Procedūra : 2016/2637(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1136/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1136/2016

Debates :

PV 25/10/2016 - 19
CRE 25/10/2016 - 19

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 484kWORD 53k
19.10.2016
PE589.736v01-00
 
B8-1136/2016

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B8-1801/2016 un B8-1802/2016, uz kuriem jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par trans-taukskābēm (2016/2637(RSP))


Mireille D’Ornano, Sylvie Goddyn, Jean-François Jalkh ENF grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par trans-taukskābēm (2016/2637(RSP))  
B8-1136/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011(1) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un jo īpaši tās 30. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 3. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par trans-taukskābēm pārtikas produktos un kopējā Savienības iedzīvotāju uzturā (COM(2015)0619),

–  ņemot vērā Kopīgā pētniecības centra ziņojumu "Trans-taukskābes Eiropā — kāda ir pašreizējā situācija?" Pierādījumu apkopojums: 2003-2013",

–  ņemot vērā PVO publikācijas "Politikas virzienu efektivitāte trans-taukskābju patēriņa samazināšanai — sistēmisks pierādījumu pārskats"(2), "Trans-taukskābju izskaušana Eiropā — politikas apkopojums"(3) un "Trans-taukskābju patēriņa ietekme uz asins lipīdiem un lipoproteīniem — sistemātisks pārskats un metaregresijas analīze"(4),

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par trans-taukskābēm (O-000105/2016 – B8-1801/2016 un O-000106/2016 – B8-1802/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā trans-taukskābes (TTS) ir īpaša veida nepiesātinātās taukvielas;

B.  tā kā, lai gan trans-taukskābes dabiski satur pārtika, kas iegūta no atgremotājiem, piemēram, piena produkti un gaļa, kā arī daži augi un augu izcelsmes produkti (puravi, pupas, lapu salāti un rapšu eļļa), tās tomēr pārsvarā ir rūpnieciski ražotās daļēji hidrogenētās augu eļļās (augu eļļas, kuru struktūra mainīta, pievienojot ūdeņraža atomus, un kuras izmanto fritēšanai un cepšanai, kā arī rūpnieciski ražotā pārtikā, lai pagarinātu glabāšanas laiku);

C.  tā kā Francijas gastronomija, kurā izmanto dzīvnieku izcelsmes taukvielas, tostarp TTS, UNESCO ir atzinusi par nemateriālu kultūras mantojumu, un tā labi pazīstama kā tā sauktais Francijas paradokss;

D.  tā kā iepriekšminēto iemeslu dēļ TTS uzņemšana uzturā pārsvarā ir saistīta ar rūpnieciski ražotu daļēji hidrogenēto eļļu patēriņu, ko pārtikas nozarē plaši izmanto visdažādākajos dzērienos un pārtikas produktos (gan iepriekš fasētā, gan nefasētā pārtikā, piemēram, sveramajā pārtikā, kā arī ēdināšanas un ēdienu piegādes pakalpojumos piedāvātajā pārtikā);

E.  tā kā cilvēki kopumā maz patērē atgremotāju izcelsmes TTS, un tā kā PVO norāda, ka šīs dabiskas izcelsmes TTS, visticamāk, neapdraud veselību, ņemot vērā pašreizējo reālo uztura situāciju pasaulē, jo to patēriņš ir salīdzinoši neliels;

F.   tā kā TTS dabiski ir mātes piena sastāvā;

G.  tā kā šī rezolūcija attiecas vienīgi uz rūpnieciski ražotajām taukskābēm;

H.  tā kā daudzi restorāni un ātrās ēdināšanas ķēdes izmanto TTS fritēšanai, jo tās ir lētas un komerciālajos fritētājos tās var daudzas reizes atkārtoti izmantot;

I.  tā kā papildu TTS tiek pievienotas vai rodas dažu pārtikas veidu pagatavošanas procesā (piemēram cepumi, kūkas, sāļās uzkodas un fritēta pārtika);

J.  tā kā rūpnieciski ražotu, daļēji hidrogenētu augu eļļu biežs patēriņš uzturā tiek saistītas ar sirds un asinsvadu slimību (vairāk nekā visi citi ilgtermiņa ietekmes veidi), neauglības, endometriozes, žultsakmeņu, Alcheimera slimības, diabēta, aptaukošanās un dažu vēža veidu lielāku risku;

K.  tā kā ar TTS saistītais veselības apdraudējums ir labi dokumentēts, jo Ziemeļamerikas cukura ražošanas nozare finansēja pētniecības programmas par lipīdiem, lai konstatētu saikni starp sirds un asinsvadu slimībām un taukvielu patēriņu;

L.  tā kā dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu aptaukošanās iemeslus;

M.  tā kā TTS liels patēriņš uzturā palielina risku saslimstībai ar koronāro sirds slimību (vairāk kā jebkura cita uzturviela, rēķinot uz vienu kaloriju) — slimību, kas pēc konservatīviem aprēķiniem ik gadu ES paņem 660 000 dzīvību — aptuveni 14 % no visiem nāves gadījumiem;

N.  tā kā PVO ieteikumi ir specifiskāki — TTS vajadzētu būt tikai 1 % no dienā uzņemtās enerģētiskās vērtības(5);

O.  tā kā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) 2015. gada jūnijā secināja, ka daļēji hidrogenētās eļļas netiek vispārīgi atzītas par nekaitīgām izmantošanai cilvēku pārtikā;

P.  tā kā, neraugoties uz to, ka trūkst ES mēroga datu, nesen veiktā pētījumā, kurā apkopoti dati no deviņām ES dalībvalstīm, secināts, ka iedzīvotāji vidēji ar TTS uzņem mazāk nekā 1 % no dienā uzņemtās enerģētiskās vērtības, bet lielāks patēriņš ir vērojams konkrētās iedzīvotāju grupās dažās no šīm dalībvalstīm(6);

Q.  tā kā visjaunāko publiski pieejamo datu analīze apstiprina, ka neraugoties uz ziņojumiem par TTS samazināšanu konkrētos pārtikas produktos, joprojām dažu dalībvalstu tirgos ir daudz produktu ar augstu TTS līmeni, t.i vairāk nekā 2 g TTS uz 100 g taukvielu (piemērām, cepumos un popkornā, kuros ir aptuveni 40–50g TTS uz 100 g taukvielu, kā arī nefasētā pārtikā, piemēram, maizes izstrādājumos);

R.  tā kā starptautiski pētījumi liecina, ka politikas virzieni TTS satura ierobežošanai nozīmē TTS līmeņa samazināšanu, nepalielinot kopējo taukvielu saturu; tā kā šādi politikas virzieni ir īstenojami, izpildāmi un tiem ir liela iespēja pozitīvi ietekmēt sabiedrības veselību;

S.  tā kā, ņemot vērā, ka, diemžēl, tikai katrs trešais patērētājs ES zina par TTS, ir skaidrs, ka marķēšanas pasākumi nav bijuši efektīvi un ir jārīkojas, lai veicinātu izpratni, izmantojot izglītības sistēmu un kampaņas plašsaziņas līdzekļos;

T.  tā kā ES tiesību akti nereglamentē TTS saturu pārtikā, nedz arī nosaka marķēšanas prasības attiecībā uz tām;

U.  tā kā Austrijā, Dānijā, Latvijā un Ungārijā ir spēkā tiesību akti, kas nosaka TTS satura ierobežojumus pārtikā, kamēr lielākā daļa pārējo dalībvalstu ir izvēlējušās brīvprātīgus pasākumus, piemēram, pašregulējumu, ieteikumus uztura jomā vai sastāva kritērijus konkrētiem tradicionāliem produktiem;

V.  tā kā, lai saprastu atšķirības starp dažādiem taukvielu veidiem, ir nepieciešamas tehnoloģiskas zināšanas, kuras patērētājiem iegūt nav viegli; tā kā šajā gadījumā ar norādīšanu marķējumā nepietiek, lai aizsargātu cilvēku veselību;

W.  tā kā nesenākie pētījumi ir apliecinājuši, ka cilvēkiem augstākā sociālekonomiskā stāvoklī uzturs ir veselīgāks, nekā cilvēkiem zemākā sociālekonomiskā stāvoklī un, ka šī atšķirība kļūst aizvien izteiktāka, atbilstīgi tam, kā pieaug sociālā nevienlīdzība; tā kā taupības politika, ko dalībvalstīm uzspieda Komisija, ir vairojusi nabadzību un padarījusi grūtāk pieejamu veselīgu vietējo pārtiku;

X.  tā kā TTS jo īpaši tiek izmantotas lētākā pārtikā un, ņemot vērā, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem biežāk izvēlas lētāku pārtiku ar lielāku TTS saturu, pieaug risks lielākai nevienlīdzībai veselības jomā;

Y.  tā kā dalībvalstīm būtu jāpieņem atbilstīgi lēmumi rūpnieciski ražoto TTS patēriņa samazināšanai;

Z.  tā kā veselības jomas organizācijas, patērētāju grupas, veselības aprūpes speciālistu apvienības un pārtikas uzņēmumi ir uzstājuši(7), ka TTS saturs pārtikā ir jāierobežo, līdz tādam līmenim, kas būtu līdzīgs Dānijas iestāžu noteiktajam (t.i. 2g TTS uz 100g taukvielu);

AA.  tā kā ar likumdošanas priekšlikumu TTS jomā nebūtu jāpadziļina krīze piena ražošanas nozarē;

1.  atgādina, ka Parlamentam patiešām rūp jautājums par rūpnieciski ražotajām TTS un atkārtoti pauž bažas par to apdraudējumu cilvēka veselībai, ko izraisa nabadzība un viena no tās sekām — pārmērīga pakļautība TTS uztura sastāvā;

2.  norāda uz to, ka ASV jau ir paziņojusi, ka, sākot no 2018. gada vidus pārtikas ražotāji vairs nevarēs izmantot daļēji hidrogenētās eļļas pārtikas produktos, kas paredzēti tās iekšējam tirgum, atbilstīgi 2015. gada secinājumam, ka trans-taukskābes netiek vispārīgi atzītas par nekaitīgām;

3.  atgādina, ka ir pierādījumi tam, ka rūpnieciski ražotu TTS ierobežojumi var ātri un būtiski uzlabot situāciju veselības jomā;

4.  uzsver, ka lielākai daļai ES iedzīvotāju — jo īpaši visneaizsargātākajiem — trūkst informācijas par rūpnieciski ražotajām TTS un to ietekmi uz veselību, un tas var liegt patērētājiem iespēju izdarīt apzinātu, pamatotu izvēli;

5.  pauž bažas par to, ka neaizsargātākās grupas, tostarp iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni un sociālekonomisko stāvokli, kā arī bērni, labprātāk izvēlas produktus ar lielāku rūpnieciski ražoto TTS saturu;

6.  atzīst, ka visas pašreizējās stratēģijas TTS jomā ir saistītas ar TTS līmeņu būtisku samazinājumu pārtikā un ka dalībvalstis pašas varētu spēt noteikt pareizo līmeni, atkarībā no vietējām gastronomiskām tradīcijām;

7.  norāda, ka saskaņā ar PVO informāciju(8) trans-taukvielu norādīšana marķējumā ir pasākums, kam varētu būt vislielākās izmaksas, lai to īstenotu efektīvi, bet trans-taukvielu aizliegšanas izmaksas ir bijušas minimālas valstīs, kas šādus aizliegumus ir īstenojušas, ņemot vērā īstenošanas un uzraudzības zemās izmaksas;

8.  uzskata, ka patērētāju zināšanu trūkums attiecībā uz TTS kaitīgo ietekmi uz veselību padara TTS norādīšanu marķējumā par svarīgu, bet nepietiekamu līdzekli centienos samazināt Eiropas iedzīvotāju TTS patēriņu uzturā, salīdzinājumā ar obligāto ierobežojumu noteikšanu;

9.  turklāt šajā sakarībā atzīmē, ka stratēģija par rūpnieciski ražoto TTS norādīšanu marķējumā attiecas tikai uz konkrētiem produktiem, neskarot piena produktus, sveramo pārtiku vai restorānos tirgoto pārtiku;

10.  aicina dalībvalstis atbalstīt un iedrošināt tos pārtikas ražotājus, kas samazina rūpnieciski ražoto TTS saturu savos produktos, un uzsvērt tos labumus, ko sniedz vietēju piena produktu patēriņš, tādējādi uzņemot uzturā lipīdus;

11.  šajā sakarībā atzīmē Komisijas paziņojumu par to, ka tā veiks padziļinātu ietekmes novērtējumu, lai izvērtētu dažādu robežvērtību izmaksas un ieguvumus, un prasa Komisijai jo īpaši izskatīt ietekmi uz MVU;

12.  aicina pārtikas nozari piešķirt prioritāti alternatīviem risinājumiem, kas atbilst standartiem veselības jomā, piemēram, uzlabotu eļļu izmantošanu, jaunus taukvielu modifikācijas procesus vai vairākus TTS aizstājējus (šķiedrvielas, celulozi, cieti, proteīnu maisījumus utt.); aicina dalībvalstis nodrošināt, ka politikas virzieni TTS satura ierobežošanai apstrādātā pārtikā neveicina palmu eļļas izmantošanu, jo tā ir saistīta ar lielām vides un sociālām izmaksām jaunattīstības valstīm;

13.  turklāt prasa Komisijai atbalstīt dalībvalstis, lai paaugstinātu iedzīvotāju izpratnes līmeni par uztura jautājumiem, lai mudinātu un dotu iespēju patērētājiem izvēlēties veselīgāku pārtiku un sadarboties ar pārtikas ražošanas nozari, lai veicinātu to, ka produktu sastāvs tiek pārskatīts, padarot to veselīgāku;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

 

(1)

OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

(2)

Bull World Health Organ 2013; 91:262–269H.

(3)

http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0010/288442/Eliminating-trans-fats-in-Europe-A-policy-brief.pdf?ua=1.

(4)

http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/246109/1/9789241510608-eng.pdf.

(5)

http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/42665/1/WHO_TRS_916.pdf?ua=1 pg89, WHO/FAO technical report series 916.

(6)

Mouratidou et al. Trans Fatty acids in Europe: where do we stand? JRC Science and Policy Reports 2014 doi:10.2788/1070.

(7)

http://www.beuc.eu/publications/open_letter_industrially_produced_tfas_freeeu.pdf

(8)

Eliminating trans fats in Europe: A policy brief, 6. lpp http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0010/288442/Eliminating-trans-fats-in-Europe-A-policy-brief.pdf

Juridisks paziņojums