Procedūra : 2016/2988(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1296/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1296/2016

Debates :

PV 30/11/2016 - 16
CRE 30/11/2016 - 16

Balsojumi :

PV 01/12/2016 - 6.21
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0476

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 401kWORD 47k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1285/2016
23.11.2016
PE593.733v01-00
 
B8-1296/2016

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B8-1812/2016, B8-1813/2016 un B8-14/2016, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu,


par stāvokli Itālijā pēc zemestrīcēm  (2016/2988(RSP))


Curzio Maltese, Eleonora Forenza, Barbara Spinelli, Sofia Sakorafa, Marie-Christine Vergiat, Marisa Matias, João Ferreira, João Pimenta Lopes, Miguel Viegas, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Kostas Chrysogonos, Patrick Le Hyaric, Lola Sánchez Caldentey, Miguel Urbán Crespo, Estefanía Torres Martínez, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Itālijā pēc zemestrīcēm  (2016/2988(RSP))  
B8-1296/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. marta Regulu (ES) Nr. 2016/369 par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā(1),

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 11. aprīļa secinājumus par turpmāku riska novērtējuma izstrādi, lai pārvarētu katastrofas Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra secinājumus, kuros aicina stiprināt civilās aizsardzības spējas, izmantojot uz civilās aizsardzības modulāro pieeju balstītu Eiropas savstarpējās palīdzības sistēmu,

–  ņemot vērā 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos(5),

–  ņemot vērā jautājumus Komisijai par stāvokli Itālijā pēc zemestrīcēm (O-000139/2016 – B8-1812/2016, O-000140/2016 – B8-1813/2016 un O-000141/2016 – B8-1814/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pēc tam, kad 2016. gada 24. augustā postoša zemestrīce skāra Itālijas centrālo daļu, valsts centrālo daļu piemeklēja vēl trīs spēcīgi zemes satricinājumi un vairāki grūdieni, kas 26. oktobrī reģistrēti 5,5 un 6,1 magnitūdu stiprumā, savukārt 30. oktobrī — 6,5 magnitūdu stiprumā;

B.  tā kā pēdējo mēnešu laikā Itālijas centrālajā daļā turpinājās zemes satricinājumi un pēcgrūdieni; tā kā zemestrīce, kas Itāliju skāra 30. oktobrī, bija spēcīgākā zemestrīce šajā valstī kopš 1980. gada;

C.  tā kā saistībā ar nesenajiem satricinājumiem ir ziņots par vairāk nekā 400 cietušajiem un 290 bojā gājušām personām;

D.  tā kā postošās zemestrīces varētu izraisīt tā dēvēto „domino efektu”, liekot 100 000 cilvēku pamest savas dzīvesvietas;

E.  tā kā nesenie grūdieni ir iznīcinājuši pilsētas, nodarījuši būtiskus bojājumus vietējā un reģionālajā infrastruktūrā, sagrāvuši vēsturisko un kultūras mantojumu, kā arī radījuši kaitējumu ekonomiskajai darbībai, jo īpaši MVU un ar lauksaimniecību, tūrismu un gastronomiju saistītajās jomās;

F.  tā kā attiecīgajā teritorijā ir radusies deformācija, kas skar aptuveni 130 kvadrātkilometru platību ar maksimālo nobīdi vismaz 70 centimetri, un neprognozējamas hidroģeoloģiskās sekas skarbos ziemas apstākļos varētu izraisīt turpmākas dabas katastrofas, piemēram, plūdus, zemes nogruvumus un kumulatīvo kaitējumu;

G.  tā kā ilgtspējīgi atjaunošanas centieni ir pienācīgi jākoordinē, lai kompensētu ekonomiskos un sociālos zaudējumus;

H.  tā kā dažas teritorijas Eiropas Savienībā ir neaizsargātākas un pakļautas augstam zemestrīču riskam; tā kā tajās var būt iespējamas atkārtotas dažādu veidu dabas katastrofas, dažkārt pat viena gada laikā, kā liecina nesenie gadījumi Itālijā, Portugālē, Grieķijā un Kiprā;

I.  tā kā novēršana kļūst par aizvien būtiskāku katastrofu pārvaldības cikla posmu un tās sociālais nozīmīgums pieaug;

J.  tā kā pašreiz spēkā esošie katastrofu novēršanas pasākumi izrādījušies nepietiekami un Parlamenta iepriekšējie priekšlikumi vēl nav pilnībā īstenoti, tādējādi kavējot īstenot konsolidētu stratēģiju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai ES līmenī;

K.  tā kā dabas un cilvēku izraisītu katastrofu nodarīto kaitējumu vairumā gadījumu bieži vien var novērst; tā kā ES politikai turklāt pastāvīgi ir jānodrošina stimuls valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm izstrādāt, finansēt un īstenot efektīvāku katastrofu novēršanas un vides aizsardzības politiku,

1.  pauž dziļāko solidaritāti un iejūtību visiem zemestrīču skartajiem cilvēkiem un viņu ģimenēm, kā arī katastrofas seku mazināšanā iesaistītajām Itālijas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm;

2.  pauž atzinību par glābšanas vienību, civilās aizsardzības darbinieku, brīvprātīgo, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kā arī vietējo, reģionālo un valsts iestāžu nerimstošajiem centieniem glābt dzīvības un ierobežot izpostītajos apgabalos radīto kaitējumu;

3.  uzsver nopietno ekonomisko ietekmi, ko rada vairākas secīgas zemestrīces un pēc tām paliekošā iznīcība;

4.  norāda uz citu dalībvalstu, Eiropas reģionu un starptautisko dalībnieku solidaritāti, kas pausta kā savstarpēja palīdzība ārkārtas situācijās;

5.  uzsver prognozēšanas sarežģījumus, kas saistīti ar zemestrīču sistēmām un augsto seismisko risku Eiropas dienvidaustrumu reģionā; ar bažām konstatē, ka pēdējo 15 gadu laikā postošu zemestrīču dēļ Eiropā bojā ir gājuši tūkstošiem cilvēku un simtiem tūkstoši ir zaudējuši mājas;

6.  pauž bažas par lielo skaitu pārvietoto personu, kuras prognozējamajā ziemas sezonā apdraud skarbi laika apstākļi; aicina Komisiju sniegt Itālijas iestādēm visu nepieciešamo palīdzību, lai tās varētu nodrošināt cienīgus dzīves apstākļus bez mājām palikušajiem cilvēkiem;

7.  uzsver ES civilās aizsardzības mehānisma nozīmīgumu sadarbības veicināšanā starp valstu civilās aizsardzības iestādēm visā Eiropā nelabvēlīgās situācijās un ārkārtas apstākļu ietekmes mazināšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk vienkāršot procedūras minētā mehānisma iedarbināšanai, lai tas būtu ātri un efektīvi pieejams uzreiz pēc katastrofas;

8.  aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas augstākā līmenī padarītu iespējamu un nodrošinātu ātru finansējumu no ES Solidaritātes fonda; uzsver reģionālo un vietējo iestāžu nozīmi un pastiprināto atbildību fondu līdzekļu pārvaldībā un sadalīšanā, vienlaikus savās teritorijās atbalstot atjaunotu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju;

9.  aicina Komisiju apsvērt tāda pašreizējā Solidaritātes fonda aprēķina paplašināšanu, kura pamatā pašreiz ir viena katastrofas gadījuma radītā kaitējuma sekas, un ņemt vērā kopējo kaitējumu, ko vienā un tajā pašā reģionā gada laikā rada vairākas dabas katastrofas;

10.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visi pieejamie kohēzijas un reģionālo fondu līdzekļi tiek efektīvi izmantoti atjaunošanas pasākumiem un jebkādām citām nepieciešamajām darbībām, pilnībā sadarbojoties ar Itālijas valsts un reģionālajām iestādēm; aicina Komisiju apsvērt iespēju izmantot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, lai atbalstītu zemestrīču skartos lauku apvidus un lauksaimniecības darbības;

11.  norāda, ka kohēzijas politika ir būtisks instruments dabas katastrofu riska novēršanai; uzskata, ka dažādajiem fondiem un instrumentiem ir jāspēj darboties elastīgi un saskaņoti, lai uzlabotu šīs politikas īstenošanu un efektivitāti; uzsver, ka riska novēršanai jābūt saskaņotai ar citiem politikas virzieniem katastrofu novēršanas jomā, lai tādējādi izvairītos no pasākumu sadrumstalotības, palielinātu to efektivitāti un pievienoto vērtību;

12.  uzsver, ka steidzami ir vajadzīgs publisko ieguldījumu plāns novēršanas politikā un modernizācijas plāns seismisko satricinājumu ierobežošanai apgabalos ar augstāko seismisko un hidroģeoloģisko risku; uzskata, ka šādi izdevumi būtu jāizslēdz no deficīta sliekšņa aprēķiniem attiecīgajai dalībvalstij;

13.  mudina Komisiju veicināt dalībvalstu paraugprakses apmaiņu katastrofu novēršanas jomā un aicina dalībvalstis nodrošināt, ka reģionālo iestāžu darbinieki piedalās mācībās par katastrofu pārvaldību;

14.  uzsver, ka novēršanu ir svarīgi izprast saistībā ar dažādu nozaru perspektīvu, ietverot to attiecīgos nozaru politikas virzienos, lai sekmētu līdzsvarotu zemes izmantošanu un saskaņotu ekonomikas un sociālo attīstību, kas ir līdzsvarā ar dabu;

15.  uzsver valstu īstenoto pētniecības un izstrādes pasākumu svarīgumu attiecībā uz katastrofu novēršanu un pārvaldību un aicina īstenot ciešāku koordināciju un sadarbību starp dažādu dalībvalstu pētniecības un izstrādes iestādēm, jo īpaši tajās valstīs, kuras saskaras ar līdzīgiem riskiem; mudina pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas dalībvalstīs un izveidot jaunas, kā arī stiprināt pašreizējās saites starp dažādām agrīnās brīdināšanas sistēmām; iesaka Komisijai pienācīgi ņemt vērā šādas vajadzības un nodrošināt pietiekamu finansējumu;

16.  uzsver nepieciešamību sagatavot dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas attiecībā uz cilvēkresursu struktūru, labu praksi un riska apzināšanos, lai tās spētu rīkoties katastrofu gadījumā;

17.  uzsver, ka ir svarīga visaptveroša datu un informācijas apkopošana saistībā ar katastrofu radītajiem riskiem un izmaksām un šīs informācijas apmaiņa ES līmenī, lai veiktu salīdzinošus pētījumus un noteiktu katastrofu iespējamo pārrobežu ietekmi, tādējādi dalībvalstīm dodot iespēju apkopot informāciju par to civilās aizsardzības spējām un medicīnas resursiem, un uzsver, ka nav jāveido jaunas, bet jāizmanto un jāattīsta pašreizējās struktūras, piemēram, Monitoringa un informācijas centrs (MIC);

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Itālijas valdībai un skarto teritoriju reģionālajām un vietējām iestādēm.

(1)

OV L 70, 16.3.2016., 1. lpp.

(2)

OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.

(3)

OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp.

(4)

OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.

(5)

OV C 286 E, 27.11.2009., 15. lpp.

Juridisks paziņojums