REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES Tiesas atzinumu par to, vai Nolīgums starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības atbilst Līgumiem
24.11.2016 - (2016/3004(RSP))
Sophia in ‘t Veld, Cecilia Wikström, Angelika Mlinar ALDE grupas vārdā
B8-1305/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES Tiesas atzinumu par to, vai Nolīgums starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības atbilst Līgumiem
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu un jo īpaši tā 6. un 11. punktu,
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem,
– ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā apstiprināto Nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu un saukšanu pie kriminālatbildības par tiem,
– ņemot vēra Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2010. gada 19. septembra darba dokumentus par Gaidāmo starptautisko nolīgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) par personas datu aizsardzību to pārsūtīšanā un apstrādāšanā noziedzīgu nodarījumu, tostarp terora aktu, novēršanai, izmeklēšanai, konstatēšanai vai iztiesāšanai policijas un tieslietu iestāžu sadarbībā krimināllietu jautājumos (DT\830119EN un DT\830120EN),
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par uzticēšanās atjaunošanu datu plūsmām starp ES un ASV (COM(2013)0846),
– ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā[1],
– ņemot vēra Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2014. gada 14. jūlija darba dokumentu par Gaidāmo starptautisko nolīgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) par personas datu aizsardzību to pārsūtīšanā un apstrādāšanā noziedzīgu nodarījumu, tostarp terora aktu, novēršanai, izmeklēšanai, konstatēšanai vai iztiesāšanai policijas un tieslietu iestāžu sadarbībā krimināllietu jautājumos (DT\1031547EN),
– ņemot vērā 2015. gada 29. oktobra rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūciju par ES pilsoņu elektronisko masveida novērošanu[2],
– ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2016. gada 12. februāra provizorisko atzinumu par nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem,
– ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par transatlantiskajām datu plūsmām[3],
– ņemot vērā saskaņā ar 29. pantu izveidotās Datu aizsardzības darba grupas 2016. gada 26. oktobrī pieņemto paziņojumu par ES un ASV jumta nolīgumu,
– ņemot vērā LESD 16. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8., 21., 47. pantu un 52. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 9. marta spriedumu lietā C-518/07 Komisija / Vācijas Federatīvā Republika,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 9. marta spriedumu lietā C-362/14, ar kuru Komisijas Lēmums 2000/520 tika pasludināts par spēkā neesošu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta juridiskā dienesta 2016. gada 14. janvāra atzinumu par ES un ASV jumta nolīgumu(SJ-0784/15),
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta 2016. gada 8. septembra atzinumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Savienību par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi,
– ņemot vērā Reglamenta 108. panta 2. punktu,
A. tā kā, lai apzinātu iespējas ES un ASV ciešākai un efektīvākai sadarbībai tiesībaizsardzības informācijas apmaiņas jomā, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību un privātumu, 2006. gada novembrī tika izveidota augsta līmeņa kontaktgrupa (turpmāk “HLCG”), kurā ietilpst augsta līmeņa amatpersonas no Komisijas, Padomes prezidentvalsts un ASV Tieslietu ministrijas, Valsts drošības ministrijas un Ārlietu ministrijas;
B. tā kā augsta līmeņa kontaktgrupa savā nobeiguma ziņojumā 2009. gada oktobrī secināja, ka labākais risinājuma variants būtu ES un ASV saistošs starptautiskais nolīgums par saskaņotu kopējo datu aizsardzības principu piemērošanu transatlantiskai datu pārsūtīšanai tiesībaizsardzības jomā;
C. tā kā 2010. gada 3. decembrī Padome pieņēma lēmumu, ar kuru atļāva Komisijai sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par personas datu aizsardzību, ko pārsūta un apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros ar mērķi novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus, tostarp terorismu, vai saukt pie atbildības par tiem;
D. tā kā 2016. gada 29. aprīlī Komisija lūdza Padomi pieņemt lēmumu par nolīguma pieņemšanu;
E. tā kā 2016. gada 19. jūlijā Padome nolēma lūgt Parlamentam sniegt piekrišanu nolīguma noslēgšanai;
F. tā kā nolīgums tika 2015. gada 9. septembrī parafēts un 2016. gada 2. jūnijā parakstīts;
G. tā kā 2015. gada 6. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa ar spriedumu lietā C-362/14 pasludināja Komisijas Lēmumu 2000/520 par spēkā neesošu;
H. tā kā nolīgumam kā starptautiskam nolīgumam var būt augstāks rangs pār sekundāriem Savienības tiesību aktiem, ko pieņem ES likumdevēji, un šī ES un ASV jumta nolīguma augstākā vieta hierarhijā tad turpmāk attiektos uz datu aizsardzības paketi;
I. tā kā šā nolīguma mērķis, kā teikts tā 1. pantā, ir augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšana attiecībā uz personas informāciju un Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sadarbības stiprināšana saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, tostarp terorisma, novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem;
J. tā kā 2016. gada 12. februārī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza provizorisko atzinumu par nolīgumu, iesakot būtiskus uzlabojumus, lai teksts atbilstu hartai un LESD 16. pantam, un jo īpaši skaidrojumu, ka visas garantijas attiecas uz visām personām Eiropas Savienībā — nevis tikai ES pilsoņiem —, nodrošinot, ka ir spēka juridiskās aizsardzības noteikumi hartas izpratnē, un skaidrojumu, ka nav atļautas sensitīvo datu pārsūtīšanas masveidā;
K. tā kā 2016. gada 24. februārī prezidents Baraks Obama parakstīja 2015. gada Likumu par tiesisko aizsardzību (H.R.1428), ar kuru atļauj ASV Tieslietu ministrijai (DOJ) izraudzīties ārvalstis vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuru valstspiederīgie var saskaņā ar 1974. gada Privātuma aizsardzības likumu celt civilprasību pret atsevišķām ASV valdības aģentūrām par tiesībām iepazīties ar šo aģentūru rīcībā esošiem datiem vai tajos izdarīt izmaiņas vai vērsties pret nelikumīgu tādu reģistra datu izpaušanu, kurus ASV ir saņēmusi no citas valsts, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumu un sauktu pie kriminālatbildības par tiem;
L. tā kā ASV Tieslietu ministrija var izraudzīties ārvalstis vai organizācijas, kuru valstspiederīgie var vērsties ar šādu civilprasību par tiesībām, ja personas valstij vai organizācijai ir atbilstoša datu aizsardzība informācijas apmaiņai ar Savienotajām Valstīm, kā noteikts nolīgumā ar ASV vai kā noteikusi DOJ, atļauj personas datu nosūtīšanu komerciāliem mērķiem starp tās teritoriju un ASV un tai ir DOJ sertificēta datu nodošanas politika, kas nekaitē ASV nacionālās drošības interesēm;
M. tā kā līdz šim brīdim ASV Tieslietu ministrija nav izraudzījusies Eiropas Savienību vai tās dalībvalstis par tādu valsti, kura ir „aptverta” tādā nozīmē, lai tās valstspiederīgie varētu celt civilprasību pret atsevišķām ASV valdības aģentūrām saskaņā ar 1974. gada Privātuma aizsardzības likumu;
N. tā kā tiesiskās aizsardzības pasākumi, ko atļauj ASV Tiesiskās aizsardzības likums, netiktu piešķirti trešo valstu pilsoņiem Savienībā, kuru personas dati tiek apstrādāti un nosūtīti ASV saskaņā ar nolīgumu;
O. tā kā pašreizējie ASV tiesību akti ietver dažādus ierobežojumus un priekšnoteikumus attiecībā uz piemērošanas jomu, rīcības cēloņiem, aptverto aģentūru uzdevumiem un 1974. gada Privātuma aizsardzības likuma piemērošanu tiesībaizsardzības lietās;
P. tā kā uz personas datiem, ko apstrādā, balstoties uz ES un ASV nolīgumu par pasažieru datu reģistru (PDR) un Nolīgumu starp ES un ASV par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (TFTP nolīgums), pašlaik neattiecas noteikumi par civilprasību par tiesisko aizsardzību saskaņā ar 1974. gada Privātuma aizsardzības likumu;
Q. tā kā saskaņā ar 29. pantu izveidotā Datu aizsardzības darba grupa savā 2016. gada 26. oktobra paziņojumā uzsvēra, ka var būt nepieciešami atsevišķi skaidrojumi, lai nodrošinātu, ka personas datu aizsardzības līmenis, ko sniedz jumta nolīgums, pilnībā atbilst ES tiesību aktiem un ka jo īpaši būtu jāpievērš uzmanība šādiem punktiem: jēdzienu “personas dati” un “datu apstrāde” definīcijas atšķiras no ES definīcijām;
būtu stingrāk jānosaka datu saglabāšanas periods attiecībā uz iecerēto mērķi; personas piekļūšanas tiesību ierobežojumi ir ļoti plaši, un piekļuvi varētu uzlabot, izveidojot netiešu piekļuves tiesību mehānismu;
1. uzskata, ka pastāv juridiska nenoteiktība par paredzētā nolīguma saderību ar Līgumu noteikumiem (16. pantu) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (7., 8., 21. un 47. pantu, kā arī 52. panta 1. punktu attiecībā uz fizisko personu tiesībām uz personas datu aizsardzību, nediskriminācijas principu un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu);
2. nolemj lūgt Eiropas Savienības Tiesu sniegt atzinumu par šā nolīguma atbilstību Līgumiem;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai zināšanai un darīt visu, kas nepieciešams šāda Eiropas Savienības Tiesas atzinuma saņemšanai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0288.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0233.