Rezolūcijas priekšlikums - B8-0271/2017/REV1Rezolūcijas priekšlikums
B8-0271/2017/REV1

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Venecuēlā

24.4.2017 - (2017/2651(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Esteban González Pons, Luis de Grandes Pascual, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, David McAllister, Sandra Kalniete, Francisco José Millán Mon, Tunne Kelam, Nuno Melo, Gabriel Mato, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ramón Luis Valcárcel Siso PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0270/2017

Procedūra : 2017/2651(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0271/2017
Iesniegtie teksti :
B8-0271/2017
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8-0271/2017

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā

(2017/2651(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā daudzās iepriekšējās rezolūcijas, proti, 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[1], 2014. gada 18. decembra rezolūciju par Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu[2], 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[3] un 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[4],

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Venecuēla,

–  ņemot vērā 2001. gada 11. septembrī pieņemto Amerikas Demokrātijas hartu,

–  ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju un jo īpaši tās 72. un 233. pantu,

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Zeid Ra’ad Al Hussein 2017. gada 31. marta paziņojumu par Venecuēlas Augstākās tiesas lēmumu pārņemt Nacionālās asamblejas likumdošanas pilnvaras,

–  ņemot vērā brīdinājumus, kas izklāstīti OAS 2016. gada 30. maija un 2017. gada 14. marta ziņojumos par Venecuēlu, un šīs organizācijas ģenerālsekretāra aicinājumu steidzami sasaukt Pastāvīgo padomi saskaņā ar Demokrātijas hartas 20. pantu, lai apspriestu Venecuēlas politisko krīzi,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni 2017. gada 27. marta vēstuli par stāvokļa pasliktināšanos un smagu politisko, ekonomisko un humanitāro krīzi Venecuēlā,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) deklarāciju, ko 2017. gada 13. martā parakstīja 14 šīs organizācijas dalībvalstis, pieprasot Venecuēlai nekavējoties ieplānot vēlēšanu grafiku, atbrīvot politiskos ieslodzītos un citu pasākumu starpā atzīt tās konstitūcijā noteikto varas dalīšanu,

–  ņemot vērā OAS Pastāvīgās padomes 2017. gada 3. aprīļa rezolūciju par nesenajiem notikumiem Venecuēlā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2017. gada 27. martā Venecuēlas Augstākā tiesa izdeva lēmumu, ar kuru pasludināja visus Nacionālās asamblejas pieņemtos tiesību aktus par antikonstitucionāliem; tā kā Amerikas Demokrātijas hartas atbalstīšana tika nosaukta par nodevības aktu, lai gan tas ir juridisks dokuments, ko Venecuēla ir parakstījusi; tā kā 2017. gada 29. martā Venecuēlas Augstākā tiesa ir izdevusi lēmumu, ar kuru paziņoja, ka Nacionālā asambleja tiek atzīta par necienīgu, un anulēja tās darbības un pilnvaras, nosakot, ka likumdošanas funkcijas uzņemsies Augstākā tiesa;

B.  tā kā likumdošanas pilnvaru deleģēšanu var veikt vienīgi pienācīgi demokrātiski ievēlēti pārstāvji;

C.  tā kā lēmumi tika izdoti bez jebkāda konstitucionāla pamata, — ne tādām pilnvarām, kas piešķirtas Nacionālajai asamblejai (konstitūcijas 187. pants), ne arī tām, ko bauda Augstākās tiesas Konstitucionālā palāta (konstitūcijas 336. pants);

D.  tā kā valsts ģenerālprokurore Luisa Ortega Díaz, kuru iecēlusi Venecuēlas valdība, noraidīja Augstākās tiesas izdoto lēmumu, kurš pārkāpj konstitucionālo kārtību;

E.  tā kā Venecuēlas Augstākās tiesas izdotie lēmumi pārkāpj gan konstitucionālos noteikumus par varas dalīšanu, gan visu tiesnešu pienākumu ievērot un nodrošināt Venecuēlas konstitūcijas integritāti (334. pants);

F.  tā kā Augstākā tiesa iepriekš deklarēja Nacionālo asambleju par necienīgu un anulēja tās darbības un pilnvaras 2016. gada 1. augustā un 2016. gada 5. septembrī ar spriedumu Nr. 808;

G.  tā kā vispārējās normas, kā arī reģionālie un starptautiskie nolīgumi, kuros Venecuēla parakstītāja puse un kuri tādēļ tai ir jāpiemēro, nosaka pilnvaru nošķiršanu par nepieciešamu garantiju, lai aizsargātu pilsoņu tiesības un aizstāvētu demokrātiju un tiesiskumu, kuri ir galvenais priekšnoteikums pārstāvības demokrātijas pastāvēšanai;

H.  tā kā, pakļaujoties starptautiskajam spiedienam, prezidents Nicolas Maduro lūdza Augstākajai tiesai pārskatīt spriedumu, ar kuru atcēla Nacionālo asambleju; tā kā 2017. gada 1. aprīlī Augstākā tiesa izdeva jaunu spriedumu, ar kuru izrādās atjaunota Nacionālās asamblejas autoritāte;

I.  tā kā 167 deputātu vietu vienpalātas parlamentā — Nacionālajā asamblejā — Venecuēlas opozīcijas koalīcija MUD ieguva 112 vietas, kas ir divu trešdaļu vairākums salīdzinājumā ar Vienotās sociālistu partijas PSUV 55 vietām; tā kā Augstākā tiesa pēc tam neļāva četriem Nacionālajā asamblejā jaunievēlētiem deputātiem, 3 no kuriem bija pie MUD piederoši deputāti, stāties deputāta amatā, kā rezultātā opozīcija zaudēja savu divu trešdaļu vairākumu;

J.  tā kā pēc nesenākajiem patvaļīgajiem arestiem politisko ieslodzīto skaits ir pieaudzis līdz 117, starp tiem ir tādi nozīmīgi politiskie līderi kā Leopoldo López, Antonio Ledezma Daniel Ceballos un Yon Goicoechea;

K.  tā kā Venecuēlas opozīcijas vadītājs un bijušais prezidenta amata kandidāts Henrique Capriles saņēma aizliegumu ieņemt politisku amatu uz 15 gadiem; tā kā šis lēmums balstījās uz šķietamiem apvainojumiem „administratīvos pārkāpumos” viņa kā Mirandas štata gubernatora amata pildīšanā;

L.  tā kā Venecuēlas drošības spēki, tostarp nacionālā gvarde un valsts policija, atkārtoti izmantoja brutālu spēku pret miermīlīgiem protestētājiem, tostarp Kongresa locekļiem, kas iebilda pret lēmumu atcelt Nacionālās asamblejas pilnvaras, un tā kā tā rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 cilvēku un vēl daudzi citi tika ievainoti un ir notikušas daudzas apcietināšanas;

M.  tā kā valdība, aizbildinoties ar finanšu līdzekļu trūkumu, apturēja vietējās un reģionālās vēlēšanas, ko bija plānots rīkot 2016. gada decembrī, un neļāva notikt atsaukšanas referendumam „recall referendum” — noteikums konstitūcijā par to, ka 20 % vēlētāju var pieprasīt prezidenta atcelšanu —, lai gan visas konstitucionālās prasības bija izpildītas, un ir draudējusi apturēt visu vēlēšanu procesu uz nenoteiktu laiku;

N.  tā kā regulāras, godīgas un iekļaujošas vēlēšanas, kā noteikts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 21. pantā, veido būtisku reprezentatīvas demokrātiskās sabiedrības pīlāru, kuras pamatā ir cilvēktiesības un tiesiskums,

1.  pauž nosodījumu, ka Venecuēlā joprojām turpinās demokrātiskās kārtības antikonstitucionāla pārkāpšana, tostarp — ka Venecuēlas Augstākā tiesa pieņēma nolēmumu ar mērķi pārņemt Nacionālās asamblejas likumdošanas pilnvaras, un par varas dalījuma un valsts pārvaldes atzaru neatkarības trūkumu;

2.  stingri nosoda Venecuēlas Augstākās tiesas nolēmumus apturēt Nacionālās asamblejas pilnvaras un piedēvēt tās sev, kas ir klajš starptautisko demokrātijas standartu pārkāpums un pārkāpj Venecuēlas konstitucionālo kārtību; norāda uz neseno dažu šo nolēmumu elementu pārskatīšanu un mudina Venecuēlas valdību nodrošināt pilnīgu demokrātiskās kārtības atjaunošanu;

3.  pauž nopietnas bažas par to, ka Venecuēlā pasliktinās demokrātijas, cilvēktiesību un sociālekonomiskā situācija, kam raksturīga arvien lielāka politiskā un sociālā nestabilitāte;

4.  aicina Venecuēlas valdību un Augstāko tiesu ievērot konstitūciju, proti, pilnvaras, kas pienākas visiem likumīgi ievēlētajiem parlamenta deputātiem;

5.  aicina Venecuēlas valdību nodrošināt varas dalīšanu un neatkarību un pilnībā atjaunot un ievērot Nacionālās asamblejas konstitucionālo autoritāti un pilnvaras; atgādina, ka varas dalīšana ir viens no pamatprincipiem demokrātiskās valstīs, kuru darbības pamatā ir tiesiskums;

6.  aicina Venecuēlas valdību nodrošināt, ka tiek nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvoti visi politiskie ieslodzītie; atgādina, ka politisko ieslodzīto atbrīvošanu apstiprināja Nacionālā asambleja, izmantojot Likumu par nacionālo izlīgumu, attiecībā uz kuru ar izpildvaras lēmumu tika piemērotas veto tiesības; atgādina, ka noturīgu miermīlīgu risinājumu Venecuēlā var panākt, tikai pilnībā ievērojot vārda un izpausmes brīvību, kā rezultātā valstī personas vairs nebūtu ieslodzītas politisku motīvu dēļ;

7.  aicina Venecuēlas valdību ievērot valsts konstitūciju un nākt klajā ar vēlēšanu grafiku, kas dos iespēju nodrošināt ātrus, brīvus un pārredzamus vēlēšanu procesus kā vienīgā iespēja izkļūt no pasreizējā politiskā strupceļa;

8.  stingri nosoda Venecuēlas Valsts kontroles lēmumu aizliegt opozīcijas vadītājam Henrique Capriles 15 gadus ieņemt politisku amatu; aicina Venecuēlas valdību izbeigt tādu praksi, ka opozīcijas līderiem tiek atņemtas viņu politiskās tiesības;

9.  atzinīgi vērtē rezolūciju, ko 2017. gada 3. aprīlī pieņēma Amerikas valstu organizācijas (OAS) Pastāvīgā padome, un aicina AP/PV to atbalstīt; turklāt aicina AP/PV kopā ar OAS aktīvi izpētīt citus pasākumus demokrātiskās kārtības atjaunošanai, efektīvi īstenojot demokrātiju un tiesiskumu saskaņā ar Venecuēlas konstitucionālo sistēmu;

10.  stingri nosoda pret miermīlīgajiem protestiem vērstās Venecuēlas drošības spēku brutālās represijas, kuru rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 cilvēku un vēl daudzi citi tika ievainoti un ir notikušas daudzas apcietināšanas; aicina Venecuēlas valdību ievērot un garantēt konstitucionālās tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un demonstrācijām; aicina Venecuēlas iestādes garantēt drošību un iespējas brīvi īstenot savas tiesības visiem iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, politiskajiem aktīvistiem un neatkarīgu nevalstisku organizāciju dalībniekiem, kuri ir pakļauti lielākam uzbrukumu un patvaļīgas aizturēšanas riskam;

11.  aicina Venecuēlas iestādes atļaut valstī ievest humāno palīdzību steidzamības kārtā un piešķirt piekļuvi starptautiskajām organizācijām, kuras vēlas palīdzēt vissmagāk skartajiem sabiedrības slāņiem;

12.  atkārtoti prasa pēc iespējas drīzāk uz Venecuēlu nosūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju un veidot dialogu ar visiem konfliktā iesaistītajiem sarunu partneriem;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.