Procedūra : 2017/2593(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0243/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0243/2017

Debates :

PV 05/04/2017 - 6
CRE 05/04/2017 - 6

Balsojumi :

PV 05/04/2017 - 7.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 553kWORD 52k
31.3.2017
PE598.584v01-00
 
B8-0243/2017

iesniegts, noslēdzot debates par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (2017/2593(RSP))


David Coburn, Beatrix von Storch EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (2017/2593(RSP))  
B8-0243/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu,

–  ņemot vērā LES 3. panta 5. punktu, 4. panta 3. punktu un 8. pantu;

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 217. un 218. pantu,

–  ņemot vērā saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu sniegto Apvienotās Karalistes premjerministres 2017. gada 29. marta paziņojumu Eiropadomei,

–  ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija rezolūciju par lēmumu izstāties no ES, ar ko noslēdzās Apvienotās Karalistes referendums(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 51,8 % Apvienotās Karalistes vēlētāju (17,4 miljoni cilvēku) 2016. gada 23. jūnijā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības; norāda, ka vēlētāju aktivitāte šajā referendumā bija lielāka nekā iepriekšējās vispārējās vēlēšanās;

B.  tā kā ar Apvienotās Karalistes valdības paziņojumu Eiropadomei tiek sākts neatsaucams process, kura rezultātā Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts un Līgumi uz to vairs neattieksies;

C.  tā kā izstāšanās kārtībai ir jābūt pārdomātai;

D.  tā kā dalībvalstij ir suverēnas tiesības izstāties no Eiropas Savienības;

E.  tā kā Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. marta paziņojumā ir darījusi zināmu savu nodomu nepakļauties Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai;

F.  tā kā Apvienotās Karalistes valdība šajā paziņojumā ir norādījusi, ka tās turpmākajās attiecībās ar Eiropas Savienību netiks ietverta ne dalība iekšējā tirgū, ne dalība muitas savienībā;

G.  tā kā Grenlande izstājās no Eiropas Ekonomikas kopienas 1985. gadā un Alžīrija — 1962. gadā;

H.  tā kā izstāšanās kampaņai sekmes nodrošināja galvenokārt tādu jautājumu akcentēšana kā imigrācijas kontrole, repatriācijas pilnvaras un iemaksu pārtraukšana Eiropas Savienības budžetā,

Sarunu gaita

1.  ciena to Lielbritānijas iedzīvotāju demokrātiski pausto gribu, kuri balsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības un par kontroles atgūšanu pār savu valsti;

2.  atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības paziņojumu Eiropadomei, kurā tā oficiāli apstiprina Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības;

3.  prasa iespējami drīz draudzīgā gaisotnē sākt sarunas starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, kā noteikts LES 50. panta 2. punktā;

4.  norāda, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir pienākums:

a) saskaņā ar LES 8. pantu veidot uz sadarbību balstītas “īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm”;

b) saskaņā ar LES 21. panta 2. punkta e) apakšpunktu pakāpeniski atcelt “starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus”;

c) saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu palīdzēt dalībvalstīm “saskaņā ar lojālas sadarbības principu […] ar patiesu savstarpējo cieņu […] veikt uzdevumus, ko nosaka Līgumos”, un tādēļ tas jāattiecina arī uz 50. pantā noteikto procesu;

d) saskaņā ar LESD 63. panta 1. punktu aizliedz visus kapitāla aprites ierobežojumus dalībvalstu un trešo valstu starpā;

5.  norāda, ka visu pušu interesēs sarunas saskaņā ar LES 50. pantu ir jāorganizē, ievērojot tiesiskumu un raugoties, lai sarunu laikā un pēc tām traucējumi tautsaimniecībā būtu minimāli;

6.  uzskata, ka saskaņā ar iepriekš minēto ES iestādēm, dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei ir pienākums piedalīties sarunās labticīgi;

Tematiskās prioritātes

Brīva pārvietošanās

7.  norāda, ka personu brīva pārvietošanās ir veicinājusi algu kompresiju, neizturamu spiedienu sabiedrisko pakalpojumu un mājokļu jomā, pārrobežu noziedzības palielināšanos un drošības stāvokļa pasliktināšanos gan Apvienotajā Karalistē, gan Eiropā;

8.  uzskata, ka nevienā turpmākā līgumā starp ES un Apvienoto Karalisti nedrīkst paredzēt personu brīvas pārvietošanās turpināšanu; uzskata, ka personu brīvas pārvietošanās turpināšana būtu nodevība attiecībā uz Lielbritānijas iedzīvotāju gribu;

Savstarpības tiesības

9.   norāda, ka saskaņā ar aprēķiniem Apvienotajā Karalistē uzturas aptuveni 2,9 miljoni ES valstspiederīgo un ka citās dalībvalstīs uzturas aptuveni 1,2 miljoni Apvienotās Karalistes valstspiederīgo;

10.  tāpēc uzskata, ka būtu ātri jāvienojas par rezolūciju par uzturēšanās tiesību savstarpēju atzīšanu, lai iespējami ātrāk nodrošinātu skaidrību šiem valstspiederīgajiem un neradītu viņiem liekus sarežģījumus vai raizes; uzsver, ka šim jautājumam nav jābūt par noteicošo apsvērumu sarunās;

11.  uzsver, ka Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas citās dalībvalstīs ir likumīgi uzturējušies piecus gadus vai ilgāk, ir tiesības saņemt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, kā noteikts Padomes Direktīvas 2003/109/EK 4. pantā;

Budžets

12.  uzsver, ka Apvienotā Karaliste ES budžetā iemaksā vairāk, nekā tā saņem atpakaļ; atzīmē, ka pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) budžeta apmērs pašlaik ir vairāk nekā EUR 1 triljons; norāda, ka Revīzijas palātas 2015. gada ziņojumā ir norādīts aprēķinātais kļūdas īpatsvars — 3,8 %;

13.  uzsver, ka saskaņā ar DFS regulu Komisijai līdz 2017. gada beigām ir jāiesniedz priekšlikumi par DFS pēc 2020. gada, kuros būtu jāņem vērā Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES; uzsver, ka šajā gaidāmajā DFS priekšlikumā nebūtu jāiekļauj Apvienotās Karalistes iemaksa vai jāparedz Apvienotajai Karalistei jebkādi citi juridiski pienākumi attiecībā uz saistību izpildi;

14.  turklāt uzsver, ka gadījumā, kad Līgumi vairs nav saistoši, kā norādīts LES 50. panta 3. punktā, ir jāsecina, ka jāpārtrauc piemērot arī saskaņā ar minētajiem Līgumiem izstrādātie tiesību akti, tostarp DFS regula, un Eiropas Savienības Tiesas (EST) jurisdikcija; tāpēc uzsver, ka, Apvienotajai Karalistei izstājoties no Savienības, tai nevar noteikt nekādas juridiskas saistības turpināt iemaksas pašreizējā vai turpmākajā DFS;

15.  uzskata, ka dažādie ierosinājumi par finansiāliem norēķiniem, tostarp paziņojums Budžeta komitejai par saistībām, visticamāk, ir sagatavoti, mākslīgi palielinot šīs summas, lai sarunās šo aspektu varētu izmantot kā priekšrocību (kuras faktiski nav); tāpēc noraida jebkādu ideju par “ES šķiršanās rēķinu” vai jebkādu citu finansiālu norēķinu, kas ir ticis plaši apspriests presē;

16.  uzsver, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste vēlētos turpināt piedalīties ES programmās, lēmums par to būtu jāpieņem tās attiecīgajai valdībai un par jebkādām finansiālām iemaksām būtu jālemj, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un būtu jāpiemēro tādi paši nosacījumi kā sarunās ar trešām valstīm; norāda, ka, piemēram, Izraēlai kā trešai valstij ir pieejamas ES programmas un ka tā neveic iemaksas DFS;

Tirdzniecība un vienotais tirgus

17.  uzsver, ka Apvienotās Karalistes referenduma kampaņas laikā Apvienotās Karalistes premjerministrs, finanšu ministrs un ietekmīgākie izstāšanās kampaņas atbalstītāji skaidri darīja zināmu, ka, izstājoties no Eiropas Savienības, Apvienotā Karaliste vairs nebūtu vienotā tirgus dalībniece;

18.  uzsver, ka valstij nav ne jābūt ES dalībvalstij, ne jānoslēdz tirdzniecības līgums ar ES, lai varētu piekļūt ES vienotajam tirgum; norāda, ka 2015. gadā Ķīna, Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Japāna, Indija un Brazīlija eksportēja uz ES preces aptuveni EUR 864 miljardu vērtībā; atzīmē, ka neviena no šīm valstīm nav vienojusies ar Savienību par “pārvietošanās brīvību” un ka neviena no tām nav noslēgusi tirdzniecības līgumu ar Savienību;

19.  uzsver, ka LES 50. panta 2. punktā ir noteikts, ka “Savienība risina sarunas un noslēdz līgumu ar šo valsti, nosakot tās izstāšanās kārtību un ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību”; tāpēc uzskata, ka praktiskos nolūkos sarunās ir jāvienojas arī par tirdzniecības kārtību, jo tirdzniecība būs svarīga minēto turpmāko attiecību daļa;

20.  atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes apstiprināto apņemšanos turpināt pilntiesīgu dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā;

21.  atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes atgūtās pilnīgās tiesības vest sarunas par tirdzniecības nolīgumiem un ievērot savu tirdzniecības un ārlietu politiku;

22.  atzīmē, ka Apvienotajai Karalistei ir tirdzniecības ar Eiropas Savienību deficīts; atzīmē, ka Apvienotās Karalistes tirgus ir lielākais ES preču importētājs; tādēļ prasa nekavējoties noslēgt starp ES un Apvienoto Karalisti pārdomātu brīvās tirdzniecības nolīgumu;

23.  uzskata, ka nav nekādu šķēršļu, lai Apvienotā Karaliste sāktu tirdzniecības sarunas ar trešām valstīm un ka no juridiskā viedokļa minēto sarunu rezultātā var noslēgt līgumu, ja tas tiek darīts pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES;

Nobeiguma noteikumi

24.  uzsver, ka sarunās jāvienojas par ES Tiesas jurisdikcijas spēkā neesamību Apvienotajā Karalistē;

25.   uzskata, ka galīgais zvejas tiesību noregulējums būs pieņemams tikai tad, ja zvejas politika no jauna būs pilnīgā Apvienotās Karalistes pārziņā; uzsver, ka ES ir jāļauj Apvienotajai Karalistei īstenot pilnīgi visas tās neatkarīgās tiesības uz savu ūdeņu un ekskluzīvās ekonomiskās zonas pārvaldību un saglabāšanu, kā norādīts ANO Jūras tiesību konvencijā;

26.   norāda, ka Ziemeļīrijas un Īrijas Republikas iedzīvotājiem ir patiesas bažas par to, ka tiks izveidota fiziska robeža; tomēr uzsver, ka kopīgā ceļojumu telpa nav atkarīga no Apvienotās Karalistes dalības ES;

27.   norāda, ka Gibraltāra iedzīvotājiem ir patiesas bažas par to, ka starp Gibraltāru un Spāniju tiks izveidota robeža; tomēr uzsver, ka šīs izstāšanās sarunas nedrīkst izmantot kā pilnvaras, lai apšaubītu Gibraltāra suverenitāti un radītu šķēršļus uz robežas starp Gibraltāru un Spāniju;

28.  uzskata, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES varētu pamudināt izstāties arī citas dalībvalstis; atzīst, ka izstāšanās no ES ir saistīta ar lielu ekonomisku un demokrātisku potenciālu;

o

o    o

29.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0294.

Juridisks paziņojums