Procedūra : 2016/2898(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1060/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1060/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 06/10/2016 - 5.4
CRE 06/10/2016 - 5.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0381

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 502kWORD 85k
30.9.2016
PE589.649v01-00
 
B8-1060/2016

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0721/2016, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem: 9. SFPS (2016/2898(RSP))


Roberto Gualtieri Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem: 9. SFPS (2016/2898(RSP))  
B8-1060/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu(1),

–  ņemot vērā galīgo projektu Komisijas Regulai (ES) Nr. .../..., ar kuru attiecībā uz 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002,

–  ņemot vērā Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes (IASB) 2014. gada 24. jūlijā izdoto 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) par finanšu instrumentiem, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) apstiprinājuma ieteikumu par 9. SFPS(2), EFRAG veikto 9. SFPS novērtējumu, ņemot vērā patiesa un skaidra priekšstata principu, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Banku iestādes (EBI) komentāru vēstules par 9. SFPS apstiprināšanu,

–  ņemot vērā grozījumus 4. SFPS, ko IASB izdeva 2016. gada 12. septembrī ar nosaukumu “Applying IFRS 9 “Financial Instruments” with IFRS 4 “Insurance Contracts”” (“9. SFPS “Finanšu instrumenti” piemērošana kopā ar 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi””),

–  ņemot vērā Philippe Maystadt 2013. gada oktobra ziņojumu “Should IFRS standards be more European?”(“Vai SFPS standartiem vajadzētu būt eiropeiskākiem?”),

–  ņemot vērā G20 valstu vadītāju 2009. gada 2. aprīļa paziņojumu,

–  ņemot vērā 2009. gada 25. februāra ziņojumu, ko sagatavojusi Jacques De Larosière vadītā augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos,

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par Starptautisko grāmatvedības standartu (IAS) izvērtējumu un Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fonda (IFRS fonds), Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) un Sabiedrības interešu uzraudzības padomes (PIOB) darbībām(3),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2016. gada 8. janvāra vēstuli Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) priekšsēdētājam par pieprasījumu izanalizēt 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz finanšu stabilitāti un 2016. gada 29. februāra atbildes vēstuli,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2016. gada 16. jūnija vēstuli finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības komisāram par 9. SFPS apstiprināšanu un 2016. gada 15. jūlija atbildes vēstuli,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārā komitejas pētījumus par 9. SFPS (“IFRS Endorsement Criteria in Relation to IFRS 9” (“SFPS apstiprināšanas kritēriji saistībā ar 9. SFPS”), “The Significance of IFRS 9 for Financial Stability and Supervisory Rules” (“9. SFPS nozīme saistībā ar finanšu stabilitāti un uzraudzības noteikumiem”), “Impairments of Greek Government Bonds under IAS 39 and IFRS 9: A Case Study” (“Grieķijas valdības obligāciju vērtības samazināšanās, kas konstatēta, izmantojot 39. SGS un 9. SFPS: konkrētā gadījuma analīze”) un “Expected-Loss-Based Accounting for the Impairment of Financial Instruments: the FASB and IASB IFRS 9 Approaches” (“Uz sagaidāmajiem zaudējumiem balstīta grāmatvedība, ko izmanto attiecībā uz finanšu instrumentu vērtības samazināšanos: FASB izmantotā pieeja un IASB izmantotā 9. SFPS pieeja”)),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem: SFPS Nr. 9 (O-000115/2016 – B8-0721/2016),

–  ņemot vēra Ekonomikas un monetārās komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā sakarā ar globālo finanšu krīzi G20 un ES darba kārtībās parādījās jautājums par starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) lomu saistībā ar finanšu stabilitāti un izaugsmi, īpaši noteikumiem attiecībā uz banku sistēmas zaudējumu atzīšanu; tā kā G20 sanāksmē un de Larosière ziņojumā ir izcelti svarīgākie ar grāmatvedības standartiem saistītie jautājumi pirms krīzes, tostarp patiesās vērtības uzskaites principa piemērošanas un peļņas un zaudējumu atzīšanas radītais procikliskums, pārāk zems uzkrāto risku novērtējums cikliskās augšupejas laikā un vienotas un pārredzamas metodikas trūkums nelikvīdo un samazinātas vērtības aktīvu novērtēšanai;

B.  tā kā starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) izdeva 9. SFPS “Finanšu instrumenti” kā galveno atbildes pasākumu saistībā ar dažiem finanšu krīzes aspektiem un tās ietekmi uz banku nozari; tā kā 9. SFPS stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī un aizstās 39. SGS;

C.  tā kā EFRAG sniedza pozitīvu ieteikumu par 9. SFPS apstiprināšanu ar vairākām piezīmēm attiecībā uz “patiesās vērtības” izmantošanu tirgus grūtību gadījumā, konceptuālas bāzes trūkumu attiecībā uz pieeju, kas paredz 12 mēnešu uzkrājumus iespējamiem sliktiem kredītiem, un neapmierinošajiem noteikumiem par ilgtermiņa investīcijām; tā kā, ņemot vērā to, ka 9. SFPS un jaunā gaidāmā apdrošināšanas standarta — 17. SFPS, spēkā stāšanās datumi ir atšķirīgi, ieteikumā ir pausta iebilde par standarta piemērojamību apdrošināšanas nozarē;

D.  tā kā strīdus un debates par patiesās vērtības uzskaites ietekmi uz ilgtermiņa investīcijām veicina arī tas, ka nav kvantitatīva ietekmes novērtējuma par šo tematu;

E.  tā kā nerealizētas peļņas atzīšanu saskaņā ar patiesās vērtības uzskaiti var uzskatīt par Kapitāla saglabāšanas direktīvas un Grāmatvedības direktīvas pārkāpumu; tā kā Komisija patlaban veic dalībvalstu prakses salīdzināšanu attiecībā uz dividenžu sadali;

F.  tā kā piesardzības principam jābūt galvenajam vadošajam principam attiecībā uz jebkuru grāmatvedības standartu;

G.  tā kā jaunais standarts, šķiet, ir tikpat sarežģīts, ja ne vēl sarežģītāks nekā iepriekšējais standarts — 39. SGS; tā kā sākotnējais mērķis bija mazināt sarežģītību;

H.  tā kā gaidāmais jaunais apdrošināšanas standarts — 17. SFPS, kas aizstās 4. SFPS, visticamāk, stāsies spēkā pēc 2020. gada; tā kā ir paustas bažas par to, ka 9. SFPS un 17. SFPS spēkā stāšanās datumi ir atšķirīgi; tā kā IASB 2016. gada septembrī izdeva galīgos grozījumus 4. SFPS, piedāvājot divus iespējamus risinājumus: pārklāšanās pieeju un pagaidu atbrīvojumu pārskatu sniedzošās vienības līmenī;

I.  tā kā Ekonomikas un monetārā komiteja ir pārbaudījusi 9. SFPS “Finanšu instrumenti”, veicot publisku uzklausīšanu, pasūtot četrus pētījumus par 9. SFPS un organizējot pārbaudi komitejā un savas SFPS pastāvīgās grupas darbības,

1.  norāda, ka 9. SFPS “Finanšu instrumenti” ir viens no galvenajiem IASB atbildes pasākumiem uz finanšu krīzi; norāda, ka tā īstenošana jau sākta;

2.  atzīst, ka 9. SFPS ir 39. SGS uzlabojums, jo pāreja no faktisko zaudējumu uz paredzamo zaudējumu vērtības samazināšanās modeli risina problēmu saistībā ar nepietiekamu un novēlotu rīcību aizdevumu zaudējumu atzīšanas procedūrā; tomēr norāda, ka 9. SFPS prasa uzskaites procesā lielā mērā izdarīt pašiem savus vērtējumus; uzsver, ka šajā jautājumā revidentu viedokļi stipri atšķiras un ir maz konkrētu norāžu; tādēļ aicina Eiropas uzraudzības iestādes sadarbībā ar Komisiju un EFRAG izstrādāt norādījumus, lai novērstu vadības rīcības brīvības ļaunprātīgu izmantošanu;

3.  lai gan neiebilst pret Komisijas regulu, ar kuru attiecībā uz 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, atgādina par pieprasījumiem, kuri attiecībā uz 9. SFPS pausti iepriekšminētajā 2016. gada 7. jūnija rezolūcijā;

4.  atgādina, ka labāka regulējuma pieeja paredz veikt ietekmes novērtējumu; norāda, ka trūkst pienācīga kvantitatīva ietekmes novērtējuma par 9. SFPS, kas daļēji skaidrojams ar ticamu datu trūkumu; uzsver nepieciešamību labāk izprast 9. SFPS ietekmi uz banku nozari, apdrošināšanas nozari un finanšu tirgiem kopumā, bet arī uz finanšu nozari kopumā; tādēļ atkārtoti prasa, lai IASB un EFRAG uzlabotu savu ietekmes analīzes spēju, īpaši makroekonomikas jomā;

5.  atkārto Ekonomikas un monetārās komitejas pieprasījumu ESRK veikt analīzi par 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz finanšu stabilitāti; atgādina ESRK apņemšanos atbildēt uz šo pieprasījumu 2017. gadā; atzinīgi vērtē to, ka ESRK ir izveidojusi jaunu darba grupu par 9. SFPS; atgādina P. Maystadt ieteikumus attiecībā uz sabiedriskā labuma kritērija paplašināšanu, proti, ka grāmatvedības standartiem nevajadzētu nedz apdraudēt finanšu stabilitāti ES, nedz kavēt ES ekonomikas attīstību;

6.  norāda, ka ir svarīgi pilnībā izprast 9. SFPS mijiedarbību ar citām regulatīvajām prasībām; atzinīgi vērtē to, ka EBI šobrīd vērtē 9. SFPS ietekmi uz bankām Eiropas Savienībā nolūkā iegūt labāku izpratni par tā ietekmi uz tiesību aktos noteikto pašu kapitālu, tā mijiedarbību ar citām prudenciālajām prasībām un veidu, kādā iestādes gatavojas piemērot 9. SFPS; norāda, ka pirmā līmeņa pamata kapitāla samazināšana, visticamāk, visvairāk skartu bankas, kas izmanto standartizēto pieeju; tādēļ aicina Komisiju līdz 2017. gada beigām ierosināt atbilstošus pasākumus uzraudzības sistēmā, piemēram, Kapitāla prasību regulā iekļaut pakāpenisku ieviešanas režīmu, kas mazinās jaunā vērtības samazināšanas modeļa ietekmi uz trīs gadiem vai līdz atbilstoša starptautiska risinājuma rašanai, un izvairīties no pēkšņas nesamērīgas ietekmes uz banku kapitāla rādītājiem un aizdevumiem;

7.  norāda, ka 9. SFPS un gaidāmā jaunā apdrošināšanas standarta — 17. SFPS — spēkā stāšanās datumi atšķiras; norāda, ka IASB ir izdevusi 4. SFPS grozījumus, kas atrisina dažas no bažām, īpaši attiecībā uz fakultatīvās atlikšanas pieejas izmantošanu; aicina Komisiju ar EFRAG atbalstu rūpīgi risināt šo jautājumu atbilstošā un pietiekamā veidā, nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā Eiropas Savienībā;

8.  uzsver, ka ilgtermiņa investīcijas ir svarīgas ekonomikas izaugsmei; pauž bažas par to, ka grāmatvedības režīms, ko saskaņā ar 9. SFPS piemēro atsevišķiem finanšu instrumentiem, kurus tieši vai netieši tur kā ilgtermiņa investīcijas, īpaši kapitālam, varētu būt pretrunā vispārējam mērķim veicināt ilgtermiņa investīcijas; aicina Komisiju pārliecināties, ka 9. SFPS kalpo ES ilgtermiņa investīciju stratēģijas vajadzībām un mazina procikliskumu un stimulus uzņemties pārmērīgu risku; aicina Komisiju ne vēlāk kā 2017. gada decembrī iesniegt novērtējumu;

9.   atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējo iniciatīvu par dalībvalstu prakses salīdzināšanu attiecībā uz dividenžu sadali; aicina Komisiju nodrošināt 9. SFPS atbilstību Kapitāla saglabāšanas direktīvai un Grāmatvedības direktīvai un vajadzības gadījumā sadarboties ar IASB un dalībvalstu un trešo valstu standartu noteicējiem, lai iegūtu viņu atbalstu grozījumiem vai, ja šāda atbalsta nav, lai paredzētu ES tiesību aktos attiecīgās izmaiņas;

10.  aicina Komisiju kopā ar Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), ECB, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un EFRAG cieši uzraudzīt 9. SFPS īstenošanu Eiropas Savienībā, sagatavot ex post ietekmes novērtējumu ne vēlāk kā 2019. gada jūnijā, iesniegt šo novērtējumu Eiropas Parlamentam un rīkoties saskaņā ar tā viedokli;

11.  aicina IASB veikt 9. SFPS pēcīstenošanas pārbaudi, lai noteiktu un novērtētu standarta neparedzēto ietekmi, īpaši uz ilgtermiņa investīcijām;

12.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai.

(1)

OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)

http://www.efrag.org/Assets/Download?assetUrl=%2Fsites%2Fwebpublishing%2FSiteAssets%2FEndorsement%2520Advice%2520on%2520IFRS%25209.pdf.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0248.

Juridisks paziņojums