Procedūra : 2016/2727(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0643/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0643/2016

Debates :

PV 25/05/2016 - 18
CRE 25/05/2016 - 18

Balsojumi :

PV 26/05/2016 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0233

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 409kWORD 84k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0623/2016
23.5.2016
PE582.664v01-00
 
B8-0643/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par transatlantiskajām datu plūsmām (2016/2727(RSP))


Timothy Kirkhope, Helga Stevens, Daniel Dalton, Monica Macovei ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par transatlantiskajām datu plūsmām (2016/2727(RSP))  
B8-0643/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6., 7., 8., 11., 16., 47. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(1) (turpmāk “Datu aizsardzības direktīva”),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2000. gada 26. jūlija Lēmumu 2000/520/EK (Drošības zonas lēmums),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par uzticēšanās atjaunošanu datu plūsmām starp ES un ASV (COM(2013)0846),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par “drošības zonas” darbību no ES pilsoņu un uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību ES, viedokļa (Drošības zonas paziņojums) (COM(2013)0847),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-362/14 Maximillian Schrems pret Data Protection Commissioner (ES:C:2015:650),

–  ņemot vērā 2015. gada Tiesiskās aizsardzības aktu,

–  ņemot vērā 2015. gada ASV Brīvības aktu,

–  ņemot vērā Prezidenta politikas direktīvā Nr. 28 (PPD-28) noteiktās ASV signālu pārtveršanas darbību reformas,

–  ņemot vērā 29. panta darba grupas 2016. gada 13. aprīļa Atzinumu 01/2016 par ES un ASV privātuma aizsarga pietiekamības lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā tiesības uz privātumu un tiesības uz drošību ir iestrādātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un tā kā abas šīs tiesības ir pilnībā jāievēro un jāpiešķir tām vienlīdzīga nozīme;

B.  tā kā valsts drošība ir dalībvalstu kompetencē, kā tas ir izklāstīts LESD;

C.  tā kā Amerikas Savienotās Valstis ir būtisks Eiropas Savienības un tās dalībvalstu partneris gan ekonomikas, gan arī drošības jautājumos;

D.  tā kā šīs transatlantiskās ieguldījumu attiecības ir pasaulē vērienīgākās, jo kopējais ieguldījumu apmērs, ko ASV un Eiropas ir savstarpēji ieguldījušas, ir aptuveni USD 4 triljoni;

E.  tā kā datu plūsmas starp ASV un ES ievērojami pārsniedz jebkuru citu datu plūsmu visā pasaulē;

F.  tā kā brīvas pārrobežu datu plūsmas starp ASV un ES ir būtiskas ASV un ES tirdzniecības un ieguldījumu izaugsmei, jo patērētāji abās Atlantijas okeāna pusēs aizvien biežāk izmanto internetu preču un pakalpojumu iegādei no abu pušu tirdzniecības vietnēm, kā arī transatlantiskajiem darījumiem un pakalpojumiem starp uzņēmumiem, brīvai datu plūsmai uzņēmumu iekšējiem mērķiem un piekļuvei mākonim un tā izmantošanai, un iespējai paplašināt tirdzniecību un ieguldījumus ar jaunattīstības valstīm, kurās aizvien vairāk tiek lietots internets un tiešsaistes produkti;

G.  tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir straujāk augošais ES ekonomikas sektors un aizvien vairāk ir atkarīgi no brīvas datu plūsmas; tā kā MVU ir 60 % no uzņēmumiem, kas ir atkarīgi no Drošības zonas lēmuma, ar ko šiem uzņēmumiem ļāva izmantot saskaņotas un rentablas atbilstības procedūras, nevis lika ievērot apgrūtinošus un laikietilpīgus, saistošus korporatīvos noteikumus vai standarta līgumslēgšanas klauzulas;

H.  tā kā 1995. gadā pieņemtā ES Datu aizsardzības direktīva, ar ko pārvalda personas datu aizsardzību ES, drīzumā tiks aizstāta ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR); tā kā GDPR paredz, ka personas datus no ES uz trešo valsti drīkst nosūtīt tikai saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, tādiem kā pietiekamības pamatojums, kas ir nozīmīgs mehānisms, ar ko personas datus atļauj nosūtīt uz trešo valsti, ja Komisija konstatē, ka trešā valsts nodrošina adekvātu privātuma aizsardzības līmeni;

I.  tā kā līdz šim par valstīm, kas nodrošina adekvātu datu aizsardzības līmeni, ir atzītas Andora, Argentīna, Kanāda, Fēru salas, Gērnsija, Menas sala, Džērsija, Urugvaja, Izraēla, Šveice un Jaunzēlande, savukārt Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda un Austrālija ir atzītas par valstīm, kas nodrošina adekvātu aizsardzības līmeni pasažieru datu reģistrā iekļauto datu nosūtīšanas mērķiem;

J.  tā kā 2000. gada 26. jūlijā Komisija atzina, ka Tirdzniecības departamenta izdotie privātuma “drošības zonas” principi un bieži uzdotie jautājumi nodrošina adekvātu aizsardzību, lai personu datus varētu pārsūtīt no ES, un tā kā šis Drošības zonas lēmums atļāva privātu informāciju nosūtīt no ES uz ASV uzņēmumiem, kuri ir parakstījuši “drošības zonas” principus;

K.  tā kā lietā C-362/14 Maximillian Schrems pret Data Protection Commissioner Eiropas Savienības Tiesa secināja, ka nepareizs ir Komisijas konstatējums par to, ka ASV saskaņā ar Drošības zonas satvaru nodrošina adekvātu ES personas datu aizsardzības līmeni, kā rezultātā steidzami bija jāpabeidz sarunas par ES un ASV privātuma aizsargu, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz to, kā no ES un ASV būtu pārsūtāmi personas dati;

L.  tā kā pēc lēmuma Schrems lietā Komisija atsāka sarunas ar ASV par atjaunotu regulējumu, lai novērstu Eiropas Savienības Tiesas paustās bažas, un tā kā 2016. gada 2. februārī Komisija un ASV vienojās par atjaunotu regulējumu transatlantiskajām datu plūsmām — ES un ASV privātuma aizsargu;

M.  atzinīgi vērtē to, ka 29. panta darba grupa savā 2016. gada janvāra atzinumā ir konstatējusi būtiskos uzlabojumus, kādi privātuma aizsargā panākti salīdzinājumā ar Drošības zonas lēmumu;

N.  tā kā ASV Tiesiskās aizsardzības akts, ar ko Eiropas pilsoņiem un ASV sabiedroto valstu pilsoņiem paredz tiesības pārskatīt un labot tādu nepareizu informāciju, kas par viņiem ir ASV federālo aģentūru rīcībā saskaņā ar ASV Privātuma aktu, ko 2015. gada 20. oktobrī pieņēma Pārstāvju palāta, 2016. gada 28. janvārī apstiprināja Senāta Juridiskā komiteja un 2016. gada 24. februārī parakstīja ASV prezidents Baraks Obama;

O.  tā kā Tiesiskās aizsardzības akta pieņemšana bija Eiropas Parlamenta svarīgākais priekšnoteikums, lai sniegtu piekrišanu ES un ASV “Jumta” nolīgumam, un būtisks aspekts sarunās par ES un ASV privātuma aizsargu,

1.  uzsver, ka Amerikas Savienotās Valstis ir viens no ES visbūtiskākajiem partneriem drošības, ekonomikas un kopīgu vērtību ziņā;

2.  uzsver, ka tāds tiesiskais satvars kā privātuma aizsargs un ES un ASV datu aizsardzības “Jumta” nolīgums ir būtisks, lai ievērotu iedzīvotāju pamattiesības un privātumu un nodrošinātu iedzīvotāju uzticēšanos un paļāvību ES un ASV transatlantiskajai drošībai un ekonomiskajai sadarbībai;

3.  atzīmē, ka ES un ASV jau ir noslēgusi būtiskus datu plūsmu nolīgumus attiecībā uz drošību un terorisma apkarošanu, proti, ES un ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu un ES un ASV nolīgumu par pasažieru datu reģistru; atzīmē, ka šiem nolīgumiem ir bijusi būtiska nozīme noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un vainīgo saukšanā pie atbildības, kā arī ASV un ES iedzīvotāju drošības panākšanā;

4.  atzinīgi vērtē pēc vairāk nekā diviem gadiem noslēgtās Komisijas un ASV Tirdzniecības departamenta sarunas starp ES un ASV par privātuma aizsargu; uzsver, ka ir pilnīgi nepieciešams ieviest jaunu, uzlabotu privātuma aizsargu, lai izveidotu skaidru juridisku sistēmu, panāktu juridisko skaidrību un izstrādātu precīzu noteikumu un tiesību kopumu, saskaņā ar kuru darboties; tas ir īpaši svarīgs solis maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī patērētājiem;

5.  uzsver, ka tiesības un privātumu ir iestrādātas gan ASV, gan ES tiesiskajā sistēmā, proti, attiecīgi ASV Konstitūcijā un Tiesību Bilā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; uzsver, ka ir būtiski respektēt šo divu atšķirīgo sistēmu saderīgumu, taču nepieprasīt pilnīgu līdzvērtību;

6.  atzinīgi vērtē to, ka ES un ASV ir apspriedušas jaunu privātuma aizsargu un ES un ASV datu aizsardzības “Jumta” nolīgumu pēdējo 12 mēnešu laikā, jo tie abi nodrošina augstāko datu privātuma un digitālās un juridiskās aizsardzības līmeni, kas jebkad ir piedāvāts ES iedzīvotājiem;

7.  atzīst, ka ES un ASV privātuma aizsargs ievērojami atšķiras no Drošības zonas satvara, paredzot ievērojami detalizētāku dokumentāciju, ar ko nosaka specifiskākus pienākumus uzņēmumiem, kas vēlas satvarā iesaistīties, tostarp nosakot jaunas pārbaudes un līdzsvara mehānismus, lai ES datu subjekti varētu izmantot savas tiesības, ja viņu dati tiek apstrādāti ASV;

8.  atzinīgi vērtē to, ka 29. panta darba grupa ir konstatējusi būtiskos uzlabojumus, kādi privātuma aizsargā panākti salīdzinājumā ar Drošības zonas satvaru;

9.  norāda uz 29. panta darba grupas bažām un tās konstruktīvo pieeju, turklāt uzsver, ka atzinumā minētais datu uzglabāšanas laika ierobežošanas princips vispirms būtu jāprecizē Eiropas Savienībā, jo pēc Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada nolēmuma situācija un standarti joprojām ir neskaidri;

10.  atzinīgi vērtē Tiesiskās aizsardzības akta pieņemšanu ASV Kongresā un atgādina par savu ilgstošo prasību šādu aktu noslēgt, kas bija priekšnoteikums ES un ASV “Jumta” nolīguma finalizācijai un sarunu pabeigšanai par privātuma aizsargu;

11.  uzsver, cik svarīgs ir jaunais privātuma aizsargs un jaunais ES un ASV datu aizsardzības “Jumta” nolīgums, kas sniedz patērētājiem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem skaidru tiesisko satvaru, kurā darboties un nodrošina skaidru tiesību un tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopumu;

12.  atzīmē — lai gan Drošības zonas satvars neietvēra nekādus īpašus ierobežojums attiecībā uz ASV valdības piekļuvi ASV nosūtītajiem datiem, privātuma aizsarga regulējuma dokumentācijā tagad ir ietverta ASV valdībai saistoša apņemšanās Nacionālās izlūkošanas direktora, ASV sekretāra un ASV Tieslietu departamenta vēstuļu veidā;

13.  uzsver — kopš 2013. gada ASV Kongress un administrācija ir veikuši vairākus desmitus uzraudzības likumu un programmu reformu, kas ietver ASV Brīvības aktu, ar ko aizliedz datu masveida vākšanu, Prezidenta politikas direktīvu Nr. 28, ar ko to personu tiesību uz privātumu un pilsonisko brīvību aizsardzību, kas atrodas ārpus ASV, padara par neatņemamu ASV uzraudzības politikas daļu, ASV Ārvalstu izlūkošanas akta grozījumus un Tiesiskās aizsardzības aktu, ar ko datu aizsardzības pasākumus attiecina uz ES pilsoņiem; uzsver, ka šīs reformas ir palielinājušas ASV un ES iedzīvotāju tiesības un privātumu, lai sasniegtu ES pieprasītos atbilstības standartus;

14.  atzinīgi vērtē ASV administrācijas un ASV Kongresa nesenās iniciatīvas, tādas kā E-pasta privātuma likumprojekts, ko 2016. gada aprīlī vienprātīgi pieņēma Pārstāvju palāta un ar ko groza 1986. gada Elektroniskās komunikācijas privātuma aktu (ECPA), un atzinīgi vērtē to, ka Pārstāvju palāta 2016. gada janvārī un Senāts 2016. gada martā pieņēma Informācijas uzlabošanas brīvības aktu (FOIA);

15.  atzinīgi vērtē ombuda mehānisma izveidi Valsts departamentā, kas būs neatkarīgs no nacionālās drošības dienestiem un palīdzēs nodrošināt individuālu tiesisko aizsardzību, kā arī neatkarīgu pārraudzību;

16.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar jauno privātuma aizsarga satvaru, ES datu subjektiem tiek piedāvāti vairāki tiesiskās aizsardzības veidi to datu izmantošanai;

17.  uzsver, ka nedrīkst vēlreiz radīt tādu juridisko vakuumu, kāds izveidojās pēc lēmuma Schrems lietā, un tādēļ uzsver, ka Komisija ir atbildīga par to, lai tiktu veikta visu juridiskā nolīguma aspektu, īpaši ietekmes uz pamattiesībām un privātumu, pārskatīšana;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ASV valdībai un Kongresam.

 

(1)

OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)

OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

(3)

OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(4)

OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.

Juridisks paziņojums