Rezolūcijas priekšlikums - B8-0857/2016Rezolūcijas priekšlikums
B8-0857/2016
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par struktūrfondu un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”sinerģiju

29.6.2016 - (2016/2695(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,

Rosa D’Amato, David Borrelli, Isabella Adinolfi, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0851/2016

Procedūra : 2016/2695(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0857/2016
Iesniegtie teksti :
B8-0857/2016
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B8-0857/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par struktūrfondu un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”sinerģiju

(2016/2695(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 4., 162. un 174. līdz 178. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu[1] (turpmāk „Kopīgu noteikumu regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu[3],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”[4],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu[5],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu[6],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005[7],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK[8],

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. jūlija atzinumu „Inovācijas plaisas mazināšana” (2013/C 218/03),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 20. novembra atzinumu „Pasākumi, ar ko atbalsta jaundibinātu augsto tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu izveidi” (2014/C 415/02),

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveidi kohēzijas politikas efektivitātei[9],

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. jūnija paziņojumu „Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti” (COM(2014)0339),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada rokasgrāmatu „Eiropas strukturālo un investīciju fondu, programmas „Apvārsnis 2020” un citu Savienības pētniecības, inovācijas un konkurences programmu sinerģijas veicināšana”,

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā[10],

–  ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem[11],

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā kohēzijas politika 2014. — 2020. gada plānošanas periodā joprojām ir galvenais visus reģionus aptverošs ES instruments, lai veiktu ieguldījumus reālajā ekonomikā, un tai vajadzētu mazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kuras vēl vairāk saasina ekonomikas un finanšu krīze, kā arī taupības politika un budžeta samazināšana;

B.  tā kā kohēzijas politika tika veidota, pamatojoties uz tās trim instrumentiem: Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), un atbilstīgi vienotajam stratēģiskajam satvaram (VSS) tā plašāk tiek koordinēta ar lauku attīstības fondiem, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un jūrlietu un zivsaimniecības nozarē — Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF);   

C.  tā kā vienoti noteikumi attiecībā uz visiem pieciem šiem fondiem — Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) — saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu, lai gan katram ESI fondam un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim piemērojami īpaši noteikumi, kas pakļauti atsevišķam regulējumam;

D.  lai optimizētu pievienoto vērtību, ko sniedz ieguldījumi, kurus pilnībā vai daļēji finansē no ES budžeta pētniecības un inovācijas jomā, būtu jācenšas izveidot sinerģiju, jo īpaši starp ESI fondiem un programmu "Apvārsnis 2020";

E.  tā kā pārdomātu specializāciju var definēt kā ,,stratēģisku pieeju ekonomikas attīstībai, izmantojot mērķtiecīgu atbalstu pētniecībai un inovācijai” un tā kā tajā par prioritāti tiek uzskatīti ieguldījumi pētniecības un inovācijas darbībās, ar kurām papildina reģionu esošās vai potenciālās priekšrocības, tādējādi nodrošinot publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu un stimulē privātos ieguldījumus;

F.  tā kā sinerģijas stiprināšana starp programmu ,,Apvārsnis 2020” un ESI fondiem nozīmē jēgpilnas mijiedarbības veidošanu starp ieguldījumu stratēģijām un intervencēm, lai nodrošinātu būtisku ietekmi uz ekonomiku, apvienojot vietēja līmeņa inovāciju investīcijas pārdomātas specializācijas prioritātēs ar pasaules līmeņa pētniecības un inovācijas iniciatīvām, tādējādi nodrošinot lielāku šo fondu līdzekļu ietekmi;

G.  tā kā jaunajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā dalībvalstīm un reģioniem ir jāveido reģionālās inovācijas stratēģija pārdomātai specializācijai (RIS3), kas ir priekšnoteikums, lai saņemtu ERAF ieguldījumu līdzekļus pētniecībai un inovācijai;

H.  tā kā sinerģijas veicināšanas procesā trīs darbību līmeņi ir jāizskata vienlaikus gan stratēģiskā, gan programmu veidošanas un projektu līmenī; tā kā stratēģiskajam un programmu veidošanas līmenim ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu politikas nepārtrauktību un ilgtermiņa redzējumu, kā arī apņēmību šīs stratēģijas īstenošanai;

I.  tā kā plānošanas un piegādes veidi pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un ESI fondiem ir atšķirīgi, ,,Sinerģiju rokasgrāmatā” ir sniegta piecu sinerģijas tipa darbību taksonomija projektu īstenošanas līmenī;

J.  tā kā Komisija pieņēma paziņojumu par ESI fondu ieguldījumu ES izaugsmes stratēģijā, Investīciju plānā un Komisijas prioritātēs nākamajiem desmit gadiem, kas faktiski ir ESI fondu Kopīgo noteikumu regulas 16. pantā paredzētais ziņojums par šiem fondiem, to izpildi un kurā ir iekļauti arī rezultāti, kas gūti sarunās ar visām dalībvalstīm par partnerības nolīgumiem un programmām un katras valsts galvenajām problēmām,

1.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt optimālu sinerģiju starp programmu ,,Apvārsnis 2020” un ESI fondiem, lai varētu vērsties pret arvien pieaugošo konkurences spiedienu, ko rada pasaules tirgi, un maksimāli palielinātu publiskā finansējuma ietekmi un efektivitāti;

2.  uzsver, ka Kopīgo noteikumu regulā saistībā ar ESI fondiem pirmo reizi ir iekļautas juridiskās pilnvaras, lai maksimāli palielinātu sinerģiju ne tikai starp šiem diviem instrumentiem, bet arī ar citām programmām, piemēram, COSME, Erasmus + un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu; atgādina, ka kohēzijas politikas jaunais satvars ir vērsts uz nedaudziem politikas mērķiem un četrām prioritārajām jomām ar lielu izaugsmes potenciālu, proti: pētniecību un inovācijām, MVU, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un mazoglekļa ekonomiku;

3.  norāda, ka sinerģijai būtu jāpalīdz īstenot pārdomātas specializācijas stratēģijas, kas ir ex-ante nosacījums attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā;

4.  uzsver, ka, veicinot sinerģiju, ir obligāti jāveicina stratēģiskā sadarbība starp valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmu izstrādi, kā arī apzinātajās prioritārajās jomās ir jāveic koordinēti ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, lai atbalstītu konkurētspēju un izaugsmi;

5.  uzsver, ka ir jānodrošina pilnīga saskaņa un sinerģija starp visiem ES ieguldījumiem, lai izvairītos no pārklāšanās vai pretrunām starp tiem vai starp dažādiem politikas īstenošanas līmeņiem; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveides rezultātā ne tikai samazināja programmas ,,Apvārsnis 2020” budžetu par EUR 2,2 miljardiem, ierobežojot tās spēju sasniegt savus mērķus un vājinot Savienības paziņoto politikas nostādni, kas apstiprina, ka ieguldījumi pētniecībā nodrošina vislabāko multiplikācijas faktoru krīzes pārvarēšanai, bet arī ir pierādījis šā fonda neatbilstību Līgumos ietvertajiem sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzija mērķiem;

6.  ņem vērā, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā finanšu instrumentiem saskaņā ar kohēzijas politiku ir piešķirta lielāka nozīme, bet atgādina, ka saskaņā ar 53. apsvērumu Regulā (ES) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, finanšu instrumenti būtu jāizmanto papildinoši, pamatojoties uz ex ante novērtējumu, kas liecina, ka tie ir efektīvāki Savienības politikas mērķu sasniegšanai nekā citi Savienības finansējuma veidi, tostarp dotācijas;

7.  norāda, ka efektīvas sinerģijai veltītas politikas īstenošanai ir nepieciešama skaidra funkcionāla definīcija par to, kas ir un kas nav sinerģija, un ka vienkārša līdzekļu piepildināšana vai līdzekļu pārvietošana no viena fonda uz citu nav uzskatāma par jebkāda veida sinerģiju; uzsver, ka sinerģijas struktūrai jābūt vienkāršai un mērķtiecīgai, lai nodrošinātu, ka, apvienojot ieguldījumus, iegūtais rezultāts ir nepārprotami lielāks nekā tas, ko dotu atsevišķi īstenoti ieguldījumi; uzsver, ka priekšnosacījums sinerģijas panākšanai ir pilnīga to iespēju izmantošana, ko piedāvā situācija pirms sinerģijas pasākumu veikšanas; šajā sakarībā prasa, lai, izstrādājot sinerģijas stratēģiju, tiktu ņemti vērā gan struktūrfondu un programmas ,,Apvārsnis 2020” īstenošanas detalizētie pārskati ar mērķi nodrošināt, ka sinerģija nekalpo par ieganstu neņemt vērā labi dokumentētas, bieži vien atkārtoti novērotas īstenošanas problēmas, kas skar dažādas dalībvalstis;

8.  norāda, ka ir jāturpina uzlabot politikas virzienu un finanšu instrumentu sinerģija, lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ietekmi; šajā sakarībā atgādina par ES budžeta izmēģinājuma projektu „Kāpnes uz izcilību” (S2E), kas turpina atbalstīt 13 dalībvalstu reģionus, attīstot un izmantojot sinerģiju starp ESI fondiem; uzsver, cik svarīgi ir arī apzināt ar specializāciju saistītās jomas citos reģionos un dalībvalstīs, lai sadarbotos ar tiem, labāk sagatavotos iespējām, ko dod vairāku valstu īstenoti projekti, un kļūtu starptautiski savienoti;

9.  atgādina, ka programmai ,,Apvārsnis 2020” nav pietiekama finansējuma un ka daudzi projekti, kas novērtēti kā izcili, nevar saņemt finansējumu; uzsver, ka ir jāizmanto alternatīvs finansējums, piemēram, izmantojot izcilības zīmogu, ESI fondu dotācijas varētu piešķirt izciliem programmas ,,Apvārsnis 2020” projektiem; ierosina, ka jau sākotnēji tiktu pieņemts tiem saskaņā ar programmu ,,Apvārsnis 2020” veikto izvērtēšanu piešķirtais izcilības līmenis, jo tajā izmantotie novērtēšanas kritēriji atbilst tiem, kas paredzēti Kopīgo noteikumu regulā attiecībā uz atbilstīgajiem tematiskajiem mērķiem (piemēram, „stiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju”);

10.  šajā sakarībā atkārtoti norāda uz to, cik svarīgi ir saskaņot ESIF finansējuma saņemšanai paredzēto saturu un atlases kritērijus ar programmas ,,Apvārsnis 2020” veida darbībām, lai varētu sniegt ESI fondu atbalstu projektiem, kas atbilst programmas ,,Apvārsnis 2020” izvērtēšanas prasībām, bet kurus nebija iespējams finansēt, jo programmas ,,Apvārsnis 2020” budžetā nepietika līdzekļu;

11.  aicina ieviest uzraudzības sistēmu sinerģijas panākumu konstatēšanai, lai izplatītu paraugpraksi un gūtu mācības pirms stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanas;

12.  uzsver, ka pētniecības, zinātnes un inovācijas komisāram ir būtiski jāuzlabo inovācijas iniciatīvu koordinēšana ES, veicot tajās dažas nozīmīgas likumdošanas un funkcionālas korekcijas un nodrošinot, ka finansējums ar inovācijām saistītām darbībām joprojām ir cieši saistīts ar faktisko veiktspēju un tā mērķis ir nodrošināt taustāmus rezultātus visā Savienībā; šajā sakarībā uzsver, ka pirms šajā jomā veidot kādu jaunu struktūru vai organizāciju, ir ārkārtīgi svarīgi, raugoties no politiskas viedokļa, pilnībā izmantot jau esošo struktūru iespējas;

13.  pievērš uzmanību jautājumam par saikni starp programmu „Apvārsnis 2020” un ESI fondiem attiecībā uz drošību (nepieciešamība izveidot līdzvērtīga līmeņa IKT infrastruktūru visā ES), kā arī šīs saiknes ražošanas dimensijai; atzinīgi vērtētu IKT drošības struktūru saskaņošanu, lai ESI fondu regulās nākamajam plānošanas periodam risinātu arī šos aspektus, un uzsver, ka jānodrošina pietiekami finanšu līdzekļi, lai sasniegtu šo mērķi;

14.  pieprasa, lai Komisija sniegtu paziņojumu par sinerģiju īstenošanu, ņemot vērā to, ka, izņemot atsauci uz to potenciālu ierobežotu ieguldījumu resursu izmantošanā un vispārējām izredzēm, risinot jaunas problēmas nākotnē, šis jautājums nav apskatīts tās ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 16. pantu, kaut gan konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ir daļa no šīm sinerģijām;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika