 2016. gada 16. marta kopīgo vēstuli 29. panta darba grupas priekšsēdētājam, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājam un vēstniekam un Nīderlandes pastāvīgajam pārstāvim Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā personas datu aizsardzība nozīmē to indivīdu aizsardzību, uz kuriem attiecas apstrādātie dati, un tā kā šāda aizsardzība ir viena no Savienības atzītajām pamattiesībām (ES Pamattiesību hartas 8. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pants);

B.  tā kā Datu aizsardzības direktīva, kuru 2018. gadā aizstās ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, paredz tiesības datu subjektam un attiecīgus pienākumus tiem, kas apstrādā personas datus vai kontrolē šādu apstrādi;

C.  tā kā Komisijai Savienības un dalībvalstu pilsoņu vārdā ir pienākums nodrošināt, ka personas datus var nosūtīt tikai uz tām ārpussavienības un EEZ valstīm, kurās tiek garantēts pietiekams aizsardzības līmenis;

D.  tā kā jēdziens “pienācīgs aizsardzības līmenis” ir jāsaprot tādējādi, ka trešai valstij, ņemot vērā vietējos tiesību aktus vai starptautiskās saistības, ir jānodrošina tāds pamattiesību un brīvību aizsardzības līmenis, kas ir līdzvērtīgs tam, kāds tiek garantēts Eiropas Savienībā atbilstīgi Datu aizsardzības direktīvai, kura jāinterpretē saistībā ar Hartu;

E.  tā kā, pārbaudot trešās valsts nodrošināto aizsardzības līmeni, Komisijai ir pienākums izvērtēt no vietējiem tiesību aktiem vai starptautiskajām saistībām izrietošo un minētajā valstī piemērojamo noteikumu saturu, kā arī praksi, kas tiek īstenota, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem, jo saskaņā ar Datu aizsardzības direktīvas 25. panta 2. punktu Komisijai ir jāņem vērā visi apstākļi, kas saistīti ar personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm;

F.  tā kā pārrobežu datu plūsmas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu ir visintensīvākās pasaulē un tā kā personas datu nosūtīšana un apmaiņa ar tiem ir svarīgs elements, uz ko pamatojas Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu ciešās attiecības tirdzniecības un tiesībaizsardzības jomā;

G.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa savā 2015. gada 6. oktobra spriedumā atzina par spēkā neesošu Komisijas lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, kas noteikta ar privātuma “drošības zonas” principiem un attiecīgajiem visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, kurus izdevusi ASV Tirdzniecības ministrija,

Ievads

1.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt pamattiesības, tostarp tiesības uz datu aizsardzību un privātumu;

2.  akcentē transatlantiskās tirdzniecības un sadarbības nozīmi;

3.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt juridisko noteiktību datu subjektiem un datu pārziņiem gan Eiropas Savienībā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas un ASV administrācijas centienus panākt būtiskus uzlabojumus privātuma aizsargā salīdzinājumā ar spēkā neesošo lēmumu par “drošības zonu”;

5.  atzinīgi vērtē jomas, kurās drošības līmenis ir uzlabots saskaņā ar privātuma aizsargu, piemēram, mehānismu, kas paredzēts, lai nodrošinātu privātuma aizsarga pārraudzību, un tagad par obligātiem noteiktos ārējos un iekšējos atbilstības pārskatus;

6.  atzinīgi vērtē aizsardzību, kas paredzēta pietiekamības lēmuma projekta 3. pantā, ar kuru saskaņā Eiropas datu aizsardzības uzraudzības iestādes joprojām var apturēt personas datu nosūtīšanu datu pārziņiem, uz kuriem pārkāpumu gadījumā attiecas privātuma aizsarga noteikumi;

7.  norāda, ka līdz ar šīs regulas stāšanos spēkā ASV datu pārziņiem būs nepastarpināti jāievēro minētā regula, kad tie piedāvās pakalpojumus ES tirgū vai novēros personas, kas atrodas Savienībā;

8.  norāda, ka, neraugoties uz iepriekšējos gados veiktiem konkrētiem centieniem, Amerikas Savienotajām Valstīm trūkst horizontāla, visaptveroša patērētāju tiesību aizsardzības akta;

Problēmas

9.  pauž bažas, ka tiesiskās aizsardzības mehānisms, kas personām ir pieejams saskaņā ar privātuma aizsargu, ir pārāk sarežģīts un ir grūti izmantojams, un tādēļ tas nebūtu efektīvs (sūdzība datu kontrolierim; alternatīva strīdu izšķiršana; sūdzība ASV Tirdzniecības ministrijai vai ASV Federālajai tirdzniecības komitejai ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzības iestādes palīdzību (ASV tiesas Privātuma aizsarga komisija)); atgādina, ka saskaņā ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvu 93/13/EEK alternatīva strīdu izšķiršana ir aizliegta attiecībā uz patērētāju līgumiem;

10.  norāda, ka vienīgais sods datu pārzinim, kas rīkojas, pārkāpjot privātuma aizsarga principus, ir svītrošana no privātuma aizsarga saraksta un šo sodu nevar uzskatīt par līdzvērtīgu administratīvām sankcijām vai citiem sodiem, kas paredzēti ES datu aizsardzības tiesību aktos, jo īpaši Vispārīgajā datu aizsardzības regulā;

11.  norāda, ka ne ASV Federālajai tirdzniecības komitejai, ne ASV Tirdzniecības ministrijai, ne alternatīvas strīdu izšķiršanas iestādēm nav tādu izmeklēšanas pilnvaru, kas būtu līdzvērtīgas Eiropas datu aizsardzības uzraudzības iestāžu pilnvarām, kuras Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi par nepieciešamām, lai saskaņā ar ES primārajiem tiesību aktiem nodrošinātu datu aizsardzības uzraudzību;

12.  norāda, ka VI pielikumā (Valsts izlūkdienesta direktora biroja (ODNI) amatpersonas Robert SLitt vēstule) ir paskaidrots, ka saskaņā ar Prezidenta politikas direktīvu Nr. 28 (turpmāk “PPD-28”) sešos gadījumos joprojām ir atļauts izmantot lielā apjomā savāktus to personu personas un saziņas datus, kas nav ASV valstspiederīgie; norāda, ka šādai datu vākšanai lielā apjomā ir jābūt tikai “tik pielāgotai, cik vien iespējams” un “saprātīgai”, kas neatbilst Hartā noteiktajiem stingrākajiem nepieciešamības un samērīguma kritērijiem;

13.  atzinīgi vērtē to, ka ASV Valsts departamentā ir iecelts ombuds, lai tas darbotos kā kontaktpersona ES uzraudzības iestādēm, kas saistītas ar valdības īstenotu novērošanu; norāda, ka III pielikumā (valsts sekretāra John F. Kerry vēstule) ir minēts, ka ombuds neapstiprinās un nenoliegs to, vai konkrētā persona ir tikusi novērota, nedz arī to, kāds ir konkrētais tiesiskās aizsardzības līdzeklis (4. punkta e) apakšpunkts); pauž bažas par to, ka ombudam nav pienācīgu pilnvaru un nepieciešamās neatkarības no izpildvaras, jo viņš/viņa atskaitās valsts sekretāram;

14.  atzinīgi vērtē to, ka Amerikas Savienotās Valstis 2015. gadā ir pieņēmušas ASV Brīvības aktu, kas ir ierobežojis ASV izlūkošanas aģentūru veikto masveida novērošanu ASV iekšienē; tomēr pauž bažas par to, ka nav mainījies tās masveida novērošanas tiesiskais regulējums, ko ASV izlūkošanas aģentūras veic ārpus ASV vai attiecībā uz personām, kas nav ASV valstspiederīgie, bet atrodas ASV, kā norādīts ASV Kodeksā (50. sadaļa, 1881.a § (702. iedaļa));

15.  norāda, ka II pielikumā noteiktais privātuma aizsarga principu juridiskais statuss un III‒V pielikumā noteiktās ASV administrācijas garantijas un saistības joprojām nav skaidras; pauž bažas par to, ka nākamā ASV administrācija varētu atcelt šīs saistības un garantijas, neietekmējot pietiekamības lēmuma spēkā esamību;

16.  norāda, ka Komisija nav veikusi novērtējumu par ES iedzīvotāju tiesībām un aizsardzību gadījumos, kad ASV datu pārzinis, uz kuru attiecas privātuma aizsargs, nosūta viņu personas datus ASV tiesībaizsardzības iestādei;

17.  ņemot vērā iepriekš minēto un datu aizsardzības iestāžu, akadēmisko aprindu pārstāvju un privātuma un datu aizsardzības organizāciju pieņemtos lēmumus, pauž bažas par to, ka pašreizējie privātuma aizsarga noteikumi var nebūt pilnībā atbilstīgi Hartas, Datu aizsardzības direktīvas, Vispārīgās datu aizsardzības regulas un attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu prasībām;

Secinājumi

18.  pauž bažas, ka pašreizējie privātuma aizsarga noteikumi un tiesiskā situācija ASV nenodrošina pietiekami būtiskus uzlabojumus salīdzinājumā ar “drošības zonas” noteikumiem un tādēļ nenodrošina pietiekamības lēmuma likumību;

19.  norāda, ka ir ļoti iespējams, ka pēc pietiekamības lēmuma projekta pieņemšanas tas atkal tiks apstrīdēts tiesā; uzsver, ka tas rada juridisko nenoteiktību uzņēmumiem un privātpersonām; atzīmē, ka datu aizsardzības eksperti un uzņēmumu asociācijas jau iesaka uzņēmumiem izmantot citus veidus personas datu nosūtīšanai uz ASV;

20.  aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā 29. panta Datu aizsardzības darba grupas Atzinumu 01/2016 par ES un ASV privātuma aizsarga pietiekamības lēmuma projektu un pilnībā iekļaut darba grupas ieteikumus projekta teksta redakcijā;

21.  aicina Komisiju iekļaut divu gadu turpināmības klauzulu attiecībā uz lēmuma par pietiekamību darbības laiku un sākt jaunas sarunas ar ASV par labāku sistēmu, kuras pamatā būtu Vispārīgā datu aizsardzības regula, tādā veidā nodrošinot, ka jaunajā instrumentā tiek iekļauti augstāki aizsardzības līmeņi, kādi tie ir ES;

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASV valdībai un ASV Kongresam.

 

(1)

OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)

OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(3)

OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(4)

OV C 121, 24.4.2001., 152. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0388.

Juridisks paziņojums